Surah Al-Ahzab - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ ٱتَّقِ ٱللَّهَ وَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
Hē paigambara! Allāhacē bhaya bāḷagūna rāhā āṇi kāphira āṇi munāphika (dāmbhika īmānadhāraka) lōkān̄cē mhaṇaṇē mānū nakā. Allāha mōṭhā jñāna bāḷagaṇārā, mōṭhā bud'dhikauśalya bāḷagaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 1
وَٱتَّبِعۡ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
Āṇi jē kāhī tumacyākaḍē, tumacyā pālanakartyātarphē vahayī (prakāśanā) kēlī jātē, ticē anusaraṇa karā (viśvāsa karā), kāraṇa allāha tumacyā pratyēka karmāśī paricita āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 2
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
Āṇi tumhī allāhavaraca bharavasā rākhā, allāha kāma banaviṇyākaritā purēsā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 3
مَّا جَعَلَ ٱللَّهُ لِرَجُلٖ مِّن قَلۡبَيۡنِ فِي جَوۡفِهِۦۚ وَمَا جَعَلَ أَزۡوَٰجَكُمُ ٱلَّـٰٓـِٔي تُظَٰهِرُونَ مِنۡهُنَّ أُمَّهَٰتِكُمۡۚ وَمَا جَعَلَ أَدۡعِيَآءَكُمۡ أَبۡنَآءَكُمۡۚ ذَٰلِكُمۡ قَوۡلُكُم بِأَفۡوَٰهِكُمۡۖ وَٱللَّهُ يَقُولُ ٱلۡحَقَّ وَهُوَ يَهۡدِي ٱلسَّبِيلَ
Kōṇatyāhī māṇasācyā chātīta allāhanē dōna hr̥daya ṭhēvalī nāhīta. Āṇi āpalyā jyā patn'yānnā tumhī mātā mhaṇūna sambōdhūna basatā, tyānnā allāhanē tumacyā (khaṟyākhuṟyā) mātā banavilē nāhī āṇi nā tumacyā dattaka ghētalēlyā bālakānnā (vastutaḥ) tumacē putra banavilē āhē. Yā tara tumacyā tōṇḍacyā gōṣṭī āhēta. Allāha satya gōṣṭī sāṅgatō āṇi tōca saraḷa mārga dākhavitō
Surah Al-Ahzab, Verse 4
ٱدۡعُوهُمۡ لِأٓبَآئِهِمۡ هُوَ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِۚ فَإِن لَّمۡ تَعۡلَمُوٓاْ ءَابَآءَهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡ فِي ٱلدِّينِ وَمَوَٰلِيكُمۡۚ وَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٞ فِيمَآ أَخۡطَأۡتُم بِهِۦ وَلَٰكِن مَّا تَعَمَّدَتۡ قُلُوبُكُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا
Dattaka ghētalēlyā mulānnā tyān̄cyā (khaṟyā) pityān̄cyā sambandhānē hāka mārā. Allāhajavaḷa pūrṇa n'yāya hāca āhē. Maga jara tumhālā tyān̄cē (kharē) pitā māhīta nasatīla tara tē tumacē dharma-bāndhava āṇi mitra āhēta.1 Tumacyākaḍūna bhūlacūka mhaṇūna kāhī ghaḍalyāsa tyābābata tumacyāvara kasalāhī gunhā nāhī, parantu gunhā tō āhē, jyācā tumhī irādā karāla āṇi irādā manāpāsūna karāla. Allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 5
ٱلنَّبِيُّ أَوۡلَىٰ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ مِنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَأَزۡوَٰجُهُۥٓ أُمَّهَٰتُهُمۡۗ وَأُوْلُواْ ٱلۡأَرۡحَامِ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلَىٰ بِبَعۡضٖ فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ إِلَّآ أَن تَفۡعَلُوٓاْ إِلَىٰٓ أَوۡلِيَآئِكُم مَّعۡرُوفٗاۚ كَانَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَسۡطُورٗا
Paigambara, īmāna rākhaṇāṟyānvara svataḥ tyān̄cyāpēkṣāhī adhika hakka rākhaṇārē āhēta āṇi paigambarācyā patn'yā īmānadhārakān̄cyā mātā āhēta āṇi nātēvā'īka, allāhacyā granthācyā ādhārāvara itara īmānadhāraka āṇi svadēśatyāga kēlēlyān̄cyā tulanēta jāsta hakkadāra āhēta. (Tathāpi) tumhālā āpalyā mitrānśī sadvyavahāra karaṇyācī anumatī āhē. Hā ādēśa ‘surikṣata granthā’ (lauhē mahaphūja) madhyē lihilēlā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 6
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مِيثَٰقَهُمۡ وَمِنكَ وَمِن نُّوحٖ وَإِبۡرَٰهِيمَ وَمُوسَىٰ وَعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَۖ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
Āṇi jēvhā āmhī samasta paigambarāṅkaḍūna vacana ghētalē (viśēṣataḥ) tumacyākaḍūna āṇi nūhakaḍūna āṇi ibrāhīmakaḍūna āṇi mūsākaḍūna āṇi mariyamacē putra īsākaḍūna āṇi āmhī tyā sarvāṅkaḍūna pakkē vacana ghētalē hōtē
Surah Al-Ahzab, Verse 7
لِّيَسۡـَٔلَ ٱلصَّـٰدِقِينَ عَن صِدۡقِهِمۡۚ وَأَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابًا أَلِيمٗا
Yāsāṭhī kī allāhanē saccā lōkānnā tyān̄cyā saccēpaṇāviṣayī vicāraṇā karāvī āṇi na mānaṇāṟyāṅkaritā āmhī duḥkhadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) tayāra karūna ṭhēvalā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ جَآءَتۡكُمۡ جُنُودٞ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِيحٗا وَجُنُودٗا لَّمۡ تَرَوۡهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرًا
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Allāhanē jō upakāra tumacyāvara kēlā āhē, tyācē smaraṇa karā jēvhā tumacā sāmanā karaṇyākaritā sain'yānvara sain'yē ālī maga āmhī tyān̄cyāvara vēgavāna vādaḷa āṇi asē sain'ya pāṭhavilē, jē tumhī pāhilēca nāhī āṇi tumhī jē kāhī karatā allāha tē sarva pāhatō
Surah Al-Ahzab, Verse 9
إِذۡ جَآءُوكُم مِّن فَوۡقِكُمۡ وَمِنۡ أَسۡفَلَ مِنكُمۡ وَإِذۡ زَاغَتِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَبَلَغَتِ ٱلۡقُلُوبُ ٱلۡحَنَاجِرَ وَتَظُنُّونَ بِٱللَّهِ ٱلظُّنُونَا۠
Jēvhā (śatrū) tumacyā varacyā bājūnē āṇi khālacyā bājūnē cālūna ālē āṇi jēvhā ḍōḷē niścala jhālē āṇi kāḷīja tōṇḍāśī ālē, āṇi tumhī allāhaviṣayī vibhinna vicāra karū lāgalē
Surah Al-Ahzab, Verse 10
هُنَالِكَ ٱبۡتُلِيَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَزُلۡزِلُواْ زِلۡزَالٗا شَدِيدٗا
Ithēca īmāna rākhaṇāṟyān̄cī kasōṭī ghētalī gēlī āṇi pūrṇataḥ tē halavūna sōḍalē gēlē
Surah Al-Ahzab, Verse 11
وَإِذۡ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ مَّا وَعَدَنَا ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ إِلَّا غُرُورٗا
Āṇi tyā vēḷī dāmbhika (munāphika) āṇi manāta rōga bāḷagaṇārē mhaṇū lāgalē kī allāha āṇi tyācyā paigambarānē āmacyāśī kēvaḷa dhōkyācēca vāyadē kēlē hōtē
Surah Al-Ahzab, Verse 12
وَإِذۡ قَالَت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ يَـٰٓأَهۡلَ يَثۡرِبَ لَا مُقَامَ لَكُمۡ فَٱرۡجِعُواْۚ وَيَسۡتَـٔۡذِنُ فَرِيقٞ مِّنۡهُمُ ٱلنَّبِيَّ يَقُولُونَ إِنَّ بُيُوتَنَا عَوۡرَةٞ وَمَا هِيَ بِعَوۡرَةٍۖ إِن يُرِيدُونَ إِلَّا فِرَارٗا
Āṇi tyān̄cyāca ēkā gaṭānē pukāruna mhaṭalē, hē yāsaribacyā lōkānō! Tumacyā thāmbaṇyācē hē sthāna nāhī, parata nighā āṇi tyān̄cā ēka dusarā gaṭa, paigambarājavaḷa hī anumatī māgū lāgalā kī āmacī gharē khālī (ughaḍī) āṇi asurakṣita āhēta. Vāstavika tī (ughaḍī) asurakṣita navhatī, (parantu) tyānnī paḷa kāḍhaṇyācā pakkā irādā kēlā hōtā
Surah Al-Ahzab, Verse 13
وَلَوۡ دُخِلَتۡ عَلَيۡهِم مِّنۡ أَقۡطَارِهَا ثُمَّ سُئِلُواْ ٱلۡفِتۡنَةَ لَأٓتَوۡهَا وَمَا تَلَبَّثُواْ بِهَآ إِلَّا يَسِيرٗا
Āṇi jara madīnēcyā cōhībājūnnī tyān̄cyāvara (sain'yē) dākhala kēlī gēlī asatī, maga tyān̄cyāśī utpāta (phasāda) cī māgaṇī kēlī gēlī asatī, tara tyānnī utpāta avaśya mājavilā asatā. Āṇi kāhī laḍhalēhī asatē paṇa thōḍēsē
Surah Al-Ahzab, Verse 14
وَلَقَدۡ كَانُواْ عَٰهَدُواْ ٱللَّهَ مِن قَبۡلُ لَا يُوَلُّونَ ٱلۡأَدۡبَٰرَۚ وَكَانَ عَهۡدُ ٱللَّهِ مَسۡـُٔولٗا
Āṇi yācyāpūrvī tara tyānnī allāhaśī vāyadā kēlā hōtā kī pāṭha phiraviṇāra nāhī āṇi allāhaśī kēlyā gēlēlyā vāyadyācī vicārapūsa niścitaca hō'īla
Surah Al-Ahzab, Verse 15
قُل لَّن يَنفَعَكُمُ ٱلۡفِرَارُ إِن فَرَرۡتُم مِّنَ ٱلۡمَوۡتِ أَوِ ٱلۡقَتۡلِ وَإِذٗا لَّا تُمَتَّعُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
Tyānnā sāṅgā, jara tumhī mr̥tyucyā kinvā hatyēcyā bhayānē paḷa kāḍhāla tara hē paḷa kāḍhaṇē tumacyā kāhīca upayōgī paḍaṇāra nāhī āṇi tyā vēḷī tumhī phāra kamī lābhānvita kēlē jāla
Surah Al-Ahzab, Verse 16
قُلۡ مَن ذَا ٱلَّذِي يَعۡصِمُكُم مِّنَ ٱللَّهِ إِنۡ أَرَادَ بِكُمۡ سُوٓءًا أَوۡ أَرَادَ بِكُمۡ رَحۡمَةٗۚ وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
Tyānnā vicārā kī jara allāha tumhālā kāhī hāni pōhacavū icchila kinvā tumacyāvara ēkhādī dayā kr̥pā karū icchila tara asā kōṇa āhē jō tumhālā vācavū śakēla (kinvā tumacyāpāsūna rōkhū śakēla) (allāhacyā virōdhāta) āpalyākaritā, allāhakhērīja tyānnā nā kōṇī mitra āḍhaḷūna yē'īla nā kōṇī sahāyyaka
Surah Al-Ahzab, Verse 17
۞قَدۡ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ ٱلۡمُعَوِّقِينَ مِنكُمۡ وَٱلۡقَآئِلِينَ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ هَلُمَّ إِلَيۡنَاۖ وَلَا يَأۡتُونَ ٱلۡبَأۡسَ إِلَّا قَلِيلًا
Allāha tumacyāpaikī tyānnā (cāṅgalyā prakārē) jāṇatō, jē dusaṟyānnā rōkhatāta āṇi āpalyā bāndhavānnā sāṅgatāta kī āmacyājavaḷa yā āṇi kadhītarī yud'dhāta sahabhāga ghētāta
Surah Al-Ahzab, Verse 18
أَشِحَّةً عَلَيۡكُمۡۖ فَإِذَا جَآءَ ٱلۡخَوۡفُ رَأَيۡتَهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ تَدُورُ أَعۡيُنُهُمۡ كَٱلَّذِي يُغۡشَىٰ عَلَيۡهِ مِنَ ٱلۡمَوۡتِۖ فَإِذَا ذَهَبَ ٱلۡخَوۡفُ سَلَقُوكُم بِأَلۡسِنَةٍ حِدَادٍ أَشِحَّةً عَلَى ٱلۡخَيۡرِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَمۡ يُؤۡمِنُواْ فَأَحۡبَطَ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
Tumacī madata karaṇyāta (pūrṇapaṇē) kan̄jūsa āhēta, maga jēvhā bhaya - dahaśatīcā prasaṅga yētō tēvhā tumhī tyānnā pāhāla kī tē tumacyākaḍē dr̥ṣṭī kēndrita karatāta āṇi tyān̄cē ḍōḷē aśā prakārē garagarā phirū lāgatāta, tyā māṇasāsārakhē, jyācyāvara mr̥tyucī murchā ālēlī asāvī, maga jēvhā bhītī nāhīśī hōtē, tēvhā tumacyāśī āpalyā tīkṣṇa jībhēnē mōṭhamōṭhyā gōṣṭī bōlū lāgatāta. Dhanācē mōṭhē lōbhī āhēta. Yā lōkānnī īmāna rākhalēca nāhī. Allāhanē tyān̄cī sarva karmē vāyā ghālavilī āhēta āṇi asē karaṇē allāhakaritā phāra sōpē āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 19
يَحۡسَبُونَ ٱلۡأَحۡزَابَ لَمۡ يَذۡهَبُواْۖ وَإِن يَأۡتِ ٱلۡأَحۡزَابُ يَوَدُّواْ لَوۡ أَنَّهُم بَادُونَ فِي ٱلۡأَعۡرَابِ يَسۡـَٔلُونَ عَنۡ أَنۢبَآئِكُمۡۖ وَلَوۡ كَانُواْ فِيكُم مَّا قَٰتَلُوٓاْ إِلَّا قَلِيلٗا
Hē lōka samajatāta kī sain'yē adyāpa gēlī nāhīta āṇi jara sain'yē parata ālī tara hē aśī icchā bāḷagatāta kī tē vanāta rāhaṇāṟyāmmadhyē vanavāsī lōkānsōbata asatē tara barē jhālē asatē yāsāṭhī kī tumacī khabara bāta ghēta rāhilē asatē. Jara tē tumacyāta hajara asatē (tarīdēkhīla?) Ugāca bōlaṇyācā māna rākhaṇyāsāṭhī thōḍēsē laḍhalē asatē
Surah Al-Ahzab, Verse 20
لَّقَدۡ كَانَ لَكُمۡ فِي رَسُولِ ٱللَّهِ أُسۡوَةٌ حَسَنَةٞ لِّمَن كَانَ يَرۡجُواْ ٱللَّهَ وَٱلۡيَوۡمَ ٱلۡأٓخِرَ وَذَكَرَ ٱللَّهَ كَثِيرٗا
Niḥsanśaya, tumacyāsāṭhī allāhacyā paigambarāmadhyē uttama namunā āhē1 tyā pratyēka māṇasākaritā jō allāhacī āṇi kayāmatacyā divasācī āśā bāḷagatō āṇi allāhacē atyādhika smaraṇa karatō
Surah Al-Ahzab, Verse 21
وَلَمَّا رَءَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلۡأَحۡزَابَ قَالُواْ هَٰذَا مَا وَعَدَنَا ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَصَدَقَ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥۚ وَمَا زَادَهُمۡ إِلَّآ إِيمَٰنٗا وَتَسۡلِيمٗا
Āṇi jēvhā īmānadhārakānnī (kāphirān̄cī) sain'yē pāhilī, tēvhā (acānaka) udgāralē kī yācāca vāyadā āmhālā allāhanē āṇi tyācyā paigambarānē dilā hōtā āṇi allāha āṇi tyācē paigambara saccē āhēta āṇi tyā (gōṣṭī) nē tyān̄cyā īmānāta āṇi ājñāpālanāta āṇakhī jāsta vāḍha kēlī
Surah Al-Ahzab, Verse 22
مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ رِجَالٞ صَدَقُواْ مَا عَٰهَدُواْ ٱللَّهَ عَلَيۡهِۖ فَمِنۡهُم مَّن قَضَىٰ نَحۡبَهُۥ وَمِنۡهُم مَّن يَنتَظِرُۖ وَمَا بَدَّلُواْ تَبۡدِيلٗا
Īmāna rākhaṇāṟyāmmadhyē (asē) lōkahī āhēta, jyānnī allāhaśī jō vāyadā kēlā hōtā tō kharā karūna dākhavilā.1 Kāhīnnī tara āpalā vāyadā pūrṇa kēlā āṇi kāhī (sandhīcī) pratīkṣā karīta āhēta. Āṇi tyānnī kasalāhī badala kēlā nāhī
Surah Al-Ahzab, Verse 23
لِّيَجۡزِيَ ٱللَّهُ ٱلصَّـٰدِقِينَ بِصِدۡقِهِمۡ وَيُعَذِّبَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ إِن شَآءَ أَوۡ يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
Yāsāṭhī kī allāhanē saccā lōkānnā tyān̄cyā kharēpaṇācā mōbadalā pradāna karāvā āṇi icchilyāsa munāphika (dāmbhika) lōkānnā śikṣā-yātanā dyāvī kinvā tyān̄cīhī kṣamā- yācanā kabūla karāvī. Allāha mōṭhā kṣamāśīla āṇi mōṭhā dayāvāna āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 24
وَرَدَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِغَيۡظِهِمۡ لَمۡ يَنَالُواْ خَيۡرٗاۚ وَكَفَى ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلۡقِتَالَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ قَوِيًّا عَزِيزٗا
Āṇi allāhanē kāphirānnā krōdhānē bhārāvalēlyā avasthētaca (asaphala) paratavilē, jyāmuḷē tyān̄cī kōṇatīhī icchā pūrṇa jhālī nāhī āṇi tyā yud'dhāta allāha svataḥca īmāna rākhaṇāṟyānsāṭhī purēsā ṭharalā. Allāha mōṭhā śaktiśālī āṇi varcasvaśālī āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 25
وَأَنزَلَ ٱلَّذِينَ ظَٰهَرُوهُم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مِن صَيَاصِيهِمۡ وَقَذَفَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلرُّعۡبَ فَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ وَتَأۡسِرُونَ فَرِيقٗا
Āṇi jyā granthadhārakānnī, tyān̄cyāśī lāgēbāndhē juḷavūna ghētalē hōtē tyānnāhī allāhanē tyān̄cyā killyāmmadhūna bāhēra kāḍhalē āṇi tyān̄cyā manāta asā dhāka basavilā kī tumhī ēkā samūhāsa ṭhāra karīta rāhilē āṇi ēkā samūhālā kaidī banavita rāhilē
Surah Al-Ahzab, Verse 26
وَأَوۡرَثَكُمۡ أَرۡضَهُمۡ وَدِيَٰرَهُمۡ وَأَمۡوَٰلَهُمۡ وَأَرۡضٗا لَّمۡ تَطَـُٔوهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٗا
Āṇi tyānē tumhālā tyān̄cyā jaminīcē āṇi tyācyā gharān̄cē āṇi dhana-sampattīcē mālaka banavilē āṇi tyā jaminīcēhī jicyāvara tumhī adyāpa pā'ūlahī ṭhēvalē nāhī. Allāha sarva kāhī karaṇyācē sāmarthya rākhatō
Surah Al-Ahzab, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّأَزۡوَٰجِكَ إِن كُنتُنَّ تُرِدۡنَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتَهَا فَتَعَالَيۡنَ أُمَتِّعۡكُنَّ وَأُسَرِّحۡكُنَّ سَرَاحٗا جَمِيلٗا
Hē paigambara! Āpalyā patnīnnā sāṅgā kī aihika jīvanācī āṇi aihika śōbhā sajāvaṭīcī icchā bāḷagata asāla tara yā mī tumhālā kāhī dē'ūna savarūna cāṅgalyā ritīnē sōḍūna dyāvē
Surah Al-Ahzab, Verse 28
وَإِن كُنتُنَّ تُرِدۡنَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَ فَإِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡمُحۡسِنَٰتِ مِنكُنَّ أَجۡرًا عَظِيمٗا
Āṇi jara tumacī icchā allāha āṇi tyācā rasūla (paigambara) āṇi ākhiratacē ghara āhē tara (viśvāsa ṭhēvā kī) tumacyāpaikī satkarma karaṇārīṅkaritā allāhanē phāra cāṅgalā mōbadalā tayāra karūna ṭhēvalā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 29
يَٰنِسَآءَ ٱلنَّبِيِّ مَن يَأۡتِ مِنكُنَّ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖ يُضَٰعَفۡ لَهَا ٱلۡعَذَابُ ضِعۡفَيۡنِۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
Hē paigambarān̄cyā patnīnnō! Tumacyāpaikī jī (patnī) dēkhīla ughaḍapaṇē nirlajjatēcē kr̥tya karīla tara tilā duppaṭa azāba dilā jā'īla. Allāhakaritā hī phāra sōpī gōṣṭa āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 30
۞وَمَن يَقۡنُتۡ مِنكُنَّ لِلَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَتَعۡمَلۡ صَٰلِحٗا نُّؤۡتِهَآ أَجۡرَهَا مَرَّتَيۡنِ وَأَعۡتَدۡنَا لَهَا رِزۡقٗا كَرِيمٗا
Āṇi tumacyāpaikī jō kōṇī allāha āṇi tyācyā paigambarācē ājñāpālana karīla āṇi satkarma karīla tara āmhī tilā duppaṭa mōbadalā pradāna karū āṇi ticyāsāṭhī āmhī ati uttama ājivikā tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 31
يَٰنِسَآءَ ٱلنَّبِيِّ لَسۡتُنَّ كَأَحَدٖ مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِنِ ٱتَّقَيۡتُنَّۚ فَلَا تَخۡضَعۡنَ بِٱلۡقَوۡلِ فَيَطۡمَعَ ٱلَّذِي فِي قَلۡبِهِۦ مَرَضٞ وَقُلۡنَ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
Hē paigambarān̄cyā patnīnnō! Tumhī sarvasādhāraṇa striyānsārakhyā nāhīta. Jara tumhī allāhacē bhaya rākhaṇāṟyā asāla tara kōmala svarāta bōlata jā'ū nakā kī (jyāmuḷē) jyācyā manāta rōga asēla tyānē ēkhādā vā'īṭa irādā karāvā, tathāpi niyamālā anusarūna bōlata rāhā
Surah Al-Ahzab, Verse 32
وَقَرۡنَ فِي بُيُوتِكُنَّ وَلَا تَبَرَّجۡنَ تَبَرُّجَ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِ ٱلۡأُولَىٰۖ وَأَقِمۡنَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتِينَ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِعۡنَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُذۡهِبَ عَنكُمُ ٱلرِّجۡسَ أَهۡلَ ٱلۡبَيۡتِ وَيُطَهِّرَكُمۡ تَطۡهِيرٗا
Āṇi āpalyā gharāmmadhyē sthairyapūrvaka rāhā, āṇi pūrvīcyā ajñānakāḷāpramāṇē āpalyā śr̥ṅgārā (saundaryā) cē pradarśana karū nakā āṇi namāja niyimatapaṇē adā karīta rāhā āṇi jakāta (dharmadāna) dēta rāhā, āṇi allāha āṇi tyācyā paigambarācyā ādēśācē pālana karā. Allāha hēca icchitō kī hē paigambarān̄cyā patnīnnō! Tumacyāpāsūna tyānē pratyēka (prakāracī) apavitratā dūra karāvī, āṇi tumhālā khūpa pavitra karāvē
Surah Al-Ahzab, Verse 33
وَٱذۡكُرۡنَ مَا يُتۡلَىٰ فِي بُيُوتِكُنَّ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ وَٱلۡحِكۡمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ لَطِيفًا خَبِيرًا
Āṇi tumacyā gharāmmadhyē allāhacyā jyā āyatī āṇi paigambarān̄cī vacanē (hadīsa) vācalī jātāta, tyā smaraṇāta asū dyā. Niḥsanśaya allāha mōṭhā sūkṣmadarśī, māhitagāra āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 34
إِنَّ ٱلۡمُسۡلِمِينَ وَٱلۡمُسۡلِمَٰتِ وَٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ وَٱلۡقَٰنِتِينَ وَٱلۡقَٰنِتَٰتِ وَٱلصَّـٰدِقِينَ وَٱلصَّـٰدِقَٰتِ وَٱلصَّـٰبِرِينَ وَٱلصَّـٰبِرَٰتِ وَٱلۡخَٰشِعِينَ وَٱلۡخَٰشِعَٰتِ وَٱلۡمُتَصَدِّقِينَ وَٱلۡمُتَصَدِّقَٰتِ وَٱلصَّـٰٓئِمِينَ وَٱلصَّـٰٓئِمَٰتِ وَٱلۡحَٰفِظِينَ فُرُوجَهُمۡ وَٱلۡحَٰفِظَٰتِ وَٱلذَّـٰكِرِينَ ٱللَّهَ كَثِيرٗا وَٱلذَّـٰكِرَٰتِ أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُم مَّغۡفِرَةٗ وَأَجۡرًا عَظِيمٗا
Niḥsanśaya, muslima puruṣa āṇi muslima striyā, īmāna rākhaṇārē puruṣa āṇi īmāna rākhaṇāṟyā striyā, ājñāpālana karaṇārē puruṣa āṇi ājñāpālana karaṇāṟyā striyā, satyavacanī puruṣa āṇi satyavacanī striyā, sahanaśīlatā rākhaṇārē puruṣa āṇi sahanaśīlatā rākhaṇāṟyā striyā (allāhalā) vinantī karaṇārē puruṣa āṇi vinantī karaṇāṟyā striyā, dāna (sadakā) karaṇārē puruṣa āṇi dāna karaṇāṟyā striyā, rōjā (upavāsa-vrata) karaṇārē puruṣa āṇi rōjā rākhaṇāṟyā striyā, āpalyā lajjāsthānā (guptāṅgā) cē rakṣaṇa karaṇārē puruṣa āṇi āpalyā lajjāsthānācē rakṣaṇa karaṇāṟyā striyā, allāhacē atyādhika smaraṇa karaṇārē puruṣa āṇi atyādhika smaraṇa karaṇāṟyā striyā, yā sarvānsāṭhī allāhanē mōṭhī kṣamā āṇi mahāna mōbadalā tayāra karūna ṭhēvalā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 35
وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٖ وَلَا مُؤۡمِنَةٍ إِذَا قَضَى ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ أَمۡرًا أَن يَكُونَ لَهُمُ ٱلۡخِيَرَةُ مِنۡ أَمۡرِهِمۡۗ وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلٗا مُّبِينٗا
Āṇi (lakṣāta ṭhēvā) kōṇatyāhī īmāna rākhaṇāṟyā puruṣālā āṇi strīlā, allāha āṇi tyācyā paigambarācyā phaisalyānantara āpalyā ēkhādyā gōṣṭīcā kasalāhī adhikāra bākī rāhata nāhī (lakṣāta ṭhēvā) allāha āṇi tyācyā paigambarācī jō kōṇī avajñā karīla, tō ughaḍa mārgabhraṣṭatēta jā'ūna paḍēla
Surah Al-Ahzab, Verse 36
وَإِذۡ تَقُولُ لِلَّذِيٓ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَأَنۡعَمۡتَ عَلَيۡهِ أَمۡسِكۡ عَلَيۡكَ زَوۡجَكَ وَٱتَّقِ ٱللَّهَ وَتُخۡفِي فِي نَفۡسِكَ مَا ٱللَّهُ مُبۡدِيهِ وَتَخۡشَى ٱلنَّاسَ وَٱللَّهُ أَحَقُّ أَن تَخۡشَىٰهُۖ فَلَمَّا قَضَىٰ زَيۡدٞ مِّنۡهَا وَطَرٗا زَوَّجۡنَٰكَهَا لِكَيۡ لَا يَكُونَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ حَرَجٞ فِيٓ أَزۡوَٰجِ أَدۡعِيَآئِهِمۡ إِذَا قَضَوۡاْ مِنۡهُنَّ وَطَرٗاۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولٗا
Āṇi (smaraṇa karā) jēvhā tumhī tyā māṇasālā sāṅgata hōtē, jyāvara allāhanē anugraha kēlā āṇi tumhī dēkhīla kī āpalyā patnīlā āpalyā javaḷa ṭhēvā, āṇi allāhacē bhaya bāḷagā āṇi tumhī āpalyā manāta hī gōṣṭa lapavūna ṭhēvalī hōtī jilā allāha ughaḍa karaṇāra hōtā, āṇi tumhī lōkān̄cē bhaya bāḷagata hōtā, vāstivaka allāha yā gōṣṭīcā adhika hakka rākhata hōtā kī tumhī tyācē bhaya bāḷagāvē, maga jēvhā jaidanē tyā strīkaḍūna āpalī garaja pūrṇa karūna ghētalī, tēvhā tilā āmhī tumacyā vivāhāta dilē. Yāsāṭhī kī īmāna rākhaṇāṟyā lōkānnā, tyān̄cyā dattaka putrān̄cyā patnīmbābata kasalyāhī prakāracā saṅkōca rāhū nayē, jēvhā tē tyān̄cyākaḍūna āpalī garaja pūrṇa karūna ghētīla, allāhacā hā ādēśa kāryānvita hōṇāraca hōtā
Surah Al-Ahzab, Verse 37
مَّا كَانَ عَلَى ٱلنَّبِيِّ مِنۡ حَرَجٖ فِيمَا فَرَضَ ٱللَّهُ لَهُۥۖ سُنَّةَ ٱللَّهِ فِي ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلُۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ قَدَرٗا مَّقۡدُورًا
Jyā gōṣṭī allāhanē āpalyā paigambarākaritā ucita (mān'ya) kēlyā āhēta, tyān̄cyā bābatīta paigambarāvara kāhī harakata nāhī. Allāhacā hāca niyama tyāṁ (paigambarāṁ) cyābābatahī rāhilā jē pūrvī hō'ūna gēlē āṇi allāhacī kāmē anumānānē nirdhārita kēlēlē asatāta
Surah Al-Ahzab, Verse 38
ٱلَّذِينَ يُبَلِّغُونَ رِسَٰلَٰتِ ٱللَّهِ وَيَخۡشَوۡنَهُۥ وَلَا يَخۡشَوۡنَ أَحَدًا إِلَّا ٱللَّهَۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا
Tē sarva asē hōtē kī allāhacē ādēśa pōhacavita nasata āṇi allāhacēca bhaya bāḷagata āṇi allāhakhērīja kōṇācēhī bhaya bāḷagata nasa, āṇi allāha hiśōba ghēṇyāsāṭhī purēsā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 39
مَّا كَانَ مُحَمَّدٌ أَبَآ أَحَدٖ مِّن رِّجَالِكُمۡ وَلَٰكِن رَّسُولَ ٱللَّهِ وَخَاتَمَ ٱلنَّبِيِّـۧنَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
Lōkānnō! Tumacyā puruṣāmpaikī muham'mada (sallallāhu alaihi vasallama) kōṇācēhī pitā nāhīta, tathāpi tē allāhacē rasūla (paigambara) āhēta āṇi samasta paigambarāmmadhyē antima paigambara āhēta,1 āṇi allāha pratyēka gōṣṭa cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 40
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ ذِكۡرٗا كَثِيرٗا
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Allāhacē atyādhika smaraṇa karā
Surah Al-Ahzab, Verse 41
وَسَبِّحُوهُ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلًا
Āṇi sakāḷa sandhyākāḷa tyācī pavitratā varṇana karīta rāhā
Surah Al-Ahzab, Verse 42
هُوَ ٱلَّذِي يُصَلِّي عَلَيۡكُمۡ وَمَلَـٰٓئِكَتُهُۥ لِيُخۡرِجَكُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَكَانَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ رَحِيمٗا
Tōca āhē, jō tumacyāvara āpalī dayā - kr̥pā pāṭhavitō āṇi tyācē phariśtē (tumacyāsāṭhī dayā yācanēcī prārthanā karatāta) yāsāṭhī kī tyānē tumhālā andhārātūna kāḍhūna prakāśākaḍē n'yāvē, āṇi allāha īmāna rākhaṇāṟyānvara mōṭhā dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 43
تَحِيَّتُهُمۡ يَوۡمَ يَلۡقَوۡنَهُۥ سَلَٰمٞۚ وَأَعَدَّ لَهُمۡ أَجۡرٗا كَرِيمٗا
Jyā divaśī hē allāhalā bhēṭatīla, tyān̄cē svāgata salāmadvārē hō'īla, tyān̄cyāsāṭhī allāhanē māna-sanmānapūrṇa mōbadalā tayāra karūna ṭhēvalā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 44
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ شَٰهِدٗا وَمُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
Hē paigambara! Niḥsanśaya, āmhīca tumhālā (rasūla) sākṣī, khūśakhabara dēṇārā āṇi khabaradāra karaṇārā banavūna pāṭhavilē āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 45
وَدَاعِيًا إِلَى ٱللَّهِ بِإِذۡنِهِۦ وَسِرَاجٗا مُّنِيرٗا
Āṇi allāhacyā ādēśānē tyācyākaḍē bōlaviṇārā āṇi ujjvala (prakāśamāna) dīpa banavūna
Surah Al-Ahzab, Verse 46
وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ بِأَنَّ لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ فَضۡلٗا كَبِيرٗا
Āṇi tumhī īmāna rākhaṇāṟyā lōkānnā hī śubhavārtā aikavā kī tyān̄cyākaritā allāhakaḍūna phāra mōṭhā anugraha āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 47
وَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَدَعۡ أَذَىٰهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
Āṇi kāphirān̄cē va ḍhōṅgī musalamānān̄cē mhaṇaṇē mānū nakā, āṇi jē duḥkha (tyān̄cyākaḍūna) pōhōcēla tyācī cintā karū nakā. Allāhavara bharavasā rākhā, allāha kāma banaviṇyāsāṭhī purēsā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 48
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نَكَحۡتُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ ثُمَّ طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ فَمَا لَكُمۡ عَلَيۡهِنَّ مِنۡ عِدَّةٖ تَعۡتَدُّونَهَاۖ فَمَتِّعُوهُنَّ وَسَرِّحُوهُنَّ سَرَاحٗا جَمِيلٗا
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jēvhā tumhī īmāna rākhaṇāṟyā striyānśī vivāha karāla, maga tyānnā hāta lāvaṇyāpūrvī talāka (ghaṭasphōṭa) dyāla, tara tyān̄cyāvara tumacā kasalāhī (adhikāra) iddata (talākanantara nirdhārita vēḷēparyantacī pratibandhita mudatī) cā nāhī, jicī tumhī gaṇanā karāvī.1 Tēvhā tumhī tyānnā kāhī na kāhī dyā āṇi bhalyā ritīnē tyānnā nirōpa dyā
Surah Al-Ahzab, Verse 49
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِنَّآ أَحۡلَلۡنَا لَكَ أَزۡوَٰجَكَ ٱلَّـٰتِيٓ ءَاتَيۡتَ أُجُورَهُنَّ وَمَا مَلَكَتۡ يَمِينُكَ مِمَّآ أَفَآءَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ وَبَنَاتِ عَمِّكَ وَبَنَاتِ عَمَّـٰتِكَ وَبَنَاتِ خَالِكَ وَبَنَاتِ خَٰلَٰتِكَ ٱلَّـٰتِي هَاجَرۡنَ مَعَكَ وَٱمۡرَأَةٗ مُّؤۡمِنَةً إِن وَهَبَتۡ نَفۡسَهَا لِلنَّبِيِّ إِنۡ أَرَادَ ٱلنَّبِيُّ أَن يَسۡتَنكِحَهَا خَالِصَةٗ لَّكَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۗ قَدۡ عَلِمۡنَا مَا فَرَضۡنَا عَلَيۡهِمۡ فِيٓ أَزۡوَٰجِهِمۡ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ لِكَيۡلَا يَكُونَ عَلَيۡكَ حَرَجٞۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
Hē paigambara (sa.)! Āmhī tumacyāsāṭhī tumacyā tyā patn'yā halāla (vaidha) kēlyā āhēta, jyānnā tumhī tyān̄cē mahara (strīdhana) dē'ūna ṭākalē āhē āṇi tyā dāsī dēkhīla, jyānnā allāhanē yud'dhāta tumhālā pradāna kēlyā āhēta āṇi tumacyā kākācyā kan'yā, ātyācyā kan'yā, tumacyā māmācyā kan'yā āṇi tumacyā māvaśīcyā kan'yā dēkhīla, jyānnī tumacyāsōbata hijarata (svadēśatyāga) kēlī āhē āṇi tī īmānadhāraka strī jī svataḥlā paigambarānnā dāna karīla, hē tyā sthitīta kī svataḥ jara paigambarahī ticyāśī vivāha karū icchitīla. Hē viśēṣataḥ tumacyāsāṭhīca āhē āṇi itara īmānadhārakānsāṭhī nāhī. Āmhī tyālā cāṅgalyā prakārē jāṇatō jē āmhī tyān̄cyāvara tyān̄cyā patn'yā āṇi dāsīnviṣayī (cē ādēśa) nirdhārita kēlē āhēta. Hē yāsāṭhī kī tumacyāvara ēkhādī aḍacaṇa udbhavū nayē. Allāha mōṭhā māpha karaṇārā āṇi mōṭhā dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 50
۞تُرۡجِي مَن تَشَآءُ مِنۡهُنَّ وَتُـٔۡوِيٓ إِلَيۡكَ مَن تَشَآءُۖ وَمَنِ ٱبۡتَغَيۡتَ مِمَّنۡ عَزَلۡتَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكَۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن تَقَرَّ أَعۡيُنُهُنَّ وَلَا يَحۡزَنَّ وَيَرۡضَيۡنَ بِمَآ ءَاتَيۡتَهُنَّ كُلُّهُنَّۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا فِي قُلُوبِكُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَلِيمٗا
Tyān̄cyāpaikī jilā tumhī icchita asāla dūra rākhā āṇi jilā icchita asāla āpalyā javaḷa ṭhēvā āṇi jara tumhī tyān̄cyāpaikī ēkhādīlā āpalyā javaḷa bōlāvūna ghyāla, jyānnā tumhī vēgaḷē karūna ṭhēvalē hōtē, tara yāta tumhālā kāhī harakata nāhī. Yādvārē yā gōṣṭīcī adhika āśā bāḷagalī jā'ū śakatē kī yā (striyāṁ) cē nētra śitala rāhāvēta āṇi tyā duḥkhī na vhāvyāta āṇi tumhī jē kāhī tyānnā dyāla tyāvara tyā sarva rājī khuśī rāhatīla. Tumacyā manāta jē kāhī āhē tē allāha cāṅgalyā prakārē jāṇatō. Allāha mōṭhā jñāna bāḷagaṇārā sahanaśīla āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 51
لَّا يَحِلُّ لَكَ ٱلنِّسَآءُ مِنۢ بَعۡدُ وَلَآ أَن تَبَدَّلَ بِهِنَّ مِنۡ أَزۡوَٰجٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكَ حُسۡنُهُنَّ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ يَمِينُكَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ رَّقِيبٗا
Yānantara itara striyā tumacyākaritā halāla (vaidha) nāhīta āṇi nā hē (ucita āhē) kī tyānnā sōḍūna dusaṟyā striyānśī (vivāha karāvā) jarī tyān̄cē rūpa (saundarya) kitīhī cāṅgalē vāṭata asēla. Parantu tumacyā dāsīkhērīja, allāha pratyēka gōṣṭīvara dēkharēkha karaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 52
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَدۡخُلُواْ بُيُوتَ ٱلنَّبِيِّ إِلَّآ أَن يُؤۡذَنَ لَكُمۡ إِلَىٰ طَعَامٍ غَيۡرَ نَٰظِرِينَ إِنَىٰهُ وَلَٰكِنۡ إِذَا دُعِيتُمۡ فَٱدۡخُلُواْ فَإِذَا طَعِمۡتُمۡ فَٱنتَشِرُواْ وَلَا مُسۡتَـٔۡنِسِينَ لِحَدِيثٍۚ إِنَّ ذَٰلِكُمۡ كَانَ يُؤۡذِي ٱلنَّبِيَّ فَيَسۡتَحۡيِۦ مِنكُمۡۖ وَٱللَّهُ لَا يَسۡتَحۡيِۦ مِنَ ٱلۡحَقِّۚ وَإِذَا سَأَلۡتُمُوهُنَّ مَتَٰعٗا فَسۡـَٔلُوهُنَّ مِن وَرَآءِ حِجَابٖۚ ذَٰلِكُمۡ أَطۡهَرُ لِقُلُوبِكُمۡ وَقُلُوبِهِنَّۚ وَمَا كَانَ لَكُمۡ أَن تُؤۡذُواْ رَسُولَ ٱللَّهِ وَلَآ أَن تَنكِحُوٓاْ أَزۡوَٰجَهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦٓ أَبَدًاۚ إِنَّ ذَٰلِكُمۡ كَانَ عِندَ ٱللَّهِ عَظِيمًا
Hē īmāna rākhaṇāṟyā lōkānnō! Jōparyanta tumhālā (āta yēṇyācī) anumatī dilī jāta nāhī, tōparyanta tumhī paigambarācyā gharāta pravēśa karū nakā. Bhōjanākaritā aśā vēḷī kī bhōjana tayāra hōṇyācī pratīkṣā karīta rāhāvē, kimbahunā jēvhā bōlāvilē jā'īla, tēvhā jā āṇi jēvhā bhōjana karū ghyāla tēvhā nighaṇyācī tayārī karā. Tithēca (basūna) gappā gōṣṭīta magna hō'ū nakā. Paigambarānā tumacyā yā kāmācā trāsa hōtō, parantu tē tumacā ādara (saṅkōca) karatāta, āṇi allāha satya gōṣṭa sāṅgaṇyāta kōṇācīhī parvā karīta nāhī, āṇi jēvhā tumhī paigambarācyā patnīṅkaḍūna ēkhādī vastū māgāla tara paḍadyā'āḍūna māgā. Tumacyā āṇi tyān̄cyā hr̥dayāṅkaritā purṇa pavitratā hīca āhē. Tumacyāsāṭhī hē yōgya navhē kī tumhī allāhacyā paigambarāsa trāsa dyāvā āṇi nā tumacyāsāṭhī hē ucita āhē kī paigambara (sa.) Yān̄cyānantara tyān̄cyā patnīnśī vivāha karāvā (lakṣāta ṭhēvā) allāhajavaḷa hē mahābhayaṅkara (pāpa) āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 53
إِن تُبۡدُواْ شَيۡـًٔا أَوۡ تُخۡفُوهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
Tumhī ēkhādī gōṣṭa jāhīra karā kinvā lapavūna ṭhēvā, allāha pratyēka gōṣṭīcē cāṅgalyā prakārē jñāna rākhaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 54
لَّا جُنَاحَ عَلَيۡهِنَّ فِيٓ ءَابَآئِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآئِهِنَّ وَلَآ إِخۡوَٰنِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآءِ إِخۡوَٰنِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآءِ أَخَوَٰتِهِنَّ وَلَا نِسَآئِهِنَّ وَلَا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُنَّۗ وَٱتَّقِينَ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا
Tyā striyānvara kasalāhī gunhā nāhī tyā āpalyā pityān̄cyā, āpalyā putrān̄cyā āṇi bhāvān̄cyā, āpalyā putaṇyān̄cyā, bhācyān̄cyā āṇi āpalyā (paricita) striyān̄cyā āṇi jyān̄cyā tyā mālaka āhēta tyāṁ (dāsa dāsīṁ) cyā samōra asāvyāta.1 Striyānnō! Allāhacē bhaya bāḷagata rāhā, allāha niḥsanśaya, pratyēka gōṣṭīvara sākṣī āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 55
إِنَّ ٱللَّهَ وَمَلَـٰٓئِكَتَهُۥ يُصَلُّونَ عَلَى ٱلنَّبِيِّۚ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ صَلُّواْ عَلَيۡهِ وَسَلِّمُواْ تَسۡلِيمًا
Allāha āṇi tyācē phariśtē yā paigambarāvara daruda pāṭhavitāta. Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumhī (dēkhīla) yān̄cyāvara daruda pāṭhavā āṇi jāsta salāma (hī) pāṭhavata rāhā
Surah Al-Ahzab, Verse 56
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَأَعَدَّ لَهُمۡ عَذَابٗا مُّهِينٗا
Jē lōka allāha āṇi tyācyā paigambarālā duḥkha- trāsa dētāta, tyān̄cyāvara yā jagāta va ākhiratamadhyē allāhatarphē dhiḥkkāra āhē āṇi tyān̄cyāsāṭhī mōṭhā apamānita karaṇārā azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 57
وَٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ بِغَيۡرِ مَا ٱكۡتَسَبُواْ فَقَدِ ٱحۡتَمَلُواْ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
Āṇi jē lōka īmāna rākhaṇāṟyā puruṣa va striyānnā aśā ēkhādyā aparādhābaddala duḥkha - trāsa dētāta, jō tyān̄cyākaḍūna ghaḍalā nasēla tara tē phāra mōṭhā ārōpa āṇi khulyā aparādhācē ōjhē ucalatāta
Surah Al-Ahzab, Verse 58
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّأَزۡوَٰجِكَ وَبَنَاتِكَ وَنِسَآءِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ يُدۡنِينَ عَلَيۡهِنَّ مِن جَلَٰبِيبِهِنَّۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن يُعۡرَفۡنَ فَلَا يُؤۡذَيۡنَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
Hē paigambara! Āpalyā patnīnnā āṇi āpalyā kan'yānnā āṇi īmāna rākhaṇāṟyān̄cyā striyānnā sāṅgā kī tyānnī āpalyā aṅgāvara āpalyā cādarī ṭākūna ghēta jāvē. Aśānē tyā tvarita ōḷakhalyā jātīla, maga tyānnā trāsa pōhacavilā jāṇāra nāhī, āṇi allāha mōṭhā māpha karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 59
۞لَّئِن لَّمۡ يَنتَهِ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ وَٱلۡمُرۡجِفُونَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لَنُغۡرِيَنَّكَ بِهِمۡ ثُمَّ لَا يُجَاوِرُونَكَ فِيهَآ إِلَّا قَلِيلٗا
Jara (ajūnahī) hē munāphika (īmānadhāraka asalyācē ḍhōṅga karaṇārē) āṇi tē, jyān̄cyā manāta rōga āhē āṇi madīnācē tē rahivāśī jē khōṭyā aphavā uḍavitāta, thāmbalē nāhīta tara āmhī tumhālā tyān̄cyā (nāśā) vara lāvūna dē'ū, maga tara tē kāhī divasaca tumacyāsōbata yā (śaharā) ta rāhū śakatīla
Surah Al-Ahzab, Verse 60
مَّلۡعُونِينَۖ أَيۡنَمَا ثُقِفُوٓاْ أُخِذُواْ وَقُتِّلُواْ تَقۡتِيلٗا
Tyān̄cyāvara dhiḥkkārācā varṣāva kēlā gēlā, jyā jyā ṭhikāṇī sāpaḍāvēta, dharalē jāvēta āṇi khūpa tukaḍē tukaḍē kēlē jāvēta
Surah Al-Ahzab, Verse 61
سُنَّةَ ٱللَّهِ فِي ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلُۖ وَلَن تَجِدَ لِسُنَّةِ ٱللَّهِ تَبۡدِيلٗا
Tyān̄cyāpūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkānsāṭhīhī allāhacā hāca niyama lāgū rāhilā āṇi tumhālā allāhacyā vidhī-niyamāta kēvhāhī badala āḍhaḷaṇāra nāhī
Surah Al-Ahzab, Verse 62
يَسۡـَٔلُكَ ٱلنَّاسُ عَنِ ٱلسَّاعَةِۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِۚ وَمَا يُدۡرِيكَ لَعَلَّ ٱلسَّاعَةَ تَكُونُ قَرِيبًا
Lōka tumhālā kayāmata (cyā vēḷē) viṣayī vicāratāta. (Tumhī) sāṅgā, yācē jñāna tara kēvaḷa allāhalāca āhē, tumhālā kāya māhīta, phāra sambhava āhē kī kayāmata agadī javaḷa yē'ūna ṭhēpalī asēla
Surah Al-Ahzab, Verse 63
إِنَّ ٱللَّهَ لَعَنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَأَعَدَّ لَهُمۡ سَعِيرًا
Allāhanē kāphirān̄cā dhiḥkkāra kēlēlā āhē āṇi tyān̄cyāsāṭhī dhagadhagaṇārī āga tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 64
خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّا يَجِدُونَ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
Jicyāta tē sadaivakāḷa rāhatīla, tyānnā nā kōṇī pāṭhīrākhā mitra lābhēla āṇi nā kōṇī madata karaṇārā
Surah Al-Ahzab, Verse 65
يَوۡمَ تُقَلَّبُ وُجُوهُهُمۡ فِي ٱلنَّارِ يَقُولُونَ يَٰلَيۡتَنَآ أَطَعۡنَا ٱللَّهَ وَأَطَعۡنَا ٱلرَّسُولَا۠
Tyā divaśī tyān̄cē cēharē āgīta ulaṭa pālaṭa kēlē jātīla (tē mōṭhyā paścāttāpānē āṇi duḥkhānē) mhaṇatīla kī āmhī allāhacē āṇi paigambarān̄cē ājñāpālana kēlē asatē tara barē jhālē asatē
Surah Al-Ahzab, Verse 66
وَقَالُواْ رَبَّنَآ إِنَّآ أَطَعۡنَا سَادَتَنَا وَكُبَرَآءَنَا فَأَضَلُّونَا ٱلسَّبِيلَا۠
Āṇi tē mhaṇatīla, hē āmacyā pālanakartyā! Āmhī āpalyā pramukhān̄cē āṇi thōrā-mōṭhyān̄cē mhaṇaṇē aikalē (mānalē) jyānnī āmhālā saraḷa mārgāpāsūna vicalita kēlē
Surah Al-Ahzab, Verse 67
رَبَّنَآ ءَاتِهِمۡ ضِعۡفَيۡنِ مِنَ ٱلۡعَذَابِ وَٱلۡعَنۡهُمۡ لَعۡنٗا كَبِيرٗا
Hē āmacyā pālanakartyā! Tū tyānnā duppaṭa azāba (śikṣā-yātanā) dē āṇi tyān̄cyāvara phāra mōṭhā dhiḥkkāra (lānata) pāṭhava
Surah Al-Ahzab, Verse 68
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ ءَاذَوۡاْ مُوسَىٰ فَبَرَّأَهُ ٱللَّهُ مِمَّا قَالُواْۚ وَكَانَ عِندَ ٱللَّهِ وَجِيهٗا
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tyā lōkānsārakhē hō'ū nakā, jyānnī mūsālā klēśa - yātanā dilī, tara jī gōṣṭa tyānnī sāṅgitalī hōtī allāhanē tyānnā tyā gōṣṭīpāsūna mukta kēlē āṇi allāhajavaḷa mūsā pratiṣṭhita hōtē
Surah Al-Ahzab, Verse 69
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدٗا
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Allāhacē bhaya rākhā āṇi saraḷa saraḷa (satya) gōṣṭī bōlata jā
Surah Al-Ahzab, Verse 70
يُصۡلِحۡ لَكُمۡ أَعۡمَٰلَكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡ ذُنُوبَكُمۡۗ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَقَدۡ فَازَ فَوۡزًا عَظِيمًا
Yāsāṭhī kī allāhanē tumacyā ācaraṇāta sudhāraṇā karāvī āṇi tumacē aparādha māpha karāvēta āṇi jō manuṣya dēkhīla allāha āṇi tyācyā paigambarācyā ādēśācē pālana karīla, tyānē phāra mōṭhī saphalatā prāpta karūna ghētalī
Surah Al-Ahzab, Verse 71
إِنَّا عَرَضۡنَا ٱلۡأَمَانَةَ عَلَى ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱلۡجِبَالِ فَأَبَيۡنَ أَن يَحۡمِلۡنَهَا وَأَشۡفَقۡنَ مِنۡهَا وَحَمَلَهَا ٱلۡإِنسَٰنُۖ إِنَّهُۥ كَانَ ظَلُومٗا جَهُولٗا
Āmhī āpalyā amānatīlā ākāśān̄cyā āṇi jaminīcyā āṇi parvatān̄cyā samōra sādara kēlē (parantu) sarvānnī tī ucalaṇyābābata inkāra kēlā āṇi ticyāpāsūna bhayabhita jhālē (tathāpi) mānavānē tilā ucalūna ghētalē, niḥsanśaya tō mōṭhā atyācārī āṇi aḍāṇī āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 72
لِّيُعَذِّبَ ٱللَّهُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتِ وَٱلۡمُشۡرِكِينَ وَٱلۡمُشۡرِكَٰتِ وَيَتُوبَ ٱللَّهُ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمَۢا
(Hē aśāsāṭhī) kī allāhanē munāphika puruṣa āṇi munāphika striyā āṇi anēkēśvaravādī puruṣa āṇi anēkēśvaravādī striyānnā sajā dyāvī āṇi īmāna rākhaṇāṟyā puruṣān̄cī āṇi īmāna rākhaṇāṟyā striyān̄cī taubā (kṣamā-yācanā) kabūla karāvī, āṇi allāha mōṭhā māpha karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Ahzab, Verse 73