Surah Fatir - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ جَاعِلِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ رُسُلًا أُوْلِيٓ أَجۡنِحَةٖ مَّثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۚ يَزِيدُ فِي ٱلۡخَلۡقِ مَا يَشَآءُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Tyā allākaritā samasta stutī - praśansā āhē, jō ākāśānnā āṇi dharatīlā nirmāṇa karaṇārā āṇi dōna dōna, tīna tīna āṇi cāra cāra paṅkha bāḷagaṇāṟyā phariśtyānnā āpalā sandēśavāhaka banaviṇārā āhē1 sr̥ṣṭīnirmitīta jē icchitō vāḍhavitō. Niḥsanśaya, allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagaṇārā āhē
Surah Fatir, Verse 1
مَّا يَفۡتَحِ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ مِن رَّحۡمَةٖ فَلَا مُمۡسِكَ لَهَاۖ وَمَا يُمۡسِكۡ فَلَا مُرۡسِلَ لَهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Allāha jō dayā - kr̥pā (dvāra) lōkāṅkaritā ughaḍa karīla tara tyāsa kōṇī banda karaṇārā nāhī āṇi jyācyāsāṭhī banda karīla tara tyānantara tyāsa kōṇī surū karaṇārā (ughaḍaṇārā) nāhī āṇi tōca jabaradasta hikamataśālī āhē
Surah Fatir, Verse 2
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ هَلۡ مِنۡ خَٰلِقٍ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
Lōkānnō! Tumacyāvara allāhanē jē upakāra kēlē āhēta, tyān̄cē smaraṇa karā. Kāya allāhakhērīja dusarāhī kōṇī nirmātā āhē, jō tumhālā ākāśātūna āṇi jaminīpāsūna rōjī (ājivikā) dēta asāvā? Tyācyākhērīja kōṇīhī upāsya nāhī, tēvhā tumhī kōṭhē ulaṭa jāta āhāta
Surah Fatir, Verse 3
وَإِن يُكَذِّبُوكَ فَقَدۡ كُذِّبَتۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
Āṇi jara tē tumhālā khōṭē ṭharavitāta tara tumacyā pūrvīcē (sarva) paigambarahī khōṭē ṭharavilē gēlē āhēta āṇi samasta kāryē allāhacyācakaḍē paratavilē jātāta
Surah Fatir, Verse 4
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞۖ فَلَا تَغُرَّنَّكُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَلَا يَغُرَّنَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
Hē lōkānnō! Allāhacā vāyadā saccā āhē. Aihika jīvanānē tumhālā dhōkyāta na ṭākāvē āṇi nā dagābāja (saitānā) nē tumhālā gaphalatīta magna ṭhēvāvē
Surah Fatir, Verse 5
إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لَكُمۡ عَدُوّٞ فَٱتَّخِذُوهُ عَدُوًّاۚ إِنَّمَا يَدۡعُواْ حِزۡبَهُۥ لِيَكُونُواْ مِنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلسَّعِيرِ
(Lakṣāta ṭhēvā) saitāna tumacā śatrū āhē, tumhī tyālā śatrūca jāṇā, tō tara āpalyā ṭōḷīlā kēvaḷa aśāsāṭhī bōlavitō kī tē sarva jahannamamadhyē jāṇārē vhāvēta
Surah Fatir, Verse 6
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٞ كَبِيرٌ
Jē lōka kāphira (inkārī) jhālē, tyān̄cyākaritā sakta azāba āhē āṇi jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi satkarma karīta rāhilē tyān̄cyāsāṭhī kṣamā āṇi mōṭhā cāṅgalā mōbadalā āhē
Surah Fatir, Verse 7
أَفَمَن زُيِّنَ لَهُۥ سُوٓءُ عَمَلِهِۦ فَرَءَاهُ حَسَنٗاۖ فَإِنَّ ٱللَّهَ يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۖ فَلَا تَذۡهَبۡ نَفۡسُكَ عَلَيۡهِمۡ حَسَرَٰتٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا يَصۡنَعُونَ
Kāya tō manuṣya, jyācyākaritā tyācī duṣkarmē suśōbhita kēlī gēlī āhēta tara tō tyāṁ (karmāṁ) nā cāṅgalē samajatō (kāya tō mārgadarśana prāpta karaṇāṟyā māṇasā samāna āhē?) (Niścitaca) allāha jyālā icchitō, mārgabhraṣṭa karatō, āṇi jyālā icchitō mārga dākhavitō. Tēvhā tumhī tyān̄cyābaddala duḥkhī kaṣṭī hō'ūna āpalā jīva kaṣṭa yātanēta ṭākū nayē. Hē lōka jē kāhī karīta āhēta niḥsanśaya, allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Fatir, Verse 8
وَٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ ٱلرِّيَٰحَ فَتُثِيرُ سَحَابٗا فَسُقۡنَٰهُ إِلَىٰ بَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَحۡيَيۡنَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۚ كَذَٰلِكَ ٱلنُّشُورُ
Āṇi allāhaca vāṟyānnā vāḍhavitō, jē ḍhagānnā un̄ca nētāta, maga āmhī tyā ḍhagānnā kōraḍyā jaminīkaḍē nētō āṇi tyādvārē tyā jaminīlā ticyā mr̥tyunantara (punhā) jivanta karatō. Aśāca prakārē dusaṟyāndā jivanta hō'ūna uṭhaṇēhī āhē
Surah Fatir, Verse 9
مَن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡعِزَّةَ فَلِلَّهِ ٱلۡعِزَّةُ جَمِيعًاۚ إِلَيۡهِ يَصۡعَدُ ٱلۡكَلِمُ ٱلطَّيِّبُ وَٱلۡعَمَلُ ٱلصَّـٰلِحُ يَرۡفَعُهُۥۚ وَٱلَّذِينَ يَمۡكُرُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۖ وَمَكۡرُ أُوْلَـٰٓئِكَ هُوَ يَبُورُ
Jō manuṣya māna-sanmāna prāpta karū icchita asēla, tara (tyānē jāṇūna ghyāvē kī) samasta māna-pratiṣṭhā allāhakaritāca āhē. Samasta pavitra vacanē tyācyācakaḍē caḍhatāta āṇi satkarma tyānnā un̄cavitē, āṇi jē lōka duṣkarmān̄cyā kaṭa kārasthānāta vyasta rāhatāta, tyān̄cyāsāṭhī mōṭhā sakta azāba āhē āṇi tyān̄cē hē pākhaṇḍa nāśa pāvēla
Surah Fatir, Verse 10
وَٱللَّهُ خَلَقَكُم مِّن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ جَعَلَكُمۡ أَزۡوَٰجٗاۚ وَمَا تَحۡمِلُ مِنۡ أُنثَىٰ وَلَا تَضَعُ إِلَّا بِعِلۡمِهِۦۚ وَمَا يُعَمَّرُ مِن مُّعَمَّرٖ وَلَا يُنقَصُ مِنۡ عُمُرِهِۦٓ إِلَّا فِي كِتَٰبٍۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
Lōka hō! Allāhanē tumhāla mātīpāsūna nirmāṇa kēlē, maga vīryāpāsūna, maga tumhālā jōḍī (jōḍapē nara-nārī) banavilē. Striyān̄cē garbha dhāraṇa karaṇē āṇi bāḷācē janma ghēṇē, yā sarvān̄cē tyālā jñāna āhē, āṇi kōṇatāhī āyuṣyamāna dīrghāyuṣya prāpta karīta nāhī āṇi nā kōṇācē āyuṣya ghaḍatē, parantu hē sarva ēkā granthāta astitvāta āhē. Allākaritā hī gōṣṭa phāra sōpī āhē
Surah Fatir, Verse 11
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡبَحۡرَانِ هَٰذَا عَذۡبٞ فُرَاتٞ سَآئِغٞ شَرَابُهُۥ وَهَٰذَا مِلۡحٌ أُجَاجٞۖ وَمِن كُلّٖ تَأۡكُلُونَ لَحۡمٗا طَرِيّٗا وَتَسۡتَخۡرِجُونَ حِلۡيَةٗ تَلۡبَسُونَهَاۖ وَتَرَى ٱلۡفُلۡكَ فِيهِ مَوَاخِرَ لِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Āṇi dōna samudra samāna nāhīta. Hā gōḍa āhē, tahāna bhāgavitō, pyāyalā cāṅgalā āṇi tō dusarā khāraṭa āhē, kaḍū. Tumhī yā dōghāmpāsūna tājē mānsa khātā āṇi tē dāginē kāḍhatā, jyānnā tumhī aṅgāvara ghālatā āṇi tumhī pāhatā kī mōṭhamōṭhyā nāvā, pāṇyālā chēdaṇāṟyā, tyā samudrāta āhē, yāsāṭhī kī tumhī tyācyā kr̥pēcā śōdha ghyāvā āṇi yāsāṭhī kī tumhī tyācē ābhāra mānāvēta
Surah Fatir, Verse 12
يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِي لِأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ لَهُ ٱلۡمُلۡكُۚ وَٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ مَا يَمۡلِكُونَ مِن قِطۡمِيرٍ
Tō rātrīlā divasāta āṇi divasālā rātrīta dākhala karatō āṇi sūrya va candrālā tyānēca kāmāsa lāvalē āhē. Pratyēka ēkā nirdhārita avadhīpāvētō cālata āhē. Hāca allāha hōya, tumhā sarvān̄cā pālanakartā. Tyācīca rājya sattā āhē, āṇi jyānnā tumhī tyācyākhērīja pukārata āhāta, tē tara khajurīcyā bī sālapaṭācēhī mālaka nāhīta
Surah Fatir, Verse 13
إِن تَدۡعُوهُمۡ لَا يَسۡمَعُواْ دُعَآءَكُمۡ وَلَوۡ سَمِعُواْ مَا ٱسۡتَجَابُواْ لَكُمۡۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكۡفُرُونَ بِشِرۡكِكُمۡۚ وَلَا يُنَبِّئُكَ مِثۡلُ خَبِيرٖ
Jara tumhī tyānnā pukārāla tara tē tumacī pukāra aikaṇāraca nāhīta. Āṇi jara (samajā) aikūnahī ghētīla tara kabūla karaṇāra nāhīta. Kimbahunā kayāmatacyā divaśī tumacyā śirka (anēka'īśvara'upāsanā) cā sāpha inkāra karatīla1 āṇi tumhālā kōṇīhī allāhasārakhā jāṇakāra (vāstavapūrṇa) khabarī dēṇāra nāhī
Surah Fatir, Verse 14
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ أَنتُمُ ٱلۡفُقَرَآءُ إِلَى ٱللَّهِۖ وَٱللَّهُ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
Lōka hō! Tumhī allāhacē bhikārī āhāta āṇi allāhaca niḥspr̥ha (garaja nasalēlā) praśansanīya āhē
Surah Fatir, Verse 15
إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
Jara tyānē icchilē tara tumacā sarvanāśa karūna ṭākīla āṇi ēka navī nirmitī (sr̥ṣṭī) nirmāṇa karīla
Surah Fatir, Verse 16
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
Āṇi hī gōṣṭa allāhakaritā kāhīca kaṭhīṇa nāhī
Surah Fatir, Verse 17
وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ وَإِن تَدۡعُ مُثۡقَلَةٌ إِلَىٰ حِمۡلِهَا لَا يُحۡمَلۡ مِنۡهُ شَيۡءٞ وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰٓۗ إِنَّمَا تُنذِرُ ٱلَّذِينَ يَخۡشَوۡنَ رَبَّهُم بِٱلۡغَيۡبِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَمَن تَزَكَّىٰ فَإِنَّمَا يَتَزَكَّىٰ لِنَفۡسِهِۦۚ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ
Āṇi kōṇīhī ōjhē ucalaṇārā, dusaṟyācē ōjhē ucalaṇāra nāhī āṇi jara kōṇī jāsta vajanācē ōjhē bāḷagaṇārā āpalā bhāra ucalaṇyākaritā dusaṟyā kōṇālā bōlavila tara tō tyātūna kāhīca ucalū śakaṇāra nāhī, maga tō javaḷacā nātēvā'īka kā asēnā. Tumhī kēvaḷa aśānnāca sāvadha karū śakatā, jē pāhilyāvināca āpalyā pālanakartyācē bhaya bāḷagatāta āṇi namāja niyamitapaṇē paḍhatāta āṇi jō pāka (svaccha - śud'dha) hō'īla, tō āpalyāca phāyadyāsāṭhī pāka hō'īla āṇi (śēvaṭī) allāhakaḍēca paratūna jāyacē āhē
Surah Fatir, Verse 18
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُ
Āṇi āndhaḷā va ḍōḷasa dōnhī samāna nāhīta
Surah Fatir, Verse 19
وَلَا ٱلظُّلُمَٰتُ وَلَا ٱلنُّورُ
Āṇi nā andhāra āṇi nā prakāśa
Surah Fatir, Verse 20
وَلَا ٱلظِّلُّ وَلَا ٱلۡحَرُورُ
Āṇi nā sāvalī āṇi nā ūna
Surah Fatir, Verse 21
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡأَحۡيَآءُ وَلَا ٱلۡأَمۡوَٰتُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُسۡمِعُ مَن يَشَآءُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُسۡمِعٖ مَّن فِي ٱلۡقُبُورِ
Āṇi jīvita va mr̥ta dōghē samāna asū śakata nāhī, āṇi allāha jyālā icchitō aikavitō, āṇi tumhī tyā lōkānnā aikavū śakata nāhī, jē kabarīmmadhyē āhēta
Surah Fatir, Verse 22
إِنۡ أَنتَ إِلَّا نَذِيرٌ
Tumhī tara phakta khabaradāra karaṇārē āhāta
Surah Fatir, Verse 23
إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗاۚ وَإِن مِّنۡ أُمَّةٍ إِلَّا خَلَا فِيهَا نَذِيرٞ
Āmhīca tumhālā satyāsaha khūśakhabara aikaviṇārā āṇi bhaya dākhaviṇārā banavūna pāṭhavilē āhē āṇi kōṇatāhī janasamudāya asā hō'ūna gēlā nāhī kī jyāta ēkhādā khabaradāra karaṇārā ālā nasāvā
Surah Fatir, Verse 24
وَإِن يُكَذِّبُوكَ فَقَدۡ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَبِٱلزُّبُرِ وَبِٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُنِيرِ
Āṇi jara hē lōka tumhālā khōṭē ṭharavatīla tara tyān̄cyāpūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkānnīhī khōṭē ṭharavilē hōtē, tyān̄cyājavaḷadēkhīla tyān̄cē paigambara mōjijē (īśacamatkāra), sahīphē (pōthī) āṇi spaṣṭa grantha ghē'ūna ālē hōtē
Surah Fatir, Verse 25
ثُمَّ أَخَذۡتُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۖ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
Maga mī tyā kāphirānnā (satya-virōdhakānnā) dharalē, tara kaśī hōtī mājhī śikṣā
Surah Fatir, Verse 26
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ ثَمَرَٰتٖ مُّخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهَاۚ وَمِنَ ٱلۡجِبَالِ جُدَدُۢ بِيضٞ وَحُمۡرٞ مُّخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهَا وَغَرَابِيبُ سُودٞ
Kāya tumhī yā gōṣṭīkaḍē lakṣa dilē nāhī kī allāhanē ākāśātūna pāṇī avatarita kēlē, maga āmhī tyācyādvārē anēka raṅgācī phaḷē nirmāṇa kēlī āṇi parvatān̄cēhī anēka his'sē āhēta saphēda āṇi lāla kī tyān̄cē dēkhīla anēka raṅga āhēta āṇi gaḍada kāḷēhī
Surah Fatir, Verse 27
وَمِنَ ٱلنَّاسِ وَٱلدَّوَآبِّ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ مُخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهُۥ كَذَٰلِكَۗ إِنَّمَا يَخۡشَى ٱللَّهَ مِنۡ عِبَادِهِ ٱلۡعُلَمَـٰٓؤُاْۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ غَفُورٌ
Āṇi aśāca prakārē māṇasāmmadhyē, janāvarāmmadhyē āṇi catuṣpāda prāṇyāmmadhyēhī kāhī asē āhēta jyān̄cē raṅga vēgavēgaḷē āhēta. Allāhaśī tyācē tēca dāsa bhaya rākhatāta, jē jñāna bāḷagatāta. Vāstavika allāha mōṭhā varcasvaśālī, māpha karaṇārā āhē
Surah Fatir, Verse 28
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَتۡلُونَ كِتَٰبَ ٱللَّهِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ يَرۡجُونَ تِجَٰرَةٗ لَّن تَبُورَ
Jē lōka allāhacyā granthācē paṭhaṇa (tilāvata) karatāta āṇi namāja nitya nēmānē paḍhatāta āṇi jē kāhī āmhī tyānnā pradāna kēlē āhē tyātūna guptapaṇē āṇi ughaḍapaṇē kharca karatāta, tē aśā vyāpārācī āśā bāḷagatāta, jō kadhīhī tōṭyāta rāhaṇāra nāhī
Surah Fatir, Verse 29
لِيُوَفِّيَهُمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدَهُم مِّن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ غَفُورٞ شَكُورٞ
Yāsāṭhī kī tyānnā tyān̄cā mōbadalā purēpūra dilā jāvā āṇi tyānnā āpalyā kr̥pēnē āṇakhī jāsta pradāna karāvē. Niḥsanśaya, tō mōṭhā māpha karaṇārā, guṇagrāhaka āhē
Surah Fatir, Verse 30
وَٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ هُوَ ٱلۡحَقُّ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِعِبَادِهِۦ لَخَبِيرُۢ بَصِيرٞ
Āṇi hā grantha jō āmhī tumacyākaḍē vahayī (prakāśanā) dvārē pāṭhavilā āhē tō pūrṇataḥ satya āhē, jō āpalyā pūrvīcyā granthān̄cīhī puṣṭī karatō. Niḥsanśaya, allāha āpalyā dāsān̄cī pūrṇa māhitī ṭhēvaṇārā, cāṅgalyā prakārē pāhaṇārā āhē
Surah Fatir, Verse 31
ثُمَّ أَوۡرَثۡنَا ٱلۡكِتَٰبَ ٱلَّذِينَ ٱصۡطَفَيۡنَا مِنۡ عِبَادِنَاۖ فَمِنۡهُمۡ ظَالِمٞ لِّنَفۡسِهِۦ وَمِنۡهُم مُّقۡتَصِدٞ وَمِنۡهُمۡ سَابِقُۢ بِٱلۡخَيۡرَٰتِ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡكَبِيرُ
Maga (yā) granthācā uttarādhikārī āmhī tyā lōkānnā banavilē, jyānnā āmhī āpalyā dāsāmmadhūna nivaḍūna ghētalē. Maga kāhī tara āpalyā prāṇānvara atyācāra karaṇārē āhēta, āṇi kāhī madhyama darjācē āhēta āṇi tyān̄cyāpaikī kāhī allāhanē dilēlyā tauphika (subud'dhī) nē satkarmāta puḍhēca jāta rāhatāta. Hā phāra mōṭhā anugraha āhē
Surah Fatir, Verse 32
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَلُؤۡلُؤٗاۖ وَلِبَاسُهُمۡ فِيهَا حَرِيرٞ
Sadaiva kāḷa rāhaṇyācyā tyā bāgā āhēta, jyāta hē lōka pravēśa karatīla, tithē tyānnā sōn'yācī kāṅkaṇē āṇi mōtī (aṅgāvara) ghātalī jātīla āṇi tithē tyān̄cī vastrē rēśamācī asatīla
Surah Fatir, Verse 33
وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِيٓ أَذۡهَبَ عَنَّا ٱلۡحَزَنَۖ إِنَّ رَبَّنَا لَغَفُورٞ شَكُورٌ
Āṇi mhaṇatīla kī allāhacē ananta upakāra āhēta, jyānē āmacyāpāsūna duḥkha dūra kēlē. Niḥsanśaya, āmacā pālanakartā mōṭhā māpha karaṇārā āṇi kadara jāṇaṇārā āhē
Surah Fatir, Verse 34
ٱلَّذِيٓ أَحَلَّنَا دَارَ ٱلۡمُقَامَةِ مِن فَضۡلِهِۦ لَا يَمَسُّنَا فِيهَا نَصَبٞ وَلَا يَمَسُّنَا فِيهَا لُغُوبٞ
Jyānē āmhālā āpalyā kr̥pēnē sadaiva kāḷa rāhaṇyācyā ṭhikāṇī utaravilē, jithē nā āmhālā kāhī kaṣṭa pōhōcēla āṇi nā kasalā thakavā jāṇavēla
Surah Fatir, Verse 35
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ نَارُ جَهَنَّمَ لَا يُقۡضَىٰ عَلَيۡهِمۡ فَيَمُوتُواْ وَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُم مِّنۡ عَذَابِهَاۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي كُلَّ كَفُورٖ
Āṇi jē lōka kāphira (inkārī) āhēta, tyān̄cyāsāṭhī jahannamacī āga āhē, nā tara tyānnā mr̥tyu yē'īla kī tē maruna jāvēta āṇi nā jahannamacī śikṣāca kamī kēlī jā'īla. Āmhī pratyēka kāphirālā aśīca śikṣā - yātanā dētō
Surah Fatir, Verse 36
وَهُمۡ يَصۡطَرِخُونَ فِيهَا رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا نَعۡمَلۡ صَٰلِحًا غَيۡرَ ٱلَّذِي كُنَّا نَعۡمَلُۚ أَوَلَمۡ نُعَمِّرۡكُم مَّا يَتَذَكَّرُ فِيهِ مَن تَذَكَّرَ وَجَآءَكُمُ ٱلنَّذِيرُۖ فَذُوقُواْ فَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِن نَّصِيرٍ
Āṇi tē lōka tyāta (jahannamamadhyē) mōṭhamōṭhyānē ōraḍatīla kī hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā (yātūna) bāhēra kāḍha āmhī cāṅgalē karma karū, tyā karmāṅkhērīja, jē āmhī karīta hōtō (allāha pharmāvila) kī kāya āmhī tumhālā ēvaḍhē āyuṣya dilē navhatē kī jyālā samajūna ghyāyacē asatē, tō samajū śakata hōtā1 āṇi tumacyājavaḷa khabaradāra karaṇārāhī pōhacalā hōtā,2 tēvhā ātā gōḍī cākhā (aśā) julamī atyācārī lōkān̄cā kōṇīhī sahāyya karaṇārā nāhī
Surah Fatir, Verse 37
إِنَّ ٱللَّهَ عَٰلِمُ غَيۡبِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
Niḥsanśaya, allāha ākāśān̄cyā āṇi jaminīcyā lapalēlyā vastūnnā jāṇaṇārā āhē. Niḥsanśaya, tō chātītalyā (manātalyā) gōṣṭīnnāhī jāṇaṇārā āhē
Surah Fatir, Verse 38
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ فَمَن كَفَرَ فَعَلَيۡهِ كُفۡرُهُۥۖ وَلَا يَزِيدُ ٱلۡكَٰفِرِينَ كُفۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ إِلَّا مَقۡتٗاۖ وَلَا يَزِيدُ ٱلۡكَٰفِرِينَ كُفۡرُهُمۡ إِلَّا خَسَارٗا
Tōca asā āhē, jyānē tumhālā dharatīvara basavilē, tēvhā jō manuṣya kupra (inkāra) karīla tara tyācyā kupracē ōjhē tyācyāvaraca yē'īla āṇi kāphira lōkāṅkaritā, tyān̄cā inkāra tyān̄cyā pālanakartyājavaḷa krōdha vāḍhaviṇyācēca kāraṇa ṭharatō āṇi kāphirānsāṭhī tyān̄cā inkāra nukasāna vāḍhaviṇyācīca sababa ṭharatō
Surah Fatir, Verse 39
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ شُرَكَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَرُونِي مَاذَا خَلَقُواْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ لَهُمۡ شِرۡكٞ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ أَمۡ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ كِتَٰبٗا فَهُمۡ عَلَىٰ بَيِّنَتٖ مِّنۡهُۚ بَلۡ إِن يَعِدُ ٱلظَّـٰلِمُونَ بَعۡضُهُم بَعۡضًا إِلَّا غُرُورًا
(Tumhī) sāṅgā kī tumhī āpalyā (ṭharavilēlyā) sahabhāgī īśvarān̄cī avasthā tara sāṅgā, tyānnā tumhī allāhakhērīja pukārīta asatā, arthāta malā hē sāṅgā kī tyānnī dharatīcā kōṇatā (his'sā) banavilā āhē kinvā tyān̄cā ākāśāta kāhī sahabhāga āhē athavā āmhī tyāṁnnā ēkhādā grantha dilā āhē kī hē tyācyā purāvyāvara aṭaḷa asāvēta? Navhē, kimbahunā hē atyācārī ēkamēkānśī kēvaḷa phasavaṇukīcyā gōṣṭīn̄cē vāyadē karīta asatāta
Surah Fatir, Verse 40
۞إِنَّ ٱللَّهَ يُمۡسِكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ أَن تَزُولَاۚ وَلَئِن زَالَتَآ إِنۡ أَمۡسَكَهُمَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنۢ بَعۡدِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ حَلِيمًا غَفُورٗا
Niḥsanśaya, allāhanē ākāśānnā āṇi jaminīlā dharūna ṭhēvalē āhē kī tē ḍagamagū nayēta āṇi jara tē ḍagamagalē tara maga allāhakhērīja kōṇī tyānnā dharūhī śakata nāhī. Niḥsanśaya tō mōṭhā sahanaśīla, māpha karaṇārā āhē
Surah Fatir, Verse 41
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِن جَآءَهُمۡ نَذِيرٞ لَّيَكُونُنَّ أَهۡدَىٰ مِنۡ إِحۡدَى ٱلۡأُمَمِۖ فَلَمَّا جَآءَهُمۡ نَذِيرٞ مَّا زَادَهُمۡ إِلَّا نُفُورًا
Āṇi yā kāphira lōkānnī mōṭhī dr̥ḍhaśapatha ghētalī hōtī kī jara tyān̄cyājavaḷa kōṇī khabaradāra karaṇārā ālā tara tē pratyēka samudāyā (um'mata) pēkṣā jāsta mārgadarśana prāpta karaṇārē banatīla, maga jēvhā tyān̄cyājavaḷa ēka paigambara yē'ūna pōhōcalā tēvhā tyān̄cyā tiraskārātaca pragati jhālī
Surah Fatir, Verse 42
ٱسۡتِكۡبَارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَكۡرَ ٱلسَّيِّيِٕۚ وَلَا يَحِيقُ ٱلۡمَكۡرُ ٱلسَّيِّئُ إِلَّا بِأَهۡلِهِۦۚ فَهَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا سُنَّتَ ٱلۡأَوَّلِينَۚ فَلَن تَجِدَ لِسُنَّتِ ٱللَّهِ تَبۡدِيلٗاۖ وَلَن تَجِدَ لِسُنَّتِ ٱللَّهِ تَحۡوِيلًا
Jagāta svataḥlā mōṭhā samajalyāmuḷē āṇi tyān̄cyā vā'īṭa prayatnāmmuḷē āṇi vā'īṭa prayatna karaṇāṟyān̄cī śikṣā tē prayatna karaṇāṟyānnāca bhōgāvī lāgatē tara kāya hē tyāca vyavahārācyā pratīkṣēta āhēta, jō pūrvīcyā lōkānśī kēlā jāta rāhilā? Tēvhā tumhālā allāhacyā pad'dhatīta kadhīhī badala āḍhaḷaṇāra nāhī āṇi tumhālā allāhacyā niyamāta kadhī badala hōta asalēlā āḍhaḷaṇāra nāhī
Surah Fatir, Verse 43
أَوَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَكَانُوٓاْ أَشَدَّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُعۡجِزَهُۥ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَلِيمٗا قَدِيرٗا
Kāya hē lōka dharatīvara hiṇḍalē phiralē nāhīta kī tyānnī pāhilē asatē kī jē lōka yān̄cyāpūrvī hō'ūna gēlēta, tyān̄cā anta kasā jhālā. Vāstavika tē lōka yān̄cyāpēkṣā adhika śaktiśālī hōtē. Āṇi ākāśāmmadhyē va dharatīvara aśī kōṇatīhī vastū nāhī jī allāhalā lācāra karīla. Tō sarva kāhī jāṇaṇārā, mōṭhā sāmarthyaśālī āhē
Surah Fatir, Verse 44
وَلَوۡ يُؤَاخِذُ ٱللَّهُ ٱلنَّاسَ بِمَا كَسَبُواْ مَا تَرَكَ عَلَىٰ ظَهۡرِهَا مِن دَآبَّةٖ وَلَٰكِن يُؤَخِّرُهُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِعِبَادِهِۦ بَصِيرَۢا
Āṇi jara allāha, lōkānnā tyān̄cyā karmāmmuḷē tvarita pakaḍīta ghē'ū lāgalā asatā tara sampūrṇa dharatīvara ēka jīvadēkhīla sōḍalā nasatā tathāpi allāha tyānnā ēkā nirdhārita samayāparyanta savaḍa dēta āhē, tara jēvhā tyān̄cī tī vēḷa yē'ūna pōhōcēla tēvhā allāha āpalyā dāsānnā svataḥ pāhūna ghē'īla
Surah Fatir, Verse 45