Surah Fussilat - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
حمٓ
Hā. Mīma
Surah Fussilat, Verse 1
تَنزِيلٞ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلرَّحِيمِ
(Hā grantha) mōṭhyā kr̥pāvāna, mōṭhyā dayāvānatarphē avatarita jhālā āhē
Surah Fussilat, Verse 2
كِتَٰبٞ فُصِّلَتۡ ءَايَٰتُهُۥ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا لِّقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
(Asā) grantha āhē, jyācyā āyatīṁ (sūtrāṁ) cā spaṣṭa tapaśīla dilā gēlā āhē (aśā sthitīta kī) kura'āna arabī bhāṣēta āhē, tyā lōkānsāṭhī jē jāṇatāta
Surah Fussilat, Verse 3
بَشِيرٗا وَنَذِيرٗا فَأَعۡرَضَ أَكۡثَرُهُمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
Śubha samācāra aikaviṇārā āṇi bhaya dākhaviṇārā āhē. Tarīhī tyān̄cyāpaikī adhikānśa lōkānnī tōṇḍa phiravilē āṇi tē aikatahī nāhīta
Surah Fussilat, Verse 4
وَقَالُواْ قُلُوبُنَا فِيٓ أَكِنَّةٖ مِّمَّا تَدۡعُونَآ إِلَيۡهِ وَفِيٓ ءَاذَانِنَا وَقۡرٞ وَمِنۢ بَيۡنِنَا وَبَيۡنِكَ حِجَابٞ فَٱعۡمَلۡ إِنَّنَا عَٰمِلُونَ
Āṇi tē mhaṇālē, tumhī jyā gōṣṭīkaḍē āmhālā bōlāvita āhāta, tyāpāsūna āmacī hr̥dayē paḍadyāta āhēta. Āmacyā kānāta badhīratā āhē (kinvā kāhī aikāyalā yēta nāhī) āṇi āmacyā va tumacyā daramyāna ēka āḍa-paḍadā āhē. Tēvhā tumhī āpalē kāma karata jā, āmhīhī niścita āpalē kāma karīta rāhū
Surah Fussilat, Verse 5
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَٱسۡتَقِيمُوٓاْ إِلَيۡهِ وَٱسۡتَغۡفِرُوهُۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡمُشۡرِكِينَ
(Tumhī) sāṅgā kī mī tara tumacyāsārakhāca ēka manuṣya āhē. Mājhyāvara vahayī (prakāśanā) kēlī jāta āhē kī tumhā sarvān̄cā mābūda (upāsya) kēvaḷa ēka allāhaca āhē, tēvhā tumhī tyācyākaḍē dhyāna kēndrita karā āṇi tyācyākaḍē aparādhān̄cī kṣamā māgā āṇi tyā anēka īśvarān̄cyā upāsakāṅkaritā sarvanāśa āhē
Surah Fussilat, Verse 6
ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
Jē jakāta dēta nāhīta āṇi ākhiratacāhī inkāra karatāta
Surah Fussilat, Verse 7
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُمۡ أَجۡرٌ غَيۡرُ مَمۡنُونٖ
Niḥsanśaya, jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi satkarma karīta rāhilē tyān̄cyākaritā asīma va amaryāda mōbadalā āhē
Surah Fussilat, Verse 8
۞قُلۡ أَئِنَّكُمۡ لَتَكۡفُرُونَ بِٱلَّذِي خَلَقَ ٱلۡأَرۡضَ فِي يَوۡمَيۡنِ وَتَجۡعَلُونَ لَهُۥٓ أَندَادٗاۚ ذَٰلِكَ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Tumhī sāṅgā kī, kāya tumhī tyā (allāha) cā inkāra karatā, āṇi tyācē sahabhāgī ṭharavitā, jyānē dōna divasānta jaminīlā nirmāṇa kēlē. Sarva viśvān̄cā svāmī va pālanakartā tōca āhē
Surah Fussilat, Verse 9
وَجَعَلَ فِيهَا رَوَٰسِيَ مِن فَوۡقِهَا وَبَٰرَكَ فِيهَا وَقَدَّرَ فِيهَآ أَقۡوَٰتَهَا فِيٓ أَرۡبَعَةِ أَيَّامٖ سَوَآءٗ لِّلسَّآئِلِينَ
Āṇi tyānē jaminīta ticyāvarūnaca parvata rōvalē āṇi ticyāta samr̥d'dhī rākhalī āṇi ticyāta rāhaṇāṟyān̄cyā āhārā (anna sāmugrī) cēhī anumāna ticyātaca kēlē, kēvaḷa cāra divasāntaca. Vicāraṇā (kinvā yācanā) karaṇāṟyāṅkaritā samānarityā
Surah Fussilat, Verse 10
ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ وَهِيَ دُخَانٞ فَقَالَ لَهَا وَلِلۡأَرۡضِ ٱئۡتِيَا طَوۡعًا أَوۡ كَرۡهٗا قَالَتَآ أَتَيۡنَا طَآئِعِينَ
Maga ākāśākaḍē ucāvalā jē dhūrāsārakhē hōtē, tēvhā tyālā āṇi jaminīlā ādēśa dilā kī tumhī dōghē yā icchēnē kinvā anicchēnē dōghānnā nivēdana kēlē kī āmhī rājīkhuśīnē hajara āhōta
Surah Fussilat, Verse 11
فَقَضَىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَاتٖ فِي يَوۡمَيۡنِ وَأَوۡحَىٰ فِي كُلِّ سَمَآءٍ أَمۡرَهَاۚ وَزَيَّنَّا ٱلسَّمَآءَ ٱلدُّنۡيَا بِمَصَٰبِيحَ وَحِفۡظٗاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
Tēvhā dōna divasānta sāta ākāśa banavilēta. Pratyēka ākāśāta tyācyā yōgya ādēśān̄cī vahayī pāṭhavilī āṇi āmhī yā jagācyā ākāśālā tāṟyānnī suśōbhita kēlē va tyācē rakṣaṇa kēlē. Hī yōjanā prabhutvaśālī va sarvajña aśā allāhacī āhē
Surah Fussilat, Verse 12
فَإِنۡ أَعۡرَضُواْ فَقُلۡ أَنذَرۡتُكُمۡ صَٰعِقَةٗ مِّثۡلَ صَٰعِقَةِ عَادٖ وَثَمُودَ
Āṇi tarīhī jara hē tōṇḍa phiravita asatīla tara sāṅgā kī mī tumhālā tyā vījēcyā kaḍāḍaṇyā (ākāśiya azāba) cē bhaya dākhavitō, jō āda janasamūha āṇi samūda janasamūhāvara kōsaḷalēlyā, vījēcyā kaḍāḍaṇyāsamāna asēla
Surah Fussilat, Verse 13
إِذۡ جَآءَتۡهُمُ ٱلرُّسُلُ مِنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۖ قَالُواْ لَوۡ شَآءَ رَبُّنَا لَأَنزَلَ مَلَـٰٓئِكَةٗ فَإِنَّا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
Tyācyājavaḷa jēvhā tyān̄cyā puḍhūna-māgūna paigambara ālē kī tumhī allāhakhērīja kōṇācīhī upāsanā karū nakā, tēvhā tyānnī uttara dilē kī jara āmacyā pālanakartyānē icchilē asatē, tyānē phariśtyānnā pāṭhavilē asatē. Āmhī tara tumacyā prēṣitvācā pūrṇataḥ inkāra karatō
Surah Fussilat, Verse 14
فَأَمَّا عَادٞ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَقَالُواْ مَنۡ أَشَدُّ مِنَّا قُوَّةًۖ أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَهُمۡ هُوَ أَشَدُّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗۖ وَكَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
Tara jēvhā ādanē akāraṇa dharatīvara ghamēṇḍa karāyalā suruvāta kēlī āṇi mhaṇū lāgalē kī āmacyāhūna śaktiśālī kōṇa āhē, kāya tyānnā hē disūna yēta nāhī kī jyānē tyānnā nirmāṇa kēlē āhē, tō tyān̄cyāpēkṣā adhika śaktiśālī āhē. Tē (śēvaṭaparyarnta) āmacyā āyatīn̄cā inkāraca karīta rāhilē
Surah Fussilat, Verse 15
فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِيحٗا صَرۡصَرٗا فِيٓ أَيَّامٖ نَّحِسَاتٖ لِّنُذِيقَهُمۡ عَذَابَ ٱلۡخِزۡيِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَخۡزَىٰۖ وَهُمۡ لَا يُنصَرُونَ
Tēvhā śēvaṭī āmhī tyān̄cyāvara ēka sōsāṭyācē vādaḷa aśubha divasāta pāṭhavilē, yāsāṭhī kī tyānnā aihika jīvanāta apamānadāyaka śikṣā - yātanēcī gōḍī cākhavāvī, (viśvāsa karā) kī ākhiratacā azāba, yāpēkṣā jāsta apamānita karaṇārā āhē āṇi tyānnā madatahī kēlī jāṇāra nāhī
Surah Fussilat, Verse 16
وَأَمَّا ثَمُودُ فَهَدَيۡنَٰهُمۡ فَٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡعَمَىٰ عَلَى ٱلۡهُدَىٰ فَأَخَذَتۡهُمۡ صَٰعِقَةُ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡهُونِ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
Āṇi rāhilēta samūda, tara āmhī tyānnāhī mārgadarśana kēlē, parantu tyānnī mārgadarśanācyā tulanēta āndhaḷēpaṇāsa jāsta mahatva dilē. Jyāmuḷē tyānnā (pūrṇapaṇē) apamānadāyaka śikṣēcyā kaḍāḍaṇyānē tyān̄cyā karatūtīmpāyī dharalē
Surah Fussilat, Verse 17
وَنَجَّيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
Āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnā va allāhacē bhaya bāḷagaṇāṟyānnā āmhī (pūrṇataḥ) vācavilē
Surah Fussilat, Verse 18
وَيَوۡمَ يُحۡشَرُ أَعۡدَآءُ ٱللَّهِ إِلَى ٱلنَّارِ فَهُمۡ يُوزَعُونَ
Āṇi jyā divaśī allāhacē vairī jahannamakaḍē āṇalē jātīla, āṇi tyā (sarvāṁ) nā ēkatrita kēlē jā'īla
Surah Fussilat, Verse 19
حَتَّىٰٓ إِذَا مَا جَآءُوهَا شَهِدَ عَلَيۡهِمۡ سَمۡعُهُمۡ وَأَبۡصَٰرُهُمۡ وَجُلُودُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Yēthēparyanta kī jēvhā jahannamacyā agadī javaḷa yē'ūna pōhacatīla tēvhā tyān̄cyāvara tyān̄cē kāna āṇi tyān̄cē ḍōḷē va tyān̄cyā tvacā tyān̄cyā karmān̄cī sākṣa dētīla
Surah Fussilat, Verse 20
وَقَالُواْ لِجُلُودِهِمۡ لِمَ شَهِدتُّمۡ عَلَيۡنَاۖ قَالُوٓاْ أَنطَقَنَا ٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَنطَقَ كُلَّ شَيۡءٖۚ وَهُوَ خَلَقَكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
Āṇi āpalyā tvacānnā mhaṇatīla kī tumhī āmacyāvirūd'dha sākṣa kā dilī, tē uttara dētīla kī āmhālā tyā allāhanē bōlaṇyācē sāmarthya pradāna kēlē, jyānē pratyēka vastūlā bōlaṇyācē sāmarthya pradāna kēlē āhē. Tyānēca pahilyāndā tumhālā nirmāṇa kēlē āṇi tyācyāca kaḍē tumhī sarva paratavilē jāla
Surah Fussilat, Verse 21
وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَتِرُونَ أَن يَشۡهَدَ عَلَيۡكُمۡ سَمۡعُكُمۡ وَلَآ أَبۡصَٰرُكُمۡ وَلَا جُلُودُكُمۡ وَلَٰكِن ظَنَنتُمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَا يَعۡلَمُ كَثِيرٗا مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
Āṇi tumhī (āpalī duṣkarmē) yā kāraṇānē lapavūna ṭhēvataca navhatē kī tumacyāvara tumacē kāna, tumacē ḍōḷē āṇi tumacyā tvacā sākṣa dētīla āṇi tumhī asē samajata rāhilāta kī tumhī jē kāhī karīta āhāta, tyāpaikī bahutēka karmānśī allāha anabhijña āhē
Surah Fussilat, Verse 22
وَذَٰلِكُمۡ ظَنُّكُمُ ٱلَّذِي ظَنَنتُم بِرَبِّكُمۡ أَرۡدَىٰكُمۡ فَأَصۡبَحۡتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
Āṇi tumacyā yā kuvicārānnī, jē tumhī āpalyā pālanakartyāviṣayī kēlēlē hōtē, tumacā sarvanāśa kēlā āṇi śēvaṭī tumhī nukasāna ucalaṇāṟyāmpaikī jhālāta
Surah Fussilat, Verse 23
فَإِن يَصۡبِرُواْ فَٱلنَّارُ مَثۡوٗى لَّهُمۡۖ وَإِن يَسۡتَعۡتِبُواْ فَمَا هُم مِّنَ ٱلۡمُعۡتَبِينَ
Ātā jara hē sahanaśīlatā rākhatīla, tarīhī tyān̄cē ṭhikāṇa jahannamaca āhē āṇi jara hē taubā (kṣamā-yācanā) hī karū icchitīla, tarīhī tyānnā māpha kēlē jāṇāra nāhī
Surah Fussilat, Verse 24
۞وَقَيَّضۡنَا لَهُمۡ قُرَنَآءَ فَزَيَّنُواْ لَهُم مَّا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡ وَحَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ خَٰسِرِينَ
Āṇi āmhī tyān̄cē kāhī sāthīdāra nirdhārita kēlēlē hōtē, jyānnī tyān̄cyā puḍhacyā māgacyā karmānnā tyān̄cyā najarēta sundara suśōbhita banavūna ṭhēvalē hōtē, āṇi tyān̄cyā bābatītahī allāhacā vāyadā tyā janasamūhānsōbata pūrṇa jhāla, jē tyān̄cyāpūrvī jinnān̄cē āṇi mānavān̄cē hō'ūna gēlē āhēta. Niḥsanśaya tē nukasāna ucalaṇārē sid'dha ṭharalē
Surah Fussilat, Verse 25
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَسۡمَعُواْ لِهَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ وَٱلۡغَوۡاْ فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَغۡلِبُونَ
Āṇi kāphira mhaṇālē, yā kura'ānāsa aikūca nakā (tyācē paṭhaṇa hōta asatānā) āṇi vāhyāta baḍabaḍa karā, navala navhē kī tumhī varacaḍha ṭharāla
Surah Fussilat, Verse 26
فَلَنُذِيقَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَذَابٗا شَدِيدٗا وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَسۡوَأَ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Tara niḥsanśaya, āmhī tyā kāphirānnā sakta azāba (śikṣē) cī gōḍī cākhavū āṇi tyānnā tyān̄cyā atiśaya vā'īṭa karmācā mōbadalā (niścitaca) dē'ū
Surah Fussilat, Verse 27
ذَٰلِكَ جَزَآءُ أَعۡدَآءِ ٱللَّهِ ٱلنَّارُۖ لَهُمۡ فِيهَا دَارُ ٱلۡخُلۡدِ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
Allāhacyā śatrūn̄cā mōbadalā (śikṣā) jahannamacī hīca āga āhē, jyāta tyān̄cē nēhamīcē ghara āhē. (Hā) mōbadalā āhē, āmacyā āyatīn̄cā inkāra karaṇāṟyān̄cā
Surah Fussilat, Verse 28
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ رَبَّنَآ أَرِنَا ٱلَّذَيۡنِ أَضَلَّانَا مِنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ نَجۡعَلۡهُمَا تَحۡتَ أَقۡدَامِنَا لِيَكُونَا مِنَ ٱلۡأَسۡفَلِينَ
Āṇi kāphira lōka mhaṇatīla kī hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā jinna āṇi mānavān̄cyā tyā (dōnhī samūhāṁ) nā dākhava, jyānnī āmhālā mārgabhraṣṭa kēlē, (yāsāṭhī kī) āmhī tyānnā āpalā pāyākhālī tuḍavāvē yāsāṭhī kī tē khūpa khālī (sakta śikṣā - yātanāgrasta) vhāvēta
Surah Fussilat, Verse 29
إِنَّ ٱلَّذِينَ قَالُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُ ثُمَّ ٱسۡتَقَٰمُواْ تَتَنَزَّلُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَلَّا تَخَافُواْ وَلَا تَحۡزَنُواْ وَأَبۡشِرُواْ بِٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي كُنتُمۡ تُوعَدُونَ
Vāstavika jyā lōkānnī asē mhaṭalē kī āmacā svāmī va pālanakartā allāha āhē, maga tyāvara aṭaḷa rāhilē1 tara tyān̄cyājavaḷa phariśtē (hē sāṅgata) yētāta kī tumhī muḷīca bhayabhīta āṇi duḥkhī hō'ū nakā. (Kimbahunā) tyā jahannatacā śubha samācāra aikavā, jicā tumhālā vāyadā dilā gēlā āhē
Surah Fussilat, Verse 30
نَحۡنُ أَوۡلِيَآؤُكُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَكُمۡ فِيهَا مَا تَشۡتَهِيٓ أَنفُسُكُمۡ وَلَكُمۡ فِيهَا مَا تَدَّعُونَ
Tumacyā aihika jīvanātahī āmhī tumacē mitra va madata karaṇārē hōtō āṇi ākhiratamadhyēhī rāhū. Jyā gōṣṭīcī tumacyā manālā icchā hō'īla āṇi jē kāhī māgāla, tē sarva tumacyāsāṭhī (jannatamadhyē hajara) āhē
Surah Fussilat, Verse 31
نُزُلٗا مِّنۡ غَفُورٖ رَّحِيمٖ
Mōṭhā māpha karaṇāṟyā, mōṭhā mēhērabāna aśā (allāha) tarphē hē sarva kāhī pāhuṇacārācyā svarūpāta āhē
Surah Fussilat, Verse 32
وَمَنۡ أَحۡسَنُ قَوۡلٗا مِّمَّن دَعَآ إِلَى ٱللَّهِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا وَقَالَ إِنَّنِي مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Āṇi tyācyāpēkṣā adhika cāṅgalī gōṣṭa bōlaṇārā kōṇa āhē, jō allāhakaḍē bōlāvila, satkarma karīla āṇi asē mhaṇēla kī mī khātrīnē muslimāmpaikī āhē
Surah Fussilat, Verse 33
وَلَا تَسۡتَوِي ٱلۡحَسَنَةُ وَلَا ٱلسَّيِّئَةُۚ ٱدۡفَعۡ بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ فَإِذَا ٱلَّذِي بَيۡنَكَ وَبَيۡنَهُۥ عَدَٰوَةٞ كَأَنَّهُۥ وَلِيٌّ حَمِيمٞ
Āṇi satkarma va duṣkarma samāna asū śakata nāhī, vā'īṭa gōṣṭīcē bhalēpaṇānē nivāraṇa karā, maga tōca, jyācyā va tumacyā daramyāna śatrūtā āhē, asā hō'īla jaṇū jīvalaga mitra
Surah Fussilat, Verse 34
وَمَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَمَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ذُو حَظٍّ عَظِيمٖ
Āṇi hī gōṣṭa tyān̄cyāca sadbhāgyāta asatē, jē dhīra - sanyama rākhatāta āṇi tilā mōṭhyā bhāgyavānāṅkhērīja kōṇīhī prāpta karū śakata nāhī
Surah Fussilat, Verse 35
وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Āṇi jara saitānākaḍūna ēkhādī śaṅkā nirmāṇa jhālī tara allāhacē śaraṇa māgā. Niḥsanśaya, tō mōṭhā aikaṇārā, jāṇaṇārā āhē
Surah Fussilat, Verse 36
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِ ٱلَّيۡلُ وَٱلنَّهَارُ وَٱلشَّمۡسُ وَٱلۡقَمَرُۚ لَا تَسۡجُدُواْ لِلشَّمۡسِ وَلَا لِلۡقَمَرِ وَٱسۡجُدُواْۤ لِلَّهِۤ ٱلَّذِي خَلَقَهُنَّ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
Āṇi divasa-rātra āṇi sūrya va candra dēkhīla tyācyā niśāṇyāmpaikī āhēta. Tumhī sūrya āṇi candrāsamōra natamastaka hō'ū nakā, kimbahunā āpalā māthā tyā allāhasamōra ṭēkavā, jyānē tyā sarvānnā nirmāṇa kēlē āhē, jara tumhālā tyācīca upāsanā karāyacī āhē
Surah Fussilat, Verse 37
فَإِنِ ٱسۡتَكۡبَرُواْ فَٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ يُسَبِّحُونَ لَهُۥ بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَهُمۡ لَا يَسۡـَٔمُونَ۩
Tarīhī jara tē ghamēṇḍa karatīla tara tē (phariśtē) jē tumacyā pālanakartyācyā nikaṭa āhēta, tē tara rātrandivasa tyācyā pāvitryācā jāpa karīta rāhatāta āṇi (kadhīhī) thakata nāhīta
Surah Fussilat, Verse 38
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِۦٓ أَنَّكَ تَرَى ٱلۡأَرۡضَ خَٰشِعَةٗ فَإِذَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡهَا ٱلۡمَآءَ ٱهۡتَزَّتۡ وَرَبَتۡۚ إِنَّ ٱلَّذِيٓ أَحۡيَاهَا لَمُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰٓۚ إِنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Āṇi tyā (allāha) cyā niśāṇyāmpaikī (hēhī) āhē kī tumhī jaminīlā dābalī gēlēlī (kōraḍī paḍalēlī) pāhatā, maga jēvhā āmhī ticyāvara parjan'yavr̥ṣṭī karatō, tēvhā tī hiravī ṭavaṭavīta hō'ūna vāḍhīsa lāgatē, jyānē tilā jivanta kēlē tōca khātrīnē mr̥tānnāhī jivanta karaṇārā āhē. Niḥsanśaya tō pratyēka gōṣṭa karaṇyāsa samartha āhē
Surah Fussilat, Verse 39
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا لَا يَخۡفَوۡنَ عَلَيۡنَآۗ أَفَمَن يُلۡقَىٰ فِي ٱلنَّارِ خَيۡرٌ أَم مَّن يَأۡتِيٓ ءَامِنٗا يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ ٱعۡمَلُواْ مَا شِئۡتُمۡ إِنَّهُۥ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
Niḥsanśaya, jē lōka āmacyā āyatīmmadhyē vākaḍēpaṇā āṇatāta tē (kāhī) āmacyāpāsūna lapalēlē nāhīta. (Jarā sāṅgā) jō āgīta ṭākalā jāvā, tō cāṅgalā āhē kinvā tō, jō śāntipūrvaka kayāmatacyā divaśī yāvā. Tumhī vāṭēla tē karīta rāhā. Tō tumacē sarva kēlē karavilē pāhāta āhē
Surah Fussilat, Verse 40
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِٱلذِّكۡرِ لَمَّا جَآءَهُمۡۖ وَإِنَّهُۥ لَكِتَٰبٌ عَزِيزٞ
Jyā lōkānnī āpalyājavaḷa kura'āna pōhōcalyānantarahī tyācā inkāra kēlā (tēdēkhīla) āmacyāpāsūna lapalēlē nāhīta niḥsanśaya, hā mōṭhā bhavya-divya (sanmānapūrṇa) grantha āhē
Surah Fussilat, Verse 41
لَّا يَأۡتِيهِ ٱلۡبَٰطِلُ مِنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَلَا مِنۡ خَلۡفِهِۦۖ تَنزِيلٞ مِّنۡ حَكِيمٍ حَمِيدٖ
Asatya, tyācyā javaḷūnahī jā'ū śakata nāhī, nā tyācyāpuḍhūna, āṇi nā tyācyā māgūna hā (grantha) tyā (allāha) kaḍūna avatarita kēlā gēlā āhē, jō mōṭhā hikamataśālī āṇi guṇasampanna āhē
Surah Fussilat, Verse 42
مَّا يُقَالُ لَكَ إِلَّا مَا قَدۡ قِيلَ لِلرُّسُلِ مِن قَبۡلِكَۚ إِنَّ رَبَّكَ لَذُو مَغۡفِرَةٖ وَذُو عِقَابٍ أَلِيمٖ
(Hē paigambara!) Tumhālāhī tēca sāṅgitalē jāta āhē, jē tumacyā pūrvīcyā paigambarānnāhī sāṅgitalē gēlē āhē. Niḥsanśaya, tumacā pālanakartā mōṭhā māpha karaṇārā āṇi duḥkhadāyaka śikṣā - yātanā dēṇārā āhē
Surah Fussilat, Verse 43
وَلَوۡ جَعَلۡنَٰهُ قُرۡءَانًا أَعۡجَمِيّٗا لَّقَالُواْ لَوۡلَا فُصِّلَتۡ ءَايَٰتُهُۥٓۖ ءَا۬عۡجَمِيّٞ وَعَرَبِيّٞۗ قُلۡ هُوَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ هُدٗى وَشِفَآءٞۚ وَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ فِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٞ وَهُوَ عَلَيۡهِمۡ عَمًىۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُنَادَوۡنَ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
Āṇi jara āmhī tyālā arabī'aivajī dusaṟyā bhāṣēcā kura'āna banavilē asatē, tara mhaṇālē asatē kī yācyā āyatī (vacanē) spaṣṭapaṇē kā nāhī sāṅgitalī gēlīta? Hē kāya kī grantha arabī'aivajī dusaṟyā bhāṣēta āṇi tumhī arabī rasūla? (Tumhī) sāṅgā kī hā (grantha) īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā mārgadarśana va rōgamuktī āhē āṇi jē īmāna rākhata nāhīta tara tyān̄cyā kānāmmadhyē badhīratā āhē āṇi hā tyān̄cyāsāṭhī andhatva āhē. Hē asē lōka āhēta, jyānnā dūracyā ṭhikāṇāpāsūna pukāralē jāta āhē
Surah Fussilat, Verse 44
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَٱخۡتُلِفَ فِيهِۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
Āṇi niḥsanśaya, āmhī mūsā (alai.) Lā grantha pradāna kēlā hōtā tēvhā tyācyātahī matabhēda kēlā gēlā āṇi jara tī gōṣṭa nasatī jī tumacyā pālanakartyātarphē yā ādhīca niścita jhālēlī āhē, tara tyān̄cyā daramyāna (kēvhāca) phaisalā jhālā asatā. Hē lōka tara tyācyāviṣayī sakta bēcaina karaṇāṟyā sanśayāta āhēta
Surah Fussilat, Verse 45
مَّنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ أَسَآءَ فَعَلَيۡهَاۗ وَمَا رَبُّكَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
Jō manuṣya satkarma karēla, tē tō āpalyā phāyadyākaritā āṇi jō duṣkarma karēla tara tyā (pāpā) cē ōjhē tyācyāvaraca āhē āṇi tumacā pālanakartā dāsānvara atyācāra karaṇārā nāhī
Surah Fussilat, Verse 46
۞إِلَيۡهِ يُرَدُّ عِلۡمُ ٱلسَّاعَةِۚ وَمَا تَخۡرُجُ مِن ثَمَرَٰتٖ مِّنۡ أَكۡمَامِهَا وَمَا تَحۡمِلُ مِنۡ أُنثَىٰ وَلَا تَضَعُ إِلَّا بِعِلۡمِهِۦۚ وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ أَيۡنَ شُرَكَآءِي قَالُوٓاْ ءَاذَنَّـٰكَ مَامِنَّا مِن شَهِيدٖ
Kayāmatacē jñāna allāhakaḍēca paratavilē jātē āṇi jē jē phaḷa āpalyā gābhyāmmadhūna (bōṇḍāmadhūna) bāhēra paḍatē āṇi jī mādī garbhavatī asatē āṇi jyā bāḷālā tī janma dētē, tyā sarvān̄cē jñāna tyālā āhē, āṇi jyā divaśī allāha tyā (anēkēśvara upāsakānnā) bōlāvūna vicārēla kī mājhē sahabhāgī kōṭhē āhēta? Tē uttara dētīla kī āmhī tara sāṅgūna ṭākalē kī āmacyāpaikī kōṇīhī tyācā sākṣī nāhī
Surah Fussilat, Verse 47
وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَدۡعُونَ مِن قَبۡلُۖ وَظَنُّواْ مَا لَهُم مِّن مَّحِيصٖ
Āṇi hē jyān̄cī bhaktī - ārādhanā yāpūrvī karīta hōtē, tē sarva tyān̄cyā najarētūna nāhīsē jhālē āṇi tyānnī samajūna ghētalē kī ātā tyān̄cyā suṭakēcā (mārga) nāhī
Surah Fussilat, Verse 48
لَّا يَسۡـَٔمُ ٱلۡإِنسَٰنُ مِن دُعَآءِ ٱلۡخَيۡرِ وَإِن مَّسَّهُ ٱلشَّرُّ فَيَـُٔوسٞ قَنُوطٞ
Bhalēpaṇācī yācanā karaṇyāpāsūna manuṣya thakata nāhī, āṇi jara tyālā ēkhādā trāsa kinvā yātanā pōhacatē, tēvhā hatāśa āṇi nā'umēda hōtō
Surah Fussilat, Verse 49
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَٰهُ رَحۡمَةٗ مِّنَّا مِنۢ بَعۡدِ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُ لَيَقُولَنَّ هَٰذَا لِي وَمَآ أَظُنُّ ٱلسَّاعَةَ قَآئِمَةٗ وَلَئِن رُّجِعۡتُ إِلَىٰ رَبِّيٓ إِنَّ لِي عِندَهُۥ لَلۡحُسۡنَىٰۚ فَلَنُنَبِّئَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِمَا عَمِلُواْ وَلَنُذِيقَنَّهُم مِّنۡ عَذَابٍ غَلِيظٖ
Āṇi jī kaṣṭa - yātanā tyālā pōhacalī āhē, tyānantara jara āmhī tyālā ēkhādyā dayā - kr̥pēcī gōḍī cākhavitō, tēvhā tō udgāratō, mī tara yāsa pātra hōtōca āṇi malā nāhī vāṭata kī kayāmata prasthāpita hō'īla āṇi jara malā āpalyā pālanakartyākaḍē paratavilē gēlēca, tarīhī khātrīnē tyācyājavaḷahī mājhyāsāṭhī bhalā'īca asēla. Niḥsanśaya, āmhī tyā kāphirānnā tyān̄cyā karmānśī avagata karū, āṇi tyānnā kaṭhōra śikṣā - yātanēcī gōḍī cākhavū
Surah Fussilat, Verse 50
وَإِذَآ أَنۡعَمۡنَا عَلَى ٱلۡإِنسَٰنِ أَعۡرَضَ وَنَـَٔا بِجَانِبِهِۦ وَإِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ فَذُو دُعَآءٍ عَرِيضٖ
Āṇi jēvhā āmhī māṇasāvara āpalā upakāra karatō, tēvhā tō tōṇḍa phiravitō āṇi bājū badalūna ghētō āṇi jēvhā tyācyāvara duḥkha kōsaḷalē tēvhā mātra lāmbalacaka du'ā (prārthanā) karaṇārā banatō
Surah Fussilat, Verse 51
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كَانَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ ثُمَّ كَفَرۡتُم بِهِۦ مَنۡ أَضَلُّ مِمَّنۡ هُوَ فِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
(Tumhī) sāṅgā, barē hē tara sāṅgā kī jara hā kura'āna allāhatarphē ālēlā asēla, maga tumhī tyāsa mānalē nāhī tara tyācyāpēkṣā adhika pathabhraṣṭa āṇakhī kōṇa asēla, jō (satyācā) virōdha karaṇyāta dūra nighūna jāvā
Surah Fussilat, Verse 52
سَنُرِيهِمۡ ءَايَٰتِنَا فِي ٱلۡأٓفَاقِ وَفِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَهُمۡ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّۗ أَوَلَمۡ يَكۡفِ بِرَبِّكَ أَنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
Lavakaraca āmhī tyānnā āpalyā niśāṇyā jagācyā kināṟyāṁ (kṣitijāṁ) madhyēhī dākhavū āṇi svataḥ tyān̄cyā astitvātahī, yēthē paryarnta kī tyānnā spaṣṭataḥ kaḷūna yāvē kī satya hēca āhē. Kāya tumacyā pālanakartyācē pratyēka gōṣṭīśī avagata asaṇē purēsē nāhī
Surah Fussilat, Verse 53
أَلَآ إِنَّهُمۡ فِي مِرۡيَةٖ مِّن لِّقَآءِ رَبِّهِمۡۗ أَلَآ إِنَّهُۥ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطُۢ
Viśvāsa karā kī hē lōka āpalyā pālanakartyāsamōra hajara hōṇyābābata sāśaṅka āhēta. Lakṣāta ṭhēvā, allāhanē samasta gōṣṭīnnā ghērūna ṭhēvalē āhē
Surah Fussilat, Verse 54