Surah Ash-Shura - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
حمٓ
Hā mīma
Surah Ash-Shura, Verse 1
عٓسٓقٓ
Aina. Sīna. Kāpha
Surah Ash-Shura, Verse 2
كَذَٰلِكَ يُوحِيٓ إِلَيۡكَ وَإِلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكَ ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Allāha, jō mōṭhā varcasvaśālī āṇi hikamataśālī āhē, aśā prakārē tumacyākaḍē āṇi tumacyā pūrvīcyā lōkāṅkaḍē vahayī pāṭhavita rāhilā
Surah Ash-Shura, Verse 3
لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡعَظِيمُ
Jē kāhī ākāśāmmadhyē āhē āṇi jē kāhī dharatīta āhē sarva tyācēca āhē āṇi tō sarvōcca va sarvānta mahāna āhē
Surah Ash-Shura, Verse 4
تَكَادُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ يَتَفَطَّرۡنَ مِن فَوۡقِهِنَّۚ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يُسَبِّحُونَ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡ وَيَسۡتَغۡفِرُونَ لِمَن فِي ٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
Nikaṭa āhē kī ākāśa āpalyāvarūna vidīrṇa vhāvē, āṇi sarva phariśtē āpalyā pālanakartyācī pavitratā tyācyā praśansēsaha varṇana karīta āhēta āṇi dharatīvara asaṇāṟyāṅkaritā kṣamā-yācanā karīta āhēta. Khūpa lakṣāta ghyā kī allāhaca māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Ash-Shura, Verse 5
وَٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَ ٱللَّهُ حَفِيظٌ عَلَيۡهِمۡ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٖ
Āṇi jyā lōkānnī tyācyākhērīja dusaṟyānnā auliyā (mitra, sahāyyaka) banavūna ghētalē āhē, allāha tyānnā cāṅgalyā prakārē pāhata āhē, āṇi tumhī tyān̄cyākaritā uttaradāyī (jabābadāra) nāhīta
Surah Ash-Shura, Verse 6
وَكَذَٰلِكَ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا لِّتُنذِرَ أُمَّ ٱلۡقُرَىٰ وَمَنۡ حَوۡلَهَا وَتُنذِرَ يَوۡمَ ٱلۡجَمۡعِ لَا رَيۡبَ فِيهِۚ فَرِيقٞ فِي ٱلۡجَنَّةِ وَفَرِيقٞ فِي ٱلسَّعِيرِ
Āṇi tyāca prakārē āmhī āpalyākaḍē arabī kura'ānācī vahayī kēlī āhē, yāsāṭhī kī tumhī makkā āṇi tyācyā javaḷapāsacyā ilākyāta rāhaṇāṟyānnā khabaradāra karāvē āṇi ēkatrita kēlē jāṇyācyā divasāpāsūna, jyācyā yēṇyābābata kāhī śaṅkā nāhī, bhaya dākhavāvē. Ēka gaṭa jannatamadhyē asēla āṇi ēka gaṭa jahannamamadhyē asēla
Surah Ash-Shura, Verse 7
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَهُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن يُدۡخِلُ مَن يَشَآءُ فِي رَحۡمَتِهِۦۚ وَٱلظَّـٰلِمُونَ مَا لَهُم مِّن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
Jara allāhanē icchilē asatē tara tyā sarvānnā ēkaca samudāya (um'mata) banavilē asatē, parantu tō jyālā icchitō āpalyā dayā-kr̥pēta sāmīla karatō āṇi atyācārīn̄cā pāṭhīrākhā āṇi sahāyyaka kōṇīhī nāhī
Surah Ash-Shura, Verse 8
أَمِ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَۖ فَٱللَّهُ هُوَ ٱلۡوَلِيُّ وَهُوَ يُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Kāya tyā lōkānnī allāhakhērīja dusarē kārya sādhaka banavūna ghētalē āhē, (vastutaḥ) allāhaca vālī (sanrakṣaka) āhē. Tōca mr̥tānnā jivanta karīla āṇi tōca pratyēka gōṣṭa karaṇyāsa samartha āhē
Surah Ash-Shura, Verse 9
وَمَا ٱخۡتَلَفۡتُمۡ فِيهِ مِن شَيۡءٖ فَحُكۡمُهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبِّي عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُ وَإِلَيۡهِ أُنِيبُ
Āṇi jyā jyā gōṣṭīta tumacā matabhēda asēla, tyācā phaisalā allāhacyā hātī āhē.1 Hāca allāha mājhā svāmī va pālanakartā āhē, jyāvara mī bharavasā ṭhēvalā āhē āṇi jyācyākaḍē mī jhukatō
Surah Ash-Shura, Verse 10
فَاطِرُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ جَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَمِنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ أَزۡوَٰجٗا يَذۡرَؤُكُمۡ فِيهِۚ لَيۡسَ كَمِثۡلِهِۦ شَيۡءٞۖ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
Tō ākāśa āṇi dharatīlā nirmāṇa karaṇārā āhē. Tyānē tumacyāsāṭhī tumacyā jātī-prakārātūna jōḍyā banavilyā āhēta āṇi catuṣpāda prāṇyān̄cyāhī jōḍyā banavilyā āhēta. Tumhālā tō tyāta pasaravita āhē, tyācyāsārakhē an'ya kāhīhī nāhī. Tō sarva kāhī aikaṇārā āṇi pāhaṇārā āhē
Surah Ash-Shura, Verse 11
لَهُۥ مَقَالِيدُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ إِنَّهُۥ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
Ākāśān̄cyā va dharatīcyā cāvyā tyācyāca tābyāta āhēta. Jyālā icchitō amāpa rōjī (ājivikā) pradāna karatō āṇi jyālā icchitō aparyāpta dētō. Niḥsanśaya, tō pratyēka gōṣṭīcē jñāna bāḷagaṇārā āhē
Surah Ash-Shura, Verse 12
۞شَرَعَ لَكُم مِّنَ ٱلدِّينِ مَا وَصَّىٰ بِهِۦ نُوحٗا وَٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ وَمَا وَصَّيۡنَا بِهِۦٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَمُوسَىٰ وَعِيسَىٰٓۖ أَنۡ أَقِيمُواْ ٱلدِّينَ وَلَا تَتَفَرَّقُواْ فِيهِۚ كَبُرَ عَلَى ٱلۡمُشۡرِكِينَ مَا تَدۡعُوهُمۡ إِلَيۡهِۚ ٱللَّهُ يَجۡتَبِيٓ إِلَيۡهِ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِيٓ إِلَيۡهِ مَن يُنِيبُ
Allāhanē tumacyāsāṭhī tōca dīna (dharma) nirdhārita kēlā āhē, jyālā kāyama karaṇyācā ādēśa tyānē nūha (alai.) Lā dilā hōtā, jō (vahayīdvārē) āmhī tumacyākaḍē pāṭhavilā āhē āṇi jyācā khāsa ādēśa āmhī ibrāhīma āṇi mūsā āṇi īsā (alai.) Yānnā dilā hōtā kī yā dīna (dharmā) lā kāyama rākhā āṇi yāta phūṭa pāḍū nakā, jyā gōṣṭīkaḍē tumhī tyānnā bōlāvita āhāta, tī tara (tyā) anēkēśvaravādyānnā apriya vāṭatē. Allāha jyālā icchitō āpalā nivaḍaka (dāsa) banavitō āṇi jō dēkhīla tyācyākaḍē lakṣa kēndrita karatō, tara aśān̄cē tō yathāyōgya mārgadarśana karatō
Surah Ash-Shura, Verse 13
وَمَا تَفَرَّقُوٓاْ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى لَّقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ أُورِثُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
Āṇi tyā lōkānnī āpalyājavaḷa jñāna yē'ūna pōhōcalyānantara matabhēda kēlā (kēvaḷa) haṭṭāpāyī āṇi jara tumacyā pālanakartyācē pharmāna ēkā nirdhārita avadhīparyarnta ādhīpāsūna niścita kēlē gēlē nasatē tara tyān̄cā phaisalā kēvhāca jhālā asatā āṇi jyānnā, tyān̄cyānantara grantha dilā gēlā āhē, tēhī tyācyā sambandhānē sanśayāta paḍalē āhēta
Surah Ash-Shura, Verse 14
فَلِذَٰلِكَ فَٱدۡعُۖ وَٱسۡتَقِمۡ كَمَآ أُمِرۡتَۖ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَهُمۡۖ وَقُلۡ ءَامَنتُ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِن كِتَٰبٖۖ وَأُمِرۡتُ لِأَعۡدِلَ بَيۡنَكُمُۖ ٱللَّهُ رَبُّنَا وَرَبُّكُمۡۖ لَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡۖ لَا حُجَّةَ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمُۖ ٱللَّهُ يَجۡمَعُ بَيۡنَنَاۖ وَإِلَيۡهِ ٱلۡمَصِيرُ
Tēvhā tumhī tyācyācakaḍē lōkānnā bōlavita rāhā āṇi jē kāhī tumhālā sāṅgitalē gēlē āhē, tyāvara dr̥ḍhatāpūrvaka rāhā āṇi tyān̄cyā icchā - ākāṅkṣān̄cē anusaraṇa karū nakā āṇi sāṅgā kī allāhanē jēvaḍhē grantha avatarita kēlē āhēta, mī tyān̄cyāvara īmāna rākhatō āṇi malā ādēśa dilā gēlā āhē kī tumacyā daramyāna n'yāya-nivāḍā karīta rāhāvē. Āmacā āṇi tumhā sarvān̄cā svāmī va pālanakartā allāhaca āhē. Āmacē ācaraṇa āmacyāsāṭhī āhē āṇi tumacē ācaraṇa tumacyāsāṭhī āhē. Āmacyā va tumacyā daramyāna kasalāhī taṇṭā nāhī, allāha āmhā sarvānnā ēkatra karīla āṇi tyācyācakaḍē paratūna jāyacē āhē
Surah Ash-Shura, Verse 15
وَٱلَّذِينَ يُحَآجُّونَ فِي ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا ٱسۡتُجِيبَ لَهُۥ حُجَّتُهُمۡ دَاحِضَةٌ عِندَ رَبِّهِمۡ وَعَلَيۡهِمۡ غَضَبٞ وَلَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٌ
Āṇi jē lōka allāhacyā sandarbhāta vāda nirmāṇa karatāta, yā uparānta kī (sr̥ṣṭīnē) tē mān'ya kēlē āhē, tyān̄cā vivāda allāhacyā nikaṭa khōṭā āhē āṇi tyān̄cyāvara īśa-prakōpa āhē āṇi tyān̄cyāsāṭhī sakta azāba (śikṣā - yātanā) āhē
Surah Ash-Shura, Verse 16
ٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ وَٱلۡمِيزَانَۗ وَمَا يُدۡرِيكَ لَعَلَّ ٱلسَّاعَةَ قَرِيبٞ
Allāhanē satyāsaha grantha avatarita kēlā āhē āṇi tarājū dēkhīla (avatarita kēlā āhē) āṇi tumhālā kāya māhīta kī kadācita kayāmata javaḷaca yē'ūna ṭhēpalī asēla
Surah Ash-Shura, Verse 17
يَسۡتَعۡجِلُ بِهَا ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِهَاۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مُشۡفِقُونَ مِنۡهَا وَيَعۡلَمُونَ أَنَّهَا ٱلۡحَقُّۗ أَلَآ إِنَّ ٱلَّذِينَ يُمَارُونَ فِي ٱلسَّاعَةِ لَفِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٍ
Yācī ghā'ī tyānnāca paḍalī āhē, jē tyāvara īmāna rākhata nāhīta āṇi jē tyāvara īmāna rākhatāta, tē tyācē bhaya bāḷagatāta āṇi tyānnā tē satya asaṇyācē pūrṇa jñāna āhē. Lakṣāta ṭhēvā, jē lōka kayāmataviṣayī vāda-vivāda karīta āhēta, tē dūracyā mārgabhraṣṭatēta jā'ūna paḍalē āhēta
Surah Ash-Shura, Verse 18
ٱللَّهُ لَطِيفُۢ بِعِبَادِهِۦ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُۖ وَهُوَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡعَزِيزُ
Allāha āpalyā dāsānvara mōṭhā kr̥pā karaṇārā āhē, jyālā icchitō adhika ājivikā (rōjī) pradāna karatō āṇi tō mōṭhā śaktiśālī mōṭhā varcasvaśālī āhē
Surah Ash-Shura, Verse 19
مَن كَانَ يُرِيدُ حَرۡثَ ٱلۡأٓخِرَةِ نَزِدۡ لَهُۥ فِي حَرۡثِهِۦۖ وَمَن كَانَ يُرِيدُ حَرۡثَ ٱلدُّنۡيَا نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَا وَمَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِن نَّصِيبٍ
Jyācā saṅkalpa ākhiratacyā śētīcā asēla tara āmhī tyācyā śētīta āṇakhī jāsta vāḍhakarū āṇi jō aihika śētīcī icchā bāḷagata asēla tara āmhī tyālā tyātūna kāhī dē'ūna ṭākū, mātra aśā māṇasācā ākhiratamadhyē kasalāhī his'sā nāhī
Surah Ash-Shura, Verse 20
أَمۡ لَهُمۡ شُرَكَـٰٓؤُاْ شَرَعُواْ لَهُم مِّنَ ٱلدِّينِ مَا لَمۡ يَأۡذَنۢ بِهِ ٱللَّهُۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةُ ٱلۡفَصۡلِ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۗ وَإِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Kāya tyā lōkānnī (allāhacē) asē sahabhāgī (nirdhārita kēlē) āhēta, jyānnī asē dhārmika ādēśa niścita kēlē āhēta, jē allāhanē pharmāvilēlē nāhīta. Jara phaisalyācyā divasācā vāyadā nasatā tara (yāca kṣaṇī) tyān̄cā phaisalā kēlā gēlā asatā. Niḥsanśaya, tyā atyācārīṅkaritāca duḥkhadāyaka śikṣā - yātanā āhē
Surah Ash-Shura, Verse 21
تَرَى ٱلظَّـٰلِمِينَ مُشۡفِقِينَ مِمَّا كَسَبُواْ وَهُوَ وَاقِعُۢ بِهِمۡۗ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فِي رَوۡضَاتِ ٱلۡجَنَّاتِۖ لَهُم مَّا يَشَآءُونَ عِندَ رَبِّهِمۡۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡكَبِيرُ
Tumhī pāhāla kī hē atyācārī āpalyā duṣkarmāṁ (cyā duṣpariṇatī) cē bhaya bāḷagata asatīla, jē niścitaca tyān̄cyāvara ghaḍūna yēṇāra āhē, āṇi jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi jē satkarmahī karīta rāhilē tara tē jē kāhī icchitīla, tyānnā āpalyā pālanakartyājavaḷa lābhēla hāca āhē mōṭhā anugraha
Surah Ash-Shura, Verse 22
ذَٰلِكَ ٱلَّذِي يُبَشِّرُ ٱللَّهُ عِبَادَهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِۗ قُل لَّآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًا إِلَّا ٱلۡمَوَدَّةَ فِي ٱلۡقُرۡبَىٰۗ وَمَن يَقۡتَرِفۡ حَسَنَةٗ نَّزِدۡ لَهُۥ فِيهَا حُسۡنًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ شَكُورٌ
Hēca tē hōya, jyācā śubha samācāra allāha tyā dāsānnā dēta āhē jyānnī īmāna rākhalē āṇi (paigambara ācaraṇaśailīnusāra) karma karīta rāhilē, tēvhā sāṅgā kī mī tyābaddala tumacyākaḍūna kasalāhī mōbadalā icchita nāhī, parantu nātē-sambandhācē prēma, āṇi jō manuṣya satkarma karīla āmhī tyācyā satkarmāta āṇakhī jāsta vāḍhakarū. Niḥsanśaya, allāha mōṭhā māpha karaṇārā, mōṭhā kadara jāṇaṇārā āhē
Surah Ash-Shura, Verse 23
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗاۖ فَإِن يَشَإِ ٱللَّهُ يَخۡتِمۡ عَلَىٰ قَلۡبِكَۗ وَيَمۡحُ ٱللَّهُ ٱلۡبَٰطِلَ وَيُحِقُّ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
Kāya hē asē sāṅgatāta kī (paigambarānē) allāhaviṣayī khōṭē racalē āhē. Allāhanē icchilē tara tumacyā hr̥dayāvara mōhara lāvīla, āṇi allāha āpalyā kathanānnī asatyālā miṭavitō āṇi satyālā bākī rākhatō. Tō tara chātī (manā) talyā gupta gōṣṭīhī jāṇaṇārā āhē
Surah Ash-Shura, Verse 24
وَهُوَ ٱلَّذِي يَقۡبَلُ ٱلتَّوۡبَةَ عَنۡ عِبَادِهِۦ وَيَعۡفُواْ عَنِ ٱلسَّيِّـَٔاتِ وَيَعۡلَمُ مَا تَفۡعَلُونَ
Āṇi tōca āhē jō āpalyā dāsān̄cī taubā (kṣamā - yācanā) kabūla karatō1 āṇi aparādhānnā kṣamā karatō āṇi tumhī jē kāhī karīta āhāta, tē sarva jāṇatō
Surah Ash-Shura, Verse 25
وَيَسۡتَجِيبُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۚ وَٱلۡكَٰفِرُونَ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞ
Āṇi īmāna rākhaṇāṟyān̄cī va nēka sadācārī lōkān̄cī (du'ā - prārthanā) aikatō āṇi tyānnā āpalyā kr̥pēnē āṇakhī jāsta pradāna karatō, āṇi kāphirānsāṭhī kaṭhōra śikṣā - yātanā āhē
Surah Ash-Shura, Verse 26
۞وَلَوۡ بَسَطَ ٱللَّهُ ٱلرِّزۡقَ لِعِبَادِهِۦ لَبَغَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِن يُنَزِّلُ بِقَدَرٖ مَّا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرُۢ بَصِيرٞ
Āṇi jara allāhanē āpalyā samasta dāsānnā viśālatāpūrvaka rōjī (ājivikā) dilī asatī tara tyānnī dharatīvara utpāta (phasāda) mājavilā asatā, parantu tō anumānānē jē kāhī icchitō avatarita karatō. Tō āpalyā dāsānviṣayī cāṅgalyā prakārē jāṇakāra āhē āṇi cāṅgalyā prakārē pāhaṇārā āhē
Surah Ash-Shura, Verse 27
وَهُوَ ٱلَّذِي يُنَزِّلُ ٱلۡغَيۡثَ مِنۢ بَعۡدِ مَا قَنَطُواْ وَيَنشُرُ رَحۡمَتَهُۥۚ وَهُوَ ٱلۡوَلِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
Āṇi tōca hōya, jō lōkān̄cē nirāśa jhālyānantara parjan'yavr̥ṣṭī karatō. Āṇi āpalyā dayēlā vistr̥ta karatō. Tōca āhē mitra- sahāyyaka, āṇi śrēṣṭhatā va praśansēsa pātra
Surah Ash-Shura, Verse 28
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِۦ خَلۡقُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَثَّ فِيهِمَا مِن دَآبَّةٖۚ وَهُوَ عَلَىٰ جَمۡعِهِمۡ إِذَا يَشَآءُ قَدِيرٞ
Āṇi tyācyā niśāṇyāmpaikī ākāśa va dharatīcē nirmāṇa karaṇē, āṇi tyān̄cyāta sajīvānnā pasaraviṇē hōya. Tō yā gōṣṭīsahī samartha āhē kī jēvhā icchila tyānnā ēkatra karīla
Surah Ash-Shura, Verse 29
وَمَآ أَصَٰبَكُم مِّن مُّصِيبَةٖ فَبِمَا كَسَبَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَيَعۡفُواْ عَن كَثِيرٖ
Āṇi jē kāhī saṅkaṭa tumhālā pōhōcatē, tē tumacyā āpalyā hātān̄cyā duṣkarmān̄cē (phaḷa) āhē āṇi tō bahutēka gōṣṭīnnā māpha karatō
Surah Ash-Shura, Verse 30
وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
Āṇi tumhī āmhālā dharatīvara agatika (lācāra) karaṇārē nāhīta. Āṇi tumacyāsāṭhī allāhakhērīja kōṇīhī mitra - sahāyyaka nāhī āṇi nā kōṇī madata karaṇārā
Surah Ash-Shura, Verse 31
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِ ٱلۡجَوَارِ فِي ٱلۡبَحۡرِ كَٱلۡأَعۡلَٰمِ
Āṇi samudrāta cālaṇāṟyā parvatānsamāna naukā, tyācyā niśāṇyāmpaikī āhēta
Surah Ash-Shura, Verse 32
إِن يَشَأۡ يُسۡكِنِ ٱلرِّيحَ فَيَظۡلَلۡنَ رَوَاكِدَ عَلَىٰ ظَهۡرِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٍ
Jara tyānē icchilē tara havā banda karīla āṇi yā naukā samudrāta sthira thāmbatīla. Niḥsanśaya, yāta pratyēka sahanaśīla, kr̥tajñaśīla māṇasākaritā niśāṇyā āhēta
Surah Ash-Shura, Verse 33
أَوۡ يُوبِقۡهُنَّ بِمَا كَسَبُواْ وَيَعۡفُ عَن كَثِيرٖ
Kinvā tyānnā tyān̄cyā duṣkr̥tyāmpāyī naṣṭa karūna ṭākīla. Tō tara bahutēka cūkā māpha karatō
Surah Ash-Shura, Verse 34
وَيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مَا لَهُم مِّن مَّحِيصٖ
Āṇi yāsāṭhī kī jē lōka āmacyā niśāṇyāmbābata vāda ghālatāta, tyānnī jāṇūna ghyāvē kī tyān̄cyākaritā kaśāhī prakārē suṭakā nāhī
Surah Ash-Shura, Verse 35
فَمَآ أُوتِيتُم مِّن شَيۡءٖ فَمَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
Tēvhā tumhālā jē kāhī dilē gēlē āhē tē aihika jīvanācī alpaśī sādhana-sāmugrī āhē āṇi allāhajavaḷa jē āhē tē tyāpēkṣā anēka paṭīnnī cāṅgalē va bākī rāhaṇārē āhē. Tē tyā lōkāṅkaritā āhē jyānnī īmāna rākhalē āṇi jē kēvaḷa āpalyā pālakanartyāvaraca bharavasā rākhatāta
Surah Ash-Shura, Verse 36
وَٱلَّذِينَ يَجۡتَنِبُونَ كَبَـٰٓئِرَ ٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡفَوَٰحِشَ وَإِذَا مَا غَضِبُواْ هُمۡ يَغۡفِرُونَ
Āṇi tē mōṭhyā aparādhāmpāsūna āṇi nirlajjatēcyā kāmāmpāsūna alipta rāhatāta āṇi krōdhācyā vēḷīhī māpha karatāta
Surah Ash-Shura, Verse 37
وَٱلَّذِينَ ٱسۡتَجَابُواْ لِرَبِّهِمۡ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَمۡرُهُمۡ شُورَىٰ بَيۡنَهُمۡ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
Āṇi āpalyā pālanakartyācā ādēśa svīkāratāta āṇi namājalā niyamitapaṇē kāyama karatāta āṇi tyān̄cē pratyēka kāma āpasātīla sallāmasalatīnē pāra paḍatē. Āṇi āmhī jē kāhī tyānnā dē'ūna ṭhēvalē āhē, tyātūna (āmacyā nāvānē) dēta asatāta
Surah Ash-Shura, Verse 38
وَٱلَّذِينَ إِذَآ أَصَابَهُمُ ٱلۡبَغۡيُ هُمۡ يَنتَصِرُونَ
Āṇi jēvhā tyān̄cyāvara atyācāra (va krūratā) hōtē tēvhā tē kēvaḷa pratiśōdha ghētāta
Surah Ash-Shura, Verse 39
وَجَزَـٰٓؤُاْ سَيِّئَةٖ سَيِّئَةٞ مِّثۡلُهَاۖ فَمَنۡ عَفَا وَأَصۡلَحَ فَأَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi ducārācā mōbadalā tyāca prakāracā durācāra āhē āṇi jō kōṇī māpha karīla āṇi (āpalyā ācaraṇāta) sudhāraṇā karūna ghē'īla tara tyācā mōbadalā allāhacyā jabābadārīvara āhē, vastutaḥ allāha atyācārīnśī prēma rākhata nāhī
Surah Ash-Shura, Verse 40
وَلَمَنِ ٱنتَصَرَ بَعۡدَ ظُلۡمِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَا عَلَيۡهِم مِّن سَبِيلٍ
Āṇi jō manuṣya āpalyāvara atyācāra jhālyānantara sūḍa ghē'īla tara aśā māṇasāvara dōṣārōpa ṭhēvaṇyācā mārga nāhī
Surah Ash-Shura, Verse 41
إِنَّمَا ٱلسَّبِيلُ عَلَى ٱلَّذِينَ يَظۡلِمُونَ ٱلنَّاسَ وَيَبۡغُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(Dōṣārōpācā) mārga tara aśā lōkānvara āhē, jē svataḥ dusaṟyānvara julūma atyācāra karatāta āṇi dharatīvara nāhaka utpāta (phasāda) mājavita phiratāta. Aśāca lōkāṅkaritā duḥkhadāyaka śikṣā-yātanā (azāba) āhē
Surah Ash-Shura, Verse 42
وَلَمَن صَبَرَ وَغَفَرَ إِنَّ ذَٰلِكَ لَمِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ
Āṇi jō manuṣya sahanaśīlatā rākhēla āṇi māpha karēla tara niḥsanśaya hē mōṭhyā himmatīcyā kāmāmpaikī (ēka kāma) āhē
Surah Ash-Shura, Verse 43
وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن وَلِيّٖ مِّنۢ بَعۡدِهِۦۗ وَتَرَى ٱلظَّـٰلِمِينَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَ يَقُولُونَ هَلۡ إِلَىٰ مَرَدّٖ مِّن سَبِيلٖ
Āṇi jyālā allāha pathabhraṣṭa karīla, tyānantara tyācā kōṇī mitra va sanrakṣaka nāhī, āṇi tumhī pāhāla kī atyācārī lōka śikṣā-yātanānnā pāhūna mhaṇata asatīla kī, paratīcā ēkhādā mārga āhē kāya
Surah Ash-Shura, Verse 44
وَتَرَىٰهُمۡ يُعۡرَضُونَ عَلَيۡهَا خَٰشِعِينَ مِنَ ٱلذُّلِّ يَنظُرُونَ مِن طَرۡفٍ خَفِيّٖۗ وَقَالَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ ٱلۡخَٰسِرِينَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَأَهۡلِيهِمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ أَلَآ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ فِي عَذَابٖ مُّقِيمٖ
Āṇi tumhī tyānnā pāhālā kī tē (jahannamacyā) samōra āṇūna ubhē kēlē jātīla. Apamānāpāyī jhukata jātīla, khālacyā najarēnē pāhata asatīla. Īmāna rākhaṇārē spaṣṭapaṇē sāṅgatīla kī, vastutaḥ tōṭyāta rāhaṇārē tē lōka āhēta, jyānnī āja kayāmatacyā divaśī svataḥlā āṇi āpalyā kuṭumbiyānnā hānigrasta kēlē. Lakṣāta ṭhēvā kī, atyācārī lōka niścitaca kāyamasvarūpī azābamadhyē āhēta
Surah Ash-Shura, Verse 45
وَمَا كَانَ لَهُم مِّنۡ أَوۡلِيَآءَ يَنصُرُونَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِۗ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن سَبِيلٍ
Āṇi tyānnā kōṇī madata karaṇārā nasēla, jō allāhavyatirikta tyān̄cī madata karū śakēla āṇi jyālā allāha mārgāpāsūna haṭavila, tyācyāsāṭhī kōṇatāhī mārga nāhī
Surah Ash-Shura, Verse 46
ٱسۡتَجِيبُواْ لِرَبِّكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا مَرَدَّ لَهُۥ مِنَ ٱللَّهِۚ مَا لَكُم مِّن مَّلۡجَإٖ يَوۡمَئِذٖ وَمَا لَكُم مِّن نَّكِيرٖ
Āpalyā pālanakartyācā ādēśa mān'ya karā, yāpūrvī kī allāhatarphē tō divasa yāvā, jyācē ṭaḷaṇē asambhava āhē. Tumhālā tyā divaśī nā tara ēkhādē āśrayasthāna lābhēla āṇi nā lapūna anabhijña banaṇyācē (ṭhikāṇa)
Surah Ash-Shura, Verse 47
فَإِنۡ أَعۡرَضُواْ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظًاۖ إِنۡ عَلَيۡكَ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُۗ وَإِنَّآ إِذَآ أَذَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِنَّا رَحۡمَةٗ فَرِحَ بِهَاۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ فَإِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ كَفُورٞ
Jara tē tōṇḍa phiravita asatīla tara āmhī tumhālā tyān̄cyāvara dēkharēkha ṭhēvaṇārā banavūna pāṭhavilē nāhī. Tumacē kartavya kēvaḷa (āmacā) sandēśa pōhacaviṇyācē āhē. Āṇi jēvhā āmhī māṇasālā āpalyā dayā-kr̥pēcī gōḍī cākhavitō, tēvhā tō tyāvara śēkhī miravū lāgatō āṇi jara tyān̄cyāvara, tyān̄cyā ācaraṇāmuḷē ēkhādē saṅkaṭa yētē, tēvhā niścitaca manuṣya mōṭhā kr̥taghna āhē
Surah Ash-Shura, Verse 48
لِّلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ يَهَبُ لِمَن يَشَآءُ إِنَٰثٗا وَيَهَبُ لِمَن يَشَآءُ ٱلذُّكُورَ
Ākāśān̄cī āṇi dharatīcī rājyasattā allāhakaritāca āhē. Tō jē kāhī icchitō, nirmāṇa karatō, jyālā icchitō kan'yā dētō, āṇi jyālā icchitō putra dētō
Surah Ash-Shura, Verse 49
أَوۡ يُزَوِّجُهُمۡ ذُكۡرَانٗا وَإِنَٰثٗاۖ وَيَجۡعَلُ مَن يَشَآءُ عَقِيمًاۚ إِنَّهُۥ عَلِيمٞ قَدِيرٞ
Kinvā tyānnā putra āṇi kan'yā dōnhī miḷūna pradāna karatō, āṇi jyālā icchitō niḥsantāna ṭhēvatō, tō mōṭhā jñāna rākhaṇārā āṇi sāmarthyaśālī āhē
Surah Ash-Shura, Verse 50
۞وَمَا كَانَ لِبَشَرٍ أَن يُكَلِّمَهُ ٱللَّهُ إِلَّا وَحۡيًا أَوۡ مِن وَرَآيِٕ حِجَابٍ أَوۡ يُرۡسِلَ رَسُولٗا فَيُوحِيَ بِإِذۡنِهِۦ مَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ عَلِيٌّ حَكِيمٞ
Ēkhādyā dāsāśī (māṇasāśī) allāhanē sambhāṣaṇa karāvē hē aśakya āhē tathāpi vahayīcyā svarūpāta kinvā paḍadyāmāgūna athavā ēkhādā phariśtā pāṭhavūna, āṇi tō allāhacyā ādēśānē, tō jē icchila vahayī karīla. Niḥsanśaya tō (allāha) sarvānta mahāna āṇi hikamataśālī āhē
Surah Ash-Shura, Verse 51
وَكَذَٰلِكَ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ رُوحٗا مِّنۡ أَمۡرِنَاۚ مَا كُنتَ تَدۡرِي مَا ٱلۡكِتَٰبُ وَلَا ٱلۡإِيمَٰنُ وَلَٰكِن جَعَلۡنَٰهُ نُورٗا نَّهۡدِي بِهِۦ مَن نَّشَآءُ مِنۡ عِبَادِنَاۚ وَإِنَّكَ لَتَهۡدِيٓ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Āṇi yāca prakārē āmhī tumacyākaḍē āpalyā ādēśānē ruha (ātmā) avatarita kēlā āhē. Tumhī tyāpūrvī hēhī jāṇata navhatē kī grantha āṇi īmāna kāya āhē? Parantu āmhī tyāsa nūra (divya prakāśa) banavilē. Tyācyādvārē āpalyā dāsāmpaikī, jyālā icchitō, mārgadarśana karatō. Niḥsanśaya tumhī satya mārga dākhavita āhāta
Surah Ash-Shura, Verse 52
صِرَٰطِ ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِلَى ٱللَّهِ تَصِيرُ ٱلۡأُمُورُ
Tyā allāhacyā mārgācē jyācyā svāmītvāta ākāśān̄cī āṇi dharatīcī pratyēka vastū āhē. Khabaradāra asā, samasta kāryē - allāhakaḍēca paratatāta
Surah Ash-Shura, Verse 53