Surah Al-Ahqaf - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
حمٓ
Hā mīma
Surah Al-Ahqaf, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
Yā granthālā avatarita karaṇē, jabaradasta hikamata (bud'dhikauśalya) bāḷagaṇāṟyā allāhatarphē āhē
Surah Al-Ahqaf, Verse 2
مَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَآ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَمَّآ أُنذِرُواْ مُعۡرِضُونَ
Āmhī ākāśānnā āṇi dharatīlā āṇi tyā dōghān̄cyā daramyānacyā samasta vastūnnā ati uttama yōjanēsaha nirdhārita avadhīkaritā banavilē āhē āṇi kāphira lōkānnā jyā gōṣṭīcē bhaya dākhavilē jātē ticyāpāsūna tōṇḍa phiravitāta
Surah Al-Ahqaf, Verse 3
قُلۡ أَرَءَيۡتُم مَّا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَرُونِي مَاذَا خَلَقُواْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ لَهُمۡ شِرۡكٞ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِۖ ٱئۡتُونِي بِكِتَٰبٖ مِّن قَبۡلِ هَٰذَآ أَوۡ أَثَٰرَةٖ مِّنۡ عِلۡمٍ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(Tumhī) sāṅgā kī, barē jyānnā tumhī allāhakhērīja pukāratā, malāhī dākhavā kī tyānnī jaminīcā kōṇatā his'sā banavilā āhē kinvā ākāśāmmadhyē tyān̄cā kōṇatā his'sā āhē? Jara tumhī saccē asāla tara yācyā pūrvīcāca ēvādā grantha kinvā ēkhādē jñāna, jē uddhr̥ta kēlē jāta asēla, mājhyājavaḷa āṇā
Surah Al-Ahqaf, Verse 4
وَمَنۡ أَضَلُّ مِمَّن يَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَن لَّا يَسۡتَجِيبُ لَهُۥٓ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَهُمۡ عَن دُعَآئِهِمۡ غَٰفِلُونَ
Āṇi tyāhūna jāsta mārgabhraṣṭa dusarā kōṇa asēla, jō allāhakhērīja aśānnā pukāratō, jē kayāmataparyanta tyācī du'ā - prārthanā kabūla karū śakaṇāra nāhīta, ulaṭa tyācyā pukāraṇyāpāsūna gāphīlaca asāvēta
Surah Al-Ahqaf, Verse 5
وَإِذَا حُشِرَ ٱلنَّاسُ كَانُواْ لَهُمۡ أَعۡدَآءٗ وَكَانُواْ بِعِبَادَتِهِمۡ كَٰفِرِينَ
Āṇi jēvhā lōkānnā ēkatra kēlē jā'īla, tēvhā hē tyān̄cē vairī hōtīla āṇi yān̄cyā upāsanēcā sāpha inkāra karatīla
Surah Al-Ahqaf, Verse 6
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٌ
Āṇi jēvhā tyānnā āmacyā spaṣṭa āyatī vācūna aikavilyā jātāta tēvhā kāphira lōka satya gōṣṭīsa, jēvhā tī tyān̄cyāprata yē'ūna pōhōcalī, sāṅgatāta kī hī tara ughaḍa jādū āhē
Surah Al-Ahqaf, Verse 7
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ إِنِ ٱفۡتَرَيۡتُهُۥ فَلَا تَمۡلِكُونَ لِي مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۖ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَا تُفِيضُونَ فِيهِۚ كَفَىٰ بِهِۦ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۖ وَهُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
Kāya tē asē mhaṇatāta kī tē tara tyānē svataḥ banavilē āhē. (Tumhī) sāṅgā kī jara mīca tē banavūna āṇalē āhē tara tumhī mājhyāsāṭhī allāhatarphē kōṇatyāhī gōṣṭīcā adhikāra bāḷagata nāhī. Tumhī yā kura'ānāviṣayī jē kāhī sāṅgata aikata āhāta, tē allāha cāṅgalyā prakārē jāṇatō. Mājhyā āṇi tumacyā daramyāna sākṣa dēṇyāsa tōca purēsā āhē āṇi tō mōṭhā māpha karaṇārā, mōṭhā dayāvāna āhē
Surah Al-Ahqaf, Verse 8
قُلۡ مَا كُنتُ بِدۡعٗا مِّنَ ٱلرُّسُلِ وَمَآ أَدۡرِي مَا يُفۡعَلُ بِي وَلَا بِكُمۡۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ وَمَآ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٞ
(Tumhī) sāṅgā kī mī kāhī agadī navīna paigambara tara nāhī āṇi nā malā hē māhīta kī mājhyāśī va tumacyāśī kasā vyavahāra kēlā jā'īla. Mī tara phakta tyāca gōṣṭīcē anusaraṇa karatō, jī mājhyākaḍē vahayī kēlī jātē āṇi mī tara spaṣṭapaṇē sāvadha karaṇārā āhē
Surah Al-Ahqaf, Verse 9
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كَانَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ وَكَفَرۡتُم بِهِۦ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ عَلَىٰ مِثۡلِهِۦ فَـَٔامَنَ وَٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(Tumhī) sāṅgā kī jara hā kura'āna allāhatarphē asēla āṇi tumhī tyāsa mān'ya kēlē nasēla āṇi isrā'ilacyā santatīcā ēka sākṣī tyāsārakhī sākṣahī dē'ūna cukalā asēla āṇi tyānē īmānahī rākhalē asēla āṇi tumhī vidrōha kēlā asēla tara niḥsanśaya, allāha atyācārī lōkānnā mārga dākhavita nāhī
Surah Al-Ahqaf, Verse 10
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَوۡ كَانَ خَيۡرٗا مَّا سَبَقُونَآ إِلَيۡهِۚ وَإِذۡ لَمۡ يَهۡتَدُواْ بِهِۦ فَسَيَقُولُونَ هَٰذَآ إِفۡكٞ قَدِيمٞ
Āṇi kāphira (inkārī) lōka īmāna rākhaṇāṟyānviṣayī mhaṇālē kī jara hā (dharma) cāṅgalā asatā tara hē lōka tyācyākaḍē āmacyā ādhī jā'ū śakalē nasatē āṇi jyā'arthī tyānnī kura'ānāpāsūna mārgadarśana prāpta kēlē nāhī, tēvhā asē mhaṇatīla kī hē junē asatya āhē
Surah Al-Ahqaf, Verse 11
وَمِن قَبۡلِهِۦ كِتَٰبُ مُوسَىٰٓ إِمَامٗا وَرَحۡمَةٗۚ وَهَٰذَا كِتَٰبٞ مُّصَدِّقٞ لِّسَانًا عَرَبِيّٗا لِّيُنذِرَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi yācyāpūrvī mūsācā grantha mārgadarśaka va dayā mhaṇūna hōtā, āṇi hā grantha tyācē satya-samarthana karaṇārā āhē arabī bhāṣēta, yāsāṭhī kī atyācārī lōkānnā bhaya dākhavāvē āṇi allāhacē bhaya bāḷagaṇāṟyā lōkānsāṭhī śubha samācāra ṭharāvā
Surah Al-Ahqaf, Verse 12
إِنَّ ٱلَّذِينَ قَالُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُ ثُمَّ ٱسۡتَقَٰمُواْ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
Niḥsanśaya, jyā lōkānnī sāṅgitalē kī āmacā svāmī va pālanakartā allāha āhē, maga tyāvara aṭaḷa rāhilēta tara aśā lōkānnā nā kasalē bhaya rāhīla āṇi nā tē duḥkhī hōtīla
Surah Al-Ahqaf, Verse 13
أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ خَٰلِدِينَ فِيهَا جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Hē tara jannatamadhyē jāṇārē lōka āhēta, jē sadaiva ticyātaca rāhatīla, tyā karmān̄cyā mōbadalyāta jē tē karīta hōtē
Surah Al-Ahqaf, Verse 14
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ إِحۡسَٰنًاۖ حَمَلَتۡهُ أُمُّهُۥ كُرۡهٗا وَوَضَعَتۡهُ كُرۡهٗاۖ وَحَمۡلُهُۥ وَفِصَٰلُهُۥ ثَلَٰثُونَ شَهۡرًاۚ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ أَشُدَّهُۥ وَبَلَغَ أَرۡبَعِينَ سَنَةٗ قَالَ رَبِّ أَوۡزِعۡنِيٓ أَنۡ أَشۡكُرَ نِعۡمَتَكَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ وَعَلَىٰ وَٰلِدَيَّ وَأَنۡ أَعۡمَلَ صَٰلِحٗا تَرۡضَىٰهُ وَأَصۡلِحۡ لِي فِي ذُرِّيَّتِيٓۖ إِنِّي تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَإِنِّي مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Āṇi āmhī māṇasālā, āpalyā mātā-pityāśī sadvartana karaṇyācā ādēśa dilā āhē. Tyācyā mātēnē tyālā kaṣṭa-yātanā jhēlūna udarāta ṭhēvalē āṇi yātanā sahana karūna tyālā janma dilā.1 Tyācī garbhadhāraṇā āṇi tyācē dūdha sōḍaviṇyācī mudata tīsa mahin'yān̄cī āhē.Yēthēparyarnta kī jēvhā tō āpalyā pūrṇa vayāsa (taruṇa vayāsa) āṇi cāḷīsa varṣān̄cyā vayāsa pōhacalā, tēvhā mhaṇū lāgalā, hē mājhyā pālanakartyā! Malā tauphīka (subud'dhī) dē kī mī tujhyā tyā dēṇagībaddala kr̥tajñatā vyakta karū śakāvē, jī tū malā āṇi mājhyā mātā-pityāsa pradāna kēlī āhē āṇi hē kī mī aśī satkarmē karāvīta, jyānnī tū prasanna vhāvē āṇi tū mājhyā santatīlāhī nēka sadācārī banava. Mī tujhyākaḍē lakṣa kēndrita karatō āṇi mī muslimāmpaikī āhē
Surah Al-Ahqaf, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ نَتَقَبَّلُ عَنۡهُمۡ أَحۡسَنَ مَا عَمِلُواْ وَنَتَجَاوَزُ عَن سَيِّـَٔاتِهِمۡ فِيٓ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَعۡدَ ٱلصِّدۡقِ ٱلَّذِي كَانُواْ يُوعَدُونَ
Hēca tē lōka hōta, jyān̄cī satkarmē āmhī kabūla karatō āṇi duṣkarmānnā māpha karatō, (hē) jannatamadhyē dākhala hōṇāṟyā lōkāmpaikī āhēta, tyā saccā vāyadyānusāra, jō tyān̄cyāśī kēlā jāta hōtā
Surah Al-Ahqaf, Verse 16
وَٱلَّذِي قَالَ لِوَٰلِدَيۡهِ أُفّٖ لَّكُمَآ أَتَعِدَانِنِيٓ أَنۡ أُخۡرَجَ وَقَدۡ خَلَتِ ٱلۡقُرُونُ مِن قَبۡلِي وَهُمَا يَسۡتَغِيثَانِ ٱللَّهَ وَيۡلَكَ ءَامِنۡ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ فَيَقُولُ مَا هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Āṇi jyānē āpalyā mātā-pityāsa mhaṭalē kī, dhiḥkkāra asō tumacā (mī tumacyāpāsūna agadī bējāra jhālō) tumhī malā hēca sāṅgata rāhāla kī (mī mēlyānantara punhā dusaṟyāndā) jivanta kēlā jā'īla, mājhyāpūrvīhī anēka janasamūha hō'ūna gēlēta. Tē dōghē allāhacyā darabārāta vinantī (gāṟhāṇē) karatāta, (āṇi mhaṇatāta) vā'īṭa hōvō tujhē, tū īmāna rākhaṇārā hō, niḥsanśaya, allāhacā vāyadā saccā āhē, tō uttara dētō kī hē tara kēvaḷa pūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkān̄cē kis'sē āhēta
Surah Al-Ahqaf, Verse 17
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ خَٰسِرِينَ
(Hēca) tē lōka hōta, jyān̄cyāvara allāha (cyā azāba) cē pharmāna lāgū jhālē tyā jinna āṇi mānavān̄cyā samūhānsōbata, jē tyān̄cyāpūrvī hō'ūna gēlēta hē niścitapaṇē tōṭyāta rāhilē
Surah Al-Ahqaf, Verse 18
وَلِكُلّٖ دَرَجَٰتٞ مِّمَّا عَمِلُواْۖ وَلِيُوَفِّيَهُمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
Āṇi pratyēkālā āpāpalyā ācaraṇānusāra darjā miḷēla, yāsāṭhī kī tyānnā tyān̄cyā karmān̄cā purēpūra mōbadalā dyāvā āṇi tyān̄cyāvara julūma atyācāra kēlā jāṇāra nāhī
Surah Al-Ahqaf, Verse 19
وَيَوۡمَ يُعۡرَضُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَلَى ٱلنَّارِ أَذۡهَبۡتُمۡ طَيِّبَٰتِكُمۡ فِي حَيَاتِكُمُ ٱلدُّنۡيَا وَٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهَا فَٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ عَذَابَ ٱلۡهُونِ بِمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَبِمَا كُنتُمۡ تَفۡسُقُونَ
Āṇi jyā divaśī kāphirānnā jahannamacyā kināṟyāśī āṇalē jā'īla, (tēvhā sāṅgitalē jā'īla) kī tumhī āpalī satkarmē aihika jīvanātaca sampavūna ṭākalīta āṇi tyān̄cyāpāsūna lābha prāpta karūna ghētalā, tēvhā āja tumhālā apamānadāyaka śikṣā-yātanēcā daṇḍa dilā jā'īla, yā kāraṇānē kī tumhī dharatīvara ahaṅkāra karīta hōtē āṇi yā kāraṇānēhī kī tumhī ādēśācē pālana karīta navhatē
Surah Al-Ahqaf, Verse 20
۞وَٱذۡكُرۡ أَخَا عَادٍ إِذۡ أَنذَرَ قَوۡمَهُۥ بِٱلۡأَحۡقَافِ وَقَدۡ خَلَتِ ٱلنُّذُرُ مِنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَمِنۡ خَلۡفِهِۦٓ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
Āṇi ādacyā bhāvācē smaraṇa karā, jēvhā tyānē āpalyā janasamūhācyā lōkānnā ahakāphamadhyē (vāḷūcyā ṭēkaḍīvara) khabaradāra kēlē, āṇi niḥsanśaya, tyācyā pūrvīhī bhaya dākhaviṇārē hō'ūna gēlēta āṇi tyācyā nantarahī kī tumhī allāhakhērīja dusaṟyān̄cī upāsanā karū nakā. Niḥsanśaya, malā tumacyābaddala mōṭhyā divasācyā azābacē bhaya vāṭatē
Surah Al-Ahqaf, Verse 21
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِتَأۡفِكَنَا عَنۡ ءَالِهَتِنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
Janasamūhācyā lōkānnī uttara dilē kī kāya tumhī āmacyājavaḷa aśāsāṭhī ālāta kī āmhālā āmacyā daivatān̄cī pūjā arcanā karaṇyāpāsūna rōkhāvē, tēvhā jara tumhī saccē asāla tara jyā śikṣā - yātanāṁ (azāba) cā tumhī vāyadā karīta āhāta, tyā āmacyāvara āṇūna sōḍā
Surah Al-Ahqaf, Verse 22
قَالَ إِنَّمَا ٱلۡعِلۡمُ عِندَ ٱللَّهِ وَأُبَلِّغُكُم مَّآ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَلَٰكِنِّيٓ أَرَىٰكُمۡ قَوۡمٗا تَجۡهَلُونَ
(Hajarata hūda) mhaṇālē, (yācē) jñāna tara allāhajavaḷa āhē. Malā tara jō sandēśa dē'ūna pāṭhavilē gēlē āhē, tōca tumhālā mī pōhacavita āhē, parantu mī asē pāhatō kī tumhī mūrkhapaṇā karīta āhāta
Surah Al-Ahqaf, Verse 23
فَلَمَّا رَأَوۡهُ عَارِضٗا مُّسۡتَقۡبِلَ أَوۡدِيَتِهِمۡ قَالُواْ هَٰذَا عَارِضٞ مُّمۡطِرُنَاۚ بَلۡ هُوَ مَا ٱسۡتَعۡجَلۡتُم بِهِۦۖ رِيحٞ فِيهَا عَذَابٌ أَلِيمٞ
Maga jēvhā tyānnī azāba (śikṣā - yātanē) lā ḍhagācyā svarūpāta pāhilē āpalyā maidānāṅkaḍē yēta asalēlā, tēvhā mhaṇū lāgalē kī hā ḍhaga āmacyāvara pā'ūsa pāḍaṇāra āhē (navhē), kimbahunā, vastutaḥ hā ḍhaga tō (prakōpa) āhē jyācī tumhī ghā'ī mājavita hōtē. Hī havā (vādaḷa) āhē jyāta duḥkhadāyaka azāba (śikṣā - yātanā) āhē
Surah Al-Ahqaf, Verse 24
تُدَمِّرُ كُلَّ شَيۡءِۭ بِأَمۡرِ رَبِّهَا فَأَصۡبَحُواْ لَا يُرَىٰٓ إِلَّا مَسَٰكِنُهُمۡۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
Jī āpalyā pālanakartyācyā ādēśānē, pratyēka vastūn̄cā vidhvansa karūna ṭākīla, tēvhā tyān̄cī aśī avasthā jhālī kī tyān̄cyā gharāṅkhērīja dusarē kāhī disūna yēta navhatē. Aparādhyān̄cyā samūhālā āmhī aśāca prakārē śikṣā dētō
Surah Al-Ahqaf, Verse 25
وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰهُمۡ فِيمَآ إِن مَّكَّنَّـٰكُمۡ فِيهِ وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ سَمۡعٗا وَأَبۡصَٰرٗا وَأَفۡـِٔدَةٗ فَمَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُمۡ سَمۡعُهُمۡ وَلَآ أَبۡصَٰرُهُمۡ وَلَآ أَفۡـِٔدَتُهُم مِّن شَيۡءٍ إِذۡ كَانُواْ يَجۡحَدُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
Āṇi niścitapaṇē āmhī (ādacyā samudāyālā) tē śaktī-sāmarthya pradāna kēlē hōtē, jē tumhālā dilēca nāhī āṇi āmhī tyānnā kāna, ḍōḷē āṇi hr̥dayēhī dē'ūna ṭhēvalī hōtī, parantu tyān̄cyā kānnānī, ḍōḷyānnī āṇi hr̥dayānnī tyānnā kāhīca lābha pōhacavilā nāhī. Jēvhā tē allāhacyā āyatīn̄cā inkāra karū lāgalē āṇi jyā gōṣṭīcī tē thaṭṭā uḍavita asata, tīca tyān̄cyāvara ulaṭalī
Surah Al-Ahqaf, Verse 26
وَلَقَدۡ أَهۡلَكۡنَا مَا حَوۡلَكُم مِّنَ ٱلۡقُرَىٰ وَصَرَّفۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
Āṇi niḥsanśaya, āmhī tumacyā javaḷapāsa (pradēśā) cyā vastyān̄cā nāyanāṭa karūna ṭākalā, āṇi (anēka prakārē) āmhī āpalyā niśāṇyā sādara kēlyā, yāsāṭhī kī tyānnī (allāhakaḍē) vaḷāvē
Surah Al-Ahqaf, Verse 27
فَلَوۡلَا نَصَرَهُمُ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ قُرۡبَانًا ءَالِهَةَۢۖ بَلۡ ضَلُّواْ عَنۡهُمۡۚ وَذَٰلِكَ إِفۡكُهُمۡ وَمَا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
Tēvhā allāhacē sānnidhya prāpta karaṇyākaritā tyānnī jyānnā jyānnā upāsya (daivata) banavūna ṭhēvalē hōtē, tyānnī tyān̄cī madata kā nāhī kēlī, kimbahunā tē tara tyān̄cyāpāsūna haravalē gēlēta (vastutaḥ) hē tyān̄cē kēvaḷa asatya āṇi (pūrṇataḥ) mithyārōpa hōtā
Surah Al-Ahqaf, Verse 28
وَإِذۡ صَرَفۡنَآ إِلَيۡكَ نَفَرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ يَسۡتَمِعُونَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَلَمَّا حَضَرُوهُ قَالُوٓاْ أَنصِتُواْۖ فَلَمَّا قُضِيَ وَلَّوۡاْ إِلَىٰ قَوۡمِهِم مُّنذِرِينَ
Āṇi smaraṇa karā, jēvhā āmhī jinnān̄cā ēka samūha tumacyākaḍē vaḷavilā, yāsāṭhī kī tyānnī kura'āna aikāvē, tara jēvhā tē paigambarān̄javaḷa pōhacalē, tēvhā (ēkamēkānnā) mhaṇū lāgalē kī gappa rāhā. Maga jēvhā paṭhaṇa samāpta jhālē tēvhā āpalyā janasamūhācyā lōkānnā khabaradāra karaṇyākaritā paratalē
Surah Al-Ahqaf, Verse 29
قَالُواْ يَٰقَوۡمَنَآ إِنَّا سَمِعۡنَا كِتَٰبًا أُنزِلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّ وَإِلَىٰ طَرِيقٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Mhaṇālē, hē āmacyā janasamūhācyā lōkānnō! Āmhī khātrīnē tō grantha aikalā āhē, jō mūsā (alai.) Nantara avatarita kēlā gēlā āhē, jō āpalyā pūrvīcyā granthācī puṣṭī karaṇārā āhē, jō satya-dharma āṇi saraḷa mārgākaḍē mārgadarśana karatō
Surah Al-Ahqaf, Verse 30
يَٰقَوۡمَنَآ أَجِيبُواْ دَاعِيَ ٱللَّهِ وَءَامِنُواْ بِهِۦ يَغۡفِرۡ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُجِرۡكُم مِّنۡ عَذَابٍ أَلِيمٖ
Hē āmacyā jātīsamūhācyā lōkānnō! Allāhakaḍē bōlaviṇāṟyācē mhaṇaṇē mān'ya karā, tyācyāvara īmāna rākhā, tara (allāha) tumacē kāhī aparādha māpha karīla āṇi tumhālā duḥkhadāyaka azāba (śikṣā - yātanē) pāsūna vācavīla
Surah Al-Ahqaf, Verse 31
وَمَن لَّا يُجِبۡ دَاعِيَ ٱللَّهِ فَلَيۡسَ بِمُعۡجِزٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَيۡسَ لَهُۥ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءُۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
Āṇi jō manuṣya allāhakaḍē bōlaviṇāṟyācē mhaṇaṇē mānaṇāra nāhī tara tō jaminīvara kōṭhēhī (paḷūna jā'ūna allāhalā) lācāra karū śakata nāhī āṇi nā allāhakhērīja tyālā kōṇī madata karaṇārā asēla, hē lōka ughaḍa mārgabhraṣṭatēta āhēta
Surah Al-Ahqaf, Verse 32
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَلَمۡ يَعۡيَ بِخَلۡقِهِنَّ بِقَٰدِرٍ عَلَىٰٓ أَن يُحۡـِۧيَ ٱلۡمَوۡتَىٰۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Kāya tē nāhī pāhata kī jyā allāhanē ākāśānnā va dharatīlā nirmāṇa kēlē āhē āṇi tyān̄cī nirmitī karūna tō thakalā nāhī, tō niḥsanśaya mr̥tānnā jivanta karaṇyācē sāmarthya bāḷagatō, kā navhē? Niḥsanśaya, tō pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagatō
Surah Al-Ahqaf, Verse 33
وَيَوۡمَ يُعۡرَضُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَلَى ٱلنَّارِ أَلَيۡسَ هَٰذَا بِٱلۡحَقِّۖ قَالُواْ بَلَىٰ وَرَبِّنَاۚ قَالَ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
Āṇi tē lōka jyānnī kupra (inkāra) kēlā jyā divaśī jahannamacyā samōra āṇalē jātīla (āṇi tyānnā sāṅgitalē jā'īla) kī kāya hē satya nāhī? Tēvhā tē uttara dētīla kī hōya, kā navhē? Śapatha āhē āmacyā pālanakartyācī (hē agadī satya āhē). (Allāha) pharmāvila kī ātā āpalyā inkārācyā mōbadalyāta azābacā svāda cākhā
Surah Al-Ahqaf, Verse 34
فَٱصۡبِرۡ كَمَا صَبَرَ أُوْلُواْ ٱلۡعَزۡمِ مِنَ ٱلرُّسُلِ وَلَا تَسۡتَعۡجِل لَّهُمۡۚ كَأَنَّهُمۡ يَوۡمَ يَرَوۡنَ مَا يُوعَدُونَ لَمۡ يَلۡبَثُوٓاْ إِلَّا سَاعَةٗ مِّن نَّهَارِۭۚ بَلَٰغٞۚ فَهَلۡ يُهۡلَكُ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
Tēvhā (hē paigambarā!) Tumhī asē dhairya rākhā, jasē dhairya dr̥ḍhasaṅkalpa āṇi sāhasa bāḷagaṇāṟyā paigambarānnī rākhalē, āṇi tyān̄cyāsāṭhī (śikṣā māgaṇyāta) ghā'ī karū nakā. Hē jyā divaśī tō azāba pāhūna ghētīla jyācā vāyadā tyānnā dilā jāta āhē, tēvhā (tyānnā hē jāṇavū lāgēla kī) divasācī ēka ghaṭikā mātra (tē jagāta) rāhilē hōtē. Hē āhē sandēśa pōhacaviṇē. Durācārī lōkāṅkhērīja kōṇī naṣṭa kēlā jāṇāra nāhī
Surah Al-Ahqaf, Verse 35