Surah Muhammad - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ أَضَلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
Jyā lōkānnī kupra (inkāra) kēlā āṇi allāhacyā mārgāpāsūna rōkhalē, allāhanē tyān̄cī karmē niṣphaḷa karūna ṭākalīta
Surah Muhammad, Verse 1
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَءَامَنُواْ بِمَا نُزِّلَ عَلَىٰ مُحَمَّدٖ وَهُوَ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡ كَفَّرَ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَأَصۡلَحَ بَالَهُمۡ
Āṇi jyā lōkānnī īmāna rākhalēta āṇi satkarmē kēlīta āṇi tyāvarahī viśvāsa rākhalā jō muham'mada (sallallāhu alaihi vasallama) vara avatarita kēlā gēlā āhē āṇi vastutaḥ tyān̄cyā pālanakartyātarphē satya (dharma) dēkhīla tōca āhē. Allāhanē tyācē aparādha miṭavilē āṇi tyān̄cyā avasthēta sudhāraṇā kēlī
Surah Muhammad, Verse 2
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱتَّبَعُواْ ٱلۡبَٰطِلَ وَأَنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّبَعُواْ ٱلۡحَقَّ مِن رَّبِّهِمۡۚ كَذَٰلِكَ يَضۡرِبُ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ أَمۡثَٰلَهُمۡ
Hē aśāsāṭhī kī kāphira (inkārī) lōkānnī asatyācē anusaraṇa kēlē āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnī tyā satya (dharmā) cē anusaraṇa kēlē, jō tyān̄cyā pālanakartyātarphē āhē. Allāha lōkānnā tyān̄cī sthitī aśā prakārē darśavitō
Surah Muhammad, Verse 3
فَإِذَا لَقِيتُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَضَرۡبَ ٱلرِّقَابِ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَثۡخَنتُمُوهُمۡ فَشُدُّواْ ٱلۡوَثَاقَ فَإِمَّا مَنَّۢا بَعۡدُ وَإِمَّا فِدَآءً حَتَّىٰ تَضَعَ ٱلۡحَرۡبُ أَوۡزَارَهَاۚ ذَٰلِكَۖ وَلَوۡ يَشَآءُ ٱللَّهُ لَٱنتَصَرَ مِنۡهُمۡ وَلَٰكِن لِّيَبۡلُوَاْ بَعۡضَكُم بِبَعۡضٖۗ وَٱلَّذِينَ قُتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَلَن يُضِلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
Tara jēvhā kāphirānśī tumacā sāmanā hō'īla, tēvhā tyācyā mānānvara vāra karā yēthē paryarnta kī jēvhā tyānnā khūpa cāṅgalyā prakārē ṭhēcūna kāḍhāla, tara ātā khūpa majabūta kārāgr̥hāta kaida karā (maga tumhālā adhikāra āhē kī) upakāra karūna kaidētūna mukta karā kinvā kāhī arthadaṇḍa (phidiyā) ghē'ūna, jōparyanta yud'dha (karaṇārē) āpalē śastra khālī ṭhēvatīla. Hāca ādēśa āhē āṇi jara allāhanē icchilē asatē tara svataḥca tyān̄cā sūḍa ghētalā asatā, parantu (tō asē icchitō) kī tumacyāpaikī ēkācī parīkṣā dusaṟyākaḍūna ghyāvī āṇi jē lōka allāhacyā mārgāta śahīda kēlē jātāta, allāha tyān̄cī karmē kadhīhī vāyā jā'ū dēṇāra nāhī
Surah Muhammad, Verse 4
سَيَهۡدِيهِمۡ وَيُصۡلِحُ بَالَهُمۡ
Tō tyānnā mārgadarśana karīla āṇi tyān̄cyā avasthēta sudhāraṇā karīla
Surah Muhammad, Verse 5
وَيُدۡخِلُهُمُ ٱلۡجَنَّةَ عَرَّفَهَا لَهُمۡ
Āṇi tyānnā tyā jannatamadhyē dākhala karīla, jicā paricaya tyānnā karūna dilā gēlā āhē
Surah Muhammad, Verse 6
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تَنصُرُواْ ٱللَّهَ يَنصُرۡكُمۡ وَيُثَبِّتۡ أَقۡدَامَكُمۡ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jara tumhī allāha (cyā dharmā) cī madata karāla, tara tō tumacī madata karēla āṇi tumacē pāya majabūta (sthira) rākhēla
Surah Muhammad, Verse 7
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَتَعۡسٗا لَّهُمۡ وَأَضَلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
Āṇi jē lōka kāphira (inkārī) jhālēta, tyān̄cā sarvanāśa asō, allāhanē tyān̄cī karmē niṣphaḷa kēlī
Surah Muhammad, Verse 8
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَرِهُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأَحۡبَطَ أَعۡمَٰلَهُمۡ
Hē aśāsāṭhī kī allāhanē avatarita kēlēlyā gōṣṭīpāsūna nārāja jhālē, tēvhā allāhanē dēkhīla tyān̄cī karmē vāyā ghālavalīta
Surah Muhammad, Verse 9
۞أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ دَمَّرَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۖ وَلِلۡكَٰفِرِينَ أَمۡثَٰلُهَا
Kāya tyā lōkānnī jaminīvara hiṇḍūna phirūna yā gōṣṭīcē nirīkṣaṇa nāhī kēlē kī tyān̄cyā pūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkān̄cī kāya pariṇītī jhālī? Allāhanē tyānnā naṣṭa karūna ṭākalē āṇi kāphirānsāṭhī aśīca śikṣā āhē
Surah Muhammad, Verse 10
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ مَوۡلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَأَنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ لَا مَوۡلَىٰ لَهُمۡ
Tē yāsāṭhī kī īmāna rākhaṇāṟyān̄cā sanrakṣaka svataḥ allāha āhē, āṇi yāsāṭhī kī kāphira lōkān̄cā kōṇīhī sanrakṣaka nāhī
Surah Muhammad, Verse 11
إِنَّ ٱللَّهَ يُدۡخِلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَتَمَتَّعُونَ وَيَأۡكُلُونَ كَمَا تَأۡكُلُ ٱلۡأَنۡعَٰمُ وَٱلنَّارُ مَثۡوٗى لَّهُمۡ
Jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi satkarmē kēlīta, tyānnā allāha niścitapaṇē aśā bāgāmmadhyē dākhala karīla, jyān̄cyākhālī pravāha vāhata āhēta āṇi jē lōka kāphira (inkārī) jhālēta, tē (kēvaḷa yā jagācāca) lābha ghēta āhēta āṇi janāvarānsārakhē khāta āhēta. Tyān̄cē (kharē) ṭhikāṇa jahannama āhē
Surah Muhammad, Verse 12
وَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ هِيَ أَشَدُّ قُوَّةٗ مِّن قَرۡيَتِكَ ٱلَّتِيٓ أَخۡرَجَتۡكَ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡ فَلَا نَاصِرَ لَهُمۡ
Āṇi āmhī kityēka vastyānnā, jyā śaktī-sāmarthyāta tumacyā yā vastīpēkṣā adhika hōtyā, jicyātūna tumhālā bāhēra kāḍhalē gēlē. Āmhī tyānnā naṣṭa karūna ṭākalē, jyān̄cī madata karaṇārā kōṇīhī navhatā
Surah Muhammad, Verse 13
أَفَمَن كَانَ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّهِۦ كَمَن زُيِّنَ لَهُۥ سُوٓءُ عَمَلِهِۦ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَهۡوَآءَهُم
Kāya tē lōka, jē āpalyā pālanakartyātarphē spaṣṭa pramāṇāvara asāvēta tyā māṇasāsārakhē asū śakatāta, jyācyāsāṭhī tyācī duṣkarmē cāṅgalī (suśōbhita) banavilī gēlī asāvī. Āṇi tō āpalyā icchā ākāṅkṣān̄cē anusaraṇa karata asāvā
Surah Muhammad, Verse 14
مَّثَلُ ٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۖ فِيهَآ أَنۡهَٰرٞ مِّن مَّآءٍ غَيۡرِ ءَاسِنٖ وَأَنۡهَٰرٞ مِّن لَّبَنٖ لَّمۡ يَتَغَيَّرۡ طَعۡمُهُۥ وَأَنۡهَٰرٞ مِّنۡ خَمۡرٖ لَّذَّةٖ لِّلشَّـٰرِبِينَ وَأَنۡهَٰرٞ مِّنۡ عَسَلٖ مُّصَفّٗىۖ وَلَهُمۡ فِيهَا مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ وَمَغۡفِرَةٞ مِّن رَّبِّهِمۡۖ كَمَنۡ هُوَ خَٰلِدٞ فِي ٱلنَّارِ وَسُقُواْ مَآءً حَمِيمٗا فَقَطَّعَ أَمۡعَآءَهُمۡ
Tyā jannatacē vaiśiṣṭya, jicā vāyadā allāhacē bhaya rākhaṇāṟyā lōkānśī kēlā gēlā āhē, asē āhē kī ticyāta (śītala) jalapravāha vāhata āhēta, jyānnā durgandha nāhī āṇi dudhācyā nadyā āhēta, jyān̄cā svāda badalaṇāra nāhī. Āṇi madyācē pravāha āhēta. Jyān̄cyāta piṇāṟyāṅkaritā khūpa svāda āhē āṇi sraccha nirbhēḷa madhācē pravāha āhēta, āṇi tyān̄cyāsāṭhī tithē pratyēka prakāracē mēvē (phaḷa) āhēta, āṇi tyān̄cyā pālanakartyātarphē kṣamā āhē, kāya hē tyā lōkānsamāna āhēta, jē nēhamī āgīta rāhaṇārē āhēta āṇi jyānnā khūpa garama ukaḷatē pāṇī pājalē jā'īla, jē tyān̄cyā ātaḍīn̄cē tukaḍē tukaḍē karīla
Surah Muhammad, Verse 15
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُ إِلَيۡكَ حَتَّىٰٓ إِذَا خَرَجُواْ مِنۡ عِندِكَ قَالُواْ لِلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ مَاذَا قَالَ ءَانِفًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَهۡوَآءَهُمۡ
Āṇi tyān̄cyāpaikī kāhī (asēhī āhēta kī) jē tumacyākaḍē kāna lāvatāta yēthēparyanta kī jēvhā tumacyā javaḷūna jātāta, tēvhā jñāna bāḷagaṇāṟyānnā (sustī āṇi bāvaḷaṭapaṇē) vicāratāta kī tyānē (paigambarānē) ātā ēvaḍhyāta kāya sāṅgitalē hōtē? Hēca lōka hōta, jyān̄cyā hr̥dayānvara allāhanē mōhara lāvalī āhē āṇi tē āpalyā icchā ākāṅkṣān̄cē anusaraṇa karatāta
Surah Muhammad, Verse 16
وَٱلَّذِينَ ٱهۡتَدَوۡاْ زَادَهُمۡ هُدٗى وَءَاتَىٰهُمۡ تَقۡوَىٰهُمۡ
Āṇi jyā lōkānnī sanmārga prāpta karūna ghētalā āhē, allāhanē tyān̄cyā mārgadarśanāta āṇakhī vāḍha kēlī āhē, āṇi tyānnā tyān̄cā sadācāra pradāna kēlā āhē
Surah Muhammad, Verse 17
فَهَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا ٱلسَّاعَةَ أَن تَأۡتِيَهُم بَغۡتَةٗۖ فَقَدۡ جَآءَ أَشۡرَاطُهَاۚ فَأَنَّىٰ لَهُمۡ إِذَا جَآءَتۡهُمۡ ذِكۡرَىٰهُمۡ
Tara kāya hē lōka kayāmatacī pratīkṣā karīta āhēta kī tī tyān̄cyājavaḷa acānaka yē'ūna pōhacāvī. Niḥsanśaya, ticī lakṣaṇē tara jāhīra jhālī āhēta, maga jēvhā kayāmata tyān̄cyājavaḷa yē'ūna pōhōcēla, tēvhā tyān̄cyāsāṭhī bōdha prāpta karaṇyācī sandhī kōṭhē bākī rāhīla
Surah Muhammad, Verse 18
فَٱعۡلَمۡ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا ٱللَّهُ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لِذَنۢبِكَ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مُتَقَلَّبَكُمۡ وَمَثۡوَىٰكُمۡ
Tēvhā (hē paigambara!) Tumhī khātrī bāḷagā kī allāhakhērīja dusarā kōṇī (saccā) upāsya nāhī, āṇi āpalyā aparādhān̄cī māphī māgata rāhā āṇi īmāna rākhaṇāṟyā puruṣāṅkaritā va īmāna rākhaṇāṟyā striyāṅkaritāhī1 allāha tumacyā yēṇyā-jāṇyācyā va nivāsācyā ṭhikāṇāsa cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Muhammad, Verse 19
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَوۡلَا نُزِّلَتۡ سُورَةٞۖ فَإِذَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ مُّحۡكَمَةٞ وَذُكِرَ فِيهَا ٱلۡقِتَالُ رَأَيۡتَ ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ نَظَرَ ٱلۡمَغۡشِيِّ عَلَيۡهِ مِنَ ٱلۡمَوۡتِۖ فَأَوۡلَىٰ لَهُمۡ
Āṇi jyānnī īmāna rākhalē tē mhaṇatāta kī ēkhādī sūraha (adhyāya) kā nāhī avatarita kēlī gēlī, maga jēvhā ēkhādī spaṣṭa arthācī sūraha avatarita kēlī jātē āṇi ticyāta jihādacā ullēkha kēlā jātō, tēvhā tumhī pāhatā kī jyān̄cyā manāta rōga āhē, tē tumacyākaḍē aśā prakārē pāhatāta jasē tō manuṣya pāhatō, jō mr̥tyunē mūrchita jhālā asēla. Tēvhā phāra cāṅgalē hōtē tyān̄cyākaritā
Surah Muhammad, Verse 20
طَاعَةٞ وَقَوۡلٞ مَّعۡرُوفٞۚ فَإِذَا عَزَمَ ٱلۡأَمۡرُ فَلَوۡ صَدَقُواْ ٱللَّهَ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ
Ājñāpālana karaṇē āṇi bhalyā cāṅgalyā gōṣṭī bōlaṇē maga jēvhā kārya nirdhārita hō'īla, tēvhā jara tē allāhaśī sacōṭīnē rāhatīla tara tyān̄cyāsāṭhī bhalā'ī āhē
Surah Muhammad, Verse 21
فَهَلۡ عَسَيۡتُمۡ إِن تَوَلَّيۡتُمۡ أَن تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَتُقَطِّعُوٓاْ أَرۡحَامَكُمۡ
Āṇi tumacyākaḍūna tēhī dūra (asambhava) nāhī kī jara tumhālā rājya lābhēla, tara tumhī dharatīvara utpāta (phasāda) nirmāṇa karāla āṇi nātē sambandha tōḍāla
Surah Muhammad, Verse 22
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُ فَأَصَمَّهُمۡ وَأَعۡمَىٰٓ أَبۡصَٰرَهُمۡ
Hēca tē lōka hōta, jyān̄cā allāhanē dhiḥkkāra kēlā āhē āṇi (allāhanē) jyān̄cī śravaṇa śaktī āṇi ḍōḷyān̄cā prakāśa hirāvūna ghētalā āhē
Surah Muhammad, Verse 23
أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَ أَمۡ عَلَىٰ قُلُوبٍ أَقۡفَالُهَآ
Kāya hē lōka kura'ānāvara vicāra cintana nāhī karīta kinvā tyān̄cyā hr̥dayānvara kulupē lāvalī gēlī āhēta
Surah Muhammad, Verse 24
إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱرۡتَدُّواْ عَلَىٰٓ أَدۡبَٰرِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡهُدَى ٱلشَّيۡطَٰنُ سَوَّلَ لَهُمۡ وَأَمۡلَىٰ لَهُمۡ
Jyā lōkānnī mārgadarśana spaṣṭa jhālyānantarahī āpalī pāṭha phiravalī tara niḥsanśaya, saitānānē tyān̄cyākaritā (tyān̄cyā karmānnā) suśōbhita kēlē āhē āṇi tyānnā ḍhīla (savaḍa) dē'ūna ṭhēvalī āhē
Surah Muhammad, Verse 25
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لِلَّذِينَ كَرِهُواْ مَا نَزَّلَ ٱللَّهُ سَنُطِيعُكُمۡ فِي بَعۡضِ ٱلۡأَمۡرِۖ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِسۡرَارَهُمۡ
Hē aśāsāṭhī kī, tyānnī tyā lōkānnā, jyānnī allāhanē avatarita kēlēlyā (vahayī)lā nāpasanta kēlē, hē sāṅgitalē kī āmhīhī nikaṭa bhaviṣyāta kāhī kāmāmmadhyē tumacē mhaṇaṇē mān'ya karūna āṇi allāha tyān̄cyā rahasyabhēdānnā cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Muhammad, Verse 26
فَكَيۡفَ إِذَا تَوَفَّتۡهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَضۡرِبُونَ وُجُوهَهُمۡ وَأَدۡبَٰرَهُمۡ
Tēvhā tyān̄cī kaśī durāvasthā hō'īla, jēvhā phariśtē tyān̄cē prāṇa kāḍhatānā tyān̄cyā tōṇḍāvara āṇi kambarēvara māratīla
Surah Muhammad, Verse 27
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمُ ٱتَّبَعُواْ مَآ أَسۡخَطَ ٱللَّهَ وَكَرِهُواْ رِضۡوَٰنَهُۥ فَأَحۡبَطَ أَعۡمَٰلَهُمۡ
Hē yā kāraṇāstava kī yānnī tyā mārgācē anusaraṇa kēlē, jyāmuḷē (tyānnī) allāhalā nārāja kēlē āṇi tyānnī tyācyā prasannatēlā vā'īṭa jāṇalē, tēvhā allāhanē tyān̄cyā karmānnā niṣphaḷa kēlē
Surah Muhammad, Verse 28
أَمۡ حَسِبَ ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ أَن لَّن يُخۡرِجَ ٱللَّهُ أَضۡغَٰنَهُمۡ
Kāya tyā lōkānnī, jyān̄cyā manāta rōga (vikr̥tī) āhē, asē samajūna ghētalē āhē kī allāha tyān̄cē kapaṭa jāhīra karaṇāraca nāhī
Surah Muhammad, Verse 29
وَلَوۡ نَشَآءُ لَأَرَيۡنَٰكَهُمۡ فَلَعَرَفۡتَهُم بِسِيمَٰهُمۡۚ وَلَتَعۡرِفَنَّهُمۡ فِي لَحۡنِ ٱلۡقَوۡلِۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ أَعۡمَٰلَكُمۡ
Āṇi jara āmhī icchilē asatē tara tumhālā, tyā sarvānnā dākhavilē asatē tēvhā tumhī tyān̄cyā cēhaṟyānvarūnaca tyānnā ōḷakhalē asatē, āṇi niḥsanśaya, tumhī tyānnā tyān̄cyā sambhāṣaṇa śailīvarūna ōḷakhāla, tumacī samasta karmē allāha jāṇūna āhē
Surah Muhammad, Verse 30
وَلَنَبۡلُوَنَّكُمۡ حَتَّىٰ نَعۡلَمَ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ مِنكُمۡ وَٱلصَّـٰبِرِينَ وَنَبۡلُوَاْ أَخۡبَارَكُمۡ
Āṇi niḥsanśaya āmhī tumacī kasōṭī ghē'ū yāsāṭhī kī tumacyāpaikī jihāda karaṇāṟyānnā āṇi dhairya-sanyama rākhaṇāṟyānnā pāhāvē, āṇi tumacyā avasthān̄cīhī jāca paḍatāḷa karūna ghyāvī
Surah Muhammad, Verse 31
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَشَآقُّواْ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡهُدَىٰ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗا وَسَيُحۡبِطُ أَعۡمَٰلَهُمۡ
Niḥsanśaya, jyā lōkānnī kupra (inkāra) kēlā āṇi allāhacyā mārgāpāsūna lōkānnā rōkhalē āṇi paigambarācā virōdha kēlā yānantara kī tyān̄cyāsāṭhī mārgadarśana spaṣṭa jhālē, hē kadhīhī allāhalā kasalēhī nukasāna pōhacaviṇāra nāhīta. Allāha lavakaraca tyān̄cyā karmānnā naṣṭa karūna ṭākīla
Surah Muhammad, Verse 32
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَلَا تُبۡطِلُوٓاْ أَعۡمَٰلَكُمۡ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Allāhacē ājñāpālana karā āṇi paigambarān̄cē ājñāpālana karā āṇi āpalī karmē vāyā ghālavū nakā
Surah Muhammad, Verse 33
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ مَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٞ فَلَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡ
Niḥsanśaya, jyā lōkānnī kupra (inkāra) kēlā āṇi allāhacyā mārgāpāsūna (dusaṟyānnā) rōkhalē, maga kupracyā avasthētaca maraṇa pāvalē (viśvāsa rākhā kī) allāha tyā lōkānnā kadhīhī māpha karaṇāra nāhī
Surah Muhammad, Verse 34
فَلَا تَهِنُواْ وَتَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱلسَّلۡمِ وَأَنتُمُ ٱلۡأَعۡلَوۡنَ وَٱللَّهُ مَعَكُمۡ وَلَن يَتِرَكُمۡ أَعۡمَٰلَكُمۡ
Tēvhā tumhī kamajōra banūna taha (samajōtā) cī vinantī karaṇyācyā starāvara yē'ū nakā, jēvhā kī tumhīca (vijayī āṇi) varcasvaśālī rāhāla,1 āṇi allāha tumacyā sōbatīlā āhē (āpalyā jñānādvārē) aśakya āhē kī tō tumacī karmē vāyā ghālavila
Surah Muhammad, Verse 35
إِنَّمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا لَعِبٞ وَلَهۡوٞۚ وَإِن تُؤۡمِنُواْ وَتَتَّقُواْ يُؤۡتِكُمۡ أُجُورَكُمۡ وَلَا يَسۡـَٔلۡكُمۡ أَمۡوَٰلَكُمۡ
Vastutaḥ yā jagācē jīvana tara khēḷa tamāśā āhē āṇi jara tumhī īmāna rākhāla āṇi allāhacē bhaya (takavā) aṅgīkārāla, tara allāha tumhālā tumacyā karmān̄cā mōbadalā pradāna karīla āṇi tō tumacyākaḍūna tumacī dhana-daulata māgata nāhī
Surah Muhammad, Verse 36
إِن يَسۡـَٔلۡكُمُوهَا فَيُحۡفِكُمۡ تَبۡخَلُواْ وَيُخۡرِجۡ أَضۡغَٰنَكُمۡ
Jara tō tumacyākaḍūna tumacē dhana māgēla āṇi balapūrvaka māgēla tara tumhī tyācyāśī kan̄jūsapaṇā karū lāgāla āṇi tō tumacā vyaṅga- dōṣa jāhīra karēla
Surah Muhammad, Verse 37
هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ تُدۡعَوۡنَ لِتُنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَمِنكُم مَّن يَبۡخَلُۖ وَمَن يَبۡخَلۡ فَإِنَّمَا يَبۡخَلُ عَن نَّفۡسِهِۦۚ وَٱللَّهُ ٱلۡغَنِيُّ وَأَنتُمُ ٱلۡفُقَرَآءُۚ وَإِن تَتَوَلَّوۡاْ يَسۡتَبۡدِلۡ قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ ثُمَّ لَا يَكُونُوٓاْ أَمۡثَٰلَكُم
Khabaradāra! Tumhī tē lōka āhāta kī allāhacyā mārgāta kharca karaṇyāsāṭhī bōlavilē jātāta, tēvhā tumacyāpaikī kāhī jaṇa kan̄jūsapaṇā karū lāgatāta āṇi jō kan̄jūsapaṇā karatō, tō niḥsanśaya svataḥśīca kan̄jūsapaṇā karatō. Sarvaśrēṣṭha allāha niḥspr̥ha āhē āṇi tumhī garajavanta āhāta, āṇi jara tumhī tōṇḍa phiraviṇārē vhāla tara tō tumacyā jāgī, tumacyākhērīja dusaṟyā lōkānnā āṇila jē maga tumacyāsārakhē nasatīla
Surah Muhammad, Verse 38