Surah Al-Hujraat - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيِ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum muṉpāka(p pēcuvataṟku) nīṅkaḷ muntikkoḷḷātīrkaḷ. Allāhvukkup payantu naṭantukoḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 1
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَرۡفَعُوٓاْ أَصۡوَٰتَكُمۡ فَوۡقَ صَوۡتِ ٱلنَّبِيِّ وَلَا تَجۡهَرُواْ لَهُۥ بِٱلۡقَوۡلِ كَجَهۡرِ بَعۡضِكُمۡ لِبَعۡضٍ أَن تَحۡبَطَ أَعۡمَٰلُكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تَشۡعُرُونَ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! (Napi pēcumpoḻutu) napiyuṭaiya captattiṟku mēl uṅkaḷ captattai uyarttātīrkaḷ. Mēlum, uṅkaḷukkuḷ oruvar maṟṟoruvaruṭaṉ kūccaliṭṭuc captamākap pēcuvataip pōl, avariṭam captattai uyartti nīṅkaḷ kūccaliṭṭup pēcātīrkaḷ. Itaṉ kāraṇamāka uṅkaḷ naṉmaikaḷ ellām aḻintuviṭakkūṭum. (Itai) nīṅkaḷ uṇarntu koḷḷa muṭiyātu
Surah Al-Hujraat, Verse 2
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَغُضُّونَ أَصۡوَٰتَهُمۡ عِندَ رَسُولِ ٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱمۡتَحَنَ ٱللَّهُ قُلُوبَهُمۡ لِلتَّقۡوَىٰۚ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٌ عَظِيمٌ
evarkaḷ allāhvuṭaiya tūtariṉ muṉpāka (mariyātaikkākat) taṅkaḷ captattait tāḻttik koḷkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷai niccayamāka allāh cōtaṉai ceytu iṟaiyaccattiṟku eṭuttuk koṇṭāṉ. Avarkaḷukku maṉṉippum uṇṭu; makattāṉa kūliyum uṇṭu
Surah Al-Hujraat, Verse 3
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُنَادُونَكَ مِن وَرَآءِ ٱلۡحُجُرَٰتِ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
(napiyē!) Evarkaḷ (nīr vacittirukkum) aṟaikku muṉpāka niṉṟu koṇṭu um'mai(k kūccaliṭṭu)c captamiṭṭu aḻaikkiṟārkaḷō, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (mārkkattai) viḷaṅkātavarkaḷē
Surah Al-Hujraat, Verse 4
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ صَبَرُواْ حَتَّىٰ تَخۡرُجَ إِلَيۡهِمۡ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(umatu aṟaiyiliruntu) nīr veḷippaṭṭu avarkaḷiṭam nīr varum varai avarkaḷ poṟuttiruntāl, atu avarkaḷukku evvaḷavō naṉṟāka iruntirukkum. Allāh mika maṉṉippavaṉ, karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 5
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن جَآءَكُمۡ فَاسِقُۢ بِنَبَإٖ فَتَبَيَّنُوٓاْ أَن تُصِيبُواْ قَوۡمَۢا بِجَهَٰلَةٖ فَتُصۡبِحُواْ عَلَىٰ مَا فَعَلۡتُمۡ نَٰدِمِينَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Oru viṣami uṅkaḷiṭam oru ceytiyaik koṇṭuvantāl, (ataṉ uṇmaiyai aṟiyum poruṭṭu atait) tīrkka vicāraṇai ceytu koḷḷuṅkaḷ. (Illaiyeṉil, avaṉuṭaiya collai nampi) aṟiyāmaiyāl oru kūṭṭattiṟku nīṅkaḷ tīṅkiḻaittu viṭṭup piṉṉar, nīṅkaḷ ceytavaṟṟaip paṟṟi nīṅkaḷē tukkittuk kavalaippaṭumpaṭiyum nērntuviṭum
Surah Al-Hujraat, Verse 6
وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ فِيكُمۡ رَسُولَ ٱللَّهِۚ لَوۡ يُطِيعُكُمۡ فِي كَثِيرٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡرِ لَعَنِتُّمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ حَبَّبَ إِلَيۡكُمُ ٱلۡإِيمَٰنَ وَزَيَّنَهُۥ فِي قُلُوبِكُمۡ وَكَرَّهَ إِلَيۡكُمُ ٱلۡكُفۡرَ وَٱلۡفُسُوقَ وَٱلۡعِصۡيَانَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلرَّـٰشِدُونَ
(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Niccayamāka uṅkaḷiṭam allāhvuṭaiya tūtar irukkiṟār. Pala viṣayaṅkaḷil avar uṅkaḷukku kaṭṭuppaṭuvateṉṟāl, niccayamāka nīṅkaḷtāṉ kaṣṭattiṟkuḷḷāki viṭuvīrkaḷ eṉpatai nīṅkaḷ uṟutiyāka aṟintukoḷḷuṅkaḷ. Āyiṉum, allāh nampikkaiyiṉ mītē uṅkaḷukku aṉpaik koṭuttu, uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷilum ataiyē aḻakākkiyum vaittāṉ. Mēlum, nirākarippaiyum, pāvattaiyum, māṟu ceyvataiyum uṅkaḷukku veṟuppākavum ākkivaittāṉ ittakaiyavarkaḷtāṉ nērāṉa vaḻiyil irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Hujraat, Verse 7
فَضۡلٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَنِعۡمَةٗۚ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
(mikacciṟanta ittaṉmaikaḷai aṭaivatu) allāhvuṭaiya aruḷum, (avaṉuṭaiya) kirupaiyumākum. Allāh (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 8
وَإِن طَآئِفَتَانِ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱقۡتَتَلُواْ فَأَصۡلِحُواْ بَيۡنَهُمَاۖ فَإِنۢ بَغَتۡ إِحۡدَىٰهُمَا عَلَى ٱلۡأُخۡرَىٰ فَقَٰتِلُواْ ٱلَّتِي تَبۡغِي حَتَّىٰ تَفِيٓءَ إِلَىٰٓ أَمۡرِ ٱللَّهِۚ فَإِن فَآءَتۡ فَأَصۡلِحُواْ بَيۡنَهُمَا بِٱلۡعَدۡلِ وَأَقۡسِطُوٓاْۖ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُقۡسِطِينَ
nampikkaiyāḷarkaḷiluḷḷa iru vakuppār taṅkaḷukkuḷ caccaravu ceytu koṇṭāl, avarkaḷai camātāṉappaṭutti viṭuṅkaḷ. Avarkaḷil oru vakuppār, maṟṟoru vakuppāriṉ mītu varampu mīṟi aniyāyam ceytāl, aniyāyam ceytavarkaḷ allāhvuṭaiya kaṭṭaḷaiyiṉ pakkam varum varai, avarkaḷiṭam nīṅkaḷ pōr ceyyuṅkaḷ. Avarkaḷ (allāhviṉ kaṭṭaḷaiyiṉ pakkam) tirumpiviṭṭāl, niyāyamāṉa muṟaiyil avviru vakuppārkaḷukkiṭaiyē camātāṉam ceytu, nītamākat tīrppaḷiyuṅkaḷ. Niccayamāka allāh nīti ceypavarkaḷai nēcikkiṟāṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 9
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ إِخۡوَةٞ فَأَصۡلِحُواْ بَيۡنَ أَخَوَيۡكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
niccayamāka nampikkaiyāḷarkaḷ aṉaivarum cakōtararkaḷē! Ākavē, uṅkaḷ cakōtararkaḷukkiṭaiyil oḻuṅkai(yum camātāṉattaiyum) nilai niṟuttuṅkaḷ. (Itil) allāhvukkup payantu naṭaṅkaḷ. (Itaṉ kāraṇamāka) avaṉuṭaiya aruḷai nīṅkaḷ aṭaivīrkaḷ
Surah Al-Hujraat, Verse 10
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا يَسۡخَرۡ قَوۡمٞ مِّن قَوۡمٍ عَسَىٰٓ أَن يَكُونُواْ خَيۡرٗا مِّنۡهُمۡ وَلَا نِسَآءٞ مِّن نِّسَآءٍ عَسَىٰٓ أَن يَكُنَّ خَيۡرٗا مِّنۡهُنَّۖ وَلَا تَلۡمِزُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ وَلَا تَنَابَزُواْ بِٱلۡأَلۡقَٰبِۖ بِئۡسَ ٱلِٱسۡمُ ٱلۡفُسُوقُ بَعۡدَ ٱلۡإِيمَٰنِۚ وَمَن لَّمۡ يَتُبۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Enta āṇkaḷum maṟṟenta āṇkaḷaiyum parikācam ceyyavēṇṭām. Avarkaḷ (allāhviṭattil parikācam ceyyum) ivarkaḷaiviṭa mēlāṉavarkaḷāka irukkalām. Avvāṟē entap peṇkaḷum maṟṟa entap peṇkaḷaiyum (parikācam ceyyavēṇṭām.) Avarkaḷ (parikācam ceyyum) ivarkaḷaiviṭa mēlāṉavarkaḷāka irukkalām. Uṅkaḷil oruvar oruvarai iḻivākak karuti kuṟai kūṟavēṇṭām. Uṅkaḷil oruvar maṟṟavarukku(t tīya) paṭṭap peyar cūṭṭa vēṇṭām. Nampikkai koṇṭataṉ piṉṉar, keṭṭa peyar cūṭṭuvatu makā keṭṭa (pāvamāṉa)tākum. Evarkaḷ (ivaṟṟiliruntu) vilakik koḷḷavillaiyō avarkaḷtāṉ (varampu mīṟiya) aniyāyakkārarkaḷ
Surah Al-Hujraat, Verse 11
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱجۡتَنِبُواْ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلظَّنِّ إِنَّ بَعۡضَ ٱلظَّنِّ إِثۡمٞۖ وَلَا تَجَسَّسُواْ وَلَا يَغۡتَب بَّعۡضُكُم بَعۡضًاۚ أَيُحِبُّ أَحَدُكُمۡ أَن يَأۡكُلَ لَحۡمَ أَخِيهِ مَيۡتٗا فَكَرِهۡتُمُوهُۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ تَوَّابٞ رَّحِيمٞ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Atikamāṉa cantēkaṅkaḷiliruntu nīṅkaḷ vilakik koḷḷuṅkaḷ. Ēṉeṉṟāl, niccayamākac cantēkaṅkaḷil cila pāvamāṉavaiyāka irukkiṉṟaṉa. (Evaruṭaiya kuṟṟattaiyum) nīṅkaḷ turuvitturuvi vicārittuk koṇṭirukka vēṇṭām. Uṅkaḷil oruvar maṟṟevaraiyum puṟam pēcavēṇṭām. Uṅkaḷil evaṉum taṉ iṟanta cakōtaraṉiṉ māmicattaip pucikka virumpuvāṉā? Atai nīṅkaḷ veṟuppīrkaḷē! (Puṟam pēcuvatum avvāṟē. Ivviṣayaṅkaḷil) allāhvukkup payantukoḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh (pāvattiliruntu vilakupavarkaḷai) aṅkīkarippavaṉ, karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 12
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّا خَلَقۡنَٰكُم مِّن ذَكَرٖ وَأُنثَىٰ وَجَعَلۡنَٰكُمۡ شُعُوبٗا وَقَبَآئِلَ لِتَعَارَفُوٓاْۚ إِنَّ أَكۡرَمَكُمۡ عِندَ ٱللَّهِ أَتۡقَىٰكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٌ خَبِيرٞ
Maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ aṉaivaraiyum niccayamāka nām orē'ōr āṇ, orē'ōr peṇṇiliruntutāṉ paṭaittōm. Piṉṉar, oruvar maṟṟavarai aṟintukoḷḷum poruṭṭu, uṅkaḷaik kiḷaikaḷākavum kōttiraṅkaḷākavum ākkiṉōm. (Ātalāl, uṅkaḷil oruvar maṟṟavaraiviṭa mēlāṉavar eṉṟu perumai pēcātīrkaḷ.) Eṉiṉum, uṅkaḷil evar iṟaiyaccam uṭaiyavarāka irukkiṟārō, avartāṉ allāhviṭattil niccayamāka mika kaṇṇiyamāṉavar. Niccayamāka allāh (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ, naṉku terintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 13
۞قَالَتِ ٱلۡأَعۡرَابُ ءَامَنَّاۖ قُل لَّمۡ تُؤۡمِنُواْ وَلَٰكِن قُولُوٓاْ أَسۡلَمۡنَا وَلَمَّا يَدۡخُلِ ٱلۡإِيمَٰنُ فِي قُلُوبِكُمۡۖ وَإِن تُطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ لَا يَلِتۡكُم مِّنۡ أَعۡمَٰلِكُمۡ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
(napiyē!) Nāṭṭuppuṟattu arapikaḷil palar, tāṅkaḷum nampikkaiyāḷarkaḷ eṉak kūṟukiṉṟaṉar. (Avarkaḷai nōkki) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ uṅkaḷai nampikkaiyāḷarkaḷ eṉak kūṟātīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl, nampikkai uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil nuḻaiyavē illai. Āyiṉum, (veḷippaṭaiyāka) vaḻipaṭupavarkaḷ eṉṟu (uṅkaḷai) nīṅkaḷ kūṟik koḷḷuṅkaḷ. Eṉiṉum, meyyākavē nīṅkaḷ allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻppaṭintu naṭappīrkaḷāyiṉ, uṅkaḷ naṉmaikaḷil, etaiyum avaṉ uṅkaḷukkuk kuṟaittu viṭamāṭṭāṉ. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 14
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ ثُمَّ لَمۡ يَرۡتَابُواْ وَجَٰهَدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلصَّـٰدِقُونَ
(uṇmaiyāṉa) nampikkaiyāḷarkaḷ evarkaḷeṉṟāl, avarkaḷ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum meyyākavē nampikkai koṇṭu, piṉṉar evvita cantēkamum koḷḷātu, allāhvuṭaiya pātaiyil taṅkaḷ uyiraiyum poruḷaiyum tiyākam ceytu pōr purivārkaḷ. Ivarkaḷtāṉ (taṅkaḷ nampikkaiyil) uṇmaiyāṉavarkaḷ
Surah Al-Hujraat, Verse 15
قُلۡ أَتُعَلِّمُونَ ٱللَّهَ بِدِينِكُمۡ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
(Napiyē!) Kūṟuvīrāka: (‘‘Nīṅkaḷ mārkkattaip piṉpaṟṟi naṭappavarkaḷ eṉṟu) uṅkaḷ vaḻipāṭṭai(yum, paktiyaiyum) nīṅkaḷ allāhvukku aṟivikkiṟīrkaḷā? Allāhvō vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavaṟṟai aṟintavaṉ. (Tavira, maṟṟa) ellā poruḷkaḷaiyumē allāh naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 16
يَمُنُّونَ عَلَيۡكَ أَنۡ أَسۡلَمُواْۖ قُل لَّا تَمُنُّواْ عَلَيَّ إِسۡلَٰمَكُمۖ بَلِ ٱللَّهُ يَمُنُّ عَلَيۡكُمۡ أَنۡ هَدَىٰكُمۡ لِلۡإِيمَٰنِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(napiyē!) Avarkaḷ islāmil cērntataṉ kāraṇamāka um'mītu upakāram ceytu viṭṭatāka karutukiṉṟaṉar. (Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ islāmil cērntataṉāl eṉmītu upakāram ceytu viṭṭatāka eṇṇātīrkaḷ. Māṟāka, nīṅkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷāka ākumpaṭi ceytataṉ kāraṇamāka allāhtāṉ uṅkaḷ mītu upakāram ceytirukkiṟāṉ. Nīṅkaḷ (uṅkaḷ nampikkaiyil) uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl (itai naṉkaṟintu koḷvīrkaḷ)
Surah Al-Hujraat, Verse 17
إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ غَيۡبَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
niccayamāka allāh vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum maṟaintiruppavaṟṟai naṉkaṟivāṉ. Ākavē, nīṅkaḷ ceypavaṟṟaiyum allāh uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hujraat, Verse 18