Surah Qaf - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
قٓۚ وَٱلۡقُرۡءَانِ ٱلۡمَجِيدِ
kāḥp. (Napiyē!) Mikka mēlāṉa inta kur'āṉ mītu cattiyamāka! (Nīr nam'māl aṉuppappaṭṭa tūtartāṉ)
Surah Qaf, Verse 1
بَلۡ عَجِبُوٓاْ أَن جَآءَهُم مُّنذِرٞ مِّنۡهُمۡ فَقَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ هَٰذَا شَيۡءٌ عَجِيبٌ
āyiṉum, avarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyyum oruvar (-muham'matākiya nīr) avarkaḷil iruntē (iṟaittūtarāka) avarkaḷiṭam vantataip paṟṟi āccariyappaṭṭu, innirākarippavarkaḷ ‘‘itu mika aṟputamāṉa viṣayameṉṟu'' kūṟukiṉṟaṉar
Surah Qaf, Verse 2
أَءِذَا مِتۡنَا وَكُنَّا تُرَابٗاۖ ذَٰلِكَ رَجۡعُۢ بَعِيدٞ
(mēlum, ‘‘ittūtar kūṟukiṉṟapaṭi) nām iṟantu ukki maṇṇākap pōṉataṉ piṉṉarā (uyirkoṭuttu mīṭkappaṭuvōm?) Ivvāṟu mīḷuvatu veku tūram. (Atu nikaḻappōvatillai'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar)
Surah Qaf, Verse 3
قَدۡ عَلِمۡنَا مَا تَنقُصُ ٱلۡأَرۡضُ مِنۡهُمۡۖ وَعِندَنَا كِتَٰبٌ حَفِيظُۢ
(Maraṇitta)piṉ avarkaḷiṉ tēkattai maṇ tiṉṟu aḻittuk koṇṭiruppatai niccayamāka nām aṟivōm. (Eṉiṉum, nām virumpiya nērattil maraṇitta avarkaḷai uyir koṭuttu eḻuppiviṭuvōm.) Mēlum, (avarkaḷiṉ ceyalkaḷaip paṟṟiya) pātukākkappaṭṭa pativup puttakam nam'miṭattil irukkiṟatu. (Atil ovvoṉṟum varaiyappaṭṭuḷḷatu)
Surah Qaf, Verse 4
بَلۡ كَذَّبُواْ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ فَهُمۡ فِيٓ أَمۡرٖ مَّرِيجٍ
ivvāṟiruntum avarkaḷiṭam vanta uṇmaiyāṉa (vētat)tai avarkaḷ poyyākki veṟum kuḻappattiṟkuḷḷāki viṭṭaṉar
Surah Qaf, Verse 5
أَفَلَمۡ يَنظُرُوٓاْ إِلَى ٱلسَّمَآءِ فَوۡقَهُمۡ كَيۡفَ بَنَيۡنَٰهَا وَزَيَّنَّـٰهَا وَمَا لَهَا مِن فُرُوجٖ
taṅkaḷukku mēlirukkum vāṉattai avarkaḷ kavaṉittup pārkkavillaiyā? Nām atai evvāṟu oru kaṭṭukkōppāka amaittu, atai (naṭcattiraṅkaḷaik koṇṭu) alaṅkāramākki vaittirukkiṟōm. Atil evvita veṭippukaḷum illai. (Ōṭṭai uṭaicalum illai)
Surah Qaf, Verse 6
وَٱلۡأَرۡضَ مَدَدۡنَٰهَا وَأَلۡقَيۡنَا فِيهَا رَوَٰسِيَ وَأَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجِۭ بَهِيجٖ
mēlum, nāmē pūmiyai virittu, atil uṟutiyāṉa malaikaḷaiyum amaittu aḻakāṉa puṟpūṇṭukaḷ aṉaittaiyum (āṇ, peṇ koṇṭa) jōṭi jōṭiyāka muḷaippittōm
Surah Qaf, Verse 7
تَبۡصِرَةٗ وَذِكۡرَىٰ لِكُلِّ عَبۡدٖ مُّنِيبٖ
(itu) nam'mai nōkki niṟkum ellā aṭiyārkaḷukkum nalla upatēcaṅkaḷākavum oru paṭippiṉaiyākavum (irukkiṟatu)
Surah Qaf, Verse 8
وَنَزَّلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ مُّبَٰرَكٗا فَأَنۢبَتۡنَا بِهِۦ جَنَّـٰتٖ وَحَبَّ ٱلۡحَصِيدِ
mēkattiliruntu mika pākkiyamuḷḷa maḻaiyai nām poḻiyac ceytu, ataikkoṇṭu pala cōlaikaḷaiyum (vivacāyikaḷ) aṟuvaṭai ceyyum tāṉiya maṇikaḷaiyum uṟpatti ceykiṟōm
Surah Qaf, Verse 9
وَٱلنَّخۡلَ بَاسِقَٰتٖ لَّهَا طَلۡعٞ نَّضِيدٞ
aṭukkaṭukkāy (kaṉikaḷ) niṟainta kulaikaḷaiyuṭaiya nīṇṭu vaḷarum pērīcca maraṅkaḷaiyum (muḷaippikkac ceytōm)
Surah Qaf, Verse 10
رِّزۡقٗا لِّلۡعِبَادِۖ وَأَحۡيَيۡنَا بِهِۦ بَلۡدَةٗ مَّيۡتٗاۚ كَذَٰلِكَ ٱلۡخُرُوجُ
atai (nam) aṭiyārkaḷukku uṇavākki, avaṟṟaikkoṇṭu iṟanta pūmiyai nām uyirppikkiṟōm. Ivvāṟē (maraṇittavarkaḷ camātikaḷil iruntu) veḷiyākuvatum ēṟpaṭum
Surah Qaf, Verse 11
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَأَصۡحَٰبُ ٱلرَّسِّ وَثَمُودُ
(ivaṟṟaiyellām) ivarkaḷukku muṉṉar irunta nūhvuṭaiya makkaḷum, ras'su (akaḻu)ṭaiya makkaḷum, samūt eṉṉum makkaḷum poyyākkiṉar
Surah Qaf, Verse 12
وَعَادٞ وَفِرۡعَوۡنُ وَإِخۡوَٰنُ لُوطٖ
Ātu eṉṉum makkaḷum, ḥpir'avṉum, lūttuṭaiya cakōtararkaḷum (poyyākkiṉar)
Surah Qaf, Verse 13
وَأَصۡحَٰبُ ٱلۡأَيۡكَةِ وَقَوۡمُ تُبَّعٖۚ كُلّٞ كَذَّبَ ٱلرُّسُلَ فَحَقَّ وَعِيدِ
mēlum, tōppil vacittavarkaḷum, ‘tuppa'u' eṉṉum makkaḷum (poyyākkiṉar). Ivarkaḷ ovvoruvarum (eṉatu) tūtarkaḷaip poyyākkiṉar. Ākavē, (avarkaḷai aḻippōmeṉṟa) eṉatu vākku pūrttiyāyiṟṟu
Surah Qaf, Verse 14
أَفَعَيِينَا بِٱلۡخَلۡقِ ٱلۡأَوَّلِۚ بَلۡ هُمۡ فِي لَبۡسٖ مِّنۡ خَلۡقٖ جَدِيدٖ
(paṭaippukaḷ aṉaittaiyum) mutalmuṟai paṭaittatil nām kaḷaittu viṭṭōmā? (Ivarkaḷai maṟumuṟai paṭaippatu namakkuc ciramameṉak kūṟuvataṟku!) Eṉiṉum, (mīṇṭum ivarkaḷai) putitākap paṭaikkum viṣayattil ivarkaḷ cantēkattil irukkiṉṟaṉar
Surah Qaf, Verse 15
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ وَنَعۡلَمُ مَا تُوَسۡوِسُ بِهِۦ نَفۡسُهُۥۖ وَنَحۡنُ أَقۡرَبُ إِلَيۡهِ مِنۡ حَبۡلِ ٱلۡوَرِيدِ
niccayamāka nāmtāṉ maṉitaṉai (mutaṉ mutalākavum) paṭaittōm. Avaṉ maṉatil utikkum eṇṇattaiyum nām aṟivōm. Piṭariyiluḷḷa iratta narampaiviṭa nām avaṉukku mika camīpamākavē irukkiṟōm
Surah Qaf, Verse 16
إِذۡ يَتَلَقَّى ٱلۡمُتَلَقِّيَانِ عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَعَنِ ٱلشِّمَالِ قَعِيدٞ
valatu puṟattil oruvarum, iṭatu puṟattil oruvarumāka iruvar (avaṉ ceyyum ceyalaik) kuṟippeṭuttuk koṇṭirukkiṉṟaṉar
Surah Qaf, Verse 17
مَّا يَلۡفِظُ مِن قَوۡلٍ إِلَّا لَدَيۡهِ رَقِيبٌ عَتِيدٞ
(maṉitaṉ) etaik kūṟiyapōtilum atai eḻutak kāttuk koṇṭirukkum oruvar avaṉiṭam illāmalillai. (Avaṉ vāyiliruntu puṟappaṭum ovvoru vārttaiyum uṭaṉukkuṭaṉ patiyappaṭukiṟatu)
Surah Qaf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَكۡرَةُ ٱلۡمَوۡتِ بِٱلۡحَقِّۖ ذَٰلِكَ مَا كُنتَ مِنۡهُ تَحِيدُ
maraṇattiṉ ciramam meyyākavē vantuviṭum camayattil (avaṉai nōkki) ‘‘nī tappiviṭak karutiyatu itutāṉ'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 19
وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِۚ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡوَعِيدِ
ekkāḷam ūtappaṭṭāl (avaṉai nōkki ‘‘uṉakkup) payamuṟuttappaṭṭu vanta (vicāraṇai) nāḷ itō (vantuviṭṭatu)'' eṉṟu kūṟappaṭum
Surah Qaf, Verse 20
وَجَآءَتۡ كُلُّ نَفۡسٖ مَّعَهَا سَآئِقٞ وَشَهِيدٞ
(annāḷil) ovvoru ātmāvaiyum, ataṉ cāṭciyuṭaṉ oruvar ōṭṭik koṇṭu varuvār
Surah Qaf, Verse 21
لَّقَدۡ كُنتَ فِي غَفۡلَةٖ مِّنۡ هَٰذَا فَكَشَفۡنَا عَنكَ غِطَآءَكَ فَبَصَرُكَ ٱلۡيَوۡمَ حَدِيدٞ
Avaṉai nōkki, ‘‘niccayamāka nī itaip paṟṟik kavalaiyaṟṟiruntāy. Uṉ pārvaiyai maṟaittuk koṇṭirunta tiraiyai uṉṉai viṭṭum nām nīkki viṭṭōm. Iṉṟaiya tiṉam uṉ pārvai kūrmaiyāyirukkiṟatu. (Ākavē, nī maṟuttuk koṇṭiruntatai uṉ kaṇ tiṟantu pār'' eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 22
وَقَالَ قَرِينُهُۥ هَٰذَا مَا لَدَيَّ عَتِيدٌ
(cāṭci kūṟa) avaṉuṭaṉ vantavar ‘‘itō (avaṉuṭaiya pativēṭu, avaṉuṭaiya naṭavaṭikkaiyiṉ kuṟippu) eṉṉiṭam (tayārāka) irukkiṟatu'' eṉṟu kūṟuvār
Surah Qaf, Verse 23
أَلۡقِيَا فِي جَهَنَّمَ كُلَّ كَفَّارٍ عَنِيدٖ
(uṭaṉē iru kāvalarkaḷai nōkki) ‘‘nirākarittuk koṇṭirunta (ṣaittāṉaiyum) ovvoru vampaṉaiyum narakattil taḷḷuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 24
مَّنَّاعٖ لِّلۡخَيۡرِ مُعۡتَدٖ مُّرِيبٍ
(‘‘avaṉ) naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷait taṭuttukkoṇṭu, (innāḷaic) cantēkittu varampu mīṟikkoṇṭumiruntāṉ'' eṉṟum
Surah Qaf, Verse 25
ٱلَّذِي جَعَلَ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَأَلۡقِيَاهُ فِي ٱلۡعَذَابِ ٱلشَّدِيدِ
‘‘ivaṉ allāhvuṭaṉ vēṟoru kaṭavuḷai ēṟpaṭuttiṉāṉ eṉṟum, ākavē, nīṅkaḷiruvarum ivaṉaik koṭiya vētaṉaiyil pōṭṭuviṭuṅkaḷ'' (eṉṟum kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 26
۞قَالَ قَرِينُهُۥ رَبَّنَا مَآ أَطۡغَيۡتُهُۥ وَلَٰكِن كَانَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
(accamayam) ivaṉuṭaiya iṇai piriyāta ciṉēkitaṉ (āka irunta ṣaittāṉ iṟaivaṉai nōkki,) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Nāṉ ivaṉai vaḻikeṭukkavillai. Tāṉākavē avaṉ veku tūramāṉa vaḻikēṭṭil ceṉṟuviṭṭāṉ'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Qaf, Verse 27
قَالَ لَا تَخۡتَصِمُواْ لَدَيَّ وَقَدۡ قَدَّمۡتُ إِلَيۡكُم بِٱلۡوَعِيدِ
(ākavē, iṟaivaṉ avarkaḷai nōkki,) ‘‘eṉ muṉpāka nīṅkaḷ tarkkittuk koṇṭirukka vēṇṭām. Ēṟkaṉavē (itaip paṟṟi) uṅkaḷukku (eccarittup) payamuṟuttiyiruntēṉ
Surah Qaf, Verse 28
مَا يُبَدَّلُ ٱلۡقَوۡلُ لَدَيَّ وَمَآ أَنَا۠ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
eṉ kaṭṭaḷai māṟṟappaṭuvatillai; nāṉ eṉ aṭiyārkaḷukku aṟavē aniyāyam ceypavaṉalla'' eṉṟum kūṟuvāṉ
Surah Qaf, Verse 29
يَوۡمَ نَقُولُ لِجَهَنَّمَ هَلِ ٱمۡتَلَأۡتِ وَتَقُولُ هَلۡ مِن مَّزِيدٖ
annāḷil narakattai nōkki, ‘‘uṉ vayiṟu niṟaintuviṭṭatā?'' Eṉṟu nām kēṭpōm. Ataṟku atu ‘‘iṉṉum ētum irukkiṟatā?'' Eṉṟu kēṭkum
Surah Qaf, Verse 30
وَأُزۡلِفَتِ ٱلۡجَنَّةُ لِلۡمُتَّقِينَ غَيۡرَ بَعِيدٍ
(annāḷil) iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku corkkam mikka camīpamākak koṇṭu varappaṭum
Surah Qaf, Verse 31
هَٰذَا مَا تُوعَدُونَ لِكُلِّ أَوَّابٍ حَفِيظٖ
‘‘Itutāṉ uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭatu'' (eṉṟum,) ‘‘eppoḻutum iṟaivaṉaiyē nōkki iruntu (iṟaivaṉuṭaiya kaṭṭaḷaikaḷaip) pēṇi naṭantu koṇṭa aṉaivarukkum itu kiṭaikkum'' (eṉṟum)
Surah Qaf, Verse 32
مَّنۡ خَشِيَ ٱلرَّحۡمَٰنَ بِٱلۡغَيۡبِ وَجَآءَ بِقَلۡبٖ مُّنِيبٍ
evarkaḷ, maṟaivilum rahmāṉukkup payantu naṭantu (rahmāṉaiyē muṟṟilum) nōkkiya maṉatuṭaṉ varukiṟārkaḷō
Surah Qaf, Verse 33
ٱدۡخُلُوهَا بِسَلَٰمٖۖ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡخُلُودِ
(avarkaḷai nōkki,) ‘‘īṭēṟṟam peṟṟu nīṅkaḷ itil nuḻaintu viṭuṅkaḷ. Itu nirantaramāṉa nāḷākum'' (eṉṟum kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 34
لَهُم مَّا يَشَآءُونَ فِيهَا وَلَدَيۡنَا مَزِيدٞ
avarkaḷ virumpiyatellām atil avarkaḷukkuk kiṭaikkum. Mēlum, nam'miṭamiruntu (avarkaḷ kēṭkātatum iṉṉum) atikamākak koṭukkappaṭum
Surah Qaf, Verse 35
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هُمۡ أَشَدُّ مِنۡهُم بَطۡشٗا فَنَقَّبُواْ فِي ٱلۡبِلَٰدِ هَلۡ مِن مَّحِيصٍ
ivarkaḷukku muṉṉar ettaṉaiyō kūṭṭattārai nām aḻittirukkiṟōm. Avarkaḷ ivarkaḷaiviṭa mika palacālikaḷāka iruntārkaḷ. Avarkaḷ (tappittukkoḷḷa) pala tēcaṅkaḷil cuṟṟit tirintārkaḷ. (Appōtu avarkaḷukku) tappa iṭam kiṭaittatā? (Illai, kiṭaikkāmal aḻintu viṭṭaṉar)
Surah Qaf, Verse 36
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَذِكۡرَىٰ لِمَن كَانَ لَهُۥ قَلۡبٌ أَوۡ أَلۡقَى ٱلسَّمۡعَ وَهُوَ شَهِيدٞ
evarukku (paricuttamāṉa) uḷḷamiruntu, ōrmaippāṭāṉa maṉatuṭaṉ cevicāykkiṟārō, avarukku niccayamāka itil nalla paṭippiṉai irukkiṟatu
Surah Qaf, Verse 37
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ وَمَا مَسَّنَا مِن لُّغُوبٖ
niccayamāka nāmtāṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum ataṟku mattiyil uḷḷavaṟṟaiyum āṟē nāṭkaḷil paṭaittōm. Ataṉāl namakku oru kaḷaippum (cōrvum) ēṟpaṭṭu viṭavillai
Surah Qaf, Verse 38
فَٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِ رَبِّكَ قَبۡلَ طُلُوعِ ٱلشَّمۡسِ وَقَبۡلَ ٱلۡغُرُوبِ
(napiyē!) Avarkaḷ (um'maik kuṟai) kūṟuvataip paṟṟi (kavalaippaṭātīr;) nīr poṟumaiyāka ataic cakittuk koṇṭiruntu, cūriya utayattiṟkum, atu maṟaivataṟkum muṉṉar umatu iṟaivaṉaip pukaḻntu tuti ceytuvaruvīrāka
Surah Qaf, Verse 39
وَمِنَ ٱلَّيۡلِ فَسَبِّحۡهُ وَأَدۡبَٰرَ ٱلسُّجُودِ
iravil oru pākattilum, ovvoru toḻukaikkup piṉṉarum avaṉait tuti ceyvīrāka
Surah Qaf, Verse 40
وَٱسۡتَمِعۡ يَوۡمَ يُنَادِ ٱلۡمُنَادِ مِن مَّكَانٖ قَرِيبٖ
(napiyē!) Nīr cevimaṭuttuk kēṭpīrāka. (Camātikaḷukku) camīpamāṉa iṭattiliruntu (koṇṭu ‘‘maraṇittavarkaḷē! Eḻumpuṅkaḷ'' eṉṟu) aḻaippavar aḻaikkum nāḷil
Surah Qaf, Verse 41
يَوۡمَ يَسۡمَعُونَ ٱلصَّيۡحَةَ بِٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡخُرُوجِ
(Vāṉavarkaḷ avarkaḷai viraṭṭi ōṭṭum) perum captattai meyyākavē avarkaḷ annāḷil kēṭpārkaḷ. Atutāṉ (maraṇittavarkaḷ camātiyiliruntu) veḷippaṭum nāḷ
Surah Qaf, Verse 42
إِنَّا نَحۡنُ نُحۡيِۦ وَنُمِيتُ وَإِلَيۡنَا ٱلۡمَصِيرُ
niccayamāka nāmtāṉ uyirppikkiṟōm; nāmtāṉ maraṇikkac ceykiṟōm; nam'miṭamē aṉaivarum varavēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Qaf, Verse 43
يَوۡمَ تَشَقَّقُ ٱلۡأَرۡضُ عَنۡهُمۡ سِرَاعٗاۚ ذَٰلِكَ حَشۡرٌ عَلَيۡنَا يَسِيرٞ
(maraṇittavarkaḷai mūṭikkoṇṭirukkum) pūmi veku tīviramāka (veṭittu) avarkaḷai viṭṭu vilakum nāḷai (niṉaivu kūruvīrāka). Atutāṉ (vicāraṇaikkāka aṉaivaraiyum) oṉṟu cērkkum nāḷ. I(vvāṟu ceyva)tu namakku mikka eḷitāṉatē
Surah Qaf, Verse 44
نَّحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَقُولُونَۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِجَبَّارٖۖ فَذَكِّرۡ بِٱلۡقُرۡءَانِ مَن يَخَافُ وَعِيدِ
(napiyē! Um'maip paṟṟi) avarkaḷ kūṟuvatai nām naṉkaṟivōm. Nīr avarkaḷai nirppantikkakkūṭiyavaralla. Eṉatu vētaṉaiyaip payappaṭupavarkaḷukku inta kur'āṉaik koṇṭu nīr nallupatēcam ceyvīrāka
Surah Qaf, Verse 45