Surah Adh-Dhariyat - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
وَٱلذَّـٰرِيَٰتِ ذَرۡوٗا
(kaṭal nīrai āviyākkic citaṟaṭikkum) cūṟāvaḷikaḷ mītum
Surah Adh-Dhariyat, Verse 1
فَٱلۡحَٰمِلَٰتِ وِقۡرٗا
(anta nīrāviyai) cumantu cellum mēkaṅkaḷ mītum
Surah Adh-Dhariyat, Verse 2
فَٱلۡجَٰرِيَٰتِ يُسۡرٗا
(pala pākattiṟku atai) eḷitāka(t tāṅkic) cellum mēkaṅkaḷ mītum
Surah Adh-Dhariyat, Verse 3
فَٱلۡمُقَسِّمَٰتِ أَمۡرًا
atai (pūmiyiṉ pala pākaṅkaḷil) maḻaiyāka pirittuviṭum vāṉavarkaḷ mītum cattiyamāka
Surah Adh-Dhariyat, Verse 4
إِنَّمَا تُوعَدُونَ لَصَادِقٞ
(ceyalukkut takka kūli koṭukkappaṭumeṉṟu) uṅkaḷukku aḷikkappaṭṭa vākkuṟuti niccayamāka uṇmaiyāṉatē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 5
وَإِنَّ ٱلدِّينَ لَوَٰقِعٞ
niccayamāka (ceyalkaḷukkuriya) kūli koṭukkappaṭṭē tīrum
Surah Adh-Dhariyat, Verse 6
وَٱلسَّمَآءِ ذَاتِ ٱلۡحُبُكِ
(naṭcattiraṅkaḷiṉ) aḻakiya pātaikaḷuṭaiya vāṉattiṉ mītu cattiyamāka
Surah Adh-Dhariyat, Verse 7
إِنَّكُمۡ لَفِي قَوۡلٖ مُّخۡتَلِفٖ
niccayamāka nīṅkaḷ (cattiyattiṟku) muraṇākap pēcuvatiltāṉ nilaittu viṭṭīrkaḷ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 8
يُؤۡفَكُ عَنۡهُ مَنۡ أُفِكَ
(ēṟkaṉavē, allāhvuṭaiya vitiyiṉpaṭi) tiruppappaṭṭavaṉē cattiyattai viṭṭum tiruppappaṭuvāṉ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 9
قُتِلَ ٱلۡخَرَّـٰصُونَ
poy colpavarkaḷ aḻintē pōvar
Surah Adh-Dhariyat, Verse 10
ٱلَّذِينَ هُمۡ فِي غَمۡرَةٖ سَاهُونَ
avarkaḷ taṅkaḷ maṭamaiyāl (maṟumaiyaiyē) maṟantuviṭṭaṉar
Surah Adh-Dhariyat, Verse 11
يَسۡـَٔلُونَ أَيَّانَ يَوۡمُ ٱلدِّينِ
avarkaḷ, ‘‘kūli koṭukkum nāḷ eppoḻutu varum?'' Eṉṟu (parikācamākak) kēṭkiṉṟaṉar
Surah Adh-Dhariyat, Verse 12
يَوۡمَ هُمۡ عَلَى ٱلنَّارِ يُفۡتَنُونَ
Annāḷil avarkaḷ, neruppil pocukki vētaṉai ceyyappaṭuvārkaḷ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 13
ذُوقُواْ فِتۡنَتَكُمۡ هَٰذَا ٱلَّذِي كُنتُم بِهِۦ تَسۡتَعۡجِلُونَ
(avarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷ vētaṉaiyai cuvaittup pāruṅkaḷ. Nīṅkaḷ (eppoḻutu varumeṉṟu) avacarappaṭṭuk koṇṭiruntīrkaḷō atu itutāṉ'' (eṉṟum kūṟappaṭum)
Surah Adh-Dhariyat, Verse 14
إِنَّ ٱلۡمُتَّقِينَ فِي جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٍ
niccayamāka iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷ corkkaṅkaḷilum, nīraruvikaḷukku arukilum iruppārkaḷ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 15
ءَاخِذِينَ مَآ ءَاتَىٰهُمۡ رَبُّهُمۡۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَبۡلَ ذَٰلِكَ مُحۡسِنِينَ
avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉ koṭuppatai(t tiruptiyuṭaṉ) peṟṟuk koḷvārkaḷ. Niccayamāka avarkaḷ itaṟku muṉṉar naṉmai ceypavarkaḷākavē iruntārkaḷ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 16
كَانُواْ قَلِيلٗا مِّنَ ٱلَّيۡلِ مَا يَهۡجَعُونَ
avarkaḷ iravil veku coṟpa (nēra)mē nittirai ceypavarkaḷāka iruntaṉar
Surah Adh-Dhariyat, Verse 17
وَبِٱلۡأَسۡحَارِ هُمۡ يَسۡتَغۡفِرُونَ
avarkaḷ viṭiyaṟkālai nērattil (eḻuntu taṅkaḷ iṟaivaṉai vaṇaṅki, avaṉiṭam pāva) maṉṉippuk kōruvārkaḷ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 18
وَفِيٓ أَمۡوَٰلِهِمۡ حَقّٞ لِّلسَّآئِلِ وَٱلۡمَحۡرُومِ
avarkaḷuṭaiya poruḷkaḷil, (vāy tiṟantu) yācakam kēṭpavarkaḷukkum, (kēṭkāta) vaṟiyavarkaḷukkum pākamuṇṭu. (Aṉaivarukkum avarkaḷ tāṉam ceyvārkaḷ)
Surah Adh-Dhariyat, Verse 19
وَفِي ٱلۡأَرۡضِ ءَايَٰتٞ لِّلۡمُوقِنِينَ
uṟuti(yāka nampikkai) koṇṭavarkaḷukkup pūmiyil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Adh-Dhariyat, Verse 20
وَفِيٓ أَنفُسِكُمۡۚ أَفَلَا تُبۡصِرُونَ
uṅkaḷukku uḷḷākavum (pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa. Avaṟṟai) nīṅkaḷ āḻntu kavaṉittup pārkka vēṇṭāmā
Surah Adh-Dhariyat, Verse 21
وَفِي ٱلسَّمَآءِ رِزۡقُكُمۡ وَمَا تُوعَدُونَ
uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭavaiyum uṅkaḷ uṇavum vāṉattil tāṉ irukkiṉṟaṉa
Surah Adh-Dhariyat, Verse 22
فَوَرَبِّ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ إِنَّهُۥ لَحَقّٞ مِّثۡلَ مَآ أَنَّكُمۡ تَنطِقُونَ
vāṉam, pūmiyiṉ iṟaivaṉ mītu cattiyamāka! Niccayamāka itu, (uṅkaḷ vārttaikaḷai) nīṅkaḷtāṉ kūṟukiṟīrkaḷ eṉpatil cantēkamillātiruppataip pōl (inta kur'āṉil uḷḷa aṉaittum) uṇmaiyāṉatākum
Surah Adh-Dhariyat, Verse 23
هَلۡ أَتَىٰكَ حَدِيثُ ضَيۡفِ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلۡمُكۡرَمِينَ
(napiyē!) Iprāhīmuṭaiya mikka kaṇṇiyamuḷḷa viruntiṉarkaḷiṉ viṣayam umakku eṭṭiyirukkiṟatā
Surah Adh-Dhariyat, Verse 24
إِذۡ دَخَلُواْ عَلَيۡهِ فَقَالُواْ سَلَٰمٗاۖ قَالَ سَلَٰمٞ قَوۡمٞ مُّنكَرُونَ
Avarkaḷ avariṭam vantapōtu (avarai nōkki “umakku) salām (īṭēṟṟam) uṇṭāvatāka!'' Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ataṟku (iprāhīm, “uṅkaḷukkum) salām (īṭēṟṟam) uṇṭāvatāka!'' Eṉṟu kūṟi, (ivarkaḷ nām) aṟiyāta makkaḷāka irukkiṉṟaṉarē! (Eṉṟu taṉ maṉattil eṇṇiṉār)
Surah Adh-Dhariyat, Verse 25
فَرَاغَ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ فَجَآءَ بِعِجۡلٖ سَمِينٖ
piṟaku, viraivākat taṉ vīṭṭiṉuḷ ceṉṟu koḻuttatoru kaṉṟuviṉ (poritta) māmicattaik koṇṭuvantār
Surah Adh-Dhariyat, Verse 26
فَقَرَّبَهُۥٓ إِلَيۡهِمۡ قَالَ أَلَا تَأۡكُلُونَ
atai avarkaḷ muṉ vaittār. (Āṉāl, atai avarkaḷ pucikkavillai. Ātalāl, avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ pucikka māṭṭīrkaḷā?'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Adh-Dhariyat, Verse 27
فَأَوۡجَسَ مِنۡهُمۡ خِيفَةٗۖ قَالُواْ لَا تَخَفۡۖ وَبَشَّرُوهُ بِغُلَٰمٍ عَلِيمٖ
(iruppiṉum, avarkaḷ pucikkāmaliruppataik kaṇṭa) avar, avarkaḷaip paṟṟi payantār. (Itai aṟinta avarkaḷ ‘‘iprāhīmē!) Payappaṭātīr'' eṉṟu kūṟi, (is'hāk eṉṉum) mikka ñāṉamuḷḷa makaṉai avarukku naṟceyti kūṟiṉārkaḷ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 28
فَأَقۡبَلَتِ ٱمۡرَأَتُهُۥ فِي صَرَّةٖ فَصَكَّتۡ وَجۡهَهَا وَقَالَتۡ عَجُوزٌ عَقِيمٞ
(itaic ceviyuṟṟa) avaruṭaiya maṉaivi (sārā) kūccaluṭaṉ avarkaḷ muṉvantu, taṉ mukattil aṟaintukoṇṭu ‘‘(nāṉō) taḷḷāṭiya kiḻavi; atilum malaṭi. (Evvitam eṉakkuk kuḻantai piṟakkum?)'' Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Adh-Dhariyat, Verse 29
قَالُواْ كَذَٰلِكِ قَالَ رَبُّكِۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡعَلِيمُ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘ivvāṟē, umatu iṟaivaṉ kūṟukiṟāṉ. Niccayamāka avaṉtāṉ mika ñāṉamuḷḷavaṉ, aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ āvāṉ'' eṉṟārkaḷ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 30
۞قَالَ فَمَا خَطۡبُكُمۡ أَيُّهَا ٱلۡمُرۡسَلُونَ
(piṉṉar iprāhīm vāṉavarkaḷai nōkki) ‘‘tūtarkaḷē! Uṅkaḷ kāriyameṉṉa? (Etaṟkāka nīṅkaḷ iṅku vantīrkaḷ?)'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Adh-Dhariyat, Verse 31
قَالُوٓاْ إِنَّآ أُرۡسِلۡنَآ إِلَىٰ قَوۡمٖ مُّجۡرِمِينَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ (perum) kuṟṟavāḷikaḷāṉa (lūt napiyiṉ) makkaḷiṭam aṉuppappaṭṭuḷḷōm'' eṉṟu kūṟiṉar
Surah Adh-Dhariyat, Verse 32
لِنُرۡسِلَ عَلَيۡهِمۡ حِجَارَةٗ مِّن طِينٖ
‘‘nāṅkaḷ, avarkaḷ mītu kaḷi maṇṇāl ceyta (cuṭṭa) kaṟkaḷai eṟivataṟkāka (aṉuppappaṭṭuḷḷōm)
Surah Adh-Dhariyat, Verse 33
مُّسَوَّمَةً عِندَ رَبِّكَ لِلۡمُسۡرِفِينَ
‘‘(avai) umatu iṟaivaṉiṭam varampu mīṟiyavarkaḷukkeṉa (peyarkaḷ eḻutappaṭṭu) aṭaiyāḷamiṭappaṭṭavaiyākum
Surah Adh-Dhariyat, Verse 34
فَأَخۡرَجۡنَا مَن كَانَ فِيهَا مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Ākavē, (avarkaḷ aḻivataṟku muṉṉatākavē avvūril irunta) nampikkai koṇṭavarkaḷai atiliruntu nām veḷippaṭutti viṭṭōm
Surah Adh-Dhariyat, Verse 35
فَمَا وَجَدۡنَا فِيهَا غَيۡرَ بَيۡتٖ مِّنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
eṉiṉum, atil (lūttuṭaiya) oru vīṭṭārait tavira, nampikkai koṇṭa oruvaraiyum nāṅkaḷ kāṇavillai
Surah Adh-Dhariyat, Verse 36
وَتَرَكۡنَا فِيهَآ ءَايَةٗ لِّلَّذِينَ يَخَافُونَ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
tuṉpuṟuttum vētaṉaiyai payappaṭukiṟavarkaḷukku atil oru paṭippiṉaiyai viṭṭu vaittōm
Surah Adh-Dhariyat, Verse 37
وَفِي مُوسَىٰٓ إِذۡ أَرۡسَلۡنَٰهُ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
mūsāvuṭaiya (carittirat)tilum (oru paṭippiṉai) irukkiṟatu. Teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ avarai ḥpir'avṉiṭam nām aṉuppiya camayattil
Surah Adh-Dhariyat, Verse 38
فَتَوَلَّىٰ بِرُكۡنِهِۦ وَقَالَ سَٰحِرٌ أَوۡ مَجۡنُونٞ
avaṉ valuvāṉa taṉ āṭciyiṉ karvattāl avaraip puṟakkaṇittu, ‘‘ivaroru cūṉiyakkārar; allatu paittiyakkārar'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 39
فَأَخَذۡنَٰهُ وَجُنُودَهُۥ فَنَبَذۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّ وَهُوَ مُلِيمٞ
ātalāl, avaṉaiyum avaṉuṭaiya paṭaikaḷaiyum nām piṭittuk kaṭalil eṟintuviṭṭōm. Avaṉ eṉṟeṉṟumē nintaṉaikkuḷḷāki viṭṭāṉ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 40
وَفِي عَادٍ إِذۡ أَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلرِّيحَ ٱلۡعَقِيمَ
‘ātu' eṉṉum makkaḷilum (oru paṭippiṉaiyuṇṭu). Avarkaḷ mītu nām (nācakaramāṉa) malaṭṭuk kāṟṟai aṉuppiya camayattil
Surah Adh-Dhariyat, Verse 41
مَا تَذَرُ مِن شَيۡءٍ أَتَتۡ عَلَيۡهِ إِلَّا جَعَلَتۡهُ كَٱلرَّمِيمِ
atu paṭṭataiyellām tūciyā(kkip paṟakkaṭi)kkāmal viṭavillai
Surah Adh-Dhariyat, Verse 42
وَفِي ثَمُودَ إِذۡ قِيلَ لَهُمۡ تَمَتَّعُواْ حَتَّىٰ حِينٖ
‘samūtu' eṉṉum makkaḷilum (oru paṭippiṉaiyuṇṭu). ‘‘Nīṅkaḷ oru kālam varai cukamāka vāḻntiruṅkaḷ'' eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭataṟku
Surah Adh-Dhariyat, Verse 43
فَعَتَوۡاْ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِمۡ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ وَهُمۡ يَنظُرُونَ
avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaiyai mīṟiṉārkaḷ. Ākavē, avarkaḷ (taṅkaḷai aḻikka vanta mēkattaip) pārttuk koṇṭirukkum poḻutē avarkaḷai ōr iṭi muḻakkam piṭittuk koṇṭatu
Surah Adh-Dhariyat, Verse 44
فَمَا ٱسۡتَطَٰعُواْ مِن قِيَامٖ وَمَا كَانُواْ مُنتَصِرِينَ
ākavē, avarkaḷ niṟkavum muṭiyavillai. (Uṭkāravum muṭiyavillai;) nam'miṭam paḻivāṅkavum muṭiyavillai. (Iruntavāṟē aḻintu viṭṭaṉar)
Surah Adh-Dhariyat, Verse 45
وَقَوۡمَ نُوحٖ مِّن قَبۡلُۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
itaṟku muṉṉar (irunta) nūhuṭaiya makkaḷaiyum (aḻittu viṭṭōm). Niccayamāka avarkaḷum pāvam ceyyum makkaḷākavē iruntaṉar
Surah Adh-Dhariyat, Verse 46
وَٱلسَّمَآءَ بَنَيۡنَٰهَا بِأَيۡيْدٖ وَإِنَّا لَمُوسِعُونَ
(Evaruṭaiya utaviyumiṉṟi) nam caktiyaik koṇṭē vāṉattai amaittōm. Niccayamāka nām (atai avarkaḷiṉ aṟiviṟkellām eṭṭātavāṟu) mikka vicālamākkiyum vaittirukkiṟōm
Surah Adh-Dhariyat, Verse 47
وَٱلۡأَرۡضَ فَرَشۡنَٰهَا فَنِعۡمَ ٱلۡمَٰهِدُونَ
pūmiyai nām (vicālamāka) virittōm. Virippavarkaḷilellām mikka mēlāṉa vitattil virippavar nāmē
Surah Adh-Dhariyat, Verse 48
وَمِن كُلِّ شَيۡءٍ خَلَقۡنَا زَوۡجَيۡنِ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
ovvoru vastukkaḷaiyum (āṇ, peṇ koṇṭa) jōṭi jōṭiyākavē nām paṭaittirukkiṟōm. (Itaikkoṇṭu) nīṅkaḷ nalluṇarcci peṟuvīrkaḷāka
Surah Adh-Dhariyat, Verse 49
فَفِرُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِۖ إِنِّي لَكُم مِّنۡهُ نَذِيرٞ مُّبِينٞ
ākavē, (pāvattiliruntu vilaki) allāhviṉ pakkam veku tīviramāka nīṅkaḷ viraintu celluṅkaḷ. Niccayamāka nāṉ avaṉaip paṟṟi uṅkaḷukkup pakiraṅkamākavē accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟēṉ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 50
وَلَا تَجۡعَلُواْ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَۖ إِنِّي لَكُم مِّنۡهُ نَذِيرٞ مُّبِينٞ
allāhvuṭaṉ vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru iṟaivaṉai ākkātīrkaḷ. Niccayamāka nāṉ, avaṉiṭamiruntu uṅkaḷukku (itaip paṟṟiyum) pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceypavarāka irukkiṟēṉ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 51
كَذَٰلِكَ مَآ أَتَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِم مِّن رَّسُولٍ إِلَّا قَالُواْ سَاحِرٌ أَوۡ مَجۡنُونٌ
ivvāṟē ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum, avarkaḷiṭam entat tūtar vantapōtilum, avarai cūṉiyakkārar allatu paittiyakkārar eṉṟu kūṟāmalirukkavillai
Surah Adh-Dhariyat, Verse 52
أَتَوَاصَوۡاْ بِهِۦۚ بَلۡ هُمۡ قَوۡمٞ طَاغُونَ
(ivvāṟu kūṟumpaṭiyē) avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ (paramparai paramparaiyāka) oruvarukkoruvar upatēcam ceytu vantaṉar pōlum! Illai, avarkaḷ (iyaṟkaiyilēyē ivvāṟu kūṟak kūṭiya) aniyāyakkāra makkaḷāka iruntaṉar
Surah Adh-Dhariyat, Verse 53
فَتَوَلَّ عَنۡهُمۡ فَمَآ أَنتَ بِمَلُومٖ
(napiyē!) Nīr avarkaḷaip puṟakkaṇittu viṭuvīrāka. (Avarkaḷ nirākarippataip paṟṟi) nīr nintikkappaṭa māṭṭīr
Surah Adh-Dhariyat, Verse 54
وَذَكِّرۡ فَإِنَّ ٱلذِّكۡرَىٰ تَنفَعُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(napiyē!) Nīr nallupatēcam ceyvīrāka. Niccayamāka nallupatēcam nampikkaiyāḷarkaḷukkup payaṉaḷikkum
Surah Adh-Dhariyat, Verse 55
وَمَا خَلَقۡتُ ٱلۡجِنَّ وَٱلۡإِنسَ إِلَّا لِيَعۡبُدُونِ
jiṉkaḷaiyum, maṉitarkaḷaiyum (avarkaḷ eṉṉai aṟintu) eṉṉai vaṇaṅkuvataṟkē tavira (vēṟetaṟkākavum) nāṉ paṭaikkavillai
Surah Adh-Dhariyat, Verse 56
مَآ أُرِيدُ مِنۡهُم مِّن رِّزۡقٖ وَمَآ أُرِيدُ أَن يُطۡعِمُونِ
Avarkaḷiṭattil nāṉ oru poruḷaiyum kēṭkavillai. Avarkaḷ eṉakku uṇavu koṭuttuk koṇṭirukkumāṟum nāṉ kōravillai. (Ākavē)
Surah Adh-Dhariyat, Verse 57
إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلرَّزَّاقُ ذُو ٱلۡقُوَّةِ ٱلۡمَتِينُ
(napiyē! Nīr kūṟuvīrāka:) Niccayamāka allāhtāṉ aṉaivarukkum uṇavaḷippavaṉum, acaikka muṭiyāta palacāliyumāvāṉ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 58
فَإِنَّ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ ذَنُوبٗا مِّثۡلَ ذَنُوبِ أَصۡحَٰبِهِمۡ فَلَا يَسۡتَعۡجِلُونِ
ivvakkiramakkārarkaḷiṉ naṇparkaḷukku irunta (naṉmai, tīmaiyai aḷakkakkūṭiya) aḷavup paṭikaḷaip pōlavē, niccayamāka ivarkaḷukkum aḷavup paṭikaḷuṇṭu. (Avai niṟaintatum vētaṉaiyaik koṇṭu ivarkaḷaip piṭittuk koḷvōm.) Ātalāl, avarkaḷ avacarappaṭa vēṇṭām
Surah Adh-Dhariyat, Verse 59
فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن يَوۡمِهِمُ ٱلَّذِي يُوعَدُونَ
(vicāraṇaikkāka pāvikaḷukku) vākkaḷikkappaṭṭa nāḷil innirākarippavarkaḷukkuk kēṭutāṉ
Surah Adh-Dhariyat, Verse 60