Surah Qaf - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
قٓۚ وَٱلۡقُرۡءَانِ ٱلۡمَجِيدِ
kāḥp, kaṇṇiyamikka ik kur'āṉ mītu cattiyamāka
Surah Qaf, Verse 1
بَلۡ عَجِبُوٓاْ أَن جَآءَهُم مُّنذِرٞ مِّنۡهُمۡ فَقَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ هَٰذَا شَيۡءٌ عَجِيبٌ
eṉiṉum; avarkaḷiliruntē, avarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyyum oruvar vantataip paṟṟi avarkaḷ āccariyappaṭukiṉṟaṉar; ākavē, kāḥpirkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "itu ōr āccariyamāṉa viṣayamēyākum
Surah Qaf, Verse 2
أَءِذَا مِتۡنَا وَكُنَّا تُرَابٗاۖ ذَٰلِكَ رَجۡعُۢ بَعِيدٞ
nām maraṇamaṭaintu maṇṇāki viṭṭālu(m uyir koṭuttu eḻuppappaṭuvō)mā? Ippaṭi mīḷvatu (cāttiyamillāta) tolaivāṉatu" (eṉṟum avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar)
Surah Qaf, Verse 3
قَدۡ عَلِمۡنَا مَا تَنقُصُ ٱلۡأَرۡضُ مِنۡهُمۡۖ وَعِندَنَا كِتَٰبٌ حَفِيظُۢ
(Maraṇattiṟkup piṉ) avarkaḷiliruntu (avarkaḷ uṭalai) pūmi enta aḷavu kuṟaittirukkiṉṟatō atait tiṭṭamāka nām aṟintirukkiṉṟōm; nam'miṭam (yāvum patikkap peṟṟu) pātukākkappaṭṭa ēṭu irukkiṟatu
Surah Qaf, Verse 4
بَلۡ كَذَّبُواْ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ فَهُمۡ فِيٓ أَمۡرٖ مَّرِيجٍ
iruppiṉum, cattiya (vēta)ttai -atu tam'miṭam vanta pōtu poyppik(ka muṟpaṭu)kiṟārkaḷ; ataṉāl, avarkaḷ kuḻappamāṉa nilaiyilēyē irukkiṉṟaṉar
Surah Qaf, Verse 5
أَفَلَمۡ يَنظُرُوٓاْ إِلَى ٱلسَّمَآءِ فَوۡقَهُمۡ كَيۡفَ بَنَيۡنَٰهَا وَزَيَّنَّـٰهَا وَمَا لَهَا مِن فُرُوجٖ
avarkaḷukku mēlirukkum vāṉattai nām evvāṟu atai (oru kaṭṭuk kōppāka) amaittu, atai aḻaku ceytu, atil evvita veṭippukaḷum illāmal (ākkiyirukkiṉṟōm) eṉpatai avarkaḷ pārkkavillaiyā
Surah Qaf, Verse 6
وَٱلۡأَرۡضَ مَدَدۡنَٰهَا وَأَلۡقَيۡنَا فِيهَا رَوَٰسِيَ وَأَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجِۭ بَهِيجٖ
mēlum nām pūmiyai nīṭṭi virivākki, atil uṟutiyāṉa malaikaḷai atai; tuḷḷōm; mēlum atil aḻakiya puṟpūṇṭukaḷai (āṇ, peṇ vakaiyuḷḷa) jōṭiyāka muḷaippikkavum ceytirukkiṉṟōm
Surah Qaf, Verse 7
تَبۡصِرَةٗ وَذِكۡرَىٰ لِكُلِّ عَبۡدٖ مُّنِيبٖ
(itu iṟaivaṉ pakkam) tirumpum aṭiyārkaḷ ellōrukkum (akap) pārvai aḷippatākavum, (niṉaivūṭṭum) nallupatēcamākavum uḷḷatu
Surah Qaf, Verse 8
وَنَزَّلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ مُّبَٰرَكٗا فَأَنۢبَتۡنَا بِهِۦ جَنَّـٰتٖ وَحَبَّ ٱلۡحَصِيدِ
aṉṟiyum, vāṉattiliruntu mikka pākkiyamuḷḷa taṇṇīrai (maḻaiyai) nām iṟakki vaittu, ataik koṇṭu tōṭṭaṅkaḷaiyum, aṟuvaṭai ceyyappaṭum tāṉiyaṅkaḷaiyum muḷaippikkiṟōm
Surah Qaf, Verse 9
وَٱلنَّخۡلَ بَاسِقَٰتٖ لَّهَا طَلۡعٞ نَّضِيدٞ
aṭukkaṭukkāṉa pāḷaikaḷaik koṇṭa (kulaikaḷaiyuṭaiya) neṭiya pērīcca maraṅkaḷaiyum (uṇṭākkiṉōm)
Surah Qaf, Verse 10
رِّزۡقٗا لِّلۡعِبَادِۖ وَأَحۡيَيۡنَا بِهِۦ بَلۡدَةٗ مَّيۡتٗاۚ كَذَٰلِكَ ٱلۡخُرُوجُ
(avaṟṟiṉ kaṉikaḷai) aṭiyārkaḷukku uṇavāka (aḷikkiṟōm), mēlum, ataik koṇṭu iṟantu kiṭanta ūrai (pūmiyai) nām uyirppikkiṟōm, ivvitamē, (iṟantavarkaḷ uyirppikkap peṟṟu) veḷiyēṟutalum irukkiṟatu
Surah Qaf, Verse 11
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَأَصۡحَٰبُ ٱلرَّسِّ وَثَمُودُ
ivarkaḷukku muṉṉar irunta nūhuṭaiya camūkattārum, ras'su (kiṇaṟṟu) vācikaḷum, samūtu makkaḷum (ivvāṟu maṟumaiyai) maṟuttārkaḷ
Surah Qaf, Verse 12
وَعَادٞ وَفِرۡعَوۡنُ وَإِخۡوَٰنُ لُوطٖ
ātu' (camūkattārum) ḥpir'avṉum lūttiṉ cakōtararkaḷum (maṟuttaṉar)
Surah Qaf, Verse 13
وَأَصۡحَٰبُ ٱلۡأَيۡكَةِ وَقَوۡمُ تُبَّعٖۚ كُلّٞ كَذَّبَ ٱلرُّسُلَ فَحَقَّ وَعِيدِ
(Avvāṟē matyaṉ) tōppuvācikaḷum, tuppavuṭaiya kūṭṭattārum āka ellōrum (nam) tūtarkaḷaip poyppikka muṟpaṭṭaṉar; eṉavē (avarkaḷaip paṟṟiya) eṉṉuṭaiya eccarikkai uṇmaiyāyiṟṟu
Surah Qaf, Verse 14
أَفَعَيِينَا بِٱلۡخَلۡقِ ٱلۡأَوَّلِۚ بَلۡ هُمۡ فِي لَبۡسٖ مِّنۡ خَلۡقٖ جَدِيدٖ
eṉavē, (ellāvaṟṟaiyum) mutalāvatākap paṭaippatil nām cōrvaṭaintu viṭṭōmā? Illai. Eṉiṉum, i(kkāḥpirāṉa)varkaḷ (nām) putitāka paṭaippataip paṟṟi cantēkattil irukkiṉṟaṉar
Surah Qaf, Verse 15
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ وَنَعۡلَمُ مَا تُوَسۡوِسُ بِهِۦ نَفۡسُهُۥۖ وَنَحۡنُ أَقۡرَبُ إِلَيۡهِ مِنۡ حَبۡلِ ٱلۡوَرِيدِ
mēlum niccayamāka nām maṉitaṉaip paṭaittōm, avaṉ maṉam avaṉiṭam eṉṉa pēcukiṟatu eṉpataiyum nām aṟivōm; aṉṟiyum, (avaṉ) piṭari(yiluḷḷa uyir) narampai viṭa nām avaṉukku camīpamākavē irukkiṉṟōm
Surah Qaf, Verse 16
إِذۡ يَتَلَقَّى ٱلۡمُتَلَقِّيَانِ عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَعَنِ ٱلشِّمَالِ قَعِيدٞ
(maṉitaṉiṉ) valappuṟattilum, iṭappuṟattilum amarntu eṭutteḻutum iru(vāṉa)var eṭutteḻutum pōtu
Surah Qaf, Verse 17
مَّا يَلۡفِظُ مِن قَوۡلٍ إِلَّا لَدَيۡهِ رَقِيبٌ عَتِيدٞ
kaṇkāṇittu eḻutakkūṭiyavar avaṉiṭam (maṉitaṉiṭam) illāmal enta collaiyum avaṉ moḻivatillai
Surah Qaf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَكۡرَةُ ٱلۡمَوۡتِ بِٱلۡحَقِّۖ ذَٰلِكَ مَا كُنتَ مِنۡهُ تَحِيدُ
maraṇa vētaṉai cattiyattaik koṇṭu (meyyākavē) varukiṉṟatu (appōtu avaṉiṭam) etai viṭṭum viraṇṭōṭik koṇṭiruntāyō atu tāṉ (innilai eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 19
وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِۚ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡوَعِيدِ
mēlum sūr (ekkāḷam) ūtappaṭum. Atutāṉ accaṟutti eccarikkappaṭṭa nāḷākum
Surah Qaf, Verse 20
وَجَآءَتۡ كُلُّ نَفۡسٖ مَّعَهَا سَآئِقٞ وَشَهِيدٞ
aṉṟiyum, (annāḷil) ovvōr āṉmāvum taṉṉai aḻaittu varupavar, cāṭciyāḷar ākiyōruṭaṉ varum
Surah Qaf, Verse 21
لَّقَدۡ كُنتَ فِي غَفۡلَةٖ مِّنۡ هَٰذَا فَكَشَفۡنَا عَنكَ غِطَآءَكَ فَبَصَرُكَ ٱلۡيَوۡمَ حَدِيدٞ
nī itaip paṟṟi alaṭciyattil iruntāy; (ippoḻutu) uṉ (pārvaiyai) viṭṭu uṉatu tiraiyai nām akaṟṟi viṭṭōm. Eṉavē, iṉṟu uṉ pārvai kūrmaiyāka irukkiṟatu." (Eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 22
وَقَالَ قَرِينُهُۥ هَٰذَا مَا لَدَيَّ عَتِيدٌ
appōtu avaṉuṭaṉ iruppavar (malakku)"itō (im'maṉitaṉiṉ ēṭu) eṉṉiṭam cittamāka irukkiṟatu" eṉṟu kūṟuvār
Surah Qaf, Verse 23
أَلۡقِيَا فِي جَهَنَّمَ كُلَّ كَفَّارٍ عَنِيدٖ
maṉamuraṇṭāka nirākarittuk koṇṭiruntōr ellōraiyum nīṅkaḷ iruvarum narakil pōṭuṅkaḷ
Surah Qaf, Verse 24
مَّنَّاعٖ لِّلۡخَيۡرِ مُعۡتَدٖ مُّرِيبٍ
(Avaṉ) naṉmaiyai taṭuttuk koṇṭēyiruntavaṉ; (innāḷaip paṟṟi) cantēkippavaṉāka, varampu mīṟik koṇṭum iruntāṉ
Surah Qaf, Verse 25
ٱلَّذِي جَعَلَ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَأَلۡقِيَاهُ فِي ٱلۡعَذَابِ ٱلشَّدِيدِ
ākavē nīṅkaḷiruvarum ivaṉai mikak kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyil pōṭṭu viṭuṅkaḷ" (eṉṟuṅ kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 26
۞قَالَ قَرِينُهُۥ رَبَّنَا مَآ أَطۡغَيۡتُهُۥ وَلَٰكِن كَانَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
(appōtu ṣaittāṉākiya) avaṉuṭaiya kūṭṭāḷi kūṟuvāṉ; "eṅkaḷ iṟaivā! Nāṉ ivaṉai vaḻi keṭukkavillai āṉāl, avaṉē tūramāṉa vaḻi kēṭṭil tāṉ iruntāṉ
Surah Qaf, Verse 27
قَالَ لَا تَخۡتَصِمُواْ لَدَيَّ وَقَدۡ قَدَّمۡتُ إِلَيۡكُم بِٱلۡوَعِيدِ
eṉ muṉṉilaiyil nīṅkaḷ vākkuvātam ceyyātīrkaḷ; (itaippaṟṟi eṉ accuṟuttalai muṉṉarē viṭuttirukkiṟēṉ" eṉṟu (allāh) kūṟuvāṉ
Surah Qaf, Verse 28
مَا يُبَدَّلُ ٱلۡقَوۡلُ لَدَيَّ وَمَآ أَنَا۠ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
(eṉavē eṉṉuṭaiya) accol"eṉṉiṭattil māṟṟappaṭuvatillai - nāṉ aṭiyārkaḷukku aniyāyam ceypavaṉallaṉ" (eṉṟum allāh kūṟuvāṉ)
Surah Qaf, Verse 29
يَوۡمَ نَقُولُ لِجَهَنَّمَ هَلِ ٱمۡتَلَأۡتِ وَتَقُولُ هَلۡ مِن مَّزِيدٖ
narakattai nōkki, "nī niṟaintu viṭṭāyā? Eṉṟu nām kēṭṭu, ataṟku atu"iṉṉum atikamāka ētum irukkiṉṟatā?" Eṉṟu kēṭkum annāḷai (napiyē! Nīr niṉaivuṟuttuvīrāka)
Surah Qaf, Verse 30
وَأُزۡلِفَتِ ٱلۡجَنَّةُ لِلۡمُتَّقِينَ غَيۡرَ بَعِيدٍ
(aṉṟiyum annāḷil) payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku cuvarkkam tolaivillāta nilaiyil mikavum camīpamākkappaṭum
Surah Qaf, Verse 31
هَٰذَا مَا تُوعَدُونَ لِكُلِّ أَوَّابٍ حَفِيظٖ
itu tāṉ uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭatā(ṉa cuvarkkamā)kum; eppoḻutum iṟaivaṉaiyē nōkki, (pāvattai tavirttup) pēṇi naṭanta ovvoruvarukkum (itu uriyatu)
Surah Qaf, Verse 32
مَّنۡ خَشِيَ ٱلرَّحۡمَٰنَ بِٱلۡغَيۡبِ وَجَآءَ بِقَلۡبٖ مُّنِيبٍ
evarkaḷ, maṟaivilum arrahmāṉai añci naṭantu koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷukkum (avaṉaiyē) muṟṟilum nōkkiya itayattuṭaṉ varuvōrukkum (itu vākkaḷikkappaṭṭirukkiṟatu)
Surah Qaf, Verse 33
ٱدۡخُلُوهَا بِسَلَٰمٖۖ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡخُلُودِ
salāmuṭaṉ - cāntiyuṭaṉ - i(c cuvarkkat)til piravēciyuṅkaḷ; itutāṉ nittiyamāka nīṅkḷa taṅkiyirukkum nāḷākum" (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Qaf, Verse 34
لَهُم مَّا يَشَآءُونَ فِيهَا وَلَدَيۡنَا مَزِيدٞ
avarkaḷ virumpiyatellām, atil avarkaḷukku irukkiṟatu iṉṉum (ataṟku) atikamum nam'miṭam irukkiṟatu
Surah Qaf, Verse 35
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هُمۡ أَشَدُّ مِنۡهُم بَطۡشٗا فَنَقَّبُواْ فِي ٱلۡبِلَٰدِ هَلۡ مِن مَّحِيصٍ
Aṉṟiyum, (nirākarippōrāṉa) avarkaḷaiviṭa palacāḷikaḷāka irunta ettaṉaiyō talaimuṟaiyiṉarai avarkaḷukku muṉṉar nām aḻittirukkiṉṟōm; avarkaḷ (aḻiviliruntu tappittuk koḷḷa) pala ūrkaḷilirum (tuḷaittuc) ceṉṟaṉar; āṉāl avarkaḷ tappittuk koḷḷa pukaliṭam iruntatā
Surah Qaf, Verse 36
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَذِكۡرَىٰ لِمَن كَانَ لَهُۥ قَلۡبٌ أَوۡ أَلۡقَى ٱلسَّمۡعَ وَهُوَ شَهِيدٞ
evarukku (nalla) itayam irukkiṟatō, allatu evar ōrmaiyuṭaṉ cevitāḻttik kēṭkiṟārō a(ttakaiya)varukku niccayamāka itil niṉaivuṟuttalum (paṭippiṉaiyum) irukkiṟatu
Surah Qaf, Verse 37
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ وَمَا مَسَّنَا مِن لُّغُوبٖ
niccayamāka nām tām vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum avviraṇṭiṟkumiṭaiyē uḷḷavaṟṟaiyum āṟu nāṭkaḷil paṭaittōm; (ataṉāl) ettakaiya kaḷaippum nam'mait tīṇṭavillai
Surah Qaf, Verse 38
فَٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِ رَبِّكَ قَبۡلَ طُلُوعِ ٱلشَّمۡسِ وَقَبۡلَ ٱلۡغُرُوبِ
eṉavē (napiyē!) Avarkaḷ kūṟuvataip paṟṟip poṟumaiyōṭiruppīrāka iṉṉum, cūriya utayattiṟku muṉṉarum, (atu) astamippataṟku muṉṉarum um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ pukaḻaik koṇṭu nīr taspīhu ceyvīrāka
Surah Qaf, Verse 39
وَمِنَ ٱلَّيۡلِ فَسَبِّحۡهُ وَأَدۡبَٰرَ ٱلسُّجُودِ
iṉṉum iraviliruntum, sujūtukkup piṉṉarum avaṉait taspīhu ceyvīrāka
Surah Qaf, Verse 40
وَٱسۡتَمِعۡ يَوۡمَ يُنَادِ ٱلۡمُنَادِ مِن مَّكَانٖ قَرِيبٖ
mēlum, camīpamāṉa iṭattiliruntu kūvi aḻaippavar aḻaikkum nāḷai(p paṟṟi napiyē!) Nīr cevimaṭuppīrāka
Surah Qaf, Verse 41
يَوۡمَ يَسۡمَعُونَ ٱلصَّيۡحَةَ بِٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡخُرُوجِ
annāḷil, uṇmaiyaik koṇṭu olikkum perum captattai avarkaḷ kēṭpārkaḷ. Atutāṉ (marittōr) veḷiyēṟum nāḷākum
Surah Qaf, Verse 42
إِنَّا نَحۡنُ نُحۡيِۦ وَنُمِيتُ وَإِلَيۡنَا ٱلۡمَصِيرُ
niccayamāka nāmē uyir koṭukkiṟōm; nāmē marikkumpaṭic ceykiṟōm - aṉṟiyum nam'miṭamē (ellōrum) mīṇṭu vara vēṇṭiyirukkiṟatu
Surah Qaf, Verse 43
يَوۡمَ تَشَقَّقُ ٱلۡأَرۡضُ عَنۡهُمۡ سِرَاعٗاۚ ذَٰلِكَ حَشۡرٌ عَلَيۡنَا يَسِيرٞ
pūmi piḷantu, avarkaḷ vēkamāka (veḷiyē) varum nāḷ; ivvāṟu (avarkaḷai) oṉṟu cērppatu namakku eḷitāṉatākum
Surah Qaf, Verse 44
نَّحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَقُولُونَۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِجَبَّارٖۖ فَذَكِّرۡ بِٱلۡقُرۡءَانِ مَن يَخَافُ وَعِيدِ
avarkaḷ kūṟuvatai nām naṉkaṟivōm - nīr avarkaḷ mītu nirppantam ceypavarallar, ākavē (nam) accuṟuttalai payappaṭuvōrukku, inta kur'āṉai koṇṭu nallapatēcam ceyvīrāka
Surah Qaf, Verse 45