Surah Al-Fath - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
إِنَّا فَتَحۡنَا لَكَ فَتۡحٗا مُّبِينٗا
(napiyē! Hutaipiyyāviṉ camātāṉa uṭaṉpaṭikkaiyiṉ mūlam) niccayamāka nām umakku (mikap periya) teḷivāṉatoru veṟṟiyait tantōm
Surah Al-Fath, Verse 1
لِّيَغۡفِرَ لَكَ ٱللَّهُ مَا تَقَدَّمَ مِن ذَنۢبِكَ وَمَا تَأَخَّرَ وَيُتِمَّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكَ وَيَهۡدِيَكَ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا
(ataṟkāka nīr umatu iṟaivaṉukku naṉṟi celuttuvīrāka! Ataṉāl,) umatu muṉ piṉ tavaṟukaḷ aṉaittaiyum allāh maṉṉittu taṉatu aruṭkoṭaiyaiyum um mītu muḻumaippaṭutti vaittu, um'mai avaṉ nērāṉa vaḻiyilum naṭattuvāṉ
Surah Al-Fath, Verse 2
وَيَنصُرَكَ ٱللَّهُ نَصۡرًا عَزِيزًا
(napiyē!) Mēlum (toṭarntu) allāh umakkup palamāṉa utavi purintē varuvāṉ
Surah Al-Fath, Verse 3
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ ٱلسَّكِينَةَ فِي قُلُوبِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ لِيَزۡدَادُوٓاْ إِيمَٰنٗا مَّعَ إِيمَٰنِهِمۡۗ وَلِلَّهِ جُنُودُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
nampikkai koṇṭavarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil avaṉtāṉ cāntiyaiyum, āṟutalaiyum aḷittu, avarkaḷuṭaiya nampikkai mēlum atikarikkumpaṭi ceytāṉ. Vāṉaṅkaḷ, pūmi mutaliyavaṟṟiluḷḷa paṭaikaḷ aṉaittum allāhvukkuriyaṉavē. (Avaṟṟaikkoṇṭu avaṉ virumpiyavarkaḷukku utavi purivāṉ.) Avaṉ (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉāka ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Fath, Verse 4
لِّيُدۡخِلَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا وَيُكَفِّرَ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عِندَ ٱللَّهِ فَوۡزًا عَظِيمٗا
Nampikkaikoṇṭa āṇkaḷaiyum, peṇkaḷaiyum (allāh) corkkaṅkaḷil pukuttuvāṉ. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭik koṇṭēyirukkum. Eṉṟeṉṟum avarkaḷ atil taṅki viṭuvārkaḷ. Avarkaḷiṉ pāvaṅkaḷaiyum, avarkaḷiliruntu nīkkiviṭuvāṉ. Itu allāhviṭattil kiṭaikkum makattāṉa oru veṟṟiyāka irukkiṟatu
Surah Al-Fath, Verse 5
وَيُعَذِّبَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتِ وَٱلۡمُشۡرِكِينَ وَٱلۡمُشۡرِكَٰتِ ٱلظَّآنِّينَ بِٱللَّهِ ظَنَّ ٱلسَّوۡءِۚ عَلَيۡهِمۡ دَآئِرَةُ ٱلسَّوۡءِۖ وَغَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ وَلَعَنَهُمۡ وَأَعَدَّ لَهُمۡ جَهَنَّمَۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرٗا
allāhvaip paṟṟik keṭṭa eṇṇam koḷkiṉṟa nayavañcakamuḷḷa āṇkaḷaiyum peṇkaḷaiyum, iṇaivaittu vaṇaṅkukiṉṟa āṇkaḷaiyum peṇkaḷaiyum (allāh) vētaṉai ceytē tīruvāṉ. Vētaṉai avarkaḷ (talaikku) mēl cūḻntukoṇṭu irukkiṟatu. Allāh avarkaḷ mītu kōpappaṭṭu, avarkaḷaic capittu, avarkaḷukkāka narakattaiyum tayārpaṭutti vaittirukkiṟāṉ. Atu cellumiṭaṅkaḷil makā keṭṭatu
Surah Al-Fath, Verse 6
وَلِلَّهِ جُنُودُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمًا
vāṉaṅkaḷ pūmiyiluḷḷa paṭaikaḷ aṉaittum allāhvukkuc contamāṉavaiyē. Allāh (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉāka. Ñāṉamuṭaiyavaṉumāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Fath, Verse 7
إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ شَٰهِدٗا وَمُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
(napiyē!) Niccayamāka nām um'mai (nampikkaiyāḷarkaḷiṉ īmāṉaip paṟṟi) cāṭci kūṟupavarākavum, (avarkaḷukku) naṟceyti kūṟupavarākavum, (pāvikaḷukku) accamūṭṭi eccarippavarākavum aṉuppi vaittōm
Surah Al-Fath, Verse 8
لِّتُؤۡمِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَتُعَزِّرُوهُ وَتُوَقِّرُوهُۚ وَتُسَبِّحُوهُ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلًا
ākavē, (nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ allāhvaiyum avaṉuṭaiya tūtaraiyum nampikkai koṇṭu, avarukku utavi purintu, avarai kaṇṇiyappaṭutti vaittu, kālaiyilum mālaiyilum avaṉai tuti ceytu vāruṅkaḷ
Surah Al-Fath, Verse 9
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُبَايِعُونَكَ إِنَّمَا يُبَايِعُونَ ٱللَّهَ يَدُ ٱللَّهِ فَوۡقَ أَيۡدِيهِمۡۚ فَمَن نَّكَثَ فَإِنَّمَا يَنكُثُ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ أَوۡفَىٰ بِمَا عَٰهَدَ عَلَيۡهُ ٱللَّهَ فَسَيُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا
(Napiyē!) Evarkaḷ (taṅkaḷ uṭal, poruḷ, uyirai tiyākam ceytu umakku utavi purivatāka hutaipiyyāvil umatu kaiyaip piṭittu) um'miṭam vākkuṟuti ceykiṟārkaḷō, avarkaḷ allāhviṭamē vākkuṟuti ceykiṉṟaṉar. Avarkaḷ kai mītu allāhvuṭaiya kaitāṉ irukkiṟatu. Ākavē, (avvākkuṟutiyai) evaṉ muṟittu viṭukiṟāṉō, avaṉ taṉakkuk kēṭākavē atai muṟikkiṟāṉ. Evar allāhviṭam ceyta anta vākkuṟutiyai muḻumaippaṭutti vaikkiṟārō, avarukku allāh makattāṉa kūliyai aticīkkirattil koṭuppāṉ
Surah Al-Fath, Verse 10
سَيَقُولُ لَكَ ٱلۡمُخَلَّفُونَ مِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ شَغَلَتۡنَآ أَمۡوَٰلُنَا وَأَهۡلُونَا فَٱسۡتَغۡفِرۡ لَنَاۚ يَقُولُونَ بِأَلۡسِنَتِهِم مَّا لَيۡسَ فِي قُلُوبِهِمۡۚ قُلۡ فَمَن يَمۡلِكُ لَكُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔا إِنۡ أَرَادَ بِكُمۡ ضَرًّا أَوۡ أَرَادَ بِكُمۡ نَفۡعَۢاۚ بَلۡ كَانَ ٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرَۢا
(napiyē! Pōr ceyya um'muṭaṉ varātu) piṉ taṅkiviṭṭa nāṭṭuppuṟattu arapikaḷ um'miṭam vantu ‘‘nāṅkaḷ um'muṭaṉ vara eṅkaḷ poruḷkaḷum eṅkaḷ kuṭumpaṅkaḷum eṅkaḷukku avakācamaḷikkavillai'' eṉṟu (poyyākak) kūṟi, ‘‘(iṟaivaṉiṭam) nīr eṅkaḷukku maṉṉippuk kōruvīrāka!'' Eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Avarkaḷ taṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil illātavaṟṟait taṅkaḷ nāvukaḷāl kūṟukiṉṟaṉar. Ākavē, (napiyē!) (Avarkaḷai nōkkik) kūṟuvīrāka: ‘‘Allāh uṅkaḷukku oru tīmai ceyya nāṭiṉālum allatu avaṉ uṅkaḷukku oru naṉmai ceyya nāṭiṉālum atil etaiyum allāhvukku virōtamāka uṅkaḷukkut taṭuttu viṭakkūṭiyavaṉ yār? Māṟāka, nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh naṉkaṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Fath, Verse 11
بَلۡ ظَنَنتُمۡ أَن لَّن يَنقَلِبَ ٱلرَّسُولُ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ إِلَىٰٓ أَهۡلِيهِمۡ أَبَدٗا وَزُيِّنَ ذَٰلِكَ فِي قُلُوبِكُمۡ وَظَنَنتُمۡ ظَنَّ ٱلسَّوۡءِ وَكُنتُمۡ قَوۡمَۢا بُورٗا
māṟāka, (allāhvuṭaiya) tūtarum avarai nampikkai koṇṭavarkaḷum (pōriliruntu) taṅkaḷ kuṭumpattārkaḷiṭam oru kālattilum tirumpi varavē māṭṭārkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ niccayamāka eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷ. (Ātalāltāṉ pōrukku nīṅkaḷ varavillai.) Ituvē uṅkaḷ maṉatil aḻakākkappaṭṭatu. Ātalāl, nīṅkaḷ keṭṭa eṇṇattaiyē eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷ. Nīṅkaḷtāṉ aḻintu pōkum makkaḷāka iruntīrkaḷ
Surah Al-Fath, Verse 12
وَمَن لَّمۡ يُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ فَإِنَّآ أَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ سَعِيرٗا
Evaṉ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum uṇmaiyākavē nampikkai koḷḷavillaiyō (avaṉ nirākarippavaṉtāṉ. Ākavē,) attakaiya nirākarippāḷarkaḷukku narakattaiyē niccayamāka nām tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah Al-Fath, Verse 13
وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ يَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ āṭci allāhvukkuriyatē! Avaṉ nāṭiyavarkaḷai maṉṉittu viṭukiṟāṉ. Avaṉ nāṭiyavarkaḷai vētaṉai ceykiṟāṉ. Allāh mika maṉṉippavaṉāka, karuṇaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Fath, Verse 14
سَيَقُولُ ٱلۡمُخَلَّفُونَ إِذَا ٱنطَلَقۡتُمۡ إِلَىٰ مَغَانِمَ لِتَأۡخُذُوهَا ذَرُونَا نَتَّبِعۡكُمۡۖ يُرِيدُونَ أَن يُبَدِّلُواْ كَلَٰمَ ٱللَّهِۚ قُل لَّن تَتَّبِعُونَا كَذَٰلِكُمۡ قَالَ ٱللَّهُ مِن قَبۡلُۖ فَسَيَقُولُونَ بَلۡ تَحۡسُدُونَنَاۚ بَلۡ كَانُواْ لَا يَفۡقَهُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
(napiyē! Muṉṉar pōrukku um'muṭaṉ varātu) piṉ taṅkiviṭṭavarkaḷ, pōril kiṭaitta poruḷkaḷai eṭuttukkoḷḷa nīṅkaḷ cellum camayattil, (uṅkaḷai nōkki) ‘‘nāṅkaḷum uṅkaḷaip piṉpaṟṟivara eṅkaḷai (aṉumatittu) viṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ivarkaḷ allāhvuṭaiya kaṭṭaḷaiyai māṟṟiviṭavē karutukiṟārkaḷ. Ākavē, nīr avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ eṅkaḷaip piṉpaṟṟi vara vēṇṭām. Itaṟku muṉṉarē allāh ivvāṟu kūṟiviṭṭāṉ'' eṉṟum kūṟuvīrāka. Ataṟkavarkaḷ, (‘‘allāh oṉṟum kūṟavillai;'') māṟāka, nīṅkaḷtāṉ nam'mītu poṟāmaikoṇṭu (ivvāṟu) kūṟukiṟīrkaḷ eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Māṟāka, avarkaḷil cilarait tavira (maṟṟevarum itaṉ karuttai) uṇarntu koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Fath, Verse 15
قُل لِّلۡمُخَلَّفِينَ مِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ سَتُدۡعَوۡنَ إِلَىٰ قَوۡمٍ أُوْلِي بَأۡسٖ شَدِيدٖ تُقَٰتِلُونَهُمۡ أَوۡ يُسۡلِمُونَۖ فَإِن تُطِيعُواْ يُؤۡتِكُمُ ٱللَّهُ أَجۡرًا حَسَنٗاۖ وَإِن تَتَوَلَّوۡاْ كَمَا تَوَلَّيۡتُم مِّن قَبۡلُ يُعَذِّبۡكُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
(Napiyē!) Piṉtaṅkiya nāṭṭuppuṟattu arapikaḷai nōkki nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Mika palacālikaḷāṉa makkaḷuṭaṉ (pōrpuriya) aticīkkirattil nīṅkaḷ aḻaikkappaṭuvīrkaḷ. Avarkaḷ muṟṟilum kaṭṭuppaṭum varai, nīṅkaḷ avarkaḷuṭaṉ pōrpuriya vēṇṭiyatirukkum. (Itil) nīṅkaḷ (eṉakku) kaṭṭuppaṭṭu naṭappīrkaḷāyiṉ, allāh uṅkaḷukku aḻakāṉa kūliyaik koṭuppāṉ. Itaṟku muṉṉar nīṅkaḷ (pōr ceyyātu) tirumpiviṭṭapaṭi (accamayam pōr puriyātu) nīṅkaḷ tirumpi viṭuvīrkaḷāyiṉ, avaṉ uṅkaḷai mikak kaṭiṉamākat tuṉpuṟutti vētaṉai ceyvāṉ.”
Surah Al-Fath, Verse 16
لَّيۡسَ عَلَى ٱلۡأَعۡمَىٰ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡأَعۡرَجِ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡمَرِيضِ حَرَجٞۗ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَمَن يَتَوَلَّ يُعَذِّبۡهُ عَذَابًا أَلِيمٗا
(Pōrukku varātataip paṟṟik) kuruṭar mītu oru kuṟṟamumillai; noṇṭi mītum oru kuṟṟamumillai; nōyāḷi mītum oru kuṟṟamumillai. Evar allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum meyyākavē kīḻppaṭintu (pōrukku um'muṭaṉ) varukiṟārō, avarai (allāh) corkkaṅkaḷil pukuttuvāṉ. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭē irukkum. Evar (umakku kīḻppaṭiyāmal pōrukku um'muṭaṉ varātu) puṟakkaṇikkiṟārō, avarai mikak kaṭiṉamākavē tuṉpuṟutti vētaṉai ceyvāṉ
Surah Al-Fath, Verse 17
۞لَّقَدۡ رَضِيَ ٱللَّهُ عَنِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ إِذۡ يُبَايِعُونَكَ تَحۡتَ ٱلشَّجَرَةِ فَعَلِمَ مَا فِي قُلُوبِهِمۡ فَأَنزَلَ ٱلسَّكِينَةَ عَلَيۡهِمۡ وَأَثَٰبَهُمۡ فَتۡحٗا قَرِيبٗا
anta marattiṉaṭiyil um'miṭam (kaikoṭuttu) vākkuṟuti ceyta nampikkaiyāḷarkaḷaip paṟṟi niccayamāka allāh tiruptiyaṭaintāṉ. Avarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷilirunta (uṇmaiyāṉa tiyākat)tai naṉkaṟintu, cāntiyaiyum, āṟutalaiyum avarkaḷ mītu corintāṉ. Uṭaṉaṭiyāṉa oru veṟṟiyaiyum (kaipar eṉṉum iṭattil) avarkaḷukku vekumatiyākak koṭuttāṉ
Surah Al-Fath, Verse 18
وَمَغَانِمَ كَثِيرَةٗ يَأۡخُذُونَهَاۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا
(anta pōril) ērāḷamāṉa poruḷkaḷaiyum avarkaḷ kaippaṟṟumpaṭi ceytāṉ. Allāh (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Fath, Verse 19
وَعَدَكُمُ ٱللَّهُ مَغَانِمَ كَثِيرَةٗ تَأۡخُذُونَهَا فَعَجَّلَ لَكُمۡ هَٰذِهِۦ وَكَفَّ أَيۡدِيَ ٱلنَّاسِ عَنكُمۡ وَلِتَكُونَ ءَايَةٗ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ وَيَهۡدِيَكُمۡ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا
Ērāḷamāṉa poruḷkaḷai (pōril) nīṅkaḷ kaippaṟṟuvīrkaḷ eṉṟu allāh uṅkaḷukku vākkaḷittiruntāṉ. (Avaṟṟil) itai uṅkaḷukku aticīkkirattilum koṭuttuviṭṭāṉ. (Uṅkaḷukku etirāṉa) maṉitarkaḷiṉ kaikaḷaiyum uṅkaḷaiviṭṭut taṭuttuviṭṭāṉ. Itu nampikkaiyāḷarkaḷukku ōr attāṭciyākavum ēṟpaṭṭatu. Avaṉē uṅkaḷai nērāṉa pātaiyil naṭattuvāṉ
Surah Al-Fath, Verse 20
وَأُخۡرَىٰ لَمۡ تَقۡدِرُواْ عَلَيۡهَا قَدۡ أَحَاطَ ٱللَّهُ بِهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٗا
(pāracīkam, rōm mutaliya tēcaṅkaḷil uṅkaḷukku) maṟṟoru veṟṟi (irukkiṟatu.) Ataṟku nīṅkaḷ iṉṉum takutiyuṭaiyavarkaḷākavillai; eṉiṉum, allāh atai cūḻntu koṇṭirukkiṟāṉ. Allāh aṉaittiṉ mītum āṟṟaluṭaiyavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Fath, Verse 21
وَلَوۡ قَٰتَلَكُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوَلَّوُاْ ٱلۡأَدۡبَٰرَ ثُمَّ لَا يَجِدُونَ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
nirākarippavarkaḷ (iccamayam) uṅkaḷuṭaṉ pōr purivārkaḷāyiṉ, avarkaḷē puṟaṅkāṭṭi ōṭuvārkaḷ. Piṉṉar, taṅkaḷukku oru pātukāvalaṉaiyum utavi ceypavaṉaiyum kāṇamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Fath, Verse 22
سُنَّةَ ٱللَّهِ ٱلَّتِي قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلُۖ وَلَن تَجِدَ لِسُنَّةِ ٱللَّهِ تَبۡدِيلٗا
(nirākarippavarkaḷ viṣayattil kaṭaippiṭikkappaṭukiṟa) allāhvuṭaiya vaḻimuṟai itutāṉ. Itaṟku muṉṉarum (ivvāṟē) naṭantirukkiṉṟaṉa. Ākavē, allāhvuṭaiya vaḻimuṟaiyil nīr evvita māṟutalaiyum kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Fath, Verse 23
وَهُوَ ٱلَّذِي كَفَّ أَيۡدِيَهُمۡ عَنكُمۡ وَأَيۡدِيَكُمۡ عَنۡهُم بِبَطۡنِ مَكَّةَ مِنۢ بَعۡدِ أَنۡ أَظۡفَرَكُمۡ عَلَيۡهِمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرًا
makkāviṉ camīpamāka avarkaḷ mītu uṅkaḷukku veṟṟiyaik koṭuttataṉ piṉṉar, avarkaḷuṭaiya kaikaḷai uṅkaḷaiviṭṭum avaṉē taṭuttuk koṇṭāṉ. (Avvāṟē) uṅkaḷ kaikaḷaiyum avarkaḷai viṭṭut taṭuttuk koṇṭāṉ. Ēṉeṉṟāl, allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai uṟṟu nōkkiyavaṉākavē iruntāṉ
Surah Al-Fath, Verse 24
هُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّوكُمۡ عَنِ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَٱلۡهَدۡيَ مَعۡكُوفًا أَن يَبۡلُغَ مَحِلَّهُۥۚ وَلَوۡلَا رِجَالٞ مُّؤۡمِنُونَ وَنِسَآءٞ مُّؤۡمِنَٰتٞ لَّمۡ تَعۡلَمُوهُمۡ أَن تَطَـُٔوهُمۡ فَتُصِيبَكُم مِّنۡهُم مَّعَرَّةُۢ بِغَيۡرِ عِلۡمٖۖ لِّيُدۡخِلَ ٱللَّهُ فِي رَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۚ لَوۡ تَزَيَّلُواْ لَعَذَّبۡنَا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡهُمۡ عَذَابًا أَلِيمًا
(Nīṅkaḷ veṟṟikoṇṭa) inta makkāvācikaḷtāṉ (allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum) nirākarittu viṭṭatuṭaṉ, uṅkaḷaiyum ciṟappuṟṟa masjitu (eṉṉum ka'apāvu)kkuccellātum, kurpāṉiyaiyum atu cella vēṇṭiya ellaikkuc cellātum taṭuttu niṟuttiyavarkaḷ. Āyiṉum, aṅku avarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷ aṟiyāta nampikkaikoṇṭa āṇkaḷum, peṇkaḷum iruntaṉar. (Accamayam uṅkaḷ etirikaḷai nīṅkaḷ veṭṭiṉāl,) inta nampikkaiyāḷarkaḷum (nīṅkaḷ aṟiyāmal) uṅkaḷ kālil mitipaṭṭu, ataṉ kāraṇamāka nīṅkaḷ aṟiyātu uṅkaḷukku naṣṭam ēṟpaṭakkūṭum eṉpatu illātiruntāl, (accamayam avarkaḷuṭaṉ pōrpuriya uṅkaḷukku aṉumati koṭuttu, makkāvil nīṅkaḷ nuḻaiyumpaṭiyum ceytiruppāṉ. Appoḻutu nīṅkaḷ makkāvil nuḻaiyātu uṅkaḷai avaṉ taṭuttuk koṇṭatellām, hutaipiyā uṭaṉpaṭikkaiyiṉ mattiya kālattil) allāh, tāṉ nāṭiyavarkaḷai (islām eṉṉum) taṉ aruḷil pukuttuvataṟkākavē ākum. (Nīṅkaḷ aṟiyāta makkāviluḷḷa nampikkaiyāḷarkaḷ) avarkaḷiliruntu vilaki iruppārkaḷēyāṉāl, (avarkaḷ mītu pōr puriya uṅkaḷukku aṉumati koṭuttu) avarkaḷil uḷḷa nirākarippavarkaḷai nām kaṭiṉamākavē tuṉpuṟutti vētaṉai ceytiruppōm
Surah Al-Fath, Verse 25
إِذۡ جَعَلَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡحَمِيَّةَ حَمِيَّةَ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِ فَأَنزَلَ ٱللَّهُ سَكِينَتَهُۥ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَعَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَأَلۡزَمَهُمۡ كَلِمَةَ ٱلتَّقۡوَىٰ وَكَانُوٓاْ أَحَقَّ بِهَا وَأَهۡلَهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
Nirākarittavarkaḷ taṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil (uṅkaḷai vēruṭaṉ aḻittuviṭa vēṇṭumeṉṟa) mūṭattaṉamāṉa vairākkiyattai nilai niṟuttikkoṇṭa camayattai niṉaittup pāruṅkaḷ. Accamayam allāh taṉ tūtar mītum, nampikkai koṇṭavarkaḷ mītum, taṉ āṟutalaiyum, uṟutiyaiyum iṟakki vaittup paricutta vākkiyattiṉ mītu avarkaḷai uṟutippaṭuttiṉāṉ. Avarkaḷ ataṟkut takutiyuṭaiyavarkaḷākavum, atai aṭaiya vēṇṭiyavarkaḷākavum iruntārkaḷ. Allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Fath, Verse 26
لَّقَدۡ صَدَقَ ٱللَّهُ رَسُولَهُ ٱلرُّءۡيَا بِٱلۡحَقِّۖ لَتَدۡخُلُنَّ ٱلۡمَسۡجِدَ ٱلۡحَرَامَ إِن شَآءَ ٱللَّهُ ءَامِنِينَ مُحَلِّقِينَ رُءُوسَكُمۡ وَمُقَصِّرِينَ لَا تَخَافُونَۖ فَعَلِمَ مَا لَمۡ تَعۡلَمُواْ فَجَعَلَ مِن دُونِ ذَٰلِكَ فَتۡحٗا قَرِيبًا
niccayamāka allāh taṉ tūtarukku avar kaṇṭa kaṉavai meyyākavē uṇmaiyākki vaittu viṭṭāṉ. Allāh nāṭiṉāl, niccayamāka nīṅkaḷ ciṟappuṟṟa masjitil accamaṟṟavarkaḷākavum, uṅkaḷ talai muṭikaḷaic ciraittuk koṇṭavarkaḷākavum, kattarittuk koṇṭavarkaḷākavum nuḻaivīrkaḷ. Accamayam, nīṅkaḷ (oruvarukkum) payappaṭamāṭṭīrkaḷ. (Appōtu) nīṅkaḷ aṟiyātiruntatai (ēṟkaṉavē allāh) aṟintiruntāṉ. Ākavē, itaiyaṉṟi uṭaṉaṭiyāṉa maṟṟoru veṟṟiyaiyum uṅkaḷukkuk koṭuttāṉ
Surah Al-Fath, Verse 27
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ رَسُولَهُۥ بِٱلۡهُدَىٰ وَدِينِ ٱلۡحَقِّ لِيُظۡهِرَهُۥ عَلَى ٱلدِّينِ كُلِّهِۦۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدٗا
avaṉē, taṉ tūtarai nērāṉa vaḻiyaik koṇṭum, cattiyamāṉa mārkkattaik koṇṭum atai ellā mārkkaṅkaḷaiviṭa mēlōṅka vaippataṟkāka aṉuppi vaittāṉ. Itaṟku allāhvē pōtumāṉa cāṭciyāvāṉ
Surah Al-Fath, Verse 28
مُّحَمَّدٞ رَّسُولُ ٱللَّهِۚ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥٓ أَشِدَّآءُ عَلَى ٱلۡكُفَّارِ رُحَمَآءُ بَيۡنَهُمۡۖ تَرَىٰهُمۡ رُكَّعٗا سُجَّدٗا يَبۡتَغُونَ فَضۡلٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٗاۖ سِيمَاهُمۡ فِي وُجُوهِهِم مِّنۡ أَثَرِ ٱلسُّجُودِۚ ذَٰلِكَ مَثَلُهُمۡ فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِۚ وَمَثَلُهُمۡ فِي ٱلۡإِنجِيلِ كَزَرۡعٍ أَخۡرَجَ شَطۡـَٔهُۥ فَـَٔازَرَهُۥ فَٱسۡتَغۡلَظَ فَٱسۡتَوَىٰ عَلَىٰ سُوقِهِۦ يُعۡجِبُ ٱلزُّرَّاعَ لِيَغِيظَ بِهِمُ ٱلۡكُفَّارَۗ وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِنۡهُم مَّغۡفِرَةٗ وَأَجۡرًا عَظِيمَۢا
Muham'matu (sal) allāhvuṭaiya tiruttūtarāvārkaḷ. (Avarum)avaruṭaṉ iruppavarkaḷum nirākarippavarkaḷ viṣayattil kaṇṭippāṉavarkaḷākavum, taṅkaḷukkuḷ mikka aṉpuṭaiyavarkaḷākavum iruppārkaḷ.Kuṉintu ciram paṇintu vaṇaṅkupavarkaḷāka avarkaḷai nīr kāṇpīr. Allāhviṉ aruḷaiyum, avaṉuṭaiya tirupporuttattaiyum (enta nēramum) virumpiyavarkaḷāka iruppārkaḷ. Avarkaḷuṭaiya aṭaiyāḷamāvatu: Avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷil ciram paṇi(ntu vaṇaṅku)vatiṉ aṭaiyāḷam irukkum. Ituvē tavṟāt (eṉṉum vētat)til uḷḷa avarkaḷiṉ varṇippu. Iṉjīlil avarkaḷukkuḷḷa utāraṇamāvatu: Oru payirai ottirukkiṟatu. Appayir (pacumaiyāki, vaḷarntu) uṟutippaṭukiṟatu. Piṉṉar, atu taṭittuk kaṉamākiṟatu. Piṉṉar, vivacāyikaḷukku āccariyam koṭukkum vitattil (vaḷarntu,) atu taṉ taṇṭiṉ mītu nimirntu niṟkiṟatu. Ivarkaḷaik koṇṭu nirākarippavarkaḷukkuk kōpamūṭṭum poruṭṭu (anta nampikkaiyāḷarkaḷai paṭippaṭiyāka apiviruttikkuk koṇṭuvarukiṟāṉ). Avarkaḷil evarkaḷ nampikkaikoṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō, avarkaḷukku allāh maṉṉippaiyum, makattāṉa kūliyaiyum vākkaḷittirukkiṟāṉ
Surah Al-Fath, Verse 29