Surah Muhammad - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ أَضَلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
evarkaḷ, (ivvētattai) nirākarittuviṭṭatuṭaṉ, allāhviṉ pātaiyil (maṉitarkaḷ) celvataiyum taṭuttuk koṇṭiruntārkaḷō, avarkaḷiṉ ceyalkaḷai avaṉ payaṉaṟṟatākki viṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 1
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَءَامَنُواْ بِمَا نُزِّلَ عَلَىٰ مُحَمَّدٖ وَهُوَ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡ كَفَّرَ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَأَصۡلَحَ بَالَهُمۡ
evarkaḷ, (allāhvai) nampikkaikoṇṭu naṟceyalkaḷaiyum ceytu, muham'matu (napi (sal)) avarkaḷ mītu iṟaivaṉāl iṟakkappaṭṭa uṇmaiyāṉa ivvētattaiyum nampikkai koṇṭiruntārkaḷō, avarkaḷ (ceyta) pāvattiṟku itaip parikāramākki, avarkaḷuṭaiya kāriyaṅkaḷaiyum avaṉ cīrpaṭutti viṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 2
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱتَّبَعُواْ ٱلۡبَٰطِلَ وَأَنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّبَعُواْ ٱلۡحَقَّ مِن رَّبِّهِمۡۚ كَذَٰلِكَ يَضۡرِبُ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ أَمۡثَٰلَهُمۡ
Ēṉeṉṟāl, niccayamāka nirākarippavarkaḷ poyyaiyē piṉpaṟṟi iruntārkaḷ. Nampikkai koṇṭavarkaḷō, niccayamākat taṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu vanta uṇmaiyaiyē piṉpaṟṟi iruntārkaḷ. Ivvāṟē (maṟṟa) maṉitarkaḷukku allāh avarkaḷiṉ taṉmaikaḷai teḷivākkukiṟāṉ
Surah Muhammad, Verse 3
فَإِذَا لَقِيتُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَضَرۡبَ ٱلرِّقَابِ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَثۡخَنتُمُوهُمۡ فَشُدُّواْ ٱلۡوَثَاقَ فَإِمَّا مَنَّۢا بَعۡدُ وَإِمَّا فِدَآءً حَتَّىٰ تَضَعَ ٱلۡحَرۡبُ أَوۡزَارَهَاۚ ذَٰلِكَۖ وَلَوۡ يَشَآءُ ٱللَّهُ لَٱنتَصَرَ مِنۡهُمۡ وَلَٰكِن لِّيَبۡلُوَاْ بَعۡضَكُم بِبَعۡضٖۗ وَٱلَّذِينَ قُتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَلَن يُضِلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
(nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷai etirttu pōr puriyum) nirākarippavarkaḷai nīṅkaḷ cantippīrkaḷāyiṉ, (tayakkamiṉṟi) avarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷai veṭṭuṅkaḷ. Avarkaḷai muṟiyaṭittu viṭṭāl, (miñciyavarkaḷaic ciṟai) piṭittuk kaṭṭuṅkaḷ. Ataṉ piṉṉar, avarkaḷiṭam oru īṭupeṟṟu allatu (īṭiṉṟi avarkaḷ mītu) karuṇaiyāka viṭṭu viṭuṅkaḷ. Ivvāṟu, (etirikaḷ) tam āyutattaik kīḻē vaikkumvarai (pōr ceyyuṅkaḷ). Itu allāh(viṉ kaṭṭaḷai. Avaṉ) nāṭiyiruntāl, (avarkaḷ uṅkaḷuṭaṉ pōrpuriya varuvataṟku muṉṉatākavē) avarkaḷai paḻivāṅkiyiruppāṉ. Āyiṉum, (pōriṉ mūlam) uṅkaḷil cilarai, cilaraik koṇṭu cōtikkiṟāṉ. Ākavē, allāhvuṭaiya pātaiyil evarkaḷ veṭṭappaṭṭu (iṟantu) viṭukiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya naṉmaikaḷai avaṉ vīṇākkiviṭa māṭṭāṉ. (Takka kūliyaiyē koṭuppāṉ)
Surah Muhammad, Verse 4
سَيَهۡدِيهِمۡ وَيُصۡلِحُ بَالَهُمۡ
avarkaḷai nērāṉa pātaiyil celutti avarkaḷuṭaiya nilaimaiyaiyum cīrpaṭuttiviṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 5
وَيُدۡخِلُهُمُ ٱلۡجَنَّةَ عَرَّفَهَا لَهُمۡ
iṉṉum avaṉ avarkaḷukku aṟivittirunta corkkattilum avarkaḷaip pukuttuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 6
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تَنصُرُواْ ٱللَّهَ يَنصُرۡكُمۡ وَيُثَبِّتۡ أَقۡدَامَكُمۡ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukku utavi purintāl, avaṉum uṅkaḷukku utavi purintu uṅkaḷ pātaṅkaḷai uṟutiyākki viṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 7
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَتَعۡسٗا لَّهُمۡ وَأَضَلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
evarkaḷ (ivvētattai) nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷukkuk kēṭutāṉ. (Avarkaḷuṭaiya kālkaḷaip peyarttu) avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷaiyellām payaṉaṟṟatākki viṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 8
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَرِهُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأَحۡبَطَ أَعۡمَٰلَهُمۡ
Itaṉ kāraṇamāvatu: Allāh iṟakkivaittatai meyyākavē avarkaḷ veṟuttu (nirākarittu) viṭṭārkaḷ. Ātalāl, avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷai (ellām allāh) aḻittuviṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 9
۞أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ دَمَّرَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۖ وَلِلۡكَٰفِرِينَ أَمۡثَٰلُهَا
avarkaḷ pūmiyil cuṟṟit tirintu pārkkavillaiyā? Avvāṟāyiṉ ivarkaḷukku muṉṉar (viṣamam ceytukoṇṭu) iruntavarkaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpataik kaṇṭu koḷvārkaḷ. (Muṉṉar viṣamam ceytirunta) avarkaḷai aṭiyōṭu aḻittuviṭṭāṉ. Nirākarikkum ivarkaḷukkum itu pōṉṟa taṇṭaṇaikaḷē nikaḻum
Surah Muhammad, Verse 10
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ مَوۡلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَأَنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ لَا مَوۡلَىٰ لَهُمۡ
itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamāka nampikkai koṇṭavarkaḷai kāppavaṉāka allāhvē irukkiṟāṉ. Nirākarippavarkaḷukkō, niccayamāka oru pātukāvalaṉumillai
Surah Muhammad, Verse 11
إِنَّ ٱللَّهَ يُدۡخِلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَتَمَتَّعُونَ وَيَأۡكُلُونَ كَمَا تَأۡكُلُ ٱلۡأَنۡعَٰمُ وَٱلنَّارُ مَثۡوٗى لَّهُمۡ
evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka allāh corkkattil pukuttukiṟāṉ. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭik koṇṭirukkum. Evarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷ, mirukaṅkaḷ tiṉpataippōl tiṉṟu koṇṭum, (mirukaṅkaḷaip pōl) cukam aṉupavittuk koṇṭum irukkiṟārkaḷ. (Eṉiṉum,) avarkaḷ cellumiṭam narakamtāṉ
Surah Muhammad, Verse 12
وَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ هِيَ أَشَدُّ قُوَّةٗ مِّن قَرۡيَتِكَ ٱلَّتِيٓ أَخۡرَجَتۡكَ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡ فَلَا نَاصِرَ لَهُمۡ
(napiyē!) Umatu ūraiviṭṭum um'mai veḷippaṭuttiya ivarkaḷaiviṭa ettaṉaiyō ūrārkaḷ mikka palacālikaḷāka iruntaṉar. (Avarkaḷ ceyta aniyāyattiṉ kāraṇamāka) avarkaḷ aṉaivaraiyum nām aḻittu viṭṭōm. (Accamayam) avarkaḷukku utavi ceypavarkaḷ oruvarum irukkavillai. (Ākavē, ivarkaḷ em'māttiram! Ivarkaḷaiyum nām aḻittē tīruvōm)
Surah Muhammad, Verse 13
أَفَمَن كَانَ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّهِۦ كَمَن زُيِّنَ لَهُۥ سُوٓءُ عَمَلِهِۦ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَهۡوَآءَهُم
taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ teḷivāṉa (nēriya) pātaiyiṉ mītu iruppavarkaḷ, taṅkaḷ tīya kāriyaṅkaḷaiyē aḻakākak kaṇṭu, taṅkaḷ carīra iccaikaḷaiyē piṉpaṟṟukiṟavarkaḷukku oppākuvārkaḷā
Surah Muhammad, Verse 14
مَّثَلُ ٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۖ فِيهَآ أَنۡهَٰرٞ مِّن مَّآءٍ غَيۡرِ ءَاسِنٖ وَأَنۡهَٰرٞ مِّن لَّبَنٖ لَّمۡ يَتَغَيَّرۡ طَعۡمُهُۥ وَأَنۡهَٰرٞ مِّنۡ خَمۡرٖ لَّذَّةٖ لِّلشَّـٰرِبِينَ وَأَنۡهَٰرٞ مِّنۡ عَسَلٖ مُّصَفّٗىۖ وَلَهُمۡ فِيهَا مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ وَمَغۡفِرَةٞ مِّن رَّبِّهِمۡۖ كَمَنۡ هُوَ خَٰلِدٞ فِي ٱلنَّارِ وَسُقُواْ مَآءً حَمِيمٗا فَقَطَّعَ أَمۡعَآءَهُمۡ
Iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa corkkattiṉ taṉmaiyāvatu: Atil tīṅkaṟṟa (paricuttamāṉa) nīraruvikaḷ irukkiṉṟaṉa. Paricuttamāṉa ruci māṟāta pālāṟukaḷum irukkiṉṟaṉa. Tirāṭcai raca āṟukaḷum irukkiṉṟaṉa. Atu kuṭippavarkaḷukkup pēriṉpamaḷikkak kūṭiyatu. Teḷivāṉa tēṉāṟukaḷum irukkiṉṟaṉa. Iṉṉum atil avarkaḷukku ellā vitamāṉa kaṉivarkkaṅkaḷ iruppatuṭaṉ, iṟaivaṉiṉ maṉṉippum avarkaḷukku uṇṭu. (Ittakaiya iṉpaṅkaḷai aṉupavippavarkaḷ) narakattil eṉṟeṉṟumē taṅkiyiruntu, kotikkum nīr pukaṭṭappaṭṭu, kuṭalkaḷellām tuṇṭu tuṇṭākiviṭakkūṭiya narakavācikaḷukku oppākuvārkaḷā
Surah Muhammad, Verse 15
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُ إِلَيۡكَ حَتَّىٰٓ إِذَا خَرَجُواْ مِنۡ عِندِكَ قَالُواْ لِلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ مَاذَا قَالَ ءَانِفًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَهۡوَآءَهُمۡ
(napiyē! Nīr ivvētattai ōtiya camayattil) umakkuc cevicāyppavarkaḷaip pōl iruntu piṟaku, um'mai viṭṭu veḷippaṭṭatum, (nampikkaiyāḷarkaḷākiya, ivvēta) ñāṉam koṭukkappaṭṭavarkaḷai nōkki(p parikācamāka ‘‘uṅkaḷ napi) caṟṟu muṉ eṉṉa kūṟiṉār?'' Eṉak kēṭpavarkaḷum avarkaḷil palar irukkiṉṟaṉar. Ittakaiyavarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷ mītu allāh muttiraiyiṭṭu viṭṭāṉ. (Ātalāl,) ivarkaḷ taṅkaḷ carīra iccaiyaittāṉ piṉpaṟṟi naṭakkiṉṟaṉar
Surah Muhammad, Verse 16
وَٱلَّذِينَ ٱهۡتَدَوۡاْ زَادَهُمۡ هُدٗى وَءَاتَىٰهُمۡ تَقۡوَىٰهُمۡ
evarkaḷ nērāṉa vaḻiyil celkiṟārkaḷō (avarkaḷ inta vētattai kavaṉattuṭaṉ, piṉpaṟṟum eṇṇattuṭaṉ ceviyuṟuvataṉ kāraṇamāka) avarkaḷuṭaiya nērvaḻiyai (mēlum) atikappaṭutti iṟaiyaccattaiyum avarkaḷukku (allāh) aḷikkiṟāṉ
Surah Muhammad, Verse 17
فَهَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا ٱلسَّاعَةَ أَن تَأۡتِيَهُم بَغۡتَةٗۖ فَقَدۡ جَآءَ أَشۡرَاطُهَاۚ فَأَنَّىٰ لَهُمۡ إِذَا جَآءَتۡهُمۡ ذِكۡرَىٰهُمۡ
(napiyē! Antap pāvikaḷ) taṅkaḷiṭam tiṭīreṉa varakkūṭiya maṟumai(yiṉ vētaṉai)yait tavira (vēṟetaṉaiyum) etirpārkkiṉṟaṉarā? Ataṉ aṭaiyāḷaṅkaḷ (pala) niccayamāka vantuviṭṭaṉa. Atu avarkaḷiṭam vantataṉ piṉṉar, ataip paṟṟi avarkaḷ nalluṇarvu peṟuvatāl eṉṉa payaṉ
Surah Muhammad, Verse 18
فَٱعۡلَمۡ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا ٱللَّهُ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لِذَنۢبِكَ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مُتَقَلَّبَكُمۡ وَمَثۡوَىٰكُمۡ
(Napiyē!) Niccayamāka allāhvait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru iṟaivaṉ illai eṉpatai nīr uṟutiyāka aṟintukoṇṭu, umatu tavaṟukaḷai maṉṉikkak kōruvatuṭaṉ, nampikkaikoṇṭa āṇkaḷukkum, peṇkaḷukkum maṉṉippuk kōruvīrāka! (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷ naṭamāṭṭattaiyum nīṅkaḷ taṅkum iṭaṅkaḷaiyum allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Muhammad, Verse 19
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَوۡلَا نُزِّلَتۡ سُورَةٞۖ فَإِذَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ مُّحۡكَمَةٞ وَذُكِرَ فِيهَا ٱلۡقِتَالُ رَأَيۡتَ ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ نَظَرَ ٱلۡمَغۡشِيِّ عَلَيۡهِ مِنَ ٱلۡمَوۡتِۖ فَأَوۡلَىٰ لَهُمۡ
nampikkai koṇṭavarkaḷilum palar, (pōraip paṟṟi) oru (taṉi) attiyāyam iṟakkappaṭa vēṇṭāmā? Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Avvāṟē (teḷivāṉa) oru tiṭṭamāṉa attiyāyam iṟakkappaṭṭu pōr ceyyumāṟu atil kūṟappaṭṭiruntāl, evarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil nōy irukkiṟatō avarkaḷ, maraṇa avastaiyil cikki mayaṅkik kiṭappavar pārppataip pōl (napiyē!) Um'mai avarkaḷ nōkkuvārkaḷ. Ākavē, avarkaḷukkuk kēṭutāṉ
Surah Muhammad, Verse 20
طَاعَةٞ وَقَوۡلٞ مَّعۡرُوفٞۚ فَإِذَا عَزَمَ ٱلۡأَمۡرُ فَلَوۡ صَدَقُواْ ٱللَّهَ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ
(napiyē! Umakku) kīḻppaṭintu naṭappatum, (um'miṭam etaik kūṟiyapōtilum) uṇmaiyaic colvatumtāṉ avarkaḷukku naṉṟu. Ākavē, (pōraip paṟṟi) oru kāriyam muṭivākiviṭṭa piṉṉar, allāhvukku (avarkaḷ) uṇmaiyāka naṭantukoṇṭāl, atu avarkaḷukkuttāṉ naṉmaiyāka irukkum
Surah Muhammad, Verse 21
فَهَلۡ عَسَيۡتُمۡ إِن تَوَلَّيۡتُمۡ أَن تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَتُقَطِّعُوٓاْ أَرۡحَامَكُمۡ
(nayavañcakarkaḷē!) Nīṅkaḷ (pōrukku varātu) vilakik koṇṭataṉ piṉṉar, nīṅkaḷ pūmiyil ceṉṟu viṣamam (kalakam) ceytu uṅkaḷ iratta uṟavukaḷai tuṇṭittuviṭap pārkkiṟīrkaḷā
Surah Muhammad, Verse 22
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُ فَأَصَمَّهُمۡ وَأَعۡمَىٰٓ أَبۡصَٰرَهُمۡ
ittakaiyavarkaḷai allāh capittu, avarkaḷaic ceviṭarkaḷākki, avarkaḷuṭaiya pārvaiyaiyum pōkki kuruṭarkaḷākki viṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 23
أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَ أَمۡ عَلَىٰ قُلُوبٍ أَقۡفَالُهَآ
avarkaḷ inta kur'āṉai ārāyntu pārkka vēṇṭāmā? Allatu, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ mītu tāḷiṭappaṭṭu viṭṭatā
Surah Muhammad, Verse 24
إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱرۡتَدُّواْ عَلَىٰٓ أَدۡبَٰرِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡهُدَى ٱلشَّيۡطَٰنُ سَوَّلَ لَهُمۡ وَأَمۡلَىٰ لَهُمۡ
Niccayamāka evarkaḷukku nērāṉa vaḻi iṉṉateṉṟu teḷivāṉataṉ piṉṉarum, avarkaḷ (ataṉmītu cellātu) taṅkaḷ piṉpuṟamē tirumpic ceṉṟu viṭṭārkaḷō, avarkaḷai ṣaittāṉ mayakki viṭṭāṉ. Mēlum, avarkaḷuṭaiya tappeṇṇaṅkaḷaiyum virivākki, avarkaḷukku avaṟṟai aḻakākkiyum viṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 25
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لِلَّذِينَ كَرِهُواْ مَا نَزَّلَ ٱللَّهُ سَنُطِيعُكُمۡ فِي بَعۡضِ ٱلۡأَمۡرِۖ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِسۡرَارَهُمۡ
itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamāka ivarkaḷ allāh iṟakkiya (inta vētat)tai veṟuppavar(kaḷākiya yūtar)kaḷai nōkki ‘‘nāṅkaḷ cila viṣayaṅkaḷil uṅkaḷaiyē piṉpaṟṟi naṭappōm'' eṉṟu (irakaciyamākak) kūṟukiṉṟaṉar. Ivarkaḷuṭaiya irakaciyaṅkaḷai allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Muhammad, Verse 26
فَكَيۡفَ إِذَا تَوَفَّتۡهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَضۡرِبُونَ وُجُوهَهُمۡ وَأَدۡبَٰرَهُمۡ
ivarkaḷ (cākumpoḻutu) uyirkaḷaik kaippaṟṟum vāṉavarkaḷ ivarkaḷuṭaiya mukattilum, mutukilum palamāka aṭi(ppārkaḷ. Avarkaḷ aṭi)kkumpoḻutu ivarkaḷuṭaiya nilaimai evvāṟirukkum
Surah Muhammad, Verse 27
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمُ ٱتَّبَعُواْ مَآ أَسۡخَطَ ٱللَّهَ وَكَرِهُواْ رِضۡوَٰنَهُۥ فَأَحۡبَطَ أَعۡمَٰلَهُمۡ
itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamāka ivarkaḷ allāhvukkuk kōpa mūṭṭak kūṭiyavaṟṟaiyē piṉpaṟṟi, avaṉukkut tiruptittarakkūṭiyavaṟṟai veṟuttu vantaṉar. Ātalāl, ivarkaḷuṭaiya naṉmaikaḷ aṉaittaiyum allāh aḻittuviṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 28
أَمۡ حَسِبَ ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ أَن لَّن يُخۡرِجَ ٱللَّهُ أَضۡغَٰنَهُمۡ
evarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil (vañcakameṉṉum) nōy irukkiṟatō avarkaḷ, taṅkaḷ cūḻccikaḷai allāh veḷippaṭuttiviṭa māṭṭāṉ eṉṟu eṇṇik koṇṭirukkiṉṟaṉarā
Surah Muhammad, Verse 29
وَلَوۡ نَشَآءُ لَأَرَيۡنَٰكَهُمۡ فَلَعَرَفۡتَهُم بِسِيمَٰهُمۡۚ وَلَتَعۡرِفَنَّهُمۡ فِي لَحۡنِ ٱلۡقَوۡلِۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ أَعۡمَٰلَكُمۡ
(napiyē!) Nām virumpiṉāl, avarkaḷai umakku kāṭṭik koṭuttu viṭuvōm. (Appōtu) avarkaḷuṭaiya mukakkuṟiyaik koṇṭē nīrum avarkaḷai aṟintu koḷvīr. Avarkaḷuṭaiya tantiramāṉa pēcciṉ pōkkaik koṇṭum nīr avarkaḷai niccayamāka aṟintu koḷvīr. (Nayavañcakarkaḷē!) Allāh uṅkaḷ ceyalkaḷai naṉkaṟivāṉ
Surah Muhammad, Verse 30
وَلَنَبۡلُوَنَّكُمۡ حَتَّىٰ نَعۡلَمَ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ مِنكُمۡ وَٱلصَّـٰبِرِينَ وَنَبۡلُوَاْ أَخۡبَارَكُمۡ
(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷil (maṉamoppi) pōr puripavarkaḷ evarkaḷ eṉpataiyum, (pōril ēṟpaṭum) ciramaṅkaḷai (uṟutiyāka) cakittiruppavarkaḷ evarkaḷ eṉpataiyum nām aṟintu veḷippaṭuttum varai, uṅkaḷaiyum uṅkaḷaip paṟṟiya viṣayaṅkaḷaiyum nām cōtaṉaikkuḷḷākkiyē varuvōm
Surah Muhammad, Verse 31
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَشَآقُّواْ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡهُدَىٰ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗا وَسَيُحۡبِطُ أَعۡمَٰلَهُمۡ
niccayamāka evarkaḷ nērāṉa vaḻi iṉṉateṉṟu teḷivāṉa piṉṉarum (atai) nirākarittuviṭṭu, allāhviṉ pātaiyai viṭṭu (makkaḷait) taṭuttuk koṇṭu (allāhvuṭaiya) tūtarukku virōtamāka naṭakkiṟārkaḷō avarkaḷ, (ataṉāl) niccayamāka allāhvukku oru tīṅkum ceytuviṭa muṭiyātu. Avarkaḷuṭaiya (cūḻcciyāṉa) kāriyaṅkaḷai ellām niccayamāka allāh aḻittu viṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 32
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَلَا تُبۡطِلُوٓاْ أَعۡمَٰلَكُمۡ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāhvukku kīḻppaṭiyuṅkaḷ, avaṉuṭaiya tūtarukku kīḻppaṭiyuṅkaḷ. (Avarkaḷukku māṟu ceytu) uṅkaḷ naṉmaikaḷai nīṅkaḷ vīṇākkiviṭātīrkaḷ
Surah Muhammad, Verse 33
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ مَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٞ فَلَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡ
evarkaḷ nirākarittu, allāhvuṭaiya pātaiyai viṭṭu (makkaḷait) taṭuttuk koṇṭu, nirākaritta vaṇṇamē iṟantuviṭukiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya kuṟṟaṅkaḷai allāh oru kālattilum maṉṉippatē illai
Surah Muhammad, Verse 34
فَلَا تَهِنُواْ وَتَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱلسَّلۡمِ وَأَنتُمُ ٱلۡأَعۡلَوۡنَ وَٱللَّهُ مَعَكُمۡ وَلَن يَتِرَكُمۡ أَعۡمَٰلَكُمۡ
(nampikkaiyāḷarkaḷē! Iḻivu tarakkūṭiya vitattil) nīṅkaḷ tairiyam iḻantu camātāṉattaik kōrātīrkaḷ. (Ēṉeṉṟāl,) nīṅkaḷtāṉ veṟṟi peṟuvīrkaḷ. Allāh uṅkaḷuṭaṉtāṉ irukkiṟāṉ. Uṅkaḷ naṉmaikaḷil oṉṟaiyum avaṉ uṅkaḷukku kuṟaittuviṭa māṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 35
إِنَّمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا لَعِبٞ وَلَهۡوٞۚ وَإِن تُؤۡمِنُواْ وَتَتَّقُواْ يُؤۡتِكُمۡ أُجُورَكُمۡ وَلَا يَسۡـَٔلۡكُمۡ أَمۡوَٰلَكُمۡ
ivvulaka vāḻkkaiyellām vīṇ viḷaiyāṭṭum vēṭikkaiyumtāṉ. Nīṅkaḷ meyyākavē nampikkaikoṇṭu avaṉukkup payantu naṭantukoṇṭāl, uṅkaḷ naṟkūlikaḷai uṅkaḷukku vaḻaṅkuvāṉ.Uṅkaḷ poruḷkaḷai avaṉ (taṉakkāka) uṅkaḷiṭam kēṭkavillai. (Naṉmaikkākavē kēṭkiṟāṉ)
Surah Muhammad, Verse 36
إِن يَسۡـَٔلۡكُمُوهَا فَيُحۡفِكُمۡ تَبۡخَلُواْ وَيُخۡرِجۡ أَضۡغَٰنَكُمۡ
Avvāṟu, avaṉ (taṉakkāka) uṅkaḷiṭam kēṭṭu vaṟpuṟuttiṉālum (ataik koṭukkātu) nīṅkaḷ kañcattaṉam ceyvīrkaḷ; (annērattil) allāh uṅkaḷ keṭṭa eṇṇaṅkaḷai veḷiyākki viṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 37
هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ تُدۡعَوۡنَ لِتُنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَمِنكُم مَّن يَبۡخَلُۖ وَمَن يَبۡخَلۡ فَإِنَّمَا يَبۡخَلُ عَن نَّفۡسِهِۦۚ وَٱللَّهُ ٱلۡغَنِيُّ وَأَنتُمُ ٱلۡفُقَرَآءُۚ وَإِن تَتَوَلَّوۡاْ يَسۡتَبۡدِلۡ قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ ثُمَّ لَا يَكُونُوٓاْ أَمۡثَٰلَكُم
(makkaḷē!) Nīṅkaḷ naṉku kavaṉattil vaiyuṅkaḷ. Allāhviṉ pātaiyil celavu ceyya aḻaikkappaṭum camayattil, kañcattaṉam ceypavarum uṅkaḷil irukkiṟār. Avvāṟu evarēṉum kañcattaṉam ceytāl, avar taṉakkuk kēṭākavē kañcattaṉam ceykiṟār. Allāhvō tēvaiyaṟṟavaṉ. Nīṅkaḷ tēvaippaṭṭavarkaḷākavē irukkiṟīrkaḷ. (Avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaikaḷai) iṉṉum nīṅkaḷ puṟakkaṇittāl, (uṅkaḷai aḻittu) uṅkaḷai allāta makkaḷai (uṅkaḷ iṭattil) māṟṟi (amaittu) viṭuvāṉ. Piṉṉar, avarkaḷ uṅkaḷaip pōl irukkamāṭṭārkaḷ
Surah Muhammad, Verse 38