Surah Muhammad - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ أَضَلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
evarkaḷ (caṉmārkkattai) nirākarittum, allāhviṉ pātaiyai viṭṭum (maṉitarkaḷait) taṭuttum koṇṭiruntārkaḷō, avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷai (allāh) payaṉillāmal ākkiviṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 1
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَءَامَنُواْ بِمَا نُزِّلَ عَلَىٰ مُحَمَّدٖ وَهُوَ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡ كَفَّرَ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَأَصۡلَحَ بَالَهُمۡ
āṉāl, evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceytu, muham'matu mītu iṟakki aruḷappaṭṭa (vētat)tiṉ mītu - itu avarkaḷuṭaiya iṟaiviṉiṭamiruntu (vantu)ḷḷa uṇmaiyāka irukkiṟatu eṉṟu nampikkai koḷkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya tīmaikaḷai avarkaḷai viṭṭum pōkki, avarkaḷuṭai nilaiyaiyum cīrākkukiṉṟāṉ
Surah Muhammad, Verse 2
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱتَّبَعُواْ ٱلۡبَٰطِلَ وَأَنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّبَعُواْ ٱلۡحَقَّ مِن رَّبِّهِمۡۚ كَذَٰلِكَ يَضۡرِبُ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ أَمۡثَٰلَهُمۡ
itu ēṉeṉil; nirākarippōr acattiyattaiyē niccayamākap piṉpaṟṟukiṟārkaḷ; nampikkai koṇṭavarkaḷō, niccayamākat taṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu (vantu)ḷḷataiyē piṉpaṟṟukiṟārkaḷ - ivvāṟē maṉitarkaḷukku allāh avarkaḷ nilaimaiyai uvamāṉaṅkaḷā(kak kūṟi viḷa)kkukiṟāṉ
Surah Muhammad, Verse 3
فَإِذَا لَقِيتُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَضَرۡبَ ٱلرِّقَابِ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَثۡخَنتُمُوهُمۡ فَشُدُّواْ ٱلۡوَثَاقَ فَإِمَّا مَنَّۢا بَعۡدُ وَإِمَّا فِدَآءً حَتَّىٰ تَضَعَ ٱلۡحَرۡبُ أَوۡزَارَهَاۚ ذَٰلِكَۖ وَلَوۡ يَشَآءُ ٱللَّهُ لَٱنتَصَرَ مِنۡهُمۡ وَلَٰكِن لِّيَبۡلُوَاْ بَعۡضَكُم بِبَعۡضٖۗ وَٱلَّذِينَ قُتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَلَن يُضِلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
(Muḥmiṉkaḷē! Valintu uṅkaḷuṭaṉ pōriṭa varum) nirākarippavarkaḷai nīṅkaḷ (pōril) cantippīrkaḷāyiṉ, avarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷai veṭṭuṅkaḷ; kaṭum pōr ceytu (nīṅkaḷ avarkaḷai veṉṟu) viṭṭāl (avarkaḷuṭaiya) kaṭṭukaḷai palappaṭutti viṭuṅkaḷ; ataṉ piṟaku yātoru īṭupeṟṟō allatu (īṭu peṟātu) upakāramākavō avarkaḷai viṭṭu viṭuṅkaḷ. Pōr(p pakaivarkaḷ) taṅkaḷ āyutaṅkaḷaik kīḻē vaikkum varaiyila (ivvāṟu ceyyuṅkaḷ) itu (iṟai kaṭṭaḷaiyākum) allāh nāṭiyiruntāl (pōriṉṟi avaṉē) avarkaḷiṭam paḻivāṅkiyiruppāṉ; āyiṉum, (pōriṉ mūlam) avaṉ uṅkaḷil cilarai, cilaraik koṇṭu cōtikkiṉṟāṉ; ākavē, allāhviṉ pātaiyil, yār kollappaṭukiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya (naṟ) ceyalkaḷai avaṉ payaṉaṟṟup pōkumāṟu ceyyamāṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 4
سَيَهۡدِيهِمۡ وَيُصۡلِحُ بَالَهُمۡ
avaṉ avarkaḷai nērvaḻiyil celuttuvāṉ; iṉṉum, avarkaḷuṭaiya nilaimaiyaiyum cīrpaṭutti viṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 5
وَيُدۡخِلُهُمُ ٱلۡجَنَّةَ عَرَّفَهَا لَهُمۡ
mēlum, avaṉ avarkaḷukku aṟivittirunta cuvarkkattil avarkaḷaip piravēcikkac ceyvāṉ
Surah Muhammad, Verse 6
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تَنصُرُواْ ٱللَّهَ يَنصُرۡكُمۡ وَيُثَبِّتۡ أَقۡدَامَكُمۡ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukku utavi ceytāl, avaṉ uṅkaḷukku utavi ceytu uṅkaḷ pātaṅkaḷaiyum uṟutiyākki vaippāṉ
Surah Muhammad, Verse 7
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَتَعۡسٗا لَّهُمۡ وَأَضَلَّ أَعۡمَٰلَهُمۡ
aṉṟiyum, evarkaḷ nirākarikkiṉṟārkaḷō, avarkaḷukkuk kēṭutāṉ; avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷai avaṉ payaṉaṟṟavaiyākavum ākkiviṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 8
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَرِهُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأَحۡبَطَ أَعۡمَٰلَهُمۡ
ēṉeṉil; allāh iṟkakiya (vētat)tai, tiṭṭamākavē avarkaḷ veṟuttārkaḷ; ākavē, avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷai avaṉ payaṉaṟṟavaiyāka ākki viṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 9
۞أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ دَمَّرَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۖ وَلِلۡكَٰفِرِينَ أَمۡثَٰلُهَا
avarkaḷ pūmiyil pirayāṇam ceytu ivarkaḷukku muṉpu iruntavarkaḷiṉ muṭivu eppaṭiyiruntatu eṉpataip pārkkavillaiyā? Allāh avarkaḷai aṭiyōṭu aḻittu viṭṭāṉ, kāḥpirkaḷukkum ivai pōṉṟavaitām (muṭivukaḷ) uṇṭu
Surah Muhammad, Verse 10
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ مَوۡلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَأَنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ لَا مَوۡلَىٰ لَهُمۡ
Itu ēṉeṉil; allāh īmāṉ koṇṭavarkaḷukku pātu kāvalaṉāka irukkiṟāṉ; aṉṟiyum kāḥpirkaḷukkup pātukāvalar evarum illai eṉpataṉāltāṉ
Surah Muhammad, Verse 11
إِنَّ ٱللَّهَ يُدۡخِلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَتَمَتَّعُونَ وَيَأۡكُلُونَ كَمَا تَأۡكُلُ ٱلۡأَنۡعَٰمُ وَٱلنَّارُ مَثۡوٗى لَّهُمۡ
niccayamāka allāh; evarkaḷ īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷaic cuvarkkaṅkaḷil piravēcikkac ceykiṟāṉ; avaṟṟiṉ kīḻē āṟakaḷ ōṭik koṇṭirukkum; āṉāl nirākarippavarkaḷō (ivvulaka cukaṅkaḷai) aṉupavittuk koṇṭum, mirukaṅkaḷ tīṉi tiṉpataip pōl tiṉṟu koṇṭum irukkiṟārkaḷ. (Naraka) neruppē ivarkaḷ taṅkumiṭamāka irukkum
Surah Muhammad, Verse 12
وَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ هِيَ أَشَدُّ قُوَّةٗ مِّن قَرۡيَتِكَ ٱلَّتِيٓ أَخۡرَجَتۡكَ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡ فَلَا نَاصِرَ لَهُمۡ
mēlum, (napiyē!) Um'muṭaiya ūrai viṭaṭu um'mai veḷiyēṟṟiyavarkaḷai viṭa, ettaṉaiyō ū(rā)rkaḷ mikka pala muṭaiyavarkaḷāka iruntārkaḷ. (Avarkaḷ pāvattiṉ kāraṇamāka) avarkaḷai nām aḻittu viṭṭōm - ākavē avarkaḷukku utavi ceyvōr evarum irukkavillai
Surah Muhammad, Verse 13
أَفَمَن كَانَ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّهِۦ كَمَن زُيِّنَ لَهُۥ سُوٓءُ عَمَلِهِۦ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَهۡوَآءَهُم
eṉavē evar tam iṟaivaṉiṉ teḷivāṉa pātaiyil irukkiṟārō avar evaṉuṭaiya ceyaliṉ tīmai avaṉukku aḻakāk kāṇpikkap paṭṭuḷtō, iṉṉum, evarkaḷ tam maṉō iccaikaḷaip piṉpaṟṟukiṉṟārkaḷō attakaiyōrukku oppāvārā
Surah Muhammad, Verse 14
مَّثَلُ ٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۖ فِيهَآ أَنۡهَٰرٞ مِّن مَّآءٍ غَيۡرِ ءَاسِنٖ وَأَنۡهَٰرٞ مِّن لَّبَنٖ لَّمۡ يَتَغَيَّرۡ طَعۡمُهُۥ وَأَنۡهَٰرٞ مِّنۡ خَمۡرٖ لَّذَّةٖ لِّلشَّـٰرِبِينَ وَأَنۡهَٰرٞ مِّنۡ عَسَلٖ مُّصَفّٗىۖ وَلَهُمۡ فِيهَا مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ وَمَغۡفِرَةٞ مِّن رَّبِّهِمۡۖ كَمَنۡ هُوَ خَٰلِدٞ فِي ٱلنَّارِ وَسُقُواْ مَآءً حَمِيمٗا فَقَطَّعَ أَمۡعَآءَهُمۡ
payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭuḷḷa cuvarkkattiṉ utāraṇamāvatu atil māṟupaṭāta teḷinta nīraik koṇṭa āṟukaḷum, taṉ cuvai māṟāta pālāṟukaḷum, aruntuvōrukku iṉpamaḷikkum matu raca āṟukaḷum, teḷivāṉa tēṉ āṟukaḷum irukkiṉṟaṉa iṉṉum, atil avarkaḷukku ellā vitamāṉa kaṉivakaikaḷum, taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ maṉṉippum uṇṭu. (Ittakaiyōr) narakattiṉ evaṉ eṉṟeṉṟumē taṅkiyirunta, kotikkum nīr pukaṭṭappaṭṭu (ataṉāl) kuṭalkaḷellām tuṇṭu tuṇṭākiviṭumō avaṉukku oppāvārā
Surah Muhammad, Verse 15
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُ إِلَيۡكَ حَتَّىٰٓ إِذَا خَرَجُواْ مِنۡ عِندِكَ قَالُواْ لِلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ مَاذَا قَالَ ءَانِفًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَهۡوَآءَهُمۡ
Iṉṉum, avarkaḷil um'maic cevimaṭuppavarkaḷum irukkiṉṟaṉar; āṉāl avarkaḷ um'mai viṭṭu veḷiyēṟiyatum, evarkaḷukku (vēta) ñāṉam aruḷap peṟṟatō avarkaḷaip pārttu"avar caṟṟu muṉ eṉṉa kūṟiṉār?" Eṉṟu (parikācamākak) kēṭkiṉṟaṉar; ittakaiyōriṉ irutayaṅkaḷiṉ mītu allāh muttiraiyiṭṭuviṭṭāṉ. Mēlum ivarkaḷ, taṅkaḷ maṉō iccaikaḷaiyē piṉpaṟṟukiṉṟaṉar
Surah Muhammad, Verse 16
وَٱلَّذِينَ ٱهۡتَدَوۡاْ زَادَهُمۡ هُدٗى وَءَاتَىٰهُمۡ تَقۡوَىٰهُمۡ
mēlum, evarkaḷ nērvaḻiyil celkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭai nērvaḻiyai (iṉṉum) atikappaṭutti, avarkaḷukku takvāvai - payapaktiyai (iṟaivaṉ) aḷikkiṉṟāṉ
Surah Muhammad, Verse 17
فَهَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا ٱلسَّاعَةَ أَن تَأۡتِيَهُم بَغۡتَةٗۖ فَقَدۡ جَآءَ أَشۡرَاطُهَاۚ فَأَنَّىٰ لَهُمۡ إِذَا جَآءَتۡهُمۡ ذِكۡرَىٰهُمۡ
eṉavē ivarkaḷ taṅkaḷ pāl tiṭukūṟāka (tīpppukkuriya) avvēḷai varuvatai aṉṟi (vēṟu etaṉaiyum) etirpārkkiṉṟaṉarā? Ataṉ aṭaiyāḷaṅkaḷ tiṭṭamāka vantu viṭṭaṉa ākavē atu avarkaḷiṭam vantu viṭṭāl, avarkaḷukku niṉaivūṭṭum nallupatēcam evvāṟu payaṉaḷikkum
Surah Muhammad, Verse 18
فَٱعۡلَمۡ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا ٱللَّهُ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لِذَنۢبِكَ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مُتَقَلَّبَكُمۡ وَمَثۡوَىٰكُمۡ
ākavē, niccayamāka allāhvait tavira (vēṟu) nāyaṉ illai eṉṟu nīr aṟintu koḷvīrāka iṉṉum um'muṭaiya pāvattiṟkākavum, muḥmiṉkaḷākaṉa āṇkaḷukkākavum, peṇkaḷukkākavum (pāva) maṉṉipput tēṭuvīrāka - aṉṟiyum uṅkaḷuṭaiya naṭamāṭṭattalattaiyum uṅkaḷ taṅkumiṭaṅkaḷaiyum allāh naṉkaṟikiṟāṉ
Surah Muhammad, Verse 19
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَوۡلَا نُزِّلَتۡ سُورَةٞۖ فَإِذَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ مُّحۡكَمَةٞ وَذُكِرَ فِيهَا ٱلۡقِتَالُ رَأَيۡتَ ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ نَظَرَ ٱلۡمَغۡشِيِّ عَلَيۡهِ مِنَ ٱلۡمَوۡتِۖ فَأَوۡلَىٰ لَهُمۡ
iṉṉum, īmāṉ koṇṭavarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "(puṉitap pōr paṟṟi) ōr attiyāyam iṟakki vaippaṭavēṇṭāmā?" Eṉṟu. Āṉāl uṟutivāynta ōr attiyāyam iṟakkappaṭṭu atil pōr puriyumāṟu pirastāpikkap paṭṭāl, evarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷil (nayavañcaka) nōy irukkiṟatētā avarkaḷ maraṇa (paya)ttiṉāl taṉakku mayakkam ēṟpaṭṭavaṉ nōkkuvatu pōl um'mai nōkkuvatai nīr kāṇpīr! Ākavē, ittakaiyavarkaḷukkuk kēṭu tāṉ
Surah Muhammad, Verse 20
طَاعَةٞ وَقَوۡلٞ مَّعۡرُوفٞۚ فَإِذَا عَزَمَ ٱلۡأَمۡرُ فَلَوۡ صَدَقُواْ ٱللَّهَ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ
(Ākavē, iṟaitūtarukku) vaḻipaṭṭu naṭappatum, naṉmaiyāṉa collumē (mēlāṉatākum) eṉavē, oru kāriyam uṟutiyāki viṭṭāl, allāhvukku avarkaḷ uṇmaiyāka naṭantu koṇṭāl atuvē avarkaḷukku naṉmaiyāka irukkum
Surah Muhammad, Verse 21
فَهَلۡ عَسَيۡتُمۡ إِن تَوَلَّيۡتُمۡ أَن تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَتُقَطِّعُوٓاْ أَرۡحَامَكُمۡ
(pōrukku varātu) nīṅkaḷ piṉ vāṅkuvīrkaḷāyiṉ, nīṅkaḷ pūmiyil kuḻappam uṇṭākki uṅkaḷ cuṟṟattārai (avarkaḷuṭaṉ kalantu uṟavāṭuvatiliruntum) tuṇṭittu viṭuvum muṉaivīrkaḷō
Surah Muhammad, Verse 22
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُ فَأَصَمَّهُمۡ وَأَعۡمَىٰٓ أَبۡصَٰرَهُمۡ
ittakaiyōrait tām allāh capittu, ivarkaḷaic ceviṭākki ivarkaḷ pārvaikaḷaiyum kuruṭākki viṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 23
أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَ أَمۡ عَلَىٰ قُلُوبٍ أَقۡفَالُهَآ
mēlum avarkaḷ intak kur'āṉai ārāyntu pārkka vēṇṭāmā? Allatu avarkaḷ irutayaṅkaḷ (irukkiṉṟaṉavē) avaṟṟiṉ mītu pūṭṭup pōṭappaṭṭu viṭṭaṉavā
Surah Muhammad, Verse 24
إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱرۡتَدُّواْ عَلَىٰٓ أَدۡبَٰرِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡهُدَى ٱلشَّيۡطَٰنُ سَوَّلَ لَهُمۡ وَأَمۡلَىٰ لَهُمۡ
niccayamāka, evarkaḷ nērvaḻi iṉṉateṉṟu avarkaḷukkut teḷivāṉapiṉ, tam mutukukaḷait tiruppik koṇṭu pōkiṟārkaḷō, (avvāṟu pōvatai) ṣaittāṉ aḻakākki, (avarkaḷuṭaiya tavaṟāṉa eṇṇaṅkaḷaiyum) avarkaḷukkup perukki viṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 25
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لِلَّذِينَ كَرِهُواْ مَا نَزَّلَ ٱللَّهُ سَنُطِيعُكُمۡ فِي بَعۡضِ ٱلۡأَمۡرِۖ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِسۡرَارَهُمۡ
itu ēṉeṉil avarkaḷ etai allāh iṟakkivaikkiṟāṉō, atai veṟuppavarkaḷiṭam, "nāṅkaḷ cila kāriyaṅkaḷil uṅkaḷaiyē piṉpaṟṟi naṭappōm" eṉṟu kūṟiyataṉālēyām. Āṉāl, allāh avarkaḷuṭaiya irakaciyaṅkaḷai aṟikiṟāṉ
Surah Muhammad, Verse 26
فَكَيۡفَ إِذَا تَوَفَّتۡهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَضۡرِبُونَ وُجُوهَهُمۡ وَأَدۡبَٰرَهُمۡ
ākavē, avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷilum, avarkaḷuṭaiya mutukukaḷilum aṭittu (uyirkaḷaik kaippaṟṟum) malakkukaḷ avarkaḷai maraṇamaṭaiyac ceyyum pōtu (avarkaḷ nilaimai) eppaṭiyirukkum
Surah Muhammad, Verse 27
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمُ ٱتَّبَعُواْ مَآ أَسۡخَطَ ٱللَّهَ وَكَرِهُواْ رِضۡوَٰنَهُۥ فَأَحۡبَطَ أَعۡمَٰلَهُمۡ
itu ēṉeṉil; niccayamāka ivarkaḷ allahvukkuk kōpamūṭṭuvataiyē piṉpaṟṟi, avaṉuṭaiya tiruptiyai veṟuttamaitāṉ; ākavē avarkaḷuṭaiya ceykaikaḷai avaṉ payaṉillātavaiyāka ākki viṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 28
أَمۡ حَسِبَ ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ أَن لَّن يُخۡرِجَ ٱللَّهُ أَضۡغَٰنَهُمۡ
allatu evarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷil (vañcaka) nōyirukkiṟatō, avarkaḷ, taṅkaḷuṭaiya kapaṭaṅkaḷai allāh veḷiyākka māṭṭāṉ eṉṟu eṇṇukiṟārkaḷā
Surah Muhammad, Verse 29
وَلَوۡ نَشَآءُ لَأَرَيۡنَٰكَهُمۡ فَلَعَرَفۡتَهُم بِسِيمَٰهُمۡۚ وَلَتَعۡرِفَنَّهُمۡ فِي لَحۡنِ ٱلۡقَوۡلِۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ أَعۡمَٰلَكُمۡ
Aṉṟiyum, nām nāṭiṉāl, tiṭamāka nām avarkaḷai umakkuk kāṇpittiruppōm; avarkaḷuṭaiya mukakkuṟikaḷaik koṇṭu nīr avarkaḷai naṉku aṟintu koḷvīr; niccayamāka avarkaḷuṭaiya cūḻcciyāṉa pēccaik koṇṭum avarkaḷai nīr aṟintu koḷvīr; mēlum allāh uṅkaḷai ceykaikaḷai naṉkaṟikiṟāṉ
Surah Muhammad, Verse 30
وَلَنَبۡلُوَنَّكُمۡ حَتَّىٰ نَعۡلَمَ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ مِنكُمۡ وَٱلصَّـٰبِرِينَ وَنَبۡلُوَاْ أَخۡبَارَكُمۡ
aṉṟiyum, (allāhviṉ pātaiyil pōriṭum) uṅkaḷiliruntuḷḷa mujāhitukaḷaiyum, poṟumaiyāḷarkaḷaiyum nām aṟiyum varai uṅkaḷai niccayamāka nām cōtippōm; uṅkaḷ ceytikaḷaiyum nām cōtippōm (avaṟṟiṉ uṇmaiyai veḷippaṭuttuvataṟkāka)
Surah Muhammad, Verse 31
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَشَآقُّواْ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡهُدَىٰ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗا وَسَيُحۡبِطُ أَعۡمَٰلَهُمۡ
niccayamāka, nirākarippavarkaḷ (piṟarai) allāhviṉ pātaiyai viṭṭut taṭuttum, nērvaḻi taṅkaḷukkut teḷivāṉa piṟaku (nam) tūtarai etirttu muraṇpaṭṭuk koṇṭum irukkaṉṟaṉarō - avarkaḷ allāhvukku evvita iṭarpāṭum ceytuviṭa muṭiyātu aṉṟiyum avarkaḷuṭaiya ceykaikaḷai avaṉ payaṉaṟṟavaiyāka ākkiyum viṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 32
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَلَا تُبۡطِلُوٓاْ أَعۡمَٰلَكُمۡ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukku vaḻipaṭuṅkaḷ. Iṉṉum ittūtarukku vaḻipaṭuṅkaḷ. Iṉṉum ittūtarukkum vaḻipaṭuṅkaḷ - uṅkaḷ ceyalkaḷai pāḻākkiviṭātīrkaḷ
Surah Muhammad, Verse 33
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ مَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٞ فَلَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡ
nicciyamāka, evarkaḷai nirākarittuk koṇṭum, (makkaḷai) allāhviṉ pātaiyai viṭṭu taṭuttuk koṇṭum, piṉṉar kāḥpirkaḷāka irukkum nilaiyilēyē iṟantum viṭukiṟārkaḷō - i(ttakaiya)varkaḷai allāh maṉṉikkavē māṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 34
فَلَا تَهِنُواْ وَتَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱلسَّلۡمِ وَأَنتُمُ ٱلۡأَعۡلَوۡنَ وَٱللَّهُ مَعَكُمۡ وَلَن يَتِرَكُمۡ أَعۡمَٰلَكُمۡ
(muḥmiṉkaḷē! Pōril) nīṅkaḷ taḷarcciyaṭaintu, tairiyamiḻantu camātāṉattaik kōrātīrkaḷ; (ēṉeṉṟāl) nīṅkaḷ tām mēlōṅkupavarkaḷ; allāh uṅkaḷuṭaṉēyē irukkiṉṟāṉ - mēlum, avaṉ uṅkaḷ (naṟ) ceykaikaḷai uṅkaḷukku (oru pōtum) kuṟaittu viṭamāṭṭāṉ
Surah Muhammad, Verse 35
إِنَّمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا لَعِبٞ وَلَهۡوٞۚ وَإِن تُؤۡمِنُواْ وَتَتَّقُواْ يُؤۡتِكُمۡ أُجُورَكُمۡ وَلَا يَسۡـَٔلۡكُمۡ أَمۡوَٰلَكُمۡ
Tiṭamāka ivvulaka vāḻkkai vīṇviḷaiyāṭṭākavum vēṭikkaiyākavumirukkiṟatu āṉāl, nīṅkaḷ īmāṉ koṇṭu payapaktiyuṭaiyavarkaḷāyiruntāl, avaṉ uṅkaḷuṭaiya kūlikaḷai uṅkaḷukku aṟippāṉ. Aṉṟiyum uṅkaḷiṭam uṅkaḷuṭaiya poruḷkaḷai avaṉ kēṭkavillai
Surah Muhammad, Verse 36
إِن يَسۡـَٔلۡكُمُوهَا فَيُحۡفِكُمۡ تَبۡخَلُواْ وَيُخۡرِجۡ أَضۡغَٰنَكُمۡ
avaṉ uṅkaḷiṭam avaṟṟaik kēṭṭu vaṟpuṟuttiṉālum, nīṅkaḷ kañcattaṉam ceyvīrkaḷ. (Pērācai pōṉṟa) uṅkaḷ uḷḷakkiṭakkaikaḷaiyum avaṉ veḷippaṭutti vaṭuvāṉ
Surah Muhammad, Verse 37
هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ تُدۡعَوۡنَ لِتُنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَمِنكُم مَّن يَبۡخَلُۖ وَمَن يَبۡخَلۡ فَإِنَّمَا يَبۡخَلُ عَن نَّفۡسِهِۦۚ وَٱللَّهُ ٱلۡغَنِيُّ وَأَنتُمُ ٱلۡفُقَرَآءُۚ وَإِن تَتَوَلَّوۡاْ يَسۡتَبۡدِلۡ قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ ثُمَّ لَا يَكُونُوٓاْ أَمۡثَٰلَكُم
aṟintukoḷka! Allāhviṉ pātaiyil celavu ceyyumāṟu aḻaikkappaṭum kūṭṭattiṉar nīṅkaḷ, āṉāl uṅkaḷil kañcattaṉam uṭaiyōrum irukkiṟārkaḷ; āṉāl evaṉ kañcattaṉam ceykiṟāṉō, avaṉ taṉ ātmāvukkē kañcattaṉam ceykiṟāṉ - allāh evvitat tēvaiyumaṟṟavaṉ - nīṅkḷa tēvaiyuṭaiyavarkaḷāka irukkiṉṟīrkaḷ. Eṉavē (cattiyattai) nīṅkaḷ puṟakkaṇippīrkaḷāyiṉ, uṅkaḷallāta (vēṟu oru) camūkattārai avaṉ patilākak koṇṭu varuvāṉ piṉṉar, uṅkaḷaip pōṉṟu avarkaḷ irukkamāṭṭārkaḷ
Surah Muhammad, Verse 38