Surah Al-Ahqaf - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
حمٓ
hā, mīm
Surah Al-Ahqaf, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
ivvētam, yāvaraiyum mikaittōṉum ñāṉam mikkōṉumākiya allāhviṭamiruntē iṟakkiyaruḷappaṭṭatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 2
مَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَآ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَمَّآ أُنذِرُواْ مُعۡرِضُونَ
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum ivaiyiraṇṭiṟkum iṭaiyē uḷḷavaṟṟaiyum uṇmaiyaiyum, oru kuṟippiṭṭa tavaṇaiyaiyum koṇṭallāmal nām paṭaikkavillai āṉāl nirākarippavarkaḷō, taṅkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyyappaṭṭataip puṟakkaṇippavarkaḷāka irukkiṟārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 3
قُلۡ أَرَءَيۡتُم مَّا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَرُونِي مَاذَا خَلَقُواْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ لَهُمۡ شِرۡكٞ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِۖ ٱئۡتُونِي بِكِتَٰبٖ مِّن قَبۡلِ هَٰذَآ أَوۡ أَثَٰرَةٖ مِّنۡ عِلۡمٍ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Nīṅkaḷ aḻaikkum allāh allātavaṟṟai kavaṉittīrkaḷā? Pūmiyiluḷḷa etai avai paṭaittuḷḷaṉa allatu avaṟṟukku vāṉaṅkaḷil ētāvatu paṅku uṇṭā? Eṉpatai eṉakkuk kāṇpiyuṅkaḷ! Nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl, itaṟku, muṉṉēyuḷḷa oru vētattaiyō allatu (muṉṉōrkaḷiṉ) aṟivu ñāṉaṅkaḷil miñciya ētēṉum pakutiyaiyō (uṅkaḷ kūṟṟukku ātāramāka) eṉṉiṭam koṇṭu vāruṅkaḷ!" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Ahqaf, Verse 4
وَمَنۡ أَضَلُّ مِمَّن يَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَن لَّا يَسۡتَجِيبُ لَهُۥٓ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَهُمۡ عَن دُعَآئِهِمۡ غَٰفِلُونَ
kiyāma nāḷvarai (aḻaittālum) taṉakku patil koṭukka māṭṭāta - allāh allātavarkaḷai aḻaippavarkaḷaiviṭa vaḻi keṭṭavarkaḷ yār? Taṅkaḷai aḻaippataiyē avarkaḷ aṟiyamuṭiyātu
Surah Al-Ahqaf, Verse 5
وَإِذَا حُشِرَ ٱلنَّاسُ كَانُواْ لَهُمۡ أَعۡدَآءٗ وَكَانُواْ بِعِبَادَتِهِمۡ كَٰفِرِينَ
aṉṟiyum maṉitar oṉṟu kūṭṭappaṭum (annāḷil) ivarkaḷ avarkaḷuṭaiya pakaivarkaḷāka iruppar; avarkaḷ taṅkaḷai vaḻipaṭṭuk koṇṭu iruntataiyum nirākarittu (maṟuttu) viṭuvar
Surah Al-Ahqaf, Verse 6
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٌ
mēlum, nam'muṭaiya teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷ avarkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭṭāl taṅkaḷiṭam vanta anta uṇmaiyai nirākarittu viṭṭārkaḷē avarkaḷ, "itu teḷivāṉa cūṉiyamē!" Eṉṟum kūṟukiṟārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 7
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ إِنِ ٱفۡتَرَيۡتُهُۥ فَلَا تَمۡلِكُونَ لِي مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۖ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَا تُفِيضُونَ فِيهِۚ كَفَىٰ بِهِۦ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۖ وَهُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
allatu, "itaṉai avar iṭṭukkaṭṭik koṇṭār" eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟārkaḷā? Nīr kūṟuvīrāka"nāṉ itai iṭṭuk kaṭṭik koṇṭiruntāl, (allāh ataṟkāka taṇṭippāṉē; appōtu) allāhviṭamiruntu eṉakku ēṟpaṭum etaiyum (taṭukka) nīṅkaḷ cakti peṟa māṭṭīrkaḷ. Nīṅkaḷ itaip paṟṟi eṉṉeṉṉa kūṟukiṟīrkaḷō, atai avaṉ naṉkaṟikiṟavaṉ; eṉakkum eṅkaḷukkumiṭaiyē (atu paṟṟi) avaṉē pōtumāṉa cāṭciyāka irukkiṉṟāṉ; avaṉ mikavum maṉṉippavaṉ; mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ" eṉṟu (napiyē! Nīr kūṟum)
Surah Al-Ahqaf, Verse 8
قُلۡ مَا كُنتُ بِدۡعٗا مِّنَ ٱلرُّسُلِ وَمَآ أَدۡرِي مَا يُفۡعَلُ بِي وَلَا بِكُمۡۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ وَمَآ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٞ
(Iṟai) tūtarkaḷil nām putitāka vantavaṉallaṉ; mēlum eṉṉaip paṟṟiyō, uṅkaḷaip paṟṟiyō, eṉṉa ceyyappaṭum eṉpatai nāṉ aṟiyamāṭṭēṉ, eṉakku eṉṉa vahī aṟivikkappaṭukiṟatō atait tavira (vēṟetaiyum) nāṉ piṉpaṟṟuvatillai; teḷivāka accamūṭṭi eccarippavaṉēyaṉṟi nāṉ vēṟillai" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Ahqaf, Verse 9
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كَانَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ وَكَفَرۡتُم بِهِۦ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ عَلَىٰ مِثۡلِهِۦ فَـَٔامَنَ وَٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
itu allāhviṭamiruntu vantiruntu isrāyīliṉ makkaḷil oru cāṭciyāṉavar itu pōṉṟatu (vara vēṇṭiyiruntatu) eṉpatil cāṭciyaṅkūṟi īmāṉ koṇṭirukkum pōtu itaṉai nīṅkaḷ nirākarittu perumai aṭittuk koṇṭāl (uṅkaḷ nilai eṉṉavākum eṉpatai) nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā?" Eṉṟu nīr kūṟuvīrāka! Niccayamāka allāh aniyāyakkāra camūkattiṟku nērvaḻi kāṭṭamāṭṭāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 10
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَوۡ كَانَ خَيۡرٗا مَّا سَبَقُونَآ إِلَيۡهِۚ وَإِذۡ لَمۡ يَهۡتَدُواْ بِهِۦ فَسَيَقُولُونَ هَٰذَآ إِفۡكٞ قَدِيمٞ
nirākarippavarkaḷ īmāṉ koṇṭavarkaḷaippaṟṟi; "itu (kur'āṉ) nallatāka iruntāl, ivarkaḷ eṅkaḷaiviṭa ataṉpāl muntiyirukka māṭṭārkaḷ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Mēlumavarkaḷ itaik koṇṭu nērvaḻi peṟāta pōtu"itu paṇṭaikkālak kaṭṭuk katai" eṉak kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 11
وَمِن قَبۡلِهِۦ كِتَٰبُ مُوسَىٰٓ إِمَامٗا وَرَحۡمَةٗۚ وَهَٰذَا كِتَٰبٞ مُّصَدِّقٞ لِّسَانًا عَرَبِيّٗا لِّيُنذِرَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُحۡسِنِينَ
itaṟku muṉṉar mūsāviṉ vētam oru imāmākavum (nērvaḻi kāṭṭiyākavum) rahmattākavum iruntatu (kur'āṉākiya) ivvētam (muntaiya vētaṅkaḷai) meyyākkukiṟa arapi moḻiyiluḷḷatākum; itu aniyāyam ceyvōrai accamūṭṭi eccarippataṟkākavum, naṉmai ceypavarkaḷukku naṉmārāyamākavum irukkiṟatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 12
إِنَّ ٱلَّذِينَ قَالُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُ ثُمَّ ٱسۡتَقَٰمُواْ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
niccayamāka evarkaḷ"eṅkaḷ iṟaivaṉ allāhvē" eṉṟu kūṟi, piṟaku atilēyē nilaittu niṟkiṟārkaḷō avarkaḷukku payamillai avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 13
أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ خَٰلِدِينَ فِيهَا جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avarkaḷ tām cuvarkkavācikaḷ; atil avarkaḷ naṉmai ceytu koṇṭiruntataṟkuk kūliyāka atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkuvārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 14
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ إِحۡسَٰنًاۖ حَمَلَتۡهُ أُمُّهُۥ كُرۡهٗا وَوَضَعَتۡهُ كُرۡهٗاۖ وَحَمۡلُهُۥ وَفِصَٰلُهُۥ ثَلَٰثُونَ شَهۡرًاۚ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ أَشُدَّهُۥ وَبَلَغَ أَرۡبَعِينَ سَنَةٗ قَالَ رَبِّ أَوۡزِعۡنِيٓ أَنۡ أَشۡكُرَ نِعۡمَتَكَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ وَعَلَىٰ وَٰلِدَيَّ وَأَنۡ أَعۡمَلَ صَٰلِحٗا تَرۡضَىٰهُ وَأَصۡلِحۡ لِي فِي ذُرِّيَّتِيٓۖ إِنِّي تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَإِنِّي مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Maṉitaṉ taṉ peṟṟōrukku naṉmai ceyyumpaṭi upatēcam ceytōm; avaṉuṭaiya tāy, veku ciramattuṭaṉēyē avaṉaic cumantu veku ciramattuṭaṉēyē avaṉaip peṟṟeṭukkiṟāḷ; (karppattil) avaṉaic cumappatum; avaṉukkup pāl kuṭi maṟakkac ceyvatum (mottam) muppatumātaṅkaḷākum. Avaṉ vālipamāki, nāṟpatu vayatai aṭaintatum; "iṟaivaṉē! Nī eṉ mītum, eṉ peṟṟōr mītum purinta niḥmattukkāka, (aruḷ koṭaikaḷukkāka) naṉṟi celuttavum, uṉṉuṭaiya tiruptiyai aṭaiyak kūṭiya sālihāṉa nalla amalkaḷaic ceyyavum eṉakku aruḷ pālippāyāka! (Itil eṉakku utavuvataṟkāka) eṉṉuṭaiya cantatiyaiyum sālihāṉavarkaḷāka (nallatu ceypavarkaḷāka) cīrpaṭuttiyaruḷvāyāka! Niccayamāka nāṉ uṉpakkamē tirumpukiṟēṉ; aṉṟiyum, nāṉ muslimkaḷil niṉṟumuḷḷavaṉāka (uṉakku muṟṟilum vaḻippaṭṭavaṉāka) irukkiṉṟēṉ" eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ نَتَقَبَّلُ عَنۡهُمۡ أَحۡسَنَ مَا عَمِلُواْ وَنَتَجَاوَزُ عَن سَيِّـَٔاتِهِمۡ فِيٓ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَعۡدَ ٱلصِّدۡقِ ٱلَّذِي كَانُواْ يُوعَدُونَ
cuvaṉavācikaḷāṉa i(ttakaiya)varkaḷ ceytavaṟṟil aḻakāṉa - naṉmaiyāṉavaṟṟai nām aṅkīkarittuk koṇṭu, ivarkaḷiṉ tīviṉaikaḷaip poṟuppōm; ivarkaḷukku aḷikkappaṭṭirunta vākkuṟuti uṇmaiyāṉa vākkuṟutiyākum
Surah Al-Ahqaf, Verse 16
وَٱلَّذِي قَالَ لِوَٰلِدَيۡهِ أُفّٖ لَّكُمَآ أَتَعِدَانِنِيٓ أَنۡ أُخۡرَجَ وَقَدۡ خَلَتِ ٱلۡقُرُونُ مِن قَبۡلِي وَهُمَا يَسۡتَغِيثَانِ ٱللَّهَ وَيۡلَكَ ءَامِنۡ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ فَيَقُولُ مَا هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Āṉāl (caṉmārkkattai taḻuvumāṟu kūṟiya) taṉ peṟṟōrai nōkki; "cīccī! Uṅkaḷukku eṉṉa nērntatu! (Maraṇattiṟkup piṉ) nāṉ uyirppittu eḻuppappaṭuvēṉ eṉṟu nīṅkaḷ eṉṉaip payamuṟuttukiṟīrkaḷā? Tiṭamāka eṉakku muṉṉar ettaṉaiyō talaimuṟaiyiṉar ceṉṟu viṭṭaṉarē (avarkaḷ eḻuppappaṭavillaiyā)!" Eṉṟu kūṟiyavaṉaip pātukākkumāṟu avviruvarum, (allāhviṭam pirārttittu piṟaku avaṉiṭam)"uṉakkeṉṉa kēṭu! Nī īmāṉ koḷvāyāka! Niccayamāka allāhviṉ vākkuṟuti meyyāṉatu" eṉṟu allāhviṭam kāval tēṭukiṟārkaḷ; ataṟkavaṉ"ivaiyellām muṉṉuḷḷavarkaḷiṉ kaṭṭukkataikaḷēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟu kūṟukiṟāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 17
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ خَٰسِرِينَ
ittakaiyōriṉ nilaiyō, ivarkaḷukku muṉṉē ceṉṟu pōṉa jiṉkaḷ maṉitarkaḷ kūṭṭattiṉaril (pāvam ceytatiṉāl) evarkaḷukku etirāka (allāhviṉ) vākku meyyāka uṟutiyāy viṭukiṟatō, atu pōṉṟatu tāṉ; niccayamāka ivarkaḷ naṣṭavāḷikaḷāy viṭṭaṉar
Surah Al-Ahqaf, Verse 18
وَلِكُلّٖ دَرَجَٰتٞ مِّمَّا عَمِلُواْۖ وَلِيُوَفِّيَهُمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
aṉṟiyum, ovvoruvarukkum avaravar ceyta ceykaikaḷukkut takunta patavikaḷ (maṟumaiyil) uṇṭu - ākavē avarkaḷ taṅkaḷ ceyalukkuriya kūliyaip pūraṇamākap peṟuvataṟkāka, ākavē avarkaḷ (itil) aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 19
وَيَوۡمَ يُعۡرَضُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَلَى ٱلنَّارِ أَذۡهَبۡتُمۡ طَيِّبَٰتِكُمۡ فِي حَيَاتِكُمُ ٱلدُّنۡيَا وَٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهَا فَٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ عَذَابَ ٱلۡهُونِ بِمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَبِمَا كُنتُمۡ تَفۡسُقُونَ
aṉṟiyum (naraka) neruppiṉ muṉ nirākarippavarkaḷ koṇṭuvarappaṭum nāḷil, "uṅkaḷ ulaka vāḻkkaiyiṉ pōtu uṅkaḷukkuk kiṭaittirunta maṇamāṉa poruṭkaḷaiyellām, vīṇ celavu ceytu, (ulaka) iṉpam tēṭiṉīrkaḷ, "ākavē nīṅkaḷ pūmiyil aniyāyamākap perumaiyaṭittuk koṇṭum, varampu mīṟi (vāḻntu) koṇṭum irunta kāraṇattāl, iḻivu tarum vētaṉaiyai iṉṟu nīṅkaḷ kūliyākak koṭukkappaṭukiṟīrkaḷ" (eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭum)
Surah Al-Ahqaf, Verse 20
۞وَٱذۡكُرۡ أَخَا عَادٍ إِذۡ أَنذَرَ قَوۡمَهُۥ بِٱلۡأَحۡقَافِ وَقَدۡ خَلَتِ ٱلنُّذُرُ مِنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَمِنۡ خَلۡفِهِۦٓ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
Mēlum'ātu' (camūkattāriṉ) cakōtarar (hūtu) tiṭamākavē, avarukku muṉṉarum, avarukkup piṉṉarum eccarikkai ceypavarkaḷ (iṟai tūtarkaḷ) vantirukkiṟārkaḷ - (avar) tam camūkattārai, "allāhvaiyaṉṟi (vēṟu etaṉaiyum) nīṅkaḷ vaṇaṅkātīrkaḷ - niccayamāka oru kaṭumaiyāṉa nāḷiṉ vētaṉai uṅkaḷukku varum eṉṟu nāṉ payappaṭukiṟēṉ" eṉṟu maṇal kuṉṟukaḷiliruntu accamūṭṭi eccarikkai ceytavai (napiyē!) Nīr niṉaivu kūrvīrāka
Surah Al-Ahqaf, Verse 21
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِتَأۡفِكَنَا عَنۡ ءَالِهَتِنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
ataṟku avarkaḷ; "eṅkaḷuṭaiya teyvaṅkaḷai viṭṭum eṅkaḷait tiruppi viṭa nīr eṅkaḷiṭam vantīrā? Nīr uṇmaiyāḷarāka iruntāl, nīr etaik koṇṭu eṅkaḷai payamuṟuttukiṟīrō a(v vētaṉaiyāṉa)taik koṇṭu vārum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 22
قَالَ إِنَّمَا ٱلۡعِلۡمُ عِندَ ٱللَّهِ وَأُبَلِّغُكُم مَّآ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَلَٰكِنِّيٓ أَرَىٰكُمۡ قَوۡمٗا تَجۡهَلُونَ
ataṟkavar; "(atu eppoḻutu varum eṉṟa) ñāṉam niccayamāka allāhviṭam tāṉ irukkiṟatu mēlum, nāṉ etaik koṇṭu uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭirukkiṟēṉō ataiyē nāṉ uṅkaḷukkuc cērppittu, eṭutturaikkiṉṟēṉ - eṉiṉum nāṉ uṅkaḷai aṟivillāta camūkattārākavē kāṇkiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Ahqaf, Verse 23
فَلَمَّا رَأَوۡهُ عَارِضٗا مُّسۡتَقۡبِلَ أَوۡدِيَتِهِمۡ قَالُواْ هَٰذَا عَارِضٞ مُّمۡطِرُنَاۚ بَلۡ هُوَ مَا ٱسۡتَعۡجَلۡتُم بِهِۦۖ رِيحٞ فِيهَا عَذَابٌ أَلِيمٞ
āṉāl avarkaḷō (avarkaḷukku aṉuppappaṭṭa vētaṉai) avarkaḷ irunta paḷḷattākkukaḷai nōkki mēkamāka varuvataik kaṇṭatum, "itu namakku maḻaiyaip poḻiyum mēkamākum" eṉak kūṟiṉārkaḷ; "appaṭiyalla, itu nīṅkaḷ (etaṟkāka) avacarappaṭṭīrkaḷō atutāṉ; (itu koṭuṅ)kāṟṟu - itil nōviṉai ceyyum vētaṉai irukkiṟatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 24
تُدَمِّرُ كُلَّ شَيۡءِۭ بِأَمۡرِ رَبِّهَا فَأَصۡبَحُواْ لَا يُرَىٰٓ إِلَّا مَسَٰكِنُهُمۡۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
atu taṉ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaiyiṉāl ellāp poruṭkaḷaiyum aḻittuviṭum" (eṉṟu kūṟappaṭṭatu). Poḻutu viṭinta pōtu, (aḻikkappaṭṭa avarkaḷuṭaiya) vīṭukaḷait tavira (vēṟu) etuvum kāṇappaṭavillai - ivvāṟē kuṟṟam ceyyum camūkattiṟku nām kūli koṭukkiṟōm
Surah Al-Ahqaf, Verse 25
وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰهُمۡ فِيمَآ إِن مَّكَّنَّـٰكُمۡ فِيهِ وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ سَمۡعٗا وَأَبۡصَٰرٗا وَأَفۡـِٔدَةٗ فَمَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُمۡ سَمۡعُهُمۡ وَلَآ أَبۡصَٰرُهُمۡ وَلَآ أَفۡـِٔدَتُهُم مِّن شَيۡءٍ إِذۡ كَانُواْ يَجۡحَدُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
Uṅkaḷukku (makkāvācikaḷukku) iṅku etil vacatikaḷ ceytu koṭukkātiruntōmō avvacatikaḷaiyellām nām avarkaḷukkut tiṭamākac ceytu koṭuttiruntōm. Mēlum avarkaḷukkum cevip pulaṉaiyum pārvaikaḷaiyum irutayaṅkaḷaiyum nām koṭuttiruntōm; āyiṉum avarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarittuk koṇṭirunta pōtu, avarkaḷuṭaiya cevip pulaṉum, pārvaikaḷum irutayaṅkaḷum avarkaḷukku yātōr payaṉumaḷikkavillai - e(vvē)taṉaip paṟṟi avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭiruntārkaḷō, atuvē avarkaḷaic cūḻntu koṇṭatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 26
وَلَقَدۡ أَهۡلَكۡنَا مَا حَوۡلَكُم مِّنَ ٱلۡقُرَىٰ وَصَرَّفۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
aṉṟiyum, uṅkaḷaic cuṟṟi irunta ū(rā)rkaḷaiyum tiṭamāka nām aḻittirukkiṟōm, avarkaḷ (nērvaḻikku) mīḷum poruṭṭu nām (avarkaḷukkup) pala attāṭcikaḷait tiruppit tiruppik kāṇpittōm
Surah Al-Ahqaf, Verse 27
فَلَوۡلَا نَصَرَهُمُ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ قُرۡبَانًا ءَالِهَةَۢۖ بَلۡ ضَلُّواْ عَنۡهُمۡۚ وَذَٰلِكَ إِفۡكُهُمۡ وَمَا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
(allāhviṭam taṅkaḷai) neruṅka vaikkum teyvaṅkaḷeṉṟu allāh allātavaṟṟai ivarkaḷ eṭuttuk koṇṭārkaḷē, avarkaḷ ēṉ ivarkaḷukku utavi puriyavillai? Āṉāl, avarkaḷ ivarkaḷai viṭṭum maṟaintu viṭṭaṉar - avarkaḷē ivarkaḷ poyyākak kūṟiyataiyum, iṭṭuk kaṭṭiyavaiyumākum
Surah Al-Ahqaf, Verse 28
وَإِذۡ صَرَفۡنَآ إِلَيۡكَ نَفَرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ يَسۡتَمِعُونَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَلَمَّا حَضَرُوهُ قَالُوٓاْ أَنصِتُواْۖ فَلَمَّا قُضِيَ وَلَّوۡاْ إِلَىٰ قَوۡمِهِم مُّنذِرِينَ
mēlum (napiyē!) Nām um'miṭam inta kur'āṉai ceviyuṟum poruṭṭu jiṉkaḷil cilarai tiruppiyatum, avarkaḷ aṅku vanta pōtu, "meḷaṉamāka iruṅkaḷ" eṉṟu (maṟṟavarkaḷukkuc) coṉṉārkaḷ; (ōtutal) muṭintatum tam iṉattāriṭam ceṉṟu avarkaḷai accamūṭṭi eccarikkai ceytaṉar
Surah Al-Ahqaf, Verse 29
قَالُواْ يَٰقَوۡمَنَآ إِنَّا سَمِعۡنَا كِتَٰبًا أُنزِلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّ وَإِلَىٰ طَرِيقٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(Jiṉkaḷ) kūṟiṉārkaḷ; "eṅkaḷuṭaiya camūkattārkaḷē! Niccayamāka nāṅkaḷ oru vētattaic cevimaṭuttōm, atu mūsāvukkup piṉṉar iṟakkappaṭṭirukkiṉṟatu, atu taṉakku muṉṉuḷḷa vētaṅkaḷai uṇmai paṭuttukiṟatu. Atu uṇmaiyiṉ pakkamum, nērāṉa mārkkattiṉ pālum (yāvarukkum)'vaḻi' kāṭṭukiṉṟatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 30
يَٰقَوۡمَنَآ أَجِيبُواْ دَاعِيَ ٱللَّهِ وَءَامِنُواْ بِهِۦ يَغۡفِرۡ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُجِرۡكُم مِّنۡ عَذَابٍ أَلِيمٖ
eṅkaḷ camūkattārē! Uṅkaḷai allāhviṉ pakkam aḻaippavarukku patilaḷittu (avar kūṟuvatai ēṟṟu) avar mītu īmāṉ koḷḷuṅkaḷ. Avaṉ uṅkaḷ pāvaṅkaḷiliruntu uṅkaḷukku maṉṉippaḷippāṉ, nōviṉai tarum vētaṉaiyiliruntu uṅkaḷaip pātukāppāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 31
وَمَن لَّا يُجِبۡ دَاعِيَ ٱللَّهِ فَلَيۡسَ بِمُعۡجِزٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَيۡسَ لَهُۥ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءُۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
āṉāl, evar allāhviṉ pakkam aḻaippavarukku patilaḷikka villaiyō, avar pūmiyil (allāhvai) iyalāmal ākka muṭiyātu avaṉaiyaṉṟi avarai pātukāppōr evarumillai a(ttakaiya)varkaḷ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭilēyē irukkiṉṟārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 32
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَلَمۡ يَعۡيَ بِخَلۡقِهِنَّ بِقَٰدِرٍ عَلَىٰٓ أَن يُحۡـِۧيَ ٱلۡمَوۡتَىٰۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittu avaṟṟiṉ paṭaippāl evvita cōrvumiṉṟi irukkiṉṟāṉē allāh avaṉ niccayamāka marittōrai uyirppikkum āṟṟaluṭaiyavaṉ; ām! Niccayamāka avaṉ ellāp poruḷkaḷ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ eṉpatai avarkaḷ pārkkavillaiyā
Surah Al-Ahqaf, Verse 33
وَيَوۡمَ يُعۡرَضُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَلَى ٱلنَّارِ أَلَيۡسَ هَٰذَا بِٱلۡحَقِّۖ قَالُواْ بَلَىٰ وَرَبِّنَاۚ قَالَ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
mēlum, nirākarippavarkaḷ (naraka) neruppiṉ muṉ koṇṭuvarappaṭum nāḷil (avarkaḷiṭam)"itu uṇmaiyallavā?" (Eṉṟu kēṭkappaṭum;) ataṟvarkaḷ, "eṅkaḷ iṟaivaṉ mītu cattiyamāka, uṇmaitāṉ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ. "Nīṅkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntataṟkāka ivvētaṉaiyai aṉupaviyuṅkaḷ" eṉṟu avaṉ kūṟuvāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 34
فَٱصۡبِرۡ كَمَا صَبَرَ أُوْلُواْ ٱلۡعَزۡمِ مِنَ ٱلرُّسُلِ وَلَا تَسۡتَعۡجِل لَّهُمۡۚ كَأَنَّهُمۡ يَوۡمَ يَرَوۡنَ مَا يُوعَدُونَ لَمۡ يَلۡبَثُوٓاْ إِلَّا سَاعَةٗ مِّن نَّهَارِۭۚ بَلَٰغٞۚ فَهَلۡ يُهۡلَكُ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
(Napiyē!) Nam tūtarkaḷil tiṭacittamuṭaiyavarkaḷ poṟamaiyāka iruntatu pōl, nīrum poṟumaiyuṭaṉ iruppīrāka! Ivarkaḷukkāka (vētaṉaiyai varavaḻaikka) avacarappaṭātīr! Ivarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭatai ivarkaḷ pārkkum nāḷil, avarkaḷ (ippūmiyil) oru nāḷil oru nāḻikaikku mēl irukkavillai (eṉṟu eṇṇuvārkaḷ. Itu) teḷivāka aṟivikka vēṇiṭitē! Eṉavē, varampu mīṟiyavarkaḷ tavira (vēṟu evarum) aḻikkappaṭuvārkaḷā
Surah Al-Ahqaf, Verse 35