Surah Al-Jathiya - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
حمٓ
hā, mīm
Surah Al-Jathiya, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
ivvētam, yāvaraiyum mikaittōṉum ñāṉam mikkōṉumākiya allāhviṭamiruntē iṟakkiyaruḷappaṭṭatu
Surah Al-Jathiya, Verse 2
إِنَّ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
muḥmiṉkaḷukku niccayamāka vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Jathiya, Verse 3
وَفِي خَلۡقِكُمۡ وَمَا يَبُثُّ مِن دَآبَّةٍ ءَايَٰتٞ لِّقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
iṉṉum uṅkaḷaip paṭaittiruppatilum, avaṉ uyirp pirāṇikaḷaip parappiyiruppatilum (nampikkaiyil) uṟutiyuḷḷa camūkattārukku attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Jathiya, Verse 4
وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن رِّزۡقٖ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَا وَتَصۡرِيفِ ٱلرِّيَٰحِ ءَايَٰتٞ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
Mēlum iravu pakal māṟi māṟi varuvatilum, vāṉattiliruntu aruḷ māriyai allāh iṟakki vaittu, iṟantu pōṉa pūmiyai ataik koṇṭu uyirppippatilum; kāṟṟukaḷai māṟi māṟi vīcacceyvatilum aṟivuṭaiya camūkattārukku attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Jathiya, Verse 5
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۖ فَبِأَيِّ حَدِيثِۭ بَعۡدَ ٱللَّهِ وَءَايَٰتِهِۦ يُؤۡمِنُونَ
ivai allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷ, ivaṟṟai (napiyē!) Um'mītu uṇmaiyuṭaṉ ōtik kāṇpikkiṟōm; allāhvukkum avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷukkum piṉṉar ivarkaḷ etaṉait tāṉ nampap pōkiṟārkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 6
وَيۡلٞ لِّكُلِّ أَفَّاكٍ أَثِيمٖ
(cattiyattai puṟakkaṇittup) poyk kaṟpaṉai ceyyum pāvikaḷ yāvarukkum kēṭutāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 7
يَسۡمَعُ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِ ثُمَّ يُصِرُّ مُسۡتَكۡبِرٗا كَأَن لَّمۡ يَسۡمَعۡهَاۖ فَبَشِّرۡهُ بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
taṉ mītu ōtikkāṭṭappaṭum allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaik kēṭkiṟāṉ; piṉpu perumaiyaṭittuk koṇṭu avaṉ ataik kēḷātatu pōl (taṉ nirākarippil) piṭivātam ceykiṟāṉ; a(ttakaiya)vaṉukku nōviṉai ceyyum vētaṉaiyaik koṇṭu naṉmārāyam kūṟuvīrāka
Surah Al-Jathiya, Verse 8
وَإِذَا عَلِمَ مِنۡ ءَايَٰتِنَا شَيۡـًٔا ٱتَّخَذَهَا هُزُوًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
nam vacaṉaṅkaḷiliruntu ētāvatu oṉṟai avaṉ aṟintu koṇṭāl, ataip parikācamāka eṭuttuk koḷkiṟāṉ; a(ttakaiya)varkaḷukku iḻivu tarum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Jathiya, Verse 9
مِّن وَرَآئِهِمۡ جَهَنَّمُۖ وَلَا يُغۡنِي عَنۡهُم مَّا كَسَبُواْ شَيۡـٔٗا وَلَا مَا ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡلِيَآءَۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٌ
avarkaḷukku muṉṉāl narakam irukkiṟatu avarkaḷ campātittuk koṇṭatil epporuḷum avarkaḷukkup payaṉ tarātu allāhvaiyaṉṟi, evaṟṟai avarkaḷ pātukāvalarkaḷāka eṭuttuk koṇṭārkaḷō avaiyum (avarkaḷukkup payaṉ tarātu) mēlum, avarkaḷukku māperum vētaṉaiyumuṇṭu
Surah Al-Jathiya, Verse 10
هَٰذَا هُدٗىۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ لَهُمۡ عَذَابٞ مِّن رِّجۡزٍ أَلِيمٌ
itu (kur'āṉ)tāṉ nērvaḻikāṭyākum, evarkaḷ tam'muṭaiya iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarittu viṭṭārkaḷō, avarkaḷukku nōviṉai mikunta kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Jathiya, Verse 11
۞ٱللَّهُ ٱلَّذِي سَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡبَحۡرَ لِتَجۡرِيَ ٱلۡفُلۡكُ فِيهِ بِأَمۡرِهِۦ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
kappalkaḷ avaṉ kaṭṭaḷaiyaik koṇṭu (kaṭalil) cellum poruṭṭum, nīṅkaḷ avaṉuṭaiya aruḷait tēṭikkoḷḷum poruṭṭum; mēlum avaṉukku naṉṟi celuttum poruṭṭum uṅkaḷukkuk kaṭalai vacappaṭuttik koṭuttavaṉ allāhvē āvāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 12
وَسَخَّرَ لَكُم مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا مِّنۡهُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
Avaṉē vāṉaṅkaḷiluḷḷavai, pūmiyiluḷḷavai aṉaittaiyum taṉ aruḷāl uṅkaḷukku vacappaṭuttik koṭuttirukkiṟāṉ; atil cintikkum camūkattārukku niccayamākap pala attāṭcikaḷ uḷḷaṉa
Surah Al-Jathiya, Verse 13
قُل لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ يَغۡفِرُواْ لِلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ أَيَّامَ ٱللَّهِ لِيَجۡزِيَ قَوۡمَۢا بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷukku (napiyē!) Nīr kūṟiviṭum; allāhvuṭaiya (taṇṭaṉaikkāṉa) nāṭkaḷai nampātavarkaḷai avarkaḷ maṉṉittu (avarkaḷaip paṟṟi allāhviṭam parañ cāṭṭiviṭaṭṭum); jaṉaṅkaḷukku avarkaḷ tēṭik koṇṭa viṉaikkut takkapalaṉai avaṉ koṭuppāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 14
مَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ أَسَآءَ فَعَلَيۡهَاۖ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُمۡ تُرۡجَعُونَ
evar sālihāṉa (nalla) amalai ceykiṟārō atu avarukNku naṉmaiyākum; aṉṟiyum, evar tīmaiyaic ceykiṟārō, atu avarukkē tīmaiyākum, piṉṉar uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamē nīṅkaḷ mīṭṭappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 15
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَ وَرَزَقۡنَٰهُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَفَضَّلۡنَٰهُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
niccayamāka nām, isrāyīliṉ cantatiyiṉarukku vētattaiyum, atikārattaiyum, nupuvvattaiyum koṭuttōm; avarkaḷukku maṇamāṉa uṇavu (vacati)kaḷaiyum koṭuttōm - aṉṟiyum akilattāril avarkaḷai mēṉmaiyākkiṉōm
Surah Al-Jathiya, Verse 16
وَءَاتَيۡنَٰهُم بَيِّنَٰتٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡرِۖ فَمَا ٱخۡتَلَفُوٓاْ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
avarkaḷukku (mārkka viṣayattil) teḷivāṉa kaṭaṭaḷaikaḷaiyum koṭuttōm; eṉiṉum avarkaḷukkiṭaiyē uṇṭāṉa poṟāmaiyiṉāl, avarkaḷukku (vēta) ñāṉam vantapiṉṉarum avarkaḷ apippirāya pētam koṇṭārkaḷ; niccayamāka um iṟaivaṉ avarkaḷ etil apippirāya pētam koṇṭiruntārkaḷō atil kiyāma nāḷil avarkaḷiṭaiyē tīrppuc ceyvāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 17
ثُمَّ جَعَلۡنَٰكَ عَلَىٰ شَرِيعَةٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡرِ فَٱتَّبِعۡهَا وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ
itaṉ piṉṉar ṣarī'attil (mārkkattil) oru nērāṉa vaḻiyil nām ākkiyuḷḷōm. Ākavē nīr ataṉaiyē piṉpaṟṟuvīrāka aṉṟiyum, aṟiyāmal irukkiṉṟārkaḷē avarkaḷiṉ viruppaṅkaḷaip piṉpaṟṟātīr
Surah Al-Jathiya, Verse 18
إِنَّهُمۡ لَن يُغۡنُواْ عَنكَ مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗاۚ وَإِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۖ وَٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلۡمُتَّقِينَ
Niccayamāka avarkaḷ allāhvukku etirāka umakku yātōr utaviyum ceytu viṭa muṭiyātu. Iṉṉum niccayamāka aniyāyakkārarkaḷil cilar cilarukkup pātukāvalarkaḷāka irukkiṟārkaḷ; āṉāl payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku allāhvē pātukāvalaṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 19
هَٰذَا بَصَـٰٓئِرُ لِلنَّاسِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
itu (kur'āṉ) maṉitarkaḷukku teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṇṭatākavum, uṟutiyāṉa nampikkaiyuṭaiya camūkattārukku nērvaḻiyākavum, rahmattākavum irukkiṟatu
Surah Al-Jathiya, Verse 20
أَمۡ حَسِبَ ٱلَّذِينَ ٱجۡتَرَحُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن نَّجۡعَلَهُمۡ كَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَوَآءٗ مَّحۡيَاهُمۡ وَمَمَاتُهُمۡۚ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
evarkaḷ tīmaikaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷai, evarkaḷ īmāṉ koṇṭu nalla amalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷukkuc camamāka nām ākkiviṭuvōm eṉṟu eṇṇukiṉṟārkaḷā? Avarkaḷ uyiruṭaṉiruppatum, maraṇamaṭaivatum camamākumā? Avarkaḷ muṭivu ceytu koṇṭatu mikavum keṭṭatākum
Surah Al-Jathiya, Verse 21
وَخَلَقَ ٱللَّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّ وَلِتُجۡزَىٰ كُلُّ نَفۡسِۭ بِمَا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum allāh uṇmaiyuṭaṉ (takka kāraṇattaik koṇṭē) paṭaittuḷḷāṉ; ovvōr ātmāvum atu tēṭik koṇṭataṟkut takka kūli koṭukkappaṭuvataṟākāka avai aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭā
Surah Al-Jathiya, Verse 22
أَفَرَءَيۡتَ مَنِ ٱتَّخَذَ إِلَٰهَهُۥ هَوَىٰهُ وَأَضَلَّهُ ٱللَّهُ عَلَىٰ عِلۡمٖ وَخَتَمَ عَلَىٰ سَمۡعِهِۦ وَقَلۡبِهِۦ وَجَعَلَ عَلَىٰ بَصَرِهِۦ غِشَٰوَةٗ فَمَن يَهۡدِيهِ مِنۢ بَعۡدِ ٱللَّهِۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
(napiyē!) Evaṉ taṉṉuṭaiya (carīra, maṉō) iccaiyait taṉṉuṭaiya teyvamāka ākkik koṇṭāṉō, avaṉai nīr pārttīrā? Mēlum, aṟintē allāh avaṉai vaḻikēṭṭil viṭṭu avaṉuṭaiya kātukaḷ mītum irutayattiṉ mītum muttiraiyiṭṭu; iṉṉum, avaṉuṭaiya pārvai mītum tiraiyai amaittuviṭṭāṉ. Eṉavē, allāhvukkup piṟaku avaṉukku nērvaḻi kāṇpippavar yār? Nīṅkaḷ cintittu uṇara vēṇṭāmā
Surah Al-Jathiya, Verse 23
وَقَالُواْ مَا هِيَ إِلَّا حَيَاتُنَا ٱلدُّنۡيَا نَمُوتُ وَنَحۡيَا وَمَا يُهۡلِكُنَآ إِلَّا ٱلدَّهۡرُۚ وَمَا لَهُم بِذَٰلِكَ مِنۡ عِلۡمٍۖ إِنۡ هُمۡ إِلَّا يَظُنُّونَ
mēlum (maṟumaiyai nampāta) avarkaḷ; "namatu inta ulaka vāḻkkaiyait tavira vēṟu (vāḻkkai) kiṭaiyātu nām iṟakkiṟōm; jīvikkiṟōm; "kālam" tavira vēṟetuvum nam'mai aḻippatillai" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; avarkaḷukku atu paṟṟiya aṟivu kiṭaiyātu - avarkaḷ (itu paṟṟik kaṟpaṉaiyāka) eṇṇuvatait tavira vēṟillai
Surah Al-Jathiya, Verse 24
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ مَّا كَانَ حُجَّتَهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ ٱئۡتُواْ بِـَٔابَآئِنَآ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Avarkaḷiṭam teḷivāṉa nam vacaṉaṅkaḷ ōtikkāṇpikkappaṭṭāl, avarkaḷuṭaiya vātamellām, "nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl eṅkaḷuṭaiya mūtātaiyarai (eḻuppik) koṇṭu vāruṅkaḷ" eṉpatu tavira vēṟillai
Surah Al-Jathiya, Verse 25
قُلِ ٱللَّهُ يُحۡيِيكُمۡ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يَجۡمَعُكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
allāh uṅkaḷukku uyir koṭukkiṟāṉ; piṉṉar avaṉē uṅkaḷai maraṇam aṭaiyac ceykiṟāṉ; piṉṉar kiyāma nāḷaṉṟu avaṉ uṅkaḷai oṉṟu cērppāṉ - itil cantēkamēyillai" eṉiṉum maṉitaril perumpālōr (itai) aṟiyamāṭṭārkaḷ eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Jathiya, Verse 26
وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَيَوۡمَ تَقُومُ ٱلسَّاعَةُ يَوۡمَئِذٖ يَخۡسَرُ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
aṉṟiyum, vāṉaṅkaḷuṭaiyavum, pūmiyuṭaiyavum āṭci allāhvukkē uriyatu mēlum, iṟutit tīrppukkāṉa vēḷaivantu vāykkum nāḷil, poyyarkaḷ naṣṭamaṭaivārkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 27
وَتَرَىٰ كُلَّ أُمَّةٖ جَاثِيَةٗۚ كُلُّ أُمَّةٖ تُدۡعَىٰٓ إِلَىٰ كِتَٰبِهَا ٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(aṉṟu) ovvoru camutāyattaiyum muḻantāḷiṭṭirukka (napiyē!) Nīr kāṇpīr; ovvoru camutāyamum ataṉataṉ (pativu) puttakattiṉ pakkam aḻaikkappaṭum; aṉṟu, nīṅkaḷ (ulakil) ceytiruntataṟkuriya kūli koṭukkappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 28
هَٰذَا كِتَٰبُنَا يَنطِقُ عَلَيۡكُم بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّا كُنَّا نَسۡتَنسِخُ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
itu uṅkaḷaippaṟṟiya uṇmaiyaik kūṟum nam'muṭaiya puttakam; niccayamāka nām nīṅkaḷ ceytu vantataip pativu ceytu koṇṭiruntōm" (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Jathiya, Verse 29
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُدۡخِلُهُمۡ رَبُّهُمۡ فِي رَحۡمَتِهِۦۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡمُبِينُ
ākavē, evarkaḷ īmāṉ koṇṭu nallamalkaḷ ceytu vantārkaḷō, avarkaḷai avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ taṉ rahamattil piravēcikkac ceyvāṉ; atuvē teḷivāṉa veṟṟiyākum
Surah Al-Jathiya, Verse 30
وَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَفَلَمۡ تَكُنۡ ءَايَٰتِي تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡ وَكُنتُمۡ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ
āṉāl, nirākarittavarkaḷiṭam; "uṅkaḷukku eṉ vacaṉaṅkaḷ ōtikkāṇpikkappaṭṭuk koṇṭu irukkavillaiyā? Appoḻutu nīṅkaḷ perumaiyaṭittuk koṇṭu kuṟṟavāḷikaḷāka iruntīrkaḷ" (eṉṟu collappaṭum)
Surah Al-Jathiya, Verse 31
وَإِذَا قِيلَ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَٱلسَّاعَةُ لَا رَيۡبَ فِيهَا قُلۡتُم مَّا نَدۡرِي مَا ٱلسَّاعَةُ إِن نَّظُنُّ إِلَّا ظَنّٗا وَمَا نَحۡنُ بِمُسۡتَيۡقِنِينَ
Mēlum"niccayamāka allāhviṉ vākkuṟuti uṇmaiyāṉatu maṟumai nāḷ atu paṟṟiyum cantēkamillai" eṉṟu kūṟappaṭṭa pōtu; "(maṟumai) nāḷ eṉṉa eṉṟu nāṅkaḷ aṟiyōm; atu oru veṟum kaṟpaṉai eṉṟē nāṅkaḷ karutukiṟōm. Eṉavē (atai) nāṅkaḷ uṟutiyeṉa nampupavarkaḷallar" eṉṟu nīṅkaḷ kūṟiṉīrkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 32
وَبَدَا لَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا عَمِلُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
avarkaḷ ceyta tīmaiyellām (annāḷil) avarkaḷukku veḷiyākum; etai avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭiruntārkaḷō, atuvē avarkaḷaic cūḻntu koḷḷum
Surah Al-Jathiya, Verse 33
وَقِيلَ ٱلۡيَوۡمَ نَنسَىٰكُمۡ كَمَا نَسِيتُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَا وَمَأۡوَىٰكُمُ ٱلنَّارُ وَمَا لَكُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
iṉṉum, "nīṅkaḷ uṅkaḷuṭaiya innāḷiṉ cantippai maṟantu viṭṭatu pōṉṟē, iṉṟai tiṉam nām uṅkaḷai maṟakkiṟōm; aṉṟiyum nīṅkaḷ taṅkumiṭam narakam tāṉ; mēlum, uṅkaḷukku utavi ceypavar evarumillai" eṉṟu (avarkaḷukkuk) kūṟappaṭum
Surah Al-Jathiya, Verse 34
ذَٰلِكُم بِأَنَّكُمُ ٱتَّخَذۡتُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ هُزُوٗا وَغَرَّتۡكُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ فَٱلۡيَوۡمَ لَا يُخۡرَجُونَ مِنۡهَا وَلَا هُمۡ يُسۡتَعۡتَبُونَ
nīṅkaḷ allahviṉ vacaṉaṅkaḷai ēḷaṉamāka eṭuttuk koṇṭataṉālum ivvulaka vāḻkkai uṅkaḷai mayakki ēmāṟṟi viṭṭatiṉālumē inta nilai. Iṉṟaiya tiṉattil atiliruntu avarkaḷ veḷiyēṟṟappaṭavum māṭṭārkaḷ; maṉṉippaḷikkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 35
فَلِلَّهِ ٱلۡحَمۡدُ رَبِّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَرَبِّ ٱلۡأَرۡضِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
ākavē vāṉaṅkaḷukkum iṟaivaṉāṉa - pūmikkum iṟaivaṉāṉa - akilattārukkellām iṟaivaṉāṉa allāhvukkē ellāp pukaḻum
Surah Al-Jathiya, Verse 36
وَلَهُ ٱلۡكِبۡرِيَآءُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
iṉṉum, vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷa perumai avaṉukkē uriyatu mēlum, avaṉ tāṉ (yāvaraiyum) mikaittavaṉ, ñāṉam mikkōṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 37