Surah Al-Jathiya - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
حمٓ
hā mīm. (Aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉumākiya allāhviṉāl ivvētam iṟakkappaṭṭatu
Surah Al-Jathiya, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
hā mīm. (Aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉumākiya allāhviṉāl ivvētam iṟakkappaṭṭatu
Surah Al-Jathiya, Verse 2
إِنَّ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
nampikkai koṇṭavarkaḷukku, vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum niccayamāka pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Jathiya, Verse 3
وَفِي خَلۡقِكُمۡ وَمَا يَبُثُّ مِن دَآبَّةٍ ءَايَٰتٞ لِّقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
Uṅkaḷaip paṭaittiruppatilum, (pūmiyil) pala jīvarācikaḷai(p pala pākaṅkaḷilum) parappi vaittiruppatilum, (nampikkaiyil) uṟutiyāṉa (nalla) makkaḷukkup pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Jathiya, Verse 4
وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن رِّزۡقٖ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَا وَتَصۡرِيفِ ٱلرِّيَٰحِ ءَايَٰتٞ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
iravu, pakal māṟimāṟi varumpaṭi allāh ceytiruppatilum, vāṉattiliruntu maḻaiyai iṟakki vaittu, ataikkoṇṭu (vaṟaṇṭu) iṟantupōṉa pūmiyai uyirppippatilum, (pala ticaikaḷukku) kāṟṟukaḷai tiruppi viṭuvatilum aṟivuṭaiya makkaḷukkup pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Jathiya, Verse 5
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۖ فَبِأَيِّ حَدِيثِۭ بَعۡدَ ٱللَّهِ وَءَايَٰتِهِۦ يُؤۡمِنُونَ
(napiyē!) Ivai allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷākum. Meyyākavē um mītu nām ivaṟṟai ōtik kāṇpikkiṟōm. Allāhvukkum avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷukkum piṉṉar ivarkaḷ evviṣayattaittāṉ nampuvārkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 6
وَيۡلٞ لِّكُلِّ أَفَّاكٍ أَثِيمٖ
(ivvāṟu nirākarittuviṭṭup poyyāṉa teyvaṅkaḷaik) kaṟpaṉaiyākak kūṟum pāvikaḷukkellām kēṭutāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 7
يَسۡمَعُ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِ ثُمَّ يُصِرُّ مُسۡتَكۡبِرٗا كَأَن لَّمۡ يَسۡمَعۡهَاۖ فَبَشِّرۡهُ بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
avarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷ taṅkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭṭatai cevimaṭuttu viṭṭu piṉṉar, atai cevimaṭukkātavarkaḷaippōl karvam koṇṭu (nirākarippiṉ mītē) piṭivātamāka irukkiṟārkaḷ. Avarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyaik koṇṭu (napiyē!) Naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Al-Jathiya, Verse 8
وَإِذَا عَلِمَ مِنۡ ءَايَٰتِنَا شَيۡـًٔا ٱتَّخَذَهَا هُزُوًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
nam vacaṉaṅkaḷil etai avarkaḷ aṟinta pōtilum, atai avarkaḷ parikācamākavē eṭuttuk koḷkiṉṟaṉar. Ivarkaḷukku iḻivu tarum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Jathiya, Verse 9
مِّن وَرَآئِهِمۡ جَهَنَّمُۖ وَلَا يُغۡنِي عَنۡهُم مَّا كَسَبُواْ شَيۡـٔٗا وَلَا مَا ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡلِيَآءَۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٌ
ivarkaḷukku (ivarkaḷ maraṇitta) piṉṉāl narakamtāṉ irukkiṟatu. Avarkaḷ cēkarittiruppavaiyō allatu taṅkaḷukkup pātukāppāḷarkaḷ eṉṟu avarkaḷ eṭuttukkoṇṭa allāh allātavaiyō, avarkaḷukku oru payaṉum aḷikkātu. Avarkaḷukku kaṭumaiyāṉa vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Jathiya, Verse 10
هَٰذَا هُدٗىۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ لَهُمۡ عَذَابٞ مِّن رِّجۡزٍ أَلِيمٌ
ivvētamtāṉ nērāṉa pātai. Ākavē, evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷukku mika kaṭiṉamāṉa tuṉpuṟuttum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Jathiya, Verse 11
۞ٱللَّهُ ٱلَّذِي سَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡبَحۡرَ لِتَجۡرِيَ ٱلۡفُلۡكُ فِيهِ بِأَمۡرِهِۦ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Allāh, kaṭalai uṅkaḷukku vacatiyāka amaittirukkiṟāṉ. Avaṉ kaṭṭaḷaiyaik koṇṭu (pala nāṭukaḷukkuk) kappalil ceṉṟu (ataṉ mūlam) avaṉuṭaiya aruḷai nīṅkaḷ tēṭik koḷkiṟīrkaḷ. (Ataṟkāka avaṉukku) nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvīrkaḷāka
Surah Al-Jathiya, Verse 12
وَسَخَّرَ لَكُم مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا مِّنۡهُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
(avvāṟē) vāṉaṅkaḷilum pūmiyilumuḷḷa aṉaittaiyumē avaṉ taṉ aruḷāl uṅkaḷu(ṭaiya naṉmai)kku (uḻaikkumpaṭi) kaṭṭuppaṭutti vaittirukkiṟāṉ. Kavaṉittu ārāyum makkaḷukku niccayamāka itil pala paṭippiṉaikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Jathiya, Verse 13
قُل لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ يَغۡفِرُواْ لِلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ أَيَّامَ ٱللَّهِ لِيَجۡزِيَ قَوۡمَۢا بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
(napiyē!) Nampikkaiyāḷarkaḷukku nīr kūṟuvīrāka: “Avarkaḷ allāhvuṭaiya taṇṭaṉaikaḷai nampāta makkaḷai maṉṉittu (avarkaḷ viṣayattai allāhviṭamē viṭṭu) viṭuvārkaḷāka. (Naṉmaiyō, tīmaiyō ceyyum) makkaḷukku avarkaḷ ceyyum ceyalukkut takka palaṉai avaṉ koṭuppāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 14
مَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ أَسَآءَ فَعَلَيۡهَاۖ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُمۡ تُرۡجَعُونَ
evar naṉmai ceykiṟārō atu avarukkē naṉṟu. Evaṉ tīmai ceykiṟāṉō atu avaṉukkē kēṭākum. Piṉṉar, nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamē koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 15
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَ وَرَزَقۡنَٰهُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَفَضَّلۡنَٰهُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
niccayamāka nām isrāyīliṉ cantatikaḷukku vētattaiyum, (ñāṉattaiyum,) atikārattaiyum, napippaṭṭattaiyum koṭuttu mēlāṉa uṇavukaḷaiyum koṭuttōm. Mēlum, ulakattār aṉaivarilum avarkaḷai mēṉmaiyākki vaittōm
Surah Al-Jathiya, Verse 16
وَءَاتَيۡنَٰهُم بَيِّنَٰتٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡرِۖ فَمَا ٱخۡتَلَفُوٓاْ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
mēlum, nam kaṭṭaḷaikaḷaip paṟṟit teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷai nām avarkaḷukkuk koṭuttōm. (Ivvāṟiruntum) avarkaḷ taṅkaḷukkiṭaiyiluḷḷa poṟāmaiyiṉ kāraṇamāka, avarkaḷiṭam (vēta) ñāṉam vantataṉ piṉṉar, avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ (tarkkittuk koṇṭu) pirintu viṭṭaṉar. (Napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ avarkaḷ tarkkittuk koṇṭavaṟṟaip paṟṟi maṟumaiyil avarkaḷukkiṭaiyil tīrppaḷippāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 17
ثُمَّ جَعَلۡنَٰكَ عَلَىٰ شَرِيعَةٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡرِ فَٱتَّبِعۡهَا وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ
Piṟaku, (napiyē!) Mārkkattiṉ nērāṉa oru vaḻiyiltāṉ nām um'mai ākkiyirukkiṟōm. Ākavē, ataiyē nīr piṉpaṟṟi naṭappīrāka! Kalvi ñāṉamaṟṟa inta makkaḷiṉ viruppaṅkaḷai nīr piṉpaṟṟātīr
Surah Al-Jathiya, Verse 18
إِنَّهُمۡ لَن يُغۡنُواْ عَنكَ مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗاۚ وَإِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۖ وَٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلۡمُتَّقِينَ
niccayamāka ivarkaḷ allāhvukku virōtamāka umakku oru utaviyum ceytuviṭa muṭiyātu. Niccayamāka aniyāyakkārarkaḷ cilar, (avarkaḷil) cilarukkuttāṉ naṇparkaḷ. (Nampikkaiyāḷarkaḷukku alla.) Allāhtāṉ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷiṉ naṇpaṉ āvāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 19
هَٰذَا بَصَـٰٓئِرُ لِلنَّاسِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
itu maṉitarkaḷukku teḷivāṉa viḷakkamākavum nampakkūṭiya makkaḷukku nērāṉa vaḻiyākavum aruḷākavum irukkiṟatu
Surah Al-Jathiya, Verse 20
أَمۡ حَسِبَ ٱلَّذِينَ ٱجۡتَرَحُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن نَّجۡعَلَهُمۡ كَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَوَآءٗ مَّحۡيَاهُمۡ وَمَمَاتُهُمۡۚ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
evarkaḷ pāvattait tēṭik koṇṭārkaḷō avarkaḷai, nampikkaikoṇṭu naṟceyalkaḷaic ceytavarkaḷaip pōl nām ākkiviṭuvōm eṉṟu eṇṇik koṇṭirukkiṉṟaṉarā? Avarkaḷ uyiruṭaṉ iruppatum avarkaḷ iṟantuviṭuvatum camamē. Avarkaḷ (itaṟku māṟākac) ceytu koṇṭa muṭivu makā keṭṭatu
Surah Al-Jathiya, Verse 21
وَخَلَقَ ٱللَّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّ وَلِتُجۡزَىٰ كُلُّ نَفۡسِۭ بِمَا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum allāh takka kāraṇattiṉ mītē paṭaittirukkiṟāṉ. Ākavē, (avarkaḷil uḷḷa) ovvoru ātmāvukkum avaṟṟiṉ ceyalukkuttakka kūliyē koṭukkappaṭum. Avai (aṇuvaḷavum) aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭātu
Surah Al-Jathiya, Verse 22
أَفَرَءَيۡتَ مَنِ ٱتَّخَذَ إِلَٰهَهُۥ هَوَىٰهُ وَأَضَلَّهُ ٱللَّهُ عَلَىٰ عِلۡمٖ وَخَتَمَ عَلَىٰ سَمۡعِهِۦ وَقَلۡبِهِۦ وَجَعَلَ عَلَىٰ بَصَرِهِۦ غِشَٰوَةٗ فَمَن يَهۡدِيهِ مِنۢ بَعۡدِ ٱللَّهِۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
(napiyē!) Taṉ iccaiyai(t tāṉ vaṇaṅkum) teyvamāka eṭuttuk koṇṭa oruvaṉai nīr kavaṉittīrā? Avaṉukku(p pōtumāṉa) kalvi iruntum (avaṉatu pāvattiṉ kāraṇamāka) allāh avaṉait tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭṭāṉ. Avaṉuṭaiya ceviyiṉ mītum, uḷḷattiṉ mītum muttiraiyiṭṭu viṭṭāṉ. Avaṉuṭaiya pārvaiyiṉ mītum oru tiraiyai amaittu viṭṭāṉ. Allāh ivvāṟu ceyta piṉṉar, avaṉai yārāltāṉ nērāṉa vaḻiyil celutta muṭiyum? Nīṅkaḷ nalluṇarvu peṟa vēṇṭāmā
Surah Al-Jathiya, Verse 23
وَقَالُواْ مَا هِيَ إِلَّا حَيَاتُنَا ٱلدُّنۡيَا نَمُوتُ وَنَحۡيَا وَمَا يُهۡلِكُنَآ إِلَّا ٱلدَّهۡرُۚ وَمَا لَهُم بِذَٰلِكَ مِنۡ عِلۡمٍۖ إِنۡ هُمۡ إِلَّا يَظُنُّونَ
‘‘Ivvulakattil nām vāḻum vāḻkkaiyait tavira vēṟoru vāḻkkai illai'' eṉṟum, ‘‘(itiltāṉ) nām vāḻntu koṇṭirukkiṟōm; piṉṉar iṟantu viṭukiṟōm. Kālattait tavira (vēṟu etuvum) nam'mai aḻippatillai'' eṉṟum avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Itaippaṟṟi ivarkaḷukku oru ñāṉamum illai. Ivarkaḷ vīṇ cantēkattil āḻntiruppōrait tavira vēṟillai
Surah Al-Jathiya, Verse 24
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ مَّا كَانَ حُجَّتَهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ ٱئۡتُواْ بِـَٔابَآئِنَآ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
avarkaḷukku teḷivāṉa namatu vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl (avarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki,) ‘‘meyyākavē (maraṇittavarkaḷ uyirpeṟṟu eḻumpuvārkaḷ eṉṟa viṣayattil) nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl, (iṟantu pōṉa) eṅkaḷ mūtātaikaḷai (uyirppittuk) koṇṭu vāruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvatait tavira, (vēṟu) patil kūṟa avarkaḷukku muṭivatillai
Surah Al-Jathiya, Verse 25
قُلِ ٱللَّهُ يُحۡيِيكُمۡ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يَجۡمَعُكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(napiyē!) Nīr avarkaḷai nōkki kūṟuvīrāka: ‘‘Allāhtāṉ uṅkaḷai uyirppittāṉ; (nāṉalla.) Avaṉē uṅkaḷai maraṇikkavaippāṉ. Piṉṉar, maṟumai nāḷil (uyir koṭuttu) uṅkaḷai oṉṟu cērppāṉ. Itil oru cantēkamum illai. Āyiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ itai aṟintu koḷvatillai
Surah Al-Jathiya, Verse 26
وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَيَوۡمَ تَقُومُ ٱلسَّاعَةُ يَوۡمَئِذٖ يَخۡسَرُ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ āṭci allāhvukkuriyatē. Vicāraṇai nāḷ varum aṉṟu (nam vacaṉaṅkaḷaip) poyyākkiyavarkaḷ annāḷil naṣṭattiṟku uḷḷāki iruppārkaḷ
Surah Al-Jathiya, Verse 27
وَتَرَىٰ كُلَّ أُمَّةٖ جَاثِيَةٗۚ كُلُّ أُمَّةٖ تُدۡعَىٰٓ إِلَىٰ كِتَٰبِهَا ٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(napiyē! Annāḷil) ovvoru vakuppārum, muḻantāḷiṭṭirukkak kāṇpīr. Ovvoru vakuppārum (vicāraṇaikkāka) avarkaḷuṭaiya (pativup) puttakattai nōkki aḻaikkappaṭuvārkaḷ. (Avarkaḷai nōkki) ‘‘iṉṟaiya tiṉam nīṅkaḷ uṅkaḷ ceyalukkuriya kūliyai koṭukkappaṭuvīrkaḷ'' (eṉṟum)
Surah Al-Jathiya, Verse 28
هَٰذَا كِتَٰبُنَا يَنطِقُ عَلَيۡكُم بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّا كُنَّا نَسۡتَنسِخُ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
‘‘Itu (uṅkaḷ ceyalaip paṟṟiya) namatu (pativup) puttakam. Itu uṅkaḷaip paṟṟiya uṇmaiyaiyē kūṟum. Niccayamāka nām, nīṅkaḷ ceytavaṟṟaiyellām eḻuti vaittirukkiṟōm'' (eṉṟum kūṟappaṭum)
Surah Al-Jathiya, Verse 29
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُدۡخِلُهُمۡ رَبُّهُمۡ فِي رَحۡمَتِهِۦۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡمُبِينُ
evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceytārkaḷō avarkaḷai, avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ taṉ aruḷil pukuttuvāṉ. Itutāṉ mikat teḷivāṉa veṟṟiyākum
Surah Al-Jathiya, Verse 30
وَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَفَلَمۡ تَكُنۡ ءَايَٰتِي تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡ وَكُنتُمۡ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ
evarkaḷ (nam vacaṉaṅkaḷai) nirākarittārkaḷō (avarkaḷai nōkki) uṅkaḷukku nam vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭavillaiyā? Accamayam nīṅkaḷ perumaikoṇṭu (ataip puṟakkaṇittu) viṭṭīrkaḷ. Iṉṉum nīṅkaḷ kuṟṟavāḷikaḷāka iruntīrkaḷ'' (eṉṟum kūṟappaṭum)
Surah Al-Jathiya, Verse 31
وَإِذَا قِيلَ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَٱلسَّاعَةُ لَا رَيۡبَ فِيهَا قُلۡتُم مَّا نَدۡرِي مَا ٱلسَّاعَةُ إِن نَّظُنُّ إِلَّا ظَنّٗا وَمَا نَحۡنُ بِمُسۡتَيۡقِنِينَ
mēlum, ‘‘niccayamāka allāhvuṭaiya vākkuṟuti uṇmaiyāṉatu, maṟumai varuvatil aṟavē cantēkamillai'' eṉṟu (uṅkaḷukkuk) kūṟappaṭṭāl ataṟku, ‘‘maṟumai iṉṉateṉṟē nāṅkaḷ aṟiyōm. Atu (vīṇāṉa) veṟum eṇṇattait tavira vēṟillai eṉṟē eṇṇukiṟōm. Atai (meyyeṉṟu) nāṅkaḷ nampavumillai'' eṉṟu nīṅkaḷ kūṟiṉīrkaḷ (allavā?) Eṉṟu (avarkaḷiṭam) kēṭkappaṭum
Surah Al-Jathiya, Verse 32
وَبَدَا لَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا عَمِلُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
avarkaḷ ceytu koṇṭirunta tīya ceyalkaḷ aṉaittum, avarkaḷukku veḷippaṭṭuviṭum. Avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭiruntavai avarkaḷaic cūḻntukoḷḷum
Surah Al-Jathiya, Verse 33
وَقِيلَ ٱلۡيَوۡمَ نَنسَىٰكُمۡ كَمَا نَسِيتُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَا وَمَأۡوَىٰكُمُ ٱلنَّارُ وَمَا لَكُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
(avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ innāḷai cantippatai maṟantavāṟē, nāmum iṉṟaiya tiṉam uṅkaḷai maṟantuviṭṭōm. Uṅkaḷ taṅkumiṭam narakamtāṉ. (Iṉṟaiya tiṉam) uṅkaḷukku utavi ceypavarkaḷ yārumillai'' eṉṟum kūṟappaṭum
Surah Al-Jathiya, Verse 34
ذَٰلِكُم بِأَنَّكُمُ ٱتَّخَذۡتُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ هُزُوٗا وَغَرَّتۡكُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ فَٱلۡيَوۡمَ لَا يُخۡرَجُونَ مِنۡهَا وَلَا هُمۡ يُسۡتَعۡتَبُونَ
Itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamāka nīṅkaḷ allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip parikācamāka eṭuttuk koṇṭīrkaḷ. Ivvulaka vāḻkkai uṅkaḷai mayakki viṭṭatu (eṉṟum kūṟappaṭum). Iṉṟaiya tiṉam narakattiliruntu avarkaḷ veḷiyēṟṟappaṭamāṭṭārkaḷ. Avarkaḷuṭaiya maṉṉippuk kōralum aṅkīkarikkappaṭātu
Surah Al-Jathiya, Verse 35
فَلِلَّهِ ٱلۡحَمۡدُ رَبِّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَرَبِّ ٱلۡأَرۡضِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
vāṉaṅkaḷiṉ iṟaivaṉum, pūmiyiṉ iṟaivaṉum, iṉṉum akilattār aṉaivariṉ iṟaivaṉumākiya allāhvukkē ellāp pukaḻum urittākum
Surah Al-Jathiya, Verse 36
وَلَهُ ٱلۡكِبۡرِيَآءُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷa ellā perumaikaḷum avaṉukkē contamāṉavai. Avaṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Al-Jathiya, Verse 37