Surah Ad-Dukhan - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
حمٓ
hā mīm. Teḷivāṉa ivvētattiṉ mītu cattiyamāka
Surah Ad-Dukhan, Verse 1
وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
hā mīm. Teḷivāṉa ivvētattiṉ mītu cattiyamāka
Surah Ad-Dukhan, Verse 2
إِنَّآ أَنزَلۡنَٰهُ فِي لَيۡلَةٖ مُّبَٰرَكَةٍۚ إِنَّا كُنَّا مُنذِرِينَ
niccayamāka itai mikka pākkiyamuḷḷa (‘lailattul katru' eṉṟa) ōr iravil (mutal muṟaiyāka) iṟakkivaittōm. Niccayamāka nām (itaṉ mūlam) accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 3
فِيهَا يُفۡرَقُ كُلُّ أَمۡرٍ حَكِيمٍ
uṟutiyāṉa ellā kāriyaṅkaḷum atiltāṉ nam kaṭṭaḷaiyiṉpaṭi (tīrmāṉikkappaṭṭu) pirittuk koṭukkappaṭukiṉṟaṉa
Surah Ad-Dukhan, Verse 4
أَمۡرٗا مِّنۡ عِندِنَآۚ إِنَّا كُنَّا مُرۡسِلِينَ
(napiyē!) Niccayamāka nām (uṅkaḷai avarkaḷiṭam nam tūtarāka) aṉuppukiṟōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 5
رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(atu) umatu iṟaivaṉiṉ aruḷākum. Niccayamāka avaṉtāṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉum, naṉkaṟintavaṉum āvāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 6
رَبِّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَآۖ إِن كُنتُم مُّوقِنِينَ
nīṅkaḷ (uṇmaiyai) uṟuti koḷpavarkaḷāka iruntāl vāṉaṅkaḷ, pūmi, iṉṉum ivaṟṟukku mattiyil uḷḷavaṟṟiṉ contakkāraṉ avaṉē (eṉpatai nampuṅkaḷ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 7
لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ رَبُّكُمۡ وَرَبُّ ءَابَآئِكُمُ ٱلۡأَوَّلِينَ
avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟu iṟaivaṉillai. Avaṉē (paṭaippukaḷai) uyirppikkiṟāṉ; maraṇikkavum vaikkiṟāṉ. Avaṉē uṅkaḷ iṟaivaṉum uṅkaḷ mūtātaikaḷiṉ iṟaivaṉumāvāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 8
بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ يَلۡعَبُونَ
eṉiṉum, avarkaḷ (ivviṣayattilum vīṇ) cantēkattiltāṉ viḷaiyāṭik koṇṭirukkiṉṟaṉar
Surah Ad-Dukhan, Verse 9
فَٱرۡتَقِبۡ يَوۡمَ تَأۡتِي ٱلسَّمَآءُ بِدُخَانٖ مُّبِينٖ
(napiyē!) Teḷivāṉatoru pukai, vāṉattiliruntu varum nāḷai etirpārttiruppīrāka
Surah Ad-Dukhan, Verse 10
يَغۡشَى ٱلنَّاسَۖ هَٰذَا عَذَابٌ أَلِيمٞ
Maṉitarkaḷ aṉaivaraiyum atu cūḻntu koḷḷum. Atu oru tuṉpuṟuttum vētaṉaiyākum
Surah Ad-Dukhan, Verse 11
رَّبَّنَا ٱكۡشِفۡ عَنَّا ٱلۡعَذَابَ إِنَّا مُؤۡمِنُونَ
(annāḷil maṉitarkaḷ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷai viṭṭum ivvētaṉaiyai nīkkiviṭu. Niccayamāka nāṅkaḷ (uṉṉai) nampikkai koḷkiṟōm'' (eṉṟu kūṟuvārkaḷ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 12
أَنَّىٰ لَهُمُ ٱلذِّكۡرَىٰ وَقَدۡ جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مُّبِينٞ
(annērattil avarkaḷiṉ) nalluṇarcci evvāṟu avarkaḷukkup payaṉaḷikkum? Niccayamāka (namatu) teḷivāṉa tūtar (itaṟku muṉṉar) avarkaḷiṭam vantē irukkiṟār
Surah Ad-Dukhan, Verse 13
ثُمَّ تَوَلَّوۡاْ عَنۡهُ وَقَالُواْ مُعَلَّمٞ مَّجۡنُونٌ
eṉiṉum, avarkaḷ avaraip puṟakkaṇittu, (avaraippaṟṟi ‘‘ivar) evarālō kaṟpikkappaṭṭa oru paittiyakkārartāṉ'' eṉṟu kūṟiṉar
Surah Ad-Dukhan, Verse 14
إِنَّا كَاشِفُواْ ٱلۡعَذَابِ قَلِيلًاۚ إِنَّكُمۡ عَآئِدُونَ
(meyyākavē nīṅkaḷ nalluṇarcci peṟuvīrkaḷ eṉṟu) avvētaṉaiyai mēlum ciṟitu kālattiṟku nīkkivaittōm. (Eṉiṉum) niccayamāka (nīṅkaḷ pāvam) ceyyavē mīḷukiṟīrkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 15
يَوۡمَ نَبۡطِشُ ٱلۡبَطۡشَةَ ٱلۡكُبۡرَىٰٓ إِنَّا مُنتَقِمُونَ
mikka palamāka (avarkaḷai) nām piṭikkum annāḷil niccayamāka (avarkaḷiṭam) paḻivāṅkiyē tīruvōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 16
۞وَلَقَدۡ فَتَنَّا قَبۡلَهُمۡ قَوۡمَ فِرۡعَوۡنَ وَجَآءَهُمۡ رَسُولٞ كَرِيمٌ
ivarkaḷukku muṉṉarum, ḥpir'avṉuṭaiya makkaḷai niccayamāka nām cōtittōm. Avarkaḷiṭam kaṇṇiyamāṉa (nam) tūtar oruvar vantār
Surah Ad-Dukhan, Verse 17
أَنۡ أَدُّوٓاْ إِلَيَّ عِبَادَ ٱللَّهِۖ إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
‘‘allāhviṉ aṭiyār(kaḷākiya isrāyīliṉ cantati)kaḷai eṉṉiṭam oppaṭaittu viṭuṅkaḷ. Niccayamāka nāṉ (iṟaivaṉiṭamiruntu) uṅkaḷiṭam vantuḷḷa nampikkaiyāṉa tūtar āvēṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 18
وَأَن لَّا تَعۡلُواْ عَلَى ٱللَّهِۖ إِنِّيٓ ءَاتِيكُم بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
allāhvukku (muṉ āṇavam koḷḷātīrkaḷ, avaṉukku) nīṅkaḷ māṟu ceyyātīrkaḷ. Niccayamāka nāṉ uṅkaḷiṭam teḷivāṉa ōr attāṭciyaik koṇṭuvantirukkiṟēṉ'' eṉṟu avar kūṟiṉār. (Ataṟkavarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ uṅkaḷai kalleṟintu koṉṟu viṭuvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 19
وَإِنِّي عُذۡتُ بِرَبِّي وَرَبِّكُمۡ أَن تَرۡجُمُونِ
(ataṟku mūsā) ‘‘eṉṉai nīṅkaḷ kalleṟintu kolvatai viṭṭum eṉatu iṟaivaṉum, uṅkaḷ iṟaivaṉumākiya allāhviṭam nāṉ pātukāpput tēṭukiṟēṉ'' eṉṟār
Surah Ad-Dukhan, Verse 20
وَإِن لَّمۡ تُؤۡمِنُواْ لِي فَٱعۡتَزِلُونِ
‘‘Nīṅkaḷ eṉṉai nampāviṭil eṉṉaiviṭṭu vilakik koḷḷuṅkaḷ'' (eṉṟum kūṟi)
Surah Ad-Dukhan, Verse 21
فَدَعَا رَبَّهُۥٓ أَنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ قَوۡمٞ مُّجۡرِمُونَ
taṉ iṟaivaṉai aḻaittu ‘‘niccayamāka ivarkaḷ pāvam ceyyum makkaḷākavē irukkiṟārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ad-Dukhan, Verse 22
فَأَسۡرِ بِعِبَادِي لَيۡلًا إِنَّكُم مُّتَّبَعُونَ
(ataṟku iṟaivaṉ) ‘‘nīr (isravēlarkaḷākiya) eṉ aṭiyārkaḷai aḻaittukkoṇṭu iravōṭu iravāka ceṉṟu viṭuṅkaḷ. Eṉiṉum, niccayamāka (avarkaḷ) uṅkaḷaip piṉtoṭarntu varuvārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 23
وَٱتۡرُكِ ٱلۡبَحۡرَ رَهۡوًاۖ إِنَّهُمۡ جُندٞ مُّغۡرَقُونَ
(nīṅkaḷ celvataṟkākap piḷanta) kaṭalai vaṟaṇṭupōṉa atē nilaiyil viṭṭu viṭṭu (nīṅkaḷ kaṭalaik kaṭantu) viṭuṅkaḷ. Niccayamāka avarkaḷuṭaiya paṭaikaḷ aṉaittum kaṭalil mūḻkaṭikkappaṭṭu viṭum'' (eṉṟu kūṟi, avvāṟē mūḻkaṭittāṉ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 24
كَمۡ تَرَكُواْ مِن جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٖ
(avarkaḷ) ettaṉaiyō cōlaikaḷaiyum, nīraruvikaḷaiyum viṭṭuc ceṉṟaṉar
Surah Ad-Dukhan, Verse 25
وَزُرُوعٖ وَمَقَامٖ كَرِيمٖ
iṉṉum evvaḷavō vivacāyaṅkaḷaiyum, mēlāṉa vīṭukaḷaiyum (viṭṭuc ceṉṟaṉar)
Surah Ad-Dukhan, Verse 26
وَنَعۡمَةٖ كَانُواْ فِيهَا فَٰكِهِينَ
avarkaḷ iṉpam aṉupavittuk koṇṭirunta ettaṉaiyō cukam tarum poruḷkaḷaiyum (viṭṭuc ceṉṟaṉar)
Surah Ad-Dukhan, Verse 27
كَذَٰلِكَۖ وَأَوۡرَثۡنَٰهَا قَوۡمًا ءَاخَرِينَ
ivvāṟē (naṭaipeṟṟatu). Avaṟṟaiyellām avarkaḷ allāta vēṟu makkaḷukkuc contamākki vaittōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 28
فَمَا بَكَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلسَّمَآءُ وَٱلۡأَرۡضُ وَمَا كَانُواْ مُنظَرِينَ
(aḻintupōṉa) avarkaḷaip paṟṟi, vāṉamō pūmiyō (oṉṟumē tukkittu) aḻavillai! (Tappittuk koḷḷavum) avarkaḷukku avakācam koṭukkappaṭa villai
Surah Ad-Dukhan, Verse 29
وَلَقَدۡ نَجَّيۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مِنَ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡمُهِينِ
(ivvāṟē) iḻivu tarum vētaṉaiyil iruntu isrāyīliṉ cantatikaḷai pātukāttuk koṇṭōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 30
مِن فِرۡعَوۡنَۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَالِيٗا مِّنَ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
ḥpir'avṉiṭamiruntu (avarkaḷaip pātukāttōm). Niccayamāka avaṉ varampu mīṟikaḷil ōr āṇavam koṇṭavaṉāka iruntāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 31
وَلَقَدِ ٱخۡتَرۡنَٰهُمۡ عَلَىٰ عِلۡمٍ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
(ivvāṟu ḥpir'avṉai mūḻkaṭitta piṉṉar) isrāyīluṭaiya cantatikaḷiṉ taṉmaiyai aṟintē ulakattār aṉaivarilum avarkaḷait tērnteṭuttōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 32
وَءَاتَيۡنَٰهُم مِّنَ ٱلۡأٓيَٰتِ مَا فِيهِ بَلَـٰٓؤٞاْ مُّبِينٌ
iṉṉum, avarkaḷukku (maṉṉu salvā pōṉṟa) pala attāṭcikaḷaiyum nām koṭuttōm. Avaṟṟil, avarkaḷukkup perum cōtaṉai iruntatu
Surah Ad-Dukhan, Verse 33
إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ لَيَقُولُونَ
(Eṉiṉum,) niccayamāka (nirākarippāḷarkaḷākiya) ivarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 34
إِنۡ هِيَ إِلَّا مَوۡتَتُنَا ٱلۡأُولَىٰ وَمَا نَحۡنُ بِمُنشَرِينَ
‘‘ivvulakil nām marikkum im'maraṇattait tavira vēṟoṉṟum illai. (Maraṇitta piṉṉar,) nām uyir koṭuttu eḻuppappaṭa māṭṭōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 35
فَأۡتُواْ بِـَٔابَآئِنَآ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(mēlum, nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki,) ‘‘nīṅkaḷ kūṟuvatu uṇmaiyāyiṉ, (iṟantu pōṉa) eṅkaḷ mūtātaikaḷaik koṇṭu vāruṅkaḷ'' (eṉṟaṉar)
Surah Ad-Dukhan, Verse 36
أَهُمۡ خَيۡرٌ أَمۡ قَوۡمُ تُبَّعٖ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ مُجۡرِمِينَ
(napiyē!) Ivarkaḷ mēlāṉavarkaḷā? Allatu ‘tuppa'u' eṉṉum makkaḷum avarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum mēlāṉavarkaḷā? Avarkaḷai (ellām) nām aḻittuviṭṭōm. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka avarkaḷum pāvam ceypavarkaḷākavē iruntaṉar
Surah Ad-Dukhan, Verse 37
وَمَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا لَٰعِبِينَ
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum, ataṟku mattiyil uḷḷavaṟṟaiyum viḷaiyāṭṭukkāka nām paṭaikkavillai
Surah Ad-Dukhan, Verse 38
مَا خَلَقۡنَٰهُمَآ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
niccayamāka takka kāraṇattiṟkākavē tavira, ivaṟṟai nām paṭaikkavillai. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ itai aṟintukoḷvatillai
Surah Ad-Dukhan, Verse 39
إِنَّ يَوۡمَ ٱلۡفَصۡلِ مِيقَٰتُهُمۡ أَجۡمَعِينَ
niccayamāka niyāyat tīrppu nāḷtāṉ avarkaḷ aṉaivarukkum kuṟippiṭṭa tavaṇaiyākum
Surah Ad-Dukhan, Verse 40
يَوۡمَ لَا يُغۡنِي مَوۡلًى عَن مَّوۡلٗى شَيۡـٔٗا وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
annāḷil, oru naṇpaṉ maṟṟoru naṇpaṉukku ettakaiya utaviyum purintu payaṉaḷikka māṭṭāṉ. Avaṉukkum evaruṭaiya utaviyum kiṭaikkātu
Surah Ad-Dukhan, Verse 41
إِلَّا مَن رَّحِمَ ٱللَّهُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
āyiṉum, evarkaḷ mītu allāh aruḷ purintāṉō (avarkaḷukku ellā utaviyum kiṭaikkum). Niccayamāka avaṉtāṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum makā karuṇaiyuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 42
إِنَّ شَجَرَتَ ٱلزَّقُّومِ
niccayamāka (narakattilirukkum)kaḷḷi maramtāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 43
طَعَامُ ٱلۡأَثِيمِ
pāviyiṉ uṇavu
Surah Ad-Dukhan, Verse 44
كَٱلۡمُهۡلِ يَغۡلِي فِي ٱلۡبُطُونِ
(atu) urukiya cempaippōl avaṉuṭaiya vayiṟṟil kotikkum
Surah Ad-Dukhan, Verse 45
كَغَلۡيِ ٱلۡحَمِيمِ
cūṭāṉa taṇṇīr kotippataip pōl (atu kotittup poṅki varum)
Surah Ad-Dukhan, Verse 46
خُذُوهُ فَٱعۡتِلُوهُ إِلَىٰ سَوَآءِ ٱلۡجَحِيمِ
‘‘avaṉaip piṭittu iḻuttuk koṇṭu narakattiṉ mattiyil celluṅkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 47
ثُمَّ صُبُّواْ فَوۡقَ رَأۡسِهِۦ مِنۡ عَذَابِ ٱلۡحَمِيمِ
piṟaku, avaṉuṭaiya talaikkumēl kotit(tuk kāyn)ta taṇṇīrai ūṟṟi nōviṉai ceyyuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭuvatuṭaṉ, avaṉai nōkki ēḷaṉamāka)
Surah Ad-Dukhan, Verse 48
ذُقۡ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡكَرِيمُ
‘‘Niccayamāka nī mikka kaṇṇiyamum mariyātaiyum uṭaiyavaṉ. Ātalāl, nī (ivvētaṉaiyaic ciṟitu) cuvaittup pār'' (eṉṟum kūṟappaṭum)
Surah Ad-Dukhan, Verse 49
إِنَّ هَٰذَا مَا كُنتُم بِهِۦ تَمۡتَرُونَ
niccayamāka itutāṉ nīṅkaḷ cantēkittuk koṇṭiruntavai
Surah Ad-Dukhan, Verse 50
إِنَّ ٱلۡمُتَّقِينَ فِي مَقَامٍ أَمِينٖ
iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷō, niccayamāka accamaṟṟa iṭattil
Surah Ad-Dukhan, Verse 51
فِي جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٖ
atuvum corkkac cōlaikaḷil, ūṟṟukaḷiṉ camīpamāka
Surah Ad-Dukhan, Verse 52
يَلۡبَسُونَ مِن سُندُسٖ وَإِسۡتَبۡرَقٖ مُّتَقَٰبِلِينَ
melliyatum mottamāṉatum (āka, avarkaḷ virumpiya) paṭṭāṭaikaḷai aṇintu, oruvarai oruvar mukam nōkki (uṭkārntu makiḻcciyuṭaṉ pēcikkoṇṭu) iruppārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 53
كَذَٰلِكَ وَزَوَّجۡنَٰهُم بِحُورٍ عِينٖ
ivvāṟē (cantēkamiṉṟi naṭaipeṟum). Mēlum, ‘hūrul īṉ' (eṉṉum kaṇṇaḻakikaḷākiya kaṉṉi)kaḷaiyum nām avarkaḷukku tirumaṇam ceytu vaippōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 54
يَدۡعُونَ فِيهَا بِكُلِّ فَٰكِهَةٍ ءَامِنِينَ
accamaṟṟavarkaḷāka (avarkaḷ virumpiya) kaṉivarkkaṅkaḷ aṉaittaiyum, aṅku kēṭṭu (vāṅkip pucittu) koṇṭum iruppārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 55
لَا يَذُوقُونَ فِيهَا ٱلۡمَوۡتَ إِلَّا ٱلۡمَوۡتَةَ ٱلۡأُولَىٰۖ وَوَقَىٰهُمۡ عَذَابَ ٱلۡجَحِيمِ
muntiya maraṇattait tavira, atil avarkaḷ vēṟu oru maraṇattaiyum aṉupavikka māṭṭārkaḷ. (Atāvatu: Maraṇikkātu eṉṟeṉṟum vāḻvārkaḷ.) Iṉṉum, avarkaḷai naraka vētaṉaiyiliruntu, (iṟaivaṉ) kāppāṟṟiṉāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 56
فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكَۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
(napiyē! Itu) umatu iṟaivaṉiṉ aruḷākum. Itutāṉ makattāṉa perum veṟṟiyumākum
Surah Ad-Dukhan, Verse 57
فَإِنَّمَا يَسَّرۡنَٰهُ بِلِسَانِكَ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
(napiyē!) Avarkaḷ nalluṇarcci peṟum poruṭṭē ivvētattai nām umatu moḻiyil (iṟakki atai) eḷitākki vaittōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 58
فَٱرۡتَقِبۡ إِنَّهُم مُّرۡتَقِبُونَ
(itaik koṇṭu avarkaḷ nalluṇarcci peṟavillaiyeṉil, avarkaḷukku varakkūṭiya tīṅkai) nīr etirpārttiruppīrāka. Niccayamāka avarkaḷum etirpārttē iruppārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 59