Surah Ad-Dukhan - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
حمٓ
hā, mīm
Surah Ad-Dukhan, Verse 1
وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
teḷivāṉa ivvētattiṉ mītu cattiyamāka
Surah Ad-Dukhan, Verse 2
إِنَّآ أَنزَلۡنَٰهُ فِي لَيۡلَةٖ مُّبَٰرَكَةٍۚ إِنَّا كُنَّا مُنذِرِينَ
niccayamāka, nām ataṉai pākkiyamuḷḷa iravilē iṟakkiṉōm; niccayamāka (ataṉ mūlam) accamūṭṭi eccarittuk koṇṭē irukkiṉṟōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 3
فِيهَا يُفۡرَقُ كُلُّ أَمۡرٍ حَكِيمٍ
atil mukkiyamāṉa ovvoru viṣayaṅkaḷum tīrmāṉikkappaṭukiṟatu
Surah Ad-Dukhan, Verse 4
أَمۡرٗا مِّنۡ عِندِنَآۚ إِنَّا كُنَّا مُرۡسِلِينَ
akkaṭṭaḷai nam'miṭamiruntu vantatākum; nām niccayamāka (tūtarkaḷai) aṉuppupavarkaḷāka iruntōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 5
رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(Atu) um'muṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu vantuḷḷa rahmattākum; niccayamāka, avaṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉ; naṉkaṟipavaṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 6
رَبِّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَآۖ إِن كُنتُم مُّوقِنِينَ
nīṅkaḷ uṟutiyuṭaiyavarkaḷāyiruppiṉ, vāṉaṅkaḷ, pūmi, ivviraṇṭiṟku miṭaiyiluḷḷavai ākiyavaṟṟiṟku avaṉē iṟaivaṉ (eṉpataik kāṇpīrkaḷ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 7
لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ رَبُّكُمۡ وَرَبُّ ءَابَآئِكُمُ ٱلۡأَوَّلِينَ
avaṉaiyaṉṟi (vēṟu) nāyaṉ illai. Avaṉ uyirppikkiṟāṉ; avaṉē marikkac ceykiṟāṉ; avaṉē uṅkaḷ iṟaivaṉākavum muṉ ceṉṟa uṅkaḷ mūtātaiyariṉ iṟaivaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 8
بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ يَلۡعَبُونَ
āṉāl, avarkaḷ cantēkattil viḷaiyāṭik koṇṭirukkiṟārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 9
فَٱرۡتَقِبۡ يَوۡمَ تَأۡتِي ٱلسَّمَآءُ بِدُخَانٖ مُّبِينٖ
ākavē, vāṉam oru teḷivāṉa pukaiyaik koṇṭu varum nāḷai nīr etir pārppīrāka
Surah Ad-Dukhan, Verse 10
يَغۡشَى ٱلنَّاسَۖ هَٰذَا عَذَابٌ أَلِيمٞ
(appukai) maṉitarkaḷaic cūḻntu koḷḷum; "itu nōviṉai ceyyum vētaṉaiyākum
Surah Ad-Dukhan, Verse 11
رَّبَّنَا ٱكۡشِفۡ عَنَّا ٱلۡعَذَابَ إِنَّا مُؤۡمِنُونَ
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷai viṭṭum inta vētaṉaiyai nīkkuvāyāka! Niccayamāka nāṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka irukkiṟōm" (eṉak kūṟuvar)
Surah Ad-Dukhan, Verse 12
أَنَّىٰ لَهُمُ ٱلذِّكۡرَىٰ وَقَدۡ جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مُّبِينٞ
niṉaivuṟuttum nallupatēcam avarkaḷukku evvāṟu (annēram) payaṉaḷikkum? (Muṉṉamēyē cattiyattai) viḷakkupavarāṉa tūtar avarkaḷiṭam vantirukkiṉṟār
Surah Ad-Dukhan, Verse 13
ثُمَّ تَوَلَّوۡاْ عَنۡهُ وَقَالُواْ مُعَلَّمٞ مَّجۡنُونٌ
avarkaḷ avatai viṭṭup piṉ vāṅkik koṇṭu (maṟṟavarkaḷāl ivar)"kaṟṟuk koṭukkappaṭṭavar; paittiyakkārar" eṉak kūṟiṉar
Surah Ad-Dukhan, Verse 14
إِنَّا كَاشِفُواْ ٱلۡعَذَابِ قَلِيلًاۚ إِنَّكُمۡ عَآئِدُونَ
niccayamāka nām vētaṉaiyaic ciṟitu (kālattiṟkāka) vilakkuvōm; (āṉāl, piṉṉarum) nīṅkaḷ niccayamākat (tīmaiyiṉ pakkam) tirumpupavarkaḷē
Surah Ad-Dukhan, Verse 15
يَوۡمَ نَبۡطِشُ ٱلۡبَطۡشَةَ ٱلۡكُبۡرَىٰٓ إِنَّا مُنتَقِمُونَ
orunāḷ nām (uṅkaḷaip) perum piṭiyākap piṭippōm; niccayamāka (annāḷil) nām paḻi tīrppōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 16
۞وَلَقَدۡ فَتَنَّا قَبۡلَهُمۡ قَوۡمَ فِرۡعَوۡنَ وَجَآءَهُمۡ رَسُولٞ كَرِيمٌ
aṉṟiyum, nām ivarkaḷukku muṉṉarē ḥpir'avṉuṭaiya camūkattavarai niccayamākac cōtittōm; kaṇṇiyamāṉa tūtarum avarkaḷiṭam vantār
Surah Ad-Dukhan, Verse 17
أَنۡ أَدُّوٓاْ إِلَيَّ عِبَادَ ٱللَّهِۖ إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
avar (kūṟiṉār;)"eṉṉiṭam nīṅkaḷ allāhviṉ aṭiyārkaḷai oppaṭaittu viṭuṅkaḷ; niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku nampikkaikkuriya (iṟai) tūtaṉāvēṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 18
وَأَن لَّا تَعۡلُواْ عَلَى ٱللَّهِۖ إِنِّيٓ ءَاتِيكُم بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
Aṉṟiyum, "nīṅkaḷ allāhvukku etirāka uṅkaḷai uyarttik koḷḷātīrkaḷ; niccayamāka nāṉ uṅkaḷiṭam teḷivāṉa cāṉṟukaḷuṭaṉ vantirukkiṉṟēṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 19
وَإِنِّي عُذۡتُ بِرَبِّي وَرَبِّكُمۡ أَن تَرۡجُمُونِ
aṉṟiyum, "eṉṉai nīṅkaḷ kalleṟintu kollātirukkum poruṭṭu nāṉ, eṉṉuṭaiya iṟaivaṉum uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉumākiya avaṉiṭamē niccayamākap pātukāval tēṭukiṟēṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 20
وَإِن لَّمۡ تُؤۡمِنُواْ لِي فَٱعۡتَزِلُونِ
mēlum, nīṅkaḷ eṉ mītu nampikkai koḷḷavillaiyāyiṉ eṉṉai viṭṭu vilakik koḷḷaṅkaḷ" (eṉṟu mūsā kūṟiṉār)
Surah Ad-Dukhan, Verse 21
فَدَعَا رَبَّهُۥٓ أَنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ قَوۡمٞ مُّجۡرِمُونَ
(avarkaḷ varampu mīṟiyavarkaḷākavē iruntārkaḷ). "Niccayamāka ivarkaḷ kuṟṟavāḷikaḷāṉa camūkattārākavē irukkiṟārkaḷ" eṉṟu tam iṟaivaṉiṭam pirārttittuk kūṟiṉār
Surah Ad-Dukhan, Verse 22
فَأَسۡرِ بِعِبَادِي لَيۡلًا إِنَّكُم مُّتَّبَعُونَ
eṉ aṭiyārkaḷai (aḻaittu)k koṇṭu, iravil nīr (vēṟiṭam) celka niccayamāka nīṅkaḷa piṉ toṭarappaṭuvīrkaḷ" (eṉṟu iṟaivaṉ kūṟiṉāṉ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 23
وَٱتۡرُكِ ٱلۡبَحۡرَ رَهۡوًاۖ إِنَّهُمۡ جُندٞ مُّغۡرَقُونَ
aṉṟiyum. Akkaṭalaip piḷavuḷḷatākavē viṭṭuc cellum, niccayamāka avarkaḷ (atil) mūḻkaṭikkappaṭa vēṇṭiya paṭaiyiṉarākavē irukkiṉṟārkaḷ (eṉak kūṟi" iṟaivaṉ ḥpir'avṉaiyum avaṉ paṭaiyiṉaraiyum mūḻkaṭittāṉ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 24
كَمۡ تَرَكُواْ مِن جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٖ
ettaṉai tōṭṭaṅkaḷaiyum, nīr ūṟṟukkaḷaiyum avarkaḷ viṭṭuc ceṉṟārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 25
وَزُرُوعٖ وَمَقَامٖ كَرِيمٖ
iṉṉum (ettaṉaiyō) viḷainilaṅkaḷaiyum nērttiyāṉa māḷikaikaḷaiyum (viṭṭuc ceṉṟārkaḷ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 26
وَنَعۡمَةٖ كَانُواْ فِيهَا فَٰكِهِينَ
iṉṉum avarkaḷ iṉpamāka aṉupavittuk koṇṭirunta cukāṉupavaṅkaḷaiyum (viṭṭuc ceṉṟārkaḷ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 27
كَذَٰلِكَۖ وَأَوۡرَثۡنَٰهَا قَوۡمًا ءَاخَرِينَ
avvāṟē (muṭivu ēṟpaṭṭatum) avaṟṟiṟku vēṟu camūkattārai vāricāka nām ākkiṉōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 28
فَمَا بَكَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلسَّمَآءُ وَٱلۡأَرۡضُ وَمَا كَانُواْ مُنظَرِينَ
ākavē, avarkaḷukkāka vāṉamum pūmiyum aḻavumillai (tappittuk koḷḷa) avakācamum koṭukkappaṭṭavarkaḷākavum avarkaḷillai
Surah Ad-Dukhan, Verse 29
وَلَقَدۡ نَجَّيۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مِنَ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡمُهِينِ
nām isrāyīliṉ cantatiyai iḻivu tarum vētaṉaiyiliruntum tiṭṭamākak kāppāṟṟiṉōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 30
مِن فِرۡعَوۡنَۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَالِيٗا مِّنَ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
Ḥpir'avṉai viṭṭum (kāppāṟṟiṉōm) niccayamāka avaṉ āṇavam koṇṭavaṉāka, varampu mīṟiyavaṉāka iruntāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 31
وَلَقَدِ ٱخۡتَرۡنَٰهُمۡ عَلَىٰ عِلۡمٍ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
niccayamāka, nām naṉku terintē avarkaḷai ulaka makkaḷiliruntu tērnteṭuttōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 32
وَءَاتَيۡنَٰهُم مِّنَ ٱلۡأٓيَٰتِ مَا فِيهِ بَلَـٰٓؤٞاْ مُّبِينٌ
aṉṟiyum, nām avarkaḷukku attāṭcikaḷai koṭuttōm; avaṟṟil tulakkamāṉa cōtaṉai iruntatu
Surah Ad-Dukhan, Verse 33
إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ لَيَقُولُونَ
niccayamāka avarkaḷ (makkā kāḥpirkaḷ) kūṟukiṟārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 34
إِنۡ هِيَ إِلَّا مَوۡتَتُنَا ٱلۡأُولَىٰ وَمَا نَحۡنُ بِمُنشَرِينَ
eṅkaḷukku mutalil ēṟpaṭum maraṇattait tavira vēṟu etuvumillai nāṅkaḷ mīṇṭum eḻuppaṭupavarkaḷ allar
Surah Ad-Dukhan, Verse 35
فَأۡتُواْ بِـَٔابَآئِنَآ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl, eṅkaḷ mūtātaiyarai (tirumpak) koṇṭu vāruṅkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 36
أَهُمۡ خَيۡرٌ أَمۡ قَوۡمُ تُبَّعٖ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ مُجۡرِمِينَ
ivarkaḷum mēlā? Allatu'tuppa'u camūkattārkaḷum, avarkaḷukku muṉṉaruntavarkaḷumā? Niccayamāka avarkaḷ pāvam ceypavarkaḷākavē iruntārkaḷ; (ākavē) avarkaḷai nām aḻittōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 37
وَمَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا لَٰعِبِينَ
mēlum, vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum ivviraṇṭiṟkum iṭaiyē uḷḷavaṟṟaiyum viḷaiyāṭṭiṟkāka nām paṭaikkavillai
Surah Ad-Dukhan, Verse 38
مَا خَلَقۡنَٰهُمَآ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
ivviraṇṭaiyum, cattiyattaik koṇṭēyaṉṟi nām paṭaikkavillai. Eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr (itai) aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 39
إِنَّ يَوۡمَ ٱلۡفَصۡلِ مِيقَٰتُهُمۡ أَجۡمَعِينَ
niccayamāka (niyāyat) tīrppu nāḷtām avarkaḷ yāvarukkum kuṟippiṭṭa tavaṇaiyākum
Surah Ad-Dukhan, Verse 40
يَوۡمَ لَا يُغۡنِي مَوۡلًى عَن مَّوۡلٗى شَيۡـٔٗا وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
oru naṇpaṉ maṟṟoru naṇpaṉukku evvitap payaṉum aḷikka muṭiyāta nāḷ; aṉṟiyum (annāḷil) avarkaḷ utavi ceyyappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 41
إِلَّا مَن رَّحِمَ ٱللَّهُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(evarkaḷ mītu) allāh kirupai ceykiṟāṉō, avarkaḷait tavira - niccayamāka avaṉ (yāvaraiyum) mikaittavaṉ; mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 42
إِنَّ شَجَرَتَ ٱلزَّقُّومِ
niccayamāka, jakkūm (kaḷḷi) maram (atuvē)
Surah Ad-Dukhan, Verse 43
طَعَامُ ٱلۡأَثِيمِ
pāvikaḷukkuriya uṇavu
Surah Ad-Dukhan, Verse 44
كَٱلۡمُهۡلِ يَغۡلِي فِي ٱلۡبُطُونِ
atu urukkappaṭṭa cempu pōl irukkum; vayiṟukaḷil atu kotikkum
Surah Ad-Dukhan, Verse 45
كَغَلۡيِ ٱلۡحَمِيمِ
vennīr kotippataip pōl
Surah Ad-Dukhan, Verse 46
خُذُوهُ فَٱعۡتِلُوهُ إِلَىٰ سَوَآءِ ٱلۡجَحِيمِ
avaṉaippiṭittuk koḻuntu viṭṭeriyum narakattiṉ maiyattiṟku iḻuttuc celluṅkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 47
ثُمَّ صُبُّواْ فَوۡقَ رَأۡسِهِۦ مِنۡ عَذَابِ ٱلۡحَمِيمِ
Piṉṉar, avaṉatu talaikku mēl vētaṉai koṭukkum kotikkum nīrai ūṟṟuṅkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 48
ذُقۡ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡكَرِيمُ
nī (itaic) cuvaittuppār! Niccayamāka nī vallamai cāliyākavum, caṅkaiyuṭaiyavaṉākavum iruntāy
Surah Ad-Dukhan, Verse 49
إِنَّ هَٰذَا مَا كُنتُم بِهِۦ تَمۡتَرُونَ
niccayamāka itutāṉ nīṅkaḷ cantēkittuk koṇṭiruntīrkaḷē atuvākum" (eṉṟu avarkaḷiṭam collappaṭum)
Surah Ad-Dukhan, Verse 50
إِنَّ ٱلۡمُتَّقِينَ فِي مَقَامٍ أَمِينٖ
payapaktiyuṭaiyavarkaḷ niccayamāka (avarkaḷ) accamaṟṟa, iṭattil iruppārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 51
فِي جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٖ
cuvaṉac cōlaikaḷilum, nīr ūṟṟukaḷilum (iruppārkaḷ)
Surah Ad-Dukhan, Verse 52
يَلۡبَسُونَ مِن سُندُسٖ وَإِسۡتَبۡرَقٖ مُّتَقَٰبِلِينَ
suṉtus, istaprak (ākiya aḻakiya paṭṭāṭaikaḷ, pītāmparaṅkaḷ) aṇintu oruvarai oruvar mukam nōkki iruppārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 53
كَذَٰلِكَ وَزَوَّجۡنَٰهُم بِحُورٍ عِينٖ
ivvāṟē (aṅku naṭaipeṟum) mēlum avarkaḷukku hūrul īṉkaḷai nām maṇa muṭittu vaippōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 54
يَدۡعُونَ فِيهَا بِكُلِّ فَٰكِهَةٍ ءَامِنِينَ
accamaṟṟavarkaḷāka, cakala vitakkaṉivakaikaḷaiyum, aṅku kēṭṭu(p peṟṟuk) koṇṭumiruppārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 55
لَا يَذُوقُونَ فِيهَا ٱلۡمَوۡتَ إِلَّا ٱلۡمَوۡتَةَ ٱلۡأُولَىٰۖ وَوَقَىٰهُمۡ عَذَابَ ٱلۡجَحِيمِ
muntiya maraṇattait tavira, aṅku maraṇattai avarkaḷ aṉupavikkamāṭṭārkaḷ; mēlum (iṟaivaṉ) avarkaḷai narakattiṉ vētaṉaiyai viṭṭum kāppāṟṟiviṭṭāṉ
Surah Ad-Dukhan, Verse 56
فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكَۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
(ituvē) um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ aruḷ koṭaiyum; ituvē mikap periya veṟṟiyamākum
Surah Ad-Dukhan, Verse 57
فَإِنَّمَا يَسَّرۡنَٰهُ بِلِسَانِكَ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
avarkaḷ (aṟintu) nallupatēcam peṟuvataṟkāka, itai nām um'muṭaiya moḻiyil eḷitākkiṉōm
Surah Ad-Dukhan, Verse 58
فَٱرۡتَقِبۡ إِنَّهُم مُّرۡتَقِبُونَ
ākavē, nīrum etirpārppīrāka! Avarkaḷum etirpārttuk koṇṭutāṉ irukkiṟārkaḷ
Surah Ad-Dukhan, Verse 59