Surah Al-Ahqaf - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
حمٓ
hā mīm. (Aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum, ñāṉamuṭaiyavaṉumākiya allāhviṉāl ivvētam aruḷappaṭṭuḷḷatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
hā mīm. (Aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum, ñāṉamuṭaiyavaṉumākiya allāhviṉāl ivvētam aruḷappaṭṭuḷḷatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 2
مَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَآ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَمَّآ أُنذِرُواْ مُعۡرِضُونَ
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum, avaṟṟukku mattiyil uḷḷavaṟṟaiyum takka kāraṇamum, (avaṟṟukkuk) kuṟippiṭṭa tavaṇaiyumiṉṟi nām paṭaikkavillai. Evarkaḷ (allāhvai) nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷ, taṅkaḷukkup payamuṟutti eccarikkai ceyyappaṭṭatai maṟukkiṉṟaṉar
Surah Al-Ahqaf, Verse 3
قُلۡ أَرَءَيۡتُم مَّا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَرُونِي مَاذَا خَلَقُواْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ لَهُمۡ شِرۡكٞ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِۖ ٱئۡتُونِي بِكِتَٰبٖ مِّن قَبۡلِ هَٰذَآ أَوۡ أَثَٰرَةٖ مِّنۡ عِلۡمٍ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
ākavē, (napiyē! Avarkaḷai nōkki) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Allāhvai tavirttu nīṅkaḷ (iṟaivaṉeṉa) evaṟṟai aḻaikkiṟīrkaḷō avaṟṟai nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā? Avai pūmiyil etaittāṉ paṭaittirukkiṉṟaṉa? Atai nīṅkaḷ eṉakkuk kāṇpiyuṅkaḷ allatu vāṉaṅkaḷil (avaṟṟiṉ āṭciyilō allatu avaṟṟai paṭaittatilō) avaṟṟukkup paṅkuṇṭā? Nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāyiruntāl, itaṟku (ātāramāka) muṉṉuḷḷa oru vētattai, allatu (itu campantamāṉa) ñāṉamuṭaiyavarkaḷiṉ oru vākkiyattaik koṇṭu vāruṅkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 4
وَمَنۡ أَضَلُّ مِمَّن يَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَن لَّا يَسۡتَجِيبُ لَهُۥٓ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَهُمۡ عَن دُعَآئِهِمۡ غَٰفِلُونَ
Maṟumai nāḷ varai (aḻaittapōtilum) avai ivarkaḷukku patil koṭukkātu. Ākavē, allāh allātavaṟṟai aḻaippavarkaḷaiviṭa mika vaḻikeṭṭavarkaḷ yār? Taṅkaḷai ivarkaḷ aḻaippataiyumē avai aṟiyātu
Surah Al-Ahqaf, Verse 5
وَإِذَا حُشِرَ ٱلنَّاسُ كَانُواْ لَهُمۡ أَعۡدَآءٗ وَكَانُواْ بِعِبَادَتِهِمۡ كَٰفِرِينَ
tavira, maṉitarkaḷai (uyirkoṭuttu) eḻuppappaṭum camayattil, avai ivarkaḷukku etirikaḷāki, ivarkaḷ (taṅkaḷai) vaṇaṅkik koṇṭiruntārkaḷ eṉpataiyum (avai) nirākarittuviṭum
Surah Al-Ahqaf, Verse 6
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٌ
nam teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷ ivarkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭṭāl, taṅkaḷiṭam vanta antac cattiya vacaṉaṅkaḷai nirākarittuviṭṭu, avaṟṟait teḷivāṉa cūṉiyameṉṟum kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Ahqaf, Verse 7
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ إِنِ ٱفۡتَرَيۡتُهُۥ فَلَا تَمۡلِكُونَ لِي مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۖ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَا تُفِيضُونَ فِيهِۚ كَفَىٰ بِهِۦ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۖ وَهُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Itai nīr poyyākak kaṟpaṉai ceytu koṇṭīr eṉṟu ivarkaḷ kūṟukiṉṟaṉarā? (Avvāṟāyiṉ, napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Itai nāṉ poyyākak kaṟpaṉai ceytukoṇṭāl (ataṟkāka) allāh (eṉṉait taṇṭikka māṭṭāṉā? Annērattil allāh)vukku etiriṭaiyāka nīṅkaḷ eṉakku etuvum (utavi) ceyya caktiyaṟṟavarkaḷ (tāṉē!) Itaip paṟṟi (eṉakku virōtamāka) nīṅkaḷ eṉṉeṉṉa kūṟukiṟīrkaḷō, avaṟṟai avaṉ naṉkaṟintumirukkiṟāṉ. Ākavē, eṉakkum uṅkaḷukkum mattiyil avaṉē pōtumāṉa cāṭciyāka irukkiṟāṉ. Avaṉtāṉ mika maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 8
قُلۡ مَا كُنتُ بِدۡعٗا مِّنَ ٱلرُّسُلِ وَمَآ أَدۡرِي مَا يُفۡعَلُ بِي وَلَا بِكُمۡۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ وَمَآ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٞ
(napiyē! Avarkaḷai nōkki, mēlum) kūṟuvīrāka: (Iṟaivaṉ aṉuppiya) tūtarkaḷil nāṉ putitāka vantavaṉalla. (Eṉakku muṉṉar tūtarkaḷ palar vantē irukkiṉṟaṉar.) Mēlum, eṉṉaip paṟṟiyō allatu uṅkaḷaip paṟṟiyō eṉṉa ceyyappaṭum eṉpataiyum nāṉ aṟiyamāṭṭēṉ. Eṉakku vahyi mūlamāka aṟivikkappaṭṭavaṟṟai tavira, (maṟṟa etaiyum) nāṉ piṉpaṟṟupavaṉ alla. Nāṉ pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉē tavira vēṟillai
Surah Al-Ahqaf, Verse 9
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كَانَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ وَكَفَرۡتُم بِهِۦ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ عَلَىٰ مِثۡلِهِۦ فَـَٔامَنَ وَٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘(Yūtarkaḷē! Ivvētam) allāhviṭam iruntē vantirukka, atai nīṅkaḷ nirākarittu viṭṭīrkaḷē! (Uṅkaḷ iṉattaic cārnta) isrāyīliṉ cantatikaḷiluḷḷa oruvar, itaip pōṉṟa oru vētam vara vēṇṭiyatirukkiṟatu eṉṟu cāṭciyam kūṟi, atai avar nampikkai koṇṭumirukka, nīṅkaḷ perumaikoṇṭu (itai nirākarittu) viṭṭāl, (uṅkaḷ kati) eṉṉavākum eṉpatai kavaṉittīrkaḷā? Niccayamāka allāh (ittakaiya) aniyāyakkāra makkaḷai nērāṉa vaḻiyil celutta māṭṭāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 10
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَوۡ كَانَ خَيۡرٗا مَّا سَبَقُونَآ إِلَيۡهِۚ وَإِذۡ لَمۡ يَهۡتَدُواْ بِهِۦ فَسَيَقُولُونَ هَٰذَآ إِفۡكٞ قَدِيمٞ
nirākarippavarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki ‘‘ivvētam naṉmaiyāṉatāka iruntāl (atai nampikkaikoḷḷa ippāmara makkaḷ) eṅkaḷaiviṭa muntiyirukka māṭṭārkaḷ. (Itil oru naṉmaiyumē illai. Ātalāltāṉ, atai nāṅkaḷ nirākarittu viṭṭōm)'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Avarkaḷ i(vvuṇmaiyāṉa vētat)taip piṉpaṟṟāta nilaimaiyil, itu paḻaṅkālattup poyyāṉa kaṭṭukkataikaḷtāṉ eṉṟum avarkaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 11
وَمِن قَبۡلِهِۦ كِتَٰبُ مُوسَىٰٓ إِمَامٗا وَرَحۡمَةٗۚ وَهَٰذَا كِتَٰبٞ مُّصَدِّقٞ لِّسَانًا عَرَبِيّٗا لِّيُنذِرَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُحۡسِنِينَ
itaṟku muṉṉar, mūsāvuṭaiya vētam (makkaḷukku) vaḻikāṭṭiyākavum, aruḷākavum iruntatu. Ituvō, (atai) uṇmaippaṭuttum vētamākat teḷivāṉa arapi moḻiyil irukkiṟatu. Iṉṉum aniyāyakkārarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceytukoṇṭum, naṉmai ceypavarkaḷukku naṟceyti kūṟikkoṇṭum irukkiṟatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 12
إِنَّ ٱلَّذِينَ قَالُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُ ثُمَّ ٱسۡتَقَٰمُواْ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
evarkaḷ, eṅkaḷ iṟaivaṉ allāhtāṉ eṉṟu kūṟi (avaṉ aruḷpurinta ivvētattai nampikkai koṇṭu,) atil uṟutiyākavum irukkiṟārkaḷō, avarkaḷukku niccayamāka oru payamumillai; avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 13
أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ خَٰلِدِينَ فِيهَا جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ivarkaḷtāṉ corkkavācikaḷ. Avarkaḷ ceyyum naṉmaikkuk kūliyāka eṉṟeṉṟumē atil avarkaḷ taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 14
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ إِحۡسَٰنًاۖ حَمَلَتۡهُ أُمُّهُۥ كُرۡهٗا وَوَضَعَتۡهُ كُرۡهٗاۖ وَحَمۡلُهُۥ وَفِصَٰلُهُۥ ثَلَٰثُونَ شَهۡرًاۚ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ أَشُدَّهُۥ وَبَلَغَ أَرۡبَعِينَ سَنَةٗ قَالَ رَبِّ أَوۡزِعۡنِيٓ أَنۡ أَشۡكُرَ نِعۡمَتَكَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ وَعَلَىٰ وَٰلِدَيَّ وَأَنۡ أَعۡمَلَ صَٰلِحٗا تَرۡضَىٰهُ وَأَصۡلِحۡ لِي فِي ذُرِّيَّتِيٓۖ إِنِّي تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَإِنِّي مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Maṉitaṉ taṉ tāy tantaikku naṉṟi celuttumpaṭi nām avaṉukku nallupatēcam ceytōm. Avaṉuṭaiya tāy, ciramattuṭaṉēyē avaṉai (karppattil) cumantiruntu ciramattuṭaṉēyē piracavikkiṟāḷ. Avaḷ karppamāṉatiliruntu, ivaṉ pālkuṭi maṟakkum varai, muppatu mātaṅkaḷ (mikka ciramattuṭaṉ) celkiṉṟaṉa. Ivaṉ vālipamāki nāṟpatu vayataiyaṭaintāl ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Nī eṉ mītum, eṉ tāy tantai mītum purinta aruḷukkāka uṉakku nāṉ naṉṟi celutti, uṉ tiruptiyai aṭaiyakkūṭiya naṟceyalkaḷaic ceyyumpaṭi(yāṉa nallaṟivai) nī eṉakkut tantaruḷvāyāka! Eṉakku utaviyāka irukkumpaṭi eṉ kuṭumpattai cīrtiruttivai. Niccayamāka nāṉ uṉṉaiyē nōkkiṉēṉ. (Uṉakku) muṟṟilum vaḻipaṭṭavarkaḷil nāṉum oruvaṉ'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ نَتَقَبَّلُ عَنۡهُمۡ أَحۡسَنَ مَا عَمِلُواْ وَنَتَجَاوَزُ عَن سَيِّـَٔاتِهِمۡ فِيٓ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَعۡدَ ٱلصِّدۡقِ ٱلَّذِي كَانُواْ يُوعَدُونَ
ittakaiyavarkaḷ ceyta naṉmaikaḷ aṉaittaiyum nām aṅkīkarittuk koṇṭu, corkkavācikaḷāṉa ivarkaḷiṉ pāvaṅkaḷaiyum maṉṉittu viṭṭu viṭuvōm. Ivarkaḷukku aḷikkappaṭṭa ivvākku uṇmaiyāṉa vākkuṟutiyākum
Surah Al-Ahqaf, Verse 16
وَٱلَّذِي قَالَ لِوَٰلِدَيۡهِ أُفّٖ لَّكُمَآ أَتَعِدَانِنِيٓ أَنۡ أُخۡرَجَ وَقَدۡ خَلَتِ ٱلۡقُرُونُ مِن قَبۡلِي وَهُمَا يَسۡتَغِيثَانِ ٱللَّهَ وَيۡلَكَ ءَامِنۡ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ فَيَقُولُ مَا هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Evaṉ taṉ tāy tantaiyai nōkki (avarkaḷ maṟumaiyaip paṟṟik kūṟiya aṟivuraikaḷai maṟuttu) ‘‘cīccī! Uṅkaḷukkeṉṉa nērntatu! (Nāṉ iṟantapiṉ) uyirppikkappaṭuvēṉ eṉṟu nīṅkaḷ eṉṉaip payamuṟuttukiṟīrkaḷā? Eṉakku muṉṉar ettaṉaiyō kūṭṭattār ceṉṟu viṭṭaṉar. (Avarkaḷil oruvarumē tirumpa varātu irukka nāṉ maṭṭum uyir koṭuttu eḻuppappaṭuvēṉā?) Eṉṟu avaṉ kūṟukiṟāṉ. Ataṟku avviruvarum (avaṉai) pātukākkumāṟu allāhviṭam pirārttaṉai ceytu (piṉṉar avaṉai nōkki) ‘‘uṉakkeṉṉa kēṭu! Nī allāhvai nampikkai koḷ. Niccayamāka avaṉuṭaiya vākkuṟuti meyyāṉatu'' eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ. Ataṟkavaṉ, ‘‘ivaiyellām muṉṉuḷḷōriṉ kaṭṭuk kataikaḷē tavira vēṟillai, (itai nāṉ nampavē māṭṭēṉ)'' eṉṟu kūṟukiṟāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 17
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ خَٰسِرِينَ
ittakaiyavarkaḷiṉ katiyō, ivarkaḷukku muṉ ceṉṟupōṉa (pāvikaḷāṉa) maṉita, jiṉkaḷiluḷḷa kūṭṭattārkaḷaippōl (ivarkaḷum aḻintu) ivarkaḷiṉ mītum (allāhvuṭaiya vētaṉai vantiṟaṅkiyē tīrumeṉṟa) vākkuṟuti uṇmaiyākiviṭṭatu. Niccayamāka ivarkaḷ naṣṭamaṭaintu viṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 18
وَلِكُلّٖ دَرَجَٰتٞ مِّمَّا عَمِلُواْۖ وَلِيُوَفِّيَهُمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
ivarkaḷil ovvoruvarukkum (naṉmaiyō tīmaiyō) avarkaḷ ceyalukkut takka patavikaḷ irukkiṉṟaṉa. Ākavē, avarkaḷ taṅkaḷ ceyalukkuriya kūliyai muḻumaiyākavē koṭukkappaṭuvārkaḷ. (Naṉmaiyaik kuṟaittō, pāvattai atikarittō) ivarkaḷil oruvarukkum (oru ciṟitum) aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭātu
Surah Al-Ahqaf, Verse 19
وَيَوۡمَ يُعۡرَضُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَلَى ٱلنَّارِ أَذۡهَبۡتُمۡ طَيِّبَٰتِكُمۡ فِي حَيَاتِكُمُ ٱلدُّنۡيَا وَٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهَا فَٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ عَذَابَ ٱلۡهُونِ بِمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَبِمَا كُنتُمۡ تَفۡسُقُونَ
Nirākarippavarkaḷai narakattiṉmuṉ koṇṭuvarappaṭum nāḷil (avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ ulakattil vāḻntirunta kālattil, nīṅkaḷ peṟṟirunta nallavaṟṟai ellām, (naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷil upayōkikkātu) uṅkaḷ cukapōkaṅkaḷilēyē upayōkittu iṉpamaṉupavittu viṭṭīrkaḷ. Ākavē, nīṅkaḷ pūmiyil niyāyamiṉṟip perumaiyaṭittukkoṇṭum, pāvam ceytukoṇṭum iruntataṉ kāraṇamāka, iḻivu tarum vētaṉaiyē iṉṟaiya tiṉam uṅkaḷukkuk kūliyākak koṭukkappaṭum'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Ahqaf, Verse 20
۞وَٱذۡكُرۡ أَخَا عَادٍ إِذۡ أَنذَرَ قَوۡمَهُۥ بِٱلۡأَحۡقَافِ وَقَدۡ خَلَتِ ٱلنُّذُرُ مِنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَمِنۡ خَلۡفِهِۦٓ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
(napiyē!) Nīr (hūt napiyākiya) ‘ātu' uṭaiya cakōtararai niṉaivu kūṟuvīrāka. Avarukku muṉṉum, piṉṉum tūtarkaḷ palar (avarkaḷiṭam) vantirukkiṉṟaṉar. (Avar) taṉ makkaḷai ‘ahkāḥp' eṉṟa (maṇaṟpāṅkāṉa) iṭattil (cantittu), ‘‘allāhvait tavira (maṟṟevaraiyum) nīṅkaḷ vaṇaṅkātīrkaḷ. Niccayamāka makattāṉa nāḷiṉ vētaṉai uṅkaḷ mītu iṟaṅki viṭumeṉṟu nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟu accamūṭṭi eccarittār
Surah Al-Ahqaf, Verse 21
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِتَأۡفِكَنَا عَنۡ ءَالِهَتِنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘eṅkaḷ teyvaṅkaḷai viṭṭum eṅkaḷait tiruppiviṭavā nīr eṅkaḷiṭam vantīr? Nīr meyyākavē uṇmai colpavarāka iruntāl, nīr eṅkaḷaip payamuṟuttum vētaṉaiyai nam'miṭam koṇṭu varuvīrāka'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 22
قَالَ إِنَّمَا ٱلۡعِلۡمُ عِندَ ٱللَّهِ وَأُبَلِّغُكُم مَّآ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَلَٰكِنِّيٓ أَرَىٰكُمۡ قَوۡمٗا تَجۡهَلُونَ
ataṟkavar, (avarkaḷai nōkki ‘‘uṅkaḷukku vētaṉai eppoḻutu aṉuppappaṭum eṉṟa) ñāṉam ellām allāhviṭamtāṉ irukkiṟatu. Evviṣayattai uṅkaḷukku aṟivikka nāṉ aṉuppappaṭṭēṉō, ataiyē nāṉ uṅkaḷukku eṭutturaikkiṟēṉ. Āyiṉum, nīṅkaḷ aṟivillāta makkaḷ eṉṟu nāṉ eṇṇukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Ahqaf, Verse 23
فَلَمَّا رَأَوۡهُ عَارِضٗا مُّسۡتَقۡبِلَ أَوۡدِيَتِهِمۡ قَالُواْ هَٰذَا عَارِضٞ مُّمۡطِرُنَاۚ بَلۡ هُوَ مَا ٱسۡتَعۡجَلۡتُم بِهِۦۖ رِيحٞ فِيهَا عَذَابٌ أَلِيمٞ
Piṉṉar, (vētaṉaikku aṟikuṟiyāka vanta) mēkam avarkaḷ irunta paḷḷattākkukaḷai nōkki varuvatai avarkaḷ kāṇavē, ‘‘itu eṅkaḷukku maḻai peyya varum mēkamtāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. (Ataṟku avarkaḷai nōkki) ‘‘alla! Itu nīṅkaḷ avacarappaṭṭa vētaṉaitāṉ eṉṟum, itu oru kāṟṟu; itil tuṉpuṟuttum vētaṉai irukkiṟatu'' (eṉṟum kūṟappaṭṭatu)
Surah Al-Ahqaf, Verse 24
تُدَمِّرُ كُلَّ شَيۡءِۭ بِأَمۡرِ رَبِّهَا فَأَصۡبَحُواْ لَا يُرَىٰٓ إِلَّا مَسَٰكِنُهُمۡۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
ākavē, atu taṉ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaippaṭi ellāvaṟṟaiyum aḻittu viṭṭatu. Avarkaḷ irunta vīṭukaḷait tavira, (aṉaivarum aḻintu oruvarumē) kāṇappaṭāmal ākiviṭṭārkaḷ. Ivvāṟē kuṟṟam ceyyum makkaḷukku nām kūli koṭukkiṟōm
Surah Al-Ahqaf, Verse 25
وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰهُمۡ فِيمَآ إِن مَّكَّنَّـٰكُمۡ فِيهِ وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ سَمۡعٗا وَأَبۡصَٰرٗا وَأَفۡـِٔدَةٗ فَمَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُمۡ سَمۡعُهُمۡ وَلَآ أَبۡصَٰرُهُمۡ وَلَآ أَفۡـِٔدَتُهُم مِّن شَيۡءٍ إِذۡ كَانُواْ يَجۡحَدُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
uṅkaḷukkuc ceytu koṭukkāta vacatikaḷaiyellām niccayamāka nām avarkaḷukkuc ceytu koṭuttiruntōm. Mēlum nām avarkaḷukkuc ceviyaiyum (koṭuttōm.) Kaṇkaḷaiyum (koṭuttōm. Cintikkakkūṭiya) uḷḷattaiyum koṭuttōm. Āyiṉum, avarkaḷ allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai nirākarittataṉ kāraṇamāka avarkaḷuṭaiya cevikaḷum, avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷum, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷum avarkaḷukku oru payaṉumaḷikkavillai. Avarkaḷ parikācam ceytukoṇṭirunta taṇṭaṉai avarkaḷaic cūḻntukoṇṭatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 26
وَلَقَدۡ أَهۡلَكۡنَا مَا حَوۡلَكُم مِّنَ ٱلۡقُرَىٰ وَصَرَّفۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
uṅkaḷaic cūḻntu (vacittu) irunta ūrārkaḷaiyum niccayamāka nām aḻittu viṭṭōm. Avarkaḷ (pāvattiliruntu vilaki nam'miṭam) tirumpi varum poruṭṭup pala attāṭcikaḷai (oṉṟaṉ piṉ oṉṟāka) nām kāṇpittu vantōm. (Eṉiṉum, avaṟṟai avarkaḷ poruṭpaṭuttavē illai. Ātalāl, nām avarkaḷai aḻittuviṭṭōm)
Surah Al-Ahqaf, Verse 27
فَلَوۡلَا نَصَرَهُمُ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ قُرۡبَانًا ءَالِهَةَۢۖ بَلۡ ضَلُّواْ عَنۡهُمۡۚ وَذَٰلِكَ إِفۡكُهُمۡ وَمَا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
(Allāhvukkut) taṅkaḷaic camīpamākki vaikkakkūṭiya teyvaṅkaḷ eṉṟu allāh allātavaṟṟai ivarkaḷ eṭuttuk koṇṭārkaḷē, avaiyēṉum ivarkaḷukku utavi ceytirukka vēṇṭāmā? Āṉāl, avaiyellām ivarkaḷai viṭṭum maṟaintu viṭṭaṉa. Ivaiyellām avarkaḷ kaṟpaṉai ceytukoṇṭu poyyākak kūṟiyavaitāṉ (eṉṟu teḷivāki viṭṭatu)
Surah Al-Ahqaf, Verse 28
وَإِذۡ صَرَفۡنَآ إِلَيۡكَ نَفَرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ يَسۡتَمِعُونَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَلَمَّا حَضَرُوهُ قَالُوٓاْ أَنصِتُواْۖ فَلَمَّا قُضِيَ وَلَّوۡاْ إِلَىٰ قَوۡمِهِم مُّنذِرِينَ
(napiyē!) Inta kur'āṉaik kēṭkum poruṭṭu, jiṉkaḷil cilarai nām um'miṭam varumāṟu ceytu, avarkaḷ vanta camayattil (avarkaḷ taṅkaḷ makkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ vāy potti (itaik kēṭṭukkoṇṭu) iruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. (Itu) ōti muṭivu peṟavē, taṅkaḷ iṉattārkaḷiṭam ceṉṟu avarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyya muṟpaṭṭaṉar
Surah Al-Ahqaf, Verse 29
قَالُواْ يَٰقَوۡمَنَآ إِنَّا سَمِعۡنَا كِتَٰبًا أُنزِلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّ وَإِلَىٰ طَرِيقٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(avarkaḷai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṉattārkaḷē! Niccayamāka nāṅkaḷ oru vētattaic ceviyuṟṟōm. Atu mūsāvukkup piṉṉar aruḷappaṭṭirukkiṟatu. Atu, taṉakku muṉṉuḷḷa vētaṅkaḷaiyum uṇmaippaṭuttukiṟatu. Atu cattiyattilum, nērāṉa vaḻiyilum celuttukiṟatu
Surah Al-Ahqaf, Verse 30
يَٰقَوۡمَنَآ أَجِيبُواْ دَاعِيَ ٱللَّهِ وَءَامِنُواْ بِهِۦ يَغۡفِرۡ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُجِرۡكُم مِّنۡ عَذَابٍ أَلِيمٖ
eṅkaḷ iṉattārkaḷē! Allāhviṉ pakkam aḻaippavarkaḷukkup patil kūṟi, avarai nampikkai koḷḷuṅkaḷ. Uṅkaḷ pāvaṅkaḷai (allāh) maṉṉittum viṭuvāṉ. Tuṉpuṟuttum vētaṉaiyiliruntu uṅkaḷai kāppāṟṟuvāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 31
وَمَن لَّا يُجِبۡ دَاعِيَ ٱللَّهِ فَلَيۡسَ بِمُعۡجِزٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَيۡسَ لَهُۥ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءُۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
evaṉ allāhviṉ pakkam aḻaippavarkaḷukkup patil kūṟavillaiyō (avaṉai niccayamāka allāh taṇṭippāṉ. Taṇṭaṉaiyil iruntu tappa) avaṉ pūmiyil eṅku ōṭiyapōtilum allāhvait tōṟkaṭikka muṭiyātu. Pātukāppavar allāhvait tavira avaṉukku oruvarumillai. (Avaṉaip puṟakkaṇikkum) ivarkaḷ pakiraṅkamāṉa vaḻi kēṭṭiltāṉ iruppar'' eṉṟārkaḷ
Surah Al-Ahqaf, Verse 32
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَلَمۡ يَعۡيَ بِخَلۡقِهِنَّ بِقَٰدِرٍ عَلَىٰٓ أَن يُحۡـِۧيَ ٱلۡمَوۡتَىٰۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum evvita ciramamiṉṟi paṭaitta allāh, maraṇittavarkaḷai uyirppikka niccayamāka āṟṟal uṭaiyavaṉtāṉ eṉpatai avarkaḷ kavaṉikka vēṇṭāmā? Ām, niccayamāka avaṉ cakalavaṟṟiṟkum āṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 33
وَيَوۡمَ يُعۡرَضُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَلَى ٱلنَّارِ أَلَيۡسَ هَٰذَا بِٱلۡحَقِّۖ قَالُواْ بَلَىٰ وَرَبِّنَاۚ قَالَ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
nirākarippavarkaḷai narakattiṉmuṉ koṇṭuvarappaṭum nāḷil (avarkaḷai nōkki,) ‘‘itu uṇmaiyallavā? (Eṉṟu kēṭkappaṭum.) Ataṟku avarkaḷ ēṉillai! ‘‘Eṅkaḷ iṟaivaṉ mītu cattiyamāka! Uṇmaitāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. (Ataṟkavarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ itai nirākarittataṉ kāraṇamāka itaṉ vētaṉaiyai aṉupavittuk koṇṭiruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Ahqaf, Verse 34
فَٱصۡبِرۡ كَمَا صَبَرَ أُوْلُواْ ٱلۡعَزۡمِ مِنَ ٱلرُّسُلِ وَلَا تَسۡتَعۡجِل لَّهُمۡۚ كَأَنَّهُمۡ يَوۡمَ يَرَوۡنَ مَا يُوعَدُونَ لَمۡ يَلۡبَثُوٓاْ إِلَّا سَاعَةٗ مِّن نَّهَارِۭۚ بَلَٰغٞۚ فَهَلۡ يُهۡلَكُ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
(napiyē!) Nam tūtarkaḷiluḷḷa uṟutiyuṭaiya vīrarkaḷ (ciramaṅkaḷaic) cakittuk koṇṭiruntapaṭiyē nīrum cakittukkoṇṭu poṟumaiyāka iruppīrāka. Avarkaḷukku (vētaṉaiyai) nīr avacarappaṭa vēṇṭām. Avarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭatai avarkaḷ kāṇum nāḷil (ippuviyil) pakaliṉ oru nāḻikaiyē tavira (ataṟku atikamāka)t taṅkiyirukkavillai eṉṟu avarkaḷ eṇṇuvārkaḷ. (Itai) avarkaḷukku (nīr) aṟivikka vēṇṭum. Ākavē, pāvam ceyta makkaḷait tavira (maṟṟevarum) aḻikkappaṭuvārkaḷā? (Illavē illai)
Surah Al-Ahqaf, Verse 35