Surah Al-Mujadila - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
قَدۡ سَمِعَ ٱللَّهُ قَوۡلَ ٱلَّتِي تُجَٰدِلُكَ فِي زَوۡجِهَا وَتَشۡتَكِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَٱللَّهُ يَسۡمَعُ تَحَاوُرَكُمَآۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٌ
Niścitaca, allāhanē tyā strīcē mhaṇaṇē aikalē, jī tumacyāśī āpalyā patībābata vāda ghālīta hōtī, āṇi allāhasamōra gāṟhāṇē karīta hōtī. Allāha tumhā dōghān̄cā vārtālāpa (vādavivāda) aikata hōtā. Niḥsanśaya, allāha aikaṇārā, pāhaṇārā āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 1
ٱلَّذِينَ يُظَٰهِرُونَ مِنكُم مِّن نِّسَآئِهِم مَّا هُنَّ أُمَّهَٰتِهِمۡۖ إِنۡ أُمَّهَٰتُهُمۡ إِلَّا ٱلَّـٰٓـِٔي وَلَدۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَيَقُولُونَ مُنكَرٗا مِّنَ ٱلۡقَوۡلِ وَزُورٗاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَعَفُوٌّ غَفُورٞ
Tumacyāpaikī jē lōka āpalyā patnīnśī jihāra karatāta (mhaṇajē tyānnā mātā sambōdhūna basatāta) tyā vāstavika tyān̄cyā mātā nāhīta, tyān̄cyā mātā tara tyāca āhēta, jyān̄cyā garbhātūna tyānnī janma ghētalā āhē, niḥsanśaya hē lōka ēka ayōgya āṇi asatya gōṣṭa bōlatāta. Niḥsanśaya, allāha mōṭhā kṣamāśīla āṇi māpha karaṇārā āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 2
وَٱلَّذِينَ يُظَٰهِرُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ ثُمَّ يَعُودُونَ لِمَا قَالُواْ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مِّن قَبۡلِ أَن يَتَمَآسَّاۚ ذَٰلِكُمۡ تُوعَظُونَ بِهِۦۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Jē lōka āpalyā patnīnśī jihāra karūna basatīla, maga āpalē kathana parata ghētīla tara tyānnā, āpasāta ēkamēkānnā hāta lāvaṇyā'ādhī ēka gulāma (dāsa) mukta karāvā lāgēla. Yācyādvārē tumhālā upadēśa kēlā jāta āhē, āṇi allāha tumacyā samasta karmānnā jāṇatō
Surah Al-Mujadila, Verse 3
فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ مِن قَبۡلِ أَن يَتَمَآسَّاۖ فَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ فَإِطۡعَامُ سِتِّينَ مِسۡكِينٗاۚ ذَٰلِكَ لِتُؤۡمِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٌ
Tathāpi jyālā gulāma āḍhaḷūna na ālā tara tyānē dōna mahīnē satata rōjē rākhāvēta, yāpūrvī kī ēkamēkānnā hāta lāvāvā āṇi jyālā yācēhī sāmarthya nasēla tara tyānē sāṭha garībānnā jē'ū ghālāvē, hē yāsāṭhī kī tumhī allāhavara āṇi tyācyā paigambarāvara īmāna rākhāvē. Yā allāhanē nirdhārita kēlēlyā sīmā (maryādā) āhēta āṇi kāphirānsāṭhīca duḥkhadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhēta
Surah Al-Mujadila, Verse 4
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحَآدُّونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ كُبِتُواْ كَمَا كُبِتَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَقَدۡ أَنزَلۡنَآ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ
Niḥsanśaya, jē lōka allāha āṇi tyācyā paigambarācā virōdha karatāta tē apamānita kēlē jātīla, jasē tyān̄cyā pūrvīcē lōka apamānita kēlē gēlē āṇi niḥsanśaya, āmhī spaṣṭa āyatī avatarita kēlyā āhēta āṇi kāphira (satya virōdhaka) lōkānsāṭhī apamānita karaṇārā azāba āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 5
يَوۡمَ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ جَمِيعٗا فَيُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُوٓاْۚ أَحۡصَىٰهُ ٱللَّهُ وَنَسُوهُۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
Jyā divaśī allāha tyā sarvānnā (jivanta karūna) uṭhavila, maga tyānnā tyān̄cyā kr̥ta-karmānśī avagata karīla (jyāsa) allāhanē mōjūna ṭhēvalē āhē āṇi jyācā yānnā visara paḍalā hōtā āṇi allāha pratyēka gōṣṭīśī avagata āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 6
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ مَا يَكُونُ مِن نَّجۡوَىٰ ثَلَٰثَةٍ إِلَّا هُوَ رَابِعُهُمۡ وَلَا خَمۡسَةٍ إِلَّا هُوَ سَادِسُهُمۡ وَلَآ أَدۡنَىٰ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡثَرَ إِلَّا هُوَ مَعَهُمۡ أَيۡنَ مَا كَانُواْۖ ثُمَّ يُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
Kāya tumhī nāhī pāhilē kī allāha ākāśān̄cī va jaminīcī pratyēka gōṣṭa jāṇatō. Asē nāhī hōta kī tīna māṇasāmmadhyē kānagōṣṭī vhāvyāta āṇi tyān̄cyāta cauthā allāha nasāvā āṇi nā pāca māṇasāmmadhyē, va tyān̄cyāta sahāvā allāha nasāvā. Kānagōṣṭī karaṇārē yāhūna kamī asōta kinvā jāsta asōta, tō tyān̄cyāsōbataca asatō. Maga tē kōṭhēhī asōta, maga kayāmatacyā divaśī tyānnā tyān̄cyā karmānśī avagata karavila. Niḥsanśaya, allāha pratyēka gōṣṭīcē jñāna bāḷagatō
Surah Al-Mujadila, Verse 7
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ نُهُواْ عَنِ ٱلنَّجۡوَىٰ ثُمَّ يَعُودُونَ لِمَا نُهُواْ عَنۡهُ وَيَتَنَٰجَوۡنَ بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَمَعۡصِيَتِ ٱلرَّسُولِۖ وَإِذَا جَآءُوكَ حَيَّوۡكَ بِمَا لَمۡ يُحَيِّكَ بِهِ ٱللَّهُ وَيَقُولُونَ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ لَوۡلَا يُعَذِّبُنَا ٱللَّهُ بِمَا نَقُولُۚ حَسۡبُهُمۡ جَهَنَّمُ يَصۡلَوۡنَهَاۖ فَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Kāya tumhī tyā lōkānnā nāhī pāhilē, jyānnā kānagōṣṭī karaṇyāpāsūna rōkhalē gēlē hōtē, tarīhī tē tyā manā'ī kēlēlyā kāmālā punhā karatāta āṇi āpasāta aparādhācyā, an'yāyācyā āṇi paigambarāśī avajñā karaṇyācyā kānagōṣṭī karatāta āṇi jēvhā tumacyājavaḷa yētāta, tēvhā tumhālā tyā śabdānta salāma karatāta, jyā śabdānta allāhanē sāṅgitalē nāhī, āṇi āpalyā manāta mhaṇatāta kī allāha āmhālā āmacyā aśā bōlaṇyāvara śikṣā kā nāhī dēta? Tyān̄cyāsāṭhī jahannama purēśī āhē, jyāta hē lōka dākhala hōtīla, tēvhā kitī vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَنَٰجَيۡتُمۡ فَلَا تَتَنَٰجَوۡاْ بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَمَعۡصِيَتِ ٱلرَّسُولِ وَتَنَٰجَوۡاْ بِٱلۡبِرِّ وَٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jēvhā tumhī kānagōṣṭī karāla tara yā kānagōṣṭī aparādha, atirēka (udaṇḍatā) āṇi paigambarān̄cī avajñāsambandhī nasāvyāta. Kimbahunā satkarma āṇi allāhacyā bhayāsambandha asāvyāta āṇi tyā allāhacē bhaya bāḷagata rāhā, jyācyājavaḷa tumhī ēkatrita kēlē jāla
Surah Al-Mujadila, Verse 9
إِنَّمَا ٱلنَّجۡوَىٰ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ لِيَحۡزُنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَيۡسَ بِضَآرِّهِمۡ شَيۡـًٔا إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
(Vā'īṭa) kānagōṣṭī saitānācē kāma āhē, jyāmuḷē īmānadhārakānnā duḥkha vhāvē.1 Vastutaḥ allāhacyā marjīvinā tō tyānnā kāhīca nukasāna pōhacavū śakata nāhī. Āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnī allāhavaraca bharavasā ṭhēvalā pāhijē
Surah Al-Mujadila, Verse 10
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا قِيلَ لَكُمۡ تَفَسَّحُواْ فِي ٱلۡمَجَٰلِسِ فَٱفۡسَحُواْ يَفۡسَحِ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَإِذَا قِيلَ ٱنشُزُواْ فَٱنشُزُواْ يَرۡفَعِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ دَرَجَٰتٖۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jēvhā tumhālā sāṅgitalē jā'īla kī sabhā-baiṭhakāmmadhyē jarā vistārapūrvaka basā, tēvhā tumhī jāgā vyāpaka karā. Allāha tumhālā vistāra pradāna karēla āṇi jēvhā sāṅgitalē jā'īla kī uṭhūna ubhē rāhā, tēvhā tumhī uṭhūna ubhē rāhā. 1 Allāha tumacyāpaikī tyā lōkān̄cē, jyānnī īmāna rākhalē āhē va jyānnā jñāna dilē gēlē āhē, darjā un̄cāvila āṇi allāha (tē pratyēka karma) jē tumhī karīta āhāta, (cāṅgalyā prakārē) jāṇatō
Surah Al-Mujadila, Verse 11
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نَٰجَيۡتُمُ ٱلرَّسُولَ فَقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيۡ نَجۡوَىٰكُمۡ صَدَقَةٗۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ فَإِن لَّمۡ تَجِدُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jēvhā tumhī paigambarāśī ēkāntāta bōlū icchita asāla tara āpalyā yā ēkāntāta bōlaṇyāpūrvī kāhī dāna (sadakā) karata jā, hē tumacyāsāṭhī adhika cāṅgalē āṇi pavitra (nirmaḷa) āhē, mātra jara kāhīca nasēla tara niḥsanśaya, allāha māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 12
ءَأَشۡفَقۡتُمۡ أَن تُقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيۡ نَجۡوَىٰكُمۡ صَدَقَٰتٖۚ فَإِذۡ لَمۡ تَفۡعَلُواْ وَتَابَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
Kāya tumhī kānagōṣṭīpūrvī dāna karaṇyāsa bhyālē tara jēvhā tumhī asē kēlē nāhī āṇi allāhanē dēkhīla tumhālā māpha kēlē tēvhā ātā (ucitapaṇē) namājānnā kāyama rākhā, jakāta dēta rāhā āṇi allāha āṇi tyācyā paigambarācyā ādēśācē pālana karīta rāhā āṇi tumhī jē kāhī karatā tē sarva allāha (cāṅgalyā prakārē) jāṇūna āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 13
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ تَوَلَّوۡاْ قَوۡمًا غَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مَّا هُم مِّنكُمۡ وَلَا مِنۡهُمۡ وَيَحۡلِفُونَ عَلَى ٱلۡكَذِبِ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
Kāya tumhī tyā lōkānnā nāhī pāhilē, jyānnī tyā janasamūhāśī maitrī kēlī, jyān̄cyāvara allāha nārāja jhālā āhē, hē nā tumacyāpaikī āhēta, nā tyān̄cyāpaikī, āṇi jñāna asatānāhī khōṭyā gōṣṭīnvara śapatha ghēta āhēta
Surah Al-Mujadila, Verse 14
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدًاۖ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Allāhanē tyān̄cyāsāṭhī kaṭhōra śikṣā yātanā tayāra karūna ṭhēvalī āhē. Khātrīnē hē jē kāhī karīta āhēta, vā'īṭa karīta āhēta
Surah Al-Mujadila, Verse 15
ٱتَّخَذُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ جُنَّةٗ فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ فَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
Yā lōkānnī āpalyā śapathānnā ḍhāla banavūna ṭhēvalē āhē āṇi lōkānnā allāhacyā mārgāpāsūna rōkhatāta, tēvhā tyān̄cyāsāṭhī apamānadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 16
لَّن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Tyān̄cī dhana-sampattī āṇi tyān̄cī santatī allāhasamōra kāhīca upayōgī paḍaṇāra nāhī. Hē tara jahannamamadhyē jāṇāra āhēta, nēhamī ticyātaca rāhatīla
Surah Al-Mujadila, Verse 17
يَوۡمَ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ جَمِيعٗا فَيَحۡلِفُونَ لَهُۥ كَمَا يَحۡلِفُونَ لَكُمۡ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُمۡ عَلَىٰ شَيۡءٍۚ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
Jyā divaśī allāha tyā sarvānnā uṭhavūna ubhē karīla, tēvhā hē jyā prakārē tumacyāsamōra śapatha ghētāta, allāhacyā samōrahī śapatha ghē'ū lāgatīla āṇi samajatīla kī tē dēkhīla ēkhādyā (pramāṇā) vara āhēta, viśvāsa karā kī niḥsanśaya tēca khōṭāraḍē āhēta
Surah Al-Mujadila, Verse 18
ٱسۡتَحۡوَذَ عَلَيۡهِمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَأَنسَىٰهُمۡ ذِكۡرَ ٱللَّهِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حِزۡبُ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ أَلَآ إِنَّ حِزۡبَ ٱلشَّيۡطَٰنِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Tyācyāvara saitānānē varcasva prāpta kēlē āhē āṇi tyānnā allāhacyā smaraṇācā visara pāḍalā āhē. Hī saitānācī sēnā āhē. Aikā! Saitānācī sēnāca tōṭyāta rāhaṇāra āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 19
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحَآدُّونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ٱلۡأَذَلِّينَ
Niḥsanśaya, allāhacā āṇi tyācyā paigambarācā jē lōka virōdha karatāta, tēca lōka savārdhika apamānita hōṇāṟyāmpaikī āhēta
Surah Al-Mujadila, Verse 20
كَتَبَ ٱللَّهُ لَأَغۡلِبَنَّ أَنَا۠ وَرُسُلِيٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيٌّ عَزِيزٞ
Allāhanē lihūna ṭākalē āhē kī niḥsanśaya, mī āṇi mājhē rasūla varcasvaśālī (vijayī) rāhatīla. Niḥsanśaya, allāha mōṭhā śaktiśālī āṇi varcasvaśālī āhē
Surah Al-Mujadila, Verse 21
لَّا تَجِدُ قَوۡمٗا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ يُوَآدُّونَ مَنۡ حَآدَّ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَوۡ كَانُوٓاْ ءَابَآءَهُمۡ أَوۡ أَبۡنَآءَهُمۡ أَوۡ إِخۡوَٰنَهُمۡ أَوۡ عَشِيرَتَهُمۡۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَتَبَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡإِيمَٰنَ وَأَيَّدَهُم بِرُوحٖ مِّنۡهُۖ وَيُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ رَضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حِزۡبُ ٱللَّهِۚ أَلَآ إِنَّ حِزۡبَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
Allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhaṇāṟyānnā tumhī allāha āṇi tyācyā paigambarācyā virōdhakānśī snēha prēma rākhata asalēlē pāhaṇāra nāhī, maga tē tyān̄cē pitā kinvā tyān̄cē putra kinvā tyān̄cē bāndhava kinvā tyān̄cē nātēvā'īka (kuṭumbācyā javaḷacē) kā asēnāta hēca lōka āhēta, jyān̄cyā manāta allāhanē īmāna lihūna dilē āhē, āṇi jyān̄cē samarthana āpalyā ātmyādvārē kēlē āhē āṇi jyānnā aśā jannatīmmadhyē dākhala karīla, jyān̄cyā khālī (thaṇḍa) pāṇyācē pravāha vāhata āhēta, jithē hē sadaiva kāḷa rāhatīla. Allāha tyān̄cyāśī rājī āhē āṇi hē allāhaśī rājī āhēta. Hī allāhacī phauja āhē. Jāṇūna ghyā kī niḥsanśaya, allāhacyā samūhācē lōkaca yaśasvī lōka āhēta
Surah Al-Mujadila, Verse 22