Surah Al-Hadid - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
سَبَّحَ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Ākāśāmmadhyē āṇi dharatīta jē kāhī āhē (tē sarva) allāhacē mahimāgāna karīta āhēta āṇi tō mōṭhā varcasvaśālī, hikamataśālī āhē
Surah Al-Hadid, Verse 1
لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Ākāśān̄cē āṇi dharatīcē (samasta) rājya tyācēca āhē, tōca jīvana dētō āṇi mr̥tyuhī āṇi tō pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya rākhatō
Surah Al-Hadid, Verse 2
هُوَ ٱلۡأَوَّلُ وَٱلۡأٓخِرُ وَٱلظَّـٰهِرُ وَٱلۡبَاطِنُۖ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
Tōca ādya āṇi tōca antima āhē, tōca ughaḍa āṇi tōca lapalēlā āhē āṇi tō pratyēka gōṣṭa cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Hadid, Verse 3
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يَعۡلَمُ مَا يَلِجُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا يَخۡرُجُ مِنۡهَا وَمَا يَنزِلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ وَمَا يَعۡرُجُ فِيهَاۖ وَهُوَ مَعَكُمۡ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
Tōca āhē jyānē ākāśānnā va jaminīlā sahā divasānta nirmāṇa kēlē, maga arśa (sinhāsanā) vara un̄cāvalā tō cāṅgalyā prakārē jāṇatō tyā gōṣṭīlā, jī jaminīta jātē āṇi jī ticyātūna nighatē, āṇi jī ākāśātūna khālī yētē āṇi jī caḍhūna ākāśāta jātē āṇi tumhī kōṭhēhī sā, tō tumacyāsōbata āhē āṇi tumhī jē kāhī karīta āhāta, allāha tē pāhāta āhē
Surah Al-Hadid, Verse 4
لَّهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
Ākāśān̄cī va dharatīcī rājyasattā tyācīca āhē āṇi samasta kārya tyācyācakaḍē paratavilī jātāta
Surah Al-Hadid, Verse 5
يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِۚ وَهُوَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
Tōca rātrīlā divasāta dākhala karatō āṇi tōca divasālā rātrīta dākhala karatō āṇi chātī (manā) madhyē lapalēlyā gōṣṭīn̄cē tō pūrṇa jñāna rākhaṇārā āhē
Surah Al-Hadid, Verse 6
ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَأَنفِقُواْ مِمَّا جَعَلَكُم مُّسۡتَخۡلَفِينَ فِيهِۖ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَأَنفَقُواْ لَهُمۡ أَجۡرٞ كَبِيرٞ
Allāhavara āṇi tyācyā paigambarāvara īmāna rākhā āṇi dhanātūna kharca karā jyāta allāhanē tumhālā (itarān̄cā) vārasa banavilē āhē tēvhā tumacyāpaikī jō kōṇī īmāna rākhēla āṇi kharca karēla tara aśānnā phāra mōṭhē puṇya lābhēla
Surah Al-Hadid, Verse 7
وَمَا لَكُمۡ لَا تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلرَّسُولُ يَدۡعُوكُمۡ لِتُؤۡمِنُواْ بِرَبِّكُمۡ وَقَدۡ أَخَذَ مِيثَٰقَكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Tumhī allāhavara īmāna kā nāhī rākhata? Vāstavika paigambara svataḥ tumhālā āpalyā pālanakartyāvara īmāna rākhaṇyācē āvāhana karīta āhē āṇi jara tumhī īmāna rākhaṇārē asāla tara tyānē tumacyākaḍūna dr̥ḍhavacana ghētalē āhē
Surah Al-Hadid, Verse 8
هُوَ ٱلَّذِي يُنَزِّلُ عَلَىٰ عَبۡدِهِۦٓ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ لِّيُخۡرِجَكُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ بِكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Tō (allāha) ca āhē, jō āpalyā dāsāvara spaṣṭa āyatī avatarita karatō, yāsāṭhī kī tyānē tumhālā andhārākaḍūna ujēḍākaḍē n'yāvē. Niḥsanśaya allāha tumacyāvara snēha, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Hadid, Verse 9
وَمَا لَكُمۡ أَلَّا تُنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلِلَّهِ مِيرَٰثُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَا يَسۡتَوِي مِنكُم مَّنۡ أَنفَقَ مِن قَبۡلِ ٱلۡفَتۡحِ وَقَٰتَلَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡظَمُ دَرَجَةٗ مِّنَ ٱلَّذِينَ أَنفَقُواْ مِنۢ بَعۡدُ وَقَٰتَلُواْۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Āṇi tumhālā jhālē tarī kāya kī tumhī allāhacyā mārgāta kharca nāhī karīta? Vāstavika ākāśān̄cyā āṇi dharatīcyā samasta vastūn̄cā svāmī (ēkaṭā) allāhaca āhē. Tumacyāpaikī jyā lōkānnī vijayāpūrvī allāhacyā mārgāta dilē āhē āṇi dharmayud'dha (jihāda) kēlē āhē tē dusaṟyān̄cyā samāna nāhīta kimbahunā tyān̄cyāpēkṣā ucca padācē āhēta, jyānnī vijaya prāptīnantara dāna dilē āṇi jihāda kēlē. Hōya bhalā'īcā vāyadā tara allāhacā tyā sarvānśī āhē āṇi jē kāhī tumhī karīta āhāta, allāha tē jāṇatō
Surah Al-Hadid, Verse 10
مَّن ذَا ٱلَّذِي يُقۡرِضُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا فَيُضَٰعِفَهُۥ لَهُۥ وَلَهُۥٓ أَجۡرٞ كَرِيمٞ
Asā kōṇa āhē, jō allāhalā cāṅgalyā prakārē karja dē'īla, maga allāha tyācyāsāṭhī tē vāḍhavita jā'īla āṇi tyācā cāṅgalā mōbadalā ṭharāvā
Surah Al-Hadid, Verse 11
يَوۡمَ تَرَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ يَسۡعَىٰ نُورُهُم بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَبِأَيۡمَٰنِهِمۖ بُشۡرَىٰكُمُ ٱلۡيَوۡمَ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
(Kayāmatacyā) divaśī tumhī pāhāla kī īmāna rākhaṇāṟyā puruṣān̄cē āṇi striyān̄cē tēja (nūra) tyān̄cyā puḍhē puḍhē āṇi tyān̄cyā ujavīkaḍē dhāvata asēla. Āja tumhālā tyā jannatīn̄cā śubha samācāra āhē, jyān̄cyā khālī (thaṇḍa pāṇyācē) pravāha vāhata āhēta, jyāta tē nēhamī rāhatīla, hīca mōṭhī saphalatā āhē
Surah Al-Hadid, Verse 12
يَوۡمَ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتُ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱنظُرُونَا نَقۡتَبِسۡ مِن نُّورِكُمۡ قِيلَ ٱرۡجِعُواْ وَرَآءَكُمۡ فَٱلۡتَمِسُواْ نُورٗاۖ فَضُرِبَ بَيۡنَهُم بِسُورٖ لَّهُۥ بَابُۢ بَاطِنُهُۥ فِيهِ ٱلرَّحۡمَةُ وَظَٰهِرُهُۥ مِن قِبَلِهِ ٱلۡعَذَابُ
Tyā divaśī dāmbhika (mūnāphika) puruṣa āṇi dāmbhika striyā īmānadhārakānnā mhaṇatīla kī āmacī pratīkṣā tara karā kī āmhīhī tumacyā prakāśāmadhūna thōḍā prakāśā ghyāvā, uttara dilē jā'īla kī tumhī māgē phirā āṇi prakāśa śōdhā, maga tyān̄cyā āṇi yān̄cyā daramyāna ēka bhinta ubhī kēlī jā'īla, jicyāta daravājāhī asēla, tyācyā ātalyā bhāgāta rahamata (allāhacī kr̥pā) asēla āṇi bāhēracyā bhāgāta azāba (śikṣā - yātanā) asēla
Surah Al-Hadid, Verse 13
يُنَادُونَهُمۡ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡۖ قَالُواْ بَلَىٰ وَلَٰكِنَّكُمۡ فَتَنتُمۡ أَنفُسَكُمۡ وَتَرَبَّصۡتُمۡ وَٱرۡتَبۡتُمۡ وَغَرَّتۡكُمُ ٱلۡأَمَانِيُّ حَتَّىٰ جَآءَ أَمۡرُ ٱللَّهِ وَغَرَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
Hē ōraḍūna ōraḍūna tyānnā sāṅgatīla kī kāya āmhī tumacyāsōbata navhatō? Tē mhaṇatīla, hō, hōtē jarūra, parantu tumhī svataḥlā mārgabhraṣṭatēta ṭhēvalē hōtē. Āṇi pratīkṣā karīta rāhilē āṇi śaṅkā - sanśaya karīta rāhilē āṇi tumhālā tumacyā (nirarthaka) icchā ākāṅkṣānnī dhōkyātaca ṭhēvalē yēthēparyanta kī allāhacā ādēśa yē'ūna pōhōcalā āṇi tumhālā allāhacyā bābatīta dhōkā dēṇāṟyānē dhōkyātaca ṭhēvalē
Surah Al-Hadid, Verse 14
فَٱلۡيَوۡمَ لَا يُؤۡخَذُ مِنكُمۡ فِدۡيَةٞ وَلَا مِنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ مَأۡوَىٰكُمُ ٱلنَّارُۖ هِيَ مَوۡلَىٰكُمۡۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Tēvhā āja nā tumacyākaḍūna phidiyā (āṇi na badalā) svīkāralā jā'īla āṇi nā kāphirāṅkaḍūna. Tumhā sarvān̄cē ṭhikāṇa jahannama āhē. Tīca tumacī sōbatī āhē āṇi tē mōṭhē vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah Al-Hadid, Verse 15
۞أَلَمۡ يَأۡنِ لِلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَن تَخۡشَعَ قُلُوبُهُمۡ لِذِكۡرِ ٱللَّهِ وَمَا نَزَلَ مِنَ ٱلۡحَقِّ وَلَا يَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلُ فَطَالَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَمَدُ فَقَسَتۡ قُلُوبُهُمۡۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
Kāya ajūnaparyanta īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā tī vēḷa nāhī ālī kī tyān̄cī hr̥dayē allāhacyā smaraṇānē āṇi jē satya avatarita jhālē āhē tyānē kōmala vhāvīta, āṇi tyā lōkānsārakhī na vhāvīta, jyānnā yān̄cyā pūrvī grantha pradāna kēlā gēlā, maga jēvhā tyān̄cyāvara ēka dīrgha mudata lōṭalī, tēvhā tyān̄cī hr̥dayē kaṭhōra jhālīta āṇi tyān̄cyāpaikī adhikānśa durācārī āhēta
Surah Al-Hadid, Verse 16
ٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يُحۡيِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۚ قَدۡ بَيَّنَّا لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
Viśvāsa rākhā kī allāhaca dharatīlā ticyā mr̥tyunantara jivanta karatō. Āmhī tara tumacyāsāṭhī āpalyā niśāṇyā spaṣṭa sāṅgitalyā, yāsāṭhī kī tumhī samajūna ghyāvē
Surah Al-Hadid, Verse 17
إِنَّ ٱلۡمُصَّدِّقِينَ وَٱلۡمُصَّدِّقَٰتِ وَأَقۡرَضُواْ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا يُضَٰعَفُ لَهُمۡ وَلَهُمۡ أَجۡرٞ كَرِيمٞ
Niḥsanśaya, dāna dēṇārē puruṣa āṇi striyā āṇi jē allāhalā prēmānē cāṅgalē karja dēta āhēta tyān̄cyāsāṭhī anēka paṭīnnī vāḍhavilē jā'īla, āṇi tyān̄cyāsāṭhī uttama asā mōbadalā āhē
Surah Al-Hadid, Verse 18
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلصِّدِّيقُونَۖ وَٱلشُّهَدَآءُ عِندَ رَبِّهِمۡ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ وَنُورُهُمۡۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
Allāha āṇi tyācyā paigambarāvara jē lōka īmāna rākhatāta tēca āpalyā pālanakartyājavaḷa saccē āṇi śahīda āhēta. Tyān̄cyāsāṭhī tyān̄cā mōbadalā āṇi tyān̄cē divya tēja āhē, āṇi jē kupra (inkāra) karatāta āṇi āmacyā niśāṇyānnā khōṭē ṭharavitāta tē jahannamī āhēta
Surah Al-Hadid, Verse 19
ٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا لَعِبٞ وَلَهۡوٞ وَزِينَةٞ وَتَفَاخُرُۢ بَيۡنَكُمۡ وَتَكَاثُرٞ فِي ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَوۡلَٰدِۖ كَمَثَلِ غَيۡثٍ أَعۡجَبَ ٱلۡكُفَّارَ نَبَاتُهُۥ ثُمَّ يَهِيجُ فَتَرَىٰهُ مُصۡفَرّٗا ثُمَّ يَكُونُ حُطَٰمٗاۖ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٞ شَدِيدٞ وَمَغۡفِرَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٞۚ وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا مَتَٰعُ ٱلۡغُرُورِ
Lakṣāta ṭhēvā kī yā jagācē jīvana tara kēvaḷa khēḷa tamāśā āṇi śōbhā sajāvaṭa āṇi āpasāta abhimāna (āṇi ahaṅkāra) āṇi dhana va santatīta ēkamēkāhūna svataḥlā jāsta dākhaviṇē āhē. Jyāpramāṇē pā'ūsa āṇi tyāpāsūna jhālēlī paidāvāra śētakaṟyānnā sukhada vāṭatē, maga jēvhā tī sukatē tēvhā tilā tumhī pivaḷyā raṅgāta pāhatāta, maga tī agadī curēcūra hō'ūna jātē, āṇi ākhiratamadhyē sakta śikṣā-yātanā āṇi allāhacī māphī āṇi prasannatā āhē āṇi yā jagācē jīvana kēvaḷa dhōkyācyā sāmugrīśivāya āṇakhī kāhīca nāhī
Surah Al-Hadid, Verse 20
سَابِقُوٓاْ إِلَىٰ مَغۡفِرَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ وَجَنَّةٍ عَرۡضُهَا كَعَرۡضِ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ أُعِدَّتۡ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۚ ذَٰلِكَ فَضۡلُ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
(Yā) dhāvā āpalyā pālanakartyācyā māphīkaḍē āṇi tyā jannatakaḍē jicā vistāra ākāśa āṇi jaminīcyā vistārā'itakā āhē. Tī aśā lōkānsāṭhī banavilī gēlī āhē, jē allāhavara āṇi tyācyā paigambarānvara īmāna rākhatāta, hī allāhacī dayā kr̥pā āhē, jyālā icchitō pradāna karatō āṇi allāha mōṭhā kr̥pāvāna āhē
Surah Al-Hadid, Verse 21
مَآ أَصَابَ مِن مُّصِيبَةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مِّن قَبۡلِ أَن نَّبۡرَأَهَآۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
Kōṇatēhī saṅkaṭa yā jagāvara yēta nāhī nā khāsa tumacyā prāṇānvara parantu yāpūrvī kī āmhī tyāsa nirmāṇa karāvē, tē ēkā viśēṣa granthāta lihilēlē āhē. Niḥsanśaya hē kāma allāhakaritā (mōṭhē) sōpē āhē
Surah Al-Hadid, Verse 22
لِّكَيۡلَا تَأۡسَوۡاْ عَلَىٰ مَا فَاتَكُمۡ وَلَا تَفۡرَحُواْ بِمَآ ءَاتَىٰكُمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ كُلَّ مُخۡتَالٖ فَخُورٍ
Yāsāṭhī kī tumhī āpalyākaḍūna hirāvūna ghētalyā jāṇāṟyā gōṣṭībaddala duḥkhī na vhāvē āṇi nā pradāna kēlēlyā gōṣṭībaddala garviṣṭha vhāvē āṇi śēkhī miraviṇāṟyā, ghamēṇḍa karaṇāṟyānśī allāha prēma rākhata nāhī
Surah Al-Hadid, Verse 23
ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِۗ وَمَن يَتَوَلَّ فَإِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
Jē (svataḥhī) kan̄jūsapaṇā karatāta āṇi itarānnāhī kan̄jūsapaṇā karaṇyācī śikavaṇa dētāta, (aikā!) Jō kōṇī tōṇḍa phiravila, allāha niḥspr̥ha āṇi praśansēsa pātra āhē
Surah Al-Hadid, Verse 24
لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا رُسُلَنَا بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَنزَلۡنَا مَعَهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡمِيزَانَ لِيَقُومَ ٱلنَّاسُ بِٱلۡقِسۡطِۖ وَأَنزَلۡنَا ٱلۡحَدِيدَ فِيهِ بَأۡسٞ شَدِيدٞ وَمَنَٰفِعُ لِلنَّاسِ وَلِيَعۡلَمَ ٱللَّهُ مَن يَنصُرُهُۥ وَرُسُلَهُۥ بِٱلۡغَيۡبِۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيٌّ عَزِيزٞ
Niḥsanśaya, āmhī āpalyā paigambarānnā (sandēśavāhakānnā) spaṣṭa niśāṇyā dē'ūna pāṭhavilē āṇi tyān̄cyāsōbata grantha āṇi n'yāya (tarājū) avatarita kēlā, yāsāṭhī kī lōkānnī n'yāyāvarakāyama rāhāvē āṇi āmhī lōkhaṇḍahī avatarita kēlē, jyāta mōṭhī (haibata āṇi) tākada āhē āṇi lōkānsāṭhī itarahī anēka phāyadē āhēta āṇi yāsāṭhīhī kī allāhanē hē jāṇūna ghyāvē kī tyācī va tyācyā paigambarān̄cī madata na pāhatā kōṇa karatō. Niḥsanśaya, allāha mōṭhā śaktiśālī āṇi varcasvaśālī āhē
Surah Al-Hadid, Verse 25
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحٗا وَإِبۡرَٰهِيمَ وَجَعَلۡنَا فِي ذُرِّيَّتِهِمَا ٱلنُّبُوَّةَ وَٱلۡكِتَٰبَۖ فَمِنۡهُم مُّهۡتَدٖۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
Niḥsanśaya, āmhī nūha āṇi ibrāhīma (alai.) Yānnā (paigambara banavūna) pāṭhavilē āṇi āmhī tyā dōghān̄cyā santatīta prēṣitva āṇi grantha kāyama ṭhēvalā, tēvhā tyān̄cyāpaikī kāhīnnī mārgadarśana aṅgīkāralē āṇi tyān̄cyāpaikī bahutēka jaṇa durācārī rāhilē
Surah Al-Hadid, Verse 26
ثُمَّ قَفَّيۡنَا عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِم بِرُسُلِنَا وَقَفَّيۡنَا بِعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡإِنجِيلَۖ وَجَعَلۡنَا فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ رَأۡفَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَرَهۡبَانِيَّةً ٱبۡتَدَعُوهَا مَا كَتَبۡنَٰهَا عَلَيۡهِمۡ إِلَّا ٱبۡتِغَآءَ رِضۡوَٰنِ ٱللَّهِ فَمَا رَعَوۡهَا حَقَّ رِعَايَتِهَاۖ فَـَٔاتَيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنۡهُمۡ أَجۡرَهُمۡۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
Tyān̄cyānantara, tarīhī āmhī satata āpalē paigambara pāṭhavita rāhilō āṇi tyān̄cyānantara mariyamacā putra īsālā pāṭhavilē va tyānnā in̄jīla (grantha) pradāna kēlā āṇi tyān̄cyā anuyāyīn̄cyā manāta prēma āṇi dayēcī bhāvanā ṭhēvalī, parantu vairāgyācā mārga tyānnī svataḥ śōdhūna kaḍhalā, āmhī tō tyān̄cyāsāṭhī anivārya kēlā navhatā, allāhacyā prasannatēcā śōdha ghēṇyākhērīja, tēvhā tyānnī tyācē pūrṇataḥ pālana kēlē nāhī, tarī dēkhīla āmhī tyān̄cyāpaikī jyānnī īmāna rākhalē hōtē, tyānnā tyān̄cā mōbadalā pradāna kēlā āṇi tyān̄cyāpaikī adhikānśa lōka durācārī āhēta
Surah Al-Hadid, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَءَامِنُواْ بِرَسُولِهِۦ يُؤۡتِكُمۡ كِفۡلَيۡنِ مِن رَّحۡمَتِهِۦ وَيَجۡعَل لَّكُمۡ نُورٗا تَمۡشُونَ بِهِۦ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Hē īmāna rākhaṇāṟyā lōkānnō! Allāhacē bhaya bāḷagata rāhā āṇi tyācyā paigambarāvara īmāna rākhā, allāha tumhālā āpalyā dayēnē duppaṭa his'sā dē'īla āṇi tumhālā divya tēja (nūra) pradāna karīla, jyācyā prakāśāta tumhī cālāla āṇi tō (tumacē aparādhīhī) māpha karīla, allāha mōṭhā māpha karaṇārā atiśaya dayāvāna āhē
Surah Al-Hadid, Verse 28
لِّئَلَّا يَعۡلَمَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَلَّا يَقۡدِرُونَ عَلَىٰ شَيۡءٖ مِّن فَضۡلِ ٱللَّهِ وَأَنَّ ٱلۡفَضۡلَ بِيَدِ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
Hē aśāsāṭhī kī (allāhacā) grantha bāḷagaṇāṟyānnī jāṇūna ghyāvē kī allāhacyā kr̥pēcyā kōṇatyāhī hiśyāvara tyān̄cā adhikāra nāhī āṇi hē kī, samasta kr̥pā allāhacyāca hātī āhē, tō jyālā icchila, dē'īla āṇi allāhaca mōṭhā kr̥pāvanta āhē
Surah Al-Hadid, Verse 29