Surah Al-Mujadila - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
قَدۡ سَمِعَ ٱللَّهُ قَوۡلَ ٱلَّتِي تُجَٰدِلُكَ فِي زَوۡجِهَا وَتَشۡتَكِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَٱللَّهُ يَسۡمَعُ تَحَاوُرَكُمَآۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٌ
(napiyē!) Evaḷ taṉ kaṇavaraip paṟṟi um'miṭam tarkkittu (avaraip paṟṟi) allāhviṭamum muṟaiyiṭṭāḷō, avaḷuṭaiya muṟaiyīṭṭai allāh niccayamākak kēṭṭuk koṇṭāṉ. (Ataippaṟṟi) uṅkaḷ iruvariṉ tarkka vātattaiyum allāh ceviyuṟṟāṉ. Niccayamāka allāh (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, (ovvoruvariṉ ceyalaiyum) uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 1
ٱلَّذِينَ يُظَٰهِرُونَ مِنكُم مِّن نِّسَآئِهِم مَّا هُنَّ أُمَّهَٰتِهِمۡۖ إِنۡ أُمَّهَٰتُهُمۡ إِلَّا ٱلَّـٰٓـِٔي وَلَدۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَيَقُولُونَ مُنكَرٗا مِّنَ ٱلۡقَوۡلِ وَزُورٗاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَعَفُوٌّ غَفُورٞ
uṅkaḷil evarēṉum tam maṉaivikaḷil evaḷaiyum, taṉ tāyeṉṟu kūṟiviṭuvataṉāl, avaḷ avarkaḷuṭaiya (uṇmait) tāyākiviṭamāṭṭāḷ. Avarkaḷaip peṟṟeṭuttavarkaḷtāṉ (uṇmait) tāyāvārkaḷ. (Itaṟku māṟāka evaḷaiyum evarum tāyeṉṟu kūṟiṉāl kūṟukiṉṟa) avarkaḷ niccayamākat takātatum, poyyāṉatumāṉa oru vārttaiyaiyē kūṟukiṉṟaṉar. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ, piḻai poṟuppavaṉ āvāṉ. (Ākavē, ittakaiya kuṟṟam ceytavarkaḷ allāhviṭam maṉṉippaik kōravum)
Surah Al-Mujadila, Verse 2
وَٱلَّذِينَ يُظَٰهِرُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ ثُمَّ يَعُودُونَ لِمَا قَالُواْ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مِّن قَبۡلِ أَن يَتَمَآسَّاۚ ذَٰلِكُمۡ تُوعَظُونَ بِهِۦۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
ākavē, evarēṉum taṅkaḷ maṉaivikaḷai(t taṉ) tāykku oppiṭṭuk kūṟiya piṉṉar, avarkaḷiṭam tirumpa (cērntukoḷḷa) virumpiṉāl, avviruvarum oruvarai oruvar toṭuvataṟku muṉṉatākavē (ivvāṟu oppiṭṭuk kūṟiya kuṟṟattiṟkup parikāramāka) ōr aṭimaiyai viṭutalai ceyyavēṇṭum. Itai (allāh) uṅkaḷukku upatēcam ceykiṟāṉ. Allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟipavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 3
فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ مِن قَبۡلِ أَن يَتَمَآسَّاۖ فَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ فَإِطۡعَامُ سِتِّينَ مِسۡكِينٗاۚ ذَٰلِكَ لِتُؤۡمِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٌ
(Viṭutalai ceyyakkūṭiya aṭimaiyai) evarēṉum peṟṟirukkāviṭil, avviruvarum oruvarai oruvar toṭuvataṟku muṉṉatākavē, (avaṉ) iraṇṭu mātaṅkaḷ toṭarcciyāka nōṉpu nōṟka vēṇṭum. (Ivvāṟu nōṉpu nōṟka) cakti peṟātavaṉ. Aṟupatu ēḻaikaḷukku (mattiya taramāṉa) uṇavaḷikka vēṇṭum. Allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum nīṅkaḷ (meyyākavē) nampikkai koṇṭirukkiṟīrkaḷ eṉpataṟkāka (inta kaṭṭaḷaiyai ivvāṟu ilēcākki vaittāṉ). Ivai allāh ēṟpaṭuttiya varampukaḷākum. (Itai) mīṟupavarkaḷukku tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Mujadila, Verse 4
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحَآدُّونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ كُبِتُواْ كَمَا كُبِتَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَقَدۡ أَنزَلۡنَآ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ
evarkaḷ allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum māṟu ceykiṟārkaḷō avarkaḷ, niccayamāka avarkaḷukku muṉṉuḷḷōr iḻivupaṭuttappaṭṭapaṭiyē iḻivupaṭuttap paṭuvārkaḷ. Niccayamāka (itaip paṟṟi)t teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷaiyē nām iṟakki irukkiṟōm. (Ataṟku) māṟuceypavarkaḷukku iḻivu tarum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Mujadila, Verse 5
يَوۡمَ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ جَمِيعٗا فَيُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُوٓاْۚ أَحۡصَىٰهُ ٱللَّهُ وَنَسُوهُۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
avarkaḷ aṉaivaraiyum allāh (uyir koṭuttu) eḻuppum nāḷil, avarkaḷ ceytavaṟṟaip paṟṟi avarkaḷukku aṟivippāṉ. Atai avarkaḷ maṟantuviṭṭapōtilum, avaṟṟai allāh cēkarittu vaikkiṟāṉ. (Avarkaḷ ceyyum) aṉaittiṟkum allāh (naṉkaṟinta) cāṭciyāḷaṉ āvāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 6
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ مَا يَكُونُ مِن نَّجۡوَىٰ ثَلَٰثَةٍ إِلَّا هُوَ رَابِعُهُمۡ وَلَا خَمۡسَةٍ إِلَّا هُوَ سَادِسُهُمۡ وَلَآ أَدۡنَىٰ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡثَرَ إِلَّا هُوَ مَعَهُمۡ أَيۡنَ مَا كَانُواْۖ ثُمَّ يُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
(Napiyē!) Vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷavai aṉaittaiyum niccayamāka allāh aṟikiṟāṉ eṉpatai nīr kavaṉikkavillaiyā? Avarkaḷil mūṉṟu pērkaḷ (kūṭip pēcum) rakaciyattil avaṉ nāṉkāvatāka illāmal illai. Aintu pērkaḷ (kūṭip pēcum) irakaciyattil avaṉ āṟāvatāka illāmalillai. Itaiviṭa kuṟaivākavō allatu atikamākavō uḷḷavarkaḷ (kūṭip pēcum) irakaciyattilum, avaṉ avarkaḷuṭaṉ illāmal illai. Ivvāṟu avarkaḷ eṅkirunta pōtilum (rakaciyam pēciṉāl avaṉ avarkaḷuṭaiya rakaciyaṅkaḷai aṟintu koḷkiṟāṉ). Piṉṉar, avarkaḷ ceytavaṟṟaip paṟṟi avarkaḷukku maṟumai nāḷil aṟivi(ttu ataṟkuriya kūliyaik koṭu)kkiṟāṉ. Niccayamāka allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 7
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ نُهُواْ عَنِ ٱلنَّجۡوَىٰ ثُمَّ يَعُودُونَ لِمَا نُهُواْ عَنۡهُ وَيَتَنَٰجَوۡنَ بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَمَعۡصِيَتِ ٱلرَّسُولِۖ وَإِذَا جَآءُوكَ حَيَّوۡكَ بِمَا لَمۡ يُحَيِّكَ بِهِ ٱللَّهُ وَيَقُولُونَ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ لَوۡلَا يُعَذِّبُنَا ٱللَّهُ بِمَا نَقُولُۚ حَسۡبُهُمۡ جَهَنَّمُ يَصۡلَوۡنَهَاۖ فَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
(napiyē!) Rakaciyamē kūṭāteṉṟu taṭukkappaṭṭiruntum, taṭukkappaṭṭatai nōkkiyē cellum avarkaḷai nīr kavaṉittīrā? Pāvattiṟkum, varampu mīṟuvataṟkum, (nam) tūtarukku māṟu ceyvataṟkumē, avarkaḷ rakaciyamākac cati ālōcaṉai ceykiṉṟaṉar. Piṉṉar avarkaḷ uṅkaḷiṭam vantālō, allāh uṅkaḷukkuk kūṟāta vārttaiyaik (koṇṭu, atāvatu: ‘‘As'salāmu alaikka' um'mītu cāntiyum, camātāṉamum uṇṭāvatāka! Eṉṟu kūṟuvataṟkup patilāka, ‘‘as'sāmu alaikka' umakku maraṇam uṇṭāvatāka! Eṉṟu) kūṟiviṭṭu, avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ (ivar uṇmaiyāṉa tūtarāka iruntāl ‘‘parikācamāka) nām kūṟiyataip paṟṟi, allāh nam'mai vētaṉai ceyyamāṭṭāṉā?'' Eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Narakamē avarkaḷukkup pōtumāṉatākum. Atil avarkaḷ nuḻaintē tīruvārkaḷ. Atu cellumiṭaṅkaḷil makā keṭṭatu
Surah Al-Mujadila, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَنَٰجَيۡتُمۡ فَلَا تَتَنَٰجَوۡاْ بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَمَعۡصِيَتِ ٱلرَّسُولِ وَتَنَٰجَوۡاْ بِٱلۡبِرِّ وَٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷukkuḷ nīṅkaḷ rakaciyam pēciṉāl pāvam ceyvataṟkākavum, varampu mīṟuvataṟkākavum, (nam) tūtarukku māṟuceyvataṟkākavum, rakaciyam pēcātīrkaḷ. Āyiṉum, naṉmai ceyvataṟkākavum iṟaiyaccattiṟkākavum irakaciyam pēcalām. (Aṉaittaiyum aṟinta) allāhviṉ camūkattiṟku nīṅkaḷ koṇṭu pōkappaṭuvīrkaḷ. Ākavē, avaṉukku nīṅkaḷ payantu naṭantukoḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 9
إِنَّمَا ٱلنَّجۡوَىٰ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ لِيَحۡزُنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَيۡسَ بِضَآرِّهِمۡ شَيۡـًٔا إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
(avarkaḷai) ṣaittāṉ irakaciyamākap pēca vaippatellām, nampikkai koṇṭavarkaḷukkuk kavalaiyai uṇṭupaṇṇuvataṟkākavē. Allāhvuṭaiya nāṭṭamiṉṟi, avarkaḷukku atu (-irakaciyam) aṟavē tīṅkiḻaikkātu. Ākavē, nampikkai koṇṭavarkaḷ allāhvaiyē nampiyirukkavum
Surah Al-Mujadila, Verse 10
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا قِيلَ لَكُمۡ تَفَسَّحُواْ فِي ٱلۡمَجَٰلِسِ فَٱفۡسَحُواْ يَفۡسَحِ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَإِذَا قِيلَ ٱنشُزُواْ فَٱنشُزُواْ يَرۡفَعِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ دَرَجَٰتٖۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
nampikkaiyāḷarkaḷē! (Nīṅkaḷ oru capaiyilirukkum poḻutu, evarēṉum) uṅkaḷai nōkkic ‘‘capaiyil nakarntu iṭam koṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāl, (avvāṟē) nīṅkaḷ nakarntu iṭam koṭuṅkaḷ. Iṭattai allāh uṅkaḷukku vicālamākki koṭuppāṉ. Tavira, (capaiyil oru kāraṇattiṟkāka uṅkaḷai nōkki) ‘‘eḻuntu (ceṉṟu) viṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟappaṭṭāl, avvāṟē nīṅkaḷ eḻuntu (ceṉṟu) viṭuṅkaḷ. (Ivvāṟu naṭantukoḷḷum) uṅkaḷiluḷḷa nampikkaiyāḷarkaḷukkum, kalvi ñāṉam uṭaiyavarkaḷukkum allāh patavikaḷai uyarttuvāṉ. Allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 11
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نَٰجَيۡتُمُ ٱلرَّسُولَ فَقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيۡ نَجۡوَىٰكُمۡ صَدَقَةٗۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ فَإِن لَّمۡ تَجِدُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ nam tūtaruṭaṉ irakaciyam pēca virumpiṉāl, uṅkaḷ irakaciyattiṟku muṉṉatākavē (ēḻaikaḷukku) ētum tāṉam ceytu viṭuṅkaḷ. Itu uṅkaḷukku naṉmaiyum paricuttat taṉmaiyum ākum. (Tāṉam koṭuppataṟku etaiyum) nīṅkaḷ aṭaintirā viṭṭāl, (ataippaṟṟi uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai.) Niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 12
ءَأَشۡفَقۡتُمۡ أَن تُقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيۡ نَجۡوَىٰكُمۡ صَدَقَٰتٖۚ فَإِذۡ لَمۡ تَفۡعَلُواْ وَتَابَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
Nīṅkaḷ uṅkaḷ irakaciyattiṟku muṉṉar, nīṅkaḷ tāṉam koṭuppataip paṟṟip payantuviṭṭīrkaḷā? (Meyyākavē) uṅkaḷāl (tāṉam) ceyya muṭiyāviṭil, allāh uṅkaḷai maṉṉittu viṭuvāṉ. Eṉiṉum, toḻukaiyaik kaṭaippiṭittu, jakāttum koṭuttu, allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum (uṇmaiyākavē) kīḻppaṭintu naṭantu koḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 13
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ تَوَلَّوۡاْ قَوۡمًا غَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مَّا هُم مِّنكُمۡ وَلَا مِنۡهُمۡ وَيَحۡلِفُونَ عَلَى ٱلۡكَذِبِ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
(napiyē!) Allāh evarkaḷ mītu kōpamāṉāṉō, anta makkaḷuṭaṉ uṟavāṭukiṟavarkaḷai nīr pārttīrā? Ivarkaḷ uṅkaḷilum uḷḷavarkaḷalla; avarkaḷilum uḷḷavarkaḷalla. Ivarkaḷ naṉkaṟintiruntum (uṅkaḷuṭaṉ iruppatāka) vēṇṭumeṉṟē poy cattiyam ceykiṉṟaṉar
Surah Al-Mujadila, Verse 14
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدًاۖ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ivarkaḷukkāka allāh, kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyai tayārpaṭutti vaittirukkiṟāṉ. Niccayamāka ivarkaḷ ceyyum kāriyam makā keṭṭatu
Surah Al-Mujadila, Verse 15
ٱتَّخَذُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ جُنَّةٗ فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ فَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
ivarkaḷ taṅkaḷ (poy) cattiyaṅkaḷaik kēṭayamāka vaittukkoṇṭu (makkaḷai) allāhvuṭaiya pātaiyiliruntu taṭuttuviṭṭaṉar. Ākavē, ivarkaḷukku mikka iḻivu tarum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Mujadila, Verse 16
لَّن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
ivarkaḷuṭaiya poruḷkaḷum, ivarkaḷuṭaiya cantatikaḷum, allāhvi(ṉ vētaṉaiyi)liruntu etaiyum ivarkaḷai viṭṭum taṭuttuviṭātu. Ivarkaḷ narakavācikaḷtāṉ; atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 17
يَوۡمَ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ جَمِيعٗا فَيَحۡلِفُونَ لَهُۥ كَمَا يَحۡلِفُونَ لَكُمۡ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُمۡ عَلَىٰ شَيۡءٍۚ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
allāh ivarkaḷ aṉaivaraiyum (uyir koṭuttu) eḻuppum nāḷilum (iṉṟaiya tiṉam) uṅkaḷiṭam avarkaḷ cattiyam ceytataip pōṉṟu, allāhviṭattilum cattiyam ceytuviṭṭu, niccayamākat tāṅkaḷ ētō (tappittuk koḷḷakkūṭiya oru nalla) kāriyattaic ceytu viṭṭatākavum eṇṇik koḷvārkaḷ. Meyyākavē ivarkaḷtāṉ poyyarkaḷaṉṟō
Surah Al-Mujadila, Verse 18
ٱسۡتَحۡوَذَ عَلَيۡهِمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَأَنسَىٰهُمۡ ذِكۡرَ ٱللَّهِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حِزۡبُ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ أَلَآ إِنَّ حِزۡبَ ٱلشَّيۡطَٰنِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Ṣaittāṉ ivarkaḷai jeyittu, allāhvaip paṟṟiya eṇṇattaiyē ivarkaḷukku maṟakkaṭittu viṭṭāṉ. Ivarkaḷtāṉ ṣaittāṉuṭaiya kūṭṭattiṉar. Ṣaittāṉuṭaiya kūṭṭattiṉar niccayamāka naṣṭamaṭaintavarkaḷ eṉpatai aṟintukoḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 19
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحَآدُّونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ٱلۡأَذَلِّينَ
evarkaḷ, allāhvaiyum avaṉuṭaiya tūtaraiyum etirkkiṟārkaḷō, avarkaḷ iḻivukkuḷḷāvārkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 20
كَتَبَ ٱللَّهُ لَأَغۡلِبَنَّ أَنَا۠ وَرُسُلِيٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيٌّ عَزِيزٞ
tāṉum, taṉ tūtarkaḷumē niccayamāka velvārkaḷ eṉṟu allāh vitittu viṭṭāṉ. Niccayamāka allāh palavāṉum (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum āvāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 21
لَّا تَجِدُ قَوۡمٗا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ يُوَآدُّونَ مَنۡ حَآدَّ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَوۡ كَانُوٓاْ ءَابَآءَهُمۡ أَوۡ أَبۡنَآءَهُمۡ أَوۡ إِخۡوَٰنَهُمۡ أَوۡ عَشِيرَتَهُمۡۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَتَبَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡإِيمَٰنَ وَأَيَّدَهُم بِرُوحٖ مِّنۡهُۖ وَيُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ رَضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حِزۡبُ ٱللَّهِۚ أَلَآ إِنَّ حِزۡبَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
(napiyē!) Enta makkaḷ allāhvaiyum, maṟumai nāḷaiyum (meyyākavē) nampikkai koṇṭirukkiṉṟārkaḷō avarkaḷ, allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum māṟu ceypavarkaḷiṭam nēcam koṇṭu uṟavāṭuvatai nīr kāṇa māṭṭīr. Avarkaḷ, taṅkaḷ peṟṟōrkaḷāka allatu taṅkaḷ cantatikaḷāka allatu taṅkaḷ cakōtararkaḷāka allatu taṅkaḷ neruṅkiya uṟaviṉarkaḷāka iruntālum cariyē! (Avarkaḷai nampikkaiyāḷarkaḷ nēcikka māṭṭārkaḷ.) Ivarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷiltāṉ allāh nampikkaiyai patiyavaittut taṉ aruḷaik koṇṭum ivarkaḷaip palappaṭutti vaittirukkiṟāṉ. Toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭikkoṇṭirukkum corkkaṅkaḷilum ivarkaḷaip pukutti viṭuvāṉ. Atil eṉṟeṉṟum ivarkaḷ taṅki viṭuvārkaḷ. Ivarkaḷaip paṟṟi allāh tiruptiyaṭaivāṉ. Avarkaḷum allāhvaip paṟṟit tiruptiyaṭaivārkaḷ. Ivarkaḷtāṉ allāhviṉ kūṭṭattiṉar. Niccayamāka allāhviṉ kūṭṭattiṉartāṉ veṟṟi aṭaintavarkaḷ eṉpatai nīṅkaḷ aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 22