Surah Al-Hashr - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
سَبَّحَ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavai aṉaittum allāhvait tuti ceykiṉṟaṉa. Avaṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 1
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَخۡرَجَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مِن دِيَٰرِهِمۡ لِأَوَّلِ ٱلۡحَشۡرِۚ مَا ظَنَنتُمۡ أَن يَخۡرُجُواْۖ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُم مَّانِعَتُهُمۡ حُصُونُهُم مِّنَ ٱللَّهِ فَأَتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِنۡ حَيۡثُ لَمۡ يَحۡتَسِبُواْۖ وَقَذَفَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلرُّعۡبَۚ يُخۡرِبُونَ بُيُوتَهُم بِأَيۡدِيهِمۡ وَأَيۡدِي ٱلۡمُؤۡمِنِينَ فَٱعۡتَبِرُواْ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ
Vētattai uṭaiyavarkaḷil evarkaḷ nirākarippavarkaḷāka āṉārkaḷō avarkaḷai, avarkaḷuṭaiya vīṭukaḷiliruntu veḷippaṭuttiyavaṉ avaṉtāṉ. (Avarkaḷukkuk kiṭaikka vēṇṭiya taṇṭaṉaikaḷil) itu mutalāvatākum. Avarkaḷ (taṅkaḷ vīṭukaḷiliruntu) veḷippaṭṭu viṭuvārkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ etirpārkkavillai. Avarkaḷum taṅkaḷ kōṭṭaik kottaḷaṅkaḷ, allāhvai viṭṭut taṅkaḷai taṭuttuk koḷḷumeṉṟu meyyākavē eṇṇik koṇṭiruntārkaḷ. Eṉiṉum, avarkaḷ etirpārkkāta vakaiyil allāh avarkaḷiṭam vantu, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil tikilaip pōṭṭu, avarkaḷ taṅkaḷ kaiyaik koṇṭē taṅkaḷ vīṭukaḷai aḻikkumāṟu ceytatuṭaṉ, nampikkaiyāḷarkaḷuṭaiya kaikaḷaik koṇṭum avarkaḷuṭaiya vīṭukaḷai aḻittāṉ. (Akap)pārvaiyuṭaiyavarkaḷē! (Itaik koṇṭu) nīṅkaḷ aṟivuṇarcci peṟuvīrkaḷāka
Surah Al-Hashr, Verse 2
وَلَوۡلَآ أَن كَتَبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡجَلَآءَ لَعَذَّبَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابُ ٱلنَّارِ
avarkaḷai nāṭu kaṭattal (maṭṭum) ceytuviṭumāṟu allāh (ēṟkaṉavē) vitittirukkāviṭil ivvulakattilēyē avarkaḷai(k kaṭiṉamāṉa) vētaṉai ceytiruppāṉ. Eṉiṉum, maṟumaiyil naraka vētaṉai avarkaḷukkuk kāttirukkiṟatu
Surah Al-Hashr, Verse 3
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ شَآقُّواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۖ وَمَن يُشَآقِّ ٱللَّهَ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamāka avarkaḷ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum (mikak kaṭiṉamāka) etirttārkaḷ eṉpatutāṉ. (Ivvāṟu) evaṉ allāhvai etirkkiṟāṉō, (avaṉai) niccayamāka allāh kaṭumaiyāka taṇṭippāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 4
مَا قَطَعۡتُم مِّن لِّينَةٍ أَوۡ تَرَكۡتُمُوهَا قَآئِمَةً عَلَىٰٓ أُصُولِهَا فَبِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَلِيُخۡزِيَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
nīṅkaḷ avarkaḷuṭaiya pērīccamaraṅkaḷai veṭṭiyatum allatu (veṭṭātu) vēruṭaṉ (iruntavāṟē) ataṉ aṭikaḷiṉ mītu niṉṟirukkumpaṭi nīṅkaḷ avaṟṟai viṭṭuvaittatum, antap pāvikaḷai iḻivupaṭuttum poruṭṭu, allāhviṉ aṉumatipaṭiyē (naṭaipeṟṟa kāriyam ākum)
Surah Al-Hashr, Verse 5
وَمَآ أَفَآءَ ٱللَّهُ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ مِنۡهُمۡ فَمَآ أَوۡجَفۡتُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ خَيۡلٖ وَلَا رِكَابٖ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يُسَلِّطُ رُسُلَهُۥ عَلَىٰ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Avarkaḷiṭamiruntu, allāh taṉ tūtarukku (ciramam ētumiṉṟi)k koṭutta poruḷkaḷukkāka (nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ kutiraiyiṉ mītēṟiyō, oṭṭakattiṉ mītēṟiyō (pōr purintu) ciramappaṭavillai. Eṉiṉum, allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷiṉ mītu taṉ tūtarkaḷukku ātikkattaik koṭuppāṉ. Allāh cakalavaṟṟiṉ mītum pērāṟṟal uṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 6
مَّآ أَفَآءَ ٱللَّهُ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡقُرَىٰ فَلِلَّهِ وَلِلرَّسُولِ وَلِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ كَيۡ لَا يَكُونَ دُولَةَۢ بَيۡنَ ٱلۡأَغۡنِيَآءِ مِنكُمۡۚ وَمَآ ءَاتَىٰكُمُ ٱلرَّسُولُ فَخُذُوهُ وَمَا نَهَىٰكُمۡ عَنۡهُ فَٱنتَهُواْۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
avvūrāriṭam iruntavaṟṟil allāh taṉ tūtarukkuk koṭuttavai allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum, avaruṭaiya uṟaviṉarkaḷukkum, aṉātaikaḷukkum, ēḻaikaḷukkum, vaḻippōkkarkaḷukkum urittāṉatākum. Celvam uṅkaḷiluḷḷa paṇakkārarkaḷukkiṭaiyil maṭṭumē cuṟṟik koṇṭirukkāmal (maṟṟavarkaḷukkum kiṭaikkum poruṭṭu, ivvāṟu poruḷaip paṅkiṭumpaṭi kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ.) Ākavē, nam tūtar uṅkaḷukkuk koṭuttatai nīṅkaḷ (maṉamuvantu) eṭuttukkoḷḷuṅkaḷ. Avar etai viṭṭum uṅkaḷait taṭuttārō, ataiviṭṭu nīṅkaḷ vilakik koḷḷuṅkaḷ. (Ivviṣayattil) nīṅkaḷ allāhvukkup payantu naṭantu koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh kaṭum taṇṭaṉai tarupavaṉāvāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 7
لِلۡفُقَرَآءِ ٱلۡمُهَٰجِرِينَ ٱلَّذِينَ أُخۡرِجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَأَمۡوَٰلِهِمۡ يَبۡتَغُونَ فَضۡلٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٗا وَيَنصُرُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلصَّـٰدِقُونَ
taṅkaḷ vīṭukaḷai viṭṭum, taṅkaḷ poruḷkaḷai viṭṭum (aniyāyamāka) veḷippaṭuttappaṭṭu (makkāviliruntu) hijrat ceytu vanta ēḻaikaḷukkum atil paṅkuṇṭu. Avarkaḷ allāhvuṭaiya aruḷaiyum, avaṉuṭaiya tirupporuttattaiyum aṭaiyak karuti (taṅkaḷ uyiraiyum poruḷaiyum tiyākam ceytu) allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum utavi ceytu koṇṭirukkiṉṟaṉar. Ivarkaḷtāṉ uṇmaiyāṉa nampikkaiyāḷarkaḷ āvar
Surah Al-Hashr, Verse 8
وَٱلَّذِينَ تَبَوَّءُو ٱلدَّارَ وَٱلۡإِيمَٰنَ مِن قَبۡلِهِمۡ يُحِبُّونَ مَنۡ هَاجَرَ إِلَيۡهِمۡ وَلَا يَجِدُونَ فِي صُدُورِهِمۡ حَاجَةٗ مِّمَّآ أُوتُواْ وَيُؤۡثِرُونَ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ وَلَوۡ كَانَ بِهِمۡ خَصَاصَةٞۚ وَمَن يُوقَ شُحَّ نَفۡسِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
Muhājirkaḷ taṅkaḷiṭam varuvataṟku muṉṉatākavē (matīṉāvil) vīṭṭaiyum amaittuk koṇṭu nampikkaiyaiyum ēṟṟuk koṇṭārkaḷē avarkaḷukkum atil paṅkuṇṭu. Ivarkaḷ hijrattuc ceytu taṅkaḷiṭam varupavarkaḷai aṉpāka nēcittu varuvatuṭaṉ, (evarum taṅkaḷukkuk koṭukkātu) avarkaḷukku (maṭṭum)koṭuppataip paṟṟit taṅkaḷ maṉatil oru ciṟitum poṟāmai koḷḷātum, taṅkaḷukku avaciyam irunta pōtilum, taṅkaḷ poruḷai avarkaḷukkuk koṭuttu utavi ceytum varukiṉṟaṉar. Ivvāṟu evarkaḷ (allāhviṉ aruḷāl) kañcattaṉattiliruntu pātukākkappaṭṭārkaḷō avarkaḷtāṉ veṟṟi peṟṟavarkaḷ āvar
Surah Al-Hashr, Verse 9
وَٱلَّذِينَ جَآءُو مِنۢ بَعۡدِهِمۡ يَقُولُونَ رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لَنَا وَلِإِخۡوَٰنِنَا ٱلَّذِينَ سَبَقُونَا بِٱلۡإِيمَٰنِ وَلَا تَجۡعَلۡ فِي قُلُوبِنَا غِلّٗا لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ رَبَّنَآ إِنَّكَ رَءُوفٞ رَّحِيمٌ
evarkaḷ ivarkaḷukkup piṉ vantārkaḷō, avarkaḷ ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷaiyum nī maṉṉittaruḷ! Eṅkaḷukku muṉ nampikkai koṇṭa eṅkaḷ (muhājir, aṉcāri) cakōtararkaḷaiyum maṉṉittaruḷ! Anta nampikkai koṇṭavarkaḷaip paṟṟi eṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil kurōtaṅkaḷai uṇṭu paṇṇātē! Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Niccayamāka nī mika irakkamuṭaiyavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ'' eṉṟu pirārttaṉai ceytukoṇṭē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Hashr, Verse 10
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ نَافَقُواْ يَقُولُونَ لِإِخۡوَٰنِهِمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَئِنۡ أُخۡرِجۡتُمۡ لَنَخۡرُجَنَّ مَعَكُمۡ وَلَا نُطِيعُ فِيكُمۡ أَحَدًا أَبَدٗا وَإِن قُوتِلۡتُمۡ لَنَنصُرَنَّكُمۡ وَٱللَّهُ يَشۡهَدُ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
(napiyē! Inta) nayavañcakarkaḷai nīr kavaṉikkavillaiyā? Avarkaḷ, vētattai uṭaiyavarkaḷil uḷḷa nirākarikkum taṅkaḷ cakōtararkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (uṅkaḷ illattai viṭṭu) veḷiyēṟṟappaṭṭāl nāṅkaḷum uṅkaḷuṭaṉ veḷiyēṟiviṭuvōm. Uṅkaḷ viṣayattil (uṅkaḷukku virōtamāka) nāṅkaḷ oruvarukkum, oru kālattilum kaṭṭuppaṭa māṭṭōm. (Evarum) uṅkaḷai etirttu pōr purintāl, niccayamāka nām uṅkaḷukku utavi purivōm'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Āṉāl, niccayamāka avarkaḷ poyyarkaḷ eṉṟu allāh cāṭciyam kūṟukiṟāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 11
لَئِنۡ أُخۡرِجُواْ لَا يَخۡرُجُونَ مَعَهُمۡ وَلَئِن قُوتِلُواْ لَا يَنصُرُونَهُمۡ وَلَئِن نَّصَرُوهُمۡ لَيُوَلُّنَّ ٱلۡأَدۡبَٰرَ ثُمَّ لَا يُنصَرُونَ
Ēṉeṉṟāl, avarkaḷ (taṅkaḷ illaṅkaḷiliruntu) veḷiyēṟṟappaṭṭāl, ivarkaḷ avarkaḷuṭaṉ veḷiyēṟa māṭṭārkaḷ. Avarkaḷai etirttu (evarum) pōr purintāl, avarkaḷukku utavi puriya muṉvaravum māṭṭārkaḷ. Muṉvanta pōtilum, niccayamāka puṟaṅkāṭṭiyē ōṭuvārkaḷ. Piṉṉar (evarālumē) avarkaḷ ettakaiya utaviyum peṟa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Hashr, Verse 12
لَأَنتُمۡ أَشَدُّ رَهۡبَةٗ فِي صُدُورِهِم مِّنَ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil uṅkaḷaip paṟṟiya payam allāhvai(p paṟṟiya payattai)viṭa atikamākavē irukkiṟatu! Meyyākavē avarkaḷ aṟivillā makkaḷ eṉpatutāṉ itaṟkuk kāraṇamākum
Surah Al-Hashr, Verse 13
لَا يُقَٰتِلُونَكُمۡ جَمِيعًا إِلَّا فِي قُرٗى مُّحَصَّنَةٍ أَوۡ مِن وَرَآءِ جُدُرِۭۚ بَأۡسُهُم بَيۡنَهُمۡ شَدِيدٞۚ تَحۡسَبُهُمۡ جَمِيعٗا وَقُلُوبُهُمۡ شَتَّىٰۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَعۡقِلُونَ
avarkaḷ aṉaivarumē oṉṟu cērntapōtilum, palamāṉa oru kōṭṭaik kuḷḷākavō allatu matilkaḷukkappālō illāmal (nērukku nērāka) uṅkaḷuṭaṉ pōr puriyamāṭṭārkaḷ. Avarkaḷukkuḷḷākavē perum (pakaimaiyum) caṇṭaikaḷum irukkiṉṟaṉa. Avarkaḷ aṉaivarum oṉṟupaṭṭiruppatāka nīr eṇṇukiṟīr. (Illai) avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ citaṟik kiṭakkiṉṟaṉa. Meyyākavē avarkaḷ (etaiyum) aṟintukoḷḷa caktiyaṟṟa makkaḷ eṉpatutāṉ itaṟkuriya kāraṇamākum
Surah Al-Hashr, Verse 14
كَمَثَلِ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ قَرِيبٗاۖ ذَاقُواْ وَبَالَ أَمۡرِهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(ivarkaḷukku utāraṇamāvatu:) Ivarkaḷukkuc ciṟitu kālattiṟku muṉṉar taṅkaḷ keṭṭa ceyalkaḷiṉ palaṉai (patru yuttattil) aṉupavittavarkaḷiṉ utāraṇattai ottirukkiṟatu. (Maṟumaiyil) ivarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Hashr, Verse 15
كَمَثَلِ ٱلشَّيۡطَٰنِ إِذۡ قَالَ لِلۡإِنسَٰنِ ٱكۡفُرۡ فَلَمَّا كَفَرَ قَالَ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّنكَ إِنِّيٓ أَخَافُ ٱللَّهَ رَبَّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(iṉṉum, ivarkaḷuṭaiya utāraṇam:) Oru ṣaittāṉuṭaiya utāraṇattaiyum ottirukkiṟatu. Avaṉ maṉitaṉai nōkki ‘‘nī (allāhvaiyum avaṉuṭaiya tūtaraiyum) nirākarittuviṭu'' eṉṟu kūṟukiṟāṉ. Avvāṟē avaṉum nirākarittu viṭṭāṉ. (Piṉṉar, ṣaittāṉ avaṉai nōkki) ‘‘niccayamāka nāṉ uṉṉaiviṭṭu vilakiviṭṭēṉ. Ēṉeṉṟāl, ulakattāriṉ iṟaivaṉākiya allāhvukku meyyākavē nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 16
فَكَانَ عَٰقِبَتَهُمَآ أَنَّهُمَا فِي ٱلنَّارِ خَٰلِدَيۡنِ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ جَزَـٰٓؤُاْ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Niccayamāka avviruvarum narakamtāṉ celvārkaḷ eṉṟu muṭivāki viṭṭatu. Atiltāṉ avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅki viṭuvārkaḷ. (Ittakaiya) aniyāyakkārarkaḷiṉ kūli ituvēyākum
Surah Al-Hashr, Verse 17
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلۡتَنظُرۡ نَفۡسٞ مَّا قَدَّمَتۡ لِغَدٖۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ (meyyākavē) allāhvukkup payantu koḷḷuṅkaḷ. Ovvoru maṉitaṉum (maṟumai eṉṉum) nāḷaiya tiṉattiṟkāka, tāṉ etait tayārpaṭutti vaikkiṟāṉ eṉpataik kavaṉittu koḷḷaṭṭum, nīṅkaḷ allāhvukkup payantu koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh, nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 18
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ نَسُواْ ٱللَّهَ فَأَنسَىٰهُمۡ أَنفُسَهُمۡۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāhvai (nirākarittu avaṉai muṟṟilum)maṟantu viṭṭavarkaḷaip pōl nīṅkaḷum ākiviṭa vēṇṭām. Ēṉeṉṟāl, (ataṉ kāraṇamāka) avarkaḷ tam'maiyē maṟakkumpaṭi (allāh) ceytuviṭṭāṉ. Ivarkaḷtāṉ perumpāvikaḷ āvār
Surah Al-Hashr, Verse 19
لَا يَسۡتَوِيٓ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ وَأَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۚ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
narakavācikaḷum corkkavācikaḷum camamāka māṭṭārkaḷ. (Ēṉeṉṟāl) corkkavācikaḷ tāṉ perum pākkiyamuṭaiyavarkaḷ. (Narakavācikaḷ turppākkiyamuṭaiyavarkaḷ)
Surah Al-Hashr, Verse 20
لَوۡ أَنزَلۡنَا هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ عَلَىٰ جَبَلٖ لَّرَأَيۡتَهُۥ خَٰشِعٗا مُّتَصَدِّعٗا مِّنۡ خَشۡيَةِ ٱللَّهِۚ وَتِلۡكَ ٱلۡأَمۡثَٰلُ نَضۡرِبُهَا لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
(napiyē!) Oru malaiyiṉ mītu nām inta kur'āṉai iṟakkivaittiruntāl, atu allāhviṉ payattāl naṭuṅki veṭittup piḷantu pōvatai niccayamāka nīr kāṇpīr. Maṉitarkaḷ cintippataṟkāka ivvutāraṇaṅkaḷai nām kūṟukiṟōm
Surah Al-Hashr, Verse 21
هُوَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِۖ هُوَ ٱلرَّحۡمَٰنُ ٱلرَّحِيمُ
anta allāhvait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru iṟaivaṉillai. (Avaṉē) maṟaivāṉataiyum veḷippaṭaiyāṉataiyum naṉkaṟintavaṉ. Avaṉē aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉ; nikaraṟṟa aṉpuṭaiyavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 22
هُوَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡمَلِكُ ٱلۡقُدُّوسُ ٱلسَّلَٰمُ ٱلۡمُؤۡمِنُ ٱلۡمُهَيۡمِنُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡجَبَّارُ ٱلۡمُتَكَبِّرُۚ سُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
anta allāhvait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru iṟaivaṉumillai. Avaṉtāṉ meyyāṉa aracaṉ; paricuttamāṉavaṉ; cāntiyum camātāṉamum aḷippavaṉ; apayamaḷippavaṉ; pātukāvalaṉ; (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ; aṭakki āḷupavaṉ; perumaikkuriyavaṉ. Ivarkaḷ kūṟum iṇai tuṇaikaḷai viṭṭu allāh mikap paricuttamāṉavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 23
هُوَ ٱللَّهُ ٱلۡخَٰلِقُ ٱلۡبَارِئُ ٱلۡمُصَوِّرُۖ لَهُ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ يُسَبِّحُ لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Anta allāhtāṉ paṭaippavaṉ. (Avaṉē) paṭaippukaḷai oḻuṅku ceypavaṉ; (avaṉē) paṭaippukaḷiṉ uruvattaiyum amaippavaṉ. Avaṉukku aḻakāṉa pala tiruppeyarkaḷ irukkiṉṟaṉa. Vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavai aṉaittum avaṉaiyē tuti ceykiṉṟaṉa. Avaṉē (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ; mika ñāṉamuṭaiyavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 24