Surah Al-Hashr - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
سَبَّحَ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum allāhvai taspīhu ceykiṉṟaṉa (tutikkiṉṟaṉa); avaṉ (yāvaraiyum) mikaittavaṉ, ñāṉam mikkavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 1
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَخۡرَجَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مِن دِيَٰرِهِمۡ لِأَوَّلِ ٱلۡحَشۡرِۚ مَا ظَنَنتُمۡ أَن يَخۡرُجُواْۖ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُم مَّانِعَتُهُمۡ حُصُونُهُم مِّنَ ٱللَّهِ فَأَتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِنۡ حَيۡثُ لَمۡ يَحۡتَسِبُواْۖ وَقَذَفَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلرُّعۡبَۚ يُخۡرِبُونَ بُيُوتَهُم بِأَيۡدِيهِمۡ وَأَيۡدِي ٱلۡمُؤۡمِنِينَ فَٱعۡتَبِرُواْ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ
vētattai uṭaiyōril evarkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntaṉarō, avarkaḷai avarkaḷuṭaiya vīṭukaḷiliruntu mutal veḷiyēṟṟattil veḷiyēṟṟiyavaṉ avaṉē, eṉiṉum avarkaḷ veḷiyēṟuvārkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ niṉaikkavillai, avarkaḷum, taṅkaḷuṭaiya kōṭṭaikaḷ niccayamāka allāhvai viṭṭum taṅkaḷait taṭuttuk koḷpavai eṉṟu niṉaittārkaḷ; āṉāl, avarkaḷ eṇṇiyirāta puṟattiliruntu avarkaḷpāl allāh (vētaṉaiyaik koṇṭu) vantu avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷil pītiyaiyum pōṭṭāṉ, aṉṟiyum avarkaḷ tam kaikaḷālum muḥmiṉkaḷiṉ kaikaḷālum tam vīṭukaḷai aḻittuk koṇṭaṉar eṉavē akappārvaiyuṭaiyōrē! Nīṅkaḷ (itiliruntu) paṭippiṉai peṟuvīrkaḷāka
Surah Al-Hashr, Verse 2
وَلَوۡلَآ أَن كَتَبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡجَلَآءَ لَعَذَّبَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابُ ٱلنَّارِ
Taviravum, avarkaḷ mītu veḷiyēṟukaiyai allāh vitikkātiruntāl, ivvulakilēyē avarkaḷaik kaṭiṉamāka vētaṉai ceytiruppāṉ, iṉṉum avarkaḷukku maṟumaiyilum (naraka) neruppiṉ vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Hashr, Verse 3
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ شَآقُّواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۖ وَمَن يُشَآقِّ ٱللَّهَ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
ataṟku(k kāraṇam); niccayamāka avarkaḷ allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum virōtam ceytārkaḷ, aṉṟiyum, evaṉ allāhvai virōtikkiṉṟāṉō, (avaṉai) niccayamāka allāh vētaṉai ceyvatil kaṭiṉamāṉavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 4
مَا قَطَعۡتُم مِّن لِّينَةٍ أَوۡ تَرَكۡتُمُوهَا قَآئِمَةً عَلَىٰٓ أُصُولِهَا فَبِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَلِيُخۡزِيَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
nīṅkaḷ (avarkaḷuṭaiya) pērītta maraṅkaḷai veṭṭiyatō, allatu avaṟṟiṉ vērkaḷiṉ mītu avai niṟkumpaṭiyāka viṭṭu viṭṭatō allāhviṉ aṉumatiyālum, anta ḥpāsikkukaḷai(p pāvikaḷai) avaṉ iḻivu paṭuttuvataṟkāvumē tāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 5
وَمَآ أَفَآءَ ٱللَّهُ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ مِنۡهُمۡ فَمَآ أَوۡجَفۡتُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ خَيۡلٖ وَلَا رِكَابٖ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يُسَلِّطُ رُسُلَهُۥ عَلَىٰ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
mēlum, allāh taṉ tūtarukku avarkaḷiliruntum etai (mīṭṭuk) koṭuttāṉō ataṟkāka nīṅkaḷ kutiraikaḷaiyō, oṭṭakaṅkaḷaiyō ōṭṭi(p pōr ceytu) viṭavillai, eṉiṉum, nicciyamāka allāh tāṉ nāṭuvōr mītu tam tūtarkaḷukku ātikkattait tarukiṟāṉ; mēlum allāh ellāp poruṭkaḷiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 6
مَّآ أَفَآءَ ٱللَّهُ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡقُرَىٰ فَلِلَّهِ وَلِلرَّسُولِ وَلِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ كَيۡ لَا يَكُونَ دُولَةَۢ بَيۡنَ ٱلۡأَغۡنِيَآءِ مِنكُمۡۚ وَمَآ ءَاتَىٰكُمُ ٱلرَّسُولُ فَخُذُوهُ وَمَا نَهَىٰكُمۡ عَنۡهُ فَٱنتَهُواْۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
avvūrāriṭamiruntavaṟṟil allāh taṉ tūtarukku (mīṭṭuk) koṭuttavai, allāhvukkum (avaṉ) tūtarukkum, uṟaviṉarkaḷukkum, anātaikaḷukkum, ēḻaikaḷukkum, vaḻippōkkarukkumākum, mēlum, uṅkaḷiluḷḷa celvantarkaḷukkuḷḷēyē (celvam) cuṟṟik koṇṭirukkāmal iruppataṟkāka (ivvāṟu paṅkiṭṭuk koṭukkak kaṭṭaḷaiyiṭap paṭṭuḷḷatu) mēlum, (nam) tūtar uṅkaḷukku etaik koṭukkiṉṟārō atai eṭuttuk koḷḷuṅkaḷ, iṉṉum, etai viṭṭum uṅkaḷai vilakkukiṉṟārō atai viṭṭum vilakik koḷḷuṅkaḷ, mēlum, allāhvai añcik koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh vētaṉai ceyvatil mikak kaṭiṉamāṉavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 7
لِلۡفُقَرَآءِ ٱلۡمُهَٰجِرِينَ ٱلَّذِينَ أُخۡرِجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَأَمۡوَٰلِهِمۡ يَبۡتَغُونَ فَضۡلٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٗا وَيَنصُرُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلصَّـٰدِقُونَ
Evarkaḷ tam vīṭukaḷaiyum, tam cottukaḷaiyum viṭṭu, allāhviṉ aruḷaiyum, avaṉ tirup poruttattaiyum tēṭiyavarkaḷāka veḷiyēṟṟappaṭṭaṉarō anta ēḻai muhājirkaḷukkum (hijrat ceytavarkaḷukkum apporuḷil paṅkuṇṭu); allāhvukkum avaṉ tūtarukkum utavi ceytu koṇṭirukkiṉṟaṉar avarkaḷ tām uṇmaiyāḷarkaḷ
Surah Al-Hashr, Verse 8
وَٱلَّذِينَ تَبَوَّءُو ٱلدَّارَ وَٱلۡإِيمَٰنَ مِن قَبۡلِهِمۡ يُحِبُّونَ مَنۡ هَاجَرَ إِلَيۡهِمۡ وَلَا يَجِدُونَ فِي صُدُورِهِمۡ حَاجَةٗ مِّمَّآ أُوتُواْ وَيُؤۡثِرُونَ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ وَلَوۡ كَانَ بِهِمۡ خَصَاصَةٞۚ وَمَن يُوقَ شُحَّ نَفۡسِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
iṉṉum cilarukkum (itil paṅkuṇṭu, avarkaḷ matīṉāvil muhājirkaḷukku) muṉṉarē īmāṉuṭaṉ vīṭṭai amaittuk koṇṭavarkaḷ, avarkaḷ nāṭu tuṟantu taṅkaḷiṭam kuṭiyēṟi vantavarkaḷai nēcikkiṉṟaṉar, aṉṟiyum a(vvāṟu kuṭiyēṟiya)varkaḷukkuk koṭukkap paṭṭatiliruntu taṅkaḷ neñcaṅkaḷil tēvaippaṭa māṭṭārkaḷ, mēlum, taṅkaḷukkut tēvaiyirunta pōtilum, taṅkaḷaiviṭa avarkaḷaiyē (utavi peṟuvataṟkut takkavarkaḷākat) tērnteṭuttuk koḷvārkaḷ - ivvāṟu evarkaḷ uḷḷattiṉ ulōpittaṉattiliruntu kākkappaṭṭārkaḷō, attakaiyavarkaḷ tāṉ veṟṟi peṟṟavarkaḷ āvārkaḷ
Surah Al-Hashr, Verse 9
وَٱلَّذِينَ جَآءُو مِنۢ بَعۡدِهِمۡ يَقُولُونَ رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لَنَا وَلِإِخۡوَٰنِنَا ٱلَّذِينَ سَبَقُونَا بِٱلۡإِيمَٰنِ وَلَا تَجۡعَلۡ فِي قُلُوبِنَا غِلّٗا لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ رَبَّنَآ إِنَّكَ رَءُوفٞ رَّحِيمٌ
avarkaḷukkuppiṉ kuṭiyēṟiyavarkaḷukkum (itil paṅkuṇṭu). Avarkaḷ"eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukkum, īmāṉ koḷvatil eṅkaḷukku muntiyavarkaḷāṉa eṅkaḷ cakōtararkaḷukkum maṉṉippu aruḷvāyāka, aṉṟiyum īmāṉ koṇṭavarkaḷaip paṟṟi eṅkaḷuṭaiya itayaṅkaḷil pakaiyai ākkātiruppāyāka! Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Niccayamāka nī mikka irakkamuṭaiyavaṉ, kirupai mikkavaṉ" eṉṟum (pirārttittuk) kūṟuvar
Surah Al-Hashr, Verse 10
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ نَافَقُواْ يَقُولُونَ لِإِخۡوَٰنِهِمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَئِنۡ أُخۡرِجۡتُمۡ لَنَخۡرُجَنَّ مَعَكُمۡ وَلَا نُطِيعُ فِيكُمۡ أَحَدًا أَبَدٗا وَإِن قُوتِلۡتُمۡ لَنَنصُرَنَّكُمۡ وَٱللَّهُ يَشۡهَدُ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
(Napiyē!) Nayavañcakam ceyvōrai nīr kavaṉikkavillaiyā? Avarkaḷ, vētattai uṭaiyōriluḷḷa nirākarittuk koṇṭiruppōrāṉa tam cakōtararkaḷiṭam"nīṅkaḷ veḷiyēṟṟappaṭṭāl, uṅkaḷuṭaṉ nāṅkaḷum niccayamāka veḷiyēṟuvōm, aṉṟiyum, (uṅkaḷukketirāka) nāṅkaḷ evarukkum, eppoḻutum nām vaḻippaṭa māṭṭōm; mēlum, uṅkaḷukketirāka pōr ceyyappeṟṟāl, niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷukku utavi ceyvōm" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar, āṉāl niccayamāka avarkaḷ poyyarkaḷ eṉṟu allāh cāṭciyaṅ kūṟukiṟāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 11
لَئِنۡ أُخۡرِجُواْ لَا يَخۡرُجُونَ مَعَهُمۡ وَلَئِن قُوتِلُواْ لَا يَنصُرُونَهُمۡ وَلَئِن نَّصَرُوهُمۡ لَيُوَلُّنَّ ٱلۡأَدۡبَٰرَ ثُمَّ لَا يُنصَرُونَ
avarkaḷ veḷiyēṟṟappaṭṭāl, ivarkaḷ avarkaḷuṭaṉ veḷiyēṟa māṭṭārkaḷ, mēlum, avarkaḷukketirāka pōr ceyyappeṟṟāl, ivarkaḷ avarkaḷukku utavi ceyyavum māṭṭārkaḷ, aṉṟiyum ivarkaḷ avarkaḷukku utavi ceytālum, niccayamāka puṟumutuku kāṭṭip piṉ vāṅki viṭuvārkaḷ - piṉṉar avarkaḷ (ettakaiya) utaviyum aḷikkappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Hashr, Verse 12
لَأَنتُمۡ أَشَدُّ رَهۡبَةٗ فِي صُدُورِهِم مِّنَ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
niccayamāka, avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷil allāhvai viṭa uṅkaḷaip paṟṟiya payamē palamāka irukkiṟatu, (allāhvai viṭṭum avarkaḷ uṅkaḷai atikam añcuvataṟku kāraṇam) avarkaḷ (uṇmaiyai) uṇarntu koḷḷāta camūkattiṉarāka iruppataṉāltāṉ inta nilai
Surah Al-Hashr, Verse 13
لَا يُقَٰتِلُونَكُمۡ جَمِيعًا إِلَّا فِي قُرٗى مُّحَصَّنَةٍ أَوۡ مِن وَرَآءِ جُدُرِۭۚ بَأۡسُهُم بَيۡنَهُمۡ شَدِيدٞۚ تَحۡسَبُهُمۡ جَمِيعٗا وَقُلُوبُهُمۡ شَتَّىٰۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَعۡقِلُونَ
kōṭṭaikaḷāl araṇ ceyyappaṭṭa ūrkaḷilō allatu matilkaḷukku appāl iruntu koṇṭō allāmal avarkaḷ ellōrum oṉṟu cērntu uṅkaḷuṭaṉ pōriṭa māṭṭārkaḷ, avarkaḷukkuḷḷēyē pōrum, pakaiyum mikak kaṭumaiyāṉavai, (innilaiyil) avarkaḷ yāvarum oṉṟu paṭṭiruppatāka nīr eṇṇukiṟīr; (āṉāl) avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷ, citaṟik kiṭakkiṉṟaṉa - itaṟkuk kāraṇam; meyyākavē avarkaḷ aṟivaṟṟa camūkattār eṉpatutāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 14
كَمَثَلِ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ قَرِيبٗاۖ ذَاقُواْ وَبَالَ أَمۡرِهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Ivarkaḷukku muṉṉar (kālattāl) neruṅki irunta cilaraip pōṉṟē (ivarkaḷum irukkiṉṟaṉar) avarkaḷ tam tīya ceyalkaḷukkuriya palaṉai aṉupavittaṉar, aṉṟiyum, avarkaḷukku (maṟumaiyil) nōviṉai ceyyum vētaṉaiyumuṇṭu
Surah Al-Hashr, Verse 15
كَمَثَلِ ٱلشَّيۡطَٰنِ إِذۡ قَالَ لِلۡإِنسَٰنِ ٱكۡفُرۡ فَلَمَّا كَفَرَ قَالَ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّنكَ إِنِّيٓ أَخَافُ ٱللَّهَ رَبَّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(iṉṉum ivarkaḷ nilai) ṣaittāṉuṭaiya utāraṇattaip pōṉṟirukkiṟatu, (avaṉ) maṉitaṉai nōkki, "nī (iṟaivaṉai) nirākarittu viṭu" eṉṟu kūṟukiṟāṉ. Avvāṟu maṉitaṉ nirākarittatum"nāṉ uṉṉai viṭṭum otuṅkik koṇṭēṉ, (ēṉeṉil) nāṉ akilaṅkaḷukkellām iṟaivaṉākiya allāhvai añcukiṟēṉ" eṉṟāṉ
Surah Al-Hashr, Verse 16
فَكَانَ عَٰقِبَتَهُمَآ أَنَّهُمَا فِي ٱلنَّارِ خَٰلِدَيۡنِ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ جَزَـٰٓؤُاْ ٱلظَّـٰلِمِينَ
avviruvariṉ muṭivu, niccayamāka avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkum naraka nerupputtāṉ, aniyāyak kārarkaḷiṉ kūli ituvēyākum
Surah Al-Hashr, Verse 17
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلۡتَنظُرۡ نَفۡسٞ مَّا قَدَّمَتۡ لِغَدٖۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
īmāṉ koṇaṭavarkaḷē! Allāhvukku añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ, mēlum, ovvoruvarum (maṟumai) nāḷukkāka tāṉ muṟpaṭutti vaittiruppataip pārttuk koḷḷaṭṭum, iṉṉum, nīṅkaḷ allāhvai añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ, nīṅkaḷ ceypavaṟṟai, niccayamāka allāh naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 18
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ نَسُواْ ٱللَّهَ فَأَنسَىٰهُمۡ أَنفُسَهُمۡۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
aṉṟiyum, allāhvai maṟantu viṭṭavarkaḷ pōṉṟu nīṅkaḷ ākiviṭātīrkaḷ, ēṉeṉil avarkaḷ taṅkaḷaiyē maṟakkumpaṭi (allāh) ceytu viṭṭāṉ, attakaiyōr tām ḥpāsikkukaḷ - perum pāvikaḷ āvārkaḷ
Surah Al-Hashr, Verse 19
لَا يَسۡتَوِيٓ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ وَأَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۚ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
naraka vācikaḷum, cuvarkkavācikaḷum camamāka māṭṭārkaḷ, cuvarkkavācikaḷē perum pākkiyam uṭaiyōr
Surah Al-Hashr, Verse 20
لَوۡ أَنزَلۡنَا هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ عَلَىٰ جَبَلٖ لَّرَأَيۡتَهُۥ خَٰشِعٗا مُّتَصَدِّعٗا مِّنۡ خَشۡيَةِ ٱللَّهِۚ وَتِلۡكَ ٱلۡأَمۡثَٰلُ نَضۡرِبُهَا لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
(napiyē!) Nām oru malaiyiṉ mītu inta kur'āṉai iṟakkiyiruntōmāṉāl, allāhviṉ payattāl, atu naṭuṅkip piḷantu pōvatākak kaṇṭiruppīr; mēlum, maṉitarkaḷ cintikkum poruṭṭu ittakaiya utāraṇaṅkaḷai nām avarkaḷukku viḷakkukiṟōm
Surah Al-Hashr, Verse 21
هُوَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِۖ هُوَ ٱلرَّحۡمَٰنُ ٱلرَّحِيمُ
Avaṉē allāh, vaṇakkattiṟkuriyavaṉ, avaṉait tavira vēṟu nāyaṉ illai, maṟaivāṉataiyum, pakiraṅkamāṉataiyum aṟipavaṉ, avaṉē aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉ, nikaraṟṟa aṉpuṭaiyōṉ
Surah Al-Hashr, Verse 22
هُوَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡمَلِكُ ٱلۡقُدُّوسُ ٱلسَّلَٰمُ ٱلۡمُؤۡمِنُ ٱلۡمُهَيۡمِنُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡجَبَّارُ ٱلۡمُتَكَبِّرُۚ سُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
avaṉē allāh, vaṇakkattiṟkuriya nāyaṉ avaṉait tavara, vēṟu yārum illai, avaṉē pēraracaṉ, mikapparicuttamāṉavaṉ, cāntiyaḷippavaṉ, tañcamaḷippavaṉ, pātukāppavaṉ, (yāvaraiyum) mikaippavaṉ, aṭakkiyāḷpavaṉ, perumaikkurittāṉavaṉ - avarkaḷ iṇaivaippavaṟṟaiyellām viṭṭu allāh mikat tūymaiyāṉavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 23
هُوَ ٱللَّهُ ٱلۡخَٰلِقُ ٱلۡبَارِئُ ٱلۡمُصَوِّرُۖ لَهُ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ يُسَبِّحُ لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
avaṉtāṉ allāh; paṭaippavaṉ, oḻuṅkupaṭutti uṇṭākkupavaṉ, uruvamaḷippavaṉ - avaṉukku aḻakiya tirunāmaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa, vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷavaiyāvum avaṉaiyē taspīhu (ceytu tuti) ceykiṉṟaṉa - avaṉē (yāvaraiyum) mikaittavaṉ ñāṉam mikkavaṉ
Surah Al-Hashr, Verse 24