Surah Al-Mujadila - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
قَدۡ سَمِعَ ٱللَّهُ قَوۡلَ ٱلَّتِي تُجَٰدِلُكَ فِي زَوۡجِهَا وَتَشۡتَكِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَٱللَّهُ يَسۡمَعُ تَحَاوُرَكُمَآۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٌ
(Napiyē!) Evaḷ taṉ kaṇavaṉaip paṟṟi um'miṭam tarktittu, allāhviṭamum muṟaiyiṭṭuk koṇṭāḷō, avaḷuṭaiya vārttaiyai niccayamāka allāh ceviyēṟṟuk koṇṭāṉ - mēlum, allāh uṅkaḷiruvariṉ vākku vātattaiyum ceviyēṟṟāṉ. Niccayamāka allāh (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉ, (ellāvaṟṟaiyum) pārppavaṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 1
ٱلَّذِينَ يُظَٰهِرُونَ مِنكُم مِّن نِّسَآئِهِم مَّا هُنَّ أُمَّهَٰتِهِمۡۖ إِنۡ أُمَّهَٰتُهُمۡ إِلَّا ٱلَّـٰٓـِٔي وَلَدۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَيَقُولُونَ مُنكَرٗا مِّنَ ٱلۡقَوۡلِ وَزُورٗاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَعَفُوٌّ غَفُورٞ
uṅkaḷil cilar tam maṉaiviyarait"tāykaḷ" eṉak kūṟiviṭukiṉṟaṉar, ataṉāl avarkaḷ ivarkaḷuṭaiṭaiya tāykaḷ" (ākiviṭuvatu) illai ivarkaḷaip peṟṟeṭuttavarkaḷ tām ivarkaḷuṭaiya tāykaḷ āvārkaḷ - eṉiṉum, niccayamāka ivarkaḷ collil veṟukkattakkataiyum, poyyāṉataiyumē kūṟukiṟārkaḷ - āṉāl niccayamāka allāh mikavum poṟuppavaṉ, mikavum maṉṉippavaṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 2
وَٱلَّذِينَ يُظَٰهِرُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ ثُمَّ يَعُودُونَ لِمَا قَالُواْ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مِّن قَبۡلِ أَن يَتَمَآسَّاۚ ذَٰلِكُمۡ تُوعَظُونَ بِهِۦۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
mēlum evar tam maṉaiviyarait tāykaḷeṉak kūṟiya piṉ (varuntit) tām kūṟiyatai viṭṭum tirumpi (mīṇṭum tāmpattiya vāḻvai nāṭi)ṉāl, avviruvarum oruvarai oruvar tīṇṭuvataṟku muṉṉar ōr aṭimaiyai viṭuvikka vēṇṭum. Ataṉaik koṇṭē nīṅkaḷ upatēcikkappaṭukiṟīrkaḷ - mēlum, allāh, nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟipavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 3
فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ مِن قَبۡلِ أَن يَتَمَآسَّاۖ فَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ فَإِطۡعَامُ سِتِّينَ مِسۡكِينٗاۚ ذَٰلِكَ لِتُؤۡمِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٌ
āṉāl (aṭimaiyai viṭutalai ceyya vacati) evar peṟavillaiyō, avar, avviruvarum oruvarai oruvar tīṇṭuvataṟku muṉ iraṇṭu mātaṅkaḷ toṭarcciyāka nōṉpu nōṟka vēṇṭum; evar itaṟkum cakti peṟavillaiyō, avar aṟupatu ēḻaikaḷukku uṇavu aḷittal - vēṇṭum, nīṅkaḷ allāhviṉ mītum avaṉuṭaiya tūtar mītum vicuvācam koḷvataṟkāka (ivvāṟu kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭuḷḷatu). Mēlum ivai allāh vitikkum varampukaḷākum, aṉṟiyum, kāḥpirkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Mujadila, Verse 4
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحَآدُّونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ كُبِتُواْ كَمَا كُبِتَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَقَدۡ أَنزَلۡنَآ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ
Evarkaḷ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum etirkkiṉṟārkaḷō, niccayamāka avarkaḷ, avarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷ iḻivākkap paṭṭataip pōl iḻivākkappa paṭuvārkaḷ - tiṭamāka nām teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷai iṟakkiyuḷḷōm. Kāḥpirkaḷukku iḻivupaṭuttum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Mujadila, Verse 5
يَوۡمَ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ جَمِيعٗا فَيُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُوٓاْۚ أَحۡصَىٰهُ ٱللَّهُ وَنَسُوهُۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
allāh avarkaḷ aṉaivaraiyumuyir koṭuttu eḻuppi, piṉṉar avarkaḷ ceytavaṟṟai avarkaḷukku aṟivikkum nāḷil, avarkaḷ avaṟṟai maṟantu viṭṭa pōtilum, allāh kaṇakkeṭuttu vaittirukkiṟāṉ. Mēlum, allāh ovvoru poruḷiṉ mītum cāṭciyāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 6
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ مَا يَكُونُ مِن نَّجۡوَىٰ ثَلَٰثَةٍ إِلَّا هُوَ رَابِعُهُمۡ وَلَا خَمۡسَةٍ إِلَّا هُوَ سَادِسُهُمۡ وَلَآ أَدۡنَىٰ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡثَرَ إِلَّا هُوَ مَعَهُمۡ أَيۡنَ مَا كَانُواْۖ ثُمَّ يُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
niccayamāka allāh vāṉaṅkaḷiluḷḷavaṟṟaiyum pūmiyiluḷḷavaṟṟaiyum aṟikiṟāṉ eṉpatai nīr pārkkavillaiyā? Mūṉṟu pērkaḷiṉ irakaciyattil avaṉ avarkaḷil nāṉkāvatāka illāmalillai, iṉṉum aintu pērkaḷi(ṉ irakaciyatti)l avaṉ āṟāvatāka illāmalillai, iṉṉum ataiviṭa mikak kuṟaintō, ataiviṭa mika atikamākavō, avarkaḷ eṅkiruntālum avaṉ avarkaḷuṭaṉ illāmalillai - appāl kiyāma nāḷil avarkaḷ ceytavaṟṟaip paṟṟi avarkaḷukku avaṉ aṟivippāṉ, niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷaip paṟṟiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 7
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ نُهُواْ عَنِ ٱلنَّجۡوَىٰ ثُمَّ يَعُودُونَ لِمَا نُهُواْ عَنۡهُ وَيَتَنَٰجَوۡنَ بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَمَعۡصِيَتِ ٱلرَّسُولِۖ وَإِذَا جَآءُوكَ حَيَّوۡكَ بِمَا لَمۡ يُحَيِّكَ بِهِ ٱللَّهُ وَيَقُولُونَ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ لَوۡلَا يُعَذِّبُنَا ٱللَّهُ بِمَا نَقُولُۚ حَسۡبُهُمۡ جَهَنَّمُ يَصۡلَوۡنَهَاۖ فَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Irakaciyam pēcuvatai viṭṭuttaṭukkappaṭṭiruntum, etai viṭṭum taṭukkappaṭṭārkaḷō ataṉ pāl mīṇṭu pāvattaiyum varampu mīṟutalaiyum, rasūlukku māṟu ceyvataiyum koṇṭu irakaciyamāka ālōcaṉai ceykiṟārkaḷē avarkaḷai (napiyē!) Nīr kavaṉikkavillaiyā? Piṉṉar avarkaḷ um'miṭam varumpōtu allāh um'mai e(vvācakat)taik koṇṭu salām (mukamaṉ) kūṟivillaiyō ataik koṇṭu (mukamaṉ) kūṟukiṟārkaḷ. Piṟaku, avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ"nām (ivvāṟu) colliyataṟkāka ēṉ allāh nam'mai vētaṉaikkuḷḷākkavillai" eṉṟum kūṟik koḷkiṉṟaṉar. Narakamē avarkaḷukku pōtumāṉatākum, avarkaḷ atil nuḻaivārkaḷ - mīḷum talattil atu mikak keṭṭatākum
Surah Al-Mujadila, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَنَٰجَيۡتُمۡ فَلَا تَتَنَٰجَوۡاْ بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَمَعۡصِيَتِ ٱلرَّسُولِ وَتَنَٰجَوۡاْ بِٱلۡبِرِّ وَٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ irakaciyam pēcik koṇṭāl, pāvattaiyum varampu mīṟutalaiyum, (nam) tūtarukku māṟu ceyvataiyum koṇṭu irakaciyam pēcātīrkaḷ, āṉāl naṉmai ceyvataṟkākavum payapaktiyuṭaṉ iruppataṟkākavum irakaciyam pēcik koḷḷuṅkaḷ; mēlum, allāhvukku - evaṉpāl nīṅkaḷ oṉṟu cērkkappaṭuvīrkaḷō - avaṉukkē añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 9
إِنَّمَا ٱلنَّجۡوَىٰ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ لِيَحۡزُنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَيۡسَ بِضَآرِّهِمۡ شَيۡـًٔا إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷaik kavalaippaṭac ceyvataṟkāka ṣaittāṉiṭamiruntuḷḷatē (inta) irakaciya(p pēccāku)m, āṉāl, allāhvuṭaiyai aṉumatiyiṉṟi (avarkaḷukku) avaṉāl entat tīṅkum ceyya muṭiyātu, eṉavē muḥmiṉkaḷ allāhvaiyē muṟṟilum nampiyirukka vēṇṭum
Surah Al-Mujadila, Verse 10
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا قِيلَ لَكُمۡ تَفَسَّحُواْ فِي ٱلۡمَجَٰلِسِ فَٱفۡسَحُواْ يَفۡسَحِ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَإِذَا قِيلَ ٱنشُزُواْ فَٱنشُزُواْ يَرۡفَعِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ دَرَجَٰتٖۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Capaikaḷil"nakarntu iṭaṅkoṭuṅkaḷ" eṉṟu uṅkaḷukkuc collappaṭṭāl, nakarntu iṭam koṭuṅkaḷ, allāh uṅkaḷukku iṭaṅkoṭuppāṉ; tavira, 'eḻuntiruṅkaḷ" eṉṟu kūṟappaṭṭāl, uṭaṉē eḻuntiruṅkaḷ, aṉṟiyum, uṅkaḷil īmāṉ koṇṭavarkaḷukkum, kalvi ñāṉam aḷikkappaṭṭavarkaḷukkum allāh patavikaḷai uyarttuvāṉ - allāhvō nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉku aṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 11
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نَٰجَيۡتُمُ ٱلرَّسُولَ فَقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيۡ نَجۡوَىٰكُمۡ صَدَقَةٗۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ فَإِن لَّمۡ تَجِدُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ (nam) tūtaruṭaṉ irakaciyam pēca nēriṭṭāl uṅkaḷ irakaciyattiṟku muṉṉar ētēṉum tāṉa tarmattai muṟpaṭuttuṅkaḷ. Itu uṅkaḷukku, naṉmaiyākavum, (uḷḷattiṟkut) tūymaiyākavum irukkum, āṉāl (tāṉa tarmam ceyvataṟku) nīṅkaḷ vacatipeṟṟīrāviṭiṉ - niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉ, mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 12
ءَأَشۡفَقۡتُمۡ أَن تُقَدِّمُواْ بَيۡنَ يَدَيۡ نَجۡوَىٰكُمۡ صَدَقَٰتٖۚ فَإِذۡ لَمۡ تَفۡعَلُواْ وَتَابَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
nīṅkaḷ uṅkaḷ irakaciyap pēccukku muṉṉāl tāṉa tarmaṅkaḷ muṟpaṭuttivaikka vēṇṭumē eṉṟu añcukiṟīrkaḷā? Appaṭi nīṅkaḷ ceyya (iyala)villaiyeṉiṉ (ataṟkāka tavpā ceyyum) uṅkaḷai allāh maṉṉikkiṟāṉ, ākavē, toḻukaiyai muṟaippaṭi nilainiṟuttuṅkaḷ, iṉṉum, jakāttum koṭuttu vāruṅkaḷ, mēlum allāhvukkum, avaṉ tūtarukkum vaḻippaṭuṅkaḷ, aṉṟiyum nīṅkaḷ ceypavaṟṟaiyellām allāh naṉku aṟikiṟāṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 13
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ تَوَلَّوۡاْ قَوۡمًا غَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مَّا هُم مِّنكُمۡ وَلَا مِنۡهُمۡ وَيَحۡلِفُونَ عَلَى ٱلۡكَذِبِ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
enta camūkattār mītu allāh kōpam koṇṭāṉō, avarkaḷuṭaṉ cinēkikkiṟavarkaḷai (napiyē!) Nīr kavaṉittīrā? Avarkaḷ uṅkaḷil uḷḷavarkaḷum allar, avarkaḷil uḷḷavarkaḷum allar. Avarkaḷ aṟintu koṇṭē (uṅkaḷuṭaṉ iruppatākap) poyc cattiyam ceykiṉṟaṉar
Surah Al-Mujadila, Verse 14
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدًاۖ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Avarkaḷukkāka allāh kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyaic cittam ceytirukkiṉṟāṉ. Niccayamāka avarkaḷ ceytu koṇṭiruppavai yellām mikavum keṭṭavaiyē
Surah Al-Mujadila, Verse 15
ٱتَّخَذُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ جُنَّةٗ فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ فَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
avarkaḷ taṅkaḷ cattiyaṅkaḷaik kēṭayamāka ākkikkoṇṭu, (makkaḷai) allāhviṉ pātaiyai viṭṭum taṭukkiṟārkaḷ, ākavē avarkaḷukku iḻivupaṭuttum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Mujadila, Verse 16
لَّن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
avarkaḷuṭaiya cottukkaḷum, avarkaḷuṭaiya makkaḷum, allāh vi(tikkum vētaṉaiyi)liruntu (kāppāṟṟa) utavātu, avarkaḷ narakavātikaḷ, avarkaḷ atil eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 17
يَوۡمَ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ جَمِيعٗا فَيَحۡلِفُونَ لَهُۥ كَمَا يَحۡلِفُونَ لَكُمۡ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُمۡ عَلَىٰ شَيۡءٍۚ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
avarkaḷ aṉaivaraiyum allāh eḻuppum nāḷil avarkaḷ uṅkaḷiṭam cattiyam ceytatu pōl, avaṉiṭamum cattiyam ceyvārkaḷ, aṉṟiyum, avarkaḷ (ataṉ mūlam tappittuk koḷvataṟku) ētō oṉṟiṉ mītu niccayamākat tāṅkaḷ iruppatāka eṇṇikkoḷvārkaḷ, aṟintu koḷka: Niccayamāka avarkaḷ poyyarkaḷē
Surah Al-Mujadila, Verse 18
ٱسۡتَحۡوَذَ عَلَيۡهِمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَأَنسَىٰهُمۡ ذِكۡرَ ٱللَّهِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حِزۡبُ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ أَلَآ إِنَّ حِزۡبَ ٱلشَّيۡطَٰنِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
avarkaḷai ṣaittāṉ mikaittu allāhviṉ niṉaippaiyum avarkaḷ maṟantu viṭumāṟu ceytu viṭṭāṉ - avarkaḷē ṣaittāṉiṉ kūṭṭattiṉar, aṟintu koḷka: Ṣaittāṉiṉ kūṭṭattiṉar tām niccayamāka naṣṭamaṭaintavarkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 19
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحَآدُّونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ٱلۡأَذَلِّينَ
niccamayāka evarkaḷ allāhvaiyum avaṉuṭaiya tūtaraiyum etirkkiṟārkaḷō, niccayamāka avarkaḷē mikavum tāḻntavarkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 20
كَتَبَ ٱللَّهُ لَأَغۡلِبَنَّ أَنَا۠ وَرُسُلِيٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيٌّ عَزِيزٞ
nāṉum eṉṉuṭaiya tūtarkaḷum niccayamāka mikaittu viṭuvōm" eṉṟu allāh vitittuḷḷāṉ; niccayamāka allāh mikka caktiyuṭaiyavaṉ, yāvaraiyum mikaittavaṉ
Surah Al-Mujadila, Verse 21
لَّا تَجِدُ قَوۡمٗا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ يُوَآدُّونَ مَنۡ حَآدَّ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَوۡ كَانُوٓاْ ءَابَآءَهُمۡ أَوۡ أَبۡنَآءَهُمۡ أَوۡ إِخۡوَٰنَهُمۡ أَوۡ عَشِيرَتَهُمۡۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَتَبَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡإِيمَٰنَ وَأَيَّدَهُم بِرُوحٖ مِّنۡهُۖ وَيُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ رَضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حِزۡبُ ٱللَّهِۚ أَلَآ إِنَّ حِزۡبَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
Allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampum camūkattiṉar, allāhvaiyum avaṉatu tūtaraiyum pakaittuk koṇṭavarkaḷai nēcippavarkaḷāka (napiyē!) Nīr kāṇamāṭṭīr. Avarkaḷ taṅkaḷ peṟṟōrāyiṉum taṅkaḷ putalvarkaḷāyiṉum taṅkaḷ cakōtararkaḷāyiṉum taṅkaḷ kuṭumpattiṉarāyiṉum cariyē, (ēṉeṉil) attakaiyavarkaḷiṉ itayaṅkaḷil, (allāh) īmāṉai eḻuti(p patittu) viṭṭāṉ, mēlum avaṉ taṉṉiṭamiruntu (aruḷ eṉṉum) āṉmāvaik koṇṭu palapṭuttiyirukkiṟāṉ. Cuvarkkac cōlaikaḷil eṉṟeṉṟum irukkumpaṭi avarkaḷaip piravēcikkac ceyvāṉ, avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭikkoṇṭu irukkum. Allāh avarkaḷaip poruntik koṇṭāṉ, avarkaḷum avaṉaip poruntik koṇṭārkaḷ. Avarkaḷtām allāhviṉ kūṭṭattiṉar, aṟintukoḷka: Niccayamāka allāhviṉ kūṭṭattiṉartām veṟṟi peṟuvārkaḷ
Surah Al-Mujadila, Verse 22