Surah Al-Hadid - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
سَبَّحَ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷayāvum allāhvukkē taspīhu ceytu (tuti ceytu) koṇṭirukkiṉṟaṉa - avaṉ (yāvaraiyum) mikaittōṉ, ñāṉam mikkavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 1
لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
vāṉaṅkaḷuṭaiyavum, pūmiyuṭaiyavum āṭci avaṉukkē uṭaiyatu, avaṉē uyirppikkiṟāṉ, marikkum paṭiyum ceykiṟāṉ - mēlum avaṉ aṉaittup poruṭkaḷiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 2
هُوَ ٱلۡأَوَّلُ وَٱلۡأٓخِرُ وَٱلظَّـٰهِرُ وَٱلۡبَاطِنُۖ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
(yāvaṟṟukkum) muntiyavaṉum avaṉē, pintiyavaṉum avaṉē, pakiraṅkamāṉavaṉum avaṉē, antaraṅkamāṉavaṉum avaṉē, mēlum, avaṉ aṉaittup poruḷkaḷaiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 3
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يَعۡلَمُ مَا يَلِجُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا يَخۡرُجُ مِنۡهَا وَمَا يَنزِلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ وَمَا يَعۡرُجُ فِيهَاۖ وَهُوَ مَعَكُمۡ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
avaṉ tāṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum āṟu nāṭkaḷil paṭaittāṉ, piṉṉar arṣiṉ mītu amaintāṉ. Pūmikkuḷ nuḻaivataiyum, atiliruntu veḷiyāvataiyum, vāṉattiliruntu iṟaṅkuvataiyum, atil ēṟuvataiyum avaṉ naṉkaṟikiṟāṉ, nīṅkaḷ eṅkirunta pōtilum avaṉ uṅkaḷuṭaṉē irukkiṟāṉ - aṉṟiyum allāh nīṅkaḷ ceyvatai uṟṟu nōkkiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Hadid, Verse 4
لَّهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
vāṉaṅkaḷuṭaiyavum, pūmiyuṭaiyavum āṭci avaṉukkē uṭaiyatu, aṉṟiyum kāriyaṅkaḷ aṉaittum allāhviṭamē mīṭkappaṭum
Surah Al-Hadid, Verse 5
يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِۚ وَهُوَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
avaṉē iravaip pakalil pukuttukiṉṟāṉ, iṉṉum pakalai iravil pukuttukiṉṟāṉ - avaṉ itayaṅkaḷiluḷḷavaṟṟaiyellām naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 6
ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَأَنفِقُواْ مِمَّا جَعَلَكُم مُّسۡتَخۡلَفِينَ فِيهِۖ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَأَنفَقُواْ لَهُمۡ أَجۡرٞ كَبِيرٞ
Nīṅkaḷ allāhviṉ mītum avaṉ tūtar mītum namkikkai koḷḷuṅkaḷ; mēlum, avaṉ uṅkaḷai (enta cottukku) piṉ tōṉṟalkaḷāka ākkiyuḷḷāṉō, atiliruntu (allāhvukkākac) celavu ceyyuṅkaḷ; ēṉeṉil uṅkaḷil evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, (allāhvukkākac) celavum (tāṉam) ceykiṟārkaḷō, avarkaḷukku (avaṉiṭam) periyatoru kūli irukkiṟatu
Surah Al-Hadid, Verse 7
وَمَا لَكُمۡ لَا تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلرَّسُولُ يَدۡعُوكُمۡ لِتُؤۡمِنُواْ بِرَبِّكُمۡ وَقَدۡ أَخَذَ مِيثَٰقَكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
uṅkaḷ iṟaivaṉ mītu nampikkai koḷḷa (nam) tūtar uṅkaḷai aḻaikkaiyil - iṉṉum tiṭṭamāy ēṟkaṉavē (avaṉ) uṅkaḷiṭam uṟutimāṉamum vāṅkiyirukkum pōtu, allāhviṉ mītu nīṅkaḷ īmāṉ koḷḷātirukka uṅkaḷukku eṉṉa nērntatu? Nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka iruppīrkaḷāyiṉ (iṟai pōtaṉaippaṭi naṭavuṅkaḷ)
Surah Al-Hadid, Verse 8
هُوَ ٱلَّذِي يُنَزِّلُ عَلَىٰ عَبۡدِهِۦٓ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ لِّيُخۡرِجَكُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ بِكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
avaṉtāṉ uṅkaḷai iruḷkaḷiliruntu pirakācattiṉ pāl veḷik koṇṭuvaruvataṟkākat taṉ aṭiyār mītu teḷivāṉavaiyāṉa vacaṉaṅkaḷai iṟakki vaikkiṉṟāṉ, mēlum, niccayamāka allāh uṅkaḷ mītu mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ, nikaraṟṟa aṉpuṭaiyavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 9
وَمَا لَكُمۡ أَلَّا تُنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلِلَّهِ مِيرَٰثُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَا يَسۡتَوِي مِنكُم مَّنۡ أَنفَقَ مِن قَبۡلِ ٱلۡفَتۡحِ وَقَٰتَلَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡظَمُ دَرَجَةٗ مِّنَ ٱلَّذِينَ أَنفَقُواْ مِنۢ بَعۡدُ وَقَٰتَلُواْۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
aṉṟiyum allāhviṉ pātaiyil nīṅkaḷ celavu ceyyātirukka uṅkaḷukku eṉṉa nērntatu? Vāṉaṅkaḷ, pūmiyiluḷḷavaṟṟiṉ aṉantara pāttiyatai allāhvuṭaiyatē! (Makkā) veṟṟikku muṉṉar celavu ceytu, pōriṭṭavarkaḷukku uṅkaḷil niṉṟum (evarum) camamāka māṭṭār, (makkāviṉ veṟṟikkup) piṉ, celavu ceytu pōriṭṭavarkaḷaiviṭa, avarkaḷ pataviyāl mikavum makattāṉavarkaḷ, eṉiṉum allāh ellōrukkumē aḻakāṉataiyē vākkaḷittirukkiṉṟāṉ. Aṉṟiyum allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉku terintavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 10
مَّن ذَا ٱلَّذِي يُقۡرِضُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا فَيُضَٰعِفَهُۥ لَهُۥ وَلَهُۥٓ أَجۡرٞ كَرِيمٞ
allāhvukku aḻakāṉa kaṭaṉākak kaṭaṉ koṭuppavar yār? Avarukku avaṉ atai iraṭṭippākkukiṉṟāṉ, mēlum, avarukkuk kaṇṇiyamāṉa naṟkūliyum uṇṭu
Surah Al-Hadid, Verse 11
يَوۡمَ تَرَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ يَسۡعَىٰ نُورُهُم بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَبِأَيۡمَٰنِهِمۖ بُشۡرَىٰكُمُ ٱلۡيَوۡمَ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Muḥmiṉkaḷāṉa āṇkaḷaiyum muḥmiṉkaḷāṉa peṇkaḷaiyum nīr pārkkum nāḷil avarkaḷuṭaiya pirakācam avarkaḷukku muṉṉālum, avarkaḷukku valappuṟattilum viraintu koṇṭirukkum, (appōtu avarkaḷai nōkki:)"Iṉṟu uṅkaḷukku naṉmārāyamāvatu cuvarkkattuc cōlaikaḷākum, avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭik koṇṭirukkum, avaṟṟil eṉṟeṉṟum taṅkiyiruṅkaḷ - itu tāṉ makattāṉa veṟṟiyākum" (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Hadid, Verse 12
يَوۡمَ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتُ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱنظُرُونَا نَقۡتَبِسۡ مِن نُّورِكُمۡ قِيلَ ٱرۡجِعُواْ وَرَآءَكُمۡ فَٱلۡتَمِسُواْ نُورٗاۖ فَضُرِبَ بَيۡنَهُم بِسُورٖ لَّهُۥ بَابُۢ بَاطِنُهُۥ فِيهِ ٱلرَّحۡمَةُ وَظَٰهِرُهُۥ مِن قِبَلِهِ ٱلۡعَذَابُ
muṉāḥpikkāṉa āṇkaḷum, muṉāḥpikkāṉa peṇkaḷum īmāṉ koṇṭavarkaḷai nōkki: "Eṅkaḷai kavaṉiyuṅkaḷ, uṅkaḷ oḷiyiliruntu nāṅkaḷum paṟṟa vaittuk koḷkiṟōm" eṉṟu kūṟum tiṉattai (niṉaivūṭṭuvīrāka); avarkaḷukkuk kūṟappaṭum, "uṅkaḷukkup piṉṉāl, tirumpic ceṉṟu piṉṉar oḷiyait tēṭik koḷḷuṅkaḷ." Piṟaku, avarkaḷukkiṭaiyē oru cuvar eḻuppappaṭum! Ataṟku oru vāyil irukkum, ataṉ uṭpuṟam (iṟai) rahmat irukkum, āṉāl ataṉ veḷippuṟattil - (ellāt) ticaiyilum vētaṉaiyirukkum
Surah Al-Hadid, Verse 13
يُنَادُونَهُمۡ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡۖ قَالُواْ بَلَىٰ وَلَٰكِنَّكُمۡ فَتَنتُمۡ أَنفُسَكُمۡ وَتَرَبَّصۡتُمۡ وَٱرۡتَبۡتُمۡ وَغَرَّتۡكُمُ ٱلۡأَمَانِيُّ حَتَّىٰ جَآءَ أَمۡرُ ٱللَّهِ وَغَرَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
ivarkaḷ (muḥmiṉkaḷaip pārttu) nāṅkaḷ uṅkaḷuṭaṉ irukkavillaiyā?" Eṉṟu (anta muṉāḥpikkukaḷ) captamiṭṭuk kūṟuvārkaḷ, "meytāṉ, eṉiṉum nīṅkaḷē uṅkaḷaic cōtaṉaiyilāḻtti viṭṭīrkaḷ, (eṅkaḷ aḻivai) nīṅkaḷ etir pārttīrkaḷ, (innāḷaip paṟṟiyum) cantēkamum koṇṭiruntīrkaḷ; allāhviṉ kaṭṭaḷai varum varaiyil (uṅkaḷuṭaiya vīṇ ācaikaḷ uṅkaḷai mayakki viṭṭaṉa, aṉṟiyum mayakkupava(ṉāṉa ṣaittā)ṉ, allāhvaip paṟṟi uṅkaḷai mayakkiyum viṭṭāṉ" eṉṟum (muḥmiṉkaḷ) kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Hadid, Verse 14
فَٱلۡيَوۡمَ لَا يُؤۡخَذُ مِنكُمۡ فِدۡيَةٞ وَلَا مِنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ مَأۡوَىٰكُمُ ٱلنَّارُۖ هِيَ مَوۡلَىٰكُمۡۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Ākavē, iṉṉum uṅkaḷiṭamiruntō nirākarittavarkaḷiṭamiruntō (uṅkaḷukkuriya vētaṉaikkup patilāka) enta vakaiyāṉa naṣṭa īṭum vāṅkappaṭa māṭṭātu, uṅkaḷuṭaiya taṅkumiṭam narakam tāṉ, atutāṉ uṅkaḷukkut tuṇai - atuvō ceṉṟaṭaiyum iṭaṅkaḷilellām mikak keṭṭatākum" (eṉṟuṅ kūṟappaṭum)
Surah Al-Hadid, Verse 15
۞أَلَمۡ يَأۡنِ لِلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَن تَخۡشَعَ قُلُوبُهُمۡ لِذِكۡرِ ٱللَّهِ وَمَا نَزَلَ مِنَ ٱلۡحَقِّ وَلَا يَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلُ فَطَالَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَمَدُ فَقَسَتۡ قُلُوبُهُمۡۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
īmāṉ koṇṭārkaḷē avarkaḷukku, avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ allāhvaiyum, iṟaṅkiyuḷḷa uṇmaiyāṉa (vētat)taiyum niṉaittāl, añci naṭuṅkum nēram varavillaiyā? Mēlum, avarkaḷ - muṉṉāl vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷaip pōl ākiviṭa vēṇṭām, (ēṉeṉil) avarkaḷ mītu nīṇṭa kālam ceṉṟa piṉ avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ kaṭiṉamāki viṭṭaṉa aṉṟiyum, avarkaḷil perumpālōr ḥpāsikkukaḷāka - pāvikaḷāka ākiviṭṭaṉar
Surah Al-Hadid, Verse 16
ٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يُحۡيِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۚ قَدۡ بَيَّنَّا لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
aṟintu koḷḷuṅkaḷ: Niccayamāka allāh pūmiyai ataṉ iṟappiṟkuppiṉ, uyirppikkiṟāṉ: Nīṅkaḷ viḷaṅkik koḷvataṟkāka nām ivvacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku teḷivāka vivarikkiṟōm
Surah Al-Hadid, Verse 17
إِنَّ ٱلۡمُصَّدِّقِينَ وَٱلۡمُصَّدِّقَٰتِ وَأَقۡرَضُواْ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا يُضَٰعَفُ لَهُمۡ وَلَهُمۡ أَجۡرٞ كَرِيمٞ
niccayamāka tāṉatarmam ceyyum āṇkaḷum, peṇkaḷum, iṉṉum allāhvukku aḻakāṉa kaṭaṉākak kaṭaṉ koṭuttārkaḷē avarkaḷum - avarkaḷukku (ataṉ palaṉ) iru maṭaṅkākkappaṭum -(aṉṟiyum) avarkaḷukku (allāhviṭam) kaṇṇiyamāṉa naṟkūliyum irukkiṟatu
Surah Al-Hadid, Verse 18
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلصِّدِّيقُونَۖ وَٱلشُّهَدَآءُ عِندَ رَبِّهِمۡ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ وَنُورُهُمۡۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
mēlum, evarkaḷ allāhviṉ mītum avaṉuṭaiya tūtarkaḷ mītum nampikkai koḷkiṟārkaḷō, avarkaḷ tām taṅkaḷ iṟaivaṉ muṉ uṇmaiyāḷarkaḷākavum, uyir tiyākikaḷākavum iruppārkaḷ, avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya naṟkūliyum, (nērvaḻi kāṭṭum) pōroḷiyum uṇṭu, evarkaḷ nirākarittuk koṇṭum, nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkik koṇṭum irukkiṟārkaḷō avarkaḷ naraka vācikaḷtāṉ
Surah Al-Hadid, Verse 19
ٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا لَعِبٞ وَلَهۡوٞ وَزِينَةٞ وَتَفَاخُرُۢ بَيۡنَكُمۡ وَتَكَاثُرٞ فِي ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَوۡلَٰدِۖ كَمَثَلِ غَيۡثٍ أَعۡجَبَ ٱلۡكُفَّارَ نَبَاتُهُۥ ثُمَّ يَهِيجُ فَتَرَىٰهُ مُصۡفَرّٗا ثُمَّ يَكُونُ حُطَٰمٗاۖ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٞ شَدِيدٞ وَمَغۡفِرَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٞۚ وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا مَتَٰعُ ٱلۡغُرُورِ
Aṟintu koḷḷuṅkaḷ: "Niccayamāka ivvulaka vāḻkkai viḷaiyāṭṭum, vēṭikkaiyum, alaṅkāramumēyākum, mēlum (atu) uṅkaḷiṭaiyē perumaiyaṭittuk koḷvatum, poruḷkaḷaiyum, cantatikaḷaiyum perukkuvatumēyākum, (itu) maḻaiyiṉ utāraṇattukku oppākum, (atāvatu:) Atu muḷaippikkum payir vivacāyikaḷai āṉantap paṭuttukiṟatu, āṉāl, cīkkaramē atu ularntu mañcaḷ niṟam āvatai nīr kāṇkiṟīr; piṉṉar atu kūḷamāki viṭakiṟatu, (ulaka vāḻvum ittakaiyatē, eṉavē ulaka vāḻvil mayaṅkiyōrukku) maṟumaiyil kaṭumaiyaṉa vētaṉaiyuṇṭu; (muḥmiṉkaḷukku) allāhviṉ maṉṉippum, avaṉ poruttamum uṇṭu - ākavē, ivvulaka vāḻkkai ēmāṟṟum coṟpa cukamē tavira (vēṟu) illai
Surah Al-Hadid, Verse 20
سَابِقُوٓاْ إِلَىٰ مَغۡفِرَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ وَجَنَّةٍ عَرۡضُهَا كَعَرۡضِ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ أُعِدَّتۡ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۚ ذَٰلِكَ فَضۡلُ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ maṉṉippiṟkum cuvarkkattiṟkum nīṅkaḷ muntuṅkaḷ, accuvarkkattiṉ parappu, vāṉattiṉuṭaiyavum, pūmiyiṉuṭaiyavum parappaip pōṉṟatākum, evarkaḷ allāhviṉ mītum, avaṉ tūtar mītum īmāṉ koḷkiṟārkaḷō, avarkaḷukku atu cittam ceytu vaikkappaṭṭirukkiṟatu. Atu allāhvuṭaiya kirupaiyākum - ataṉai avaṉ nāṭiyavarukku aḷikkiṉṟāṉ. Iṉṉum, allāh makattāṉa kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 21
مَآ أَصَابَ مِن مُّصِيبَةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مِّن قَبۡلِ أَن نَّبۡرَأَهَآۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
pūmiyilō, allatu uṅkaḷilō campavikkiṟa entac campavamum - ataṉai nām uṇṭākkuvataṟku muṉṉarē (lavhul mahḥpūḷ) ēṭṭil illāmalillai, niccayamāka atu allāhvukku mika eḷitāṉatēyākum
Surah Al-Hadid, Verse 22
لِّكَيۡلَا تَأۡسَوۡاْ عَلَىٰ مَا فَاتَكُمۡ وَلَا تَفۡرَحُواْ بِمَآ ءَاتَىٰكُمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ كُلَّ مُخۡتَالٖ فَخُورٍ
uṅkaḷai viṭṭut tavaṟippōṉa oṉṟiṉ mītu nīṅkaḷ tukkappaṭāmal irukkavum, avaṉ uṅkaḷukku aḷittavaṟṟiṉ mītu nīṅkaḷ (atikam) makiḻātirukkavum (itaṉai uṅkaḷukku allāh aṟivikkiṟāṉ); karvamuṭaiyavarkaḷ, taṟperumai uṭaiyavarkaḷ evaraiyum allāh nēcippatillai
Surah Al-Hadid, Verse 23
ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِۗ وَمَن يَتَوَلَّ فَإِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
Niccayamāka allāh (evariṭamum) tēvaiyaṟṟavaṉ. Pukaḻ mikkavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 24
لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا رُسُلَنَا بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَنزَلۡنَا مَعَهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡمِيزَانَ لِيَقُومَ ٱلنَّاسُ بِٱلۡقِسۡطِۖ وَأَنزَلۡنَا ٱلۡحَدِيدَ فِيهِ بَأۡسٞ شَدِيدٞ وَمَنَٰفِعُ لِلنَّاسِ وَلِيَعۡلَمَ ٱللَّهُ مَن يَنصُرُهُۥ وَرُسُلَهُۥ بِٱلۡغَيۡبِۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيٌّ عَزِيزٞ
niccayamāka nam tūtarkaḷait teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ aṉuppiṉōm, aṉṟiyum, maṉitarkaḷ nītiyuṭaṉ nilaippataṟkāka, avarkaḷuṭaṉ vētattaiyum (nītattiṉ) tulākkōlaiyum iṟakkiṉōm, iṉṉum, irumpaiyum paṭaittōm, atil kaṭum apāyamumirukkiṟatu, eṉiṉum (atil) maṉitarkaḷukkup pala payaṉkaḷum irukkiṉṟaṉa - (ivaṟṟiṉ mūlamākat) taṉakkum, taṉṉuṭaiya tūtarukkum maṟaimukamākavum utavi ceypavar evar eṉpataiyum (cōtit) aṟintu koḷvataṟkāka allāh (ivvāṟu aruḷkiṟāṉ); niccayamāka allāh palam mikkavaṉ, (yāvaraiyum) mikaittavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 25
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحٗا وَإِبۡرَٰهِيمَ وَجَعَلۡنَا فِي ذُرِّيَّتِهِمَا ٱلنُّبُوَّةَ وَٱلۡكِتَٰبَۖ فَمِنۡهُم مُّهۡتَدٖۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
aṉṟiyum, tiṭamāka nāmē nūhaiyum, iprāhīmaiyum (tūtarkaḷāka) aṉuppiṉōm, iṉṉum, avviruvariṉ cantatiyil nupavvattai (napittuvattai)yum vētattaiyum ēṟpaṭuttiṉōm, (avarkaḷil) nērvaḻi peṟṟavarkaḷum uṇṭu, eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr ḥpāsikkukaḷāka - pāvikaḷāka iruntaṉar
Surah Al-Hadid, Verse 26
ثُمَّ قَفَّيۡنَا عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِم بِرُسُلِنَا وَقَفَّيۡنَا بِعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡإِنجِيلَۖ وَجَعَلۡنَا فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ رَأۡفَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَرَهۡبَانِيَّةً ٱبۡتَدَعُوهَا مَا كَتَبۡنَٰهَا عَلَيۡهِمۡ إِلَّا ٱبۡتِغَآءَ رِضۡوَٰنِ ٱللَّهِ فَمَا رَعَوۡهَا حَقَّ رِعَايَتِهَاۖ فَـَٔاتَيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنۡهُمۡ أَجۡرَهُمۡۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
Piṉṉar avarkaḷuṭaiya (aṭic) cuvaṭukaḷiṉ mītu (maṟṟaiya) nam tūtarkaḷait toṭarac ceytōm, maryamiṉ kumārar īsāvai (avarkaḷai)t toṭarac ceytu, avarukku iṉjīlaiyum koṭuttōm - aṉṟiyum, avaraip piṉpaṟṟiyavarkaḷiṉ itayaṅkaḷil irakkattaiyum kirupaiyaiyum uṇṭākkiṉōm, āṉāl avarkaḷ tāṅkaḷē putitāka uṇṭākkik koṇṭa tuṟavittaṉattai nām avarkaḷ mītu vitikka villai. Allāhviṉ tirupporuttattai aṭaiya vēṇṭiyēyaṉṟi (avarkaḷē ataṉai uṇṭupaṇṇik koṇṭārkaḷ); āṉāl ataip pēṇukiṟa aḷavukku avarkaḷ ataic carivarap pēṇavillai appāl, avarkaḷil īmāṉ koṇṭavarkaḷukku avarkaḷuṭaiya (naṟ)kūliyai nām vaḻaṅkiṉōm; eṉiṉum, avarkaḷil perum pālōr ḥpāsikkukaḷāka - pāvikaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Hadid, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَءَامِنُواْ بِرَسُولِهِۦ يُؤۡتِكُمۡ كِفۡلَيۡنِ مِن رَّحۡمَتِهِۦ وَيَجۡعَل لَّكُمۡ نُورٗا تَمۡشُونَ بِهِۦ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukku añci, avaṉuṭaiya (iṟutit) tūtar mītum īmāṉ koḷḷuṅkaḷ; avaṉtaṉ kirupaiyiliruntu iru maṭaṅkai uṅkaḷukku vaḻaṅki, ōr oḷiyaiyum uṅkaḷukku aruḷvāṉ, ataik koṇṭu nīṅkaḷ (nērvaḻi) naṭappīrkaḷ, iṉṉum, uṅkaḷukkāka (uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷaiyum) avaṉ maṉṉippāṉ - allāh mikavum maṉṉippavaṉ, mikka kirupai uṭaiyavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 28
لِّئَلَّا يَعۡلَمَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَلَّا يَقۡدِرُونَ عَلَىٰ شَيۡءٖ مِّن فَضۡلِ ٱللَّهِ وَأَنَّ ٱلۡفَضۡلَ بِيَدِ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
allāhvuṭaiya aruḷ koṭaiyiliruntu yātoṉṟaiyum peṟat tāṅkaḷ caktiyuṭaiyavarkaḷallar eṉṟu vētattai uṭaiyavarkaḷ eṇṇik koḷḷātirukkum poruṭṭē (ivaṟṟai avaṉ uṅkaḷukku aṟivikkiṉṟāṉ) aṉṟiyum aruḷ koṭaiyellām niccayamāka allāhviṉ kaiyilēyē irukkiṉṟatu, tāṉ virumpiyavarkaḷukku ataṉai avaṉ aḷikkiṉṟāṉ - allāhvē makattāṉa kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Hadid, Verse 29