Surah Al-Mumtahana - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ عَدُوِّي وَعَدُوَّكُمۡ أَوۡلِيَآءَ تُلۡقُونَ إِلَيۡهِم بِٱلۡمَوَدَّةِ وَقَدۡ كَفَرُواْ بِمَا جَآءَكُم مِّنَ ٱلۡحَقِّ يُخۡرِجُونَ ٱلرَّسُولَ وَإِيَّاكُمۡ أَن تُؤۡمِنُواْ بِٱللَّهِ رَبِّكُمۡ إِن كُنتُمۡ خَرَجۡتُمۡ جِهَٰدٗا فِي سَبِيلِي وَٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِيۚ تُسِرُّونَ إِلَيۡهِم بِٱلۡمَوَدَّةِ وَأَنَا۠ أَعۡلَمُ بِمَآ أَخۡفَيۡتُمۡ وَمَآ أَعۡلَنتُمۡۚ وَمَن يَفۡعَلۡهُ مِنكُمۡ فَقَدۡ ضَلَّ سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Eṉakku virōtiyākavum, uṅkaḷukku virōtiyākavum iruppavarkaḷaip piriyattiṉ kāraṇattāl irakaciyac ceytikaḷai eṭuttukkāṭṭum uṟṟa naṇparkaḷākkik koḷḷātīrkaḷ; (ēṉeṉil) uṅkaḷiṭam vantuḷḷa cattiya (vēta)ttai avarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷ, nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉāṉa allāhviṉ mītu īmāṉ koṇṭataṟkāka, ittūtaraiyum, uṅkaḷaiyum veḷiyēṟṟukiṟārkaḷ, eṉ pātaiyil pōriṭuvataṟkākavum, eṉ poruttattai nāṭiyum nīṅkaḷ puṟappaṭṭiruntāl (avarkaḷai naṇparkaḷākkik koḷḷātīr; kaḷ, appōtu) nīṅkaḷ piriyattāl avarkaḷiṭattil irakaciyattai veḷippaṭutti viṭukiṟīrkaḷ, āṉāl, nīṅkaḷ maṟaittuvaippataiyum, nīṅkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum nāṉ naṉku aṟintavaṉ. Mēlum, uṅkaḷiliruntum evar itaic ceykiṟārō avar nērvaḻiyai tiṭṭamāka tavaṟa viṭṭuviṭṭār
Surah Al-Mumtahana, Verse 1
إِن يَثۡقَفُوكُمۡ يَكُونُواْ لَكُمۡ أَعۡدَآءٗ وَيَبۡسُطُوٓاْ إِلَيۡكُمۡ أَيۡدِيَهُمۡ وَأَلۡسِنَتَهُم بِٱلسُّوٓءِ وَوَدُّواْ لَوۡ تَكۡفُرُونَ
Avarkaḷukku uṅkaḷ mītu vāyppu kiṭaittāl, avarkaḷ uṅkaḷukku virōtikaḷākit tam kaikaḷaiyum, tam nāvukaḷaiyum uṅkaḷukkut tīṅkiḻaippataṟkāka uṅkaḷpāl nīṭṭuvārkaḷ, tavira, nīṅkaḷum kāḥpirkaḷāka vēṇṭum eṉṟu piriyappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Mumtahana, Verse 2
لَن تَنفَعَكُمۡ أَرۡحَامُكُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُكُمۡۚ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَفۡصِلُ بَيۡنَكُمۡۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
uṅkaḷ uṟaviṉarum, uṅkaḷ makkaḷum kiyāma nāḷil uṅkaḷukku eppayaṉum aḷikka māṭṭārkaḷ; (annāḷil allāh) uṅkaḷiṭaiyē tīrppaḷippāṉ, aṉṟiyum nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh uṟṟu nōkkiyavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Mumtahana, Verse 3
قَدۡ كَانَتۡ لَكُمۡ أُسۡوَةٌ حَسَنَةٞ فِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥٓ إِذۡ قَالُواْ لِقَوۡمِهِمۡ إِنَّا بُرَءَـٰٓؤُاْ مِنكُمۡ وَمِمَّا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ كَفَرۡنَا بِكُمۡ وَبَدَا بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمُ ٱلۡعَدَٰوَةُ وَٱلۡبَغۡضَآءُ أَبَدًا حَتَّىٰ تُؤۡمِنُواْ بِٱللَّهِ وَحۡدَهُۥٓ إِلَّا قَوۡلَ إِبۡرَٰهِيمَ لِأَبِيهِ لَأَسۡتَغۡفِرَنَّ لَكَ وَمَآ أَمۡلِكُ لَكَ مِنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۖ رَّبَّنَا عَلَيۡكَ تَوَكَّلۡنَا وَإِلَيۡكَ أَنَبۡنَا وَإِلَيۡكَ ٱلۡمَصِيرُ
ipṟāhīmiṭamum, avarōṭu iruntavarkaḷiṭamum, niccayamāka uṅkaḷukku ōr aḻakiya muṉmātiri irukkiṟatu, tam camūkattāriṭam avarkaḷ, "uṅkaḷai viṭṭum, iṉṉum allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ vaṇaṅkukiṟavaṟṟaiviṭṭum, nāṅkaḷ niccayamāka nīṅkik koṇṭōm; uṅkaḷaiyum nāṅkaḷ nirākarittu viṭṭōm, aṉṟiyum ēkaṉāṉa allāh oruvaṉ mītē nīṅkaḷ nampikkai koḷḷum varai, namakkum uṅkaḷukkumiṭaiyil pakaimaiyum, veṟuppum nirantaramāka ēṟpaṭṭu viṭṭaṉa" eṉṟārkaḷ. Āṉāl ipṟāhīm tam tantaiyai nōkki, "allāhviṭattil uṅkaḷukkāka (avaṉuṭaiya vētaṉaiyiliruntu) etaiyum taṭukka eṉakkuc cakti kiṭaiyātu, āyiṉum uṅkaḷukkāka nāṉ avaṉiṭattil niccayamāka maṉṉipput tēṭuvēṉ" eṉak kūṟiyatait tavira (maṟṟa ellāvaṟṟilum muṉ mātiriyirukkiṟatu, aṉṟiyum, avar kūṟiṉār); "eṅkaḷ iṟaivā! Uṉṉaiyē muṟṟilum cārntirukkiṟōm; (etaṟkum) nāṅkaḷ uṉṉaiyē nōkkakiṟōm mēlum, uṉṉiṭamē eṅkaḷ mīḷutalum irukkiṟatu
Surah Al-Mumtahana, Verse 4
رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا فِتۡنَةٗ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ وَٱغۡفِرۡ لَنَا رَبَّنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Eṅkaḷ iṟaivā! Kāḥpirkaḷukku, eṅkaḷaic cōtaṉai(p poruḷ) āka ākkiviṭātē! Eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷukku maṉṉippum aruḷvāyāka! Niccayamāka nī (yāvaraiyum) mikaittavaṉ ñāṉam mikkavaṉ" (eṉṟum vēṇṭiṉār)
Surah Al-Mumtahana, Verse 5
لَقَدۡ كَانَ لَكُمۡ فِيهِمۡ أُسۡوَةٌ حَسَنَةٞ لِّمَن كَانَ يَرۡجُواْ ٱللَّهَ وَٱلۡيَوۡمَ ٱلۡأٓخِرَۚ وَمَن يَتَوَلَّ فَإِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
uṅkaḷil evar allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum, nampukiṟārkaḷō. Avarkaḷukku tiṭamāka ivarkaḷil ōr aḻakiya muṉmātiriyirukkiṟatu, āṉāl, evar (innampikkaiyiliruntu) piṉ vāṅkukiṟārō, (atu avarukku iḻapputāṉ, ēṉeṉil, evariṭamiruntum) allāh niccayamāka entat tēvaiyumillātavaṉ, pukaḻ mikkavaṉ
Surah Al-Mumtahana, Verse 6
۞عَسَى ٱللَّهُ أَن يَجۡعَلَ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَ ٱلَّذِينَ عَادَيۡتُم مِّنۡهُم مَّوَدَّةٗۚ وَٱللَّهُ قَدِيرٞۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
uṅkaḷukkum, avarkaḷil niṉṟum nīṅkaḷ virōtittirukkiṉṟīrkaḷē avarkaḷukkumiṭaiyē allāh piriyattai uṇṭākki viṭakkūṭum, mēlum, allāh pērāṟṟaluṭaiyavaṉ; allāh mikavum maṉṉipvaṉ; mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Mumtahana, Verse 7
لَّا يَنۡهَىٰكُمُ ٱللَّهُ عَنِ ٱلَّذِينَ لَمۡ يُقَٰتِلُوكُمۡ فِي ٱلدِّينِ وَلَمۡ يُخۡرِجُوكُم مِّن دِيَٰرِكُمۡ أَن تَبَرُّوهُمۡ وَتُقۡسِطُوٓاْ إِلَيۡهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُقۡسِطِينَ
mārkka (viṣaya)ttil uṅkaḷiṭam pōriṭāmalum, uṅkaḷ illaṅkaḷiliruntu uṅkaḷai veḷiyēṟṟāmalum iruntārkaḷē avarkaḷukku nīṅkaḷ naṉmai ceyvataiyum, avarkaḷukku nīṅkaḷ nīti ceyvataiyum allāh vilakka villai - niccayamāka allāh nīti ceypavarkaḷai nēcikkiṟāṉ
Surah Al-Mumtahana, Verse 8
إِنَّمَا يَنۡهَىٰكُمُ ٱللَّهُ عَنِ ٱلَّذِينَ قَٰتَلُوكُمۡ فِي ٱلدِّينِ وَأَخۡرَجُوكُم مِّن دِيَٰرِكُمۡ وَظَٰهَرُواْ عَلَىٰٓ إِخۡرَاجِكُمۡ أَن تَوَلَّوۡهُمۡۚ وَمَن يَتَوَلَّهُمۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
niccayamāka allāh uṅkaḷai vilakkuvatellām mārkka viṣayattil uṅkaḷiṭam pōr ceytu uṅkaḷai uṅkaḷ illaṅkaḷai viṭṭum veḷiyēṟṟi, nīṅkaḷ veḷiyēṟṟappaṭuvataṟku utaviyum ceytārkaḷē, attakaiyavarkaḷai nīṅkaḷ nēcarkaḷāka ākkik koḷvatait tāṉ - eṉavē, evarkaḷ avarkaḷai nēcarkaḷākkik koḷkiṟārkaḷō avarkaḷtām aniyāyam ceypavarkaḷ
Surah Al-Mumtahana, Verse 9
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا جَآءَكُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ مُهَٰجِرَٰتٖ فَٱمۡتَحِنُوهُنَّۖ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِإِيمَٰنِهِنَّۖ فَإِنۡ عَلِمۡتُمُوهُنَّ مُؤۡمِنَٰتٖ فَلَا تَرۡجِعُوهُنَّ إِلَى ٱلۡكُفَّارِۖ لَا هُنَّ حِلّٞ لَّهُمۡ وَلَا هُمۡ يَحِلُّونَ لَهُنَّۖ وَءَاتُوهُم مَّآ أَنفَقُواْۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ أَن تَنكِحُوهُنَّ إِذَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ أُجُورَهُنَّۚ وَلَا تُمۡسِكُواْ بِعِصَمِ ٱلۡكَوَافِرِ وَسۡـَٔلُواْ مَآ أَنفَقۡتُمۡ وَلۡيَسۡـَٔلُواْ مَآ أَنفَقُواْۚ ذَٰلِكُمۡ حُكۡمُ ٱللَّهِ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡۖ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Muḥmiṉāṉa peṇkaḷ hijrat ceytu (nāṭu tuṟantavarkaḷāka) uṅkaḷiṭam vantāl, avarkaḷai nīṅkaḷ paricōtittuk koḷḷuṅkaḷ, allāh avarkaḷ īmāṉai naṉkaṟintavaṉ, eṉavē avarkaḷ muḥmiṉāṉa (peṇkaḷ) eṉa nīṅkaḷ aṟintāl, kāḥpirkaḷiṭam avarkaḷait tiruppiyaṉuppi viṭātīrkaḷ, ēṉeṉil, anta peṇkaḷ anta āṇkaḷukku aṉumatikkappaṭṭavarkaḷillai. Anta āṇkaḷ intap peṇkaḷukku aṉumatikkappaṭṭavarkaḷillai. (Āṉāl, ip peṇkaḷukkāka) avarkaḷ celavu ceytiruntatai avarkaḷukkuk koṭuttu viṭuṅkaḷ, aṉṟiyum nīṅkaḷ appeṇkaḷukkuriya maharai koṭuttu avarkaḷai vivākam ceytu koḷvatu uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai, mēlum nirākarittuk koṇṭirukkum peṇkaḷiṉ vivāka pantattai nīṅkaḷ paṟṟippiṭittuk koḷḷa vēṇṭām, aṉṟiyum, nīṅkaḷ celavu ceytiruntatai (avarkaḷ pōyc cēruvōriṭam) kēḷuṅkaḷ, (avvāṟē īmāṉ koṇṭu uṅkaḷiṭam vantu viṭṭōrukkākat) tāṅkaḷ celavu ceytatai avarkaḷ (uṅkaḷiṭam) kēṭkalām - ituvē allāhvuṭaiya kaṭṭaḷaiyākum, uṅkaḷiṭaiyē avaṉ (ivvāṟē) tīrppu vaḻaṅkukiṟāṉ - mēlum, allāh naṉkaṟintavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah Al-Mumtahana, Verse 10
وَإِن فَاتَكُمۡ شَيۡءٞ مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُمۡ إِلَى ٱلۡكُفَّارِ فَعَاقَبۡتُمۡ فَـَٔاتُواْ ٱلَّذِينَ ذَهَبَتۡ أَزۡوَٰجُهُم مِّثۡلَ مَآ أَنفَقُواْۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ أَنتُم بِهِۦ مُؤۡمِنُونَ
mēlum uṅkaḷ maṉaiviyariliruntu evarēṉum uṅkaḷaiviṭṭut tappi, kāḥpirkaḷiṭam ceṉṟa piṉṉar, nīṅkaḷ pōrpporuḷkaḷai aṭaintāl, evarkaḷ maṉaiviyar ceṉṟu viṭṭaṉarō, avarkaḷukku avarkaḷ celavu ceytatu pōṉṟatai nīṅkaḷ koṭuṅkaḷ, aṉṟiyum, nīṅkaḷ evaṉ mītu nampikkai koṇṭu muḥmiṉkaḷāka irukkiṟīrkaḷō anta allāhvukku añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Mumtahana, Verse 11
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِذَا جَآءَكَ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ يُبَايِعۡنَكَ عَلَىٰٓ أَن لَّا يُشۡرِكۡنَ بِٱللَّهِ شَيۡـٔٗا وَلَا يَسۡرِقۡنَ وَلَا يَزۡنِينَ وَلَا يَقۡتُلۡنَ أَوۡلَٰدَهُنَّ وَلَا يَأۡتِينَ بِبُهۡتَٰنٖ يَفۡتَرِينَهُۥ بَيۡنَ أَيۡدِيهِنَّ وَأَرۡجُلِهِنَّ وَلَا يَعۡصِينَكَ فِي مَعۡرُوفٖ فَبَايِعۡهُنَّ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُنَّ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Napiyē! Muḥmiṉāṉa peṇkaḷ uṅkaḷiṭam vantu, allāhvukku epporuḷaiyum iṇaivaippatillaiyeṉṟum, tiruṭuvatillai eṉṟum, vipaccāram ceyvatillai eṉṟum, taṅkaḷ piḷḷaikaḷai kolvatillai eṉṟum, taṅkaḷ kaikaḷukkum, taṅkaḷ kālkaḷukkum iṭaiyil etaṉai avarkaḷ kaṟpaṉai ceykiṟārkaḷō, attakaiya avatūṟai iṭṭukkaṭṭik koṇṭu varuvatillai eṉṟum, mēlum naṉmaiyāṉa (kāriyat)til umakku māṟu ceyvatillaiyeṉṟum, avarkaḷ um'miṭam pai'attu - vākkuṟuti ceytāl avarkaḷuṭaiya vākkuṟutiyai ēṟṟuk koḷvīrāka, mēlum avarkaḷukkāka allāhviṭam maṉṉipput tēṭuvīrāka, niccayamāka allāh mikavum maṉṉippavaṉ, mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Mumtahana, Verse 12
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَوَلَّوۡاْ قَوۡمًا غَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ قَدۡ يَئِسُواْ مِنَ ٱلۡأٓخِرَةِ كَمَا يَئِسَ ٱلۡكُفَّارُ مِنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلۡقُبُورِ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Allāh evarkaḷ mītu kōpam koṇṭirukkiṟāṉō, antac camūkattāruṭaṉ nēcam coḷḷātīrkaḷ, ēṉeṉil maṇṇaṟai vācikaḷaip paṟṟi (eḻuppappaṭa māṭṭārkaḷ eṉṟu) nirākarippōr nampikkai iḻantatu pōl, maṟumaiyaip paṟṟi, niccayamāka ivarkaḷum nampikkai iḻantu viṭṭaṉar
Surah Al-Mumtahana, Verse 13