Surah Al-Anaam - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَجَعَلَ ٱلظُّلُمَٰتِ وَٱلنُّورَۖ ثُمَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡ يَعۡدِلُونَ
Sarva praśansā tyā allāhakaritā āhē, jyānē ākāśānnā va jaminīlā nirmāṇa kēlē āṇi andhaḥkāra va prakāśa banavilā tarīdēkhīla īmāna na rākhaṇārē lōka (itarānnā) āpalyā pālanakartyācyā barōbarīcā mānatāta
Surah Al-Anaam, Verse 1
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن طِينٖ ثُمَّ قَضَىٰٓ أَجَلٗاۖ وَأَجَلٞ مُّسَمًّى عِندَهُۥۖ ثُمَّ أَنتُمۡ تَمۡتَرُونَ
Tyānēca tumhālā mātīpāsūna ghaḍavilē, maga ēka avadhī ṭharavilā āṇi ēka nirdhārīta avadhī tyācyājavaḷa āhē tarīhī tumhī sanśayāta paḍalē āhātā
Surah Al-Anaam, Verse 2
وَهُوَ ٱللَّهُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَفِي ٱلۡأَرۡضِ يَعۡلَمُ سِرَّكُمۡ وَجَهۡرَكُمۡ وَيَعۡلَمُ مَا تَكۡسِبُونَ
Āṇi tōca allāha āhē ākāśāmmadhyē āṇi jaminīvara. Tō tumacē gupta bhēda va jāhīra sarva kāhī jāṇatō āṇi tumacyā kamā'īlā jāṇūna āhē
Surah Al-Anaam, Verse 3
وَمَا تَأۡتِيهِم مِّنۡ ءَايَةٖ مِّنۡ ءَايَٰتِ رَبِّهِمۡ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهَا مُعۡرِضِينَ
Āṇi tyān̄cyājavaḷa tyān̄cyā pālanakartyācyā niśāṇyāmpaikī kōṇatīhī niśāṇī āṇalī gēlī tarīhī tē ticyāpāsūna tōṇḍa phiravitāta
Surah Al-Anaam, Verse 4
فَقَدۡ كَذَّبُواْ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ فَسَوۡفَ يَأۡتِيهِمۡ أَنۢبَـٰٓؤُاْ مَا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
Tyānnī tyā satya-granthālāhī khōṭē ṭharavilē, jēvhā tō tyān̄cyājavaḷa yē'ūna pōhōcalā tēvhā lavakaraca tyānnā khabara miḷēla tyā gōṣṭīcī jicī tē thaṭṭā uḍavita hōtē
Surah Al-Anaam, Verse 5
أَلَمۡ يَرَوۡاْ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّن قَرۡنٖ مَّكَّنَّـٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَا لَمۡ نُمَكِّن لَّكُمۡ وَأَرۡسَلۡنَا ٱلسَّمَآءَ عَلَيۡهِم مِّدۡرَارٗا وَجَعَلۡنَا ٱلۡأَنۡهَٰرَ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمۡ فَأَهۡلَكۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡ وَأَنشَأۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِمۡ قَرۡنًا ءَاخَرِينَ
Kāya tyānnī pāhilē nāhī kī āmhī tyān̄cyāpūrvī kityēka janasamūhānnā naṣṭa karūna ṭākalē, jyānnā āmhī yā jagāta ēvaḍhē sāmarthya pradāna kēlē hōtē tasē tumhālāhī pradāna kēlē nāhī āṇi āmhī tyān̄cyāvara musaḷadhāra pā'ūsa pāḍalā āṇi āmhī tyān̄cyā khālūna jalapravāha jārī kēlē, maga āmhī tyānnā tyān̄cyā aparādhāmpāyī barabāda karūna ṭākalē āṇi tyān̄cyānantara dusarā janasamūha nirmāṇa kēlā
Surah Al-Anaam, Verse 6
وَلَوۡ نَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ كِتَٰبٗا فِي قِرۡطَاسٖ فَلَمَسُوهُ بِأَيۡدِيهِمۡ لَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
Āṇi jara āmhī kāgadāvara lihilēlā ēkhādā grantha jarī tumacyāvara utaravilā asatā, āṇi tyāsa yā lōkānnī āpalyā hātānnī sparśahī kēlā asatā, tarīdēkhīla hē inkārī lōka asēca mhaṇālē asatē kī hī tara ughaḍa jādū āhē āṇakhī kāhī nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 7
وَقَالُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ مَلَكٞۖ وَلَوۡ أَنزَلۡنَا مَلَكٗا لَّقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ثُمَّ لَا يُنظَرُونَ
Āṇi tē mhaṇālē, tumacyāvara ēkhādāā phariśtā kā nāhī utaravilā gēlā? Āṇi jara āmhī phariśtā utaravilā asatā tara sārā kis'sāca pūrṇa jhālā asatā, maga tyānnā (thōḍāsāhī) avasara dilā gēlā nasatā
Surah Al-Anaam, Verse 8
وَلَوۡ جَعَلۡنَٰهُ مَلَكٗا لَّجَعَلۡنَٰهُ رَجُلٗا وَلَلَبَسۡنَا عَلَيۡهِم مَّا يَلۡبِسُونَ
Āṇi jara āmhī paigambarālā phariśtā banavilē asatē tara tyālā puruṣa rūpa dilē asatē āṇi tarīdēkhīla tyāvara tyāca lōkānnī sanśaya ghētalā asatā, jē yā kṣaṇī sanśaya ghēta āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 9
وَلَقَدِ ٱسۡتُهۡزِئَ بِرُسُلٖ مِّن قَبۡلِكَ فَحَاقَ بِٱلَّذِينَ سَخِرُواْ مِنۡهُم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
Āṇi tumacyāpūrvī anēka paigambarān̄cī thaṭṭā uḍavilī gēlī, tara tē thaṭṭā uḍavita hōtē, tyān̄cyā tyā thaṭṭā-maskarīcā duṣpariṇāma tyān̄cyāvara ulaṭalā
Surah Al-Anaam, Verse 10
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ ثُمَّ ٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ
Tumhī sāṅgā, jarā jaminīvara hiṇḍūna phirūna pāhā kī khōṭē ṭharaviṇāṟyān̄cā kasā anta jhālā
Surah Al-Anaam, Verse 11
قُل لِّمَن مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قُل لِّلَّهِۚ كَتَبَ عَلَىٰ نَفۡسِهِ ٱلرَّحۡمَةَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۚ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
Tumhī sāṅgā kī, jē kāhī ākāśāmmadhyē va jaminīvara āhē tē sarva kōṇācyā mālakīcē āhē? Tumhī sāṅgā, sarva kāhī allāhacyāca mālakīcē āhē. Dayā kr̥pā karaṇē allāhanē svataḥvara anivārya karūna ghētalē āhē. Tumhālā allāha kayāmatacyā divaśī ēkatra karīla, yāta muḷīca śaṅkā nāhī. Jyā lōkānnī svataḥcā sarvanāśa karūna ghētalā āhē, tēca īmāna rākhaṇārē nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 12
۞وَلَهُۥ مَا سَكَنَ فِي ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Āṇi jē kāhī divasa āṇi rātrīta rāhatē tē sarva kāhī allāhacēca āhē āṇi allāha khūpa aikaṇārā āṇi mōṭhā jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 13
قُلۡ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَتَّخِذُ وَلِيّٗا فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَهُوَ يُطۡعِمُ وَلَا يُطۡعَمُۗ قُلۡ إِنِّيٓ أُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ أَوَّلَ مَنۡ أَسۡلَمَۖ وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Tumhī sāṅgā, kāya mī tyā allāhaśivāya dusaṟyālā āpalā sahāyyaka mitra banavū, jō ākāśān̄cā va jaminīcā racayitā āhē āṇi tō sarvānnā khā'ū ghālatō, tyālā kōṇī khā'ū ghālata nāhī. Tumhī sāṅgā, malā hā ādēśa dilā gēlā āhē kī mī tyā sarvānta prathama rāhāvē, jyānnī allāhasāṭhī ātmasamarpaṇa kēlē āṇi anēkēśvaravādyāmpaikī kadhīhī na rāhāvē
Surah Al-Anaam, Verse 14
قُلۡ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
Tumhī sāṅgā kī mī jara āpalyā pālanakartyācā ādēśa mānalā nāhī tara ēkā mōṭhyā divasācyā azāba (śikṣā-yātanē) cē malā bhaya vāṭatē
Surah Al-Anaam, Verse 15
مَّن يُصۡرَفۡ عَنۡهُ يَوۡمَئِذٖ فَقَدۡ رَحِمَهُۥۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡمُبِينُ
Jyācyāvarūna hā azāba tyā divaśī haṭavilā gēlā, tara tyācyāvara allāhanē phāra mōṭhī dayā kēlī āṇi hī spaṣṭa aśī saphalatā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 16
وَإِن يَمۡسَسۡكَ ٱللَّهُ بِضُرّٖ فَلَا كَاشِفَ لَهُۥٓ إِلَّا هُوَۖ وَإِن يَمۡسَسۡكَ بِخَيۡرٖ فَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Āṇi jara allāha tumhālā kāhī trāsa-yātanā dē'īla tara tilā dūra karaṇārā allāhaśivāya an'ya kōṇīhī nāhī āṇi jara allāha tumhālā lābha pradāna karīla tara tō pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagatō
Surah Al-Anaam, Verse 17
وَهُوَ ٱلۡقَاهِرُ فَوۡقَ عِبَادِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
Tōca āpalyā dāsānvara prabhāvaśālī āṇi varcasvaśālī āhē āṇi tōca hikamata bāḷagaṇārā, khabara rākhaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 18
قُلۡ أَيُّ شَيۡءٍ أَكۡبَرُ شَهَٰدَةٗۖ قُلِ ٱللَّهُۖ شَهِيدُۢ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۚ وَأُوحِيَ إِلَيَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانُ لِأُنذِرَكُم بِهِۦ وَمَنۢ بَلَغَۚ أَئِنَّكُمۡ لَتَشۡهَدُونَ أَنَّ مَعَ ٱللَّهِ ءَالِهَةً أُخۡرَىٰۚ قُل لَّآ أَشۡهَدُۚ قُلۡ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَإِنَّنِي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
Tumhī sāṅgā kī kōṇācī sākṣa mōṭhī āhē? Sāṅgā kī āmacyā āṇi tumacyā daramyāna allāha sākṣī āhē āṇi hā kura'āna mājhyākaḍē vahayī (avatarīta) kēlā gēlā āhē, yāsāṭhī kī tyācyādvārē tumhālā āṇi jyān̄cyāparyanta hē pōhōcēla, tyā sarvānnā sacēta karāvē.1 Kāya tumhī sākṣa dētā kī allāhasōbata an'ya itara upāsyē (mābūda) āhēta? Tumhī sāṅgā kī mī yā gōṣṭīcī sākṣa nāhī dēta. Tumhī sāṅgā, tō ēkaca upāsanā karaṇyāyōgya āhē āṇi mī tumacyā śirkapāsūna mukta āhē
Surah Al-Anaam, Verse 19
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمُۘ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
Jyānnā āmhī grantha (taurāta āṇi in̄jīla) dilā āhē tē tumhālā (hajarata muham'mada sallallāhu alaihi vasallama yānnā) tyācapramāṇē ōḷakhatāta, jyāpramāṇē āpalyā putrānnā ōḷakhatāta. Jē svataḥ āpalyālā haravūna basalē āhēta, tēca īmāna rākhaṇāra nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 20
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Āṇi yā hūna mōṭhā atyācārī kōṇa āhē, jō allāhavara khōṭā āḷa ghē'īla tyācyā niśāṇyāṁ (pratikāṁ) nā khōṭē jāṇēla. Niḥsanśaya, atyācārī lōka saphala hōta nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 21
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ نَقُولُ لِلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ أَيۡنَ شُرَكَآؤُكُمُ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
Āṇi jyā divaśī āmhī sarvānnā ēkatra karū, maṅga jyānnī allāhasōbata dusaṟyānnā sahabhāgī ṭharavilē, tyānnā sāṅgū, kōṭhē āhēta tē, jyānnā tumhī (allāhacā) sahabhāgī jāṇata hōtē (tō divasa āṭhavatō)
Surah Al-Anaam, Verse 22
ثُمَّ لَمۡ تَكُن فِتۡنَتُهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ وَٱللَّهِ رَبِّنَا مَا كُنَّا مُشۡرِكِينَ
Maga tyān̄cyā śirkacī, yākhērīja kōṇatīhī sababa nasēla kī mhaṇatīla, āmacyā pālanakartyā allāhacī śapatha, āmhī anēka īśvarān̄cī upāsanā karaṇārē navhatō
Surah Al-Anaam, Verse 23
ٱنظُرۡ كَيۡفَ كَذَبُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡۚ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
Baghā, āpalyāviṣayī tyānnī kasē khōṭē sāṅgitalē āṇi tyān̄cē tē mithyā ārōpa tyān̄cyākaḍūna haravalē, gāyaba jhālē
Surah Al-Anaam, Verse 24
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُ إِلَيۡكَۖ وَجَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۚ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُوكَ يُجَٰدِلُونَكَ يَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Tyān̄cyāpaikī kāhījaṇa tumacyākaḍē kāna lāvūna basatāta āṇi āmhī tyān̄cyā hr̥dayānvara paḍadē ṭākūna ṭhēvalē āhēta kī tyāsa samajāvē āṇi tyān̄cē kāna badhīra āhēta āṇi sarva niśāṇyā tyānnī pāhūna ghētalyā tarīhī tyān̄cyāvara īmāna rākhaṇāra nāhīta, yēthaparyanta kī jēvhā tē tumacyājavaḷa yētāta, bhāṇḍaṇa karatāta, īmāna na rākhaṇārē mhaṇatāta kī yā sarva thōra bujūrga lōkān̄cyā kathā-kahāṇyā āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 25
وَهُمۡ يَنۡهَوۡنَ عَنۡهُ وَيَنۡـَٔوۡنَ عَنۡهُۖ وَإِن يُهۡلِكُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
Āṇi hē lōka yācyāpāsūna dusaṟyānnāhī rōkhatāta āṇi svataḥdēkhīla dūra dūra rāhatāta āṇi hē svataḥcā sarvanāśa karūna ghēta āhēta āṇi dhyānī ghēta nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 26
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ وُقِفُواْ عَلَى ٱلنَّارِ فَقَالُواْ يَٰلَيۡتَنَا نُرَدُّ وَلَا نُكَذِّبَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا وَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Āṇi jara tumhī tyā vēḷī pāhāla, jēvhā yā lōkānnā jahannamacyā javaḷa ubhē kēlē jā'īla, tēvhā mhaṇatīla, arērē! Āmhālā punhā parata pāṭhavilē gēlē tara kitī cāṅgalē hō'īla (āṇi asē jhālyāsa) tara āmhī āpalyā pālanakartyācyā niśāṇyānnā khōṭē ṭharavaṇāra nāhī āṇi āmhī īmāna rākhaṇāṟyāmpaikī hō'ū
Surah Al-Anaam, Verse 27
بَلۡ بَدَا لَهُم مَّا كَانُواْ يُخۡفُونَ مِن قَبۡلُۖ وَلَوۡ رُدُّواْ لَعَادُواْ لِمَا نُهُواْ عَنۡهُ وَإِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
Kimbahunā jyā gōṣṭīlā yāpūrvī lapavita asata, tī tyān̄cyāsamōra ālī āhē. Jara yā lōkānnā punhā parata pāṭhavilē gēlē, tarīhī hē tēca karatīla, jyāpāsūna yānnā rōkhalē gēlē hōtē āṇi niḥsanśaya hē lōka khōṭē āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 28
وَقَالُوٓاْ إِنۡ هِيَ إِلَّا حَيَاتُنَا ٱلدُّنۡيَا وَمَا نَحۡنُ بِمَبۡعُوثِينَ
Āṇi hē asē mhaṇatāta kī kēvaḷa hē aihika jīvanaca āmacē jīvana āhē āṇi āmhālā dusaṟyāndā jivanta kēlē jāṇāra nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 29
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ وُقِفُواْ عَلَىٰ رَبِّهِمۡۚ قَالَ أَلَيۡسَ هَٰذَا بِٱلۡحَقِّۚ قَالُواْ بَلَىٰ وَرَبِّنَاۚ قَالَ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
Āṇi jara tumhī tyā vēḷī pāhāla, jēvhā hē lōka āpalyā pālanakartyāsamōra ubhē kēlē jātīla, allāha pharmāvila, kāya hē kharē nāhī? Tē mhaṇatīla, niḥsanśaya, pālanakartyācī śapatha, hē kharē āhē. Allāha pharmāvila, tara maga āpalyā īmāna na rākhaṇyācyā pariṇāmī azāba (śikṣā-yātanā) sahana karā
Surah Al-Anaam, Verse 30
قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱللَّهِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ قَالُواْ يَٰحَسۡرَتَنَا عَلَىٰ مَا فَرَّطۡنَا فِيهَا وَهُمۡ يَحۡمِلُونَ أَوۡزَارَهُمۡ عَلَىٰ ظُهُورِهِمۡۚ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ
Niḥsanśaya, mōṭhyā tōṭyāta paḍalē tē lōka jyānnī allahācī bhēṭa hōṇyālā khōṭē ṭharavilē, yēthaparyanta kī jēvhā tī nirdhārīta vēḷa tyān̄cyāvara acānaka yē'īla, tēvhā mhaṇatīla, kī arērē! Khēda āhē āmacyā sustībaddala jī yā bābatīta jhālī āṇi tyān̄cī avasthā aśī hō'īla kī āpalē ōjhē āpalyā kamarēvara lāduna ghētalēlē asatīla. Śāvadhāna! Tē mōṭhēē vā'īṭa ōjhē lādūna ghētīla
Surah Al-Anaam, Verse 31
وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا لَعِبٞ وَلَهۡوٞۖ وَلَلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
Āṇi yā jagācē jīvana tara, khēḷa-tamāśāvyatirikta āṇakhī kāhīca nāhī. Āṇi antima ghara (ākhirata) allāhacē bhaya rākhaṇāṟyāṅkaritā adhika cāṅgalē āhē, kāya tumhī vicāra cintana karīta nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 32
قَدۡ نَعۡلَمُ إِنَّهُۥ لَيَحۡزُنُكَ ٱلَّذِي يَقُولُونَۖ فَإِنَّهُمۡ لَا يُكَذِّبُونَكَ وَلَٰكِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
Āmhī hē cāṅgalyā prakārē jāṇatō kī, tyān̄cyā kathanānnī tumhī duḥkhī kaṣṭī hōtā, tara hē lōka tumhālā khōṭē mhaṇata nāhīta, tara hē atyācārī allāhacyā āyatīn̄cā inkāra karatāta
Surah Al-Anaam, Verse 33
وَلَقَدۡ كُذِّبَتۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَ فَصَبَرُواْ عَلَىٰ مَا كُذِّبُواْ وَأُوذُواْ حَتَّىٰٓ أَتَىٰهُمۡ نَصۡرُنَاۚ وَلَا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِ ٱللَّهِۚ وَلَقَدۡ جَآءَكَ مِن نَّبَإِيْ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Āṇi tumacyā pūrvīcyā paigambarānnāhī khōṭē ṭharavilē gēlē āhē āṇi tyānnī, tyā khōṭē ṭharavilē jāṇyāvara dhīra-sanyama rākhalā āṇi tyānnā trāsa-yātanā dilī gēlī, yēthapāvētō kī tyān̄cyājavaḷa āmacī madata pōhōcalī. Allāhacē pharmāna kōṇī badalaṇārā nāhī āṇi tumacyājavaḷa paigambarān̄cē vr̥ttānta yē'ūna pōhōcalē āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 34
وَإِن كَانَ كَبُرَ عَلَيۡكَ إِعۡرَاضُهُمۡ فَإِنِ ٱسۡتَطَعۡتَ أَن تَبۡتَغِيَ نَفَقٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ أَوۡ سُلَّمٗا فِي ٱلسَّمَآءِ فَتَأۡتِيَهُم بِـَٔايَةٖۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَمَعَهُمۡ عَلَى ٱلۡهُدَىٰۚ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
Āṇi jara tyān̄cē tōṇḍa phiraviṇē tumhālā asahya hōta asēla tara tumacyānē hē śakya asēla tara jaminīta ēkhādē bhuyāra kinvā ākāśāta (caḍhūna jāṇyāsāṭhī) ēkhādī śiḍī śōdhā āṇi tyānnā ēkhādā mōjijā (camatkāra) āṇūna dākhavā. Allāhanē icchilē asatē tara tyā sarvānnā satya mārgāvara jamā kēlē asatē. Yāstava nādāna lōkāmpaikī hō'ū nakā
Surah Al-Anaam, Verse 35
۞إِنَّمَا يَسۡتَجِيبُ ٱلَّذِينَ يَسۡمَعُونَۘ وَٱلۡمَوۡتَىٰ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ ثُمَّ إِلَيۡهِ يُرۡجَعُونَ
Āṇi tēca lōka svīkāra karatāta, jē aikatāta āṇi mēlēlyā lōkānnā allāha jivanta karūna uṭhavila, maga sarva tyā (allāhacyāca) kaḍē āṇalē jātīla
Surah Al-Anaam, Verse 36
وَقَالُواْ لَوۡلَا نُزِّلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَادِرٌ عَلَىٰٓ أَن يُنَزِّلَ ءَايَةٗ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Āṇi tē mhaṇālē kī, tyān̄cyāvara tyān̄cyā pānalakartyātarphē ēkhādā mōjijā (camatkāra) kā nāhī utaravilā gēlā? Tumhī sāṅgā kī allāha ēkhādā camatkāra utaraviṇyācē purēpūra sāmarthya rākhatō tathāpi bahutēka lōka jāṇata nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 37
وَمَا مِن دَآبَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا طَـٰٓئِرٖ يَطِيرُ بِجَنَاحَيۡهِ إِلَّآ أُمَمٌ أَمۡثَالُكُمۚ مَّا فَرَّطۡنَا فِي ٱلۡكِتَٰبِ مِن شَيۡءٖۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ يُحۡشَرُونَ
Āṇi jitakyā prakāracē sajīva jaminīvara cālaṇārē āhēta, āṇi jitakyā prakāracē paṅkhānnī uḍaṇārē pakṣī āhēta, tyān̄cyāpaikī kōṇīhī asā nāhī, jō tumacyāsārakhā ēka samūha nasāvā. Āmhī granthāta lihūna ṭhēvaṇyāta ēkahī gōṣṭa sōḍalī nāhī, maga sarva lōka āpalyā pālanakartyājavaḷa jamā kēlē jātīla
Surah Al-Anaam, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا صُمّٞ وَبُكۡمٞ فِي ٱلظُّلُمَٰتِۗ مَن يَشَإِ ٱللَّهُ يُضۡلِلۡهُ وَمَن يَشَأۡ يَجۡعَلۡهُ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Āṇi jyā lōkānnī āmacyā āyatīn̄cā inkāra kēlā, tē bahīrē, mukē āhēta, andhārāta paḍalē āhēta. Allāha jyālā icchitō pathabhraṣṭa karatō āṇi jyālā icchitō sanmārgāsa lāvatō
Surah Al-Anaam, Verse 39
قُلۡ أَرَءَيۡتَكُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُ ٱللَّهِ أَوۡ أَتَتۡكُمُ ٱلسَّاعَةُ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَدۡعُونَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Tumhī sāṅgā kī āpalī kāya avasthā hō'īla tē sāṅgā kī jara tumacyāvara allāhacā ēkhādā azāba yē'ūna kōsaḷāvā kinvā tumacyāparyanta kayāmataca yē'ūna pōhacāvī, tara kāya allāhaśivāya itarānnā pukārāla? (Sāṅgā) jara tumhī saccē asāla
Surah Al-Anaam, Verse 40
بَلۡ إِيَّاهُ تَدۡعُونَ فَيَكۡشِفُ مَا تَدۡعُونَ إِلَيۡهِ إِن شَآءَ وَتَنسَوۡنَ مَا تُشۡرِكُونَ
Kimbahunā, viśēṣataḥ tyālāca pukārāla, maga jyāsāṭhī tumhī pukārāla, jara tyānē icchilē tara tyāsa haṭavūnahī dē'īla āṇi jyānnā tumhī allāhacē sahabhāgī ṭharavitā, tyā sarvānnā visarūna jāla
Surah Al-Anaam, Verse 41
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَأَخَذۡنَٰهُم بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَتَضَرَّعُونَ
Āṇi āmhī tumacyāpūrvī hō'ūna gēlēlyā itara janasamūhāṅkaḍ'̔ēhī paigambara pāṭhavilē hōtē. Tyānnādēkhīla āmhī garībī va rōgarā'īnē dharalē, yāsāṭhī kī tyānnī gayāvayā karāvī
Surah Al-Anaam, Verse 42
فَلَوۡلَآ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَا تَضَرَّعُواْ وَلَٰكِن قَسَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Aśā prakārē jēvhā tyānnā āmacī sajā miḷālī tara tē kamajōra kā nāhī paḍatīla? Parantu tyān̄cī manē kaṭhōra jhālīta āṇi saitānānē tyān̄cyā karmānnā, tyān̄cyā vicārāta cāṅgalē karūna dākhavilē
Surah Al-Anaam, Verse 43
فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦ فَتَحۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَبۡوَٰبَ كُلِّ شَيۡءٍ حَتَّىٰٓ إِذَا فَرِحُواْ بِمَآ أُوتُوٓاْ أَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ فَإِذَا هُم مُّبۡلِسُونَ
Āṇi jēvhā tē tyā upadēśālā visaralē, jyācī tyānnā śikavaṇa dilī gēlī hōtī, tara āmhī tyān̄cyāvara pratyēka cīja-vastūcē daravājē khulē kēlē, yēthaparyanta kī jēvhā āpaṇa prāpta kēlēlyā cījavastūnvara tē ghamēṇḍa karū lāgalē tēvhā tyānnā āmhī acānaka tāvaḍīta ghētalē, maga tē nirāśa hō'ūna basalē
Surah Al-Anaam, Verse 44
فَقُطِعَ دَابِرُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْۚ وَٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Maga atyācārī lōkān̄cī pāḷēmuḷē kāpalī gēlī āṇi sarvaśrēṣṭha allāhacī praśansā āhē, jō sāṟyā jagācā pālanahāra āhē
Surah Al-Anaam, Verse 45
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَخَذَ ٱللَّهُ سَمۡعَكُمۡ وَأَبۡصَٰرَكُمۡ وَخَتَمَ عَلَىٰ قُلُوبِكُم مَّنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِهِۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ ثُمَّ هُمۡ يَصۡدِفُونَ
Tumhī tyānnā sāṅgā, barē hē sāṅgā kī jara allāha tumacī aikaṇyācī va pāhaṇyācī śaktī pūrṇataḥ hirāvūna ghē'īla āṇi tumacyā hr̥dayānvara mōhara lāvūna dē'īla tara allāhaśivāya kōṇī upāsya (mābūda) āhē jō tumhālā hē punhā parata karīla? Tumhī pāhā kī āmhī kaśā prakārē āpalyā niśāṇyānnā anēka rūpānnī prastuta karīta āhōta, tarīdēkhīla tē kānāḍōḷā karīta āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 46
قُلۡ أَرَءَيۡتَكُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُ ٱللَّهِ بَغۡتَةً أَوۡ جَهۡرَةً هَلۡ يُهۡلَكُ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Tumhī sāṅgā, barē hē sāṅgā kī jara tumacyāvara allāhacā azāba acānaka kinvā sāvadha asatānā kōsaḷūna paḍalā tara (yā sthitīta) kāya atyācārī lōkānśivāya dusarā kōṇī māralā jā'īla
Surah Al-Anaam, Verse 47
وَمَا نُرۡسِلُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّا مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَۖ فَمَنۡ ءَامَنَ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
Āṇi āmhī paigambara aśāsāṭhī pāṭhavitō kī tyānnī śubha-vārtā dayāvī āṇi lōkānnā (duṣpariṇatīcē) bhaya dākhavāvē, maga jō kōṇī īmāna rākhīla āṇi āpalē vartana sudhārēla tara aśānnā nā kasalē bhaya rāhīla āṇi nā tē duḥkhī hōtīla
Surah Al-Anaam, Verse 48
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَمَسُّهُمُ ٱلۡعَذَابُ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
Āṇi jē lōka āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavatīla, tara tyānnā allāhacā azāba yē'ūna ghērēla, kāraṇa tē avajñākārī āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 49
قُل لَّآ أَقُولُ لَكُمۡ عِندِي خَزَآئِنُ ٱللَّهِ وَلَآ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ وَلَآ أَقُولُ لَكُمۡ إِنِّي مَلَكٌۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّۚ قُلۡ هَلۡ يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُۚ أَفَلَا تَتَفَكَّرُونَ
Tumhī sāṅgā kī mī nā tara tumhālā hē sāṅgatō kī mājhyājavaḷa allāhacā khajinā āhē āṇi nā mī parōkṣa gōṣṭīnnā jāṇatō āṇi nā mī asē sāṅgatō kī mī phariśtā āhē, mī tara kēvaḷa, jē kāhī vahayīcyā rūpānē mājhyājavaḷa yētē, tyācē anusaraṇa karatō.1 Tumhī sāṅgā kī āndhaḷā āṇi ḍōḷasa dōghē samāna kasē asū śakatāta? Tara maga tumhī vicāra cintana kā nāhī karīta
Surah Al-Anaam, Verse 50
وَأَنذِرۡ بِهِ ٱلَّذِينَ يَخَافُونَ أَن يُحۡشَرُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ لَيۡسَ لَهُم مِّن دُونِهِۦ وَلِيّٞ وَلَا شَفِيعٞ لَّعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
Āṇi aśā lōkānnā bhaya dākhavā, jē yā gōṣṭīcē bhaya bāḷagatāta kī āpalyā pālanakartyāsamōra aśā sthitīta ēkatra kēlē jātīla kī allāhakhērīja jēvaḍhē āhēta, nā tyān̄cī madata karatīla āṇi nā kōṇī śiphārasa karaṇārā asēla, yā āśēsaha kī tyānnī bhaya rākhāvē
Surah Al-Anaam, Verse 51
وَلَا تَطۡرُدِ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ رَبَّهُم بِٱلۡغَدَوٰةِ وَٱلۡعَشِيِّ يُرِيدُونَ وَجۡهَهُۥۖ مَا عَلَيۡكَ مِنۡ حِسَابِهِم مِّن شَيۡءٖ وَمَا مِنۡ حِسَابِكَ عَلَيۡهِم مِّن شَيۡءٖ فَتَطۡرُدَهُمۡ فَتَكُونَ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi tumhī tyānnā bāhēra kāḍhū nakā, jē sakāḷa-sandhyākāḷa āpalyā pālanakartyācī upāsanā karatāta, viśēṣataḥ tyācī marjī prāpta karū icchitāta, tyān̄cyā hiśōbāśī tumacā kin̄citahī sambandha nāhī āṇi tumacyā hiśōbāśī tyān̄cā kin̄citahī sambandha nāhī kī jyāmuḷē tumhī tyānnā bāhēra ghālavāvē, kimbahunā tumhī atyācāra karaṇāṟyāmpaikī ṭharāla
Surah Al-Anaam, Verse 52
وَكَذَٰلِكَ فَتَنَّا بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لِّيَقُولُوٓاْ أَهَـٰٓؤُلَآءِ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنۢ بَيۡنِنَآۗ أَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِأَعۡلَمَ بِٱلشَّـٰكِرِينَ
Āṇi aśā prakārē āmhī tyānnā āpasāta kasōṭīta ṭākalē, yāsāṭhī kī tyānnī mhaṇāvē, kāya allāhanē āmacyāmadhūna phakta yān̄cyāvaraca upakāra kēlā? Tēvhā kāya asē nāhī kī allāha kr̥tajñaśīla lōkānnā cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Al-Anaam, Verse 53
وَإِذَا جَآءَكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِنَا فَقُلۡ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۖ كَتَبَ رَبُّكُمۡ عَلَىٰ نَفۡسِهِ ٱلرَّحۡمَةَ أَنَّهُۥ مَنۡ عَمِلَ مِنكُمۡ سُوٓءَۢا بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَصۡلَحَ فَأَنَّهُۥ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āṇi tumacyājavaḷa jēvhā tē lōka yētīla, jē āmacyā āyatīnvara īmāna rākhatāta, tara tyānnā sāṅgā, tumacyāvara salāmatī asō tumacyā pālanakartyānē svataḥvara dayā anivārya karūna ghētalī āhē kī tumacyāpaikī jyānē mūrkhapaṇānē vā'īṭa kr̥tya kēlē maga tyānantara kṣamā yācanā kēlī āṇi sudhāraṇā karūna ghētalī tara allāha mōṭhā māpha karaṇārā dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 54
وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلِتَسۡتَبِينَ سَبِيلُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
Aśā prakārē āmhī āpalyā āyatīn̄cē savistara nivēdana karatō yāsāṭhī kī aparādhī lōkān̄cā mārga spaṣṭa vhāvā
Surah Al-Anaam, Verse 55
قُلۡ إِنِّي نُهِيتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۚ قُل لَّآ أَتَّبِعُ أَهۡوَآءَكُمۡ قَدۡ ضَلَلۡتُ إِذٗا وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُهۡتَدِينَ
Tumhī sāṅgā kī malā yā gōṣṭīpāsūna rōkhalē gēlē āhē kī mī tyān̄cī upāsanā karāvī, jyānnā allāhaśivāya tumhī pukāratā. Tumhī sāṅgā kī mī tumacyā manācyā icchēnusāra cālaṇāra nāhī kāraṇa aśā sthitīta mī mārgabhraṣṭa hō'īna āṇi sanmārgāvara rāhaṇāra nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 56
قُلۡ إِنِّي عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَكَذَّبۡتُم بِهِۦۚ مَا عِندِي مَا تَسۡتَعۡجِلُونَ بِهِۦٓۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ يَقُصُّ ٱلۡحَقَّۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰصِلِينَ
Tumhī sāṅgā, mājhyājavaḷa mājhyā pālanakartyātarphē ēka pramāṇa āhē āṇi tē tumhī khōṭē ṭharavitā. Jyā gōṣṭīcī tumhī ghā'ī karīta āhāta tī mājhyājavaḷa nāhī. Allāhaśivāya dusaṟyā kōṇācāhī ādēśa nāhī allāha vāstava gōṣṭīnnā spaṣṭataḥ sāṅgatō āṇi tōca sarvānta cāṅgalā phaisalā karaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 57
قُل لَّوۡ أَنَّ عِندِي مَا تَسۡتَعۡجِلُونَ بِهِۦ لَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۗ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
Tumhī sāṅgā, jyā gōṣṭīcī tumhī ēvaḍhyā ghā'īnē māgaṇī karīta āhāta tī jara mājhyā avākhyāta asatī tara mājhyā va tumacyā daramyāna kēvhāca phaisalā jhālā asatā āṇi allāha atyācārī lōkānnā cāṅgalyā prakārē ōḷakhatō
Surah Al-Anaam, Verse 58
۞وَعِندَهُۥ مَفَاتِحُ ٱلۡغَيۡبِ لَا يَعۡلَمُهَآ إِلَّا هُوَۚ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۚ وَمَا تَسۡقُطُ مِن وَرَقَةٍ إِلَّا يَعۡلَمُهَا وَلَا حَبَّةٖ فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡأَرۡضِ وَلَا رَطۡبٖ وَلَا يَابِسٍ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
Āṇi tyā (allāha) kaḍēca parōkṣācyā cāvyā āhēta, jyānnā phakta tōca jāṇatō āṇi jē kāhī dharatīvara āṇi jalāśayāta āhē tē sarva tō jāṇatō āṇi jaminīcyā andhaḥkārāta ēka dāṇāhī khālī paḍata nāhī. Āṇi nā ēkhādī ōlī va kōraḍī vastū paḍatē, parantu hē sarva kāhī spaṣṭa granthāta namūda āhē
Surah Al-Anaam, Verse 59
وَهُوَ ٱلَّذِي يَتَوَفَّىٰكُم بِٱلَّيۡلِ وَيَعۡلَمُ مَا جَرَحۡتُم بِٱلنَّهَارِ ثُمَّ يَبۡعَثُكُمۡ فِيهِ لِيُقۡضَىٰٓ أَجَلٞ مُّسَمّٗىۖ ثُمَّ إِلَيۡهِ مَرۡجِعُكُمۡ ثُمَّ يُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Tōca (allāha) hōya, jō rātrī tumacā ātmā (ēka paṭa) tābyāta ghētō āṇi divasā jē kāhī karatā tēhī jāṇatō, maga tumhālā tyāta ēka ṭharalēlī mudata pūrṇa karaṇyākaritā jāgē karatō. Maga tumhālā tyācyācakaḍē parata jāyacē āhē. Tēvhā tumhī jē kāhī karīta rāhilē tē tumhālā sāṅgēla
Surah Al-Anaam, Verse 60
وَهُوَ ٱلۡقَاهِرُ فَوۡقَ عِبَادِهِۦۖ وَيُرۡسِلُ عَلَيۡكُمۡ حَفَظَةً حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ تَوَفَّتۡهُ رُسُلُنَا وَهُمۡ لَا يُفَرِّطُونَ
Tōca āpalyā dāsānvara varcasvaśālī āhē āṇi tumacyāvara dēkharēkha ṭhēvaṇārē (phariśtē) pāṭhavitō, yētha paryanta kī jēvhā tumacyāpaikī ēkhādyācā mr̥tyu (samaya) javaḷa yētō, tēvhā āmacē phariśtē tyācā jīva kāḍhūna ghētāta āṇi tē kin̄citahī āḷasa karīta nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 61
ثُمَّ رُدُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ مَوۡلَىٰهُمُ ٱلۡحَقِّۚ أَلَا لَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَهُوَ أَسۡرَعُ ٱلۡحَٰسِبِينَ
Maga tē āpalyā saccā pālanakartyā (allāha) javaḷa āṇalē jātīla sāvadhāna! Tyācāca ādēśa cālēla āṇi tō phāra lavakara hiśōba ghē'īla
Surah Al-Anaam, Verse 62
قُلۡ مَن يُنَجِّيكُم مِّن ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ تَدۡعُونَهُۥ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةٗ لَّئِنۡ أَنجَىٰنَا مِنۡ هَٰذِهِۦ لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
Tumhī sāṅgā, jamīna āṇi jalāśayācyā andhaḥkārātūna jēvhā tyālā naramī āṇi haḷū svarāta pukāratā kī jara āmhālā yātūna sōḍavaśila tara āmhī kha'ātrīnē tujhē kr̥tajñaśīla banū, tēvhā kōṇa tumhālā vācavitō
Surah Al-Anaam, Verse 63
قُلِ ٱللَّهُ يُنَجِّيكُم مِّنۡهَا وَمِن كُلِّ كَرۡبٖ ثُمَّ أَنتُمۡ تُشۡرِكُونَ
Tumhī svataḥ sāṅgā kī yāpāsūna āṇi pratyēka saṅkaṭāpāsūna tumhālā allāhaca vācavitō, paṇa tarīhī tumhī śirka karatā
Surah Al-Anaam, Verse 64
قُلۡ هُوَ ٱلۡقَادِرُ عَلَىٰٓ أَن يَبۡعَثَ عَلَيۡكُمۡ عَذَابٗا مِّن فَوۡقِكُمۡ أَوۡ مِن تَحۡتِ أَرۡجُلِكُمۡ أَوۡ يَلۡبِسَكُمۡ شِيَعٗا وَيُذِيقَ بَعۡضَكُم بَأۡسَ بَعۡضٍۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَفۡقَهُونَ
Tumhī sāṅgā, tōca tumacyāvara, tumacyāvarūna kinvā tumacyā pāyāṅkhālūna azāba (śikṣā-yātanā) pāṭhaviṇyācē kinvā tumacē anēka samūha banavūna āpasāta laḍhā'īcī majā cākhaviṇyācē sāmarthya rākhatō. Tumhī pāhā kī āmhī anēkarityā kaśā prakārē āpalyā āyatīn̄cē nivēdana karatō, yāsāṭhī kī tyānnā samajāvē
Surah Al-Anaam, Verse 65
وَكَذَّبَ بِهِۦ قَوۡمُكَ وَهُوَ ٱلۡحَقُّۚ قُل لَّسۡتُ عَلَيۡكُم بِوَكِيلٖ
Āṇi tumacyā janasamūhānē tyālā khōṭē ṭharavilē vāstavika tē satya āhē. Tumhī sāṅgā kī mī tumacyāvara adhikārī (nirīkṣaka) nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 66
لِّكُلِّ نَبَإٖ مُّسۡتَقَرّٞۚ وَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
Pratyēka khabarīcī ēka nirdhārīta vēḷa āhē āṇi hē tumhī phāra lavakara jāṇūna ghyāla
Surah Al-Anaam, Verse 67
وَإِذَا رَأَيۡتَ ٱلَّذِينَ يَخُوضُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦۚ وَإِمَّا يُنسِيَنَّكَ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَلَا تَقۡعُدۡ بَعۡدَ ٱلذِّكۡرَىٰ مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi jēvhā tumhī tyā lōkānnā pāhāla, jē āmacyā āyatīmmadhyē vyaṅga dōṣa kāḍhata āhēta, tēvhā aśā lōkāmpāsūna vēgaḷē vhā, yēthaparyanta kī tē dusaṟyā kāmāta guntāvēta āṇi jara tumhālā saitāna visarahī pāḍēla tarī āṭhavaṇa ālyāvara punhā aśā atyācārī lōkānsōbata basū nakā
Surah Al-Anaam, Verse 68
وَمَا عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَّقُونَ مِنۡ حِسَابِهِم مِّن شَيۡءٖ وَلَٰكِن ذِكۡرَىٰ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
Āṇi jē lōka allāhacē bhaya rākhūna vāgatāta, tyān̄cyāvara tyān̄cyā pakaḍīcā kāhīca pariṇāma hōṇāra nāhī. Mātra tyānnā śikavaṇa dēta rāhāṇē (cāṅgalē āhē) kadācita tēdēkhīla allāhacē bhaya rākhūna duṣkarmāpāsūna dūra rāhū lāgatīla
Surah Al-Anaam, Verse 69
وَذَرِ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَعِبٗا وَلَهۡوٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ وَذَكِّرۡ بِهِۦٓ أَن تُبۡسَلَ نَفۡسُۢ بِمَا كَسَبَتۡ لَيۡسَ لَهَا مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٞ وَلَا شَفِيعٞ وَإِن تَعۡدِلۡ كُلَّ عَدۡلٖ لَّا يُؤۡخَذۡ مِنۡهَآۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ أُبۡسِلُواْ بِمَا كَسَبُواْۖ لَهُمۡ شَرَابٞ مِّنۡ حَمِيمٖ وَعَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
Āṇi aśā lōkānśī kadhīhī nātē ṭhēvū nakā, jyānnī āpalyā dīna (dharmā) lā khēḷa-tamāśā banavūna ṭhēvalē āhē āṇi aihika jīvanānē tyānnā dhōkyāta ṭākalē āhē. Āṇi yā kura'ānādvārē upadēśa jarūra karīta rāhā, yāsāṭhī kī ēkhādā manuṣya āpalyā karmāmmuḷē aśā prakārē na phasāvā kī kōṇī allāhaśivāya tyācī madata karaṇārā nasāvā āṇi nā śiphārasa karaṇārā āṇi avasthā aśī vhāvī kī jara sārē jaga bharūna mōbadalyāta dē'ūna ṭākīla, tarīhī tyācyākaḍūna ghētalē na jāvē. Tē asēca lōka āhēta kī āpalyā karmāmmuḷē aḍakūna paḍalē. Tyān̄cyāsāṭhī khūpa garama pāṇī piṇyācē asēla āṇi tyān̄cyā kupra (inkārā) muḷē mōṭhī duḥdāyaka śikṣā-yātanā asēla
Surah Al-Anaam, Verse 70
قُلۡ أَنَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُنَا وَلَا يَضُرُّنَا وَنُرَدُّ عَلَىٰٓ أَعۡقَابِنَا بَعۡدَ إِذۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ كَٱلَّذِي ٱسۡتَهۡوَتۡهُ ٱلشَّيَٰطِينُ فِي ٱلۡأَرۡضِ حَيۡرَانَ لَهُۥٓ أَصۡحَٰبٞ يَدۡعُونَهُۥٓ إِلَى ٱلۡهُدَى ٱئۡتِنَاۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۖ وَأُمِرۡنَا لِنُسۡلِمَ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Tumhī sāṅgā, kāya āmhī allāhaśivāya tyālā pukārāvē jō āmacē bhalē-burē kāhīca karū śakata nasāvā, āṇi allāhacē mārgadarśana lābhalyānantara tyā māṇasāsārakhē ṭācā ragaḍata parata phiravilē jāvē, jaṇū saitānānē bahakavilē asāvē āṇi tō dharatīvara bhaṭakata phirata asāvā. Tyācē sāthīdāra tyālā saraḷa mārgākaḍē bōlāvita asāvēta kī āmacyā javaḷa yē. Tumhī sāṅgā, allāhacē mārgadarśanaca khaṟyā arthānē mārgadarśana āhē. Āṇi āmhālā hā ādēśa dilā gēlā āhē kī samasta jagācyā svāmīsāṭhī svataḥlā tyācyā havālī karāvē
Surah Al-Anaam, Verse 71
وَأَنۡ أَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَٱتَّقُوهُۚ وَهُوَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
Āṇi namāja kāyama karā āṇi tyā (allāha) cē bhaya rākhā, tō, tōca āhē, jyācyākaḍē tumhī ēkatrita kēlē jāla
Surah Al-Anaam, Verse 72
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۖ وَيَوۡمَ يَقُولُ كُن فَيَكُونُۚ قَوۡلُهُ ٱلۡحَقُّۚ وَلَهُ ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِۚ عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
Tyānēca ākāśa'ānnā va jaminīlā satyāsaha nirmāṇa kēlē, āṇi jyā divaśī tō pharmāvila, hō'ūna jā tara hō'ūna jā'īla. Tyācē vacana agadī satya āhē, āṇi jyā divaśī śaṅkha phuṅkalā jā'īla, rājya sattā tyācīca asēla. Tō jāṇaṇārā āhē parōkṣa āṇi astitvācā āṇitō hikamataśālī va khabara rākhaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 73
۞وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ لِأَبِيهِ ءَازَرَ أَتَتَّخِذُ أَصۡنَامًا ءَالِهَةً إِنِّيٓ أَرَىٰكَ وَقَوۡمَكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
Āṇi smaraṇa karā, jēvhā ibrāhīma āpalē pitā ājaralā mhaṇālē, kāya tumhī murtyānnā upāsya (mābūda) banavita āhāta? Mī tara tumhālā va tumacyā lōkānnā ughaḍa mārgabhraṣṭatēta pāhatōya
Surah Al-Anaam, Verse 74
وَكَذَٰلِكَ نُرِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ مَلَكُوتَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلِيَكُونَ مِنَ ٱلۡمُوقِنِينَ
Āṇi aśā prakārē āmhī ibrāhīmalā ākāśān̄cī va jaminīcī rājya-sattā dākhavilī yāsāṭhī kī tyānnī purēpūra viśvāsa ṭhēvaṇāṟyāmpaikī vhāvē
Surah Al-Anaam, Verse 75
فَلَمَّا جَنَّ عَلَيۡهِ ٱلَّيۡلُ رَءَا كَوۡكَبٗاۖ قَالَ هَٰذَا رَبِّيۖ فَلَمَّآ أَفَلَ قَالَ لَآ أُحِبُّ ٱلۡأٓفِلِينَ
Maga jēvhā tyān̄cyāvara rātrīcā andhāra pasaralā tēvhā ēka tārā pāhilā, mhaṇālē kī hā mājhā pālanahāra āhē, maga jēvhā tō buḍālā tēvhā mhaṇālē kī mī asta pāvaṇāṟyāśī prēma rākhata nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 76
فَلَمَّا رَءَا ٱلۡقَمَرَ بَازِغٗا قَالَ هَٰذَا رَبِّيۖ فَلَمَّآ أَفَلَ قَالَ لَئِن لَّمۡ يَهۡدِنِي رَبِّي لَأَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلضَّآلِّينَ
Maga jēvhā candrālā camakatānā pāhilē, tēvhā mhaṇālē, hā mājhā pālanakartā āhē, maga jēvhā tō buḍālā tēvhā mhaṇālē kī jara mājhyā pālanakartyānē malā saraḷa mārga dākhavilā nāhī tara mī mārgabhraṣṭa jhālēlyāmpaikī hō'īna
Surah Al-Anaam, Verse 77
فَلَمَّا رَءَا ٱلشَّمۡسَ بَازِغَةٗ قَالَ هَٰذَا رَبِّي هَٰذَآ أَكۡبَرُۖ فَلَمَّآ أَفَلَتۡ قَالَ يَٰقَوۡمِ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
Maga jēvhā sūryālā camakatānā pāhilē, tēvhā mhaṇālē, hā mājhā pālanahāra āhē. Hā tara sarvānta mōṭhā āhē, parantu jēvhā tō buḍālā tēvhā mhaṇālē, kī niḥsanśaya mī tumacyā śirkapāsūna mukta āhē
Surah Al-Anaam, Verse 78
إِنِّي وَجَّهۡتُ وَجۡهِيَ لِلَّذِي فَطَرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ حَنِيفٗاۖ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Mī āpalē tōṇḍa tyācyākaḍē phiravūna ghētalē, jyānē ākāśānnā va jaminīlā nirmāṇa kēlē ēkāgratāpūrvaka, āṇi mī anēkēśvaravādyāmpaikī nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 79
وَحَآجَّهُۥ قَوۡمُهُۥۚ قَالَ أَتُحَـٰٓجُّوٓنِّي فِي ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنِۚ وَلَآ أَخَافُ مَا تُشۡرِكُونَ بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَشَآءَ رَبِّي شَيۡـٔٗاۚ وَسِعَ رَبِّي كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ أَفَلَا تَتَذَكَّرُونَ
Āṇi tyān̄cyāśī, tyān̄cē lōka hujjata karū lāgalē. Paigambara (ibrāhīma) mhaṇālē, kāya tumhī allāhaviṣayī mājhyāśī vāda ghālatā. Vāstavika tyānē malā saraḷa mārga dākhavilā āhē āṇi jyānnā tumhī allāhasōbata sāmīla karatā, mī tyān̄cē bhaya rākhata nāhī, parantu hē kī mājhā pālanakartā ēkhādyā kāraṇānē icchila. Mājhyā pālanakartyānē pratyēka gōṣṭīlā āpalyā jñānakakṣēta ghēralēlē āhē. Kāya tumhī tarīhī vicāra karīta nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 80
وَكَيۡفَ أَخَافُ مَآ أَشۡرَكۡتُمۡ وَلَا تَخَافُونَ أَنَّكُمۡ أَشۡرَكۡتُم بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗاۚ فَأَيُّ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ أَحَقُّ بِٱلۡأَمۡنِۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Āṇi mī tyā vastūcē kā mhaṇūna bhaya rākhāvē jilā tumhī allāhacā sahabhāgī ṭharavilē āhē, vāstavika tumhī tyā vastūlā allāhacā sahabhāgī banaviṇyāpāsūna bhita nāhī, jyācē tumacyājavaḷa allāhanē ēkhādē pramāṇa utaravilē nāhī. Maga yā dōnhī samūhāmmadhyē kōṇa śāntīcā jāsta hakkadāra āhē, jara tumhī jāṇata asāla
Surah Al-Anaam, Verse 81
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَمۡ يَلۡبِسُوٓاْ إِيمَٰنَهُم بِظُلۡمٍ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلۡأَمۡنُ وَهُم مُّهۡتَدُونَ
Jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi āpalyā īmānāta kasalyāhī prakāracyā śirkacē miśraṇa kēlē nāhī, tyān̄cyācasāṭhī śāntī āhē āṇi tēca saraḷa mārgāvara āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 82
وَتِلۡكَ حُجَّتُنَآ ءَاتَيۡنَٰهَآ إِبۡرَٰهِيمَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ إِنَّ رَبَّكَ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
Āṇi hē āmacē pramāṇa āhē jē āmhī ibrāhimalā tyāācyā janasamūhācyā mukābalyāta dilē. Āmhī jyālā icchitō tyācē darjē bulanda (un̄cavitō) niḥśanya tumacā pālanakartā hikamataśālī sarvajña āhē
Surah Al-Anaam, Verse 83
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ كُلًّا هَدَيۡنَاۚ وَنُوحًا هَدَيۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَمِن ذُرِّيَّتِهِۦ دَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ وَأَيُّوبَ وَيُوسُفَ وَمُوسَىٰ وَهَٰرُونَۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi āmhī tyānnā isahāka āṇi yākūba pradāna kēlē āṇi pratyēkālā saraḷa mārga dākhavilā āṇi yāpūrvī nūhalā mārga dākhavilā āṇi santatīta dā'ūda āṇi sulēmāna āṇi ayyūba āṇi yūsupha āṇi mūsā va hārūna yānnā āṇi aśā prakārē āmhī nēkī (satkarma) karaṇāṟyā lōkānnā mōbadalā pradāna karatō
Surah Al-Anaam, Verse 84
وَزَكَرِيَّا وَيَحۡيَىٰ وَعِيسَىٰ وَإِلۡيَاسَۖ كُلّٞ مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Āṇi jakariyā āṇi yahyā āṇi īsā āṇi iliyāsa yānnā, hē sarva nēka sadācārī lōkāmpaikī hōtē
Surah Al-Anaam, Verse 85
وَإِسۡمَٰعِيلَ وَٱلۡيَسَعَ وَيُونُسَ وَلُوطٗاۚ وَكُلّٗا فَضَّلۡنَا عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
Āṇi ismā'īla āṇi yasa'a āṇi yūnusa āṇi lūta yānnā, yā sarvānnā āmhī yā jagātīla lōkānvara śrēṣṭhatā pradāna kēlī
Surah Al-Anaam, Verse 86
وَمِنۡ ءَابَآئِهِمۡ وَذُرِّيَّـٰتِهِمۡ وَإِخۡوَٰنِهِمۡۖ وَٱجۡتَبَيۡنَٰهُمۡ وَهَدَيۡنَٰهُمۡ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Āṇi tyān̄cyā vāḍavaḍīla, santatī āṇi bhāvāmmadhūna āṇi āmhī tyān̄cī nivaḍa kēlī āṇi tyānnā saraḷa mārga dākhavilā
Surah Al-Anaam, Verse 87
ذَٰلِكَ هُدَى ٱللَّهِ يَهۡدِي بِهِۦ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۚ وَلَوۡ أَشۡرَكُواْ لَحَبِطَ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Hāca allāhacā mārga āhē āpalyā dāsāmpaikī jyālā icchitō, tyālā mārga dākhavitō āṇi jara tyā lōkānnīhī allāhasōbata dusaṟyānnā sahabhāgī kēlē asatē tara tyān̄cē karma vāyā gēlē asatē
Surah Al-Anaam, Verse 88
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَۚ فَإِن يَكۡفُرۡ بِهَا هَـٰٓؤُلَآءِ فَقَدۡ وَكَّلۡنَا بِهَا قَوۡمٗا لَّيۡسُواْ بِهَا بِكَٰفِرِينَ
Yānnāca āmhī grantha āṇi hikamata āṇi nubūvata (paigambarī) pradāna kēlī āṇi jara yā lōkānnī yāsa mānalē nāhī, tara āmhī aśā lōkānnā tayāra karūna ṭhēvalē āhē, jē yācā inkāra karaṇāra nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 89
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۖ فَبِهُدَىٰهُمُ ٱقۡتَدِهۡۗ قُل لَّآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًاۖ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرَىٰ لِلۡعَٰلَمِينَ
Hēca tē lōka hōtē, jyānnā allāhanē ucita mārga dākhavilā, yāstava tumhī tyān̄cyā mārgācē anusaraṇa karā. Tumhī sāṅgā kī mī yābaddala kasalāhī mōbadalā māgata nāhī. Samasta jagātīla lōkāṅkaritā hī kēvaḷa smaraṇikā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 90
وَمَا قَدَرُواْ ٱللَّهَ حَقَّ قَدۡرِهِۦٓ إِذۡ قَالُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَىٰ بَشَرٖ مِّن شَيۡءٖۗ قُلۡ مَنۡ أَنزَلَ ٱلۡكِتَٰبَ ٱلَّذِي جَآءَ بِهِۦ مُوسَىٰ نُورٗا وَهُدٗى لِّلنَّاسِۖ تَجۡعَلُونَهُۥ قَرَاطِيسَ تُبۡدُونَهَا وَتُخۡفُونَ كَثِيرٗاۖ وَعُلِّمۡتُم مَّا لَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنتُمۡ وَلَآ ءَابَآؤُكُمۡۖ قُلِ ٱللَّهُۖ ثُمَّ ذَرۡهُمۡ فِي خَوۡضِهِمۡ يَلۡعَبُونَ
Āṇi tyānnī, allāhacī jaśī kadara kēlī pāhijē hōtī taśī kadara kēlī nāhī. Jēvhā tē asē mhaṇālē kī allāhanē kōṇā māṇasāvara kāhī utaravilē nāhī. Tumhī sāṅgā, mūsā jō grantha tumacyājavaḷa ghē'ūna ālē, jō lōkāṅkaritā divya prakāśa āṇi mārgadarśana āhē, tō kōṇī utaravilā, jyālā tumhī vēgavēgaḷyā pānāmmadhyē ṭhēvatā, jyātūna kāhī jāhīra karatā āṇi adhikānśa lapavitā āṇi tumhālā tē jñāna dilē gēlē, jē tumhī āṇi tumacē vāḍavaḍīla jāṇata navhatē. Tumhī sāṅgā kī allāhanēca utaravilā hōtā. Maga tyānnā tyān̄cyā dōṣa kāḍhaṇyāta, khēḷa tamāśā karīta sōḍūna dyā
Surah Al-Anaam, Verse 91
وَهَٰذَا كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ مُبَارَكٞ مُّصَدِّقُ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَلِتُنذِرَ أُمَّ ٱلۡقُرَىٰ وَمَنۡ حَوۡلَهَاۚ وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۖ وَهُمۡ عَلَىٰ صَلَاتِهِمۡ يُحَافِظُونَ
Āṇi hādēkhīla ēka śubha grantha āhē, jō āmhī avatarīta kēlā āhē. Āpalyā pūrvīcyā granthān̄cī satyatā darśavitō, yāsāṭhī kī tumhī mūḷa vastī (makkā) āṇi tyācyā javaḷapāsacyā (śaharānnā mhaṇajē samasta mānavaviśvā) lā sūcita karāvē āṇi jē ākhiratavara īmāna rākhatāta, tēca yālā mānatīla āṇi tēca āpalyā namājān̄cē rakṣaṇa karatīla
Surah Al-Anaam, Verse 92
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ قَالَ أُوحِيَ إِلَيَّ وَلَمۡ يُوحَ إِلَيۡهِ شَيۡءٞ وَمَن قَالَ سَأُنزِلُ مِثۡلَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُۗ وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلظَّـٰلِمُونَ فِي غَمَرَٰتِ ٱلۡمَوۡتِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ بَاسِطُوٓاْ أَيۡدِيهِمۡ أَخۡرِجُوٓاْ أَنفُسَكُمُۖ ٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ عَذَابَ ٱلۡهُونِ بِمَا كُنتُمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ وَكُنتُمۡ عَنۡ ءَايَٰتِهِۦ تَسۡتَكۡبِرُونَ
Āṇi tyāhūna mōṭhā atyācārī āṇakhī kōṇa asū śakatō, jō allāhavara khōṭā ārōpa ṭhēvīla kinvā asē mhaṇēla kī mājhyākaḍē vahayī ālī āhē, vāstavika tyācyākaḍē kāhīca ālē nāhī āṇi jō asē mhaṇālā kī, jyāprakārē allāhanē utaravilē tasē mīdēkhīla utaravina. Jara tumhī atyācārīnnā mr̥tyucyā kaṭhōra śikṣā-yātanēta pāhāla, jēvhā phariśtē āpalē hāta puḍhē karūna mhaṇatīla, āpalā jīva kāḍhā. Āja tumhālā allāhavara nāhaka ārōpa ṭhēvaṇyāmuḷē āṇi ghamēṇḍīnē tyācyā āyatīn̄cā inkāra karaṇyāpāyī apamānadāyaka mōbadalā dilā jā'īla
Surah Al-Anaam, Verse 93
وَلَقَدۡ جِئۡتُمُونَا فُرَٰدَىٰ كَمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَتَرَكۡتُم مَّا خَوَّلۡنَٰكُمۡ وَرَآءَ ظُهُورِكُمۡۖ وَمَا نَرَىٰ مَعَكُمۡ شُفَعَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُمۡ أَنَّهُمۡ فِيكُمۡ شُرَكَـٰٓؤُاْۚ لَقَد تَّقَطَّعَ بَيۡنَكُمۡ وَضَلَّ عَنكُم مَّا كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
Āṇi tumhī āmacyājavaḷa ēkaṭē-ēkaṭē ālāta, jasē tumhālā pahilyāndā nirmāṇa kēlē gēlē āṇi tumhālā jē dilē tē āpalyā māgē sōḍūna ālāta āṇi tumacī śiphārasa karaṇārē āmhālā dr̥ṣṭīsa paḍata nāhīta, jyānnā tumhī āpalyā kāryāta āmacā sahabhāgī samajata hōtē. Niḥsanśaya tumacē āṇi tyān̄cē sambandha tuṭalē āṇi tumacē tē vicāra tumacyāpāsūna haravalē
Surah Al-Anaam, Verse 94
۞إِنَّ ٱللَّهَ فَالِقُ ٱلۡحَبِّ وَٱلنَّوَىٰۖ يُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَمُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتِ مِنَ ٱلۡحَيِّۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
Allāhaca bīja āṇi kōya phāḍūna aṅkūra bāhēra kāḍhatō. Tō sajīvālā nirjīvātūna, nirjīvālā sajīvātūna bāhēra kāḍhatō. Tōca allāha āhē. Maga tumhī kōṭhē ulaṭa bahakata jāta āhāta
Surah Al-Anaam, Verse 95
فَالِقُ ٱلۡإِصۡبَاحِ وَجَعَلَ ٱلَّيۡلَ سَكَنٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ حُسۡبَانٗاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
Tō prātaḥkāḷa phāḍaṇārā āhē āṇi tyānē rātrīlā ārāma karaṇyāsāṭhī āṇi sūrya āṇi candrālā hiśōba lāvaṇyāsāṭhī banavilē. Hī nirdhārīta gōṣṭa āhē, jabaradasta jñāna bāḷagaṇāṟyā (allāha) cī
Surah Al-Anaam, Verse 96
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلنُّجُومَ لِتَهۡتَدُواْ بِهَا فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Āṇi tyānēca tumacyāsāṭhī tārē banavilē, yāsāṭhī kī tumhī jamīna āṇi samudrācyā andhārāta tyān̄cyādvārē mārga jāṇūna ghyāvā. Āmhī tyā lōkānsāṭhī niśāṇyā sāṅgitalyā āhēta, jē jñāna bāḷagatāta
Surah Al-Anaam, Verse 97
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ فَمُسۡتَقَرّٞ وَمُسۡتَوۡدَعٞۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَفۡقَهُونَ
Āṇi tyānēca tumhālā ēkā jīvāpāsūna nirmāṇa kēlē. Maga tumacē ēka kāyamasvarūpī āṇi ēka supūrda hōṇyācē ṭhikāṇa āhē. Āmhī tyān̄cyāsāṭhī niśāṇyā (cinhē) sāṅgitalyā āhēta. Jē jñāna bāḷagatāta
Surah Al-Anaam, Verse 98
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ نَبَاتَ كُلِّ شَيۡءٖ فَأَخۡرَجۡنَا مِنۡهُ خَضِرٗا نُّخۡرِجُ مِنۡهُ حَبّٗا مُّتَرَاكِبٗا وَمِنَ ٱلنَّخۡلِ مِن طَلۡعِهَا قِنۡوَانٞ دَانِيَةٞ وَجَنَّـٰتٖ مِّنۡ أَعۡنَابٖ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلرُّمَّانَ مُشۡتَبِهٗا وَغَيۡرَ مُتَشَٰبِهٍۗ ٱنظُرُوٓاْ إِلَىٰ ثَمَرِهِۦٓ إِذَآ أَثۡمَرَ وَيَنۡعِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكُمۡ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Āṇi tōca hōya, jyānē ākāśātūna parjan'yavr̥ṣṭī kēlī. Maga āmhī tyādvārē sarva prakāracī vanaspatī ugavalī, maga tyādvārē hiravēgāra śētī utpanna kēlī, jyāpāsūna āmhī tharāvara thara asalēlē dhān'ya āṇi khajūrīcyā gābhyāśī laṭakaṇārē ghōnsa āṇi drākṣa va jaitūna va ḍāḷīmbācyā bāgā utpana karatō, jyā ēkāca prakāracyā āṇi anēka prakāracyā asatāta. Tyān̄cī phaḷē pāhā, jēvhā tī lāgatāta, tyān̄cē pikaṇē, niḥsanśaya yā sarvānta, tyā lōkāṅkaritā niśāṇyā (cinhē) āhēta, jē īmāna rākhatāta
Surah Al-Anaam, Verse 99
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ شُرَكَآءَ ٱلۡجِنَّ وَخَلَقَهُمۡۖ وَخَرَقُواْ لَهُۥ بَنِينَ وَبَنَٰتِۭ بِغَيۡرِ عِلۡمٖۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يَصِفُونَ
Āṇi lōkānnī jinnānnā allāhacē sahabhāgī banavilē āhē, vāstavika tyānēca tyānnā nirmāṇa kēlē āhē āṇi tyā (allāha) cyākaritā putra āṇi kan'yā, manānē ṭharavūna ghētalyā, kasalyāhī jñānāvinā tō (allāha) yānnī sāṅgitalēlyā avaguṇāmpāsūna mukta āṇi uttama āhē
Surah Al-Anaam, Verse 100
بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَمۡ تَكُن لَّهُۥ صَٰحِبَةٞۖ وَخَلَقَ كُلَّ شَيۡءٖۖ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
Tō ākāśān̄cī va dharatīcī ̔inirmatī karaṇārā āhē, tyālā santatī kaśī asū śakatē? Vāstavika tyācī kōṇatīhī patnī nāhī āṇi tō pratyēka cīja-vastūcā nirmāṇakartā āṇi jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 101
ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖ فَٱعۡبُدُوهُۚ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٞ
Tōca allāha tumacā pālanakartā āhē, tyācyākhērīja kōṇīhī upāsya (mābūda) nāhī, pratyēka cīja-vastūcā racayitā, yāstava phakta tyācīca upāsanā karā āṇi tō pratyēka gōṣṭīcī dēkhabhāla ṭhēvaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 102
لَّا تُدۡرِكُهُ ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَهُوَ يُدۡرِكُ ٱلۡأَبۡصَٰرَۖ وَهُوَ ٱللَّطِيفُ ٱلۡخَبِيرُ
Ḍōḷē tyālā pāhū śakata nāhīta āṇi tō sarva najarā pāhatō āṇi tō atisūkṣmadarśī, bhēda jāṇaṇārā khabara rākhaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 103
قَدۡ جَآءَكُم بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَنۡ أَبۡصَرَ فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ عَمِيَ فَعَلَيۡهَاۚ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِحَفِيظٖ
Tumacyā pālanakartyātarphē tumacyājavaḷa pramāṇa ghē'ūna pōhōcalē āhē tēvhā jō pāhīla, āpalyā bhalyākaritā (pāhīla) āṇi jō āndhaḷā banūna rāhīla, tō āpalē ahita (nukasāna) karūna ghē'īla āṇi mī tumacā rakṣaka nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 104
وَكَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلِيَقُولُواْ دَرَسۡتَ وَلِنُبَيِّنَهُۥ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Aśā prakārē āmhī (pavitra kura'ānācyā) āyatīnnā punhā punhā sāṅgāta āhōta, yāsāṭhī kī tyānnī sāṅgāvē kī tumhī vācūna aikavilē tyā lōkāṅkaritā jē jāṇatāta āmhī tē cāṅgalyā prakārē spaṣṭa karūna sāṅgāvē
Surah Al-Anaam, Verse 105
ٱتَّبِعۡ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Tumhī āpalyā pālanakartyācyā ādēśā (vahayī) cē anusaraṇa karā kī allāhaśivāya kōṇīhī upāsya (mābūda) nāhī āṇi anēkēśvaravādyāmpāsūna vimukha vhā
Surah Al-Anaam, Verse 106
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَآ أَشۡرَكُواْۗ وَمَا جَعَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗاۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٖ
Āṇi allāhanē icchilē asatē tara yānnī itarānnā allāhacē sahabhāgī ṭharavilē nasatē āṇi āmhī tumhālā yā lōkānvara dēkharēkha ṭhēvaṇārā banavilē nāhī, āṇi nā tumhī tyān̄cyāvara adhikāra rākhaṇārē āhāta
Surah Al-Anaam, Verse 107
وَلَا تَسُبُّواْ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ فَيَسُبُّواْ ٱللَّهَ عَدۡوَۢا بِغَيۡرِ عِلۡمٖۗ كَذَٰلِكَ زَيَّنَّا لِكُلِّ أُمَّةٍ عَمَلَهُمۡ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّهِم مَّرۡجِعُهُمۡ فَيُنَبِّئُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Āṇi jē lōka allāhaśivāya dusaṟyānnā pukāratāta tyānnā apaśabda vāparū nakā, an'yathā śatrū banūna ajāṇatēpaṇī tēdēkhīla allāhasāṭhī apaśabda vāparatīla. Aśā prakārē āmhī pratyēka janasamūhāsāṭhī tyān̄cē karma suśōbhita banavilē āhē, maga tyānnā āpalyā pālanakartyākaḍēca paratāyacē āhē. Yāstava tō tyānnā tyābābata sūcita karīla jē kāhī tē karīta rāhilē
Surah Al-Anaam, Verse 108
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِن جَآءَتۡهُمۡ ءَايَةٞ لَّيُؤۡمِنُنَّ بِهَاۚ قُلۡ إِنَّمَا ٱلۡأٓيَٰتُ عِندَ ٱللَّهِۖ وَمَا يُشۡعِرُكُمۡ أَنَّهَآ إِذَا جَآءَتۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
Āṇi tyānnī jōradārapaṇē allāhacī śapatha ghētalī kī tyān̄cyājavaḷa ēkhādī niśāṇī ālī tara khātrīnē mānatīla. Tumhī sāṅgā kī niśāṇyā allāhajavaḷa āhēta āṇi tumhālā kāya māhīta kī tyā niśāṇyā yē'ūna pōhacatīla, tarīhī tē mānaṇāra nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 109
وَنُقَلِّبُ أَفۡـِٔدَتَهُمۡ وَأَبۡصَٰرَهُمۡ كَمَا لَمۡ يُؤۡمِنُواْ بِهِۦٓ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَنَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
Āṇi āmhī tyān̄cī manē va ḍōḷē phiravūna ṭākū jasē tyānnī pūrvī yāvara īmāna rākhalē nāhī āṇi tyānnā tyān̄cyā vidrōhā (cyā andhārā) ta asēca bhaṭakata ṭhēvū
Surah Al-Anaam, Verse 110
۞وَلَوۡ أَنَّنَا نَزَّلۡنَآ إِلَيۡهِمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ وَكَلَّمَهُمُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَحَشَرۡنَا عَلَيۡهِمۡ كُلَّ شَيۡءٖ قُبُلٗا مَّا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُوٓاْ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ يَجۡهَلُونَ
Āṇi jara āmhī tyān̄cyājavaḷa phariśtē utaravilē asatē, āṇi tyān̄cyāśī mēlēlyā lōkānnī bātacita kēlī asatī āṇi tyān̄cyāpuḍhē sarva cīja-vastū jamā kēlī asatī tarīdēkhīla allāhacyā icchēvinā yānnī īmāna rākhalē nasatē, parantu yān̄cyāpaikī bahutēka lōka mūrkhatā karīta āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 111
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا لِكُلِّ نَبِيٍّ عَدُوّٗا شَيَٰطِينَ ٱلۡإِنسِ وَٱلۡجِنِّ يُوحِي بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ زُخۡرُفَ ٱلۡقَوۡلِ غُرُورٗاۚ وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ مَا فَعَلُوهُۖ فَذَرۡهُمۡ وَمَا يَفۡتَرُونَ
Āṇi aśā prakārē pratyēka paigambarākaritā jinnān̄cyā āṇi mānavān̄cyā saitānānnā śatrū banavilē1 jē āpasāta bhuraḷa paḍaṇyākaritā manamōhaka gōṣṭī manāta āṇatāta āṇi jara tumacyā pālanakartyānē icchilē asatē tara tyānnī asē kēlē nasatē. Tēvhā tumhī tyānnā va tyān̄cyā kārasthānālā sōḍā
Surah Al-Anaam, Verse 112
وَلِتَصۡغَىٰٓ إِلَيۡهِ أَفۡـِٔدَةُ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ وَلِيَرۡضَوۡهُ وَلِيَقۡتَرِفُواْ مَا هُم مُّقۡتَرِفُونَ
Āṇi yāsāṭhī kī tyān̄cī manē tyākaḍē pravr̥tta vhāvīta, jē ākhiratavara īmāna rākhata nāhī āṇi taśānē ānandita vhāvēta āṇi tōca aparādha karāvā jō tē lōka karīta hōtē
Surah Al-Anaam, Verse 113
أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡتَغِي حَكَمٗا وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ إِلَيۡكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ مُفَصَّلٗاۚ وَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡلَمُونَ أَنَّهُۥ مُنَزَّلٞ مِّن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّۖ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
Tara kāya mī allāhakhērīja an'ya ēkhādyā śāsakācā śōdha ghyāvā vāstavika tyānēca tumacyākaḍē ēka savistara grantha (kura'āna) avatarīta kēlā āṇi āmhī jyānnā grantha pradāna kēlā āhē, tē jāṇatāta kī kharōkhara tō tumacyā pālanakartyātarphē satyāsaha āhē, tēvhā tumhī sanśaya karaṇāṟyāmpaikī hō'ū nakā
Surah Al-Anaam, Verse 114
وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ صِدۡقٗا وَعَدۡلٗاۚ لَّا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِهِۦۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Āṇi tumacyā pālanakartyācī vacanē satyakathana āṇi n'yāyānē paripūrṇa jhālīta. Tyācyā vāṇīlā kōṇīhī badalū śakata nāhī āṇi tō cāṅgalyā prakārē aikaṇārā, jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 115
وَإِن تُطِعۡ أَكۡثَرَ مَن فِي ٱلۡأَرۡضِ يُضِلُّوكَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَخۡرُصُونَ
Āṇi jagāta rāhaṇāṟyāmpaikī tumhī jara adhikānśa lōkān̄cē anusaraṇa karāla tara tē tumhālā allāhacyā mārgāpāsūna haṭavatīla. Tē phakta nirādhāra kalpanān̄cyā māgē cālatāta āṇi aṭakaḷīcyā gōṣṭī karatāta
Surah Al-Anaam, Verse 116
إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ مَن يَضِلُّ عَن سَبِيلِهِۦۖ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
Niḥsanśaya tumacā pālanakartā tyānnā cāṅgalyā prakārē jāṇatō, jē tyācyā mārgāpāsūna vicalita hōtāta āṇi tō tyānnāhī cāṅgalyā prakārē jāṇatō jē tyācyā mārgāvara cālatāta
Surah Al-Anaam, Verse 117
فَكُلُواْ مِمَّا ذُكِرَ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ إِن كُنتُم بِـَٔايَٰتِهِۦ مُؤۡمِنِينَ
Tara jyā (janāvarā) vara allāhacē nāva ghētalē jā'īla, tyātūna khā, jara tumhī tyācyā (allāhacyā) hukūmāvara īmāna rākhata asāla
Surah Al-Anaam, Verse 118
وَمَا لَكُمۡ أَلَّا تَأۡكُلُواْ مِمَّا ذُكِرَ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ وَقَدۡ فَصَّلَ لَكُم مَّا حَرَّمَ عَلَيۡكُمۡ إِلَّا مَا ٱضۡطُرِرۡتُمۡ إِلَيۡهِۗ وَإِنَّ كَثِيرٗا لَّيُضِلُّونَ بِأَهۡوَآئِهِم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُعۡتَدِينَ
Āṇi tumacyāsāṭhī kōṇatī gōṣṭa yācē kāraṇa asāvī kī tumhī aśā janāvarāmmadhūna na khāvē, jyāvara allāhacē nāva ghētalē gēlē asēla jarī allāhanē tyā sarva janāvarān̄cā tapaśīla sāṅgitalā āhē. Jyānnā tumacyāsāṭhī harāma kēlē gēlē āhē, parantu tēdēkhīla jēvhā tumhālā sakta garaja bhāsalyāsa (vaidha āhē) āṇi hē niścita āhē kī bahutēka lōka āpalyā cukīcyā irādyānvara, kasalyāhī pramāṇāvinā bhaṭakatāta. Niḥsanśaya allāha atirēka karaṇāṟyānnā cāṅgalyā prakārē ōḷakhatō
Surah Al-Anaam, Verse 119
وَذَرُواْ ظَٰهِرَ ٱلۡإِثۡمِ وَبَاطِنَهُۥٓۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡسِبُونَ ٱلۡإِثۡمَ سَيُجۡزَوۡنَ بِمَا كَانُواْ يَقۡتَرِفُونَ
Tumhī ughaḍa āṇi lapalēlē asē sarva aparādha sōḍūna dyā. Niḥsanśaya jē lōka gunhā kamavitāta, tyānnā tyān̄cyā duṣkarmān̄cā mōbadalā lavakaraca dilā jā'īla
Surah Al-Anaam, Verse 120
وَلَا تَأۡكُلُواْ مِمَّا لَمۡ يُذۡكَرِ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ وَإِنَّهُۥ لَفِسۡقٞۗ وَإِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ لَيُوحُونَ إِلَىٰٓ أَوۡلِيَآئِهِمۡ لِيُجَٰدِلُوكُمۡۖ وَإِنۡ أَطَعۡتُمُوهُمۡ إِنَّكُمۡ لَمُشۡرِكُونَ
Āṇi tē khā'ū nakā, jyā janāvarāvara jibaha karatēvēḷī allāhacē nāva ghētalē gēlē nasēla āṇi hē duṣkr̥tya āhē āṇi saitāna āpalyā mitrān̄cyā manāta aśā gōṣṭī bharavitāta kī tyānnī tumacyāśī bhāṇḍaṇa karāvē jara tumhī tyān̄cē mhaṇaṇē mānalē tara khacitaca tumhī śirka karaṇārē vhāla
Surah Al-Anaam, Verse 121
أَوَمَن كَانَ مَيۡتٗا فَأَحۡيَيۡنَٰهُ وَجَعَلۡنَا لَهُۥ نُورٗا يَمۡشِي بِهِۦ فِي ٱلنَّاسِ كَمَن مَّثَلُهُۥ فِي ٱلظُّلُمَٰتِ لَيۡسَ بِخَارِجٖ مِّنۡهَاۚ كَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِلۡكَٰفِرِينَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Āṇi asā manuṣya, jō pūrvī mēlēlā hōtā, maga āmhī tyālā jivanta kēlē āṇi tyācyāsāṭhī divya prakāśa banavilā, jyādvārē tō lōkāmmadhyē cālatō, kāya tyā māṇasāsārakhā asū śakatō, jō andhārāta asāvā, āṇi tyātūna bāhēra paḍū śakata nasāvā? Aśāca adharmī lōkāṅkaritā tyān̄cē ācaraṇa suśōbhita banavilē gēlē āhē
Surah Al-Anaam, Verse 122
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا فِي كُلِّ قَرۡيَةٍ أَكَٰبِرَ مُجۡرِمِيهَا لِيَمۡكُرُواْ فِيهَاۖ وَمَا يَمۡكُرُونَ إِلَّا بِأَنفُسِهِمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
Āṇi aśā prakārē āmhī pratyēka vastīcyā mōṭhyā aparādhyānnā kaṭa-kārasthāna racaṇyāsāṭhī banavilē yāsāṭhī kī tyānnī vastīta kārasthāna racāvē āṇi tē āpalyāca virūd'dha kārasthāna racatāta mātra tyānnā tē kaḷūna yēta nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 123
وَإِذَا جَآءَتۡهُمۡ ءَايَةٞ قَالُواْ لَن نُّؤۡمِنَ حَتَّىٰ نُؤۡتَىٰ مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ رُسُلُ ٱللَّهِۘ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ حَيۡثُ يَجۡعَلُ رِسَالَتَهُۥۗ سَيُصِيبُ ٱلَّذِينَ أَجۡرَمُواْ صَغَارٌ عِندَ ٱللَّهِ وَعَذَابٞ شَدِيدُۢ بِمَا كَانُواْ يَمۡكُرُونَ
Āṇi jēvhā tyān̄cyājavaḷa ēkhādī āyata yētē tēvhā mhaṇatāta kī āmhī kadhīhī viśvāsa ṭhēvaṇāra nāhīta jōparyanta āmhālāhī taśīca āyata dilī jāta nāhī, jī allāhacyā paigambarānnā dilī gēlī. Allāha cāṅgalyā prakārē jāṇatō kī tyānē āpalī paigambarī (risālata) kōṇatyā ṭhikāṇī rākhāvī. Lavakaraca jyānnī aparādha kēlē āhēta, tyānnā allāhacyā ṭhikāṇī apamānita vhāyacē āhē āṇi jē kaṭa-kārasthāna tē karīta rāhilē, tyācā mōbadalā phāra mōṭhā azāba āhē
Surah Al-Anaam, Verse 124
فَمَن يُرِدِ ٱللَّهُ أَن يَهۡدِيَهُۥ يَشۡرَحۡ صَدۡرَهُۥ لِلۡإِسۡلَٰمِۖ وَمَن يُرِدۡ أَن يُضِلَّهُۥ يَجۡعَلۡ صَدۡرَهُۥ ضَيِّقًا حَرَجٗا كَأَنَّمَا يَصَّعَّدُ فِي ٱلسَّمَآءِۚ كَذَٰلِكَ يَجۡعَلُ ٱللَّهُ ٱلرِّجۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ
Jyālā allāha saraḷa mārga dākhavū icchitō tyācī chātī (hr̥daya) islāma (dharmā) karitā khulī karatō āṇi jyālā mārgabhraṣṭa karū icchitō, tyācī chātī āṇakhī jāsta saṅkucita karatō, jaṇū kāhī tō ākāśāta caḍhata āhē. Aśā prakārē allāha tyānnā ghāṇīta ṭākatō jē īmāna rākhata nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 125
وَهَٰذَا صِرَٰطُ رَبِّكَ مُسۡتَقِيمٗاۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ
Hā tumacyā pālanakartyācā saraḷa mārga āhē āmhī āyatīn̄cē savistara varṇana tyā janasamūhākaritā dilē āhē, jē bōdha prāpta karatāta
Surah Al-Anaam, Verse 126
۞لَهُمۡ دَارُ ٱلسَّلَٰمِ عِندَ رَبِّهِمۡۖ وَهُوَ وَلِيُّهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Yān̄cyācasāṭhī tyān̄cyā pālanakartyācyā ṭhikāṇī salāmatīcē ghara āhē āṇi tōca tyān̄cyā satkarmān̄cyā ādhārāvara tyān̄cā mitra āhē
Surah Al-Anaam, Verse 127
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا يَٰمَعۡشَرَ ٱلۡجِنِّ قَدِ ٱسۡتَكۡثَرۡتُم مِّنَ ٱلۡإِنسِۖ وَقَالَ أَوۡلِيَآؤُهُم مِّنَ ٱلۡإِنسِ رَبَّنَا ٱسۡتَمۡتَعَ بَعۡضُنَا بِبَعۡضٖ وَبَلَغۡنَآ أَجَلَنَا ٱلَّذِيٓ أَجَّلۡتَ لَنَاۚ قَالَ ٱلنَّارُ مَثۡوَىٰكُمۡ خَٰلِدِينَ فِيهَآ إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ إِنَّ رَبَّكَ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
Āṇi jyā divaśī allāha yā sarvānnā ēkatra karīla (āṇi pharmāvila) hē jinna-samūha! Tumhī mānavāmpaikī bahutēkānnā ātmasāta kēlē āṇi mānavāmpaikī tyān̄cē mitra mhaṇatīla, hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā āpasāta lābha pōhacava āṇi āmhī tujhyā nirdhārīta vēḷēsa, jī tū āmacyāsāṭhī niścita kēlī, jā'ūna pōhōcalō. (Allāha) pharmāvila, kī tumacī jāgā jahannamamadhyē āhē, jyāta tumhī sadaiva rāhāla, parantu allāha icchila, niḥsanśaya tumacā pālanakartā hikamataśālī, jñānī āhē
Surah Al-Anaam, Verse 128
وَكَذَٰلِكَ نُوَلِّي بَعۡضَ ٱلظَّـٰلِمِينَ بَعۡضَۢا بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
Aśāca prakārē āmhī atyācārī lōkānnā tyān̄cyā duṣkr̥tyāmpāyī ēkamēkān̄cē dōsta banavitō
Surah Al-Anaam, Verse 129
يَٰمَعۡشَرَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي وَيُنذِرُونَكُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَاۚ قَالُواْ شَهِدۡنَا عَلَىٰٓ أَنفُسِنَاۖ وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ
Hē jinna āṇi mānavān̄cyā samūhānnō! Kāya tumacyājavaḷa tumacyāmadhūna rasūla (paigambara) nāhī ālēta? Jē tumacyāsamōra āmacyā āyatī vācūna aikavita hōtē āṇi tumhālā yā (kayāmatacyā) divasācā sāmanā karaṇyābābata sacēta karīta rāhilē. Tē mhaṇatīla, āmhī svataḥvirūd'dha sākṣī āhōta āṇi aihika jīvanānē tyānnā dhōkyāta ṭhēvalē āṇi tē svataḥvirūd'dhaca sākṣa dētīla kī tē kāphira (inkārī) hōtē
Surah Al-Anaam, Verse 130
ذَٰلِكَ أَن لَّمۡ يَكُن رَّبُّكَ مُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ بِظُلۡمٖ وَأَهۡلُهَا غَٰفِلُونَ
(Paigambara pāṭhavilē gēlē) kāraṇa tumacā pālanakartā ēkhādyā vastīcyā lōkānnā ēkhādyā atyācārāpāyī naṣṭa karīta nāhī, jēvhā tēthīla rahivāśī gāphīla asāvēta
Surah Al-Anaam, Verse 131
وَلِكُلّٖ دَرَجَٰتٞ مِّمَّا عَمِلُواْۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ
Āṇi pratyēkāsāṭhī tyācyā karmānusāra anēka darjē āhēta āṇi tumacā pālanakartā yā karmānśī gāphīla nāhī jī tē karīta āhēta
Surah Al-Anaam, Verse 132
وَرَبُّكَ ٱلۡغَنِيُّ ذُو ٱلرَّحۡمَةِۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفۡ مِنۢ بَعۡدِكُم مَّا يَشَآءُ كَمَآ أَنشَأَكُم مِّن ذُرِّيَّةِ قَوۡمٍ ءَاخَرِينَ
Āṇi tumacā pālanakartā niḥspr̥ha dayā karaṇārā āhē. Jara tyānē icchilē tara tumacā sarvanāśa karūna ṭākīla āṇi tumacyānantara jyālā icchila tumacyā jāgī āṇūna ṭhēvīla, jasē tumhālā an'ya ēkā janasamūhācyā vanśāta nirmāṇa kēlē
Surah Al-Anaam, Verse 133
إِنَّ مَا تُوعَدُونَ لَأٓتٖۖ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
Jyā gōṣṭīcā tumhālā vāyadā dilā jāta āhē, tī niḥsanśaya ghaḍūna yēṇāra āhē āṇi tumhī vivaśa karū śakata nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 134
قُلۡ يَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَامِلٞۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن تَكُونُ لَهُۥ عَٰقِبَةُ ٱلدَّارِۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Tumhī sāṅgā, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Tumhī āpalyā ṭhikāṇī āpalē karma karīta rāhā, mīdēkhīla (āpalyā jāgī) karma karīta āhē. Tumhālā lavakaraca māhīta paḍēla kī kōṇācā śēvaṭa yā jagānantara (cāṅgalā) hōtō. Niḥsanśaya atyācāra karaṇārē kadhīhī saphala hōṇāra nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 135
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ مِمَّا ذَرَأَ مِنَ ٱلۡحَرۡثِ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ نَصِيبٗا فَقَالُواْ هَٰذَا لِلَّهِ بِزَعۡمِهِمۡ وَهَٰذَا لِشُرَكَآئِنَاۖ فَمَا كَانَ لِشُرَكَآئِهِمۡ فَلَا يَصِلُ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَا كَانَ لِلَّهِ فَهُوَ يَصِلُ إِلَىٰ شُرَكَآئِهِمۡۗ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
Āṇi allāhanē jī śētī āṇi janāvarē nirmāṇa kēlīta, tyānnī tyān̄cyātūna kāhī bhāga allāhacā ṭharavilā āṇi āpalyā kalpanēnusāra mhaṇālē kī hā his'sā allāhacā āhē, āṇi hā āmacyā upāsya-dēvatān̄cā, maga jō āmacyā daivatān̄cā (his'sā) āhē, tō allāhaparyanta pōhacata nāhī, mātra jō allāhacā āhē tō tyān̄cyā daivatāmparyanta pōhōcatō. Kitī vā'īṭa phaisalā tē karatāta
Surah Al-Anaam, Verse 136
وَكَذَٰلِكَ زَيَّنَ لِكَثِيرٖ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ قَتۡلَ أَوۡلَٰدِهِمۡ شُرَكَآؤُهُمۡ لِيُرۡدُوهُمۡ وَلِيَلۡبِسُواْ عَلَيۡهِمۡ دِينَهُمۡۖ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا فَعَلُوهُۖ فَذَرۡهُمۡ وَمَا يَفۡتَرُونَ
Āṇi aśā prakārē bahutēka anēkēśvaravādyāṅkaritā tyān̄cyā daivatānnī tyānnā barabāda karaṇyāsāṭhī āṇi tyān̄cyāvara tyān̄cā dharma sanśayāspada banaviṇyāsāṭhī, tyān̄cyā santatīcyā hatyēlā suśōbhita banavilē āhē āṇi allāhanē icchilē asatē tara tyānnī asē kēlē nasatē tēvhā tumhī tyānnā āṇi tyān̄cyā manānē racalēlyā gōṣṭīlā sōḍūna dyā
Surah Al-Anaam, Verse 137
وَقَالُواْ هَٰذِهِۦٓ أَنۡعَٰمٞ وَحَرۡثٌ حِجۡرٞ لَّا يَطۡعَمُهَآ إِلَّا مَن نَّشَآءُ بِزَعۡمِهِمۡ وَأَنۡعَٰمٌ حُرِّمَتۡ ظُهُورُهَا وَأَنۡعَٰمٞ لَّا يَذۡكُرُونَ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَا ٱفۡتِرَآءً عَلَيۡهِۚ سَيَجۡزِيهِم بِمَا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
Āṇi tē mhaṇālē, hī janāvarē āṇi śētī harāma āhē, yālā tōca khā'īla, jyālā āmhī āpalyā icchēnē khāyalā sāṅgū āṇi kāhī janāvarān̄cī pāṭha (arthāta svāra hōṇē) harāma āhē āṇi kāhī janāvarānvara (jibaha karatēvēḷī) allāhacē nāva ghēta nāhī, allāhavara khōṭē racaṇyākaritā allāha tyānnā tyān̄cyā ārōpācā mōbadalā lavakaraca dē'īla
Surah Al-Anaam, Verse 138
وَقَالُواْ مَا فِي بُطُونِ هَٰذِهِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ خَالِصَةٞ لِّذُكُورِنَا وَمُحَرَّمٌ عَلَىٰٓ أَزۡوَٰجِنَاۖ وَإِن يَكُن مَّيۡتَةٗ فَهُمۡ فِيهِ شُرَكَآءُۚ سَيَجۡزِيهِمۡ وَصۡفَهُمۡۚ إِنَّهُۥ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
Āṇi tē mhaṇālē, yā janāvarān̄cyā garbhāta jē āhē tē viśēṣataḥ āmacyā puruṣāṅkaritā āhē āṇi āmacyā bāyakānvara harāma āhē, mātra jara tē mr̥ta asēla tara tyāta sarvān̄cā his'sā āhē. Tō (allāha) tyān̄cyā yā kathanācā mōbadalā lavakaraca dē'īla. Niḥsanśaya tō hikamataśālī, jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 139
قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ قَتَلُوٓاْ أَوۡلَٰدَهُمۡ سَفَهَۢا بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَحَرَّمُواْ مَا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُ ٱفۡتِرَآءً عَلَى ٱللَّهِۚ قَدۡ ضَلُّواْ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
Mōṭhyā nukasānāta rāhilē tē jyānnī jñānāvinā mūrkhapaṇānē āpalyā santatīcī hatyā kēlī āṇi allāhanē jī rōjī (ājīvikā) pradāna kēlī tilā harāma ṭharavūna ghētalē allāhavara khōṭē racaṇyāpāyī, tē mārgabhraṣṭa jhālē āṇi sanmārgāvara rāhilē nāhīta
Surah Al-Anaam, Verse 140
۞وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَ جَنَّـٰتٖ مَّعۡرُوشَٰتٖ وَغَيۡرَ مَعۡرُوشَٰتٖ وَٱلنَّخۡلَ وَٱلزَّرۡعَ مُخۡتَلِفًا أُكُلُهُۥ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلرُّمَّانَ مُتَشَٰبِهٗا وَغَيۡرَ مُتَشَٰبِهٖۚ كُلُواْ مِن ثَمَرِهِۦٓ إِذَآ أَثۡمَرَ وَءَاتُواْ حَقَّهُۥ يَوۡمَ حَصَادِهِۦۖ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
Tōca (allāha) āhē, jyānē vēlīn̄cyā āṇi vināvēlīn̄cyā bāgā nirmāṇa kēlyā, āṇi khajūra va śētī jyān̄cā svāda anēka prakāracā āhē, āṇi jaitūna va ḍāḷimbē ēka prakāracī, anēkavidha (anēkaprakāracī). Jēvhā tyānnā phaḷē yētīla tēvhā tumhī tī khā āṇi tyācyā kāpaṇīcyā divaśī tyācā hakka jarūra adā karā āṇi udhaḷapaṭṭīnē kharca karū nakā. Niḥsanśaya, allāha udhaḷapaṭṭī karaṇāṟyānśī prēma rākhata nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 141
وَمِنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ حَمُولَةٗ وَفَرۡشٗاۚ كُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
Āṇi janāvarāmmadhyē kāhī ōjhē lādaṇyāyōgya āṇi kāhī jaminīlā lāgūna asalēlē banavilē. Khā, jē tumhālā allāhanē pradāna kēlē āhē, āṇi saitānācyā pada-cinhān̄cē an̔usaraṇa karū nakā. Niḥsanśaya, tō tumacā ughaḍa śatrū āhē
Surah Al-Anaam, Verse 142
ثَمَٰنِيَةَ أَزۡوَٰجٖۖ مِّنَ ٱلضَّأۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَمِنَ ٱلۡمَعۡزِ ٱثۡنَيۡنِۗ قُلۡ ءَآلذَّكَرَيۡنِ حَرَّمَ أَمِ ٱلۡأُنثَيَيۡنِ أَمَّا ٱشۡتَمَلَتۡ عَلَيۡهِ أَرۡحَامُ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۖ نَبِّـُٔونِي بِعِلۡمٍ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Āṭha prakāracē jōḍē (banavilē) mēṇḍhīcyā jātīcē dōna, bakarīcyā jātīcē dōna. Tumhī sāṅgā kī allāhanē dōghān̄cyā narālā harāma kēlē āhē kinvā dōghān̄cyā mādīlā? Kinvā tyālā jō dōnhī mādyān̄cyā garbhāśayāta āhē malā jñānāsaha sāṅgā, jara saccē asāla
Surah Al-Anaam, Verse 143
وَمِنَ ٱلۡإِبِلِ ٱثۡنَيۡنِ وَمِنَ ٱلۡبَقَرِ ٱثۡنَيۡنِۗ قُلۡ ءَآلذَّكَرَيۡنِ حَرَّمَ أَمِ ٱلۡأُنثَيَيۡنِ أَمَّا ٱشۡتَمَلَتۡ عَلَيۡهِ أَرۡحَامُ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۖ أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ وَصَّىٰكُمُ ٱللَّهُ بِهَٰذَاۚ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا لِّيُضِلَّ ٱلنَّاسَ بِغَيۡرِ عِلۡمٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi uṇṭāmadhyē dōna āṇi gāyīcyā jātīta dōna. Tumhī sāṅgā, kāya allāhanē dōnhī mādyānnā kinvā dōnhī narānnā harāma kēlē āhē? Kinvā tyālā, jō dōnhī mādyān̄cyā garbhāśayāta sāmīla asēla. Kāya tumhī tyā vēḷī hajara hōtē, jēvhā allāhanē yācā ādēśa dilā? Maga tyāhūna mōṭhā atyācārī kōṇa asēla, jō allāhavara khōṭā ārōpa ṭhēvīla, yāsāṭhī kī kasalyāhī jñānāvinā lōkānnā mārgabhraṣṭa karāvē. Niḥsanśaya, allāha atyācārī lōkānnā mārga dākhavita nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 144
قُل لَّآ أَجِدُ فِي مَآ أُوحِيَ إِلَيَّ مُحَرَّمًا عَلَىٰ طَاعِمٖ يَطۡعَمُهُۥٓ إِلَّآ أَن يَكُونَ مَيۡتَةً أَوۡ دَمٗا مَّسۡفُوحًا أَوۡ لَحۡمَ خِنزِيرٖ فَإِنَّهُۥ رِجۡسٌ أَوۡ فِسۡقًا أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۚ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ رَبَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Tumhī sāṅgā, malā jō ādēśa dilā gēlā āhē, tyāta kōṇā khāṇāṟyākaritā kōṇatēhī khādya harāma āḍhaḷata nāhī. Parantu hē kī tē mēlēlē asēla, kinvā vāhatē rakta, kinvā ḍukarācē mānsa, yāsāṭhī kī tē agadī nāpāka (asvaccha-aśud'dha) āhē kinvā jē śirkacē kāraṇa asēla, jyāvara allāhaśivāya dusaṟyān̄cē nāva ghētalē gēlē asēla, maga jō kōṇī lācāra asēla vāstavika vidrōhī āṇi maryādēcē ullaṅghana karaṇārā nasēla tara allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 145
وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا كُلَّ ذِي ظُفُرٖۖ وَمِنَ ٱلۡبَقَرِ وَٱلۡغَنَمِ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ شُحُومَهُمَآ إِلَّا مَا حَمَلَتۡ ظُهُورُهُمَآ أَوِ ٱلۡحَوَايَآ أَوۡ مَا ٱخۡتَلَطَ بِعَظۡمٖۚ ذَٰلِكَ جَزَيۡنَٰهُم بِبَغۡيِهِمۡۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
Āṇi āmhī yahūdī lōkānvara nakhē asalēlī janāvarē harāma kēlī āṇi gāya va bakarīcī carabī tyān̄cyāvara harāma kēlī, mātra jī dōghān̄cyā pāṭhīvara āṇi ātaḍyāta asēla kinvā jī ēkhādyā hāḍāśī lāgūna asēla. Āmhī hā tyān̄cyā (dharmāśī) vidrōhācā mōbadalā dilā āṇi āmhī saccē āhōta
Surah Al-Anaam, Verse 146
فَإِن كَذَّبُوكَ فَقُل رَّبُّكُمۡ ذُو رَحۡمَةٖ وَٰسِعَةٖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُهُۥ عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
Jara tō tumhālā khōṭē ṭharavila tara sāṅgā kī tumacyā pālanakartyā (allāha) cī dayā atiśaya vistr̥ta āhē āṇi tyācā azāba (śikṣā-yātanā) aparādhī lōkānvarūna ṭaḷū śakata nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 147
سَيَقُولُ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَآ أَشۡرَكۡنَا وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ حَتَّىٰ ذَاقُواْ بَأۡسَنَاۗ قُلۡ هَلۡ عِندَكُم مِّنۡ عِلۡمٖ فَتُخۡرِجُوهُ لَنَآۖ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا تَخۡرُصُونَ
Anēka īśvarān̄cī upāsanā karaṇārē mhaṇatīla, allāhanē icchilē asatē tara āmhī āṇi āmacyā vāḍa-vaḍilānnī, allāhasōbata dusaṟyānnā upāsya mānalē nasatē, nā ēkhādyā vastūlā harāma ṭharavilē asatē aśā prakārē yān̄cyā pūrvīcyā lōkānnī khōṭē ṭharavilē, yēthaparyanta kī āmacyā azābacā svāda cākhūna ghētalā. Tyānnā sāṅgā, kāya tumacyājavaḷa ēkhādē jñāna āhē tara tē āmacyāsāṭhī bāhēra kāḍhā (jāhīra karā) tumhī aṭakaḷīvara cālatā āṇi phakta anumāna lāvatā
Surah Al-Anaam, Verse 148
قُلۡ فَلِلَّهِ ٱلۡحُجَّةُ ٱلۡبَٰلِغَةُۖ فَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ
Tumhī sāṅgā, maga allāhacēca pramāṇa prabhāvaśālī āhē, yāstava tyānē jara icchilē tara tumhā sarvānnā mārgadarśana karū śakatō
Surah Al-Anaam, Verse 149
قُلۡ هَلُمَّ شُهَدَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ يَشۡهَدُونَ أَنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَ هَٰذَاۖ فَإِن شَهِدُواْ فَلَا تَشۡهَدۡ مَعَهُمۡۚ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ وَهُم بِرَبِّهِمۡ يَعۡدِلُونَ
Tumhī sāṅgā, āpalyā tyā sākṣa dēṇāṟyānnā āṇā, jyānnī hī sākṣa dyāvī kī allāhanē yālā harāmē kēlē āhē, maga jara tē sākṣa dētīla tara tumhī tyān̄cyāsōbata sākṣa dē'ū nakā āṇi tyān̄cyā manamānī icchā-ākāṅkṣān̄cē anusaraṇa karū nakā āṇi jyānnī āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavilē āṇi jē ākhiratavara īmāna rākhata nāhī āṇi (itarānnā)āpalyā pālanakartyāsamāna mānatāta
Surah Al-Anaam, Verse 150
۞قُلۡ تَعَالَوۡاْ أَتۡلُ مَا حَرَّمَ رَبُّكُمۡ عَلَيۡكُمۡۖ أَلَّا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗاۖ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُم مِّنۡ إِمۡلَٰقٖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُكُمۡ وَإِيَّاهُمۡۖ وَلَا تَقۡرَبُواْ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَۖ وَلَا تَقۡتُلُواْ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
Tumhī sāṅgā kī, yā, mī vācūna aikavū kī tumhālā tumacyā pālanakartyānē kaśāpāsūna manā'ī kēlī āhē. Tē hē kī tyācyāsōbata kōṇatyāhī cīja-vastūlā sahabhāgī karū nakā āṇi mātā pityāśī nēka vartana karā āṇi āpalyā santatīcī garībīmuḷē hatyā karū nakā. Āmhī tumhālā āṇi tyānnā rōjī (ājivikā) pradāna karatō āṇi khulyā va chupyā nirlajjatēcyā javaḷa jā'ū nakā āṇi tyā jīvālā jyābābata allāhanē manā'ī kēlī āhē, ṭhāra mārū nakā, parantu dharmaśāstrīya (śarī'atacyā) kāraṇānē. Tumhālā tyānē yācāca ādēśa dilā āhē, yāsāṭhī kī tumhī samajūna ghyāvē
Surah Al-Anaam, Verse 151
وَلَا تَقۡرَبُواْ مَالَ ٱلۡيَتِيمِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ أَشُدَّهُۥۚ وَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ بِٱلۡقِسۡطِۖ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۖ وَإِذَا قُلۡتُمۡ فَٱعۡدِلُواْ وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰۖ وَبِعَهۡدِ ٱللَّهِ أَوۡفُواْۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
Āṇi anāthācyā sampattīcyā javaḷahī jā'ū nakā, tathāpi khūpa cāṅgalyā pad'dhatīnē, yēthēparyanta kī tē tāruṇyāvasthēsa pōhōcāvēta, āṇi n'yāyāsaha māpa-tōla pūrṇa karā. Āmhī kōṇāvara tyācyā kuvatīpēkṣā jāsta bhāra ṭhēvata nāhī āṇi jēvhā bōlāla, tēvhā n'yāya karā, maga tō javaḷacā nātēvā'īka kā asēnā āṇi allāhaśī kēlēlā vāyadā pūrṇa karā. Tyānē tumhā lōkānnā yācāca ādēśa dilā āhē yāsāṭhī kī tumhī smaraṇa rākhāvē
Surah Al-Anaam, Verse 152
وَأَنَّ هَٰذَا صِرَٰطِي مُسۡتَقِيمٗا فَٱتَّبِعُوهُۖ وَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلسُّبُلَ فَتَفَرَّقَ بِكُمۡ عَن سَبِيلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
Āṇi hāca mājhā saraḷa mārga āhē yāstava tyāvaraca cālā āṇi itara mārgānvara cālū nakā, an'yathā tumhālā tyācyā mārgapāsūna dūra karatīla tyānē (allāhanē) yācāca ādēśa dilā āhē yāsāṭhī kī tumhī surakṣita rāhāvē
Surah Al-Anaam, Verse 153
ثُمَّ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ تَمَامًا عَلَى ٱلَّذِيٓ أَحۡسَنَ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لَّعَلَّهُم بِلِقَآءِ رَبِّهِمۡ يُؤۡمِنُونَ
Āṇi āmhī (paigambara) mūsā yānnā grantha pradāna kēlā, tyācyāvara āpalī kr̥pā dēṇagī (nēmata) pūrṇa karaṇyāsāṭhī, jyānē satkarmē kēlīta āṇi pratyēka gōṣṭīcā tapaśīla āṇi mārgadarśana āṇi dayā kr̥pākaritā, yāsāṭhī kī tyānnī āpalyā pālanakartyāśī bhēṭa hōṇyāvara īmāna rākhāvē
Surah Al-Anaam, Verse 154
وَهَٰذَا كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ مُبَارَكٞ فَٱتَّبِعُوهُ وَٱتَّقُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
Āṇi hā (pavitra kura'āna) ēka śubha grantha āhē, jō āmhī avatarita kēlā, yāstava tumhī yācē anusaraṇa karā, yāsāṭhī kī tumacyāvara dayā kēlī jāvī
Surah Al-Anaam, Verse 155
أَن تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أُنزِلَ ٱلۡكِتَٰبُ عَلَىٰ طَآئِفَتَيۡنِ مِن قَبۡلِنَا وَإِن كُنَّا عَن دِرَاسَتِهِمۡ لَغَٰفِلِينَ
Yāsāṭhī kī asē na mhaṇāvē kī āmacyā pūrvī dōna janasamūhānvara grantha (taurāta āṇi in̄jīla) avatarita kēlē gēlē āṇi āmhī tyān̄cyā śikavaṇīpāsūna anabhijña rāhilō
Surah Al-Anaam, Verse 156
أَوۡ تَقُولُواْ لَوۡ أَنَّآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا ٱلۡكِتَٰبُ لَكُنَّآ أَهۡدَىٰ مِنۡهُمۡۚ فَقَدۡ جَآءَكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞۚ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَصَدَفَ عَنۡهَاۗ سَنَجۡزِي ٱلَّذِينَ يَصۡدِفُونَ عَنۡ ءَايَٰتِنَا سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يَصۡدِفُونَ
Kinvā tumhī asē na mhaṇāvē kī jara āmacyāvara grantha avatarita jhālā asatā tara āmhī tyān̄cyāpēkṣā adhika satya mārgāvara rāhilō asatō. Tēvhā tumacyājavaḷa tumacyā pālanakartyātarphē spaṣṭa pramāṇa āṇi mārgadarśana va dayā yē'ūna pōhōcalī āhē. Maga tyāhūna jāsta atyācārī kōṇa āhē, jyānē allāhacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavilē āṇi tyān̄cyākaḍūna tōṇḍa phiravilē āmhī lavakaraca aśā lōkānnā mōṭhā sakta azāba dē'ū jē āmacyā āyatīṅkaḍūna tōṇḍa phiravitāta
Surah Al-Anaam, Verse 157
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ رَبُّكَ أَوۡ يَأۡتِيَ بَعۡضُ ءَايَٰتِ رَبِّكَۗ يَوۡمَ يَأۡتِي بَعۡضُ ءَايَٰتِ رَبِّكَ لَا يَنفَعُ نَفۡسًا إِيمَٰنُهَا لَمۡ تَكُنۡ ءَامَنَتۡ مِن قَبۡلُ أَوۡ كَسَبَتۡ فِيٓ إِيمَٰنِهَا خَيۡرٗاۗ قُلِ ٱنتَظِرُوٓاْ إِنَّا مُنتَظِرُونَ
Tē phariśtyān̄cyā āgamanācī pratikṣā karīta āhēta kī āpalyā pālanakartyā (allāha) cyā āgamanācī kī tumacyā pālanakartyācyā ēkhādyā niśāṇīcyā āgamanācī? Jyā divaśī tumacyā pālanakartyātarphē niśāṇī yē'īla, tēvhā kōṇatyāhī māṇasālā tyācē īmāna kāmī paḍaṇāra nāhī, jyānē yāpūrvī īmāna rākhalē nasēla kinvā āpalyā īmānānē ēkhādē satkarma kēlē nasēla. Tumhī sāṅgā, tumhī pratikṣā karā, āmhī (dēkhīla) pratikṣā karīta āhōta
Surah Al-Anaam, Verse 158
إِنَّ ٱلَّذِينَ فَرَّقُواْ دِينَهُمۡ وَكَانُواْ شِيَعٗا لَّسۡتَ مِنۡهُمۡ فِي شَيۡءٍۚ إِنَّمَآ أَمۡرُهُمۡ إِلَى ٱللَّهِ ثُمَّ يُنَبِّئُهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ
Niḥsanśaya, jyānnī āpalyā dharmālā vēgavēgaḷē karūna ghētalē āṇi anēka dhārmika pantha-sampradāya banalē, tyān̄cyāśī tumacē kasalēhī nātē nāhī, tyācā phaisalā allāhajavaḷa āhē, maga tō tyānnā tyābābata sāṅgēla kī tē kasakasē karma karīta rāhilē
Surah Al-Anaam, Verse 159
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ عَشۡرُ أَمۡثَالِهَاۖ وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَلَا يُجۡزَىٰٓ إِلَّا مِثۡلَهَا وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
Jō manuṣya satkarma karīla tara tyālā tyācyā dahā paṭa (mōbadalā) miḷēla āṇi jō duṣkarma karīla tara tyālā tyācyā'itakīca sajā miḷēla āṇi tyā lōkānvara kin̄citahī atyācāra hōṇāra nāhī
Surah Al-Anaam, Verse 160
قُلۡ إِنَّنِي هَدَىٰنِي رَبِّيٓ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ دِينٗا قِيَمٗا مِّلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۚ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Tumhī sāṅgā, malā mājhyā pālanakartyānē ēka saraḷa mārga dākhavilā āhē kī tō ēka majabūta va kāyama rāhaṇārā dīna (dharma) āhē jō mārga āhē ibrāhīmacā jē allāhakaḍē ēkacitta hōtē āṇi tē anēkēśvaravādyāmpaikī navhatē
Surah Al-Anaam, Verse 161
قُلۡ إِنَّ صَلَاتِي وَنُسُكِي وَمَحۡيَايَ وَمَمَاتِي لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Tumhī sāṅgā, niḥsanśaya mājhī namāja, mājhī sarva upāsanā, mājhē jīvana, āṇi mr̥tyu, samasta viśvācyā allāhakaritā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 162
لَا شَرِيكَ لَهُۥۖ وَبِذَٰلِكَ أُمِرۡتُ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Tyācā (allāhacā) kōṇīhī sahabhāgī nāhī. Malā yācāca ādēśa dilā gēlā āhē āṇi mī sarvānta prathama īmāna rākhaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 163
قُلۡ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِي رَبّٗا وَهُوَ رَبُّ كُلِّ شَيۡءٖۚ وَلَا تَكۡسِبُ كُلُّ نَفۡسٍ إِلَّا عَلَيۡهَاۚ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُم مَّرۡجِعُكُمۡ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
Tumhī sāṅgā, kāya mī allāhakhērīja dusaṟyā pālanakartyācā śōdha ghē'ū vāstavika tōca pratyēka cīja vastūcā svāmī (upāsya) āhē āṇi jō kōṇī, jē kāhī kamavīla, tē tyālāca bhōgāvē lāgēla āṇi kōṇīhī kōṇā dusaṟyān̄cē ōjhē ucalaṇāra nāhī, maga tumhālā tumacyā pālanakartyākaḍē dusaṟyāndā jāyacē āhē. Tō tumhālā tumacyā matabhēdānviṣayī sāṅgēla
Surah Al-Anaam, Verse 164
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ ٱلۡأَرۡضِ وَرَفَعَ بَعۡضَكُمۡ فَوۡقَ بَعۡضٖ دَرَجَٰتٖ لِّيَبۡلُوَكُمۡ فِي مَآ ءَاتَىٰكُمۡۗ إِنَّ رَبَّكَ سَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمُۢ
Āṇi tyānēca tumhālā dharatīta khalīphā banavilē āṇi ēkamēkānvara darjē pradāna kēlē, yāsāṭhī kī jē kāhī tumhālā pradāna kēlē, tyāta tumacī kasōṭī ghyāvī. Niḥsanśaya, tumacā pālanakartā lavakaraca azāba (śikṣā-yātanā) dēṇāra āhē āṇi niḥsanśaya tō mōṭhā māpha karaṇārā āhē, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Anaam, Verse 165