Surah Al-Araf - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari

الٓمٓصٓ

Ālipha. Lāma. Mīma. Sŏda
Surah Al-Araf, Verse 1

---

كِتَٰبٌ أُنزِلَ إِلَيۡكَ فَلَا يَكُن فِي صَدۡرِكَ حَرَجٞ مِّنۡهُ لِتُنذِرَ بِهِۦ وَذِكۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ

Hā ēka grantha āhē, jō tumacyākaḍē avatarita kēlā gēlā, yāsāṭhī kī yādvārē sacēta karaṇyāta tumacyā manāta saṅkōca nirmāṇa hō'ū nayē, āṇi īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā bōdha āhē
Surah Al-Araf, Verse 2

---

ٱتَّبِعُواْ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ وَلَا تَتَّبِعُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَۗ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ

Jē (dharmavidhāna) tumacyā pālanakartyātarphē utaravilē gēlē, tyācē anusaraṇa karā āṇi tyācyākhērīja itara dōstān̄cē anusaraṇa karū nakā. Tumhī lōka phāra kamī bōdha prāpta karatā
Surah Al-Araf, Verse 3

---

وَكَم مِّن قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَا فَجَآءَهَا بَأۡسُنَا بَيَٰتًا أَوۡ هُمۡ قَآئِلُونَ

Āṇi kityēka vastyā āmhī naṣṭa karūna ṭākalyā āṇi tyān̄cyāvara āmacā azāba rātrīcyā vēḷī pōhōcalā kinvā aśā sthitīta kī tē dupāracyā vēḷī ārāma karīta hōtē
Surah Al-Araf, Verse 4

---

فَمَا كَانَ دَعۡوَىٰهُمۡ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَآ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ إِنَّا كُنَّا ظَٰلِمِينَ

Tara jēvhā tyān̄cyājavaḷa āmacā azāba ālā, tēvhā tyān̄cī ōraḍa phakta hīca rāhilī kī tē mhaṇālē, āmhīca atyācārī rāhilōta
Surah Al-Araf, Verse 5

---

فَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلَّذِينَ أُرۡسِلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلۡمُرۡسَلِينَ

Maga āmhī tyānnā avaśya vicārū jyān̄cyājavaḷa sandēśa pāṭhavilā gēlā āṇi paigambarānnāhī avaśya vicārū
Surah Al-Araf, Verse 6

---

فَلَنَقُصَّنَّ عَلَيۡهِم بِعِلۡمٖۖ وَمَا كُنَّا غَآئِبِينَ

Maga āmhī tyān̄cyāsamōra jñānāsaha nivēdana karū, āṇi āmhī gāphīla navhatō
Surah Al-Araf, Verse 7

---

وَٱلۡوَزۡنُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّۚ فَمَن ثَقُلَتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

Āṇi tyā divaśī ṭhīka vajana hō'īla, maga jyācē pāraḍē jaḍa rāhīla, tara asēca lōka saphala hōtīla
Surah Al-Araf, Verse 8

---

وَمَنۡ خَفَّتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُم بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَظۡلِمُونَ

Āṇi jyācē pāraḍē halakē asēla tara hē asē lōka asatīla, jyānnī āpalē nukasāna svataḥca karūna ghētalē, yā kāraṇānē kī āmacyā āyatīnśī tē julūma karīta hōtē
Surah Al-Araf, Verse 9

---

وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَجَعَلۡنَا لَكُمۡ فِيهَا مَعَٰيِشَۗ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ

Āṇi āmhī tumhālā dharatīta rāhaṇyācē sthāna dilē āṇi tyāta tumacyāsāṭhī jīvanasāmugrī nirmāṇa kēlī. Tumhī phāra kamī ābhāra mānatā
Surah Al-Araf, Verse 10

---

وَلَقَدۡ خَلَقۡنَٰكُمۡ ثُمَّ صَوَّرۡنَٰكُمۡ ثُمَّ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ لَمۡ يَكُن مِّنَ ٱلسَّـٰجِدِينَ

Āṇi āmhī tumhālā nirmāṇa kēlē, maga tumacē rūpa ghaḍavilē, maga āmhī phariśtyānnā pharmāvilē kī ādamalā sajadā karā, tēvhā iblisalā sōḍūna sarvānnī sajadā kēlā kāraṇa tō sajadā karaṇāṟyāmmadhyē sāmīla jhālā nāhī
Surah Al-Araf, Verse 11

---

قَالَ مَا مَنَعَكَ أَلَّا تَسۡجُدَ إِذۡ أَمَرۡتُكَۖ قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ

(Allāhanē) pharmāvilē, jēvhā mī tulā sajadā karaṇyācā ādēśa dilā, tēvhā kōṇatyā kāraṇānē tulā sajadā karaṇyāpāsūna rōkhalē. Tō mhaṇālā, mī yācyāpēkṣā adhika cāṅgalā āhē. Tū malā āgīpāsūna nirmāṇa kēlē āṇi yālā mātīpāsūna nirmāṇa kēlē āhē
Surah Al-Araf, Verse 12

---

قَالَ فَٱهۡبِطۡ مِنۡهَا فَمَا يَكُونُ لَكَ أَن تَتَكَبَّرَ فِيهَا فَٱخۡرُجۡ إِنَّكَ مِنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ

(Allāhanē) ādēśa dilā kī tū ākāśātūna khālī utara, ākāśāta rāhūna ghamēṇḍa karaṇyācā tulā kāhīca hakka nāhī. Tēvhā cala nigha. Niḥsanśaya tū dhiḥkkāralēlyāmpaikī āhēsa
Surah Al-Araf, Verse 13

---

قَالَ أَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ

(Saitāna) mhaṇālā, malā (kayāmataparyanta) sandhī pradāna kara, jēvhā lōka dusaṟyāndā jivanta kēlē jātīla
Surah Al-Araf, Verse 14

---

قَالَ إِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ

(Allāhanē) pharmāvilē, tulā tī sandhī pradāna kēlī gēlī
Surah Al-Araf, Verse 15

---

قَالَ فَبِمَآ أَغۡوَيۡتَنِي لَأَقۡعُدَنَّ لَهُمۡ صِرَٰطَكَ ٱلۡمُسۡتَقِيمَ

(Saitāna) mhaṇālā, tū malā dhiḥkkāralyāmuḷē mī tyān̄cyāsāṭhī tujhyā saraḷa mārgāvara basēna
Surah Al-Araf, Verse 16

---

ثُمَّ لَأٓتِيَنَّهُم مِّنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ وَعَنۡ أَيۡمَٰنِهِمۡ وَعَن شَمَآئِلِهِمۡۖ وَلَا تَجِدُ أَكۡثَرَهُمۡ شَٰكِرِينَ

Maga tyān̄cyā samōrūna āṇi pāṭhīmāgūna āṇi ujavyā va ḍāvyā bājūnē hallā karīna āṇi tulā yān̄cyāta adhikānśa lōka kr̥tajñaśīla āḍhaḷaṇāra nāhīta
Surah Al-Araf, Verse 17

---

قَالَ ٱخۡرُجۡ مِنۡهَا مَذۡءُومٗا مَّدۡحُورٗاۖ لَّمَن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكُمۡ أَجۡمَعِينَ

(Allāhanē) pharmāvilē, tū yāpāsūna (yēthūna) apamānita hō'ūna nighūna jā jē tyān̄cyāpaikī tujhyā mārgāvara cālatīla tara mī tumhā sarvānnī jahannamalā bharūna ṭākīna
Surah Al-Araf, Verse 18

---

وَيَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ فَكُلَا مِنۡ حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

Āṇi (āmhī pharmāvilē kī) hē ādama! Tumhī āṇi tumacī patnī jannatamadhyē rāhā, maga jithūna icchā hō'īla tithūna khā, āṇi tyā jhāḍācyā javaḷa jā'ū nakā an'yathā atyācārī ṭharāla
Surah Al-Araf, Verse 19

---

فَوَسۡوَسَ لَهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ لِيُبۡدِيَ لَهُمَا مَا وُۥرِيَ عَنۡهُمَا مِن سَوۡءَٰتِهِمَا وَقَالَ مَا نَهَىٰكُمَا رَبُّكُمَا عَنۡ هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةِ إِلَّآ أَن تَكُونَا مَلَكَيۡنِ أَوۡ تَكُونَا مِنَ ٱلۡخَٰلِدِينَ

Maga saitānānē dōghān̄cyā manāta kuvicāra nirmāṇa kēlā, yāsāṭhī kī dōghān̄cyā vara tyān̄cī lajjāsthānē ughaḍa karāvīta āṇi sāṅgitalē kī tumhā dōghān̄cyā pālanakartyānē tumhālā yā jhāḍāpāsūna aśāsāṭhī rōkhalē āhē kī tumhī dōghē phariśtē vhāla kinvā sadaivakāḷa rāhaṇārē vhāla
Surah Al-Araf, Verse 20

---

وَقَاسَمَهُمَآ إِنِّي لَكُمَا لَمِنَ ٱلنَّـٰصِحِينَ

Tyānē (saitānānē) tyā dōghān̄cyā samōra śapatha ghētalī kī, mī tumhā dōghān̄cā śubhacintaka āhē
Surah Al-Araf, Verse 21

---

فَدَلَّىٰهُمَا بِغُرُورٖۚ فَلَمَّا ذَاقَا ٱلشَّجَرَةَ بَدَتۡ لَهُمَا سَوۡءَٰتُهُمَا وَطَفِقَا يَخۡصِفَانِ عَلَيۡهِمَا مِن وَرَقِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَنَادَىٰهُمَا رَبُّهُمَآ أَلَمۡ أَنۡهَكُمَا عَن تِلۡكُمَا ٱلشَّجَرَةِ وَأَقُل لَّكُمَآ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لَكُمَا عَدُوّٞ مُّبِينٞ

Aśā prakārē dhōkēbājīnē dōghānnā khālī āṇalē, maga tyā dōghānnī jhāḍācā svāda ghētāca, dōghānvara tyān̄cī guptāṅgē ughaḍa jhālī āṇi tē āpalyāvara jannatacī pānē cikaṭavū lāgalē, āṇi tyān̄cyā pālanakartyā (allāha) nē dōghānnā pukāralē kī kāya mī tumhā dōghānnā yā jhāḍāpāsūna rōkhalē navhatē? Āṇi tumhālā sāṅgitalē navhatē kī saitāna tumacā khulā śatrū āhē
Surah Al-Araf, Verse 22

---

قَالَا رَبَّنَا ظَلَمۡنَآ أَنفُسَنَا وَإِن لَّمۡ تَغۡفِرۡ لَنَا وَتَرۡحَمۡنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

Dōghē mhaṇālē, hē āmacyā pālanakartyā! Āmhī svataḥvara julūna karūna ghētalā āṇi jara tū āmhālā māpha kēlē nāhī āṇi āmacyāvara dayā kēlī nāhī tara āmhī nukasāna ucalaṇāṟyāmpaikī hō'ū
Surah Al-Araf, Verse 23

---

قَالَ ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ

(Allāhanē) pharmāvilē, tumhī khālī utarā. Tumhī āpasāta vairī āhāta āṇi tumhālā ēka avadhīparyanta dharatīta rāhāvayācē āṇi lābha prāpta karūna ghyāyacē āhē
Surah Al-Araf, Verse 24

---

قَالَ فِيهَا تَحۡيَوۡنَ وَفِيهَا تَمُوتُونَ وَمِنۡهَا تُخۡرَجُونَ

Pharmāvilē kī tumhī tyātaca jīvana vyatīta karāla āṇi tyātaca maraṇa pāvāla āṇi tyātūnaca bāhēra kāḍhalē jāla
Surah Al-Araf, Verse 25

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ قَدۡ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمۡ لِبَاسٗا يُوَٰرِي سَوۡءَٰتِكُمۡ وَرِيشٗاۖ وَلِبَاسُ ٱلتَّقۡوَىٰ ذَٰلِكَ خَيۡرٞۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ

Hē ādamacyā putrānnō! Āmhī tumhālā asē vastra pradāna kēlē jē tumacyā lajjāsthānānnā jhākēla āṇi śōbhā dē'īla āṇi sarvānta uttama vastra, allāhacyā bhayācē vastra āhē. Hī allāhacī niśāṇī āhē yāsāṭhī kī yānnī smaraṇa rākhāvē
Surah Al-Araf, Verse 26

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ لَا يَفۡتِنَنَّكُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ كَمَآ أَخۡرَجَ أَبَوَيۡكُم مِّنَ ٱلۡجَنَّةِ يَنزِعُ عَنۡهُمَا لِبَاسَهُمَا لِيُرِيَهُمَا سَوۡءَٰتِهِمَآۚ إِنَّهُۥ يَرَىٰكُمۡ هُوَ وَقَبِيلُهُۥ مِنۡ حَيۡثُ لَا تَرَوۡنَهُمۡۗ إِنَّا جَعَلۡنَا ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ

Hē ādamacyā putrānnō! Tumhālā saitānānē bahakavūna na dyāvē, jasē tumacyā mātā-pityālā jannatamadhūna bāhēra ghālivalē. Tyānē tyān̄cē vastra utaravūna dilē, yāsāṭhī kī tyānnā tyān̄cī guptāṅgē dākhavāvīta. Niḥsanśaya tō āṇi tyācē jātībāndhava tumhālā aśā ṭhikāṇāhūna pāhatāta kī tumhī tyānnā pāhū śakata nāhī. Āmhī saitānānnā aśā lōkān̄cē mitra banavilē, jē īmāna (viśvāsa) rākhata nāhī
Surah Al-Araf, Verse 27

---

وَإِذَا فَعَلُواْ فَٰحِشَةٗ قَالُواْ وَجَدۡنَا عَلَيۡهَآ ءَابَآءَنَا وَٱللَّهُ أَمَرَنَا بِهَاۗ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ أَتَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

Āṇi tē jēvhā ēkhādē duṣkarma karatāta, tēvhā mhaṇatāta kī āmhālā āmacē pūrvaja yāvaraca āḍhaḷūna ālēta āṇi allāhanē āmhālā yācā ādēśa dilā āhē. Tumhī sāṅgā kī allāha vā'īṭa kāmācā ādēśa dēta nāhī. Kāya tumhī allāhasambandhī aśā gōṣṭī karatā jyā tumhī jāṇata nāhīta
Surah Al-Araf, Verse 28

---

قُلۡ أَمَرَ رَبِّي بِٱلۡقِسۡطِۖ وَأَقِيمُواْ وُجُوهَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَٱدۡعُوهُ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَۚ كَمَا بَدَأَكُمۡ تَعُودُونَ

(Hē paigambara!) Tumhī sāṅgā, mājhyā pālanakartyānē malā n'yāyācā ādēśa dilā āhē āṇi pratyēka sajadā karatēvēḷī āpalā cēharā saraḷa diśēta karūna ghyā āṇi tyā (allāha) karitā dīna (dharma) saccā manānē svīkārūna tyālā pukārā. Tyānē jasē tumhālā suruvātīlā nirmāṇa kēlē, tyāca prakārē dusaṟyāndāhī nirmāṇa karīla
Surah Al-Araf, Verse 29

---

فَرِيقًا هَدَىٰ وَفَرِيقًا حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلضَّلَٰلَةُۚ إِنَّهُمُ ٱتَّخَذُواْ ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُم مُّهۡتَدُونَ

Āṇi tyā (allāha) nē kāhīnnā sanmārga dākhavilā tara kāhī mārgabhraṣṭatēsa pātra ṭharalē. Tyānnī allāhacyā khērīja saitānānnā āpalā mitra banavilē āṇi asē samajatāta kī tē mārgadarśana prāpta kēlēlē lōka āhēta
Surah Al-Araf, Verse 30

---

۞يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ خُذُواْ زِينَتَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ

Hē ādamacyā putrānnō! Pratyēka vēḷī masjidīta jātānā āpalē vastra (pōṣākha) ghālata jā āṇi khā va pyā āṇi udhaḷapaṭṭīnē kharca karū nakā. Niḥsanśaya amaryāda kharca karaṇāṟyānśī allāha prēma rākhata nāhī
Surah Al-Araf, Verse 31

---

قُلۡ مَنۡ حَرَّمَ زِينَةَ ٱللَّهِ ٱلَّتِيٓ أَخۡرَجَ لِعِبَادِهِۦ وَٱلطَّيِّبَٰتِ مِنَ ٱلرِّزۡقِۚ قُلۡ هِيَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا خَالِصَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ كَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ

(Hē paigambara!) Tumhī sāṅgā kī tyā śōbhā-sajāvaṭīlā kōṇī harāma kēlē āhē, jilā allāhanē āpalyā dāsāṅkaritā nirmāṇa kēlē āhē āṇi pāka (svaccha-śud'dha) rōjīlā. Tumhī sāṅgā kī hē aihika jīvanāta tyā lōkānsāṭhī āhē jyānnī īmāna rākhalē (āṇi) viśēṣataḥ kayāmatacyā divaśī tyāca lōkāṅkaritā āhē. Āmhī aśā prakārē āyatīn̄cē savistara varṇana katō, tyān̄cyāsāṭhī, jē jñāna bāḷagatāta
Surah Al-Araf, Verse 32

---

قُلۡ إِنَّمَا حَرَّمَ رَبِّيَ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَ وَٱلۡإِثۡمَ وَٱلۡبَغۡيَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَأَن تُشۡرِكُواْ بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗا وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

Tumhī sāṅgā kī mājhyā pālanakartyānē sarva prakaṭa-aprakaṭa svarūpācyā nirlajjatēcyā gōṣṭīnnā harāma kēlē āhē. Āṇi aparādha va nāhaka julūma karaṇyāsa,1 āṇi allāhasōbata aśālā sahabhāgī karaṇyāsa, jyācī tyānē kasalīhī sanada utaravilī nāhī āṇi allāhasambandhī māhīta nasalēlyā gōṣṭī bōlaṇyāsa
Surah Al-Araf, Verse 33

---

وَلِكُلِّ أُمَّةٍ أَجَلٞۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَأۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ

Āṇi pratyēka um'mata (janasamūha) cā ēka nirdhārīta avadhī āhē, maga jēvhā tyān̄cī ṭharalēlī vēḷa pūrṇa hō'īla, tēvhā nā ēka kṣaṇa vilamba hō'īla, nā puḍhē jā'īla
Surah Al-Araf, Verse 34

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ إِمَّا يَأۡتِيَنَّكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي فَمَنِ ٱتَّقَىٰ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

Hē ādamacyā putrānnō! Jara tumacyājavaḷa tumacyāmadhūnaca mājhē rasūla (paigambara) yētīla, jē tumacyāsamōra mājhyā āyatīn̄cē nivēdana karatīla tara jō allāhacē bhaya rākhūna vāgēla āṇi āpalē ācaraṇa sudhārēla tara aśā lōkānnā nā kasalē bhaya rāhīla, āṇi nā tō duḥkhī hōtīla
Surah Al-Araf, Verse 35

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

Āṇi jyā lōkānnī āmacyā āyatīn̄cā inkāra kēlā āṇi tyān̄cyāśī ghamēṇḍa kēlī tēca jahannamī āhēta. Tēca tyāta sadaiva rāhatīla
Surah Al-Araf, Verse 36

---

فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يَنَالُهُمۡ نَصِيبُهُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُنَا يَتَوَفَّوۡنَهُمۡ قَالُوٓاْ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالُواْ ضَلُّواْ عَنَّا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ

Tyāhūna mōṭhā atyācārī kōṇa āhē jyānē allāhavara asatya racalē kinvā tyācyā āyatīnnā khōṭē ṭharavilē, yānnā granthāpāsūna ṭharalēlā his'sā pōhōcēla, yēthēparyanta kī jēvhā tyān̄cyājavaḷa āmacē phariśtē, tyān̄cē prāṇa kāḍhaṇyāsāṭhī yētīla, tēvhā mhaṇatīla kī tē kōṭhē āhēta, jyānnā tumhī allāhakhērīja pukārata rāhilē? Tē mhaṇatīla, āmacyāpāsūna haravalēta āṇi svataḥ kāphira (adharmī) asaṇyācē svataḥca kabūla karatīla
Surah Al-Araf, Verse 37

---

قَالَ ٱدۡخُلُواْ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِكُم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ فِي ٱلنَّارِۖ كُلَّمَا دَخَلَتۡ أُمَّةٞ لَّعَنَتۡ أُخۡتَهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا ٱدَّارَكُواْ فِيهَا جَمِيعٗا قَالَتۡ أُخۡرَىٰهُمۡ لِأُولَىٰهُمۡ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ أَضَلُّونَا فَـَٔاتِهِمۡ عَذَابٗا ضِعۡفٗا مِّنَ ٱلنَّارِۖ قَالَ لِكُلّٖ ضِعۡفٞ وَلَٰكِن لَّا تَعۡلَمُونَ

Tō (allāha) pharmāvila, dākhala vhā jahannamamadhyē, jinna āṇi mānavān̄cyā samūhānsōbata, jē tumacyāpūrvī hō'ūna gēlēta. Jēvhā ēkhādā samūha dākhala hō'īla, tēvhā dusaṟyā samūhācā dhiḥkkāra karīla.Yēthēparyanta kī jēvhā tyā (jahannama) madhyē sarvajaṇa jamā hōtīla tēvhā nantaracē lōka āpalyā agōdara gēlēlyānviṣayī mhaṇatīla kī, hē āmacyā pālanakartyā! Yānnīca āmhālā mārgabhraṣṭa kēlē. Tū yānnā jahannamacī duppaṭa śikṣā dē. (Allāha) pharmāvila kī sarvānsāṭhī duppaṭa śikṣā āhē, parantu tumhī jāṇata nāhī
Surah Al-Araf, Verse 38

---

وَقَالَتۡ أُولَىٰهُمۡ لِأُخۡرَىٰهُمۡ فَمَا كَانَ لَكُمۡ عَلَيۡنَا مِن فَضۡلٖ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ

Āṇi agōdara gēlēlē lōka, nantaracyā lōkānnā mhaṇatīla kī āmacyāvara tumhālā kasalīhī śrēṣṭhatā nāhī, yāstava tumhīdēkhīla āpalyā karmāpāyī allāhacyā śikṣēcā ānanda ghyā
Surah Al-Araf, Verse 39

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَا لَا تُفَتَّحُ لَهُمۡ أَبۡوَٰبُ ٱلسَّمَآءِ وَلَا يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ حَتَّىٰ يَلِجَ ٱلۡجَمَلُ فِي سَمِّ ٱلۡخِيَاطِۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُجۡرِمِينَ

Niḥsanśaya, jyānnī āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavilē āṇi tyān̄cyāśī ghamēṇḍa kēlī, tyān̄cyāsāṭhī ākāśācē daravājē ughaḍalē jāṇāra nāhīta āṇi tē jannatamadhyē pravēśa karū śakaṇāra nāhīta, jōparyanta uṇṭa, sū'īcyā chidrāta dākhala hōta nāhī āṇi āmhī aparādhī lōkānnā asāca mōbadalā dētō
Surah Al-Araf, Verse 40

---

لَهُم مِّن جَهَنَّمَ مِهَادٞ وَمِن فَوۡقِهِمۡ غَوَاشٖۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ

Tyān̄cyāsāṭhī jahannamacyā āgīcē antharuṇa asēla āṇi tyān̄cyāvara tyācēca pāṅgharuṇa asēla āṇi atyācārī lōkānnā āmhī aśīca sajā dētō
Surah Al-Araf, Verse 41

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

Āṇi jyānnī īmāna rākhalē āṇi satkarmē kēlīta tara āmhī kōṇatyāhī jīvālā, tyācyā kuvatīnusāraca uttaradāyitva sōpavitō. Hēca lōka jannatī āhēta. Hēca tyāta sadaiva rāhatīla
Surah Al-Araf, Verse 42

---

وَنَزَعۡنَا مَا فِي صُدُورِهِم مِّنۡ غِلّٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي هَدَىٰنَا لِهَٰذَا وَمَا كُنَّا لِنَهۡتَدِيَ لَوۡلَآ أَنۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُۖ لَقَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّۖ وَنُودُوٓاْ أَن تِلۡكُمُ ٱلۡجَنَّةُ أُورِثۡتُمُوهَا بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ

Āṇi āmhī tyān̄cyā manātalē kapaṭa dūra karū, tyān̄cyākhālī nadyā vāhata asatīla āṇi tē mhaṇatīla, allāhakaritā sarva praśansā āhē, jyānē āmhālā yācyā mārgāvara lāvalē jara tyānē mārgadarśana kēlē nasatē tara āmhī svataḥ sanmārgāsa lāgalō nasatō. Niḥsanśaya, āmacyā pālanakartyācē rasūla (paigambara) satyāsaha ālē āṇi tyānnā pukārūna sāṅgitalē jā'īla kī āpalyā karmān̄cyā mōbadalyāta tumhī yā jannatacē hakkadāra banavilē gēlē
Surah Al-Araf, Verse 43

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ أَصۡحَٰبَ ٱلنَّارِ أَن قَدۡ وَجَدۡنَا مَا وَعَدَنَا رَبُّنَا حَقّٗا فَهَلۡ وَجَدتُّم مَّا وَعَدَ رَبُّكُمۡ حَقّٗاۖ قَالُواْ نَعَمۡۚ فَأَذَّنَ مُؤَذِّنُۢ بَيۡنَهُمۡ أَن لَّعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ

Āṇi jannatī lōka, jahannamī lōkānnā hāka dē'ūna sāṅgatīla kī āmhālā āpalyā pālanakartyācā vāyadā, jō āmhālā dēṇyāta ālā, kharā āḍhaḷalā tara kāya tumhālā, tumacyā pālanakartyānē kēlēlā vāyadā kharā āḍhaḷalā? Tē mhaṇatīla, hōya! Maga ēka ailāna karaṇārā tyān̄cyā daramyāna ailāna karīla kī allāhatarphē dhiḥkkāra asō atyācārī lōkānvara
Surah Al-Araf, Verse 44

---

ٱلَّذِينَ يَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ كَٰفِرُونَ

Jē āpalyā pālanakartyācyā mārgāpāsūna rōkhū icchitāta āṇi tyālā vākaḍē karū icchitāta āṇi tē ākhiratacāhī inkāra karatāta
Surah Al-Araf, Verse 45

---

وَبَيۡنَهُمَا حِجَابٞۚ وَعَلَى ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٞ يَعۡرِفُونَ كُلَّۢا بِسِيمَىٰهُمۡۚ وَنَادَوۡاْ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَن سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۚ لَمۡ يَدۡخُلُوهَا وَهُمۡ يَطۡمَعُونَ

Āṇi tyā dōghān̄cyā daramyāna ēka āḍa paḍadā asēla āṇi ārāpha (un̄cavaṭyā) vara kāhī māṇasē asatīla jē pratyēkālā tyān̄cyā niśāṇānvarūna ōḷakhūna ghētīla, āṇi jannatī lōkānnā hāka dē'ūna sāṅgatīla kī tumacyāvara salāmatī asō, tē tyā (jannata) madhyē ajūna dākhala jhālē nasatīla āṇi ticī āśā bāḷagata asatīla
Surah Al-Araf, Verse 46

---

۞وَإِذَا صُرِفَتۡ أَبۡصَٰرُهُمۡ تِلۡقَآءَ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِ قَالُواْ رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ

Āṇi jēvhā tyān̄cī dr̥ṣṭī jahannamī lōkānvara paḍēla tēvhā mhaṇatīla, hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā atyācārī lōkānta sāmīla karū nakō
Surah Al-Araf, Verse 47

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٗا يَعۡرِفُونَهُم بِسِيمَىٰهُمۡ قَالُواْ مَآ أَغۡنَىٰ عَنكُمۡ جَمۡعُكُمۡ وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ

Āṇi ārāphavālē kāhī lōkānnā, jyānnā tyān̄cyā cinhānvarūna ōḷakhata asatīla, hāka mārūna sāṅgatīla kī tumacī jamāta āṇi tumacī ghamēṇḍa tumacyā upayōgī paḍalī nāhī
Surah Al-Araf, Verse 48

---

أَهَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَقۡسَمۡتُمۡ لَا يَنَالُهُمُ ٱللَّهُ بِرَحۡمَةٍۚ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ لَا خَوۡفٌ عَلَيۡكُمۡ وَلَآ أَنتُمۡ تَحۡزَنُونَ

Kāya hēca tē lōka hōta jyān̄cyāviṣayī tumhī jōra dē'ūna śapathapūrvaka sāṅgata hōtē kī yāṁ (jannatī lōkāṁ) cyā vara allāhacī dayā kr̥pā hōṇāra nāhī. (Tyānnā sāṅgitalē jā'īla) kī jannatamadhyē pravēśa karā. Tumacyāvara kasalēhī bhaya nāhī āṇi nā tumhī duḥkhī vhāla
Surah Al-Araf, Verse 49

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَنۡ أَفِيضُواْ عَلَيۡنَا مِنَ ٱلۡمَآءِ أَوۡ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُۚ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَهُمَا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ

Āṇi jahannamavālē jannatacyā lōkānnā hāka dētīla kī āmacyāvara thōḍē pāṇī ṭākā kinvā allāhanē jī rōjī (ājīvikā) tumhālā pradāna kēlī āhē tyātūna thōḍēsē dyā. Tē mhaṇatīla, allāhanē yā dōnhī vastū inkārī lōkāṅkaritā harāma kēlyā āhēta
Surah Al-Araf, Verse 50

---

ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَهۡوٗا وَلَعِبٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ فَٱلۡيَوۡمَ نَنسَىٰهُمۡ كَمَا نَسُواْ لِقَآءَ يَوۡمِهِمۡ هَٰذَا وَمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ

Jyānnī āpalyā dīna (dharmā) lā manōran̄jana āṇi khēḷa-tamāśā banavilē āhē āṇi jyānnā aihika jīvanānē dhōkyāta ṭākalē yāstava āja āmhī tyān̄cā visara pāḍū jyāpramāṇē tē yā divasālā visaralē hōtē āṇi āmacyā āyatīn̄cā inkāra karīta rāhilē
Surah Al-Araf, Verse 51

---

وَلَقَدۡ جِئۡنَٰهُم بِكِتَٰبٖ فَصَّلۡنَٰهُ عَلَىٰ عِلۡمٍ هُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

Āṇi āmhī tyān̄cyājavaḷa jñānāvara ādhārīta ēka grantha savistara varṇanāsaha pāṭhavilā āhē jō mārgadarśana āṇi dayā āhē tyā lōkāṅkaritā jē īmāna rākhatāta
Surah Al-Araf, Verse 52

---

هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا تَأۡوِيلَهُۥۚ يَوۡمَ يَأۡتِي تَأۡوِيلُهُۥ يَقُولُ ٱلَّذِينَ نَسُوهُ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّ فَهَل لَّنَا مِن شُفَعَآءَ فَيَشۡفَعُواْ لَنَآ أَوۡ نُرَدُّ فَنَعۡمَلَ غَيۡرَ ٱلَّذِي كُنَّا نَعۡمَلُۚ قَدۡ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ

Kāya tē yācyā antima nirṇayācī vāṭa pāhāta āhē? Jyā divaśī yācā antima nirṇaya yē'ūna pōhōcēla, tara jyā lōkānnī yāpūrvī yācā visara pāḍalā, tē mhaṇatīla kī āmacyā pālanakartyācē rasūla (paigambara) satya ghē'ūna ālē, tara kāya kōṇī āmacī śiphārasa karaṇārā āhē, jyānē āmacyāsāṭhī śiphārasa karāvī? Kinvā āmhālā dusaṟyāndā (jagāta) pāṭhavilē gēlē asatē, tara tyākhērīja karma kēlē asatē, jē (pūrvī) karīta rāhilō. Tyānnī svataḥlā nukasānagrasta kēlē āṇi jyā gōṣṭī manānē racata rāhilē, tyān̄cyāpāsūna haravalyā
Surah Al-Araf, Verse 53

---

إِنَّ رَبَّكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يُغۡشِي ٱلَّيۡلَ ٱلنَّهَارَ يَطۡلُبُهُۥ حَثِيثٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ وَٱلنُّجُومَ مُسَخَّرَٰتِۭ بِأَمۡرِهِۦٓۗ أَلَا لَهُ ٱلۡخَلۡقُ وَٱلۡأَمۡرُۗ تَبَارَكَ ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Niḥsanśaya tumacā svāmī va pālanahāra allāhaca āhē, jyānē ākāśānnā va jaminīlā sahā divasānta banavilē, āṇi maga arśa (sinhāsanā) vara ucca sthira jhālā. Tō rātrīlā divasānē aśā prakārē lapavitō kī tī tyālā druta gatīnē yē'ūna dharatē āṇi sūrya va candra āṇi tāṟyānnā kāmāsa ṭhēvalē kāraṇa tē tyācyā hukūmādhīna āhēta. Aikā, tyācīca nirmitī āṇi ādēśahī tyācāca āhē. Samasta viśvācā pālanakartā mōṭhā barakatavālā (samr̥d'dhaśālī) āhē
Surah Al-Araf, Verse 54

---

ٱدۡعُواْ رَبَّكُمۡ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةًۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ

Āpalyā pālanakartyā (allāha) lā namratāpūrvaka āṇi haḷū āvājātahī pukārata jā. Allāha maryādēcē ullaṅghana karaṇāṟyānśī prēma rākhata nāhī
Surah Al-Araf, Verse 55

---

وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَا وَٱدۡعُوهُ خَوۡفٗا وَطَمَعًاۚ إِنَّ رَحۡمَتَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

Āṇi dharatīta sudhāraṇā jhālyānantara bighāḍa nirmāṇa karū nakā, āṇi bhaya va āśēsaha tyācī upāsanā karā. Niḥsanśaya allāhacī dayā nēka sadācārī lōkān̄cyā nikaṭa āhē
Surah Al-Araf, Verse 56

---

وَهُوَ ٱلَّذِي يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَقَلَّتۡ سَحَابٗا ثِقَالٗا سُقۡنَٰهُ لِبَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَنزَلۡنَا بِهِ ٱلۡمَآءَ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ كَذَٰلِكَ نُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ

Āṇi tōca allāha āhē jō āpalyā dayēnē prathama śubha samācārāsāṭhī vāṟyānnā pāṭhavitō, yēthēparyanta kī jēvhā tē jaḍa ḍhagānnā lādūna yētāta tēvhā āmhī tyānnā ēkhādyā kōraḍyā jaminīcyā diśēnē hāṅkatō, maga tyādvārē pāṇyācā varṣāva karatō, maga tyādvārē pratyēka prakāracī phaḷē kāḍhatō. Āmhī aśāca prakārē mēlēlyānnā bāhēra kāḍhū yāsāṭhī kī tumhī vicāra cintana karāvē
Surah Al-Araf, Verse 57

---

وَٱلۡبَلَدُ ٱلطَّيِّبُ يَخۡرُجُ نَبَاتُهُۥ بِإِذۡنِ رَبِّهِۦۖ وَٱلَّذِي خَبُثَ لَا يَخۡرُجُ إِلَّا نَكِدٗاۚ كَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَشۡكُرُونَ

Āṇi cāṅgalī (pāka) jamīna āpalyā pālanakartyācyā ādēśānē āpalī rōpaṭē (pīka) ugavatē āṇi kharāba jamīna phāra kamī ugavatē aśā prakārē āmhī niśāṇyān̄cē anēka prakārē varṇana karatō, tyā lōkāṅkaritā jē kr̥tajñatā vyakta karatāta
Surah Al-Araf, Verse 58

---

لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ

Āmhī nūha (alaihis'salāma) yānnā tyān̄cyā janasamūhākaḍē pāṭhavilē tēvhā tē mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Allāhacī upāsanā karatā. Tyācyākhērīja tumacā dusarā kōṇīhī upāsya (mābūda) nāhī. Niḥsanśaya malā tumacyābaddala mōṭhyā divasācyā śikṣā-yātanēcē bhaya vāṭatē
Surah Al-Araf, Verse 59

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ

Tyān̄cyā janasamūhācē saradāra mhaṇālē, tumhī āmhālā ughaḍa aśā mārgabhraṣṭatēta disata āhāta
Surah Al-Araf, Verse 60

---

قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي ضَلَٰلَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Nūha mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Mī mārgabhraṣṭa nāhī. Tathāpi samasta viśvācyā pālanakartyācā paigambara āhē
Surah Al-Araf, Verse 61

---

أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنصَحُ لَكُمۡ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

Tumhālā āpalyā pālanakartyācā sandēśa pōhacavitō āṇi tumacyā bhalyācē karīta āhē āṇi allāhatarphē tē jñāna bāḷagatō jē jñāna tumhī bāḷagata nāhī
Surah Al-Araf, Verse 62

---

أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡ وَلِتَتَّقُواْ وَلَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

Kāya tumhālā āścarya vāṭatē kī tumacyā pālanakartyātarphē tumacyāca janasamūhācyā ēkā māṇasāvara ēkhādī bōdhapūrṇa gōṣṭa yētē, yāsāṭhī kī tumhālā sacēta karāvē āṇi tumhī allāhacē bhaya rākhūna vāgāvē yāsāṭhī kī tumacyāvara dayā kēlī jāvī
Surah Al-Araf, Verse 63

---

فَكَذَّبُوهُ فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَأَغۡرَقۡنَا ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمًا عَمِينَ

Tara tyānnī nūhalā khōṭē ṭharavilē, maga āmhī nūha āṇi tyān̄cyā anuyāyīnnā naukēta vācavilē āṇi jyānnī āmacyā āyatīn̄cā (niśāṇyān̄cā) inkāra kēlā, tyānnā buḍavūna ṭākalē. Niḥsanśaya tō ēka āndhaḷā janasamūha hōtā
Surah Al-Araf, Verse 64

---

۞وَإِلَىٰ عَادٍ أَخَاهُمۡ هُودٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ

Āṇi āda janasamūhākaḍē tyān̄cā bhā'ū hūda yānnā (paigambara mhaṇūna) pāṭhavilē. Tē mhaṇālē, hē mājhyā jātī-bāndhavānō! Allāhacī upāsanā karā, tyācyākhērīja tumacā kōṇīhī upāsya nāhī. Kāya tumhī bhita nāhī
Surah Al-Araf, Verse 65

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي سَفَاهَةٖ وَإِنَّا لَنَظُنُّكَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ

Tyān̄cyā janasamūhānē kāphira saradāra mhaṇālē, āmhālā tumhī mūrkha āhāta asē vāṭatē. Khātrīnē āmhī tumhālā khōṭyāmpaikī samajatō
Surah Al-Araf, Verse 66

---

قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي سَفَاهَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Hūda mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Mī mūrkha nāhī, parantu sāṟyā jagācyā pālanakartyācā rasūla (paigambara) āhē
Surah Al-Araf, Verse 67

---

أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنَا۠ لَكُمۡ نَاصِحٌ أَمِينٌ

Mī tumhālā āpalyā pālanakartyācā sandēśa pōhacavitō, āṇi tumacā prāmāṇika hitacintaka āhē
Surah Al-Araf, Verse 68

---

أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ قَوۡمِ نُوحٖ وَزَادَكُمۡ فِي ٱلۡخَلۡقِ بَصۜۡطَةٗۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

Kāya tumhālā āścarya vāṭatē kī tumacyā pālanakartyātarphē ēkhādī bōdhapūrṇa gōṣṭa tumacyātalyāca ēkā māṇasājavaḷa ālī āhē, yāsāṭhī kī tyānē tumhālā sacēta karāvē. Smaraṇa karā, jēvhā allāhanē tumhālā nūhacyā janasamūhānantara tyān̄cyā jāgī kēlē āṇi tumacā śarīra-bāndhā adhika vāḍhavilā, yāstava tumhī allāhacyā kr̥pā dēṇagyān̄cē smaraṇa karā yāsāṭhī kī saphala vhāvē
Surah Al-Araf, Verse 69

---

قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِنَعۡبُدَ ٱللَّهَ وَحۡدَهُۥ وَنَذَرَ مَا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ

Janasamūhācē lōka mhaṇālē, kāya tumhī āmacyājavaḷa ēvaḍhyāsāṭhī ālā āhāta kī āmhī phakta ēka allāhacī upāsanā karāvī āṇi āpalyā vāḍavaḍilān̄cyā upāsya daivatān̄cā tyāga karāvā.1 Tēvhā jyā gōṣṭīcī tumhī āmhālā dhamakī dēta āhāta, tī āṇā jara tumhī saccē asāla
Surah Al-Araf, Verse 70

---

قَالَ قَدۡ وَقَعَ عَلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ رِجۡسٞ وَغَضَبٌۖ أَتُجَٰدِلُونَنِي فِيٓ أَسۡمَآءٖ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّا نَزَّلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٖۚ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ

Hūda mhaṇālē, tumacyā pālanakartyātarphē tumacyāvara śikṣā āṇi prakōpa yē'ūnaca pōhacalā. Kāya tumhī mājhyāśī kāhī aśā nāvānviṣayī vāda ghālatā, jē tumhī āṇi tumacyā vāḍavaḍilānnī ṭhēvūna ghētalēta jyān̄cē kasalēhī pramāṇa allāhanē utaravilē nāhī. Tumhī pratikṣā karā. Tumacyāsōbata mīdēkhīla pratikṣā karatō
Surah Al-Araf, Verse 71

---

فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَقَطَعۡنَا دَابِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۖ وَمَا كَانُواْ مُؤۡمِنِينَ

Tēvhā āmhī tyānnā āṇi tyān̄cyā anuyāyīnnā āpalyā dayēnē vācavūna ghētalē āṇi tyā lōkān̄cī muḷē kāpūna ṭākalī, jyānnī āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavilē āṇi tē īmānadhāraka navhatē
Surah Al-Araf, Verse 72

---

وَإِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ هَٰذِهِۦ نَاقَةُ ٱللَّهِ لَكُمۡ ءَايَةٗۖ فَذَرُوهَا تَأۡكُلۡ فِيٓ أَرۡضِ ٱللَّهِۖ وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

Āṇi samūdakaḍē tyān̄cā bhā'ū sŏlēha (pāṭhavilē). Sŏlēha mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Allāhacī upāsanā karā, tyācyākhērīja tumacā kōṇīhī mābūda (upāsya) nāhī. Tumacyājavaḷa tumacyā pālanakartyātarphē pramāṇa yē'ūna pōhōcalē. Hī allāhacī sāṇḍaṇī tumacyākaritā niśāṇī āhē, tilā allāhacyā dharatīta khāṇyā (caraṇyā) sāṭhī sōḍūna dyā. Tilā vā'īṭa irādyānē hāta lāvū nakā, an'yathā duḥkhadāyaka azāba tumhālā yē'ūna dharēla
Surah Al-Araf, Verse 73

---

وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ عَادٖ وَبَوَّأَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَتَّخِذُونَ مِن سُهُولِهَا قُصُورٗا وَتَنۡحِتُونَ ٱلۡجِبَالَ بُيُوتٗاۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ

Āṇi tumhī tyā avastha'ān̄cē smaraṇa karā jēvhā (allāhanē) tumhālā āda (janasamūhā) nantara khalīphā banavilē āṇi yā dharatīta tumhālā rāhaṇyācī jāgā dilī. Tumhī samatala jaminīvara gharē banavitā āṇi parvatānnā kōrūna ghara banavitā, tēvhā allāhacyā kr̥pā dēṇagyān̄cē smaraṇa karā āṇi dharatīta phasāda (utpāta) mājavita phirū nakā
Surah Al-Araf, Verse 74

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لِلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِمَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُمۡ أَتَعۡلَمُونَ أَنَّ صَٰلِحٗا مُّرۡسَلٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قَالُوٓاْ إِنَّا بِمَآ أُرۡسِلَ بِهِۦ مُؤۡمِنُونَ

Tyācyā janasamūhācē ghamēṇḍī saradāra mhaṇālē, āpalyā kamajōra- dubaḷyā lōkānnā, jyānnī īmāna rākhalē hōtē, kāya tumacā pakkā viśvāsa āhē kī sŏlēha āpalyā pālanakartyātarphē pāṭhavilē gēlē āhēta. Tē mhaṇālē kī āmhī tyāvara īmāna rākhatō, jyāsaha tyānnā pāṭhavilē gēlē āhē
Surah Al-Araf, Verse 75

---

قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا بِٱلَّذِيٓ ءَامَنتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ

Garviṣṭha saradāra mhaṇālē, tumhī jyācyāvara īmāna rākhatā, āmhī īmāna rākhata nāhī
Surah Al-Araf, Verse 76

---

فَعَقَرُواْ ٱلنَّاقَةَ وَعَتَوۡاْ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِمۡ وَقَالُواْ يَٰصَٰلِحُ ٱئۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ

Yāstava sāṇḍaṇīlā tyānnī ṭhāra māralē, āṇi āpalyā pālanakartyācī avajñā kēlī āṇi mhaṇālē, hē sŏlēha! Jara tumhī paigambara asāla tara āpalī dhamakī pūrṇa karā
Surah Al-Araf, Verse 77

---

فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ

Tara tyānnā bhūkampānē ghērūna ṭākalē āṇi tē āpalyā gharāmmadhyē pālathē paḍūna rāhilē
Surah Al-Araf, Verse 78

---

فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَالَةَ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡ وَلَٰكِن لَّا تُحِبُّونَ ٱلنَّـٰصِحِينَ

Sŏlēha tyān̄cyāpāsūna tōṇḍa phiravūna nighūna gēlē āṇi mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Mī tumhālā āpalyā pālanakartyācā ādēśa pōhacavilā āṇi tumacā hitacintaka rāhilō parantu tumhī hitacintakānśī prēma rākhata nāhīta
Surah Al-Araf, Verse 79

---

وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مَا سَبَقَكُم بِهَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Āṇi (āmhī) lūtalā (pāṭhavilē) jēvhā tē āpalyā lōkānnā mhaṇālē, kī tumhī asē vā'īṭa kr̥tya karatā, jē tumacyāpūrvī sāṟyā jagāta kōṇīhī kēlē nāhī
Surah Al-Araf, Verse 80

---

إِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ مُّسۡرِفُونَ

Tumhī puruṣānśī sambhōga karatā, striyānnā sōḍūna, kimbahunā tumhī tara maryādā pāra kēlī āhē
Surah Al-Araf, Verse 81

---

وَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوهُم مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ

Āṇi tyān̄cyā janasamūhālā kāhī uttara dētā ālē nāhī yākhērīja kī āpasāta mhaṇū lāgalē kī yā lōkānnā vastībāhēra ghālavā. Hē mōṭhē pāka sāpha (satśīla, pavitra) banatāta
Surah Al-Araf, Verse 82

---

فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ

Jēvhā āmhī tyānnā (lūtalā) āṇi tyān̄cyā kuṭumbiyānnā vācavilē tyān̄cyā patnīkhērīja, kāraṇa tī tyāca lōkāmpaikī rāhilī, jē (azābagrasta) rāhilēta
Surah Al-Araf, Verse 83

---

وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ

Āṇi āmhī tyān̄cyāvara ēka navīna prakāracā pā'ūsa pāḍalā tēvhā baghā tarī, tyā aparādhyān̄cā kasā śēvaṭa jhālā
Surah Al-Araf, Verse 84

---

وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ فَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

Āṇi (āmhī) madayanakaḍē tyān̄cē bhā'ū śō'aiba yānnā pāṭhavilē. Śō'aiba mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Tumhī allāhacī upāsanā karā, tyācyākhērīja tumacā kōṇīhī mābūda nāhī tumacyā pālanakartyātarphē tumacyājavaḷa spaṣṭa niśāṇī yē'ūna pōhōcalī āhē. Tēvhā tumhī māpa tōla purēpūra karīta jā, āṇi lōkānnā tyān̄cyā cīja-vastū kamī karūna dē'ū nakā āṇi sāṟyā dharatīvara, sudhāraṇā kēlī gēlyānantara phasāda (utpāta-upadrava) pasaravū nakā. Hē tumacyāsāṭhī lābhadāyaka āhē jara tumhī īmāna rākhāla
Surah Al-Araf, Verse 85

---

وَلَا تَقۡعُدُواْ بِكُلِّ صِرَٰطٖ تُوعِدُونَ وَتَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَتَبۡغُونَهَا عِوَجٗاۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ كُنتُمۡ قَلِيلٗا فَكَثَّرَكُمۡۖ وَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

Āṇi tumhī pratyēka rastyāvara tyānnā dhamakī dēṇyāsāṭhī āṇi allāhacyā mārgāpāsūna rōkhaṇyāsāṭhī, jyānnī allāhavara īmāna rākhalē, basū nakā āṇi tyāta cūkā śōdhata, āṇi smaraṇa karā jēvhā tumhī saṅkhyēnē kamī hōtē, allāhanē tumhālā jāsta kēlē maga pāhā utpātī lōkān̄cā śēvaṭa kasā jhālā
Surah Al-Araf, Verse 86

---

وَإِن كَانَ طَآئِفَةٞ مِّنكُمۡ ءَامَنُواْ بِٱلَّذِيٓ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَطَآئِفَةٞ لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ فَٱصۡبِرُواْ حَتَّىٰ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ بَيۡنَنَاۚ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ

Āṇi jara tumacyāpaikī kāhī lōkānnī tyā ādēśāvara īmāna rākhalē, jyāsaha malā pāṭhavilē gēlē āhē āṇi kāhīnnī īmāna rākhalē nāhī tara thōḍā dhīra-sanyama rākhā. Yēthēparyarnta kī allāhanē āmacyā daramyāna phaisalā karāvā āṇi tō sarvānta uttama phaisalā karaṇārā āhē
Surah Al-Araf, Verse 87

---

۞قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَنُخۡرِجَنَّكَ يَٰشُعَيۡبُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَكَ مِن قَرۡيَتِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۚ قَالَ أَوَلَوۡ كُنَّا كَٰرِهِينَ

Tyān̄cyā janasamūhācē ghamēṇḍī ahaṅkārī saradāra mhaṇālē, hē śō'aiba! Āmhī tumhālā āṇi tumacyā sōbatacyā īmāna rākhaṇāṟyānnā avaśya āpalyā nagarātūna bāhēra ghālavū an'yathā tumhī parata āmacyā dharmāta yā. Tē mhaṇālē, kāya āmhālā tyācā kiḷasa yēta asalā tarīhī
Surah Al-Araf, Verse 88

---

قَدِ ٱفۡتَرَيۡنَا عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا إِنۡ عُدۡنَا فِي مِلَّتِكُم بَعۡدَ إِذۡ نَجَّىٰنَا ٱللَّهُ مِنۡهَاۚ وَمَا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّعُودَ فِيهَآ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ رَبُّنَاۚ وَسِعَ رَبُّنَا كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ عَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡنَاۚ رَبَّنَا ٱفۡتَحۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَ قَوۡمِنَا بِٱلۡحَقِّ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰتِحِينَ

(Asē kēlyāsa) āmhī tara allāhavara khōṭā ārōpa ṭhēvū jara tumacyā dharmāta paratūna ālō. Vāstavika allāhanē āmhālā tyātūna mukta kēlē āhē āṇi āmacyāsāṭhī tyāta punhā parataṇē śakya nāhī, parantu hē kī allāha jara icchila, jō āmacā svāmī, pālanakartā āhē. Āmacyā pālanakartyānē pratyēka gōṣṭīsa āpalyā jñānānē ghērūna ṭhēvalē āhē. Āmhī āpalyā allāhavaraca bharōsā kēlā āhē. Hē āmacyā pālanakartyā! Āmacyā āṇi āmacyā lōkān̄cyā daramyāna phaisalā kara satyāsaha āṇi tū sarvānta uttama phaisalā karaṇārā āhē
Surah Al-Araf, Verse 89

---

وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَئِنِ ٱتَّبَعۡتُمۡ شُعَيۡبًا إِنَّكُمۡ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ

Āṇi tyān̄cyā janasamūhācyā inkārī saradārānnī mhaṭalē kī jara tumhī śō'aibacē anusaraṇa kēlē tara nukasāna bhōgaṇāṟyāmpaikī vhāla
Surah Al-Araf, Verse 90

---

فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ

Tara tyānnā bhūkampānē yē'ūna ghēralē, yāstava tē āpalyā gharāmmadhyē pālathē paḍūna rāhilē
Surah Al-Araf, Verse 91

---

ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَاۚ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَانُواْ هُمُ ٱلۡخَٰسِرِينَ

Jyānnī śō'aibalā khōṭē ṭharavilē, tyān̄cī aśī avasthā jhālī kī jaṇū tyā (gharāṁ) madhyē kadhī rāhataca navhatē. Jhyānnī śō'aibalā khōṭē ṭharavilē, tē lōka hānigrasta jhālē
Surah Al-Araf, Verse 92

---

فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡۖ فَكَيۡفَ ءَاسَىٰ عَلَىٰ قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ

Tyā vēḷī śō'aiba tyān̄cyākaḍūna tōṇḍa phiravūna nighūna gēlē āṇi mhaṇālē kī hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Mī āpalyā pālanakartyācā sandēśa tumacyāparyanta pōhacavilā āṇi mī tumacē hitacintana kēlē, maga mī tyā inkārī lōkāmbaddala duḥkhī kā vhāvē
Surah Al-Araf, Verse 93

---

وَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِي قَرۡيَةٖ مِّن نَّبِيٍّ إِلَّآ أَخَذۡنَآ أَهۡلَهَا بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَضَّرَّعُونَ

Āṇi āmhī jēvhādēkhīla ēkhādyā vastīta paigambara pāṭhavilā, tara tithalyā lōkānnā āmhī rōgarā'ī āṇi kaṣṭa yātanēta jarūra ṭākalē, yāsāṭhī kī tyānnī (lācāra hō'ūna) gayāvayā karāvī
Surah Al-Araf, Verse 94

---

ثُمَّ بَدَّلۡنَا مَكَانَ ٱلسَّيِّئَةِ ٱلۡحَسَنَةَ حَتَّىٰ عَفَواْ وَّقَالُواْ قَدۡ مَسَّ ءَابَآءَنَا ٱلضَّرَّآءُ وَٱلسَّرَّآءُ فَأَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ

Maga āmhī tyā dariradratēlā sampanna avasthēnē badalūna ṭākalē, yēthaparyanta kī jēvhā tē sukhasampanna jhālē āṇi mhaṇū lāgalē kī āmacyā vāḍavaḍilānnāhī cāṅgalyā-vā'īṭa sthitīśī sāmanā karāvā lāgalā, tēvhā āmhī akasmāta tyānnā pakaḍīta ghētalē āṇi jyānnā kaḷālēsud'dhā nāhī
Surah Al-Araf, Verse 95

---

وَلَوۡ أَنَّ أَهۡلَ ٱلۡقُرَىٰٓ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَفَتَحۡنَا عَلَيۡهِم بَرَكَٰتٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِن كَذَّبُواْ فَأَخَذۡنَٰهُم بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ

Āṇi jara tyā śaharān̄cyā rahivāśīnnī īmāna rākhalē asatē āṇi allāhacē bhaya rākhūna ācaraṇa kēlē asatē tara āmhī tyān̄cyākaritā ākāśa va jaminīcyā samr̥d'dhīcē daravājē ughaḍalē asatē. Parantu tyānnī khōṭē ṭharavilē, tēvhā āmhī tyānnā tyān̄cyā durācārāpāyī dharalē
Surah Al-Araf, Verse 96

---

أَفَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا بَيَٰتٗا وَهُمۡ نَآئِمُونَ

Kāya tarīhī yā vastyān̄cē rahivāśī yā gōṣṭīpāsūna niścinta jhālē kī tyān̄cyāvara āmacā azāba rātrīcyā vēḷī yē'ūna kōsaḷāvā, jyā vēḷī tē jhōpēta asāvēta
Surah Al-Araf, Verse 97

---

أَوَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا ضُحٗى وَهُمۡ يَلۡعَبُونَ

Āṇi kāya tyā vastyān̄cē rahivāśī yā gōṣṭīpāsūna bēphikīra jhālē āhēta kī tyān̄cyāvara āmacā azāba divasa caḍhatā yāvā, jyā vēḷī tē khēḷa-tamāśāta magna asāvēta
Surah Al-Araf, Verse 98

---

أَفَأَمِنُواْ مَكۡرَ ٱللَّهِۚ فَلَا يَأۡمَنُ مَكۡرَ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ

Kāya tē allāhacyā yōjanēpāsūna niḍara jhālēta? Tara allāhacyā yōjanēpāsūna nukasāna bhōgaṇārēca niḍara hōtāta
Surah Al-Araf, Verse 99

---

أَوَلَمۡ يَهۡدِ لِلَّذِينَ يَرِثُونَ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِ أَهۡلِهَآ أَن لَّوۡ نَشَآءُ أَصَبۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡۚ وَنَطۡبَعُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ

Tara kāya jē lōka dharatīta, ticyā rahivāśān̄cyā vināśānantara vārasa banalē āhēta, tyānnā hē māhīta jhālē nāhī kī jara āmhī icchilē tara tyān̄cyā aparādhāmpāyī tyānnā saṅkaṭāta ṭākū āṇi tyān̄cyā manānvara mōhara lāvū maga tē aikū na śakāvēta
Surah Al-Araf, Verse 100

---

تِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰ نَقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآئِهَاۚ وَلَقَدۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْ بِمَا كَذَّبُواْ مِن قَبۡلُۚ كَذَٰلِكَ يَطۡبَعُ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِ ٱلۡكَٰفِرِينَ

Yā śaharān̄cyā kāhī ghaṭanā āmhī tumhālā sāṅgata āhōta āṇi tyān̄cē paigambara tyān̄cyājavaḷa pramāṇāsaha ālē, tarīhī jyālā tyānnī agōdara mānalē nāhī tyālā nantara mānaṇyāyōgya jhālē nāhīta. Aśā prakārē allāha inkārī lōkān̄cyā hr̥dayānvara mōhara lāvūna dētō
Surah Al-Araf, Verse 101

---

وَمَا وَجَدۡنَا لِأَكۡثَرِهِم مِّنۡ عَهۡدٖۖ وَإِن وَجَدۡنَآ أَكۡثَرَهُمۡ لَفَٰسِقِينَ

Āṇi āmhālā tyān̄cyātalē adhikānśa lōka vacanācē pālana karatānā āḍhaḷalē nāhīta, āṇi āmhālā tyān̄cyātalē adhikānśa lōka durācārī disalē
Surah Al-Araf, Verse 102

---

ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِم مُّوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَظَلَمُواْ بِهَاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

Maga tyān̄cyānantara āmhī (paigambara) mūsā yānnā āpalyā niśāṇyānsaha phira'auna āṇi tyācyā saradārān̄javaḷa pāṭhavilē tara tyānnī tyā niśāṇyān̄cā hakka adā kēlā nāhī. Maga pāhā, durācārī lōkān̄cā kasā śēvaṭa jhālā
Surah Al-Araf, Verse 103

---

وَقَالَ مُوسَىٰ يَٰفِرۡعَوۡنُ إِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Āṇi mūsā mhaṇālē, hē phira'auna! Mī sāṟyā jagācyā pālanakartyātarphē paigambara āhē
Surah Al-Araf, Verse 104

---

حَقِيقٌ عَلَىٰٓ أَن لَّآ أَقُولَ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ قَدۡ جِئۡتُكُم بِبَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ فَأَرۡسِلۡ مَعِيَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ

Mājhyākaritā hēca uttama āhē kī satyāśivāya allāhaviṣayī kāhī na bōlāvē. Mī tumacyā pālanakartyātarphē ēka mōṭhī niśāṇīhī āṇalī āhē yāstava tū isrā'īlacyā santatīlā mājhyāsōbata pāṭhava
Surah Al-Araf, Verse 105

---

قَالَ إِن كُنتَ جِئۡتَ بِـَٔايَةٖ فَأۡتِ بِهَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ

Tō (phira'auna) mhaṇālā, jara tumhī ēkhādā mōjijā (camatkāra) ghē'ūna ālā asāla tara tō prastuta karā jara tumhī saccē asāla
Surah Al-Araf, Verse 106

---

فَأَلۡقَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ ثُعۡبَانٞ مُّبِينٞ

Maga mūsā yānnī āpalī lāṭhī khālī ṭākalī tara acānaka tyā kāṭhīcā sāpa mōṭhā ajagara banalā
Surah Al-Araf, Verse 107

---

وَنَزَعَ يَدَهُۥ فَإِذَا هِيَ بَيۡضَآءُ لِلنَّـٰظِرِينَ

Āṇi āpalā hāta bāhēra kāḍhalā tara acānaka tō sarva pāhaṇāṟyānsamōra lakhkha camakaṇārā banalā
Surah Al-Araf, Verse 108

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٌ عَلِيمٞ

Phira'aunacyā janasamūhācē saradāra mhaṇālē, hā mōṭhā niṣṇāta jādūgāra āhē
Surah Al-Araf, Verse 109

---

يُرِيدُ أَن يُخۡرِجَكُم مِّنۡ أَرۡضِكُمۡۖ فَمَاذَا تَأۡمُرُونَ

Tō tumhālā tumacyā dēśābāhēra ghālavū icchitō, tēvhā tumacā kāya vicāra āhē
Surah Al-Araf, Verse 110

---

قَالُوٓاْ أَرۡجِهۡ وَأَخَاهُ وَأَرۡسِلۡ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ

Tē mhaṇālē, tumhī tyālā āṇi tyācyā bhāvālā sandhī dyā āṇi śaharāmmadhyē ēkatra karaṇāṟyānnā (davaṇḍī dēṇāṟyānnā) pāṭhavā
Surah Al-Araf, Verse 111

---

يَأۡتُوكَ بِكُلِّ سَٰحِرٍ عَلِيمٖ

Kī tyānnī sarva niṣṇāta jādūgārānnā āpalyā samōra āṇūna hajara karāvē
Surah Al-Araf, Verse 112

---

وَجَآءَ ٱلسَّحَرَةُ فِرۡعَوۡنَ قَالُوٓاْ إِنَّ لَنَا لَأَجۡرًا إِن كُنَّا نَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبِينَ

Āṇi jādūgāra phira'aunajavaḷa ālē āṇi mhaṇālē, āmhī jara saphala jhālō tara āmacyāsāṭhī kāhī mōbadalā āhē kāya
Surah Al-Araf, Verse 113

---

قَالَ نَعَمۡ وَإِنَّكُمۡ لَمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ

Tō mhaṇālā, hōya, āṇi tumhī sarva javaḷacyā lōkāmpaikī vhāla
Surah Al-Araf, Verse 114

---

قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِمَّآ أَن تُلۡقِيَ وَإِمَّآ أَن نَّكُونَ نَحۡنُ ٱلۡمُلۡقِينَ

Jādūgāra mhaṇālē, hē mūsā! Vāṭalyāsa tumhī ṭākā kinvā āmhīca ṭākatō
Surah Al-Araf, Verse 115

---

قَالَ أَلۡقُواْۖ فَلَمَّآ أَلۡقَوۡاْ سَحَرُوٓاْ أَعۡيُنَ ٱلنَّاسِ وَٱسۡتَرۡهَبُوهُمۡ وَجَآءُو بِسِحۡرٍ عَظِيمٖ

(Mūsā) mhaṇālē, tumhīca ṭākā, tara jēvhā tyānnī ṭākalē, tēvhā lōkān̄cī najarabandī kēlī āṇi tyānnā bhayabhīta kēlē āṇi ēka prakāracī mōṭhī jādū dākhavilī
Surah Al-Araf, Verse 116

---

۞وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَلۡقِ عَصَاكَۖ فَإِذَا هِيَ تَلۡقَفُ مَا يَأۡفِكُونَ

Āṇi āmhī mūsālā ādēśa dilā kī āpalī lāṭhī khālī ṭākā, maga acānaka tī tyān̄cyā banavilēlyā khēḷālā giḷū lāgalī
Surah Al-Araf, Verse 117

---

فَوَقَعَ ٱلۡحَقُّ وَبَطَلَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

Tēvhā, satya jāhīra jhālē āṇi tyānnī jē kāhī banavilē hōtē tē sarva gāyaba jhālē
Surah Al-Araf, Verse 118

---

فَغُلِبُواْ هُنَالِكَ وَٱنقَلَبُواْ صَٰغِرِينَ

Yāstava tē lōka yāprasaṅgī parājita jhālē āṇi bahutēka apamānita hō'ūna paratalē
Surah Al-Araf, Verse 119

---

وَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سَٰجِدِينَ

Āṇi jādūgāra sajadyāta paḍalē
Surah Al-Araf, Verse 120

---

قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Mhaṇālē, āmhī īmāna rākhalē sāṟyā jagācyā pālanakartyāvara
Surah Al-Araf, Verse 121

---

رَبِّ مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ

Jō mūsā āṇi hārūna yān̄cāhī pālanakartā āhē
Surah Al-Araf, Verse 122

---

قَالَ فِرۡعَوۡنُ ءَامَنتُم بِهِۦ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَمَكۡرٞ مَّكَرۡتُمُوهُ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لِتُخۡرِجُواْ مِنۡهَآ أَهۡلَهَاۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ

Phira'auna mhaṇālā, tumhī mājhyā ādēśāpūrvīca tyā (mūsā) vara īmāna rākhalē, niścita hē ēka kaṭa-kārasthāna āhē jē tumhī śaharāta tyācyā rahivāśānnā tyātūna bāhēra ghālaviṇyāsāṭhī racalē āhē, yāstava tumhālā lavakaraca māhīta paḍēla
Surah Al-Araf, Verse 123

---

لَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ ثُمَّ لَأُصَلِّبَنَّكُمۡ أَجۡمَعِينَ

Mī tumacā ēka bājūcā hāta āṇi dusaṟyā bājūcā pāya kāpūna ṭākīna, maga tumhā sarvānnā sūḷāvara laṭakavīna
Surah Al-Araf, Verse 124

---

قَالُوٓاْ إِنَّآ إِلَىٰ رَبِّنَا مُنقَلِبُونَ

Tyānnī uttara dilē, āmhī (mēlyāvara) āpalyā pālanakartyā javaḷaca jā'ū
Surah Al-Araf, Verse 125

---

وَمَا تَنقِمُ مِنَّآ إِلَّآ أَنۡ ءَامَنَّا بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا لَمَّا جَآءَتۡنَاۚ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَتَوَفَّنَا مُسۡلِمِينَ

Āṇi tumhī āmacyāta hāca dōṣa pāhilā kī āmhī āpalyā pālanakartyācyā āyatīṁ (cinhāṁ) vara īmāna rākhalē, jēvhā tyā āmacyājavaḷa yē'ūna pōhōcalyā. Hē āmacyā pālanakartyā! Āmacyāvara sabra (dhīra-sanyama) ōta āṇi āmhālā īmānadhāraka asatānāca mr̥tyu dē
Surah Al-Araf, Verse 126

---

وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ أَتَذَرُ مُوسَىٰ وَقَوۡمَهُۥ لِيُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَيَذَرَكَ وَءَالِهَتَكَۚ قَالَ سَنُقَتِّلُ أَبۡنَآءَهُمۡ وَنَسۡتَحۡيِۦ نِسَآءَهُمۡ وَإِنَّا فَوۡقَهُمۡ قَٰهِرُونَ

Āṇi phira'aunacyā janasamūhācē saradāra mhaṇālē, kāya tumhī mūsā āṇi tyācyā lōkānnā asēca sōḍūna dyāla kī tyānnī dharatīvara phasāda (utpāta) karāvā, āṇi tumacā va tumacyā daivatān̄cā tyāga karāvā. Tō mhaṇālā, āmhī tyācyā putrānnā ṭhāra mārū āṇi tyān̄cyā striyānnā jivanta ṭhēvū āṇi āmhī tyān̄cyāvara varcasvaśālī āhōta
Surah Al-Araf, Verse 127

---

قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱللَّهِ وَٱصۡبِرُوٓاْۖ إِنَّ ٱلۡأَرۡضَ لِلَّهِ يُورِثُهَا مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلۡمُتَّقِينَ

Mūsā āpalyā janasamūhācyā lōkānnā mhaṇālē, allāhacī madata ghyā āṇi dhīra-sanyama rākhā, hī dharatī allāhacī āhē. Tō āpalyā dāsāmpaikī jyālā icchitō, ticā uttarādhikārī banavitō āṇi antima saphalatā tyānnāca lābhatē, jē allāhacē bhaya bāḷagatāta
Surah Al-Araf, Verse 128

---

قَالُوٓاْ أُوذِينَا مِن قَبۡلِ أَن تَأۡتِيَنَا وَمِنۢ بَعۡدِ مَا جِئۡتَنَاۚ قَالَ عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يُهۡلِكَ عَدُوَّكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرَ كَيۡفَ تَعۡمَلُونَ

Tē mhaṇālē, tumacyā āgamanāpūrvīhī āmhālā kaṣṭa-yātanā dilyā gēlyā āṇi tumacyā āgamanānantarahī. Mūsā mhaṇālē, lavakaraca tumacā pālanakartā tumacyā śatrūn̄cā sarvanāśa karīla āṇi yā dharatīcā vārasā tumhālā pradāna karīla, maga hē pāhīla kī tumhī kasē ācaraṇa karatā
Surah Al-Araf, Verse 129

---

وَلَقَدۡ أَخَذۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ بِٱلسِّنِينَ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ

Āṇi āmhī phira'aunavālyānnā duṣkāḷa āṇi phaḷān̄cyā utpannāta kamīdvārē ghēralē, yāsāṭhī kī tyānnī bōdha prāpta karāvā
Surah Al-Araf, Verse 130

---

فَإِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡحَسَنَةُ قَالُواْ لَنَا هَٰذِهِۦۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَطَّيَّرُواْ بِمُوسَىٰ وَمَن مَّعَهُۥٓۗ أَلَآ إِنَّمَا طَـٰٓئِرُهُمۡ عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ

Jara tyān̄cyājavaḷa bhalā'ī yētē, tēvhā mhaṇatāta kī hē tara āmacyāsāṭhī vhāyalāca havē āṇi jara kaṣṭa-yātanā yētē, tēvhā mūsā āṇi tyān̄cyā anuyāyīnnā apaśakūnī ṭharavitāta. Aikā, tyān̄cā apaśakūna allāhacyā javaḷa āhē, parantu adhikānśa lōka jāṇata nāhīta
Surah Al-Araf, Verse 131

---

وَقَالُواْ مَهۡمَا تَأۡتِنَا بِهِۦ مِنۡ ءَايَةٖ لِّتَسۡحَرَنَا بِهَا فَمَا نَحۡنُ لَكَ بِمُؤۡمِنِينَ

Āṇi tē mhaṇālē, āmacyājavaḷa jīdēkhīla niśāṇī āmacyāvara jādū karaṇyāsāṭhī āṇāla tarī āmhī tumacyāvara īmāna rākhaṇāra nāhīta
Surah Al-Araf, Verse 132

---

فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلطُّوفَانَ وَٱلۡجَرَادَ وَٱلۡقُمَّلَ وَٱلضَّفَادِعَ وَٱلدَّمَ ءَايَٰتٖ مُّفَصَّلَٰتٖ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ

Maga āmhī tyācyāvara vādaḷa āṇi ṭōḷa āṇi uvā āṇi bēḍūka āṇi rakta pāṭhavilē, vēgavēgaḷyā niśāṇyā, maga tyānnī ghamēṇḍa kēlī āṇi tē aparādhī lōka hōtē
Surah Al-Araf, Verse 133

---

وَلَمَّا وَقَعَ عَلَيۡهِمُ ٱلرِّجۡزُ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ بِمَا عَهِدَ عِندَكَۖ لَئِن كَشَفۡتَ عَنَّا ٱلرِّجۡزَ لَنُؤۡمِنَنَّ لَكَ وَلَنُرۡسِلَنَّ مَعَكَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ

Āṇi jēvhā tyān̄cyāvara ēkhādā azāba (allāhacā prakōpa) yēta asē, tēvhā mhaṇata kī hē mūsā! Āmacyāsāṭhī āpalyā pālanakartyājavaḷa tyā vāyadyādvārē, jō tumhālā dilā, du'ā (prārthanā) karā. Jara tumhī āmacyāvarūna azāba haṭavilā tara avaśya āmhī tumacyāvara īmāna rākhū āṇi tumacyāsōbata isrā'īlacyā putrānnā pāṭhavū
Surah Al-Araf, Verse 134

---

فَلَمَّا كَشَفۡنَا عَنۡهُمُ ٱلرِّجۡزَ إِلَىٰٓ أَجَلٍ هُم بَٰلِغُوهُ إِذَا هُمۡ يَنكُثُونَ

Maga jēvhā āmhī tyān̄cyāvarūna tō azāba ēkā ṭharāvika mudatīparyanta kī tyāparyanta tyānnā pōhacaṇē kramaprāpta hōtē, haṭavita tēvhā tē tvarīta vacana bhaṅga karū lāgata
Surah Al-Araf, Verse 135

---

فَٱنتَقَمۡنَا مِنۡهُمۡ فَأَغۡرَقۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ

Maga āmhī tyācyāśī sūḍa ghētalā arthāta tyānnā samudrāta buḍavilē, yā kāraṇāstava kī tē āmacyā āyatīnnā (niśāṇyānnā) khōṭē ṭharavita, āṇi tyān̄cyābābata gāphīlapaṇā darśavita
Surah Al-Araf, Verse 136

---

وَأَوۡرَثۡنَا ٱلۡقَوۡمَ ٱلَّذِينَ كَانُواْ يُسۡتَضۡعَفُونَ مَشَٰرِقَ ٱلۡأَرۡضِ وَمَغَٰرِبَهَا ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَاۖ وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ ٱلۡحُسۡنَىٰ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ بِمَا صَبَرُواْۖ وَدَمَّرۡنَا مَا كَانَ يَصۡنَعُ فِرۡعَوۡنُ وَقَوۡمُهُۥ وَمَا كَانُواْ يَعۡرِشُونَ

Āṇi āmhī tyā lōkānnā jē atiśaya durbala samajalē jāta, tyā dharatīcyā pūrva āṇi paścimēcē mālaka banavilē, jicyāta āmhī samr̥d'dhī rākhalī āhē āṇi tumacyā pālanakartyācā nēka vāyadā banī isrā'īlaviṣayī, tyān̄cyā dhīra-sanyamāmuḷē pūrṇa jhālā āṇi āmhī phira'auna āṇi tyācyā janasamūhānē banavilēlyā kārakhān'yānnā āṇi jyā un̄ca imāratī tē ubhārata, sarvakāhī kṣata-vikṣata karūna ṭākalē
Surah Al-Araf, Verse 137

---

وَجَٰوَزۡنَا بِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡبَحۡرَ فَأَتَوۡاْ عَلَىٰ قَوۡمٖ يَعۡكُفُونَ عَلَىٰٓ أَصۡنَامٖ لَّهُمۡۚ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱجۡعَل لَّنَآ إِلَٰهٗا كَمَا لَهُمۡ ءَالِهَةٞۚ قَالَ إِنَّكُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ

Āṇi āmhī banū isrā'īla (islā'īcyā mulānnā) lā samudrāpalīkaḍē utaravilē, maga tyān̄cē ēkā aśā jamātījavaḷūna jāṇē jhālē, jī āpalyā kāhī mūrtyā (pratimā) ghē'ūna basalī hōtī. (Tyānnā pāhūna hē lōka) mhaṇālē, hē mūsā! Āmacyāsāṭhī sud'dhā asēca upāsya ṭharavūna dyā, jaśī yān̄cī hī daivatē āhēta. Mūsā mhaṇālē, kharōkhara, tumhā lōkānta mōṭhī mūrkhatā āhē
Surah Al-Araf, Verse 138

---

إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ مُتَبَّرٞ مَّا هُمۡ فِيهِ وَبَٰطِلٞ مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

Hē lōka jyā kāmāta guntalē āhēta tē naṣṭa kēlē jā'īla āṇi tyān̄cē hē kāma kēvaḷa asatya āhē
Surah Al-Araf, Verse 139

---

قَالَ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِيكُمۡ إِلَٰهٗا وَهُوَ فَضَّلَكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

Pharmāvilē, kāya allāhakhērīja an'ya ēkhādyālā tumacā mābūda (upāsya) ṭharavūna dē'ū? Vāstavika tyānē samasta jagātīla lōkānvara tumhālā prādhān'ya pradāna kēlē āhē
Surah Al-Araf, Verse 140

---

وَإِذۡ أَنجَيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُقَتِّلُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ

Āṇi tī vēḷa āṭhavā, jēvhā āmhī tumhālā phira'aunacyā lōkāmpāsūna vācavilē jē tumhālā sakta śikṣā dēta asata. Tumacyā putrān̄cī hatyā karīta āṇi tumacyā striyānnā jivanta sōḍūna dēta āṇi yāta tumacyā pālanakartyātarphē phāra mōṭhī parīkṣā hōtī
Surah Al-Araf, Verse 141

---

۞وَوَٰعَدۡنَا مُوسَىٰ ثَلَٰثِينَ لَيۡلَةٗ وَأَتۡمَمۡنَٰهَا بِعَشۡرٖ فَتَمَّ مِيقَٰتُ رَبِّهِۦٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗۚ وَقَالَ مُوسَىٰ لِأَخِيهِ هَٰرُونَ ٱخۡلُفۡنِي فِي قَوۡمِي وَأَصۡلِحۡ وَلَا تَتَّبِعۡ سَبِيلَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

Āṇi āmhī mūsā yānnā tīsa rātrīn̄cā vāyadā dilā āṇi dahā adhika rātrīnnī tō pūrṇa kēlā, aśā prakārē tyān̄cyā pālanakartyācā avadhī pūrṇa cāḷīsa rātrīn̄cā jhālā āṇi mūsā, āpalā bhā'ū hārūnalā mhaṇālē, mī (gēlyā) nantara yā (lōkāṁ) cī vyavasthā rākhā āṇi sudhāraṇā karīta rāhā āṇi upadravī va utpātī lōkān̄cyā mārgācē anusaraṇa karū nakā
Surah Al-Araf, Verse 142

---

وَلَمَّا جَآءَ مُوسَىٰ لِمِيقَٰتِنَا وَكَلَّمَهُۥ رَبُّهُۥ قَالَ رَبِّ أَرِنِيٓ أَنظُرۡ إِلَيۡكَۚ قَالَ لَن تَرَىٰنِي وَلَٰكِنِ ٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡجَبَلِ فَإِنِ ٱسۡتَقَرَّ مَكَانَهُۥ فَسَوۡفَ تَرَىٰنِيۚ فَلَمَّا تَجَلَّىٰ رَبُّهُۥ لِلۡجَبَلِ جَعَلَهُۥ دَكّٗا وَخَرَّ مُوسَىٰ صَعِقٗاۚ فَلَمَّآ أَفَاقَ قَالَ سُبۡحَٰنَكَ تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

Āṇi jēvhā mūsā āmacyā vēḷēvara ālē, āṇi tyān̄cyā pālanakartyānē tyān̄cyāśī sambhāṣaṇa kēlē tēvhā tyānnī vinantī kēlī, hē mājhyā pālanakartyā! Malā āpalē darśana ghaḍū dē, mī ēka kṣaṇa tulā pāhūna ghē'ū. Ādēśa jhālā kī, tumhī malā kadhīhī pāhū śakaṇāra nāhī, parantu tumhī yā parvatākaḍē pāhāta rāhā, jara tō āpalyā jāgī sthira ubhā rāhilā tara tumhīhī malā pāhū śakāla. Maga tyān̄cyā pālanakatyārtanē jēvhā tyā parvatāvara prakāśa ṭākalā tēvhā tyā divya tējānē tyācē tukaḍē tukaḍē jhālē āṇi mūsā bēśud'dha hō'ūna khālī paḍalē, maga jēvhā śud'dhīvara ālē tēvhā mhaṇālē, niḥsanśaya (hē allāha) tū pavitra āhēsa. Mī tujhyājavaḷa āpalyā aparādhān̄cī kṣamā māgatō āṇi sarvānta prathama tujhyāvara īmāna rākhatō
Surah Al-Araf, Verse 143

---

قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ إِنِّي ٱصۡطَفَيۡتُكَ عَلَى ٱلنَّاسِ بِرِسَٰلَٰتِي وَبِكَلَٰمِي فَخُذۡ مَآ ءَاتَيۡتُكَ وَكُن مِّنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ

Allāhanē pharmāvilē, hē mūsā! Mī āpalī paigambarī āṇi āpalyāśī kēlēlyā sambhāṣaṇādvārē itara lōkānvara tumhālā śrēṣṭhatā pradāna kēlī āhē tēvhā jē kāhī mī tumhālā pradāna kēlē āhē, tyācā svīkāra karā āṇi kr̥tajñatā vyakta karā
Surah Al-Araf, Verse 144

---

وَكَتَبۡنَا لَهُۥ فِي ٱلۡأَلۡوَاحِ مِن كُلِّ شَيۡءٖ مَّوۡعِظَةٗ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ فَخُذۡهَا بِقُوَّةٖ وَأۡمُرۡ قَوۡمَكَ يَأۡخُذُواْ بِأَحۡسَنِهَاۚ سَأُوْرِيكُمۡ دَارَ ٱلۡفَٰسِقِينَ

Āṇi āmhī kāhī taktyānvara pratyēka prakāracā bōdha-upadēśa āṇi pratyēka gōṣṭīcā tapaśīla tyānnā lihūna dilā. Tumhī tyānnā pūrṇa śaktī-sāmarthyānē dharā āṇi āpalyā lōkānnā tākīda karā kī tyātalyā cāṅgalyā ādēśānusāra ācaraṇa karā. Ātā lavakaraca tumhā lōkānnā tyā durācārī lōkān̄cē sthāna dākhavitō
Surah Al-Araf, Verse 145

---

سَأَصۡرِفُ عَنۡ ءَايَٰتِيَ ٱلَّذِينَ يَتَكَبَّرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلرُّشۡدِ لَا يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلۡغَيِّ يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗاۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ

Mī aśā lōkānnā āpalyā āyatīmpāsūna vimukhaca ṭhēvīna, jē jagāta ghamēṇḍa karatāta, jyācā tyānnā kāhīca adhikāra nāhī. Jara tē sarva niśāṇyā pāhūnahī ghētīla tarīhī tyā n̄cyāvara īmāna rākhaṇāra nāhīta āṇi jara tē satya mārga pāhūnahī ghētīla tarī tyālā āpalā mārga ṭharaviṇāra nāhīta, āṇi jara tē mārgabhraṣṭatā pāhatīla tara tilā āpalā mārga banavatīla. Hē aśāsāṭhī kī tyānnī āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavilē āṇi tyān̄cyāpāsūna gāphīla rāhilē
Surah Al-Araf, Verse 146

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَلِقَآءِ ٱلۡأٓخِرَةِ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡۚ هَلۡ يُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

Āṇi tē lōka jyānnī āmacyā āyatīnnā āṇi ākhiratacyā yēṇyālā khōṭē ṭharavilē, tyān̄cē sarva ācaraṇa vāyā gēlē, tyānnā taśīca yātanā dilī jā'īla, jasē karma tē karīta hōtē
Surah Al-Araf, Verse 147

---

وَٱتَّخَذَ قَوۡمُ مُوسَىٰ مِنۢ بَعۡدِهِۦ مِنۡ حُلِيِّهِمۡ عِجۡلٗا جَسَدٗا لَّهُۥ خُوَارٌۚ أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّهُۥ لَا يُكَلِّمُهُمۡ وَلَا يَهۡدِيهِمۡ سَبِيلًاۘ ٱتَّخَذُوهُ وَكَانُواْ ظَٰلِمِينَ

Āṇi mūsācyā janasamūhānē tyān̄cyā paścāta āpalyā dāgin'yānnī ēka vāsarū banavūna tyālā upāsya daivata banavilē, jō ēka ākāra mātra hōtā jyāta ēka āvāja (dhvanī) hōtā. Kāya tyānnī hē nāhī pāhilē kī tē (vāsarū) tyān̄cyāśī bōlatahī navhatē āṇi nā tyānnā mārgadarśana karīta hōtē tyālā tyānnī (daivata) banavilē āṇi mōṭhē an'yāyācē kr̥tya kēlē
Surah Al-Araf, Verse 148

---

وَلَمَّا سُقِطَ فِيٓ أَيۡدِيهِمۡ وَرَأَوۡاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ ضَلُّواْ قَالُواْ لَئِن لَّمۡ يَرۡحَمۡنَا رَبُّنَا وَيَغۡفِرۡ لَنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

Āṇi jēvhā lajjita jhālē āṇi jāṇūna ghētalē kī kharōkhara tē lōka vāṭa cukūna bahakalē, mhaṇū lāgalē kī jara āmacyā pālanakartyānē āmacyāvara dayā kēlī nāhī āṇi āmacē aparādha māpha kēlē nāhīta tara khātrīnē āmhī nukasāna bhōgaṇāṟyāmpaikī hō'ū
Surah Al-Araf, Verse 149

---

وَلَمَّا رَجَعَ مُوسَىٰٓ إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ غَضۡبَٰنَ أَسِفٗا قَالَ بِئۡسَمَا خَلَفۡتُمُونِي مِنۢ بَعۡدِيٓۖ أَعَجِلۡتُمۡ أَمۡرَ رَبِّكُمۡۖ وَأَلۡقَى ٱلۡأَلۡوَاحَ وَأَخَذَ بِرَأۡسِ أَخِيهِ يَجُرُّهُۥٓ إِلَيۡهِۚ قَالَ ٱبۡنَ أُمَّ إِنَّ ٱلۡقَوۡمَ ٱسۡتَضۡعَفُونِي وَكَادُواْ يَقۡتُلُونَنِي فَلَا تُشۡمِتۡ بِيَ ٱلۡأَعۡدَآءَ وَلَا تَجۡعَلۡنِي مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ

Āṇi jēvhā mūsā āpalyā janasamūhākaḍē parata ālē krōdha āṇi duḥkhāta buḍālēlē, tēvhā mhaṇālē, tumhī mājhyā paścātahī mōṭhī vā'īṭa harakata kēlī. Kāya āpalyā pālanakartyācyā ādēśāpūrvīca tumhīhī ghā'ī kēlī āṇi tvarēnē taktē ēkā bājūlā ṭākalē āṇi āpalā bhā'ū hārūnacē ḍōkē dharūna tyālā āpalyākaḍē ōḍhū lāgalē. (Hārūna) mhaṇālē, hē mājhyā mātēpāsūna janmalēlē! Yā lōkānnī malā phāra kamakuvata jāṇalē āṇi bahutēka tyānnī malā ṭhāra kēlē asatē. Tēvhā tumhī mājhyā śatrūnnā hasavū nakā āṇi mājhī gaṇanā yā atyācārī lōkāmmadhyē karū nakā
Surah Al-Araf, Verse 150

---

قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَلِأَخِي وَأَدۡخِلۡنَا فِي رَحۡمَتِكَۖ وَأَنتَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ

(Mūsā) mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Mājhyā āṇi mājhyā bhāvācyā cukā māpha kara āṇi āmhā dōghānnā āpalyā dayēta dākhala kara āṇi tū dayā karaṇāṟyāmmadhyē sarvādhika dayā karaṇārā āhēsa
Surah Al-Araf, Verse 151

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ سَيَنَالُهُمۡ غَضَبٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَذِلَّةٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُفۡتَرِينَ

Niḥsanśaya, jyā lōkānnī vāsarācī upāsanā kēlī, tyān̄cyāvara lavakaraca tyān̄cyā pālanakartyātarphē prakōpa āṇi apamāna yā jagācyā jīvanātaca kōsaḷēla āṇi āmhī khōṭā ārōpa ṭhēvaṇāṟyānnā aśīca śikṣā dētō
Surah Al-Araf, Verse 152

---

وَٱلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِهَا وَءَامَنُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ

Āṇi jyā lōkānnī duṣkarmē kēlīta, tyānantara tyānnī tyābaddala kṣamā-yācanā kēlī āṇi īmāna rākhalē tara tumacā pālanakartā tyā kṣamā-yācanēnantara aparādha māpha karaṇārā, dayāvāna āhē
Surah Al-Araf, Verse 153

---

وَلَمَّا سَكَتَ عَن مُّوسَى ٱلۡغَضَبُ أَخَذَ ٱلۡأَلۡوَاحَۖ وَفِي نُسۡخَتِهَا هُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلَّذِينَ هُمۡ لِرَبِّهِمۡ يَرۡهَبُونَ

Āṇi jēvhā mūsā yān̄cā krōdha śānta jhālā, tēvhā tyānnī tē taktē ucalūna ghētalē. Tyātalyā lēkhāmmadhyē, tyā lōkāṅkaritā jē āpalyā pālanakartyācē bhaya rākhata, mārgadarśana āṇi dayā-kr̥pā hōtī
Surah Al-Araf, Verse 154

---

وَٱخۡتَارَ مُوسَىٰ قَوۡمَهُۥ سَبۡعِينَ رَجُلٗا لِّمِيقَٰتِنَاۖ فَلَمَّآ أَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ قَالَ رَبِّ لَوۡ شِئۡتَ أَهۡلَكۡتَهُم مِّن قَبۡلُ وَإِيَّـٰيَۖ أَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَّآۖ إِنۡ هِيَ إِلَّا فِتۡنَتُكَ تُضِلُّ بِهَا مَن تَشَآءُ وَتَهۡدِي مَن تَشَآءُۖ أَنتَ وَلِيُّنَا فَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَاۖ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡغَٰفِرِينَ

Āṇi mūsānē āpalyā janasamūhātūna sattara māṇasānnā āmacyā ṭharāvika avadhīkaritā nivaḍalē, tara jēvhā bhūkampānē tyānnā yē'ūna dharalē, jēvhā (mūsā) du'ā karū lāgalē kī hē mājhyā pālanakartyā! Jara tulā mān'ya asatē tara yācyāpūrvīca yān̄cā āṇi mājhā nāśa karūna ṭākalā asatā. Kāya tū āmacyāpaikī kāhī mūrkhāmmuḷē sarvān̄cāca nāśa karaśīla? Hī ghaṭanā tujhyātarphē kēvaḷa ēka kasōṭī āhē, aśā kasōṭyāndvārē tū jyālā icchila mārgabhraṣṭa karaśīla āṇi jyālā icchila mārgadarśana karaśīla. Tūca āmacā sanrakṣaka āhēsa. Ātā āmhālā kṣamā kara āṇi āmacyāvara dayā kara āṇi tū māpha karaṇāṟyāmmadhyē sarvādhika māpha karaṇārā āhēsa
Surah Al-Araf, Verse 155

---

۞وَٱكۡتُبۡ لَنَا فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِنَّا هُدۡنَآ إِلَيۡكَۚ قَالَ عَذَابِيٓ أُصِيبُ بِهِۦ مَنۡ أَشَآءُۖ وَرَحۡمَتِي وَسِعَتۡ كُلَّ شَيۡءٖۚ فَسَأَكۡتُبُهَا لِلَّذِينَ يَتَّقُونَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلَّذِينَ هُم بِـَٔايَٰتِنَا يُؤۡمِنُونَ

Āṇi āmhā lōkān̄cyā nāvē yā jagātahī puṇya lihuna ṭhēva āṇi ākhiratamadhyēhī. Āmhī tujhyācakaḍē lakṣa kēndrita karatō. (Allāha) pharmāvitō kī mī āpalā prakōpa tyācyāvaraca avatarita karatō, jyāvara icchitō āṇi mājhyā dayā-kakṣēta pratyēka gōṣṭa āhē tara tī dayā tyā lōkān̄cyā nāvē avaśya lihīna, jē allāhacē bhaya bāḷagatāta āṇi jagāta (dharmadāna) dētāta āṇi jē āmacyā āyatīnvara īmāna rākhatāta
Surah Al-Araf, Verse 156

---

ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلرَّسُولَ ٱلنَّبِيَّ ٱلۡأُمِّيَّ ٱلَّذِي يَجِدُونَهُۥ مَكۡتُوبًا عِندَهُمۡ فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَٱلۡإِنجِيلِ يَأۡمُرُهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَىٰهُمۡ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُحِلُّ لَهُمُ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَيُحَرِّمُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡخَبَـٰٓئِثَ وَيَضَعُ عَنۡهُمۡ إِصۡرَهُمۡ وَٱلۡأَغۡلَٰلَ ٱلَّتِي كَانَتۡ عَلَيۡهِمۡۚ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِهِۦ وَعَزَّرُوهُ وَنَصَرُوهُ وَٱتَّبَعُواْ ٱلنُّورَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ مَعَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

Jē lōka aśā aśikṣita (jagātīla gurujanāndvārē śikṣaṇa na ghētalēlyā) paigambarācē anusaraṇa karatāta, jē tyā lōkānnā āpalyā javaḷacyā taurāta āṇi in̄jīlamadhyē lihilēlē āḍhaḷatāta. Tē tyānnā nēkīcyā kāmān̄cā ādēśa dētāta āṇi duṣkarmāmpāsūna rōkhatāta āṇi pāka (svaccha-śud'dha) vastū halāla (vaidha) asalyācē sāṅgatāta āṇi nāpāka (asvaccha-aśud'dha) vastū harāma (avaidha) asalyācē sāṅgatāta āṇi tyā lōkānvara jē ōjhē āṇi gaḷyācē phāsa hōtē, tyānnā dūra karatāta. Yāstava jē lōka yā (nabī) vara īmāna rākhatāta, āṇi tyān̄cē samarthana karatāta āṇi tyānnā madata karatāta, āṇi tyā nūra (prakāśā) cē anusaraṇa karatāta, jō tyān̄cyāsōbata pāṭhavilā gēlā āhē, asē lōka pūrṇa saphalatā prāpta karaṇārē āhēta
Surah Al-Araf, Verse 157

---

قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنِّي رَسُولُ ٱللَّهِ إِلَيۡكُمۡ جَمِيعًا ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِ ٱلنَّبِيِّ ٱلۡأُمِّيِّ ٱلَّذِي يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَكَلِمَٰتِهِۦ وَٱتَّبِعُوهُ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ

Tumhī sāṅgā, lōka hō! Mī tumhā sarvāṅkaḍē, tyā allāhatarphē pāṭhavilā gēlō āhē, jyācī rājya-sattā samasta ākāśāmmadhyē va dharatīta āhē tyācyākhērīja kōṇīhī upāsanā karaṇyāyōgya nāhī. Tōca jīvana pradāna karatō āṇi tōca mr̥tyu dētō. Yāstava allāhavara āṇi tyācē paigambara aśikṣita nabīvara īmāna rākhā kī jē allāhavara āṇi tyācyā hukūmāvara īmāna rākhatāta āṇi tyān̄cē anusaraṇa karā, yāsāṭhī kī tumhī satya mārgāvara yāvē
Surah Al-Araf, Verse 158

---

وَمِن قَوۡمِ مُوسَىٰٓ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ

Āṇi mūsā yān̄cyā janasamūhāta ēka jamāta aśīhī āhē, jī satyālā anusarūna mārgadarśana karatē āṇi satyānusāraca n'yāya karatē
Surah Al-Araf, Verse 159

---

وَقَطَّعۡنَٰهُمُ ٱثۡنَتَيۡ عَشۡرَةَ أَسۡبَاطًا أُمَمٗاۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ إِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰهُ قَوۡمُهُۥٓ أَنِ ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنۢبَجَسَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۚ وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡغَمَٰمَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ

Āṇi āmhī tyānnā bārā parivārāmmadhyē vibhāgūna sarvān̄cī vēgavēgaḷī jamāta ṭharavūna dilī āṇi āmhī mūsālā ādēśa dilā, jēvhā tyān̄cyā samudāyācyā lōkānnī pāṇī māgitalē, kī āpalī lāṭhī amakyā ēkā dagaḍāvara mārā, maga tyāca kṣaṇī tyātūna bārā srōta vāhū lāgalē. Pratyēkānē āpalē pāṇī piṇyācē sthāna jāṇūna ghētalē āṇi āmhī tyān̄cyāvara ḍhagān̄cī sāvalī kēlī āṇi tyānnā manna āṇi salvā pōhacavilē kī khā svaccha śud'dha svādiṣṭa vastū, jyā āmhī tumhālā pradāna kēlyā āhēta. Āṇi tyānnī āmacē kāhīca nukasāna kēlē nāhī, ulaṭa tē svataḥcēca nukasāna karīta hōtē
Surah Al-Araf, Verse 160

---

وَإِذۡ قِيلَ لَهُمُ ٱسۡكُنُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ وَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ وَقُولُواْ حِطَّةٞ وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطِيٓـَٰٔتِكُمۡۚ سَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

Āṇi jēvhā tyānnā ādēśa dilā gēlā kī tumhī lōka tyā vastīta jā'ūna rāhā āṇi khā tithūna, jithē tumacī icchā hō'īla āṇi tōṇḍānē mhaṇata jā kī āmhī kṣamā māgatō āṇi jhukalēlyā sthitīta daravājānē pravēśa karā. Āmhī tumacē aparādha māpha karū, jē lōka satkarma karatīla, tyānnā yāhūna jāsta pradāna karū
Surah Al-Araf, Verse 161

---

فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَظۡلِمُونَ

Parantu yā atyācārī lōkānnī, tyānnā sāṅgitalēlyā vacanā'aivajī dusarēca vacana badalūna ṭākalē, tyāpāyī āmhī ākāśātūna ēka saṅkaṭa tyān̄cyāvara pāṭhavilē, yā kāraṇāstava kī tē julūma karīta hōtē
Surah Al-Araf, Verse 162

---

وَسۡـَٔلۡهُمۡ عَنِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِي كَانَتۡ حَاضِرَةَ ٱلۡبَحۡرِ إِذۡ يَعۡدُونَ فِي ٱلسَّبۡتِ إِذۡ تَأۡتِيهِمۡ حِيتَانُهُمۡ يَوۡمَ سَبۡتِهِمۡ شُرَّعٗا وَيَوۡمَ لَا يَسۡبِتُونَ لَا تَأۡتِيهِمۡۚ كَذَٰلِكَ نَبۡلُوهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ

Āṇi tumhī tyā lōkānnā, tyā vastīcyā rahivāśān̄cī, jī samudrācyā javaḷa vasalī hōtī, tyā vēḷacī avasthā vicārā, jēvhā tē śanivāracyā divasābābata maryādēcē ullaṅghana karīta hōtē. Vāstavika tyān̄cyā śanivāracyā divaśī tyānnā māsē ughaḍapaṇē tyān̄cyāsamōra yēta āṇi jēvhā śanivāracā divasa nasē tēvhā (māsē) tyān̄cyā samōra yēta nasata. Āmhī aśā prakārē tyān̄cī kasōṭī ghēta hōtō. Yā kāraṇāstava kī tē ājñā bhaṅga karīta hōtē
Surah Al-Araf, Verse 163

---

وَإِذۡ قَالَتۡ أُمَّةٞ مِّنۡهُمۡ لِمَ تَعِظُونَ قَوۡمًا ٱللَّهُ مُهۡلِكُهُمۡ أَوۡ مُعَذِّبُهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗاۖ قَالُواْ مَعۡذِرَةً إِلَىٰ رَبِّكُمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ

Āṇi jēvhā tyān̄cyātalā ēka gaṭa asē mhaṇālā kī tumhī aśā lōkānnā upadēśa kā karatā, jyānnā allāha pūrṇapaṇē barabāda karaṇāra āhē kinvā tyānnā kaṭhōra śikṣā dēṇārā āhē. Tyāvara tyānnī uttara dilē kī tumacyā pālanakartyāsamōra kṣamā-yācanā karaṇyākaritā āṇi yāsāṭhī kī kadācita tyānnī (allāhacē) bhaya bāḷagāvē
Surah Al-Araf, Verse 164

---

فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦٓ أَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ يَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلسُّوٓءِ وَأَخَذۡنَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ بِعَذَابِۭ بَـِٔيسِۭ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ

Maga jēvhā tē tyā upadēśālā visaralē, jyācī tyānnā āṭhavaṇa karūna dilī jāta rāhilī, tēvhā āmhī tyā lōkānnā tara vācavūna ghētalē jē tyānnā vā'īṭa gōṣṭīpāsūna rōkhata hōtē, āṇi tyā lōkānnā jē julūma atyācāra karīta hōtē ēkā sakta śikṣā-yātanēnē dharalē, yā kāraṇānē kī tē ājñā bhaṅga karīta hōtē
Surah Al-Araf, Verse 165

---

فَلَمَّا عَتَوۡاْ عَن مَّا نُهُواْ عَنۡهُ قُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ

Arthāta jēvhā tyānnā jyā kāmāpāsūna manā'ī kēlī gēlī, tyāta tyānnī maryādēcē ullaṅghana kēlē, tēvhā āmhī tyānnā mhaṇālō, tumhī apamānita vānharē vhā
Surah Al-Araf, Verse 166

---

وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكَ لَيَبۡعَثَنَّ عَلَيۡهِمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَن يَسُومُهُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِۗ إِنَّ رَبَّكَ لَسَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ

Āṇi tyā vēḷēcēhī smaraṇa rākhalē pāhijē kī jēvhā tumacyā pālanakartyānē sāṅgitalē kī tō yā (yahūdī) lōkānvara kayāmataparyanta aśā māṇasālā ācchādita ṭhēvīla jō yānnā kaṭhōra śikṣēdvārē duḥkha pōhacavita rāhīla. Niḥsanśaya, tumacā pālanakartā lavakaraca śikṣā-yātanā dēṇāra āhē āṇi niḥsanśaya tō kharōkhara mōṭhā māpha karaṇārā āṇi dayāvāna āhē
Surah Al-Araf, Verse 167

---

وَقَطَّعۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ أُمَمٗاۖ مِّنۡهُمُ ٱلصَّـٰلِحُونَ وَمِنۡهُمۡ دُونَ ذَٰلِكَۖ وَبَلَوۡنَٰهُم بِٱلۡحَسَنَٰتِ وَٱلسَّيِّـَٔاتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

Āṇi āmhī yā jagāta tyān̄cē (vēgavēgaḷē) gaṭa pāḍalē. Tyān̄cyāta kāhī nēka sadācārī hōtē āṇi kāhī vēgaḷyā ācaraṇācē āṇi āmhī sampanna avasthā āṇi vā'īṭa avasthēdvārē tyān̄cī kasōṭī ghēta rāhilō yāsāṭhī kī tyānnī paratāvē
Surah Al-Araf, Verse 168

---

فَخَلَفَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ خَلۡفٞ وَرِثُواْ ٱلۡكِتَٰبَ يَأۡخُذُونَ عَرَضَ هَٰذَا ٱلۡأَدۡنَىٰ وَيَقُولُونَ سَيُغۡفَرُ لَنَا وَإِن يَأۡتِهِمۡ عَرَضٞ مِّثۡلُهُۥ يَأۡخُذُوهُۚ أَلَمۡ يُؤۡخَذۡ عَلَيۡهِم مِّيثَٰقُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن لَّا يَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّ وَدَرَسُواْ مَا فِيهِۗ وَٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

Maga tyān̄cyānantara asē lōka tyān̄cē vārasadāra banalē kī jyānnī tyān̄cyāpāsūna grantha prāpta kēlā. Tē yā tuccha jagācē thōḍēsēhī dhana ghē'ūna ṭākatāta āṇi mhaṇatāta kī āmhālā avaśya muktī miḷēla, jarī tyān̄cyājavaḷa tasēca dhana yēta rāhilē tara tēhī ghē'ūna ṭākatīla. Kāya tyān̄cyāśī yā granthācyā yā majakūrācā vāyadā ghētalā gēlā nāhī kī allāhakaḍē satya gōṣṭīśivāya dusaṟyā kōṇatyāhī vacanācā sambandha na dākhavatīla. Āṇi tyānnī yā granthāta jē kāhī hōtē, tē vācalē āṇi ākhiratacē ghara tyā lōkānsāṭhī cāṅgalē āhē, jē allāhacē bhaya bāḷagatāta, maga kāya tumhī samajūna ghēta nāhī
Surah Al-Araf, Verse 169

---

وَٱلَّذِينَ يُمَسِّكُونَ بِٱلۡكِتَٰبِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُصۡلِحِينَ

Āṇi jyā lōkānnī grantha majabūtapaṇē dharalā (granthāvara aṭaḷa rāhilē) āṇi jē namāja kāyama karatāta, tara āmhī aśā lōkān̄cā, jē svataḥcē ācaraṇa sudhārūna ghētīla, mōbadalā vāyā jā'ū dēṇāra nāhī
Surah Al-Araf, Verse 170

---

۞وَإِذۡ نَتَقۡنَا ٱلۡجَبَلَ فَوۡقَهُمۡ كَأَنَّهُۥ ظُلَّةٞ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُۥ وَاقِعُۢ بِهِمۡ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ

Āṇi tī vēḷahī āṭhavā, jēvhā āmhī parvatālā chatrīsārakhē tyān̄cyāvara adhāntarita ṭhēvalē āṇi tyānnā khātrī jhālī kī ātā tyān̄cyāvara yē'ūna kōsaḷēla āṇi āmhī pharmāvilē, kī āmhī jō grantha tumhālā pradāna kēlā āhē tyācā dr̥ḍhatāpūrvaka svīkāra karā āṇi lakṣāta ṭhēvā yātalē ādēśa, yāsāṭhī kī tumhī allāhacē bhaya bāḷagū lāgāvē
Surah Al-Araf, Verse 171

---

وَإِذۡ أَخَذَ رَبُّكَ مِنۢ بَنِيٓ ءَادَمَ مِن ظُهُورِهِمۡ ذُرِّيَّتَهُمۡ وَأَشۡهَدَهُمۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَلَسۡتُ بِرَبِّكُمۡۖ قَالُواْ بَلَىٰ شَهِدۡنَآۚ أَن تَقُولُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ إِنَّا كُنَّا عَنۡ هَٰذَا غَٰفِلِينَ

Āṇi jēvhā tumacyā pālanakartyānē ādamacyā santatīcyā pāṭhīmmadhūna tyān̄cī apatyē kāḍhalī āṇi tyān̄cyākaḍūna tyān̄cyācabābata vāyadā ghētalā kī kāya mī tumacā svāmī va pālanakartā nāhī? Sarvānnī uttara dilē, kā nāhī, āmhī sarva sākṣī āhōta. Yāsāṭhī kī tumhī lōkānnī kayāmatacyā divaśī asē na mhaṇāvē kī āmhī tara yāpāsūna agadī ajāṇa hōtō
Surah Al-Araf, Verse 172

---

أَوۡ تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أَشۡرَكَ ءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ وَكُنَّا ذُرِّيَّةٗ مِّنۢ بَعۡدِهِمۡۖ أَفَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ

Kinvā hē sāṅgāla kī sarvānta prathama śirka tara āmacyā vāḍavaḍilānnī kēlē āṇi āmhī tyān̄cyānantara tyān̄cyā vanśāta ālō. Tara kāya tyā cukīcyā lōkān̄cyā duṣkr̥tyāmbaddala tū āmhālā vināśāta ṭākaśīla
Surah Al-Araf, Verse 173

---

وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

Āṇi āmhī aśā prakārē āyatīn̄cē spaṣṭapaṇē nivēdana karatō, yāsāṭhī kī (vā'īṭa mārgāpāsūna) tyānnī parata phirāvē
Surah Al-Araf, Verse 174

---

وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ ٱلَّذِيٓ ءَاتَيۡنَٰهُ ءَايَٰتِنَا فَٱنسَلَخَ مِنۡهَا فَأَتۡبَعَهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَكَانَ مِنَ ٱلۡغَاوِينَ

Āṇi tyā lōkānnā tyā māṇasācī avasthā vācūna aikavā kī jyālā āmhī āpalyā niśāṇyā pradāna kēlyā, maga tō tyān̄cyāpāsūna agadī nighūna gēlā, maga saitāna tyācyā māgē lāgalā aśā prakārē tō vāṭa cukalēlyā lōkāmmadhyē sāmīla jhālā
Surah Al-Araf, Verse 175

---

وَلَوۡ شِئۡنَا لَرَفَعۡنَٰهُ بِهَا وَلَٰكِنَّهُۥٓ أَخۡلَدَ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُۚ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ ٱلۡكَلۡبِ إِن تَحۡمِلۡ عَلَيۡهِ يَلۡهَثۡ أَوۡ تَتۡرُكۡهُ يَلۡهَثۚ ذَّـٰلِكَ مَثَلُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۚ فَٱقۡصُصِ ٱلۡقَصَصَ لَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ

Āṇi jara āmhī icchilē asatē tara tyālā yā niśāṇyāmmuḷē ucca padāvara basavilē asatē, parantu tō tara jagācyā mōhapāśāta aḍakalā āṇi āpalyā icchā-ākāṅkṣān̄cyā māgē cālū lāgalā tēvhā tyācī avasthā kutryāsārakhī jhālī kī jara tumhī tyācyāvara hallā karāla tarīhī (jībha bāhēra kāḍhūna) dhāpā ṭākīla kinvā tyālā sōḍūna dyāla tarīhī dhāpā ṭākīla. Hīca avastha'ā tyā lōkān̄cī āhē, jyānnī āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavilē, yāstava tumhī yā avasthēcē nivēdana karā, kadācita tyā lōkānnī kāhī vicāra karāvā
Surah Al-Araf, Verse 176

---

سَآءَ مَثَلًا ٱلۡقَوۡمُ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَأَنفُسَهُمۡ كَانُواْ يَظۡلِمُونَ

Tyā lōkān̄cī avasthādēkhīla mōṭhī vā'īṭa avasthā āhē, jē āmacyā āyatīnnā khōṭē mānatāta, āṇi āpalē nukasāna karūna ghētāta
Surah Al-Araf, Verse 177

---

مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِيۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ

Jyālā sarvaśrēṣṭha allāha svataḥ mārgadarśana karatō. Tō saraḷa mārgāvara asatō āṇi jyānnā allāha mārgabhraṣṭa karīla, tēca tōṭyāta āhēta
Surah Al-Araf, Verse 178

---

وَلَقَدۡ ذَرَأۡنَا لِجَهَنَّمَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ لَهُمۡ قُلُوبٞ لَّا يَفۡقَهُونَ بِهَا وَلَهُمۡ أَعۡيُنٞ لَّا يُبۡصِرُونَ بِهَا وَلَهُمۡ ءَاذَانٞ لَّا يَسۡمَعُونَ بِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ

Āṇi āmhī asē anēka jinna āṇi mānava jahannamakaritā nirmāṇa kēlē āhēta, jyān̄cī manē aśī āhēta kī jyān̄cyādvārē samajata nāhī, āṇi jyān̄cē ḍōḷē asē āhēta, jyān̄cyādvārē pāhata nāhīta āṇi jyān̄cē kāna asē āhēta, jyān̄cyādvārē aikata nāhīta. Hē lōka catuṣpāda (paśū) sārakhē āhēta, kimbahunā tyān̄cyāpēkṣāhī adhika bhaṭakalēlē1 hēca lōka gāphīla āhēta
Surah Al-Araf, Verse 179

---

وَلِلَّهِ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰ فَٱدۡعُوهُ بِهَاۖ وَذَرُواْ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ أَسۡمَـٰٓئِهِۦۚ سَيُجۡزَوۡنَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

Āṇi uttamōttama nāvē allāhakaritāca āhēta. Yāstava yā nāvānnī allāhalā pukārīta jā āṇi aśā lōkānśī sambandhahī ṭhēvū nakā, jē tyācyā nāvāmmadhyē tēḍhanirmāṇa karatāta. Tyā lōkānnā tyān̄cyā kr̥ta karmācī śikṣā avaśya miḷēla
Surah Al-Araf, Verse 180

---

وَمِمَّنۡ خَلَقۡنَآ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ

Āṇi āmacyā nirmitīta ēka jamāta aśīhī āhē, jī satyāsaha mārgadarśana karatē āṇi satyālā anusarūna n'yāya karatē
Surah Al-Araf, Verse 181

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَنَسۡتَدۡرِجُهُم مِّنۡ حَيۡثُ لَا يَعۡلَمُونَ

Āṇi jē lōka āmacyā āyatīṁ (cinnhāṁ) nā khōṭē ṭharavitāta, āmhī tyānnā haḷū haḷū (tāvaḍīta) aśā prakārē ghēta āhōta kī tyānnā kaḷatadēkhīla nāhī
Surah Al-Araf, Verse 182

---

وَأُمۡلِي لَهُمۡۚ إِنَّ كَيۡدِي مَتِينٌ

Āṇi tyānnā sandhī dētō, niḥsanśaya mājhī pad'dhata mōṭhī majabūta āhē
Surah Al-Araf, Verse 183

---

أَوَلَمۡ يَتَفَكَّرُواْۗ مَا بِصَاحِبِهِم مِّن جِنَّةٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٌ

Kāya tyā lōkānnī hī gōṣṭa dhyānī ghētalī nāhī kī tyān̄cyā sāthīdārālā kin̄citahī vēḍa lāgalē nāhī, tē tara kēvaḷa ēka spaṣṭa bhaya dākhaviṇārē āhēta
Surah Al-Araf, Verse 184

---

أَوَلَمۡ يَنظُرُواْ فِي مَلَكُوتِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ وَأَنۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ قَدِ ٱقۡتَرَبَ أَجَلُهُمۡۖ فَبِأَيِّ حَدِيثِۭ بَعۡدَهُۥ يُؤۡمِنُونَ

Āṇi kāya tyā lōkānnī vicāra nāhī kēlā ākāśān̄cyā āṇi dharatīcyā viśvāta āṇi dusaṟyā cīja-vastūmmadhyē, jyā allāhānē nirmāṇa kēlyā āhēta āṇi yā gōṣṭīta kī sambhavataḥ tyācē maraṇa javaḷaca yē'ūna ṭhēpalē asāvē, maga tyā (kura'ānā) nantara kōṇatyā gōṣṭīvara hē lōka īmāna rākhatīla
Surah Al-Araf, Verse 185

---

مَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَا هَادِيَ لَهُۥۚ وَيَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ

Jyālā sarvaśrēṣṭha allāha mārgabhraṣṭa karīla tyālā kōṇī sanmārgāvara āṇū śakata nāhī, āṇi allāha aśā lōkānnā mārgabhraṣṭatēta bhaṭakata rāhaṇyāsa sōḍūna dētō
Surah Al-Araf, Verse 186

---

يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلسَّاعَةِ أَيَّانَ مُرۡسَىٰهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ رَبِّيۖ لَا يُجَلِّيهَا لِوَقۡتِهَآ إِلَّا هُوَۚ ثَقُلَتۡ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَا تَأۡتِيكُمۡ إِلَّا بَغۡتَةٗۗ يَسۡـَٔلُونَكَ كَأَنَّكَ حَفِيٌّ عَنۡهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ

Hē lōka tumhālā kayāmataviṣayī vicāratāta kī tī kēvhā yē'īla? Tumhī sāṅgā kī yācē jñāna phakta mājhyā pālanakartyālāca āhē. Tilā ticyā vēḷēvara, allāhakhērīja dusarā kōṇī jāhīra karaṇāra nāhī. Tī ākāśān̄cī va jaminīcī phāra mōṭhī (ghaṭanā) asēla. Tī tumacyāvara acānaka yē'ūna kōsaḷēla. Tē tumhālā aśā prakārē vicāratāta, jaṇū kāhī tumhī ticā śōdha ghē'ūna basalāta. Tumhī sāṅgā, ticē jñāna viśēṣarityā allāhajavaḷa āhē, parantu bahutēka lōka jāṇata nāhīta
Surah Al-Araf, Verse 187

---

قُل لَّآ أَمۡلِكُ لِنَفۡسِي نَفۡعٗا وَلَا ضَرًّا إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ وَلَوۡ كُنتُ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ لَٱسۡتَكۡثَرۡتُ مِنَ ٱلۡخَيۡرِ وَمَا مَسَّنِيَ ٱلسُّوٓءُۚ إِنۡ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ وَبَشِيرٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

Tumhī sāṅgā, mī svataḥ āpalyākaritā ēkhādyā phāyadyācā adhikāra rākhata nāhī, āṇi nā ēkhādyā nukasānācā, parantu tēvaḍhāca, jēvaḍhā allāhanē icchilā asēla āṇi jara mī aparōkṣa gōṣṭīnnā jāṇaṇārā rāhilō asatō tara mī puṣkaḷa lābha prāpta karūna ghētalē asatē, āṇi ēkhādē nukasānahī malā pōhacalē nasatē.1 Mī tara kēvaḷa bhaya dākhaviṇārā āṇi śubha-samācāra dēṇārā āhē, tyā lōkānsāṭhī jē īmāna rākhatāta
Surah Al-Araf, Verse 188

---

۞هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَجَعَلَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا لِيَسۡكُنَ إِلَيۡهَاۖ فَلَمَّا تَغَشَّىٰهَا حَمَلَتۡ حَمۡلًا خَفِيفٗا فَمَرَّتۡ بِهِۦۖ فَلَمَّآ أَثۡقَلَت دَّعَوَا ٱللَّهَ رَبَّهُمَا لَئِنۡ ءَاتَيۡتَنَا صَٰلِحٗا لَّنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ

Tō (allāha) asā āhē kī jyānē tumhālā phakta ēkā jīvāpāsūna nirmāṇa kēlē āṇi tyācyādvārē tyācī jōḍī banavalī, yāsāṭhī kī tyānē āpalyā tyā jōḍīdārāpāsūna sukha caina prāpta karāvī, maga patīnē patnīśī javaḷīka kēlī, tēvhā tilā garbha rāhilā halakāsā, maga tī tyālā ghē'ūna cālata phirata rāhilī. Jēvhā tilā bhāra jāṇavū lāgalā, tēvhā patī-patnī dōghē allāhaśī, jō tyān̄cā svāmī āhē, du'ā (prārthanā) karū lāgalē kī jara tū āmhālā sahīsalāmata (vyavasthita svarūpāta) santāna pradāna kēlī tara āmhī khūpa khūpa ābhāra mānū
Surah Al-Araf, Verse 189

---

فَلَمَّآ ءَاتَىٰهُمَا صَٰلِحٗا جَعَلَا لَهُۥ شُرَكَآءَ فِيمَآ ءَاتَىٰهُمَاۚ فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ

Tara jēvhā allāhanē tyā dōghānnā yathāyōgya santāna pradāna kēlī, tēvhā allāhanē pradāna kēlēlyāta tē dōghē (itarānnā) allāhacā sahabhāgī ṭharavū lāgalē, yāstava allāha pavitra āhē tyācyā sahabhāgī ṭharaviṇyāpāsūna
Surah Al-Araf, Verse 190

---

أَيُشۡرِكُونَ مَا لَا يَخۡلُقُ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ

Kāya aśānnā allāhacā sahabhāgī ṭharavitāta, jē kōṇatyāhī cīja-vastūlā nirmāṇa karū śakata nasāvē (kimbahunā) svataḥ tyānnāca nirmāṇa kēlē gēlē asāvē
Surah Al-Araf, Verse 191

---

وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ لَهُمۡ نَصۡرٗا وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ

Āṇi tē tyānnā kasalyāhī prakāracī madata karū śakata nāhī, āṇi tē svataḥ āpalī madata karū śakata nāhī
Surah Al-Araf, Verse 192

---

وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَتَّبِعُوكُمۡۚ سَوَآءٌ عَلَيۡكُمۡ أَدَعَوۡتُمُوهُمۡ أَمۡ أَنتُمۡ صَٰمِتُونَ

Āṇi jara tumhī ēkhādī gōṣṭa sāṅgaṇyāsāṭhī tyānnā pukārāla tara tumacyā sāṅgaṇyānusāra cālaṇāra nāhīta. Tumacyā dr̥ṣṭīnē dōnhī gōṣṭī sārakhyā āhēta, maga tumhī tyānnā pukārā kinvā gappa rāhā
Surah Al-Araf, Verse 193

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ عِبَادٌ أَمۡثَالُكُمۡۖ فَٱدۡعُوهُمۡ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

Vāstavika tumhī allāhalā sōḍūna jyānnā pukāratā (jyān̄cī upāsanā karatā) tēdēkhīla tumacyāsārakhēca allāhacē dāsa āhēta, tara tumhī tyānnā pukārā, maga tyānnīhī tumacyā sāṅgaṇyānusāra kēlē pāhijē. Jara tumhī saccē asāla
Surah Al-Araf, Verse 194

---

أَلَهُمۡ أَرۡجُلٞ يَمۡشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَيۡدٖ يَبۡطِشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَعۡيُنٞ يُبۡصِرُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ ءَاذَانٞ يَسۡمَعُونَ بِهَاۗ قُلِ ٱدۡعُواْ شُرَكَآءَكُمۡ ثُمَّ كِيدُونِ فَلَا تُنظِرُونِ

Kāya tyānnā pāya āhēta, jyā ādhārē tē cālata asāvēta, kinvā tyānnā hāta āhēta, jyādvārē ēkhādyā vastūlā dharū śakatīla, kinvā tyānnā ḍōḷē āhēta, jyādvārē tē pāhāta asāvēta, kinvā tyānnā kāna āhēta, jyādvārē tē aikatāta. Tumhī sāṅgā, tumhī āpalyā sarva sahabhāgyānnā bōlāvūna ghyā, maga malā (hānī pōhacaviṇyācī) upāyayōjanā karā. Maga malā kin̄citahī savaḍa dē'ū nakā
Surah Al-Araf, Verse 195

---

إِنَّ وَلِـِّۧيَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَۖ وَهُوَ يَتَوَلَّى ٱلصَّـٰلِحِينَ

Niḥsanśaya, mājhā mitra-madatakartā allāhaca āhē jyānē hā grantha (pavitra kura'āna) avatarīta kēlā āṇi tō nēka sadācārī lōkān̄cī madata karatō
Surah Al-Araf, Verse 196

---

وَٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَسۡتَطِيعُونَ نَصۡرَكُمۡ وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ

Āṇi tumhī jyā lōkānnā allāhalā sōḍūna pukāratā (upāsanā karatā) tē tumacī kāhīca madata karū śakata nāhī, āṇi nā tē svataḥ āpalī madata karū śakatāta
Surah Al-Araf, Verse 197

---

وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَسۡمَعُواْۖ وَتَرَىٰهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ وَهُمۡ لَا يُبۡصِرُونَ

Āṇi jara tyānnā kāhī sāṅgaṇyāsāṭhī pukārāla tara tē aikū śakaṇāra nāhīta. Āṇi tumhī tyānnā pāhatā kī tē tumhālā pāhata āhēta āṇi tē kāhīca pāhata nāhīta
Surah Al-Araf, Verse 198

---

خُذِ ٱلۡعَفۡوَ وَأۡمُرۡ بِٱلۡعُرۡفِ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡجَٰهِلِينَ

Tumhī kṣamāśīlatēcā mārga patkarā, satkarmān̄cī śikavaṇa dēta rāhā, āṇi mūrkha lōkāmpāsūna alipta rāhā
Surah Al-Araf, Verse 199

---

وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

Āṇi jara tumhālā ēkhādā sanśaya saitānākaḍūna yē'ū lāgēla tara allāhacē śaraṇa māgata jā. Niḥsanśaya allāha mōṭhā aikaṇārā āṇi khūpa jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Araf, Verse 200

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ إِذَا مَسَّهُمۡ طَـٰٓئِفٞ مِّنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ تَذَكَّرُواْ فَإِذَا هُم مُّبۡصِرُونَ

Niḥsanśaya jē lōka (allāhacē) bhaya bāḷagatāta jēvhā tyānnā ēkhādā sanśaya saitānākaḍūna ud‌bhavatō, tēvhā tē allāhacyā smaraṇāta magna hōtāta, yāstava akasmāta tyān̄cē ḍōḷē ughaḍatāta
Surah Al-Araf, Verse 201

---

وَإِخۡوَٰنُهُمۡ يَمُدُّونَهُمۡ فِي ٱلۡغَيِّ ثُمَّ لَا يُقۡصِرُونَ

Āṇi jē saitānān̄cē anuyāyī āhēta, tē tyānnā saṅkaṭāta ōḍhūna nētāta. Maga tē thāmbata nāhī
Surah Al-Araf, Verse 202

---

وَإِذَا لَمۡ تَأۡتِهِم بِـَٔايَةٖ قَالُواْ لَوۡلَا ٱجۡتَبَيۡتَهَاۚ قُلۡ إِنَّمَآ أَتَّبِعُ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ مِن رَّبِّيۚ هَٰذَا بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

Āṇi jēvhā tumhī ēkhādā mōjijā (īśa-camatkāra) tyān̄cyāsamōra sādara karata nāhī, tēvhā tē lōka mhaṇatāta kī tumhī hā camatkāra kā āṇalā nāhī. Tumhī sāṅgā kī mī tyācē anusaraṇa karatō jō mājhyākaḍē mājhyā pālanakartyātarphē ādēśa pāṭhavilā gēlā āhē. Hē mān'ya karā. Hē tumacyā pālanakartyātarphē anēka pramāṇē āhēta āṇi mārgadarśana va dayā kr̥pā āhē tyā lōkāṅkaritā, jē īmāna rākhatāta
Surah Al-Araf, Verse 203

---

وَإِذَا قُرِئَ ٱلۡقُرۡءَانُ فَٱسۡتَمِعُواْ لَهُۥ وَأَنصِتُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

Āṇi jēvhā kura'āna paṭhaṇa hōta asēla tēvhā tē lakṣapūrvaka aikā, āṇi śānta rāhā āśā āhē kī tumacyāvara dayā hō'īla
Surah Al-Araf, Verse 204

---

وَٱذۡكُر رَّبَّكَ فِي نَفۡسِكَ تَضَرُّعٗا وَخِيفَةٗ وَدُونَ ٱلۡجَهۡرِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ وَلَا تَكُن مِّنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ

Āṇi (hē mānava!) Āpalyā manāta namratā āṇi bhaya rākhūna āpalyā pālanakartyācē smaraṇa karīta rāhā. Sakāḷa-sandhyākāḷa svara saumya ṭhēvūna āṇi gāphīla lōkāmpaikī hō'ū nakō
Surah Al-Araf, Verse 205

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيُسَبِّحُونَهُۥ وَلَهُۥ يَسۡجُدُونَۤ۩

Niḥsanśaya, jē lōka tujhyā pālanakartyāśī nikaṭa āhēta tē tyācyā upāsanēpāsūna ghamēṇḍa karīta nāhī āṇi tyācī pavitratā varṇana karīta tyācyā puḍhē sajadā karatāta (māthā ṭēkatāta)
Surah Al-Araf, Verse 206

---

Author: Muhammad Shafi I Ansari

---