Surah Al-Jumua - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
يُسَبِّحُ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ ٱلۡمَلِكِ ٱلۡقُدُّوسِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
ahashi æti dæyada, bhūmiyehi æti dæyada, allāhva suviśuddha karamin siṭinnāha. (ohuma satyaya vū) rajuya. pariśuddhavantayeki. (siyallanṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeki
Surah Al-Jumua, Verse 1
هُوَ ٱلَّذِي بَعَثَ فِي ٱلۡأُمِّيِّـۧنَ رَسُولٗا مِّنۡهُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِهِۦ وَيُزَكِّيهِمۡ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَإِن كَانُواْ مِن قَبۡلُ لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(arābi) janatāva venuven akuru dænumak næti ovungenma ek dūtayeku (tōrāgena) ohu yævvēya. ovun mīṭa pera prasiddhiyēma durmārgayehi siṭiyā vuvada ohu, ohugē āyāvan ovunṭa kiyavā penvā, ovun pariśuddha kara ovunṭa dharmayada, gnānayada uganvā dennēya
Surah Al-Jumua, Verse 2
وَءَاخَرِينَ مِنۡهُمۡ لَمَّا يَلۡحَقُواْ بِهِمۡۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(vartamānayē siṭina movun venuvenda, mē vana turu) movun samaga ekkāsu novū (pasu kalakadī pæmiṇena) an aya venuvenda, (ema dūtayāva allāh yævvēya. ohu (siyallanṭama) balasampannayeku hā gnānavantayekuda vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Jumua, Verse 3
ذَٰلِكَ فَضۡلُ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
meya allāhgē varaprasādayaki. ohu kæmati ayaṭama meya labā dennēya. allāh imahat vū varaprasādayangen yuktayeki
Surah Al-Jumua, Verse 4
مَثَلُ ٱلَّذِينَ حُمِّلُواْ ٱلتَّوۡرَىٰةَ ثُمَّ لَمۡ يَحۡمِلُوهَا كَمَثَلِ ٱلۡحِمَارِ يَحۡمِلُ أَسۡفَارَۢاۚ بِئۡسَ مَثَلُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
tavrāt (namæti dharmaya) usuḷāgena, ehi æti andamaṭa kaṭayutu nokaḷa ayagē upamāva nam: pot pat usuḷāgena yana būruvāgē upamāvaṭa sama vannēya. allāhgē āyāvan boru karana janayāgē mema upamāva itāmat napuruya. allāh (mevæni) aparādhakāra janayāva ṛju mārgayehi ætuḷu karannē næta
Surah Al-Jumua, Verse 5
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ هَادُوٓاْ إِن زَعَمۡتُمۡ أَنَّكُمۡ أَوۡلِيَآءُ لِلَّهِ مِن دُونِ ٱلنَّاسِ فَتَمَنَّوُاْ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
yudevveni! oba (anit) minisunṭa vaḍā allāhṭa ayat aya yayi ættenma oba adahas karamin siṭa, (ema adahasehi) oba satyavantayin vaśayenda siṭinnehu nam, oba maraṇayaṭa kæmati vanu” yayi (nabiyē!) oba pavasanu (mænava)
Surah Al-Jumua, Verse 6
وَلَا يَتَمَنَّوۡنَهُۥٓ أَبَدَۢا بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
movungē at (kara) yavana lada (pāpayanhi) hētuven kisi kalekat movun maraṇayaṭa kæmati vannēma næta. allāh mema aparādhakaruvanva hon̆din dæna siṭinnēya
Surah Al-Jumua, Verse 7
قُلۡ إِنَّ ٱلۡمَوۡتَ ٱلَّذِي تَفِرُّونَ مِنۡهُ فَإِنَّهُۥ مُلَٰقِيكُمۡۖ ثُمَّ تُرَدُّونَ إِلَىٰ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(nabiyē! ovunṭa) oba mesē pavasanu: “oba ham̆bā duvana maraṇaya obava niyata vaśayenma allā gannēya. pasuva rahasada, norahasada, hon̆din dannā veta gena yanu læba, oba karamin siṭi dæya gæna ohu obaṭa dænum denu æta
Surah Al-Jumua, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نُودِيَ لِلصَّلَوٰةِ مِن يَوۡمِ ٱلۡجُمُعَةِ فَٱسۡعَوۡاْ إِلَىٰ ذِكۡرِ ٱللَّهِ وَذَرُواْ ٱلۡبَيۡعَۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
viśvāsavantayini! (sikurādā dina vana) jumā dinadī salātaya san̆dahā (adān pavasā obava) ārādhanā karanu læbuvahot veḷan̆dāma (ādiya) athæra damā allāhva dikr kirīmaṭa oba ikman kara yanu. oba buddhimat aya vaśayen siṭiyahot meyama obaṭa itāmat aganēya. (meya oba dæna ganu mænava)
Surah Al-Jumua, Verse 9
فَإِذَا قُضِيَتِ ٱلصَّلَوٰةُ فَٱنتَشِرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَٱبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِ ٱللَّهِ وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَثِيرٗا لَّعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
(jumā) salātaya avasan vuvahot (næmadupaḷen piṭa vī) bhūmiyehi visirī gos allāhgē varaprasādaya soyā ganu. oba jayagrahaṇaya kirīma piṇisa, viṭin viṭa allāhva matak karanu
Surah Al-Jumua, Verse 10
وَإِذَا رَأَوۡاْ تِجَٰرَةً أَوۡ لَهۡوًا ٱنفَضُّوٓاْ إِلَيۡهَا وَتَرَكُوكَ قَآئِمٗاۚ قُلۡ مَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ مِّنَ ٱللَّهۡوِ وَمِنَ ٱلتِّجَٰرَةِۚ وَٱللَّهُ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
(nabiyē! samaharek siṭinnāha). ovun kisiyam veḷen̆dāmak hō nætahot vinōdayak hō duṭuvahot (kutbā kiyavana) obava siṭa ganimin siṭinnaṭa hæra damā ē desaṭa yannāha. (ebævin nabiyē! ovunṭa) oba mesē pavasanu: “allāhgē sannidhānayehi ættē, mema veḷen̆dāmaṭat, vinōdayaṭat vaḍā itāmat usas dæyayi. tavada āhāra labā dennangen allāh itāmat usas ayayi”
Surah Al-Jumua, Verse 11