Surah Al-Munafiqoon - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
إِذَا جَآءَكَ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ قَالُواْ نَشۡهَدُ إِنَّكَ لَرَسُولُ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِنَّكَ لَرَسُولُهُۥ وَٱللَّهُ يَشۡهَدُ إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَكَٰذِبُونَ
Dāmbhika (munāphika) jēvhā tumacyājavaḷa yētāta, tēvhā mhaṇatāta kī āmhī yā gōṣṭīsa sākṣa āhōta kī niḥsanśaya, tumhī allāhacē rasūla (paigambara) āhāta āṇi allāha jāṇatō kī tumhī niḥsanśaya tyācē rasūla āhāta. Āṇi allāha sākṣa dētō kī hē munāphika (dāmbhika) niścitapaṇē khōṭāraḍē āhēta
Surah Al-Munafiqoon, Verse 1
ٱتَّخَذُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ جُنَّةٗ فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Tyānnī āpalyā śapathānnā ḍhāla banavūna ṭhēvalē āhē, tara allāhacyā mārgāpāsūna thāmbalē, niḥsanśaya phāra vā'īṭa āhē tā kāma jē hē karīta āhēta
Surah Al-Munafiqoon, Verse 2
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ فَطُبِعَ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَفۡقَهُونَ
Hē yā kāraṇāstava kī hē īmāna rākhūna punhā kāphira jhālē, tēvhā tyān̄cyā hr̥dayānvara mōhara lāvalī gēlī ātā tyānnā kāhīhī samajata nāhī
Surah Al-Munafiqoon, Verse 3
۞وَإِذَا رَأَيۡتَهُمۡ تُعۡجِبُكَ أَجۡسَامُهُمۡۖ وَإِن يَقُولُواْ تَسۡمَعۡ لِقَوۡلِهِمۡۖ كَأَنَّهُمۡ خُشُبٞ مُّسَنَّدَةٞۖ يَحۡسَبُونَ كُلَّ صَيۡحَةٍ عَلَيۡهِمۡۚ هُمُ ٱلۡعَدُوُّ فَٱحۡذَرۡهُمۡۚ قَٰتَلَهُمُ ٱللَّهُۖ أَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
Āṇi jēvhā tumhī tyānnā pāhāla tēvhā tyān̄cī śarīrē tumhālā manamōhaka vāṭatīla āṇi jēvhā hē bōlū lāgatīla tēvhā tyān̄cyā gōṣṭī (aikaṇyā) sāṭhī kāna lāvāla, jyāpramāṇē hī lākaḍē āhēta bhintīcyā ādhārē lāvalēlī (tē) pratyēka (un̄ca) āvājālā āpalyāvirūd'dha samajatāta. Tēca vāstavika śatrū āhēta, tyān̄cyāpāsūna sāvadha rāhā, allāha tyān̄cā sarvanāśa karō. Kōṭhē bharakaṭata jāta āhēta
Surah Al-Munafiqoon, Verse 4
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ يَسۡتَغۡفِرۡ لَكُمۡ رَسُولُ ٱللَّهِ لَوَّوۡاْ رُءُوسَهُمۡ وَرَأَيۡتَهُمۡ يَصُدُّونَ وَهُم مُّسۡتَكۡبِرُونَ
Āṇi jēvhā tyānnā sāṅgitalē jātē kī, yā, allāhacyā paigambarānē tumacyāsāṭhī kṣamā yācanēcī prārthanā karāvī, tēvhā āpalyā mānā phiravatāta āṇi tumhī tyānnā pāhāla kī tē garva (ghamēṇḍa) karīta thāmbatāta
Surah Al-Munafiqoon, Verse 5
سَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ أَسۡتَغۡفَرۡتَ لَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ لَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Tumhī tyān̄cyākaritā māphīcī prārthanā karaṇē āṇi na karaṇē sārakhēca āhē. Allāhacyānnā kadhīhī māpha karaṇāra nāhī. Niḥsanśaya, allāha aśā durācārī lōkānnā mārga dākhavita nāhī
Surah Al-Munafiqoon, Verse 6
هُمُ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ لَا تُنفِقُواْ عَلَىٰ مَنۡ عِندَ رَسُولِ ٱللَّهِ حَتَّىٰ يَنفَضُّواْۗ وَلِلَّهِ خَزَآئِنُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَا يَفۡقَهُونَ
Hēca tē lōka hōta jē mhaṇatāta kī jē lōka allāhacyā paigambarāsōbata āhēta, tyān̄cyāvara kāhī kharca karū nakā, yēthē paryanta kī tē itastataḥ vhāvēta vastutaḥ ākāśān̄cē āṇi jaminīcē sarva khajinē allāhacyāca mālakīcē āhēta, parantu yā dāmbhikānnā hē samajata nāhī
Surah Al-Munafiqoon, Verse 7
يَقُولُونَ لَئِن رَّجَعۡنَآ إِلَى ٱلۡمَدِينَةِ لَيُخۡرِجَنَّ ٱلۡأَعَزُّ مِنۡهَا ٱلۡأَذَلَّۚ وَلِلَّهِ ٱلۡعِزَّةُ وَلِرَسُولِهِۦ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ وَلَٰكِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَا يَعۡلَمُونَ
Hē mhaṇatāta kī jara āmhī ātā paratūna madīnā yēthē gēlō tara pratiṣṭhā bāḷagaṇārā, apamānitāsa tēthūna bāhēra kāḍhīla. (Aikā) māna-pratiṣṭhā tara kēvaḷa allāhakaritā āṇi tyācyā paigambarākaritā va īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā āhē, tathāpi hē dāmbhika (munāphika) jāṇata nāhīta
Surah Al-Munafiqoon, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُلۡهِكُمۡ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُكُمۡ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumacyā dhanasampattī va santatīnē tumhālā allāhacyā smaraṇāpāsūna gāphīla na karāvē1 āṇi jē asē karatīla, tēca lōka nukasāna ucalaṇārē (tōṭyāta rāhaṇārē) āhēta
Surah Al-Munafiqoon, Verse 9
وَأَنفِقُواْ مِن مَّا رَزَقۡنَٰكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ فَيَقُولَ رَبِّ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنِيٓ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ فَأَصَّدَّقَ وَأَكُن مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Āṇi āmhī jē kāhī tumhālā pradāna kēlē āhē, tyācyātūna (āmacyā mārgāta) kharca karā, yāpūrvī kī tumacyāpaikī ēkhādyālā maraṇa yāvē, tēvhā mhaṇū lāgalē kī, hē mājhyā pālanakartyā! Tū malā thōḍyā uśirācī savaḍa kā nāhī dēta? Kī mī dāna-puṇya karāvē āṇi nēka va sadācārī lōkāmpaikī vhāvē
Surah Al-Munafiqoon, Verse 10
وَلَن يُؤَخِّرَ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِذَا جَآءَ أَجَلُهَاۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
Āṇi jēvhā ēkhādyācī nirdhārita vēḷa yē'ūna pōhōcatē, maga allāha tyālā kāhīca savaḍa dēta nāhī āṇi tumhī jē kāhī karatā allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Al-Munafiqoon, Verse 11