Surah At-Taghabun - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
يُسَبِّحُ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ لَهُ ٱلۡمُلۡكُ وَلَهُ ٱلۡحَمۡدُۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum (toṭarntu) allāhvait tutikkiṉṟaṉa. (Ivaṟṟiṉ) āṭciyum avaṉukkuriyatē! Ākavē, avaṉukkē pukaḻ aṉaittum urittāṉatu. Aṉaittiṉ mītum avaṉ āṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 1
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ فَمِنكُمۡ كَافِرٞ وَمِنكُم مُّؤۡمِنٞۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
avaṉtāṉ uṅkaḷaip paṭaittavaṉ. (Avvāṟiruntum avaṉai) nirākarippavarkaḷum uṅkaḷil uṇṭu. (Avaṉai) nampikkai koḷpavarkaḷum uṅkaḷil uṇṭu. Nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh uṟṟu nōkkukiṟāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 2
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّ وَصَوَّرَكُمۡ فَأَحۡسَنَ صُوَرَكُمۡۖ وَإِلَيۡهِ ٱلۡمَصِيرُ
Uṇmaiyāṉa kāraṇattiṟkē vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittirukkiṟāṉ. Avaṉē uṅkaḷ uruvattai amaittu, atai mika aḻakākavum ākkivaittāṉ. Avaṉiṭamtāṉ (nīṅkaḷ aṉaivarum) cella vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah At-Taghabun, Verse 3
يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَيَعۡلَمُ مَا تُسِرُّونَ وَمَا تُعۡلِنُونَۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
vāṉaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyum, pūmiyil uḷḷavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟivatuṭaṉ, nīṅkaḷ irakaciyamākac ceyvataiyum nīṅkaḷ pakiraṅkamākac ceyvataiyum avaṉ naṉkaṟikiṟāṉ. (Itu maṭṭumā? Uṅkaḷ) uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyum allāh naṉkaṟikiṟāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 4
أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ نَبَؤُاْ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَبۡلُ فَذَاقُواْ وَبَالَ أَمۡرِهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷukku muṉṉar irunta nirākarittavarkaḷiṉ ceyti uṅkaḷukkuk kiṭaikkavillaiyā? Avarkaḷ taṅkaḷ tīya ceyaliṉ palaṉai (ivvulakil) aṉupavittatuṭaṉ, (maṟumaiyilum) avarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah At-Taghabun, Verse 5
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُۥ كَانَت تَّأۡتِيهِمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَقَالُوٓاْ أَبَشَرٞ يَهۡدُونَنَا فَكَفَرُواْ وَتَوَلَّواْۖ وَّٱسۡتَغۡنَى ٱللَّهُۚ وَٱللَّهُ غَنِيٌّ حَمِيدٞ
itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamākat teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ avarkaḷukkāka aṉuppappaṭṭa (nam) tūtarkaḷ avarkaḷiṭam vantu koṇṭē iruntārkaḷ. Eṉiṉum avarkaḷō ‘‘(nam'maip pōṉṟa) oru maṉitarā namakku nērāṉa vaḻiyaik kāṭṭiviṭuvār?'' Eṉṟu kūṟi avarkaḷai nirākarittup puṟakkaṇittu viṭṭaṉar. Allāhvum avarkaḷaip poruṭpaṭuttavillai. Allāh (ivarkaḷiṉ) tēvaiyaṟṟavaṉum, pukaḻuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 6
زَعَمَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَن لَّن يُبۡعَثُواْۚ قُلۡ بَلَىٰ وَرَبِّي لَتُبۡعَثُنَّ ثُمَّ لَتُنَبَّؤُنَّ بِمَا عَمِلۡتُمۡۚ وَذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
(maraṇitta piṉṉar uyir koṭuttu) eḻuppappaṭa māṭṭōm eṉṟu niccayamāka nirākarippavarkaḷ eṇṇikkoṇṭu irukkiṉṟaṉar. (Napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Avvāṟalla. Eṉ iṟaivaṉ mītu cattiyamāka! Meyyākavē nīṅkaḷ eḻuppappaṭuvīrkaḷ. Nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruppavaṟṟaip paṟṟi piṉṉar nīṅkaḷ aṟivuṟuttavum paṭuvīrkaḷ. Ivvāṟu ceyvatu allāhvukku mikka eḷitāṉatē.”
Surah At-Taghabun, Verse 7
فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَٱلنُّورِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلۡنَاۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Ākavē, nīṅkaḷ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum, avaṉ iṟakkivaitta (ivvēta meṉṉum) pirakācattaiyum nampikkai koḷḷuṅkaḷ. Allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 8
يَوۡمَ يَجۡمَعُكُمۡ لِيَوۡمِ ٱلۡجَمۡعِۖ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلتَّغَابُنِۗ وَمَن يُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ وَيَعۡمَلۡ صَٰلِحٗا يُكَفِّرۡ عَنۡهُ سَيِّـَٔاتِهِۦ وَيُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Oṉṟu kūṭṭappaṭum (maṟumai) nāḷil avaṉ uṅkaḷai oṉṟu cērppāṉ. Atutāṉ (pāvikaḷukku) naṣṭam uṇṭākkum nāḷākum. Evar allāhvai nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārō, avaruṭaiya pāvattiṟku (avaṟṟaip) parikāramākki, toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭikkoṇṭirukkum corkkaṅkaḷilum avaraip pukuttiviṭukiṟāṉ. Eṉṟeṉṟumē atil avar taṅkiviṭuvār. Itutāṉ mika makattāṉa veṟṟiyākum
Surah At-Taghabun, Verse 9
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
evarkaḷ nirākarittu, nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkukiṟārkaḷō avarkaḷ narakavācikaḷē. Atil eṉṟeṉṟum avarkaḷ taṅkiviṭuvārkaḷ. Atu makā keṭṭa cērum iṭamākum
Surah At-Taghabun, Verse 10
مَآ أَصَابَ مِن مُّصِيبَةٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَمَن يُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ يَهۡدِ قَلۡبَهُۥۚ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
allāhvuṭaiya aṉumatiyiṉṟi oru tīṅkum (evaraiyum) vantaṭaiyātu. Ākavē, evar allāhvai nampikkaikoḷkiṟārō, avaruṭaiya uḷḷattai(c cakippu, poṟumai eṉṟa) nērāṉa vaḻiyil naṭattukiṟāṉ. Allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 11
وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَۚ فَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَإِنَّمَا عَلَىٰ رَسُولِنَا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
allāhvukku kīḻppaṭintu naṭaṅkaḷ. Avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻppaṭintu naṭaṅkaḷ. Nīṅkaḷ puṟakkaṇittāl (atu uṅkaḷukkuttāṉ naṣṭam. Ēṉeṉṟāl,) nam tūtar mītuḷḷa kaṭamaiyellām, avar taṉ tūtaip pakiraṅkamāka eṭutturaippatutāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 12
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
allāhvait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru iṟaivaṉ illavē illai. Ākavē, nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāhviṭamē poṟuppai oppaṭaiyuṅkaḷ
Surah At-Taghabun, Verse 13
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ مِنۡ أَزۡوَٰجِكُمۡ وَأَوۡلَٰدِكُمۡ عَدُوّٗا لَّكُمۡ فَٱحۡذَرُوهُمۡۚ وَإِن تَعۡفُواْ وَتَصۡفَحُواْ وَتَغۡفِرُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷ maṉaivikaḷilum, uṅkaḷ cantatikaḷilum niccayamāka uṅkaḷukku etirikaḷ irukkiṉṟaṉar. Ākavē, avarkaḷaip paṟṟi nīṅkaḷ eccarikkaiyāka iruntu koḷḷuṅkaḷ. Avar(kaḷiṉ kuṟṟaṅ)kaḷai nīṅkaḷ cakittup puṟakkaṇittu maṉṉittu vantāl, niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉum, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉum āvāṉ. (Ākavē, uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷaiyum avvāṟē maṉṉittuviṭuvāṉ)
Surah At-Taghabun, Verse 14
إِنَّمَآ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَأَوۡلَٰدُكُمۡ فِتۡنَةٞۚ وَٱللَّهُ عِندَهُۥٓ أَجۡرٌ عَظِيمٞ
Uṅkaḷ poruḷkaḷum, uṅkaḷ cantatikaḷum (uṅkaḷukku) oru cōtaṉaiyākavē uḷḷaṉa. (Iccōtaṉaiyil, nīṅkaḷ tērcci peṟṟāl uṅkaḷukku) allāhviṭattil makattāṉa kūli irukkiṟatu
Surah At-Taghabun, Verse 15
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ مَا ٱسۡتَطَعۡتُمۡ وَٱسۡمَعُواْ وَأَطِيعُواْ وَأَنفِقُواْ خَيۡرٗا لِّأَنفُسِكُمۡۗ وَمَن يُوقَ شُحَّ نَفۡسِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
ātalāl, uṅkaḷāl cāttiyamāṉa varai allāhvukkup payantu, avaṉu(ṭaiya vacaṉaṅkaḷu)kkuc cevicāyttu kīḻppaṭintu naṭantu, tarmamum ceyyuṅkaḷ. Itu uṅkaḷukkuttāṉ mika naṉṟu. Evarkaḷ kañcattaṉattiliruntu pātukākkappaṭṭārkaḷō avarkaḷtāṉ niccayamāka veṟṟiyaṭaintu viṭuvārkaḷ
Surah At-Taghabun, Verse 16
إِن تُقۡرِضُواْ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا يُضَٰعِفۡهُ لَكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ شَكُورٌ حَلِيمٌ
aḻakāṉa muṟaiyil allāhvukku nīṅkaḷ kaṭaṉ koṭuttāl, atai uṅkaḷukku iru maṭaṅkākki vaippatuṭaṉ, uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷaiyum maṉṉittu viṭukiṟāṉ. Allāh (naṉṟiyai) aṅkīkarippavaṉum mikka cakippavaṉum āvāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 17
عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
avaṉ maṟaivāṉataiyum, veḷippaṭaiyāṉataiyum naṉkaṟintavaṉ; (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ; ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah At-Taghabun, Verse 18