Surah Al-Munafiqoon - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
إِذَا جَآءَكَ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ قَالُواْ نَشۡهَدُ إِنَّكَ لَرَسُولُ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِنَّكَ لَرَسُولُهُۥ وَٱللَّهُ يَشۡهَدُ إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَكَٰذِبُونَ
(napiyē! Uḷḷoṉṟu vaittup puṟamoṉṟu pēcum) nayavañcakarkaḷ um'miṭam vantu, ‘‘niccayamāka nīr allāhvuṭaiya tūtartāṉ eṉṟu nāṅkaḷ cāṭci kūṟukiṟōm'' eṉpatākak kūṟukiṉṟaṉar. Niccayamāka nīr allāhvuṭaiya tūtar eṉpatai allāh naṉkaṟivāṉ. Eṉiṉum, inta nayavañcakarkaḷ niccayamākap poyyaiyē kūṟukiṉṟaṉar eṉṟu allāh cāṭciyam kūṟukiṟāṉ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 1
ٱتَّخَذُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ جُنَّةٗ فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(tavira, ivarkaḷ) taṅkaḷ (poy) cattiyaṅkaḷai oru kēṭayamāka vaittuk koṇṭu (makkaḷai) allāhvuṭaiya pātaiyiliruntu taṭukkiṉṟaṉar. Niccayamāka ivarkaḷ ceytu koṇṭirukkum kāriyam makā keṭṭatu
Surah Al-Munafiqoon, Verse 2
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ فَطُبِعَ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَفۡقَهُونَ
itaṟkuriya kāraṇamāvatu: Ivarkaḷ ‘‘nampikkaik koṇṭōm'' eṉṟu (vāyiṉāl) kūṟip piṉṉar atai nirākarittuviṭṭatu tāṉ (kāraṇam). Ākavē, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil muttiraiyiṭappaṭṭu viṭṭatu. Ākavē, (etaiyum) avarkaḷ uṇarntukoḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 3
۞وَإِذَا رَأَيۡتَهُمۡ تُعۡجِبُكَ أَجۡسَامُهُمۡۖ وَإِن يَقُولُواْ تَسۡمَعۡ لِقَوۡلِهِمۡۖ كَأَنَّهُمۡ خُشُبٞ مُّسَنَّدَةٞۖ يَحۡسَبُونَ كُلَّ صَيۡحَةٍ عَلَيۡهِمۡۚ هُمُ ٱلۡعَدُوُّ فَٱحۡذَرۡهُمۡۚ قَٰتَلَهُمُ ٱللَّهُۖ أَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
(Napiyē!) Avarkaḷai nīr pārttāl, avarkaḷuṭaiya tēkaṅkaḷ uṅkaḷai āccariyappaṭuttum. Avarkaḷ pēca ārampittāl, avarkaḷuṭaiya vārttaiyaiyē nīṅkaḷ kēṭkumpaṭi ēṟpaṭum. (Nīr pēcuvataṟku vāyppaḷikkātu pēcuvārkaḷ.) Cuvaṟṟil cāynta maraṅkaḷaippōl avarkaḷ (acaiyātu) iruppārkaḷ. (Avarkaḷ ceviyuṟum) entac captattaiyum taṅkaḷukku virōtamākap pēcuvatākavē eṇṇik koḷvārkaḷ. (Napiyē!) Ivarkaḷtāṉ (umatu uṇmaiyāṉa) etirikaḷ. Ākavē, ivarkaḷaip paṟṟi nīr eccarikkaiyāka iruntu koḷvīrāka. Allāh avarkaḷai aḻittuviṭuvāṉ. (Cattiyattiliruntu) avarkaḷ eṅku celkiṉṟaṉar
Surah Al-Munafiqoon, Verse 4
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ يَسۡتَغۡفِرۡ لَكُمۡ رَسُولُ ٱللَّهِ لَوَّوۡاْ رُءُوسَهُمۡ وَرَأَيۡتَهُمۡ يَصُدُّونَ وَهُم مُّسۡتَكۡبِرُونَ
avarkaḷai nōkki, ‘‘vāruṅkaḷ; allāhvuṭaiya tūtar uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉikka, (iṟaivaṉiṭam) kōruvār'' eṉṟu kūṟappaṭṭāl, avarkaḷ taṅkaḷ talaikaḷai acaittuk karvamkoṇṭu (uṅkaḷaip pārkkātavarkaḷaip pōl) tirumpic celvatai nīr kāṇpīr
Surah Al-Munafiqoon, Verse 5
سَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ أَسۡتَغۡفَرۡتَ لَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ لَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
(napiyē!) Nīr avarkaḷukkup piḻaipoṟukkat tēṭuvatum allatu, avarkaḷukkup piḻai poṟukkat tēṭātiruppatum avarkaḷukkuc camamē. Allāh avarkaḷukkup piḻai poṟukkavē māṭṭāṉ. Niccayamāka allāh pāvam ceyyum (ittakaiya) makkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttuvatillai
Surah Al-Munafiqoon, Verse 6
هُمُ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ لَا تُنفِقُواْ عَلَىٰ مَنۡ عِندَ رَسُولِ ٱللَّهِ حَتَّىٰ يَنفَضُّواْۗ وَلِلَّهِ خَزَآئِنُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَا يَفۡقَهُونَ
ivarkaḷtāṉ (maṟṟa makkaḷai nōkki,) ‘‘allāhvuṭaiya tūtaruṭaṉ irukkum makkaḷukku nīṅkaḷ tarmam ceyyātīrkaḷ. Ataṉāl, avarkaḷ avarai viṭṭum vilakiviṭuvārkaḷ'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Napiyē! Nīr kūṟuvīrāka:) ‘‘Vāṉaṅkaḷ pūmiyiluḷḷa pokkiṣaṅkaḷ aṉaittum allāhvukkuc contamāṉavaiyē; eṉiṉum, inta nayavañcakarkaḷ (itai) uṇarntukoḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 7
يَقُولُونَ لَئِن رَّجَعۡنَآ إِلَى ٱلۡمَدِينَةِ لَيُخۡرِجَنَّ ٱلۡأَعَزُّ مِنۡهَا ٱلۡأَذَلَّۚ وَلِلَّهِ ٱلۡعِزَّةُ وَلِرَسُولِهِۦ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ وَلَٰكِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَا يَعۡلَمُونَ
Mēlum, ‘‘nāṅkaḷ matīṉāviṟkut tirumpa vantāl, kaṇṇiyamuḷḷa nāṅkaḷ (nampikkai koṇṭa inta) iḻivāṉavarkaḷai atiliruntu niccayamāka veḷiyēṟṟi viṭuvōm'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. (Napiyē! Nīr kūṟuvīrāka:) Kaṇṇiyamellām, allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum, nampikkaiyāḷarkaḷukkum contamāṉatu. Eṉiṉum, inta nayavañcakarkaḷ (atai) aṟintu koḷḷavillai
Surah Al-Munafiqoon, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُلۡهِكُمۡ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُكُمۡ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷ poruḷkaḷum, uṅkaḷ cantatikaḷum allāhvuṭaiya ñāpakattai uṅkaḷukku maṟakkaṭittuviṭa vēṇṭām. Evarēṉum, ivvāṟu ceytāl attakaiyavarkaḷ niccayamāka naṣṭamaṭaintavarkaḷtāṉ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 9
وَأَنفِقُواْ مِن مَّا رَزَقۡنَٰكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ فَيَقُولَ رَبِّ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنِيٓ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ فَأَصَّدَّقَ وَأَكُن مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
uṅkaḷukku maraṇam varuvataṟku muṉpākavē, nām uṅkaḷukkuk koṭuttavaṟṟiliruntu tarmam ceyyuṅkaḷ. (Avvāṟu ceyyātavaṉ maraṇikkum camayattil,) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Oru coṟpa kālattiṟku eṉṉai viṭṭuvaikka vēṇṭāmā? (Avvāṟu viṭṭāl,) nāṉ tāṉamum ceyvēṉ; (naṉmaikaḷaic ceytu) nallōrkaḷilum ākiviṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 10
وَلَن يُؤَخِّرَ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِذَا جَآءَ أَجَلُهَاۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
(eṉiṉum) ōr ātmāvuṭaiya (maraṇattiṉ) tavaṇai varumpōtu atai allāh piṟpaṭuttavē māṭṭāṉ. Nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 11