Surah Al-Munafiqoon - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
إِذَا جَآءَكَ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ قَالُواْ نَشۡهَدُ إِنَّكَ لَرَسُولُ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِنَّكَ لَرَسُولُهُۥ وَٱللَّهُ يَشۡهَدُ إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَكَٰذِبُونَ
(napiyē!) Muṉāḥpikkukaḷ (nayavañcakarkaḷ) um'miṭam vantu, "niccayamāka, nīr allāhviṉ tūtarāka irukkiṉṟīr" eṉṟu nāṅkaḷ cāṭci colkiṟōm" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Mēlum, allāh, "niccayamāka nīr avaṉuṭaiya tūtarāka irukkiṉṟīr" eṉpatai naṉku aṟivāṉ. Āṉāl, allāh, niccayamāka muṉāḥpikkukaḷ (vañcakamākap) poyyuraippavarkaḷ" eṉpatākac cāṭci colkiṟāṉ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 1
ٱتَّخَذُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ جُنَّةٗ فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ivarkaḷ taṅkaḷuṭaiya (poyc)cattiyaṅkaḷaik kēṭayamāka vaittuk koṇṭu allāhviṉ pātaiyiliruntu (makkaḷait) taṭuttum varukiṉṟaṉar, niccayamāka ivarkaḷ ceytu koṇṭiruppatu mikavum keṭṭatu
Surah Al-Munafiqoon, Verse 2
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ فَطُبِعَ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَفۡقَهُونَ
Itu niccayamāka ivarkaḷ īmāṉ koṇṭu piṉ kāḥpir āki viṭṭataṉālēyākum, ākavē ivarkaḷiṉ itayaṅkaḷ mītu muttiraiyiṭappaṭṭu viṭṭatu, eṉavē, avarkaḷ viḷaṅkik koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 3
۞وَإِذَا رَأَيۡتَهُمۡ تُعۡجِبُكَ أَجۡسَامُهُمۡۖ وَإِن يَقُولُواْ تَسۡمَعۡ لِقَوۡلِهِمۡۖ كَأَنَّهُمۡ خُشُبٞ مُّسَنَّدَةٞۖ يَحۡسَبُونَ كُلَّ صَيۡحَةٍ عَلَيۡهِمۡۚ هُمُ ٱلۡعَدُوُّ فَٱحۡذَرۡهُمۡۚ قَٰتَلَهُمُ ٱللَّهُۖ أَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
ivarkaḷai nīr pārttāl, ivarkaḷuṭaiya uṭal (amaippu)kaḷ um'mai āccariyappaṭuttum; aṉṟiyum ivarkaḷ pēciṉāl, ivarkaḷuṭaiya pēccai nīr (kavaṉittuk) kēṭpīr; eṉiṉum ivarkaḷ (nērmaiyāṉavarkaḷ allar, cuvaril) cāyttu vaikkappaṭṭa maraṅkaḷ pōṉṟu irukkiṉṟaṉar, ovvoru captamum taṅkaḷukku etirāṉatu eṉṟu eṇṇukiṟārkaḷ, ivarkaḷtām (um) pakaivarkaḷ, ākavē ivarkaḷiṭam nīr eccarikkaiyāka iruppīrāka, allāh ivarkaḷai aḻittu viṭuvāṉ, ivarkaḷ (cattiyattiliruntu) eṅku celkiṉṟaṉar
Surah Al-Munafiqoon, Verse 4
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ يَسۡتَغۡفِرۡ لَكُمۡ رَسُولُ ٱللَّهِ لَوَّوۡاْ رُءُوسَهُمۡ وَرَأَيۡتَهُمۡ يَصُدُّونَ وَهُم مُّسۡتَكۡبِرُونَ
iṉṉum, "vāruṅkaḷ; allāhviṉ tūtar uṅkaḷukkāka (iṟaivaṉiṭam) pāvamaṉṉipput tēṭuvār eṉṟu ivarkaḷiṭam kūṟappaṭṭāl, ivarkaḷ taṅkaḷ talaikaḷaic cāyttuk koṇṭu, perumai koṇṭavarkaḷākat tiruppic celvatai nīr kāṇpīr
Surah Al-Munafiqoon, Verse 5
سَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ أَسۡتَغۡفَرۡتَ لَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ لَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
avarkaḷukkāka nīr pāvamaṉṉippuk kōriṉālum allatu pāvamaṉṉippuk kōrāviṭṭālum avarkaḷukkuc camamēyākum, allāh avarkaḷukkup pāvamaṉṉippaḷikka māṭṭāṉ - pāvam ceyyum camūkattārai niccayamāka allāh nērvaḻiyil celutta māṭṭāṉ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 6
هُمُ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ لَا تُنفِقُواْ عَلَىٰ مَنۡ عِندَ رَسُولِ ٱللَّهِ حَتَّىٰ يَنفَضُّواْۗ وَلِلَّهِ خَزَآئِنُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَا يَفۡقَهُونَ
ivarkaḷ tām, allāhviṉ tūtaruṭaṉ iruppavarkaḷ, (avarai viṭṭup) pirintu cellum varai avarkaḷukkāka nīṅkaḷ celavu ceyyātīrkaḷ" eṉṟu kūṟiyavarkaḷ, vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷa pokkiṣaṅkaḷ allāhvukkē contamāṉavai, āṉāl innayavañcakarkaḷ (atai) uṇarntu koḷḷamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 7
يَقُولُونَ لَئِن رَّجَعۡنَآ إِلَى ٱلۡمَدِينَةِ لَيُخۡرِجَنَّ ٱلۡأَعَزُّ مِنۡهَا ٱلۡأَذَلَّۚ وَلِلَّهِ ٱلۡعِزَّةُ وَلِرَسُولِهِۦ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ وَلَٰكِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ لَا يَعۡلَمُونَ
Nāṅkaḷ almatīṉāvukkut tirumpuvōmāṉāl, kaṇṇiyamāṉavarkaḷ tāḻntavarkaḷai atiliruntu niccayamāka veḷiyēṟṟiviṭuvārkaḷ" eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar, āṉāl kaṇṇiyam allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum, muḥmiṉkaḷukkumē uriyatu, eṉiṉum, innayavañcarkaḷ (atai) aṟintu koḷḷamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُلۡهِكُمۡ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُكُمۡ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Uṅkaḷ celvamum, uṅkaḷuṭaiya makkaḷum, allāhviṉ niṉaippai viṭṭum uṅkaḷaip parāmukamākkiviṭa vēṇṭām - evar ivvāṟu ceykiṟārō niccayamāka avarkaḷtām naṣṭamaṭaintavarkaḷ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 9
وَأَنفِقُواْ مِن مَّا رَزَقۡنَٰكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ فَيَقُولَ رَبِّ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنِيٓ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ فَأَصَّدَّقَ وَأَكُن مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
uṅkaḷil oruvarukku maraṇam varumuṉṉarē, nām uṅkaḷukku aḷitta poruḷiliruntu, tāṉa tarmam ceytu koḷḷuṅkaḷ, (avvāṟu ceyyātu maraṇikkum camayam); "eṉ iṟaivaṉē! Eṉ tavaṇaiyai eṉakku ciṟitu piṟpaṭuttak kūṭātā? Appaṭiyāyiṉ nāṉum tāṉa tarmam ceytu sālihāṉa (nalla)varkaḷil oruvaṉāka ākiviṭuvēṉē" eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 10
وَلَن يُؤَخِّرَ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِذَا جَآءَ أَجَلُهَاۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
āṉāl, allāh, enta ātmāvukkum ataṉ tavaṇai vantuviṭṭāl (ataṉaip) piṟpaṭutta māṭṭāṉ - nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh naṉku terintē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Munafiqoon, Verse 11