Surah At-Talaq - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَطَلِّقُوهُنَّ لِعِدَّتِهِنَّ وَأَحۡصُواْ ٱلۡعِدَّةَۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ رَبَّكُمۡۖ لَا تُخۡرِجُوهُنَّ مِنۢ بُيُوتِهِنَّ وَلَا يَخۡرُجۡنَ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَعَدَّ حُدُودَ ٱللَّهِ فَقَدۡ ظَلَمَ نَفۡسَهُۥۚ لَا تَدۡرِي لَعَلَّ ٱللَّهَ يُحۡدِثُ بَعۡدَ ذَٰلِكَ أَمۡرٗا
Napiyē! (Nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki nīr kūṟuvīrāka:) “Nīṅkaḷ uṅkaḷ maṉaivikaḷai ‘talākku' (vivākappiriviṉai) ceyya virumpiṉāl, avarkaḷuṭaiya (cutta kālamāṉa) ‘ittā'viṉ ārampattil kūṟi, ittāvaik kaṇakkiṭṭu vāruṅkaḷ. (Ivviṣayattil) uṅkaḷ iṟaivaṉākiya allāhvukku nīṅkaḷ payantu naṭantu koḷḷuṅkaḷ. (Nīṅkaḷ talāk kūṟiya) peṇkaḷ pakiraṅkamāka oru māṉakkēṭāṉa kāriyattaic ceytālē tavira, avarkaḷai avarkaḷ irukkum (uṅkaḷ) vīṭṭiliruntu (ittāvuṭaiya kālam muṭivu peṟuvataṟku muṉṉar) veḷiyēṟṟiviṭa vēṇṭām. Avarkaḷum veḷiyēṟiviṭa vēṇṭām. Ivaitāṉ allāh ēṟpaṭuttiya varampukaḷ. Evarkaḷ allāhvuṭaiya caṭṭa varampukaḷai mīṟukiṟārkaḷō, avarkaḷ tamakkuttāmē tīṅkiḻaittuk koḷkiṉṟaṉar. (Itiluḷḷa naṉmaiyai nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ. Talāk kūṟiya) piṉṉarum, (nīṅkaḷ cērntu vāḻa) uṅkaḷukkiṭaiyil (camātāṉattiṟkuriya) oru vaḻiyai allāh ēṟpaṭuttiviṭavum kūṭum
Surah At-Talaq, Verse 1
فَإِذَا بَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَأَمۡسِكُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ فَارِقُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٖ وَأَشۡهِدُواْ ذَوَيۡ عَدۡلٖ مِّنكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلشَّهَٰدَةَ لِلَّهِۚ ذَٰلِكُمۡ يُوعَظُ بِهِۦ مَن كَانَ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّهُۥ مَخۡرَجٗا
appeṇkaḷ taṅkaḷ (ittāviṉ) tavaṇaiyai aṭaintāl, nērāṉa muṟaiyil avarkaḷai (maṉaiviyākavē) niṟuttikkoḷḷuṅkaḷ. Allatu nērāṉa muṟaiyil avarkaḷai nīkkiviṭuṅkaḷ. (Ivviraṇṭil nīṅkaḷ etaic ceyta pōtilum ataṟku) uṅkaḷil nītamāṉa iru cāṭcikaḷai ēṟpaṭuttik koḷḷuṅkaḷ. (Anta cāṭcikaḷ, cāṭci colla vantāl) allāhvukkāka uṇmaiyaiyē kūṟavum. Uṅkaḷil evar allāhvaiyum maṟumai nāḷaiyum nampukiṟārō, avarukku innallupatēcam kūṟappaṭukiṟatu. (Tavira, ivviṣayattil) evarkaḷ allāhvukkup payantu naṭakkiṟārkaḷō, avarkaḷukku (ittakaiya vivakāraṅkaḷiliruntu) oru (nalla tīrvupeṟa) vaḻiyai ēṟpaṭuttit taruvāṉ
Surah At-Talaq, Verse 2
وَيَرۡزُقۡهُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَحۡتَسِبُۚ وَمَن يَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِ فَهُوَ حَسۡبُهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ بَٰلِغُ أَمۡرِهِۦۚ قَدۡ جَعَلَ ٱللَّهُ لِكُلِّ شَيۡءٖ قَدۡرٗا
Mēlum, avarkaḷ etirpārkkāta vakaiyil avarkaḷukku vēṇṭiya vacatikaḷai aḷippāṉ. Evarkaḷ allāhvai muṟṟilum nampukiṟārkaḷō, avarkaḷukku avaṉē (muṟṟilum) pōtumāṉavaṉ. Niccayamāka allāh taṉ kāriyattaic ceytē muṭippāṉ. Āyiṉum, allāh ovvoṉṟiṟkum (oru kālattaiyum) aḷavaiyum ēṟpaṭuttiviṭṭāṉ. (Ataṉpaṭiyē naṭaipeṟum)
Surah At-Talaq, Verse 3
وَٱلَّـٰٓـِٔي يَئِسۡنَ مِنَ ٱلۡمَحِيضِ مِن نِّسَآئِكُمۡ إِنِ ٱرۡتَبۡتُمۡ فَعِدَّتُهُنَّ ثَلَٰثَةُ أَشۡهُرٖ وَٱلَّـٰٓـِٔي لَمۡ يَحِضۡنَۚ وَأُوْلَٰتُ ٱلۡأَحۡمَالِ أَجَلُهُنَّ أَن يَضَعۡنَ حَمۡلَهُنَّۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّهُۥ مِنۡ أَمۡرِهِۦ يُسۡرٗا
(talāk collappaṭṭa) uṅkaḷ maṉaivikaḷil evarkaḷ (atika vayatāki) mātaviṭāyiṉ nampikkai iḻantu, (ittāvaik kaṇakkiṭa) eṉṉa ceyvateṉṟu nīṅkaḷ cantēkattiṟku uḷḷākiviṭṭāl, attakaiya peṇkaḷukkum, iṉṉum evarkaḷukku ituvarai mātaviṭāy ēṟpaṭavillaiyō avarkaḷukkum, ittāviṉ tavaṇai mūṉṟu mātaṅkaḷākum. Karppamāṉa peṇkaḷukku ittāviṉ tavaṇai avarkaḷ piracavikkum varai irukkiṟatu. Evarkaḷ (meyyākavē) allāhvukkup payappaṭukiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya kāriyattai avarkaḷukku eḷitākki viṭukiṟāṉ
Surah At-Talaq, Verse 4
ذَٰلِكَ أَمۡرُ ٱللَّهِ أَنزَلَهُۥٓ إِلَيۡكُمۡۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يُكَفِّرۡ عَنۡهُ سَيِّـَٔاتِهِۦ وَيُعۡظِمۡ لَهُۥٓ أَجۡرًا
allāh uṅkaḷukku iṟakkivaitta kaṭṭaḷai itutāṉ. Ākavē, evar allāhvukkup payantu naṭantu koḷkiṟārō, avaruṭaiya pāvaṅkaḷai avaṉ maṉṉittu, (avaruṭaiya) kūliyaiyum avarukku peritākki viṭukiṟāṉ
Surah At-Talaq, Verse 5
أَسۡكِنُوهُنَّ مِنۡ حَيۡثُ سَكَنتُم مِّن وُجۡدِكُمۡ وَلَا تُضَآرُّوهُنَّ لِتُضَيِّقُواْ عَلَيۡهِنَّۚ وَإِن كُنَّ أُوْلَٰتِ حَمۡلٖ فَأَنفِقُواْ عَلَيۡهِنَّ حَتَّىٰ يَضَعۡنَ حَمۡلَهُنَّۚ فَإِنۡ أَرۡضَعۡنَ لَكُمۡ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ وَأۡتَمِرُواْ بَيۡنَكُم بِمَعۡرُوفٖۖ وَإِن تَعَاسَرۡتُمۡ فَسَتُرۡضِعُ لَهُۥٓ أُخۡرَىٰ
(‘Talāk' kūṟiya piṉṉar ittā irukkavēṇṭiya uṅkaḷ) peṇkaḷai uṅkaḷāl muṭintavarai, nīṅkaḷ irukkum iṭattilēyē vacittirukkumpaṭi ceyyuṅkaḷ. Avarkaḷai nirppantikkak karuti avarkaḷait tuṉpuṟuttātīrkaḷ. Avarkaḷ karppamāṉa peṇkaḷāka iruntāl, avarkaḷ piracavikkum varai avarkaḷukkuc celavukkuk koṭuttu vāruṅkaḷ. (Piracavittataṉ) piṉṉar (kuḻantaikku) uṅkaḷukkāka avarkaḷ pālūṭṭiṉāl ataṟkuriya kūliyai avarkaḷukkuk koṭuttu viṭuṅkaḷ. (Itaip paṟṟi muṉṉatākavē) uṅkaḷukkuḷ muṟaiyāka pēci muṭivu ceytukoḷḷuṅkaḷ. Itil uṅkaḷukkuḷ ciramam ēṟpaṭṭāl, (akkuḻantaikku) maṟṟavaḷaik koṇṭum pāl koṭukkalām
Surah At-Talaq, Verse 6
لِيُنفِقۡ ذُو سَعَةٖ مِّن سَعَتِهِۦۖ وَمَن قُدِرَ عَلَيۡهِ رِزۡقُهُۥ فَلۡيُنفِقۡ مِمَّآ ءَاتَىٰهُ ٱللَّهُۚ لَا يُكَلِّفُ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِلَّا مَآ ءَاتَىٰهَاۚ سَيَجۡعَلُ ٱللَّهُ بَعۡدَ عُسۡرٖ يُسۡرٗا
(pāl kuṭippāṭṭa celavu ceyyum viṣayattil) vacatiyuṭaiyavar taṉ takutikkut takkavāṟu (tārāḷamākac) celavu ceyyavum. Ēḻmaiyāṉavar, allāh avarukkuk koṭuttatiliruntutāṉ celavu ceyvār. Em'maṉitaṉaiyum allāh avaṉukkuk koṭuttataṟku atikamāka(c celavu ceyyumpaṭi) nirppantippatillai. Ciramattiṟkup piṉṉar, allāh aticīkkirattil ilakuvai koṭuttuviṭuvāṉ
Surah At-Talaq, Verse 7
وَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ عَتَتۡ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهَا وَرُسُلِهِۦ فَحَاسَبۡنَٰهَا حِسَابٗا شَدِيدٗا وَعَذَّبۡنَٰهَا عَذَابٗا نُّكۡرٗا
ettaṉaiyō ūrvācikaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaikkum, avaṉuṭaiya tūtar kaḷukkum māṟuceytaṉar. Ātalāl, avarkaḷai nām veku kaṭiṉamākavē kēḷvi kaṇakkuk kēṭṭu, avarkaḷai mikak kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyaikkoṇṭu vētaṉai ceytōm
Surah At-Talaq, Verse 8
فَذَاقَتۡ وَبَالَ أَمۡرِهَا وَكَانَ عَٰقِبَةُ أَمۡرِهَا خُسۡرًا
ākavē, avarkaḷiṉ tīya ceyalukkuriya palaṉai avarkaḷ aṉupavittaṉar. Avarkaḷiṉ (tīya) kāriyaṅkaḷiṉ muṭivu (im'maiyilum) naṣṭamākavē ākiviṭṭatu
Surah At-Talaq, Verse 9
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗاۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ قَدۡ أَنزَلَ ٱللَّهُ إِلَيۡكُمۡ ذِكۡرٗا
(Iṉṉum maṟumaiyil) allāh avarkaḷukkuk kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyai tayārpaṭutti vaittirukkiṟāṉ. Ākavē, nampikkaikoṇṭa aṟivāḷikaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukkup payantu naṭantukoḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh uṅkaḷukku(t tiru kur'āṉ eṉṉum) nallupatēcattai iṟakki vaittirukkiṟāṉ
Surah At-Talaq, Verse 10
رَّسُولٗا يَتۡلُواْ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ مُبَيِّنَٰتٖ لِّيُخۡرِجَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَمَن يُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ وَيَعۡمَلۡ صَٰلِحٗا يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ قَدۡ أَحۡسَنَ ٱللَّهُ لَهُۥ رِزۡقًا
(mēlum), oru tūtaraiyum (aṉuppi vaittirukkiṟāṉ). Avar allāhvuṭaiya teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku ōtikkāṇpittu, (uṅkaḷil) nampikkaikoṇṭu naṟceyalkaḷ ceypavarkaḷai, iruḷkaḷil iruntu pirakācattiṉ pakkam koṇṭu varukiṟār. Ākavē, (uṅkaḷil) evarkaḷ (meyyākavē) allāhvai nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō, avarkaḷai corkkaṅkaḷil pukacceyvāṉ. Atil toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭikkoṇṭirukkum. Eṉṟeṉṟum avarkaḷ atil taṅkiviṭuvārkaḷ. Niccayamāka allāh avarkaḷukku aḻakāṉa aruḷē purivāṉ
Surah At-Talaq, Verse 11
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖ وَمِنَ ٱلۡأَرۡضِ مِثۡلَهُنَّۖ يَتَنَزَّلُ ٱلۡأَمۡرُ بَيۡنَهُنَّ لِتَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ وَأَنَّ ٱللَّهَ قَدۡ أَحَاطَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عِلۡمَۢا
ēḻu vāṉaṅkaḷaiyum, avaṟṟaippōl pūmiyaiyum allāhtāṉ paṭaittāṉ. Ivaṟṟil (tiṉacari nikaḻakkūṭiya) ellā viṣayaṅkaḷaip paṟṟiya kaṭṭaḷai iṟaṅkikkoṇṭē irukkiṟatu. (Ākavē, nampikkaiyāḷarkaḷē!) Niccayamāka allāh cakalavaṟṟiṉ mītum āṟṟaluṭaiyavaṉ eṉpataiyum, niccayamāka allāh taṉ ñāṉattāl, ellāvaṟṟaiyum āḻamāka aṟintukoṇṭirukkiṟāṉ eṉpataiyum nīṅkaḷ tiṭṭamāka aṟintukoḷḷa vēṇṭum eṉpataṟkāka ivaṟṟaip paṭaittāṉ
Surah At-Talaq, Verse 12