Surah At-Tahrim - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ لِمَ تُحَرِّمُ مَآ أَحَلَّ ٱللَّهُ لَكَۖ تَبۡتَغِي مَرۡضَاتَ أَزۡوَٰجِكَۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
napiyē! Nīr umatu maṉaivikaḷiṉ tiruptiyaik karuti, allāh umakku ākumākki vaittavaṟṟai (eṭuttuk koḷvatu illai eṉṟu) nīr ēṉ (cattiyam ceytu atai harām eṉṟu) vilakkik koṇṭīr? Allāh mika maṉṉippavaṉum makā karuṇaiyuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah At-Tahrim, Verse 1
قَدۡ فَرَضَ ٱللَّهُ لَكُمۡ تَحِلَّةَ أَيۡمَٰنِكُمۡۚ وَٱللَّهُ مَوۡلَىٰكُمۡۖ وَهُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
Ākavē, uṅkaḷ antac cattiyattiṟku (nīṅkaḷ parikāram koṭuttu) atai nīkkiviṭumāṟu niccayamāka allāh uṅkaḷukku kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ. Allāhtāṉ uṅkaḷ ejamāṉaṉ. Avaṉ (aṉaivaraiyum) naṉkaṟintavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah At-Tahrim, Verse 2
وَإِذۡ أَسَرَّ ٱلنَّبِيُّ إِلَىٰ بَعۡضِ أَزۡوَٰجِهِۦ حَدِيثٗا فَلَمَّا نَبَّأَتۡ بِهِۦ وَأَظۡهَرَهُ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ عَرَّفَ بَعۡضَهُۥ وَأَعۡرَضَ عَنۢ بَعۡضٖۖ فَلَمَّا نَبَّأَهَا بِهِۦ قَالَتۡ مَنۡ أَنۢبَأَكَ هَٰذَاۖ قَالَ نَبَّأَنِيَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
(nam) napi taṉ maṉaivikaḷil oruvariṭam oru viṣayattai irakaciyamākak kūṟiya camayattil, appeṇ atai (maṟṟoru maṉaivikku) aṟivittu viṭṭār. Atai allāh avarukku veḷiyākkit tantāṉ. Napi (atil) cilavaṟṟai (am'maṉaivikku) aṟivittuc cilavaṟṟai (aṟivikkātu) puṟakkaṇittu viṭṭār. (Ivvāṟu) napi taṉ maṉaivikku aṟivikkavē, am'maṉaivi ‘‘itai uṅkaḷukku aṟivittavar yār?'' Eṉak kēṭṭār. Ataṟku avar “(aṉaittaiyum) naṉkaṟintu terintavaṉē atai eṉakku aṟivittāṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah At-Tahrim, Verse 3
إِن تَتُوبَآ إِلَى ٱللَّهِ فَقَدۡ صَغَتۡ قُلُوبُكُمَاۖ وَإِن تَظَٰهَرَا عَلَيۡهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ هُوَ مَوۡلَىٰهُ وَجِبۡرِيلُ وَصَٰلِحُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ بَعۡدَ ذَٰلِكَ ظَهِيرٌ
(napiyuṭaiya avviru maṉaivikaḷē!) Nīṅkaḷ iruvarum (uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷaip paṟṟi) allāhviṉ pakkam kaicētappaṭṭu maṉṉippuk kōri mīṇṭuviṭṭāl atu uṅkaḷukkē naṉṟu. Ēṉeṉṟāl, uṅkaḷ iruvariṉ uḷḷaṅkaḷ (nērāṉa vaḻiyil iruntu) cāyntuviṭṭaṉa. Ākavē, nīṅkaḷ iruvarum avarukku virōtamāka oṉṟu cērntāl, niccayamāka allāh avarai pātukāppavaṉāka irukkiṟāṉ. Iṉṉum jiprayīlum, nampikkaiyāḷarkaḷiluḷḷa nallaṭiyārkaḷum, ivarkaḷuṭaṉ (maṟṟa) vāṉavarkaḷum (avarukku) utaviyāka iruppārkaḷ
Surah At-Tahrim, Verse 4
عَسَىٰ رَبُّهُۥٓ إِن طَلَّقَكُنَّ أَن يُبۡدِلَهُۥٓ أَزۡوَٰجًا خَيۡرٗا مِّنكُنَّ مُسۡلِمَٰتٖ مُّؤۡمِنَٰتٖ قَٰنِتَٰتٖ تَـٰٓئِبَٰتٍ عَٰبِدَٰتٖ سَـٰٓئِحَٰتٖ ثَيِّبَٰتٖ وَأَبۡكَارٗا
Napi uṅkaḷai ‘talāk' kūṟi (vilakki) viṭṭāl, uṅkaḷaiviṭa mēlāṉa peṇkaḷai avaruṭaiya iṟaivaṉ avarukku maṉaiviyākki vaikka muṭiyum. (Maṉaiviyāka varakkūṭiya appeṇkaḷō) muslimāṉavarkaḷāka, nampikkaik koṇṭavarkaḷāka, (iṟaivaṉukkup) payantu (nam napikku kaṭṭuppaṭṭu) naṭakkakkūṭiyavarkaḷāka, (pāvattaiviṭṭu) vilakiyavarkaḷāka, (iṟaivaṉai) vaṇaṅkupavarkaḷāka, nōṉpu nōṟpavarkaḷāka, kaṉṉiyarkaḷākavum, kaṉṉiyar allātavarkaḷākavum iruppārkaḷ. (Ākavē, itaṉāl uṅkaḷukkuttāṉ naṣṭam, avarukku alla)
Surah At-Tahrim, Verse 5
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ وَأَهۡلِيكُمۡ نَارٗا وَقُودُهَا ٱلنَّاسُ وَٱلۡحِجَارَةُ عَلَيۡهَا مَلَـٰٓئِكَةٌ غِلَاظٞ شِدَادٞ لَّا يَعۡصُونَ ٱللَّهَ مَآ أَمَرَهُمۡ وَيَفۡعَلُونَ مَا يُؤۡمَرُونَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷaiyum, uṅkaḷ kuṭumpattiṉaraiyum naraka neruppiliruntu pātukāttuk koḷḷuṅkaḷ. Ataṉuṭaiya erikaṭṭai, maṉitarkaḷum (cilaikaḷāka irunta) kaṟkaḷumākum. Atil kaṭiṉa cittamuṭaiya palacālikaḷāṉa vāṉavarkaḷ ēṟpaṭuttappaṭṭirukkiṉṟaṉar. Allāh avarkaḷukku ēviyatil oru ciṟitum māṟuceyya māṭṭārkaḷ. Avarkaḷ (pāvikaḷai vētaṉai ceyyumāṟu) taṅkaḷukkiṭappaṭṭa kaṭṭaḷaikaḷaiyē ceytu varuvārkaḷ
Surah At-Tahrim, Verse 6
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَعۡتَذِرُواْ ٱلۡيَوۡمَۖ إِنَّمَا تُجۡزَوۡنَ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(annāḷil nirākarippavarkaḷai nōkki) ‘‘nirākarippavarkaḷē! Iṉṟaiya tiṉam nīṅkaḷ (vīṇ) pukal kūṟātīrkaḷ. Nīṅkaḷ kūli koṭukkappaṭuvatellām, nīṅkaḷ ceytavaṟṟukkuttāṉ. (Nīṅkaḷ ceyyātavaṟṟukku alla'' eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah At-Tahrim, Verse 7
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ تُوبُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ تَوۡبَةٗ نَّصُوحًا عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يُكَفِّرَ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَيُدۡخِلَكُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ يَوۡمَ لَا يُخۡزِي ٱللَّهُ ٱلنَّبِيَّ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥۖ نُورُهُمۡ يَسۡعَىٰ بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَبِأَيۡمَٰنِهِمۡ يَقُولُونَ رَبَّنَآ أَتۡمِمۡ لَنَا نُورَنَا وَٱغۡفِرۡ لَنَآۖ إِنَّكَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ kalappaṟṟa maṉatuṭaṉ (pāvattiliruntu vilaki) allāhviṉ pakkam tirumpuṅkaḷ. Uṅkaḷ iṟaivaṉō atai uṅkaḷ pāvaṅkaḷukkup parikāramākki, (maṉṉittu) corkkaṅkaḷilum uṅkaḷaip pukuttiviṭuvāṉ. Atil toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭik koṇṭirukkum. (Taṉ) napiyaiyum, avaruṭaṉ nampikkai koṇṭavarkaḷaiyum annāḷil allāh iḻivupaṭutta māṭṭāṉ. Annāḷil, ivarkaḷuṭaiya pirakācam ivarkaḷukku muṉṉum, ivarkaḷuṭaiya valatu pakkattilum ūṭuruvic ceṉṟukoṇṭirukkum. Ivarkaḷ ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukku, eṅkaḷ pirakācattai (aṇaiyātu) nī paripūraṇamākkivai. Eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷaiyum nī maṉṉittu aruḷpuri. Niccayamāka nī aṉaittiṉ mītum āṟṟaluṭaiyavaṉ'' eṉṟu pirārttaṉai ceytu koṇṭiruppārkaḷ
Surah At-Tahrim, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ جَٰهِدِ ٱلۡكُفَّارَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱغۡلُظۡ عَلَيۡهِمۡۚ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
napiyē! (Inta) nirākarippavarkaḷuṭaṉ (vāḷaik koṇṭum, inta) nayavañcakarkaḷuṭaṉ (tarkkattaik koṇṭum) pōr purivīrāka. Avarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷ (tayavu tāṭcaṇyam kāṭṭātu) kaṭumaiyākavē iruppīrāka. Avarkaḷ cellumiṭam narakamtāṉ; atu makākeṭṭa cērum iṭamākum
Surah At-Tahrim, Verse 9
ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱمۡرَأَتَ نُوحٖ وَٱمۡرَأَتَ لُوطٖۖ كَانَتَا تَحۡتَ عَبۡدَيۡنِ مِنۡ عِبَادِنَا صَٰلِحَيۡنِ فَخَانَتَاهُمَا فَلَمۡ يُغۡنِيَا عَنۡهُمَا مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗا وَقِيلَ ٱدۡخُلَا ٱلنَّارَ مَعَ ٱلدَّـٰخِلِينَ
nirākarikkum peṇkaḷukku, nūh napiyiṉuṭaiya maṉaiviyaiyum, lūt napiyiṉuṭaiya maṉaiviyaiyum allāh utāraṇamākki vaikkiṟāṉ. Ivviru peṇkaḷum, nam aṭiyārkaḷil iru nallaṭiyārkaḷiṉ maṉaivikaḷākavē iruntaṉar. Eṉiṉum, ivviru peṇkaḷum taṅkaḷ kaṇavaṉmārkaḷukkut turōkam ceytaṉar. (Ākavē, ivarkaḷ iruvarum napimārkaḷiṉ maṉaivikaḷāyiruntum) allāhvuṭaiya vētaṉaiyiliruntu etaiyum taṭuttukkoḷḷa muṭiyavillai. (Ivarkaḷ turōkam ceytataṉ kāraṇamāka ivarkaḷai nōkki) ‘‘narakattil pukupavarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷ iruvarum pukuntu viṭuṅkaḷ'' eṉṟē kūṟappaṭṭatu
Surah At-Tahrim, Verse 10
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱمۡرَأَتَ فِرۡعَوۡنَ إِذۡ قَالَتۡ رَبِّ ٱبۡنِ لِي عِندَكَ بَيۡتٗا فِي ٱلۡجَنَّةِ وَنَجِّنِي مِن فِرۡعَوۡنَ وَعَمَلِهِۦ وَنَجِّنِي مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Nampikkaikoṇṭa peṇkaḷukku(m iru peṇkaḷai) allāh utāraṇamākak kūṟukiṟāṉ. (Mutalāvatu:) Ḥpir'avṉuṭaiya maṉaivi (āciyā). Avaḷ (taṉ iṟaivaṉiṭam) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Uṉṉiṭattil uḷḷa corkkattil eṉakku oru vīṭṭai amaittut tā, ḥpir'avṉai viṭṭum avaṉuṭaiya ceyalai viṭṭum eṉṉai pātukāttuk koḷ, aniyāyakkāra camutāyattai viṭṭum eṉṉai pātukāttukkoḷ'' eṉṟu pirārttaṉai ceytukoṇṭē iruntāḷ
Surah At-Tahrim, Verse 11
وَمَرۡيَمَ ٱبۡنَتَ عِمۡرَٰنَ ٱلَّتِيٓ أَحۡصَنَتۡ فَرۡجَهَا فَنَفَخۡنَا فِيهِ مِن رُّوحِنَا وَصَدَّقَتۡ بِكَلِمَٰتِ رَبِّهَا وَكُتُبِهِۦ وَكَانَتۡ مِنَ ٱلۡقَٰنِتِينَ
(iraṇṭāvatu:) Imrāṉuṭaiya makaḷ maryam. Avaḷ taṉ kaṟpai pātukāttuk koṇṭāḷ. Ākavē, avaḷuṭaiya karppattil nam rūhiliruntu ūtiṉōm. Avaḷ taṉ iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷaiyum, vētaṅkaḷaiyum uṇmaiyākki vaittatuṭaṉ (iṟaivaṉukku) muṟṟilum vaḻippaṭṭavaḷākavum iruntāḷ
Surah At-Tahrim, Verse 12