Surah Al-Mulk - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
تَبَٰرَكَ ٱلَّذِي بِيَدِهِ ٱلۡمُلۡكُ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
(maṉitarkaḷē! Vāṉam pūmi uṭaiya) āṭci ellām evaṉ kaiyil irukkiṟatō avaṉ mika pākkiyamuṭaiyavaṉ. (Vāṉam pūmikaḷai aḻikkavum, ākkavum) avaṉ (virumpiyavāṟu avaṟṟaic ceyya) aṉaittiṉ mītum āṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Mulk, Verse 1
ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلۡمَوۡتَ وَٱلۡحَيَوٰةَ لِيَبۡلُوَكُمۡ أَيُّكُمۡ أَحۡسَنُ عَمَلٗاۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡغَفُورُ
uṅkaḷil mikattūymaiyāṉa amal ceypavarkaḷ yār eṉṟu cōtippataṟkākavē, avaṉ maraṇattaiyum, vāḻkkaiyaiyum paṭaittirukkiṟāṉ. Avaṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ; mika maṉṉippuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mulk, Verse 2
ٱلَّذِي خَلَقَ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖ طِبَاقٗاۖ مَّا تَرَىٰ فِي خَلۡقِ ٱلرَّحۡمَٰنِ مِن تَفَٰوُتٖۖ فَٱرۡجِعِ ٱلۡبَصَرَ هَلۡ تَرَىٰ مِن فُطُورٖ
avaṉē ēḻu vāṉaṅkaḷaiyum aṭukkaṭukkākap paṭaittavaṉ. (Maṉitaṉē!) Anta rahmāṉuṭaiya paṭaippil nī oru oḻuṅkīṉattaiyum kāṇamāṭṭāy. Maṟṟoru muṟai (ataik kavaṉittup)pār. Atil oru piḷavai nī kāṇkiṟāyā
Surah Al-Mulk, Verse 3
ثُمَّ ٱرۡجِعِ ٱلۡبَصَرَ كَرَّتَيۡنِ يَنقَلِبۡ إِلَيۡكَ ٱلۡبَصَرُ خَاسِئٗا وَهُوَ حَسِيرٞ
(piṉṉum) mēlum iru muṟaip pār! (Ivvāṟu nī ettaṉai muṟai turuvit turuvip pārtta pōtilum oru kuṟaiyaiyum kāṇa muṭiyātu.) Uṉ pārvaitāṉ aluttu, kēvalamuṟṟu uṉṉiṭam tirumpiviṭum
Surah Al-Mulk, Verse 4
وَلَقَدۡ زَيَّنَّا ٱلسَّمَآءَ ٱلدُّنۡيَا بِمَصَٰبِيحَ وَجَعَلۡنَٰهَا رُجُومٗا لِّلشَّيَٰطِينِۖ وَأَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابَ ٱلسَّعِيرِ
Niccayamāka nām, camīpamāka uḷḷa vāṉattai (pūmiyiluḷḷavarkaḷukku naṭcattira) viḷakkukaḷaik koṇṭu alaṅkāramākki vaittōm. Mēlum, avaṟṟai ṣaittāṉkaḷukku ōr eṟikallākavum amaittōm. Iṉṉum avarkaḷukku naraka vētaṉaiyaiyum nām tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah Al-Mulk, Verse 5
وَلِلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡ عَذَابُ جَهَنَّمَۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
iṉṉum evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉai nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷukku naraka vētaṉaiyuṇṭu. Atu makākeṭṭa cellumiṭamākum
Surah Al-Mulk, Verse 6
إِذَآ أُلۡقُواْ فِيهَا سَمِعُواْ لَهَا شَهِيقٗا وَهِيَ تَفُورُ
atil avarkaḷ (tūkki) eṟiyappaṭumpoḻutu (kaḻutaiyiṉ periya captattaip pōl) ataṉ koti captattaik kēṭpārkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 7
تَكَادُ تَمَيَّزُ مِنَ ٱلۡغَيۡظِۖ كُلَّمَآ أُلۡقِيَ فِيهَا فَوۡجٞ سَأَلَهُمۡ خَزَنَتُهَآ أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ نَذِيرٞ
atu kōpattāl veṭittu viṭuvataippōl kumuṟik koṇṭirukkum. Atil oru kūṭṭattiṉar eṟiyappaṭum poḻutellām, ataṉ kāvalāḷar avarkaḷai nōkki (‘‘ivvētaṉaiyaip paṟṟi) accamūṭṭi eccarikkai ceyyum tūtar uṅkaḷiṭam varavillaiyā'' eṉṟu kēṭpārkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 8
قَالُواْ بَلَىٰ قَدۡ جَآءَنَا نَذِيرٞ فَكَذَّبۡنَا وَقُلۡنَا مَا نَزَّلَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٍ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا فِي ضَلَٰلٖ كَبِيرٖ
ataṟkavarkaḷ ‘‘meytāṉ accamūṭṭi eccarikkai ceyyum tūtar niccayamāka eṅkaḷiṭam vantār. Eṉiṉum, nāṅkaḷ (avaraip) poyyākki, allāh (uṅkaḷ mītu) etaiyum iṟakkivaikkavē illai. Nīṅkaḷ perum vaḻikēṭṭilē tavira irukkavillai eṉṟu (avarkaḷai nōkki) nāṅkaḷ kūṟiṉōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 9
وَقَالُواْ لَوۡ كُنَّا نَسۡمَعُ أَوۡ نَعۡقِلُ مَا كُنَّا فِيٓ أَصۡحَٰبِ ٱلسَّعِيرِ
iṉṉum ‘‘(attūtarkaḷiṉ vārttaikaḷukku) nāṅkaḷ cevicāyttu avaṟṟai nāṅkaḷ cintittiruntāl, nāṅkaḷ narakavācikaḷil ākiyirukkavē māṭṭōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 10
فَٱعۡتَرَفُواْ بِذَنۢبِهِمۡ فَسُحۡقٗا لِّأَصۡحَٰبِ ٱلسَّعِيرِ
mēlum taṅkaḷ pāvattai oppuk koḷvārkaḷ. Ākavē, innarakavācikaḷukkuk kēṭutāṉ
Surah Al-Mulk, Verse 11
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَخۡشَوۡنَ رَبَّهُم بِٱلۡغَيۡبِ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٞ كَبِيرٞ
niccayamāka evarkaḷ maṟaivāṉa camayattilum, taṅkaḷ iṟaivaṉukkup payappaṭukiṟārkaḷō avarkaḷukku maṉṉippum uṇṭu; perum kūliyum uṇṭu
Surah Al-Mulk, Verse 12
وَأَسِرُّواْ قَوۡلَكُمۡ أَوِ ٱجۡهَرُواْ بِهِۦٓۖ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(Maṉitarkaḷē!) Nīṅkaḷ uṅkaḷ vārttaikaḷai irakaciyamākak kūṟuṅkaḷ allatu pakiraṅkamākavē kūṟuṅkaḷ. (Evvitam kūṟiyapōtilum, iṟaivaṉ atai naṉkaṟivāṉ. Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka avaṉ, uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyum naṉkaṟipavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mulk, Verse 13
أَلَا يَعۡلَمُ مَنۡ خَلَقَ وَهُوَ ٱللَّطِيفُ ٱلۡخَبِيرُ
(aṉaivaraiyum) paṭaittavaṉ (avaṟṟil uḷḷavaṟṟai) aṟiya māṭṭāṉā? Avaṉō aruḷuṭaiyavaṉum (aṉaittaiyum) veku nuṭpamāka aṟintavaṉum āvāṉ
Surah Al-Mulk, Verse 14
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ ذَلُولٗا فَٱمۡشُواْ فِي مَنَاكِبِهَا وَكُلُواْ مِن رِّزۡقِهِۦۖ وَإِلَيۡهِ ٱلنُّشُورُ
avaṉtāṉ uṅkaḷukkup pūmiyai (nīṅkaḷ vacippataṟku) vacatiyāka ākki vaittāṉ. Ākavē, ataṉ pala kōṇaṅkaḷilum ceṉṟu, avaṉ (uṅkaḷukku) aḷittiruppavaṟṟaip pucittuk koṇṭiruṅkaḷ. (Maṟumaiyil) avaṉiṭamē (aṉaivarum) cella vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Al-Mulk, Verse 15
ءَأَمِنتُم مَّن فِي ٱلسَّمَآءِ أَن يَخۡسِفَ بِكُمُ ٱلۡأَرۡضَ فَإِذَا هِيَ تَمُورُ
vāṉattil iruppavaṉ, uṅkaḷaip pūmiyil corukiviṭa māṭṭāṉ eṉṟu nīṅkaḷ accamaṟṟirukkiṟīrkaḷā? Annērattil pūmi atirntu naṭu naṭuṅ(kik) ku(muṟu)m
Surah Al-Mulk, Verse 16
أَمۡ أَمِنتُم مَّن فِي ٱلسَّمَآءِ أَن يُرۡسِلَ عَلَيۡكُمۡ حَاصِبٗاۖ فَسَتَعۡلَمُونَ كَيۡفَ نَذِيرِ
allatu vāṉattiliruppavaṉ, uṅkaḷ mītu kalmaḻaiyai poḻiya māṭṭāṉ eṉṟu nīṅkaḷ payamaṟṟirukkiṟīrkaḷā? Avvāṟāyiṉ, eṉatu eccarikkai (ceyyappaṭṭa vētaṉai) evvāṟirukkum eṉpatai niccayamāka nīṅkaḷ aṟintukoḷvīrkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 17
وَلَقَدۡ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
ivarkaḷukku muṉṉuḷḷavarkaḷum (nam vacaṉaṅkaḷaip) poyyākki (nirākarittu)k koṇṭiruntaṉar. Ākavē (avarkaḷukku) eṉatu kaṇṭippu evvāṟu iruttatu eṉpatai (napiyē! Kavaṉittīrā)
Surah Al-Mulk, Verse 18
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلطَّيۡرِ فَوۡقَهُمۡ صَـٰٓفَّـٰتٖ وَيَقۡبِضۡنَۚ مَا يُمۡسِكُهُنَّ إِلَّا ٱلرَّحۡمَٰنُۚ إِنَّهُۥ بِكُلِّ شَيۡءِۭ بَصِيرٌ
iṟakkaikaḷai virittukkoṇṭum, maṭakkikkoṇṭum ivarkaḷukku mēl ākāyattil (aṇi) aṇiyākac cellum paṟavaikaḷai ivarkaḷ kavaṉikkavillaiyā? Rahmāṉait tavira, (maṟṟevarum) avaṟṟai (ākāyattil tūkki)p piṭittuk koṇṭirukkavillai! Niccayamāka avaṉ aṉaittaiyum uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mulk, Verse 19
أَمَّنۡ هَٰذَا ٱلَّذِي هُوَ جُندٞ لَّكُمۡ يَنصُرُكُم مِّن دُونِ ٱلرَّحۡمَٰنِۚ إِنِ ٱلۡكَٰفِرُونَ إِلَّا فِي غُرُورٍ
rahmāṉaiyaṉṟi uṅkaḷukku utavi ceyyakkūṭiya paṭaikaḷ evai? Innirākarippavarkaḷ veṟum māyaiyilē tavira vēṟillai
Surah Al-Mulk, Verse 20
أَمَّنۡ هَٰذَا ٱلَّذِي يَرۡزُقُكُمۡ إِنۡ أَمۡسَكَ رِزۡقَهُۥۚ بَل لَّجُّواْ فِي عُتُوّٖ وَنُفُورٍ
Allāh (uṅkaḷukkaḷikkum) taṉ uṇavait taṭuttuk koṇṭāl, uṅkaḷukku uṇavu koṭuppavaṉ yār? (Itaiyum ivarkaḷ kavaṉippatillai.) Māṟāka, ivarkaḷ vaḻikēṭṭilum, (cattiyattai) veṟuppatilumē mūḻkik kiṭakkiṉṟaṉar
Surah Al-Mulk, Verse 21
أَفَمَن يَمۡشِي مُكِبًّا عَلَىٰ وَجۡهِهِۦٓ أَهۡدَىٰٓ أَمَّن يَمۡشِي سَوِيًّا عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
eṉṉē! Mukaṅkuppuṟa viḻuntu celpavaṉ taṉ laṭciyattai aṭaivāṉā? Allatu nērāṉa pātaiyil oḻuṅkākac celpavaṉ aṭaivāṉā
Surah Al-Mulk, Verse 22
قُلۡ هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَكُمۡ وَجَعَلَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَۚ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: Avaṉtāṉ uṅkaḷaip paṭaittu uṅkaḷukkuc cevikaḷaiyum, kaṇkaḷaiyum, uḷḷaṅkaḷaiyum koṭuttavaṉ. (Avvāṟiruntum) nīṅkaḷ veku coṟpamākavē (avaṉukku) naṉṟi celuttukiṟīrkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 23
قُلۡ هُوَ ٱلَّذِي ذَرَأَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَإِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: Avaṉtāṉ uṅkaḷaip pūmiyil (pala pākaṅkaḷilum) parappi vaittirukkiṟāṉ. (Maṟumaiyil) avaṉiṭamē oṉṟu cērkkappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 24
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(ivvāṟiruntum avarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki,) ‘‘nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāyiruntāl (maṟumaiyaip paṟṟiya) inta vākkuṟuti eppoḻutu (varum?)'' Eṉṟu kēṭkiṟārkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 25
قُلۡ إِنَّمَا ٱلۡعِلۡمُ عِندَ ٱللَّهِ وَإِنَّمَآ أَنَا۠ نَذِيرٞ مُّبِينٞ
ataṟku (napiyē!) Kūṟuvīrāka: (‘‘Atu eppōtu varum eṉṟa) ñāṉam allāhviṭattiltāṉ irukkiṟatu. Nāṉ (ataip paṟṟip) pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉtāṉ
Surah Al-Mulk, Verse 26
فَلَمَّا رَأَوۡهُ زُلۡفَةٗ سِيٓـَٔتۡ وُجُوهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَقِيلَ هَٰذَا ٱلَّذِي كُنتُم بِهِۦ تَدَّعُونَ
(nīr accamūṭṭiya) vētaṉai (ivarkaḷai) nōkki varuvatai avarkaḷ kaṇṭāl, annirākarippavarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷ karukiviṭum. (Iṉṉum, avarkaḷai nōkki) ‘‘(eppoḻutu varum, eppoḻutu varum eṉṟu) nīṅkaḷ kēṭṭuk koṇṭiruntatu itutāṉ'' eṉṟum kūṟappaṭum
Surah Al-Mulk, Verse 27
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَهۡلَكَنِيَ ٱللَّهُ وَمَن مَّعِيَ أَوۡ رَحِمَنَا فَمَن يُجِيرُ ٱلۡكَٰفِرِينَ مِنۡ عَذَابٍ أَلِيمٖ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: Eṉṉaiyum, eṉṉuṭaṉ iruppavarkaḷaiyum (nīṅkaḷ virumpukiṟapaṭi) allāh aḻittu viṭṭālum allatu avaṉ eṅkaḷukku aruḷ purintālum (atu eṅkaḷ viṣayam. Āyiṉum,) tuṉpuṟuttum vētaṉaiyiliruntu nirākarikkum uṅkaḷai pātukāppavar yār eṉpatai(k kavaṉittu)p pārttīrkaḷā
Surah Al-Mulk, Verse 28
قُلۡ هُوَ ٱلرَّحۡمَٰنُ ءَامَنَّا بِهِۦ وَعَلَيۡهِ تَوَكَّلۡنَاۖ فَسَتَعۡلَمُونَ مَنۡ هُوَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Avaṉtāṉ rahmāṉ. Avaṉaiyē nāṅkaḷ nampikkai koṇṭirukkiṟōm. Avaṉaiyē nāṅkaḷ nampiyum irukkiṟōm. Ākavē, pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭil iruppavarkaḷ yāreṉpatai aticīkkirattil nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ
Surah Al-Mulk, Verse 29
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَصۡبَحَ مَآؤُكُمۡ غَوۡرٗا فَمَن يَأۡتِيكُم بِمَآءٖ مَّعِينِۭ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘(Nīṅkaḷ kuṭikkum) taṇṇīr pūmikkuḷ veku āḻattil ceṉṟuviṭṭāl, piṟaku taṇṇīriṉ (vēṟoru) ūṟṟai uṅkaḷukkuk koṇṭu varupavaṉ yāreṉṟu kavaṉittīrkaḷā
Surah Al-Mulk, Verse 30