Surah At-Tahrim - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ لِمَ تُحَرِّمُ مَآ أَحَلَّ ٱللَّهُ لَكَۖ تَبۡتَغِي مَرۡضَاتَ أَزۡوَٰجِكَۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
napiyē! Um maṉaiviyariṉ tiruptiyai nāṭi, allāh umakku aṉumatittuḷḷatai ēṉ vilakkik koṇṭīr? Mēlum allāh mikavum maṉṉippavaṉ, mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah At-Tahrim, Verse 1
قَدۡ فَرَضَ ٱللَّهُ لَكُمۡ تَحِلَّةَ أَيۡمَٰنِكُمۡۚ وَٱللَّهُ مَوۡلَىٰكُمۡۖ وَهُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
allāh uṅkaḷuṭaiya cattiyaṅkaḷai (cila pōtu takka parikāraṅkaḷuṭaṉ) muṟittu viṭuvatai uṅkaḷukku ēṟpaṭuttiyirukkiṟāṉ, mēlum allāh uṅkaḷ ejamāṉaṉ. Mēlum, avaṉ naṉkaṟintavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah At-Tahrim, Verse 2
وَإِذۡ أَسَرَّ ٱلنَّبِيُّ إِلَىٰ بَعۡضِ أَزۡوَٰجِهِۦ حَدِيثٗا فَلَمَّا نَبَّأَتۡ بِهِۦ وَأَظۡهَرَهُ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ عَرَّفَ بَعۡضَهُۥ وَأَعۡرَضَ عَنۢ بَعۡضٖۖ فَلَمَّا نَبَّأَهَا بِهِۦ قَالَتۡ مَنۡ أَنۢبَأَكَ هَٰذَاۖ قَالَ نَبَّأَنِيَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
Mēlum, napi tam maṉaiviyar oruvariṭam oru ceytiyai irakaciyamāka ākkivaitta pōtu avar (maṟṟoruvarukku) atai aṟivittatum, a(vviṣayat)tai allāh avarukku veḷiyākki vaittāṉ, avar atil cilatai terivittatum, cilatai(t terivikkātu) puṟakkaṇittum iruntār, (ivvāṟu) avar atait terivitta pōtu"uṅkaḷukku itait terivittavar yār?" Eṉṟu appeṇ kēṭṭār. Ataṟku avar"(yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintōṉum uṇarntōṉum (ākiya allāh) eṉkut terivittāṉ" eṉṟu (patil) kūṟiṉār
Surah At-Tahrim, Verse 3
إِن تَتُوبَآ إِلَى ٱللَّهِ فَقَدۡ صَغَتۡ قُلُوبُكُمَاۖ وَإِن تَظَٰهَرَا عَلَيۡهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ هُوَ مَوۡلَىٰهُ وَجِبۡرِيلُ وَصَٰلِحُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ بَعۡدَ ذَٰلِكَ ظَهِيرٌ
nīṅkaḷ iruvarum - itaṟkāka allāhviṭam tavpā ceyvīrkaḷāyiṉ (atu uṅkaḷukku nalamākum) ēṉeṉil niccayamāka uṅkaḷiruvariṉ itayaṅkaḷum (ivviṣayattil kōṇic) cāyntu viṭṭaṉa - tavira, nīṅkaḷ iruvarum avarukketirāy oruvarukkoruvar utavi ceytu koṇṭāl, niccayamāka allāh - avaruṭaiya ejamāṉaṉ (avarukku utavuvāṉ, aṉṟiyum) jiprayīlum, sālihāṉa muḥmiṉkaḷum (utavuvārkaḷ.) Ataṉ piṉ malakkukaḷum (avarukku) utaviyāḷarāka iruppārkaḷ
Surah At-Tahrim, Verse 4
عَسَىٰ رَبُّهُۥٓ إِن طَلَّقَكُنَّ أَن يُبۡدِلَهُۥٓ أَزۡوَٰجًا خَيۡرٗا مِّنكُنَّ مُسۡلِمَٰتٖ مُّؤۡمِنَٰتٖ قَٰنِتَٰتٖ تَـٰٓئِبَٰتٍ عَٰبِدَٰتٖ سَـٰٓئِحَٰتٖ ثَيِّبَٰتٖ وَأَبۡكَارٗا
avar uṅkaḷai'talāk' colli viṭṭāl, uṅkaḷai viṭac ciṟanta - muslimkaḷāṉa, muḥmiṉāṉa, (iṟaivaṉukku) vaḻipaṭṭu naṭappavarkaḷāṉa, tavpā ceypavarkaḷāṉa, vaṇaṅkupavarkaḷāṉa, nōṉpu nōṟpavarkaḷāṉa - kaṉṉimai kaḻintavar, iṉṉum kaṉṉip peṇṭir - ittakaiyavarai avaruṭaiya iṟaivaṉ avarukku (uṅkaḷukkup) pakaramāka, maṉaiviyarāy koṭukkap pōtumāṉavaṉ
Surah At-Tahrim, Verse 5
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ وَأَهۡلِيكُمۡ نَارٗا وَقُودُهَا ٱلنَّاسُ وَٱلۡحِجَارَةُ عَلَيۡهَا مَلَـٰٓئِكَةٌ غِلَاظٞ شِدَادٞ لَّا يَعۡصُونَ ٱللَّهَ مَآ أَمَرَهُمۡ وَيَفۡعَلُونَ مَا يُؤۡمَرُونَ
Muḥmiṉkaḷē! Uṅkaḷaiyum, uṅkaḷ kuṭumpattāraiyum (naraka) neruppai viṭṭuk kāppāṟṟik koḷḷuṅkaḷ; ataṉ eriporuḷ maṉitarkaḷum, kallumēyākum; atil kaṭumaiyāṉa palacālikaḷāṉa malakkukaḷ (kāval) irukkiṉṟaṉar, allāh avarkaḷai ēvi etilum avarkaḷ māṟu ceyya māṭṭārkaḷ, tāṅkaḷ ēvappaṭṭapaṭiyē avarkaḷ ceytu varuvārkaḷ
Surah At-Tahrim, Verse 6
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَعۡتَذِرُواْ ٱلۡيَوۡمَۖ إِنَّمَا تُجۡزَوۡنَ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(aṉṟu kāḥpirkaḷiṭam) nirākarittōrē! Iṉṟu nīṅkaḷ entappukaḻum kūṟātīrkaḷ, nīṅkaḷ kūli koṭukkappaṭuvatellām nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntataṟkuttāṉ
Surah At-Tahrim, Verse 7
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ تُوبُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ تَوۡبَةٗ نَّصُوحًا عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يُكَفِّرَ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَيُدۡخِلَكُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ يَوۡمَ لَا يُخۡزِي ٱللَّهُ ٱلنَّبِيَّ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥۖ نُورُهُمۡ يَسۡعَىٰ بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَبِأَيۡمَٰنِهِمۡ يَقُولُونَ رَبَّنَآ أَتۡمِمۡ لَنَا نُورَنَا وَٱغۡفِرۡ لَنَآۖ إِنَّكَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Kalappaṟṟa (maṉatōṭu) allāhviṭam tavpā ceytu, pāvamaṉṉippup peṟuṅkaḷ; uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷ pāvaṅkaḷai uṅkaḷai viṭṭup pōkki uṅkaḷaic cuvaṉac cōlaikaḷil piravēcikkac ceyvāṉ, avaṟṟiṉ kīḻē āṟakaḷ (catā) ōṭik koṇṭē irukkum; (taṉ) napiyaiyum avaruṭaṉ īmāṉ koṇṭārkaḷē avarkaḷaiyum annāḷil allāh iḻivupaṭuttamāṭṭāṉ; (aṉṟu īṭēṟṟam peṟṟa) avarkaḷuṭaiya pirakācam (oḷi) avarkaḷukku muṉṉum avarkaḷuṭaiya valappuṟattilum viraintu koṇṭirukkum, avarkaḷ"eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷukku, eṅkaḷuṭaiya pirakācattai nī muḻumaiyākki vaippāyāka! Eṅkaḷukku maṉṉippum aruḷvāyāka! Niccayamāka nī ellāp poruṭkaḷ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ" eṉṟu kūṟi(p pirārttaṉai ceytu) koṇṭu iruppārkaḷ
Surah At-Tahrim, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ جَٰهِدِ ٱلۡكُفَّارَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱغۡلُظۡ عَلَيۡهِمۡۚ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
napiyē! Kāḥpirkaḷuṭaṉum, muṉāḥpikkukaḷuṭaṉum nīr pōriṭṭu, avarkaḷiṭam kaṇṭippuṭaṉ iruppīrāka! Aṉṟiyum avarkaḷ otuṅkumiṭam narakamēyākum, atu mikavum keṭṭa cērumiṭam ākum
Surah At-Tahrim, Verse 9
ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱمۡرَأَتَ نُوحٖ وَٱمۡرَأَتَ لُوطٖۖ كَانَتَا تَحۡتَ عَبۡدَيۡنِ مِنۡ عِبَادِنَا صَٰلِحَيۡنِ فَخَانَتَاهُمَا فَلَمۡ يُغۡنِيَا عَنۡهُمَا مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗا وَقِيلَ ٱدۡخُلَا ٱلنَّارَ مَعَ ٱلدَّـٰخِلِينَ
Nirākarippavarkaḷukku, nūhuṭaiya maṉaiviyaiyum lūttuṭaiya maṉaiviyaiyum allāh utāraṇamākki vaikkiṟāṉa,; ivviruvarum sālihāṉa nam nallaṭiyārkaḷil, iru nallaṭiyārkaḷiṉ maṉaivikaḷākavē iruntaṉar, eṉiṉum ivviruvarum tam kaṇavarkaḷai mōcam ceytaṉar, eṉavē, avviruvarum (tam maṉaiviyarāṉa) avviruvaraiviṭṭum allāhviliruntu (vētaṉaiyait) taṭukka iyalavillai, iṉṉum, "nīṅkaḷiruvarum (naraka) neruppil nuḻaipavarkaḷuṭaṉē nuḻaiyuṅkaḷ" eṉṟu (ivviruvarukkum) kūṟappaṭṭatu
Surah At-Tahrim, Verse 10
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱمۡرَأَتَ فِرۡعَوۡنَ إِذۡ قَالَتۡ رَبِّ ٱبۡنِ لِي عِندَكَ بَيۡتٗا فِي ٱلۡجَنَّةِ وَنَجِّنِي مِن فِرۡعَوۡنَ وَعَمَلِهِۦ وَنَجِّنِي مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
mēlum, īmāṉ koṇṭavarkaḷukku ḥpir'avṉiṉ maṉaiviyai allāh utāraṇamāka kūṟukiṟāṉ. Avar"iṟaivā! Eṉakkāka uṉṉiṭattil, cuvarkkattil oru vīṭṭaik kaṭṭit taruvāyāka! Iṉṉum ḥpir'avṉai viṭṭum, avaṉ ceyalkaḷai viṭṭum eṉṉai kāppāṟṟuvāyāka! Iṉṉum aniyāyakkāra camūkattāriṭamiruntum eṉṉaik kāppāṟṟuvāyāka" eṉṟu (pirārttittuk) kūṟiṉār
Surah At-Tahrim, Verse 11
وَمَرۡيَمَ ٱبۡنَتَ عِمۡرَٰنَ ٱلَّتِيٓ أَحۡصَنَتۡ فَرۡجَهَا فَنَفَخۡنَا فِيهِ مِن رُّوحِنَا وَصَدَّقَتۡ بِكَلِمَٰتِ رَبِّهَا وَكُتُبِهِۦ وَكَانَتۡ مِنَ ٱلۡقَٰنِتِينَ
mēlum, imrāṉiṉ putalviyāṉa maryamaiyum (allāh utāraṇamākkiṉāṉ) avar tam kaṟpaik kāttuk koṇṭār, nām (avaril) nam rūhiliruntu (ātmāviliruntu) ūtiṉōm. Mēlum, avar tam iṟaivaṉiṉ vārttaikaḷaiyum, avaṉuṭaiya vētaṅkaḷaiyum meyppittār - (ēṟṟuk koṇṭār); iṉṉum, avar (allāhvai vaṇaṅki) vaḻipaṭṭavarkaḷil oruvarākavum iruntār
Surah At-Tahrim, Verse 12