Surah At-Talaq - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَطَلِّقُوهُنَّ لِعِدَّتِهِنَّ وَأَحۡصُواْ ٱلۡعِدَّةَۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ رَبَّكُمۡۖ لَا تُخۡرِجُوهُنَّ مِنۢ بُيُوتِهِنَّ وَلَا يَخۡرُجۡنَ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَعَدَّ حُدُودَ ٱللَّهِ فَقَدۡ ظَلَمَ نَفۡسَهُۥۚ لَا تَدۡرِي لَعَلَّ ٱللَّهَ يُحۡدِثُ بَعۡدَ ذَٰلِكَ أَمۡرٗا
napiyē! Nīṅkaḷ peṇkaḷait'talāk' colvīrkaḷāṉāl avarkaḷiṉ'ittā'vaik kaṇakkiṭa ēṟṟa vakaiyil (mātaviṭāy allāta kālaṅkaḷil) talāk kūṟuṅkaḷ. Uṅkaḷ iṟaivaṉākiya allāhvai añcik koḷḷuṅkaḷ, tavira, (appeṇkaḷ) pakiraṅkamāṉa māṉakkēṭāṉa (kāriyat)taic ceytālaṉṟi avarkaḷai avarkaḷiṉ vīṭukaḷiliruntu nīṅkaḷ veṟiyēṟṟātīrkaḷ; avarkaḷum veḷiyēṟalākātu, ivai allāh (vitikkum) varampukaḷ evar allāhviṉ varampukaḷai mīṟukiṟārō, avar tiṭamākat tamakkut tāmē aniyāyam ceytu koḷkiṟār: (Ēṉeṉil, kūṭi vāḻvataṟkāka) itaṉ piṉṉarum allāh ētāvatu oru vaḻiyai uṇṭākkalām eṉpatai aṟiyamāṭṭīr
Surah At-Talaq, Verse 1
فَإِذَا بَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَأَمۡسِكُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ فَارِقُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٖ وَأَشۡهِدُواْ ذَوَيۡ عَدۡلٖ مِّنكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلشَّهَٰدَةَ لِلَّهِۚ ذَٰلِكُمۡ يُوعَظُ بِهِۦ مَن كَانَ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّهُۥ مَخۡرَجٗا
Ākavē, avarkaḷ taṅkaḷ (ittāviṉ) tavaṇaiyai neruṅkiṉāl, appoḻutu muṟaippaṭi (maṉaiviyarāka) avarkaḷai niṟutti vaittuk koḷḷuṅkaḷ; allatu muṟaippaṭi avarkaḷaip pirittu (viṭṭu) viṭuṅkaḷ, aṉṟiyum, uṅkaḷil niyāyamuṭaiya iruvaraic cāṭciyāka vaittuk koḷḷuṅkaḷ, mēlum, cāṭciyattai allāhvukkāka (nērmaiyāka) nilaippaṭuttuṅkaḷ; allāhvaiyum, maṟumai nāḷaiyum vicuvācam koṇṭiruppōrukku inta naṟpōtaṉai ceyyappaṭukiṟatu - tavira, evar allāhvukku añci naṭakkiṉṟārō, avarukku avaṉ (takka oru) vaḻiyai uṇṭākkuvāṉ
Surah At-Talaq, Verse 2
وَيَرۡزُقۡهُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَحۡتَسِبُۚ وَمَن يَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِ فَهُوَ حَسۡبُهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ بَٰلِغُ أَمۡرِهِۦۚ قَدۡ جَعَلَ ٱللَّهُ لِكُلِّ شَيۡءٖ قَدۡرٗا
a(ttakaiya)varukku, avar eṇṇiyirāta puṟattiliruntu, avaṉ uṇavu (vacati)kaḷai aḷikkiṟāṉ, mēlum, evar, allāhviṉ mītu nampikkai koṇṭu avaṉai muṟṟilum cārntirukkiṟārō, avarukku avaṉ pōtumāṉavaṉ, niccayamāka allāh taṉ kāriyattai niṟaivākkupavaṉ - tiṇṇamāka allāh ovvoru poruḷukkum ōr aḷavai uṇṭākki vaittirukkiṉṟāṉ
Surah At-Talaq, Verse 3
وَٱلَّـٰٓـِٔي يَئِسۡنَ مِنَ ٱلۡمَحِيضِ مِن نِّسَآئِكُمۡ إِنِ ٱرۡتَبۡتُمۡ فَعِدَّتُهُنَّ ثَلَٰثَةُ أَشۡهُرٖ وَٱلَّـٰٓـِٔي لَمۡ يَحِضۡنَۚ وَأُوْلَٰتُ ٱلۡأَحۡمَالِ أَجَلُهُنَّ أَن يَضَعۡنَ حَمۡلَهُنَّۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّهُۥ مِنۡ أَمۡرِهِۦ يُسۡرٗا
mēlum, uṅkaḷ peṇkaḷil, evarum mātaviṭāyiṉ nampikkaiyiḻantu (avarkaḷuṭaiya ittāvai kaṇakkiṭuvatu paṟṟi) nīṅkaḷ cantēkappaṭṭāl, appeṇkaḷukkum, mātaviṭāyē ēṟpaṭāp peṇkaḷukkum, 'ittā'(viṉ tavaṇai) mūṉṟu mātaṅkaḷākavum, tavira karppamuṭaiya peṇkaḷukku avarkaḷuṭaiya ('ittā'viṉ) tavaṇai avarkaḷ piracavikkum varaiyākum, mēlum, evar allāhvukku añci naṭakkiṟārō avaruṭaiya kāriyattai avaṉ eḷitākkukiṟāṉ
Surah At-Talaq, Verse 4
ذَٰلِكَ أَمۡرُ ٱللَّهِ أَنزَلَهُۥٓ إِلَيۡكُمۡۚ وَمَن يَتَّقِ ٱللَّهَ يُكَفِّرۡ عَنۡهُ سَيِّـَٔاتِهِۦ وَيُعۡظِمۡ لَهُۥٓ أَجۡرًا
ituvē allāhviṉ kaṭṭaḷaiyākum - itai avaṉ uṅkaḷukku iṟakkiyaruḷiṉāṉ. Evar allāhvukku añci naṭantu koḷḷukiṟārō, avarai avaruṭaiya pāvaṅkaḷai viṭṭum nīkki, avarukku (naṟ) kūliyaiyum makattāṉatākkukiṉṟāṉ
Surah At-Talaq, Verse 5
أَسۡكِنُوهُنَّ مِنۡ حَيۡثُ سَكَنتُم مِّن وُجۡدِكُمۡ وَلَا تُضَآرُّوهُنَّ لِتُضَيِّقُواْ عَلَيۡهِنَّۚ وَإِن كُنَّ أُوْلَٰتِ حَمۡلٖ فَأَنفِقُواْ عَلَيۡهِنَّ حَتَّىٰ يَضَعۡنَ حَمۡلَهُنَّۚ فَإِنۡ أَرۡضَعۡنَ لَكُمۡ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ وَأۡتَمِرُواْ بَيۡنَكُم بِمَعۡرُوفٖۖ وَإِن تَعَاسَرۡتُمۡ فَسَتُرۡضِعُ لَهُۥٓ أُخۡرَىٰ
Uṅkaḷ caktikkēṟpa nīṅkaḷ kuṭiyirukkum iṭattil ('ittā'vilirukkum) peṇkaḷai nīṅkaḷ kuṭiyirukkac ceyyuṅkaḷ, avarkaḷukku nerukkaṭiyuṇṭākkuvataṟkāka avarkaḷukkut tollai koṭukkātīrkaḷ, avarkaḷ karppamuṭaiyavarkaḷāka iruntāl, avarkaḷ piracavikkum varai, avarkaḷukkākac celavu ceyyuṅkaḷ; aṉṟiyum avarkaḷ uṅkaḷukkāka (uṅkaḷ kuḻantaikaḷukkup) pālūṭṭiṉāl, ataṟkāṉa kūliyai avarkaḷukkuk koṭuttu viṭuṅkaḷ. (Itaip paṟṟi) uṅkaḷukkuḷ nērmaiyākap pēci muṭivu ceytu koḷḷuṅkaḷ, āṉāl (itu paṟṟi) uṅkaḷukkuḷ ciramam ēṟpaṭṭāl (akkuḻantaikku) maṟṟorutti pāl koṭukkalām
Surah At-Talaq, Verse 6
لِيُنفِقۡ ذُو سَعَةٖ مِّن سَعَتِهِۦۖ وَمَن قُدِرَ عَلَيۡهِ رِزۡقُهُۥ فَلۡيُنفِقۡ مِمَّآ ءَاتَىٰهُ ٱللَّهُۚ لَا يُكَلِّفُ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِلَّا مَآ ءَاتَىٰهَاۚ سَيَجۡعَلُ ٱللَّهُ بَعۡدَ عُسۡرٖ يُسۡرٗا
takka vacatiyuṭaiyavarkaḷ, tam vacatikkēṟpa (ivviṣayattil) celavu ceytu koḷḷavum, āṉāl, evar mītu avaruṭaiya uṇavu (vacati) nerukkaṭiyākkap paṭṭuḷḷatō, avar tamakku allāh koṭuttatiliruntu celavu ceytu koḷḷavum, enta ātmāvaiyum allāh ataṟkuk koṭuttiruppatēyallāmal (mikaiyāka celavu ceyyum paṭi) ciramappaṭutta māṭṭāṉ, kaṣṭattiṟkup piṉṉar, allāh ati cīkkarattil ilakuvai (cukattai) uṇṭākkiyaruḷvāṉ
Surah At-Talaq, Verse 7
وَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ عَتَتۡ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهَا وَرُسُلِهِۦ فَحَاسَبۡنَٰهَا حِسَابٗا شَدِيدٗا وَعَذَّبۡنَٰهَا عَذَابٗا نُّكۡرٗا
ettaṉaiyō ūrkaḷ tam iṟaivaṉuṭaiyavum avaṉuṭaiya tūtarkaḷuṭaiyavum kaṭṭaḷaikku māṟu ceytaṉar, ātalāl, nām veku kaṭumaiyāka avaṟṟaik kaṇakkuk kēṭṭu, avarkaḷaik koṭiya vētaṉaiyākavum vētaṉai ceytōm
Surah At-Talaq, Verse 8
فَذَاقَتۡ وَبَالَ أَمۡرِهَا وَكَانَ عَٰقِبَةُ أَمۡرِهَا خُسۡرًا
ivvāṟu avai tam ceyalukkuriya taṇṭaṉaiyai aṉupavittuk koṇṭaṉa, aṉṟiyum, avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷiṉ muṭivum naṣṭamākavē āyiṟṟu
Surah At-Talaq, Verse 9
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗاۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ قَدۡ أَنزَلَ ٱللَّهُ إِلَيۡكُمۡ ذِكۡرٗا
Allāh (avarkaḷukkuk) kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyai (maṟumaiyil) cittam ceytirukkiṉṟāṉ, ākavē, īmāṉ koṇṭuḷḷa aṟivuṭaiyōrē! Allāhvai nīṅkaḷ añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ - tiṭṭamāka allāh uṅkaḷukku niṉaivuṟuttum ivvupatēcattai iṟakki vaittirukkiṉṟāṉ
Surah At-Talaq, Verse 10
رَّسُولٗا يَتۡلُواْ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ مُبَيِّنَٰتٖ لِّيُخۡرِجَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَمَن يُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ وَيَعۡمَلۡ صَٰلِحٗا يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ قَدۡ أَحۡسَنَ ٱللَّهُ لَهُۥ رِزۡقًا
aṉṟiyum, oru tūtaraiyum avaṉ (aṉuppi vaittāṉ); avar allāhvuṭaiya teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkiṟār, īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceypavarkaḷai iruḷkaḷiliruntu, oḷiyiṉ pakkam koṇṭu varuvataṟkāka, mēlum evar allāhviṉ mītu īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amal ceykiṉṟārō avarai allāh cuvaṉac cōlaikaḷil piravēcikkac ceykiṟāṉ - avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭik koṇṭirukkiṉṟaṉa. Avaṟṟil avarkaḷ eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ, allāh avarkaḷukkut tiṭamāka uṇavai aḻakākkiṉāṉ
Surah At-Talaq, Verse 11
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖ وَمِنَ ٱلۡأَرۡضِ مِثۡلَهُنَّۖ يَتَنَزَّلُ ٱلۡأَمۡرُ بَيۡنَهُنَّ لِتَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ وَأَنَّ ٱللَّهَ قَدۡ أَحَاطَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عِلۡمَۢا
allāh tāṉ ēḻu vāṉaṅkaḷaiyum iṉṉum pūmiyiliruntu avaṟṟaip pōlavum paṭaittāṉ, niccamayāka allāh ellāp poruṭkaḷ mītum caktiyuṭaiyavaṉ eṉpataiyum, mēlum niccayamāka allāh taṉ ñāṉattāl ellāp poruḷaiyum cūḻntaṟikiṟāṉ eṉpataiyum nīṅkaḷ aṟintu koḷvataṟkāka, avaṟṟiṉ (vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ) iṭaiyē avaṉ kaṭṭaḷaiyiṟaṅkik koṇṭēyirukkiṟatu
Surah At-Talaq, Verse 12