Surah At-Taubah - Bengali Translation by Abu Bakr Zakaria
بَرَآءَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦٓ إِلَى ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّم مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Ēṭā samparkacchēda āllāh ō tām̐ra rāsūlēra pakṣa thēkē, sē saba muśarikadēra sāthē, yādēra sāthē tōmarā pāraspārika cuktitē ābad'dha haẏēchilē
Surah At-Taubah, Verse 1
فَسِيحُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَرۡبَعَةَ أَشۡهُرٖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ غَيۡرُ مُعۡجِزِي ٱللَّهِ وَأَنَّ ٱللَّهَ مُخۡزِي ٱلۡكَٰفِرِينَ
Ataḥpara tōmarā yamīnē cāramāsa samaẏa paribhramana kara [1] ēbaṁ jēnē rākha yē, tōmarā āllāhkē hīnabala karatē pārabē nā. Āra niścaẏa āllāh kāphēradērakē āpadasthakārī
Surah At-Taubah, Verse 2
وَأَذَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦٓ إِلَى ٱلنَّاسِ يَوۡمَ ٱلۡحَجِّ ٱلۡأَكۡبَرِ أَنَّ ٱللَّهَ بَرِيٓءٞ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ وَرَسُولُهُۥۚ فَإِن تُبۡتُمۡ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ غَيۡرُ مُعۡجِزِي ٱللَّهِۗ وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِعَذَابٍ أَلِيمٍ
Āra mahāna hajēra dinē [1] āllāh ō tām̐ra rāsūlēra pakṣa thēkē mānuṣēra prati ēṭā ēka ghōṣaṇā yē, niścaẏa muśarikadēra samparkē āllāh dāẏamukta ēbaṁ tām̐ra rāsūla'ō. Ata'ēba, tōmarā yadi ta'ōbāh kara, tabē tā tōmādēra jan'ya kalyāṇakara. Āra tōmarā yadi mukha phirā'ō tabē jēnē rākha yē, tōmarā āllāhkē akṣama karatē pārabē nā ēbaṁ kāphēradērakē yantraṇādaẏaka śāstira susambāda dina
Surah At-Taubah, Verse 3
إِلَّا ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّم مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ ثُمَّ لَمۡ يَنقُصُوكُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَمۡ يُظَٰهِرُواْ عَلَيۡكُمۡ أَحَدٗا فَأَتِمُّوٓاْ إِلَيۡهِمۡ عَهۡدَهُمۡ إِلَىٰ مُدَّتِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ
Tabē muśarikadēra madhyē yādēra sāthē tōmarā cuktitē ābad'dha ō parē tōmādēra cukti rakṣāẏa kōnō truṭi karēni ēbaṁ tōmādēra birud'dhē kā'ukē'ō sāhāyya karēni [1], tōmarā tādēra sāthē nirdiṣṭa mēẏāda paryanta cukti pūrṇa kara; niścaẏa āllāh muttākīdērakē pachanda karēna
Surah At-Taubah, Verse 4
فَإِذَا ٱنسَلَخَ ٱلۡأَشۡهُرُ ٱلۡحُرُمُ فَٱقۡتُلُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡ وَخُذُوهُمۡ وَٱحۡصُرُوهُمۡ وَٱقۡعُدُواْ لَهُمۡ كُلَّ مَرۡصَدٖۚ فَإِن تَابُواْ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ فَخَلُّواْ سَبِيلَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Ataḥpara niṣid'dha māsa [1] atibāhita halē muśarikadērakē yēkhānē pābē hatyā kara [2], tādērakē pākaṛā'ō kara [3], abarōdha kara ēbaṁ pratyēka ghām̐ṭitē tādēra jan'ya ōm̐ṯ pētē thāka; kintu yadi tārā tā'ōbāh karē, sālāta kāẏēma karē ēbaṁ yākāta dēẏa [4] tabē tādēra patha chēṛē dā'ō [5]; niścaẏa āllāh atiśaẏa kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 5
وَإِنۡ أَحَدٞ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ ٱسۡتَجَارَكَ فَأَجِرۡهُ حَتَّىٰ يَسۡمَعَ كَلَٰمَ ٱللَّهِ ثُمَّ أَبۡلِغۡهُ مَأۡمَنَهُۥۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَعۡلَمُونَ
Āra muśarikadēra madhyē kē'u āpanāra kāchē āśraẏa prārthanā karalē āpani tākē āśraẏa dina; yātē sē āllāhra bāṇī śunatē pāẏa [1] tārapara tākē tāra nirāpada sthānē pauchiẏē dina [2]; kāraṇa tārā ēmana ēka sampradāẏa yārā jānē nā
Surah At-Taubah, Verse 6
كَيۡفَ يَكُونُ لِلۡمُشۡرِكِينَ عَهۡدٌ عِندَ ٱللَّهِ وَعِندَ رَسُولِهِۦٓ إِلَّا ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّمۡ عِندَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۖ فَمَا ٱسۡتَقَٰمُواْ لَكُمۡ فَٱسۡتَقِيمُواْ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ
Āllāh ō tām̐ra rāsūlēra kachē muśarikadēra cukti ki karē balabaṯ thākabē? Tabē yādēra sāthē masajidula hārāmēra sannikaṭē [1] tōmarā pāraspārika cuktitē ābad'dha haẏēchilē, yatakṣaṇa tārā tōmādēra cuktitē sthira thākabē tōmarā'ō tādēra cuktitē sthira thākabē [2]; niścaẏa āllāh muttākīdērakē pachanda karēna
Surah At-Taubah, Verse 7
كَيۡفَ وَإِن يَظۡهَرُواْ عَلَيۡكُمۡ لَا يَرۡقُبُواْ فِيكُمۡ إِلّٗا وَلَا ذِمَّةٗۚ يُرۡضُونَكُم بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَتَأۡبَىٰ قُلُوبُهُمۡ وَأَكۡثَرُهُمۡ فَٰسِقُونَ
Kēmana karē cukti balabaṯ thākabē? Athaca tārā yadi tōmādēra upara jaẏī haẏa, tabē tārā tōmādēra ātmīẏatāra ō aṅgīkārēra kōnō maryādā dēbē nā tārā mukhē tōmādērakē santuṣṭa rākhē; kintu tādēra hr̥daẏa tā asbīkāra karē; āra tādēra adhikānśa'i phāsēka
Surah At-Taubah, Verse 8
ٱشۡتَرَوۡاْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلٗا فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Tārā āllāhra āẏātakē tuccha mūlyē bikri karē diẏēchē phalē tārā lōkadērakē tām̐ra patha thēkē nibr̥tta karēchē. Niścaẏa tārā yā karēchē tā ati nikr̥ṣṭa
Surah At-Taubah, Verse 9
لَا يَرۡقُبُونَ فِي مُؤۡمِنٍ إِلّٗا وَلَا ذِمَّةٗۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُعۡتَدُونَ
tārā kōnō muminēra sāthē ātmīẏatāra ō aṅgīkārēra maryādā rakṣā karē nā āra tārā'i sīmālaṅghanakārī
Surah At-Taubah, Verse 10
فَإِن تَابُواْ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ فَإِخۡوَٰنُكُمۡ فِي ٱلدِّينِۗ وَنُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Ata'ēba tārā yadi tā'ōbāh karē, sālāta kāẏēma karē ō yākāta dēẏa tabē dīnēra madhyē tārā tōmādēra bhā'i [1]; āra āmarā āẏātasamūha spaṣṭabhābē barṇanā kari ēmana sampradāẏēra jan'ya yārā jānē
Surah At-Taubah, Verse 11
وَإِن نَّكَثُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُم مِّنۢ بَعۡدِ عَهۡدِهِمۡ وَطَعَنُواْ فِي دِينِكُمۡ فَقَٰتِلُوٓاْ أَئِمَّةَ ٱلۡكُفۡرِ إِنَّهُمۡ لَآ أَيۡمَٰنَ لَهُمۡ لَعَلَّهُمۡ يَنتَهُونَ
Āra yadi tārā tādēra cuktira para tādēra pratiśruti bhaṅga karē ēbaṁ tōmādēra dīna sam'mandhē kaṭukti karē [1], tabē kupharēra nētādēra sāthē yud'dha kara [2]; ērā ēmana lōka yādēra kōnō pratiśruti nē'i [3]; yēna tārā nibr̥ta haẏa
Surah At-Taubah, Verse 12
أَلَا تُقَٰتِلُونَ قَوۡمٗا نَّكَثُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ وَهَمُّواْ بِإِخۡرَاجِ ٱلرَّسُولِ وَهُم بَدَءُوكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٍۚ أَتَخۡشَوۡنَهُمۡۚ فَٱللَّهُ أَحَقُّ أَن تَخۡشَوۡهُ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Tōmarā ki sē sampradāẏēra sāthē yud'dha karabē nā, yārā nijēdēra pratiśruti bhaṅga karēchē ēbaṁ rāsūlakē bēra karē dēẏāra jan'ya saṅkalpa karēchē? Āra tārā'i prathama tōmādēra sāthē (yud'dha) ārambha karēchē [1]. Tōmarā ki tādērakē bhaẏa kara? Āllāhkē bhaẏa karā'i tōmādēra pakṣē bēśī samīcīna yadi tōmarā mumina ha'ō
Surah At-Taubah, Verse 13
قَٰتِلُوهُمۡ يُعَذِّبۡهُمُ ٱللَّهُ بِأَيۡدِيكُمۡ وَيُخۡزِهِمۡ وَيَنصُرۡكُمۡ عَلَيۡهِمۡ وَيَشۡفِ صُدُورَ قَوۡمٖ مُّؤۡمِنِينَ
Tōmarā tādēra sāthē yud'dha karabē. Tōmādēra hātē āllāh tādērakē śāsti dēbēna, tādērakē apadasta karabēna, tādēra upara tōmādērakē bijaẏī karēbēna ēbaṁ mumina sampradāẏēra citta praśānti karabēna
Surah At-Taubah, Verse 14
وَيُذۡهِبۡ غَيۡظَ قُلُوبِهِمۡۗ وَيَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
āra tini tādēra [1] antarēra kṣōbha dūra karabēna ēbaṁ āllāh yākē icchā tāra tā'ōbā kabula karabēna. Āra āllāh sarbajña, prajñāmaẏa
Surah At-Taubah, Verse 15
أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تُتۡرَكُواْ وَلَمَّا يَعۡلَمِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ مِنكُمۡ وَلَمۡ يَتَّخِذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَا رَسُولِهِۦ وَلَا ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَلِيجَةٗۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
Tōmarā ki manē karēcha yē, tōmādērakē ēmani chēṛē dēẏā habē athaca ēkhana'ō āllāh prakāśa karēnani yē, tōmādēra madhyē kārā jihāda karēchē ēbaṁ kārā āllāh, tām̐ra rāsūla ō muminagaṇa chāṛā an'ya kā'ukē'ō antaraṅga bandhurūpē grahana karēni [1]? Āra tōmarā yā kara, sē sam'mandhē āllāh sabiśēṣē abahita
Surah At-Taubah, Verse 16
مَا كَانَ لِلۡمُشۡرِكِينَ أَن يَعۡمُرُواْ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ شَٰهِدِينَ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِم بِٱلۡكُفۡرِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ وَفِي ٱلنَّارِ هُمۡ خَٰلِدُونَ
Muśarikarā yakhana nijērā'i nijēdēra kupharī sbīkāra karē takhana tārā āllāhra masajidasamūhēra ābāda karabē--- ēmana hatē pārē nā [1]. Tārā ēmana yādēra saba kāja'i naṣṭa haẏēchē [2] ēbaṁ tārā āgunē'i sthāẏībhābē abasthāna karabē
Surah At-Taubah, Verse 17
إِنَّمَا يَعۡمُرُ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَقَامَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَى ٱلزَّكَوٰةَ وَلَمۡ يَخۡشَ إِلَّا ٱللَّهَۖ فَعَسَىٰٓ أُوْلَـٰٓئِكَ أَن يَكُونُواْ مِنَ ٱلۡمُهۡتَدِينَ
Tārā'i tō āllāhra masajidēra ābāda karabē [1], yārā īmāna ānē āllāh ō śēṣa dinēra prati, sālāta kāẏēma karē, yākāta dēẏa ēbaṁ āllāh chāṛā an'ya kā'ukē bhaẏa karē nā. Ata'ēba, āśā karā yāẏa, tārā habē saṯpatha prāptadēra antarbhukta
Surah At-Taubah, Verse 18
۞أَجَعَلۡتُمۡ سِقَايَةَ ٱلۡحَآجِّ وَعِمَارَةَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ كَمَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَجَٰهَدَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ لَا يَسۡتَوُۥنَ عِندَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Hājīdēra jan'ya pāni pāna karānō ō masajidula hārāma ābāda karākē tōmarā ki tāra mata bibēcanā kara, yē āllāh ō śēṣa dinēra prati īmāna ēnēchē ēbaṁ āllāhra pathē jihāda karēchē [1]? Tārā āllāhra kāchē samāna naẏa [2]. Āra āllāh yalīma sampradāẏakē hidāẏāta dēna nā
Surah At-Taubah, Verse 19
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ أَعۡظَمُ دَرَجَةً عِندَ ٱللَّهِۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
Yārā īmāna ēnēchē, hijarata karēchē ēbaṁ nijēdēra sampada ō nijēdēra jībana dbārā āllāhra pathē jihāda karēchē tārā āllāhra kāchē maryadāẏa śrēṣṭha. Āra tārā'i saphalakāma
Surah At-Taubah, Verse 20
يُبَشِّرُهُمۡ رَبُّهُم بِرَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَرِضۡوَٰنٖ وَجَنَّـٰتٖ لَّهُمۡ فِيهَا نَعِيمٞ مُّقِيمٌ
Tādēra raba tādērakē susambāda dicchēna, sbīẏa daẏā ō santōṣēra [1] ēbaṁ ēmana jānnātēra yēkhānē āchē tādēra jan'ya sthāẏī nēẏāmata
Surah At-Taubah, Verse 21
خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥٓ أَجۡرٌ عَظِيمٞ
Sēkhānē tārā cirasthāẏī habē. Niścaẏa āllāhra kāchē āchē mahāpuraskāra
Surah At-Taubah, Verse 22
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُوٓاْ ءَابَآءَكُمۡ وَإِخۡوَٰنَكُمۡ أَوۡلِيَآءَ إِنِ ٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡكُفۡرَ عَلَى ٱلۡإِيمَٰنِۚ وَمَن يَتَوَلَّهُم مِّنكُمۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Hē īmānadāragaṇa! Tōmādēra pitr̥barga ō bhātr̥br̥nda yadi īmānēra mukābilāẏa kupharīkē pachanda karē, tabē tādērakē bandhurūpē grahana karō nā [1]. Tōmādēra madhyē yārā tādērakē bandhurūpē grahana karē tārā'i yālima
Surah At-Taubah, Verse 23
قُلۡ إِن كَانَ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ وَإِخۡوَٰنُكُمۡ وَأَزۡوَٰجُكُمۡ وَعَشِيرَتُكُمۡ وَأَمۡوَٰلٌ ٱقۡتَرَفۡتُمُوهَا وَتِجَٰرَةٞ تَخۡشَوۡنَ كَسَادَهَا وَمَسَٰكِنُ تَرۡضَوۡنَهَآ أَحَبَّ إِلَيۡكُم مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَجِهَادٖ فِي سَبِيلِهِۦ فَتَرَبَّصُواْ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ ٱللَّهُ بِأَمۡرِهِۦۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Baluna, ‘tōmādēra nikaṭa yadi āllāh, tām̐ra rāsūla ēbaṁ tām̐ra (āllāhra) pathē jihāda karārā cēẏē bēśi priẏa haẏa [1] tōmādēra pitr̥barga, tōmādēra santānērā, tōmādēra bhrātāgaṇa, tōmādēra strīgaṇa, tōmādēra āpanagōṣṭhī, tōmādēra arjita sampada, tōmādēra byabasā-bāṇijya yāra mandā paṛāra āśaṅkā kara ēbaṁ tōmādēra bāsasthāna yā tōmaraf bhālabāsa [2], tabē apēkṣā kara āllāh tām̐ra nirdēśa niẏē āsā paryanta [3].’ Āra āllāh phāsika sampradāẏakē hēdāẏāta dēna nā
Surah At-Taubah, Verse 24
لَقَدۡ نَصَرَكُمُ ٱللَّهُ فِي مَوَاطِنَ كَثِيرَةٖ وَيَوۡمَ حُنَيۡنٍ إِذۡ أَعۡجَبَتۡكُمۡ كَثۡرَتُكُمۡ فَلَمۡ تُغۡنِ عَنكُمۡ شَيۡـٔٗا وَضَاقَتۡ عَلَيۡكُمُ ٱلۡأَرۡضُ بِمَا رَحُبَتۡ ثُمَّ وَلَّيۡتُم مُّدۡبِرِينَ
Abaśya'i āllāh tōmādērakē sāhāyya karēchēna bahu kṣētrē ēbaṁ hunāẏanēra yud'dhēra dinē [1] yakhana tōmādērakē uṯphulla karēchila tōmādēra saṅkhyādhikya ha'ōẏā; kintu tā tōmādēra kōnō kājē āsēni ēbaṁ bistr̥ta ha'ōẏā satbē'ō yamīna tōmādēra jan'ya saṅkucita haẏēchila. Tārapara tōmarā pr̥ṣṭha pradarśana karē pāliẏēchilē
Surah At-Taubah, Verse 25
ثُمَّ أَنزَلَ ٱللَّهُ سَكِينَتَهُۥ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَعَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَأَنزَلَ جُنُودٗا لَّمۡ تَرَوۡهَا وَعَذَّبَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Tārapara āllāh tām̐ra nikaṭa hatē tām̐ra rāsūlēra upara ō muminadēra upara praśānti nāyila karēna [1] ēbaṁ ēmana ēka sain'yabāhinī nāyila karalēna yā tōmarā dēkhatē pā'ōni [2]. Āra tini kāphēradērakē śāsti dilēna; āra ēṭā'i kāphēradēra pratiphala
Surah At-Taubah, Verse 26
ثُمَّ يَتُوبُ ٱللَّهُ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَلَىٰ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Ērapara'ō yāra prati icchē āllāh tāra tā'ōbāh kabula karabēna; āra āllāh ati kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡمُشۡرِكُونَ نَجَسٞ فَلَا يَقۡرَبُواْ ٱلۡمَسۡجِدَ ٱلۡحَرَامَ بَعۡدَ عَامِهِمۡ هَٰذَاۚ وَإِنۡ خِفۡتُمۡ عَيۡلَةٗ فَسَوۡفَ يُغۡنِيكُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦٓ إِن شَآءَۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Hē īmānadāragṇa! Muśarikarā tō apabitra [1]; kājē'i ē bacharēra para [2] tārā yēna masajidula hārāmēra dhārē-kāchē nā āsē [3]. Āra yadi tōmarā dāridrēra āśaṅkā kara tabē āllāh icchā karalē tām̐ra nija karuṇāẏa tōmādērakē abhābamukta karabēna [4]. Niścaẏa āllāh sarbajña, prajñāmaẏa
Surah At-Taubah, Verse 28
قَٰتِلُواْ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَلَا يُحَرِّمُونَ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَلَا يَدِينُونَ دِينَ ٱلۡحَقِّ مِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ حَتَّىٰ يُعۡطُواْ ٱلۡجِزۡيَةَ عَن يَدٖ وَهُمۡ صَٰغِرُونَ
Yādērakē kitāba pradāna karā haẏēchē [1] tādēra madhyē yārā āllāhtē īmāna ānē nā ēbaṁ śēṣa dinē'ō naẏa ēbaṁ āllāh ō tām̐ra rāsūla yā hārāma karēchēna tā hārāma gaṇya karē nā, āra satya dīna anusaraṇa karē na; tādēra sāthē yud'dha kara [2], yē paryanta nā tārā nata haẏē nija hātē jiyiẏā [3] dēẏa
Surah At-Taubah, Verse 29
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ عُزَيۡرٌ ٱبۡنُ ٱللَّهِ وَقَالَتِ ٱلنَّصَٰرَى ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ ٱللَّهِۖ ذَٰلِكَ قَوۡلُهُم بِأَفۡوَٰهِهِمۡۖ يُضَٰهِـُٔونَ قَوۡلَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَبۡلُۚ قَٰتَلَهُمُ ٱللَّهُۖ أَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
Āra iẏāhūdīrā balē, ‘uyā'ira āllāhra putra’ [1] ēbaṁ nāsārārā balē, ‘masīh āllāhra putra.’ Ēṭā tādēra mukhēra kathā āgē yārā kupharī karēchila tārā tādēra mata kathā balē. Āllāh tādērakē dhbansa karuna. Kōn dikē tādērakē phiriẏē dēẏā hacchē
Surah At-Taubah, Verse 30
ٱتَّخَذُوٓاْ أَحۡبَارَهُمۡ وَرُهۡبَٰنَهُمۡ أَرۡبَابٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَٱلۡمَسِيحَ ٱبۡنَ مَرۡيَمَ وَمَآ أُمِرُوٓاْ إِلَّا لِيَعۡبُدُوٓاْ إِلَٰهٗا وَٰحِدٗاۖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ سُبۡحَٰنَهُۥ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
tārā āllāh byatīta tādēra panḍita ō sansāra-birāgidēra [1] kē tādēra rabarūpē grahaṇa karēchē [2] ēbaṁ mār’iẏāma- putra masīh kē'ō. Athaca ēka ilāhēra ‘ibādāta karāra jan'ya'i tārā ādiṣṭa haẏēchila. Tini byatīta an'ya kōnō satya ilāh nā'i. Tārā yē śarīka karē tā thēkē tini kata nā pabitra
Surah At-Taubah, Verse 31
يُرِيدُونَ أَن يُطۡفِـُٔواْ نُورَ ٱللَّهِ بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَيَأۡبَى ٱللَّهُ إِلَّآ أَن يُتِمَّ نُورَهُۥ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡكَٰفِرُونَ
tārā tādēra mukhēra phuṯkārē āllāhra nūrakē nibhiẏē ditē cāẏa. Kintu āllāh tām̐ra nūra paripūrṇa karā chāṛā āra kichu karatē asbīkāra karēchēna. Yadi'ō kāphērarā tā apachanda karē
Surah At-Taubah, Verse 32
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ رَسُولَهُۥ بِٱلۡهُدَىٰ وَدِينِ ٱلۡحَقِّ لِيُظۡهِرَهُۥ عَلَى ٱلدِّينِ كُلِّهِۦ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُشۡرِكُونَ
Tini'i sē sattā yini tām̐ra rāsūlakē hidāẏāta ō satyadīnasaha [1] pāṭhiẏēchēna, yēna tini āra saba dīnēra upara ēkē bijaẏī karēna, yadi'ō muśarikarā tā apachanda karē
Surah At-Taubah, Verse 33
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡأَحۡبَارِ وَٱلرُّهۡبَانِ لَيَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۗ وَٱلَّذِينَ يَكۡنِزُونَ ٱلذَّهَبَ وَٱلۡفِضَّةَ وَلَا يُنفِقُونَهَا فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَبَشِّرۡهُم بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
Hē īmānadāragaṇa! Paṇḍita ēbaṁ sansāra-birāgīdēra madhyē anēkē'i tō janasādhāraṇēra dhana-sampada an'yāẏabhābē khāẏa ēbaṁ mānuṣakē āllāhra patha thēkē nibr̥tta karē [1]. Āra yārā sbarṇa ō raupya puñjībhūta karē ēbaṁ tā āllāhra pathē byaẏa karē nā [2] āpani tādērakē yantraṇādāẏaka śāstira susambāda dina
Surah At-Taubah, Verse 34
يَوۡمَ يُحۡمَىٰ عَلَيۡهَا فِي نَارِ جَهَنَّمَ فَتُكۡوَىٰ بِهَا جِبَاهُهُمۡ وَجُنُوبُهُمۡ وَظُهُورُهُمۡۖ هَٰذَا مَا كَنَزۡتُمۡ لِأَنفُسِكُمۡ فَذُوقُواْ مَا كُنتُمۡ تَكۡنِزُونَ
Yēdina jāhānnāmēra āgunē sēgulōkē uttapta karā habē ēbaṁ sē saba diẏē tādēra kapāla, pām̐jara āra piṭhē dāga dēẏā habē. Balā habē, ‘ēgulō'i tā yā tōmarā nijēdēra jan'ya puñjībhūta karatē. Kājē'i tōmarā yā puñjībhūta karēchilē tāra sbāda bhōga kara [1].’
Surah At-Taubah, Verse 35
إِنَّ عِدَّةَ ٱلشُّهُورِ عِندَ ٱللَّهِ ٱثۡنَا عَشَرَ شَهۡرٗا فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِ يَوۡمَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ مِنۡهَآ أَرۡبَعَةٌ حُرُمٞۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُۚ فَلَا تَظۡلِمُواْ فِيهِنَّ أَنفُسَكُمۡۚ وَقَٰتِلُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ كَآفَّةٗ كَمَا يُقَٰتِلُونَكُمۡ كَآفَّةٗۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
Niścaẏa āsamānasamūha ō yamīnēra sr̥ṣṭira dina thēkē'i [1] āllāhra bidhānē [2] āllāhra kāchē gaṇanāẏa māsa bāraṭi [3], tāra madhyē cāraṭi niṣid'dha māsa [4], ēṭā'i pratiṣṭhita dīna [5]. Kājē'i ēra madhyē tōmarā nijēdēra prati yuluma karō nā ēbaṁ tōmarā muśarikadēra sāthē sarbātmakabhābē yud'dha kara, yēmana tārā tōmādēra birud'dhē sarbātmakabhābē yud'dha karē thākē. Āra jēnē rākha, niścaẏa āllāh muttākīdēra sāthē āchēna
Surah At-Taubah, Verse 36
إِنَّمَا ٱلنَّسِيٓءُ زِيَادَةٞ فِي ٱلۡكُفۡرِۖ يُضَلُّ بِهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُحِلُّونَهُۥ عَامٗا وَيُحَرِّمُونَهُۥ عَامٗا لِّيُوَاطِـُٔواْ عِدَّةَ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُ فَيُحِلُّواْ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُۚ زُيِّنَ لَهُمۡ سُوٓءُ أَعۡمَٰلِهِمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Kōna māsakē pichiẏē dēẏā tō śudhu kupharītē br̥d'dhi sādhana karā, yā diẏē kāphēradērakē bibhrānta karā haẏa. Tārā ēṭākē kōnō bachara baidha karē ēbaṁ kōnō bachara abaidha karē yātē tārā, āllāh yēgulōkē niṣid'dha karēchēna, sēgulōra gaṇanā pūrṇa karatē pārē, phalē āllāh yā hārāma karēchēna tā hālāla karē. Tādēra manda kājagulō tādēra jan'ya śōbhanīẏa karā haẏēchē; āra āllāh kāphēra sampradāẏakē hidāẏāta dēna nā
Surah At-Taubah, Verse 37
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَا لَكُمۡ إِذَا قِيلَ لَكُمُ ٱنفِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱثَّاقَلۡتُمۡ إِلَى ٱلۡأَرۡضِۚ أَرَضِيتُم بِٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا مِنَ ٱلۡأٓخِرَةِۚ فَمَا مَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِلَّا قَلِيلٌ
Hē īmānadāragaṇa! Tōmādēra ki hala yē, yakhana tōmādērakē āllāhra pathē abhiyānē bēra hatē balā haẏa, takhana tōmarā bhārākrānta haẏē yamīnē jhum̐kē paṛē? Tōmarā ki ākhērātēra paribartē duniẏāra jībanē parituṣṭa haẏēcha? Ākhērātēra tulanāẏa duniẏāra jībanēra bhōgēra upakaraṇa tō nagaṇya
Surah At-Taubah, Verse 38
إِلَّا تَنفِرُواْ يُعَذِّبۡكُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَيَسۡتَبۡدِلۡ قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ وَلَا تَضُرُّوهُ شَيۡـٔٗاۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Yadi tōmarā abhiyānē bēra nā ha'ō, tabē tini tōmādērakē yantraṇādaẏaka śāsti dēbēna ēbaṁ an'ya jātikē tōmādēra paribartē ānaẏana karabēna ēbaṁ tōmarā tām̐ra kōnō'i kṣati karatē pārabē nā. Āra āllāh saba kichura upara kṣamatābāna
Surah At-Taubah, Verse 39
إِلَّا تَنصُرُوهُ فَقَدۡ نَصَرَهُ ٱللَّهُ إِذۡ أَخۡرَجَهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ثَانِيَ ٱثۡنَيۡنِ إِذۡ هُمَا فِي ٱلۡغَارِ إِذۡ يَقُولُ لِصَٰحِبِهِۦ لَا تَحۡزَنۡ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَنَاۖ فَأَنزَلَ ٱللَّهُ سَكِينَتَهُۥ عَلَيۡهِ وَأَيَّدَهُۥ بِجُنُودٖ لَّمۡ تَرَوۡهَا وَجَعَلَ كَلِمَةَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلسُّفۡلَىٰۗ وَكَلِمَةُ ٱللَّهِ هِيَ ٱلۡعُلۡيَاۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
Yadi tōmarā tām̐kē sāhāyya nā kara, tabē āllāh tō tām̐kē sāhāyya karēchilēna yakhana kāphērērā tām̐kē bahiskāra karēchila ēbaṁ tini chilēna dujanēra dbitīẏajana, yakhana tārā ubhaẏē guhāẏa chilēna; tini takhana tām̐ra saṅgīkē balēchilēna, ‘biṣanna haẏō nā, āllāh tō āmādēra sāthē āchēna.’ Ataḥpara āllāh tāra upara tām̐ra praśānti nāyila karēna ēbaṁ tām̐kē śaktiśālī karēna ēmana ēka sain'yabāhinī dbārā yā tōmarā dēkhani ēbaṁ tini kāphēradēra kathā hēẏa karēna. Āra āllāhra kathā'i samunnata ēbaṁ āllāh parākramaśālī, prajñāmaẏa
Surah At-Taubah, Verse 40
ٱنفِرُواْ خِفَافٗا وَثِقَالٗا وَجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِكُمۡ وَأَنفُسِكُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Abhiyānē bēra haẏē paṛa, hālakā abasthāẏa hōka bā bhāri abasthāẏa ēbaṁ jihāda kara āllāhra pathē tōmādēra sampada ō jībana dbārā. Ēṭā'i tōmādēra jan'ya uttama, yadi tōmarā jānatē
Surah At-Taubah, Verse 41
لَوۡ كَانَ عَرَضٗا قَرِيبٗا وَسَفَرٗا قَاصِدٗا لَّٱتَّبَعُوكَ وَلَٰكِنۢ بَعُدَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلشُّقَّةُۚ وَسَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَوِ ٱسۡتَطَعۡنَا لَخَرَجۡنَا مَعَكُمۡ يُهۡلِكُونَ أَنفُسَهُمۡ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
yadi sahajē sampada lābhēra āśā thākata ō saphara sahaja hata tabē tārā abaśya'i āpanāra anusaraṇa karata, kintu tādēra kāchē yātrāpatha sudīrgha manē hala. Āra acirē'i tārā āllāhra nāmē śapatha karē balabē, ‘pāralē āmarā niśca'i tōmādēra sāthē bēra hatāma.‘Tārā tādēra nijēdērakē'i dhbansa karē. Āra āllāh jānēna niścaẏa tārā mithyābādī
Surah At-Taubah, Verse 42
عَفَا ٱللَّهُ عَنكَ لِمَ أَذِنتَ لَهُمۡ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَكَ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْ وَتَعۡلَمَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
Āllāh āpanākē kṣamā karēchēna. Kārā satyabādī tā āpanāra kāchē spaṣṭa nā ha'ōẏā paryanta ēbaṁ kārā mithyābādī tā nā jānā paryanta āpani kēna tādērakē abyāhati dilēna
Surah At-Taubah, Verse 43
لَا يَسۡتَـٔۡذِنُكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أَن يُجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُتَّقِينَ
yārā āllāha ō śēṣa dinēra prati īmāna rākhē tārā nija sampada ō jībana dbārā jihādē yētē āpanāra kāchē abyāhati prārthanā karē nā. Āra āllāh muttākīdēra sambandhē sabiśēṣa abagata
Surah At-Taubah, Verse 44
إِنَّمَا يَسۡتَـٔۡذِنُكَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَٱرۡتَابَتۡ قُلُوبُهُمۡ فَهُمۡ فِي رَيۡبِهِمۡ يَتَرَدَّدُونَ
Āpanāra kāchē abyāhati prārthanā karē śudhu tārā'i yārā āllāha ō śēṣa dinēra prati īmāna rākhē nā. Āra tādēra antarasamūha sanśaẏagrasta haẏē gēchē, sutarāṁ tārā āpana sanśaẏē dbidhāgrasta
Surah At-Taubah, Verse 45
۞وَلَوۡ أَرَادُواْ ٱلۡخُرُوجَ لَأَعَدُّواْ لَهُۥ عُدَّةٗ وَلَٰكِن كَرِهَ ٱللَّهُ ٱنۢبِعَاثَهُمۡ فَثَبَّطَهُمۡ وَقِيلَ ٱقۡعُدُواْ مَعَ ٱلۡقَٰعِدِينَ
Āra yadi tārā bēra ha'ōẏāra icchā karata, tabē abaśya'i tārā sē jan'ya prastutira byabasthā karata, kintu tādēra abhiyātrā āllāh apachanda karalēna. Kājē'i tini tādērakē alasatāra mādhyamē birata rākhēna ēbaṁ tādērakē balā hala, ‘yārā basē āchē tādēra sāthē basē thāka.‘
Surah At-Taubah, Verse 46
لَوۡ خَرَجُواْ فِيكُم مَّا زَادُوكُمۡ إِلَّا خَبَالٗا وَلَأَوۡضَعُواْ خِلَٰلَكُمۡ يَبۡغُونَكُمُ ٱلۡفِتۡنَةَ وَفِيكُمۡ سَمَّـٰعُونَ لَهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
Yadi tārā tōmādēra sāthē bēra hata, tabē tōmādēra phāsāda'i br̥d'dhi karata ēbaṁ phiṯnā sr̥ṣṭira uddēśyē tōmādēra madhyē chuṭōchuṭi karata. Āra tōmādēra madhyē tādēra jan'ya kathā śunāra lōka raẏēchē [1]. Āra āllāh yālimadēra sambandhē sabiśēṣa abagata
Surah At-Taubah, Verse 47
لَقَدِ ٱبۡتَغَوُاْ ٱلۡفِتۡنَةَ مِن قَبۡلُ وَقَلَّبُواْ لَكَ ٱلۡأُمُورَ حَتَّىٰ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَظَهَرَ أَمۡرُ ٱللَّهِ وَهُمۡ كَٰرِهُونَ
Abaśya tārā āgē'ō [1] phiṯnā sr̥ṣṭi karatē cēẏēchila ēbaṁ tārā āpanāra bahu kājē ōlaṭa-pālaṭa karēchila, abaśēṣē satyēra āgamana ghaṭala ēbaṁ āllāhra hukuma bijaẏī hala [2], athaca tārā chila apachandakārī
Surah At-Taubah, Verse 48
وَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ ٱئۡذَن لِّي وَلَا تَفۡتِنِّيٓۚ أَلَا فِي ٱلۡفِتۡنَةِ سَقَطُواْۗ وَإِنَّ جَهَنَّمَ لَمُحِيطَةُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
Āra tādēra madhyē ēmana lōka āchē yē balē, ‘āmākē abyāhati dina ēbaṁ āmākē phiṯnāẏa phēlabēna nā.‘Sābadhāna! Tārā'i phiṯnātē paṛē āchē [1]. Āra jāhānnāma tō kāphēradēra bēṣṭana karē'i āchē
Surah At-Taubah, Verse 49
إِن تُصِبۡكَ حَسَنَةٞ تَسُؤۡهُمۡۖ وَإِن تُصِبۡكَ مُصِيبَةٞ يَقُولُواْ قَدۡ أَخَذۡنَآ أَمۡرَنَا مِن قَبۡلُ وَيَتَوَلَّواْ وَّهُمۡ فَرِحُونَ
Āpanāra maṅgala halē tā tādērakē kaṣṭa dēẏa, āra āpanāra bipada ghaṭalē tārā balē, ‘āmarā tō āgē'i āmādēra byāpārē satarkatā abalambana karēchilāma’ ēbaṁ tārā uṯphulla cittē mukha phiriẏē nēẏa
Surah At-Taubah, Verse 50
قُل لَّن يُصِيبَنَآ إِلَّا مَا كَتَبَ ٱللَّهُ لَنَا هُوَ مَوۡلَىٰنَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
Baluna, ‘āmādēra jan'ya āllāh yā likhēchēna tā chāṛā āmādēra an'ya kichu ghaṭabē nā; tini āmādēra abhibhābaka. Āra āllāhra upara'i muminadēra nirbhara karā ucita
Surah At-Taubah, Verse 51
قُلۡ هَلۡ تَرَبَّصُونَ بِنَآ إِلَّآ إِحۡدَى ٱلۡحُسۡنَيَيۡنِۖ وَنَحۡنُ نَتَرَبَّصُ بِكُمۡ أَن يُصِيبَكُمُ ٱللَّهُ بِعَذَابٖ مِّنۡ عِندِهِۦٓ أَوۡ بِأَيۡدِينَاۖ فَتَرَبَّصُوٓاْ إِنَّا مَعَكُم مُّتَرَبِّصُونَ
Baluna, ‘tōmarā āmādēra duṭi maṅgalēra ēkaṭira pratīkṣā karacha ēbaṁ āmarā pratīkṣā karachi yē, āllāh tōmādērakē śāsti dēbēna sarāsari nija pakṣa thēkē athabā āmādēra hāta dbārā. Ata'ēba tōmarā pratīkṣā kara, āmarā'ō tōmādēra sāthē pratīkṣā karachi
Surah At-Taubah, Verse 52
قُلۡ أَنفِقُواْ طَوۡعًا أَوۡ كَرۡهٗا لَّن يُتَقَبَّلَ مِنكُمۡ إِنَّكُمۡ كُنتُمۡ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
Baluna, ‘tōmarā icchākr̥ta byaẏa kara athabā anicchākr̥ta, tōmādēra kāchē thēkē tā kichutē'i grahaṇa karā habē nā. Niścaẏa tōmarā haccha phāsika sampradāẏa.’
Surah At-Taubah, Verse 53
وَمَا مَنَعَهُمۡ أَن تُقۡبَلَ مِنۡهُمۡ نَفَقَٰتُهُمۡ إِلَّآ أَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَبِرَسُولِهِۦ وَلَا يَأۡتُونَ ٱلصَّلَوٰةَ إِلَّا وَهُمۡ كُسَالَىٰ وَلَا يُنفِقُونَ إِلَّا وَهُمۡ كَٰرِهُونَ
Āra tādēra arthasāhāyya grahana karā niṣēdha karā haẏēchē ējan'yē'i yē, tārā āllāh ō tām̐ra rāsūlēra sāthē kupharī karēchē [1] ēbaṁ sālātē upasthita haẏa kēbala śaithilyēra sāthē, āra arthasāhāyya karē kēbala anicchākr̥tabhābē
Surah At-Taubah, Verse 54
فَلَا تُعۡجِبۡكَ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُمۡۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُعَذِّبَهُم بِهَا فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَتَزۡهَقَ أَنفُسُهُمۡ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
Kājē'i tādēra sampada ō santāna-santati āpanākē yēna bimugdha nā karē, āllāh tō ēsabēra dbārā'i tādērakē duniẏāra jībanē śāsti ditē cāna. Āra tādēra ātmā dēhatyāga karabē kāphēra thākā abasthāẏa
Surah At-Taubah, Verse 55
وَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنَّهُمۡ لَمِنكُمۡ وَمَا هُم مِّنكُمۡ وَلَٰكِنَّهُمۡ قَوۡمٞ يَفۡرَقُونَ
Āra tārā āllāhra nāmē śapatha karē yē, tārā tōmādēra'i antarbhukta, athaca tārā tōmādēra antarbhukta naẏa, bastuta tārā ēmana ēka sampradāẏēra yārā bhaẏa karē thākē
Surah At-Taubah, Verse 56
لَوۡ يَجِدُونَ مَلۡجَـًٔا أَوۡ مَغَٰرَٰتٍ أَوۡ مُدَّخَلٗا لَّوَلَّوۡاْ إِلَيۡهِ وَهُمۡ يَجۡمَحُونَ
Tārā kōnō āśraẏasthala, kōnō giriguhā athabā lukiẏē thākāra kōnō prabēśasthala pēlē sēdikē'i pāliẏē yābē drutatāra sāthē
Surah At-Taubah, Verse 57
وَمِنۡهُم مَّن يَلۡمِزُكَ فِي ٱلصَّدَقَٰتِ فَإِنۡ أُعۡطُواْ مِنۡهَا رَضُواْ وَإِن لَّمۡ يُعۡطَوۡاْ مِنۡهَآ إِذَا هُمۡ يَسۡخَطُونَ
Āra tādēra madhyē ēmana lōka āchē, yē sadakā banṭana samparkē āpanākē dōṣārōpa karē, tārapara ēra kichu tādērakē dēẏā halē [1] tārā santuṣṭa haẏa, āra ēra kichu tādērakē nā dēẏā halē sāthē sāthē'i tārā bikṣud'dha haẏa
Surah At-Taubah, Verse 58
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ رَضُواْ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَقَالُواْ حَسۡبُنَا ٱللَّهُ سَيُؤۡتِينَا ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ وَرَسُولُهُۥٓ إِنَّآ إِلَى ٱللَّهِ رَٰغِبُونَ
Āra bhāla hata yadi āllāh ō tām̐ra rāsūla tādērakē yā diẏēchēna tātē santuṣṭa hata ēbaṁ balata, ‘āllāhi āmādēra jan'ya yathēṣṭa, acirē'i āllāh āmādērakē dēbēna nija karuṇāẏa ō tām̐ra rāsūla'ō; niścaẏa āmarā āllāhra'i prati anurakta
Surah At-Taubah, Verse 59
۞إِنَّمَا ٱلصَّدَقَٰتُ لِلۡفُقَرَآءِ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡعَٰمِلِينَ عَلَيۡهَا وَٱلۡمُؤَلَّفَةِ قُلُوبُهُمۡ وَفِي ٱلرِّقَابِ وَٱلۡغَٰرِمِينَ وَفِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِۖ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Sadakā [1] tō śudhu [2] phakīra, misakīna [3] ō sadakā ādāẏēra kājē niyukta karmacārīdēra jan'ya [4], yādēra antara ākr̥ṣṭa karatē haẏa tādēra jan'ya [5], dāsamuktitē [6], r̥ṇa bhārākrāntadēra jan'ya [7], āllāhra pathē [8] ō musāphiradēra [9] jan'ya. Ēṭā āllāhra pakṣa thēkē nirdhārita [10]. Āra āllāh sarbajña, prajñāmaẏa
Surah At-Taubah, Verse 60
وَمِنۡهُمُ ٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱلنَّبِيَّ وَيَقُولُونَ هُوَ أُذُنٞۚ قُلۡ أُذُنُ خَيۡرٖ لَّكُمۡ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَيُؤۡمِنُ لِلۡمُؤۡمِنِينَ وَرَحۡمَةٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡۚ وَٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ رَسُولَ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Āra tādēra madhyē ēmana lōka'ō āchē yārā nabīkē kaṣṭa dēẏa ēbaṁ balē, ‘sē tō karṇapātakārī.’ Baluna, ‘tām̐ra kāna tōmādēra jan'ya yā maṅgala tā-i śunē.‘Tini āllāhra upara īmāna ānēna ēbaṁ muminadērakē biśbāsa karē; āra tōmādēra madhyē yārā īmānadāra tini tādēra jan'ya rahamata. Āra yārā āllāhra rāsūlakē kaṣṭa dēẏa tādēra jan'ya āchē yantraṇādāẏaka śāsti
Surah At-Taubah, Verse 61
يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَكُمۡ لِيُرۡضُوكُمۡ وَٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ أَحَقُّ أَن يُرۡضُوهُ إِن كَانُواْ مُؤۡمِنِينَ
Tārā tōmādērakē santuṣṭa karāra jan'ya tōmādēra kāchē āllāhra śapatha karē [1]. Athaca āllāh ō tām̐ra rāsūla'i ēra bēśi hakadāra yē, tārā tām̐dērakē'i santuṣṭa karabē [2], yadi tārā mumina haẏa
Surah At-Taubah, Verse 62
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّهُۥ مَن يُحَادِدِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَأَنَّ لَهُۥ نَارَ جَهَنَّمَ خَٰلِدٗا فِيهَاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡخِزۡيُ ٱلۡعَظِيمُ
Tārā ki jānē nā yē, yē byakti āllāh ō tām̐ra rāsūlēra birōdhitā karē [1] tāra jan'ya tō āchē jāhānnāmēra āguna, yēkhānē sē sthāẏī habē? Ēṭā'i carama lāñchanā
Surah At-Taubah, Verse 63
يَحۡذَرُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ أَن تُنَزَّلَ عَلَيۡهِمۡ سُورَةٞ تُنَبِّئُهُم بِمَا فِي قُلُوبِهِمۡۚ قُلِ ٱسۡتَهۡزِءُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ مُخۡرِجٞ مَّا تَحۡذَرُونَ
Munāphēkarā bhaẏa karē, tādēra samparkē ēmana ēka sūrā nā nāyila haẏa, yā ōdēra antarēra kathā byakta karē dēbē [1]! Baluna, ‘tōmarā bidrūpa karatē thāka; tōmarā yā bhaẏa kara niścaẏa āllāh tā bēra karē dēbēna.‘
Surah At-Taubah, Verse 64
وَلَئِن سَأَلۡتَهُمۡ لَيَقُولُنَّ إِنَّمَا كُنَّا نَخُوضُ وَنَلۡعَبُۚ قُلۡ أَبِٱللَّهِ وَءَايَٰتِهِۦ وَرَسُولِهِۦ كُنتُمۡ تَسۡتَهۡزِءُونَ
Āra āpani tādērakē praśna karalē abaśya'i tārā balabē, ‘āmarā tō ālāpa-ālōcanā ō khēlā-tāmāśā karachilāma.‘Baluna, ‘tōmarā ki āllāh, tām̐ra āẏātasamūha ō tām̐ra rāsūlakē bidrūpa karachilē [1]?’
Surah At-Taubah, Verse 65
لَا تَعۡتَذِرُواْ قَدۡ كَفَرۡتُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡۚ إِن نَّعۡفُ عَن طَآئِفَةٖ مِّنكُمۡ نُعَذِّبۡ طَآئِفَةَۢ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ مُجۡرِمِينَ
‘Tōmarā ōjara pēśa karō nā. Tōmarā tō īmāna ānāra para kupharī karēcha. Āmarā tōmādēra madhyē kōnō dalakē kṣamā karalē'ō an'ya dalakē śāsti dēba---kāraṇa tārā aparādhī
Surah At-Taubah, Verse 66
ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتُ بَعۡضُهُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡمُنكَرِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَقۡبِضُونَ أَيۡدِيَهُمۡۚ نَسُواْ ٱللَّهَ فَنَسِيَهُمۡۚ إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
Munāphēka puruṣa ō munāphēka nārī ēkē aparēra anśa, tārā asaṯkājēra nirdēśa dēẏa ēbaṁ saṯkājē niṣēdha karē, tārā tādēra hāta guṭiẏē rākhē, tārā āllāhkē bhulē giẏēchē, phalē tini'ō tādērakē chēṛē diẏēchēna; munāphēkarā tō phāsika
Surah At-Taubah, Verse 67
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتِ وَٱلۡكُفَّارَ نَارَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ هِيَ حَسۡبُهُمۡۚ وَلَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّقِيمٞ
Munāphēka puruṣa, munāphēka nārī ō kāphēradērakē āllāh pratiśruti diẏēchēna jāhānnāmēra āgunēra, yēkhānē tārā sthāẏī habē, ēṭā'i tādēra jan'yē yathēṣṭa. Āra āllāha tādērakē lā’nata karēchēna ēbaṁ tādēra jan'ya raẏēchē sthāẏī śāsti
Surah At-Taubah, Verse 68
كَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ كَانُوٓاْ أَشَدَّ مِنكُمۡ قُوَّةٗ وَأَكۡثَرَ أَمۡوَٰلٗا وَأَوۡلَٰدٗا فَٱسۡتَمۡتَعُواْ بِخَلَٰقِهِمۡ فَٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِخَلَٰقِكُمۡ كَمَا ٱسۡتَمۡتَعَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُم بِخَلَٰقِهِمۡ وَخُضۡتُمۡ كَٱلَّذِي خَاضُوٓاْۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
tādēra mata, yārā tōmādēra pūrbē chila, tārā śaktitē tōmādēra cēẏē prabala chila ēbaṁ tādēra dhana-sampada ō santāna-santati chila tōmādēra cēẏē bēśī. Ataḥpara tārā tādēra bhāgyē yā chila tā bhōga karēchē; āra tōmarā'ō tōmādēra bhagyē yā chila tā bhōga karalē, yēmana tōmādēra pūrbabartīrā tādēra bhāgyē yā chila tā bhōga karēchē. Āra tōmarā'ō sērūpa anarthaka ālāpa-ālōcanāẏa lipta raẏēcha yērūpa anarthaka ālāpa-ālōcanāẏa tārā lipta chila [1]. Ōrā tārā'i yādēra āmala duniẏā ō ākhērātē nisphala haẏē giẏēchē, āra tārā'i kṣatigrasta
Surah At-Taubah, Verse 69
أَلَمۡ يَأۡتِهِمۡ نَبَأُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَقَوۡمِ إِبۡرَٰهِيمَ وَأَصۡحَٰبِ مَدۡيَنَ وَٱلۡمُؤۡتَفِكَٰتِۚ أَتَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِۖ فَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيَظۡلِمَهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
Tādēra pūrbabartī nūha, ‘āda ō sāmūdēra sampradāẏa, ibarāhīmēra sampradāẏa ēbaṁ mādiẏāna ō bidhbasta nagarēra adhibāsīdēra sambāda ki tādēra kāchē āsēni? Tādēra kāchē spaṣṭa pramāṇādisaha tādēra rāsūlagaṇa ēsēchilēna. Ata'ēba, āllāh ēmana nana yē, tādēra upara yulama karēna, kintu tārā nijērā'i nijēdēra prati yuluma karachila
Surah At-Taubah, Verse 70
وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَيُطِيعُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ سَيَرۡحَمُهُمُ ٱللَّهُۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Āra mumina puruṣa ō mumina nārī ēkē aparēra bandhu [1], tārā saṯkājēra nirdēśa dēẏa ō asaṯkājē niṣēdha karē, sālāta kāẏēma karē, yākāta dēẏa ēbaṁ āllāh ō tām̐ra rāsūlēra ānugatya karē; tārā'i, yādērakē āllāh acirē'i daẏā karabēna. Niścaẏa āllāh parākramaśālī, prajñāmaẏa
Surah At-Taubah, Verse 71
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا وَمَسَٰكِنَ طَيِّبَةٗ فِي جَنَّـٰتِ عَدۡنٖۚ وَرِضۡوَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِ أَكۡبَرُۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Āllāh mumina puruṣa ō mumina nārīkē pratiśruti diẏēchēna jānnātēra---yāra nicē nadīsamūha prabāhita, sēkhānē tārā sthāẏī habē. Āra'ō (ōẏādā dicchēna) sthāẏī jānnātasamūhē uttama bāsasthānēra [1]. Āra āllāhara santuṣṭi'i sarbaśrēṣṭha ēbaṁ ēṭā'i mahāsāphalya
Surah At-Taubah, Verse 72
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ جَٰهِدِ ٱلۡكُفَّارَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱغۡلُظۡ عَلَيۡهِمۡۚ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Hē nabī! Kāphēra ō munāphēkadēra birud'dhē jihāda karuna [1], tādēra prati kaṭhōra hōna [2]; ēbaṁ tādēra ābāsasthala jāhānnāma, āra tā kata nikr̥ṣṭa pratyābartana sthala
Surah At-Taubah, Verse 73
يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ مَا قَالُواْ وَلَقَدۡ قَالُواْ كَلِمَةَ ٱلۡكُفۡرِ وَكَفَرُواْ بَعۡدَ إِسۡلَٰمِهِمۡ وَهَمُّواْ بِمَا لَمۡ يَنَالُواْۚ وَمَا نَقَمُوٓاْ إِلَّآ أَنۡ أَغۡنَىٰهُمُ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ مِن فَضۡلِهِۦۚ فَإِن يَتُوبُواْ يَكُ خَيۡرٗا لَّهُمۡۖ وَإِن يَتَوَلَّوۡاْ يُعَذِّبۡهُمُ ٱللَّهُ عَذَابًا أَلِيمٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَا لَهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
tārā āllāhra śapatha karē yē, tārā kichu balēni [1]; athaca tārā tō kupharī bākya balēchē ēbaṁ isalāma grahaṇēra para tārā kupharī karēchē; āra tārā ēmana kichura saṅkalpa karēchila yā tārā pāẏani. Āra āllāh ō tām̐ra rāsūla nija anugrahē tādērakē abhābamukta karēchilēna balē'i tārā birōdhitā karēchila [2]. Ataḥpara tārā tā'ōbāh karalē tā tādēra jan'ya bhāla habē, āra tārā mukha phiriẏē nilē āllāh duniẏā ō ākhērātē tādērakē yantraṇādāẏaka śāsti dēbēna; āra yamīnē tādēra kōnō abhibhābaka nē'i ēbaṁ kōnō sāhāyyakārī'ō nē'i
Surah At-Taubah, Verse 74
۞وَمِنۡهُم مَّنۡ عَٰهَدَ ٱللَّهَ لَئِنۡ ءَاتَىٰنَا مِن فَضۡلِهِۦ لَنَصَّدَّقَنَّ وَلَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Āra tādēra madhyē kē'u kē'u āllāhra kāchē aṅgīkāra karēchila, ‘āllāh nijē kr̥pāẏa āmādērakē dāna karalē āmarā abaśya'i sadakā dēba ēbaṁ abaśya'i saṯkarmaśīladēra antarbhukta habē.‘
Surah At-Taubah, Verse 75
فَلَمَّآ ءَاتَىٰهُم مِّن فَضۡلِهِۦ بَخِلُواْ بِهِۦ وَتَوَلَّواْ وَّهُم مُّعۡرِضُونَ
Ataḥpara yakhana tini tādērakē nijē anugraha hatē dāna karalēna, takhana tārā ē biṣaẏē kārpaṇya karala ēbaṁ bimukha haẏē phirē gēla
Surah At-Taubah, Verse 76
فَأَعۡقَبَهُمۡ نِفَاقٗا فِي قُلُوبِهِمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ يَلۡقَوۡنَهُۥ بِمَآ أَخۡلَفُواْ ٱللَّهَ مَا وَعَدُوهُ وَبِمَا كَانُواْ يَكۡذِبُونَ
Pariṇāmē tini tādēra antarē munāphēkī rēkhē dilēna [1] sē dina paryanta, yēdina tārā tāra sāthē sākṣāta karabē, tārā āllāhra kāchē yē aṅgīkāra karēchila tā bhaṅga karāra kāraṇē ēbaṁ tārā yē mithyā balēchila sē kāraṇē
Surah At-Taubah, Verse 77
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ سِرَّهُمۡ وَنَجۡوَىٰهُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
Tārā ki jānē nā yē, niścaẏa āllāh tādēra antarēra gōpana kathā ō tādēra gōpana parāmarśa jānēna ēbaṁ niścaẏa āllāh gāẏēbasamūhēra byāpārē samyaka jñāta
Surah At-Taubah, Verse 78
ٱلَّذِينَ يَلۡمِزُونَ ٱلۡمُطَّوِّعِينَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ فِي ٱلصَّدَقَٰتِ وَٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ إِلَّا جُهۡدَهُمۡ فَيَسۡخَرُونَ مِنۡهُمۡ سَخِرَ ٱللَّهُ مِنۡهُمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
muminadēra madhyē yārā sbataḥsphūrtabhābē sadakā dēẏa ēbaṁ yārā nija śrama chāṛā kichu'i pāẏa nā, tādērakē yārā dōṣārōpa karē [1]. Ataḥpara tārā tādēra niẏē upahāsa karē, āllāh tādērakē niẏē upahāsa karēna [2]; āra tādēra jan'ya raẏēchē yantraṇādāẏaka śāsti
Surah At-Taubah, Verse 79
ٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ أَوۡ لَا تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ إِن تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ سَبۡعِينَ مَرَّةٗ فَلَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Āpani tādēra jan'ya kṣamā prārthanā karuna athabā tādēra jan'ya kṣamā prārthanā nā karuna ēka'i kathā; āpani sattara bāra tādēra jan'ya kṣamā prārthanā karalē'ō āllāh tādērakē kakhana'i kṣamā karabēna nā. Ēṭā ē jan'ya yē, tārā āllāh ō tām̐ra rāsūlēra sāthē kupharī karēchē. Āra āllāh phāsēka sampradāẏakē hidāẏāta dēna nā
Surah At-Taubah, Verse 80
فَرِحَ ٱلۡمُخَلَّفُونَ بِمَقۡعَدِهِمۡ خِلَٰفَ رَسُولِ ٱللَّهِ وَكَرِهُوٓاْ أَن يُجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَقَالُواْ لَا تَنفِرُواْ فِي ٱلۡحَرِّۗ قُلۡ نَارُ جَهَنَّمَ أَشَدُّ حَرّٗاۚ لَّوۡ كَانُواْ يَفۡقَهُونَ
Yārā pichanē raẏē gēla [1] tārā āllāhra rāsūlēra birud'dhācaraṇa [2] karē basē thākatē'i ānanda bōdha karala ēbaṁ tādēra dhana-sampada ō jībana dbārā āllāhra pathē jihāda karā apachanda karala ēbaṁ tārā balala, ‘garamēra madhyē abhiyānē bēra haẏō nā.‘Baluna, ‘uttāpē jāhānnāmēra āguna pracanḍatama [3]’, yadi tārā bujhata
Surah At-Taubah, Verse 81
فَلۡيَضۡحَكُواْ قَلِيلٗا وَلۡيَبۡكُواْ كَثِيرٗا جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
kājē'i tārā alpa kichu hēsē nika, tārā pracura kām̐dabē [1] sēsaba kājēra pratiphala hisēbē yā kichu tārā karēchē
Surah At-Taubah, Verse 82
فَإِن رَّجَعَكَ ٱللَّهُ إِلَىٰ طَآئِفَةٖ مِّنۡهُمۡ فَٱسۡتَـٔۡذَنُوكَ لِلۡخُرُوجِ فَقُل لَّن تَخۡرُجُواْ مَعِيَ أَبَدٗا وَلَن تُقَٰتِلُواْ مَعِيَ عَدُوًّاۖ إِنَّكُمۡ رَضِيتُم بِٱلۡقُعُودِ أَوَّلَ مَرَّةٖ فَٱقۡعُدُواْ مَعَ ٱلۡخَٰلِفِينَ
Ataḥpara āllāh yadi āpanākē tādēra kōnō dalēra kāchē phērata ānēna ēbaṁ tārā abhiyānē bēra ha'ōẏāra jan'ya āpanāra anumati prārthanā karē, takhana āpani balabēna, ‘tōmarā tō āmāra sāthē kakhanō bēra habē nā [1] ēbaṁ tōmarā āmāra saṅgī haẏē kakhanō śatrura sāthē yud'dha karabē nā. Tōmarā tō prathamabāra basē thākā'i pachanda karēchilē; kājē'i yārā pichanē thākē tādēra sāthē basē'i thāka.’
Surah At-Taubah, Verse 83
وَلَا تُصَلِّ عَلَىٰٓ أَحَدٖ مِّنۡهُم مَّاتَ أَبَدٗا وَلَا تَقُمۡ عَلَىٰ قَبۡرِهِۦٓۖ إِنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَمَاتُواْ وَهُمۡ فَٰسِقُونَ
Āra tādēra madhyē kārō mr̥tyu halē āpani kakhanō tāra jan'ya jānāyāra sālāta paṛabēna nā ēbaṁ tāra kabarēra pāśē dām̐ṛābēna nā [1]; tārā tō āllāh ō tām̐ra rāsūlakē asbīkāra karēchila ēbaṁ phāsēka abasthāẏa tādēra mr̥tyu haẏēchē
Surah At-Taubah, Verse 84
وَلَا تُعۡجِبۡكَ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَأَوۡلَٰدُهُمۡۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُعَذِّبَهُم بِهَا فِي ٱلدُّنۡيَا وَتَزۡهَقَ أَنفُسُهُمۡ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
Āra tādēra sampada ō santāna-santati āpanākē yēna bimugdha nā karē; āllāh tō ēgulōra dbārā'i tādērakē pārthiba jībanē śāsti ditē cāna; āra tārā kāphēra thākā abasthāẏa tādēra ātmā dēha-tyāga karē
Surah At-Taubah, Verse 85
وَإِذَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٌ أَنۡ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَجَٰهِدُواْ مَعَ رَسُولِهِ ٱسۡتَـٔۡذَنَكَ أُوْلُواْ ٱلطَّوۡلِ مِنۡهُمۡ وَقَالُواْ ذَرۡنَا نَكُن مَّعَ ٱلۡقَٰعِدِينَ
Āra ‘āllāhara prati īmāna āna ēbaṁ rāsūlēra saṅgī haẏē jihāda kara’---ē marmē yakhana kōna sūrā nāyila haẏa takhana tādēra madhyē yādēra śaktisāmarthya āchē tārā āpanāra kāchē abyāhati cāẏa ēbaṁ balē, ‘āmādērakē rēhā'i dina, yārā basē thākē āmarā tādēra sāthē'i thākaba.‘
Surah At-Taubah, Verse 86
رَضُواْ بِأَن يَكُونُواْ مَعَ ٱلۡخَوَالِفِ وَطُبِعَ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَفۡقَهُونَ
Tārā antaḥpura bāsinīdēra sāthē abasthāna karā'i pachanda karēchē ēbaṁ tādēra antarēra upara mōhara ēm̐ṭē dēẏā halō; phalē tārā bujhatē pārē nā
Surah At-Taubah, Verse 87
لَٰكِنِ ٱلرَّسُولُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ جَٰهَدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلۡخَيۡرَٰتُۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
Kintu rāsūla ēbaṁ yārā tām̐rā sāthē īmāna ēnēchē tārā nija sampada ō jībana dbārā āllāhra pathē jihāda karēchē; āra tārā tādēra jan'ya'i raẏēchē yābatīẏa kalyāṇa ēbaṁ tārā'i saphalakāma
Surah At-Taubah, Verse 88
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Āllāh tādēra jan'ya prastuta karē rēkhēchēna jānnāta, yāra nicē nadī prabāhita, yēkhānē tārā sthāẏī habē; ēṭā'i mahāsāphalya
Surah At-Taubah, Verse 89
وَجَآءَ ٱلۡمُعَذِّرُونَ مِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ لِيُؤۡذَنَ لَهُمۡ وَقَعَدَ ٱلَّذِينَ كَذَبُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ سَيُصِيبُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Āra marubāsīdēra madhyē kichu lōka ajuhāta pēśa karatē āsala yēna ēdērakē abyāhati dēẏā haẏa ēbaṁ yārā āllāh ō tām̐ra rāsūlēra sāthē mithyā balēchila, tārā basē ra'ila, tādēra madhyē yārā kupharī karēchē acirē'i tārā yantraṇādāẏaka śāsti pābē
Surah At-Taubah, Verse 90
لَّيۡسَ عَلَى ٱلضُّعَفَآءِ وَلَا عَلَى ٱلۡمَرۡضَىٰ وَلَا عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ مَا يُنفِقُونَ حَرَجٌ إِذَا نَصَحُواْ لِلَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡسِنِينَ مِن سَبِيلٖۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Yārā durbala, yārā pīṛita ēbaṁ yārā artha sāhāyyē asamartha, tādēra kōnō aparādha nē'i, yadi āllāh ō tām̐ra rāsūlēra hitākāṅkhī haẏa [1]. Muhasinadēra birud'dhē abhiyōgēra kōnō patha nē'i; āra āllāh kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 91
وَلَا عَلَى ٱلَّذِينَ إِذَا مَآ أَتَوۡكَ لِتَحۡمِلَهُمۡ قُلۡتَ لَآ أَجِدُ مَآ أَحۡمِلُكُمۡ عَلَيۡهِ تَوَلَّواْ وَّأَعۡيُنُهُمۡ تَفِيضُ مِنَ ٱلدَّمۡعِ حَزَنًا أَلَّا يَجِدُواْ مَا يُنفِقُونَ
Āra tādēra'ō kōnō aparādha nē'i yārā āpanāra kāchē bāhanēra jan'ya āsalē āpani balēchilēna, ‘tōmādēra jan'ya kōnō bāhana āmi pācchi nā’; tārā aśrubigalita cōkhē phirē gēla, kāraṇa tārā kharaca karāra mata kichu'i pāẏani
Surah At-Taubah, Verse 92
۞إِنَّمَا ٱلسَّبِيلُ عَلَى ٱلَّذِينَ يَسۡتَـٔۡذِنُونَكَ وَهُمۡ أَغۡنِيَآءُۚ رَضُواْ بِأَن يَكُونُواْ مَعَ ٱلۡخَوَالِفِ وَطَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Yārā abhābamukta haẏē'ō abyāhati prārthanā karēchē, abaśya'i tādēra birud'dhē abhiyōgēra kāraṇa āchē. Tārā antaḥpurabāsinīdēra sāthē thākā'i pachanda karēchila; āra āllāh tādēra antarēra upara mōhara ēm̐ṭē diẏēchēna, phalē tārā jānatē pārē nā
Surah At-Taubah, Verse 93
يَعۡتَذِرُونَ إِلَيۡكُمۡ إِذَا رَجَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡۚ قُل لَّا تَعۡتَذِرُواْ لَن نُّؤۡمِنَ لَكُمۡ قَدۡ نَبَّأَنَا ٱللَّهُ مِنۡ أَخۡبَارِكُمۡۚ وَسَيَرَى ٱللَّهُ عَمَلَكُمۡ وَرَسُولُهُۥ ثُمَّ تُرَدُّونَ إِلَىٰ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Tōmarā tādēra kāchē phirē āsalē tārā tōmādēra kāchē ajuhāta pēśa karabē [1]. Baluna, ‘tōmarā ajuhāta pēśa karō nā, āmarā tōmādērakē kakhanō biśbāsa karaba nā; abaśya'i āllāh āmādērakē tōmādēra khabara jāniẏē diẏēchēna ēbaṁ āllāh abaśya'i tōmādēra kājakarma dēkhabēna ēbaṁ tām̐ra rāsūla'ō. Tārapara gāẏēba ō prakāśyēra jñānīra kāchē tōmādērakē phiriẏē nēẏā habē, ataḥpara tōmarā yā karatē, tā tini tōmādērakē jāniẏē dēbēna [2].‘
Surah At-Taubah, Verse 94
سَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَكُمۡ إِذَا ٱنقَلَبۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ لِتُعۡرِضُواْ عَنۡهُمۡۖ فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمۡۖ إِنَّهُمۡ رِجۡسٞۖ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
Tōmarā tādēra kāchē phirē āsalē acirē'i tārā tōmādēra kāchē āllāhra śapatha karabē yātē tōmarā tādēra upēkṣā kara [1]. Kājē'i tōmarā tādērakē upēkṣā kara. Niścaẏa tārā apabitra ēbaṁ tādēra kr̥takarmēra phalasbarūpa jāhānnāma'i tādēra ābāsasthala
Surah At-Taubah, Verse 95
يَحۡلِفُونَ لَكُمۡ لِتَرۡضَوۡاْ عَنۡهُمۡۖ فَإِن تَرۡضَوۡاْ عَنۡهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يَرۡضَىٰ عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Tārā tōmādēra kāchē śapatha karabē yātē tōmarā tādēra prati santuṣṭa ha'ō. Ataḥpara tōmarā tādēra prati santuṣṭa halē'ō āllāh tō phāsika sampradāẏēra prati santuṣṭa habēna nā
Surah At-Taubah, Verse 96
ٱلۡأَعۡرَابُ أَشَدُّ كُفۡرٗا وَنِفَاقٗا وَأَجۡدَرُ أَلَّا يَعۡلَمُواْ حُدُودَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَىٰ رَسُولِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Ā’rāba [1] bā marubāsīrā kupharī ō munāphēkītē śakta ēbaṁ āllāh tām̐ra rāsūlēra upara yā nāyila karēchēna, tāra sīmārēkhā samparkē ajña thākāra adhika upayōgī [2]. Āra āllāh sarbajña, prajñāmaẏa
Surah At-Taubah, Verse 97
وَمِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مَن يَتَّخِذُ مَا يُنفِقُ مَغۡرَمٗا وَيَتَرَبَّصُ بِكُمُ ٱلدَّوَآئِرَۚ عَلَيۡهِمۡ دَآئِرَةُ ٱلسَّوۡءِۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Āra marubāsīdēra kē'u kē'u, yā tārā āllāhra pathē byaẏa karē tā jarimānā gaṇya karē ēbaṁ tōmādēra biparyaẏēra pratīkṣā karē. Tādēra upara'i hōka nikr̥ṣṭatama biparyaẏa [1]. Āra āllāh sarbaśrōtā, sarbajña
Surah At-Taubah, Verse 98
وَمِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مَن يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَيَتَّخِذُ مَا يُنفِقُ قُرُبَٰتٍ عِندَ ٱللَّهِ وَصَلَوَٰتِ ٱلرَّسُولِۚ أَلَآ إِنَّهَا قُرۡبَةٞ لَّهُمۡۚ سَيُدۡخِلُهُمُ ٱللَّهُ فِي رَحۡمَتِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āra marubāsīdēra kē'u kē'u āllāh ō śēṣa dinēra upara īmāna rākhē ēbaṁ yā byaẏa karē tākē āllāhra sānnidhya ō rāsūlēra dō’ā lābhēra upāẏa gaṇya karē. Jēnē rākha, niścaẏa tā tādēra jan'ya āllāhra sānnidhya lābhēra upāẏa; acirē'i āllāh tādērakē nija rahamatē dākhila karabēna [1]. Niścaẏa āllāh kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 99
وَٱلسَّـٰبِقُونَ ٱلۡأَوَّلُونَ مِنَ ٱلۡمُهَٰجِرِينَ وَٱلۡأَنصَارِ وَٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُم بِإِحۡسَٰنٖ رَّضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُ وَأَعَدَّ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي تَحۡتَهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Āra muhājira ō ānasāradēra madhyē yārā prathama agragāmī [1] ēbaṁ yārā ihasānēra sāthē tādēra anusaraṇa karē [2] āllāh tādēra prati santuṣṭa haẏēchēna ēbaṁ tārā'ō tām̐ra upara santuṣṭa haẏēchēna [3]. Āra tini tādēra jan'ya tairī karēchēna jānnāta, yāra nicē nadī prabāhita, sēkhānē tārā cirasthāẏī habē. Ē tō mahāsāphalya
Surah At-Taubah, Verse 100
وَمِمَّنۡ حَوۡلَكُم مِّنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مُنَٰفِقُونَۖ وَمِنۡ أَهۡلِ ٱلۡمَدِينَةِ مَرَدُواْ عَلَى ٱلنِّفَاقِ لَا تَعۡلَمُهُمۡۖ نَحۡنُ نَعۡلَمُهُمۡۚ سَنُعَذِّبُهُم مَّرَّتَيۡنِ ثُمَّ يُرَدُّونَ إِلَىٰ عَذَابٍ عَظِيمٖ
Āra marubāsīdēra madhyē yārā tōmādēra āśapāśē āchē tādēra kē'u kē'u munāphēka ēbaṁ madīnābāsīdēra madhyē'ō kē'u kē'u, tārā munāphēkītē caramē pauchē gēchē. Āpani tādērakē jānēna nā [1]; āmarā tādērakē jāni. Acirē'i āmarā tādērakē du’bāra śāsti dēba tārapara tādērakē mahāśāstira dikē pratyābartana karānō habē
Surah At-Taubah, Verse 101
وَءَاخَرُونَ ٱعۡتَرَفُواْ بِذُنُوبِهِمۡ خَلَطُواْ عَمَلٗا صَٰلِحٗا وَءَاخَرَ سَيِّئًا عَسَى ٱللَّهُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
Āra apara kichu lōka āchē nijēdēra aparādha sbīkāra karēchē, tārā ēka saṯkājēra sāthē an'ya asaṯkāja miśiẏē phēlēchē; āllāh haẏata tādērakē kṣamā karabēna [1]; niścaẏa āllāh kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 102
خُذۡ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡ صَدَقَةٗ تُطَهِّرُهُمۡ وَتُزَكِّيهِم بِهَا وَصَلِّ عَلَيۡهِمۡۖ إِنَّ صَلَوٰتَكَ سَكَنٞ لَّهُمۡۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
Āpani tādēra sampada thēkē ‘sadakā’ grahana karuna [1]. Ēra dbārā āpani tādērakē pabitra karabēna ēbaṁ pariśōdhita karabēna. Āra āpani tēdēra jan'ya dō’ā karuna. Āpanāra dō’ā tō tōdēra jan'ya praśānti kara [2]. Āra āllāh sarbaśrōtā, sarbajña
Surah At-Taubah, Verse 103
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ هُوَ يَقۡبَلُ ٱلتَّوۡبَةَ عَنۡ عِبَادِهِۦ وَيَأۡخُذُ ٱلصَّدَقَٰتِ وَأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Tārā ki jānē nā yē, niścaẏa āllāh tām̐ra bāndādēra tā'ōbāh kabula karēna ēbaṁ ‘sadakā’ grahaṇa karēna [1], āra niścaẏa āllāh tā'ōbā kabulakārī, parama daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 104
وَقُلِ ٱعۡمَلُواْ فَسَيَرَى ٱللَّهُ عَمَلَكُمۡ وَرَسُولُهُۥ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَۖ وَسَتُرَدُّونَ إِلَىٰ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
āra baluna, ‘tōmarā kāja karatē thāka, āllāh tō tōmādēra kājakarma dēkhabēna ēbaṁ tām̐ra rāsūla ō muminagaṇa'ō. Āra acirē'i tōmādērakē phiriẏē nēẏā habē gāẏēba ō prakāśyēra jñānīra nikaṭa, ataḥpara tini tōmarā yā karatē tā tōmādērakē jāniẏē dēbēna.‘
Surah At-Taubah, Verse 105
وَءَاخَرُونَ مُرۡجَوۡنَ لِأَمۡرِ ٱللَّهِ إِمَّا يُعَذِّبُهُمۡ وَإِمَّا يَتُوبُ عَلَيۡهِمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Āra āllāhara ādēśēra pratīkṣāẏa apara kichu saṅkhyaka samparkē sid'dhānta pichiẏē dēẏā hala--- tini tādērakē śāsti dēbēna, nā kṣamā karabēna [1]. Āra āllāh sarbajña, prajñāmaẏa
Surah At-Taubah, Verse 106
وَٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مَسۡجِدٗا ضِرَارٗا وَكُفۡرٗا وَتَفۡرِيقَۢا بَيۡنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَإِرۡصَادٗا لِّمَنۡ حَارَبَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ مِن قَبۡلُۚ وَلَيَحۡلِفُنَّ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّا ٱلۡحُسۡنَىٰۖ وَٱللَّهُ يَشۡهَدُ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
Āra yārā masajida nirmāṇa karēchē kṣatisādhana [1], kupharī ō muminadēra madhyē bibhēda sr̥ṣṭira uddēśyē ēbaṁ ēra āgē āllāh ō tām̐ra rāsūlēra birud'dhē yē laṛā'i karēchē tāra gōpana ghāṭisbarūpa byabahārēra uddēśyē [2], āra tārā abaśa'i śapatha karabē, ‘āmarā kēbala bhālō cēẏēchi;’ āra āllāh sākṣya dicchēna yē, abaśya'i tārā mithyābādī
Surah At-Taubah, Verse 107
لَا تَقُمۡ فِيهِ أَبَدٗاۚ لَّمَسۡجِدٌ أُسِّسَ عَلَى ٱلتَّقۡوَىٰ مِنۡ أَوَّلِ يَوۡمٍ أَحَقُّ أَن تَقُومَ فِيهِۚ فِيهِ رِجَالٞ يُحِبُّونَ أَن يَتَطَهَّرُواْۚ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُطَّهِّرِينَ
Āpani tātē kakhanō sālātēra jan'ya dām̐ṛābēna nā [1]; yē masajidēra bhitti prathama dina thēkē'i sthāpita haẏēchē tākōẏāra upara [2], tā'i āpanāra sālātēra jan'ya dām̐ṛānōra bēśī hakadāra. Sēkhānē ēmana lōka āchē yārā uttamarūpē pabitratā arjana bhālabāsē, āra pabitratā arjanakārīdērakē āllāh pachanda karēna
Surah At-Taubah, Verse 108
أَفَمَنۡ أَسَّسَ بُنۡيَٰنَهُۥ عَلَىٰ تَقۡوَىٰ مِنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٍ خَيۡرٌ أَم مَّنۡ أَسَّسَ بُنۡيَٰنَهُۥ عَلَىٰ شَفَا جُرُفٍ هَارٖ فَٱنۡهَارَ بِهِۦ فِي نَارِ جَهَنَّمَۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Yē byākti tāra gharēra bhitti āllāhra tāka'ōẏā ō santuṣṭira upara sthāpana karē sē uttama, nā ai byākti uttama yē tāra gharēra bhitti sthāpana karē ēka khādēra dhbansōnmukha kinārē, phalē yā tākēsaha jāhānnāmēra āgunē giẏē paṛē? Āra āllāh yālima sampradāẏakē hēdāẏāta dēna nā
Surah At-Taubah, Verse 109
لَا يَزَالُ بُنۡيَٰنُهُمُ ٱلَّذِي بَنَوۡاْ رِيبَةٗ فِي قُلُوبِهِمۡ إِلَّآ أَن تَقَطَّعَ قُلُوبُهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
Tādēra ghara yā tārā nirmāṇa karēchē tā tādēra antarē sandēhēra kāraṇa haẏē thākabē- yē paryanta nā tādēra antara chinna-bichinna haẏē yāẏa. Āra āllāh sarbajña, prajñāmaẏa
Surah At-Taubah, Verse 110
۞إِنَّ ٱللَّهَ ٱشۡتَرَىٰ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَنفُسَهُمۡ وَأَمۡوَٰلَهُم بِأَنَّ لَهُمُ ٱلۡجَنَّةَۚ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيَقۡتُلُونَ وَيُقۡتَلُونَۖ وَعۡدًا عَلَيۡهِ حَقّٗا فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَٱلۡإِنجِيلِ وَٱلۡقُرۡءَانِۚ وَمَنۡ أَوۡفَىٰ بِعَهۡدِهِۦ مِنَ ٱللَّهِۚ فَٱسۡتَبۡشِرُواْ بِبَيۡعِكُمُ ٱلَّذِي بَايَعۡتُم بِهِۦۚ وَذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Niścaẏa āllāh muminadēra kācha thēkē tādēra jībana ō sampada kinē niẏēchēna (ēra binimaẏē) yē, tādēra jan'ya āchē jānnāta. Tārā āllāhra pathē yud'dha karē, ataḥpara tārā mārē ō marē. Tā'ōrāta, inajīla ō kura'ānē ē samparkē tādēra haka ōẏādā raẏēchē. Āra nija pratijñā pālanē āllāhara cēẏē śrēṣṭhatara kē āchē? Sutarāṁ tōmarā yē sa'ōdā karēcha sē sa'ōdāra jan'ya ānandita ha'ō. Āra sēṭā'i tō mahāsāphalya
Surah At-Taubah, Verse 111
ٱلتَّـٰٓئِبُونَ ٱلۡعَٰبِدُونَ ٱلۡحَٰمِدُونَ ٱلسَّـٰٓئِحُونَ ٱلرَّـٰكِعُونَ ٱلسَّـٰجِدُونَ ٱلۡأٓمِرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَٱلنَّاهُونَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَٱلۡحَٰفِظُونَ لِحُدُودِ ٱللَّهِۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Tārā [1] tā'ōbāhakārī, ‘ibādātakārī, āllāhra praśansākārī, siẏāma pālanakārī [2], rukū’kārī, sijadākārī, saṯkājēra ādēśadātā, asaṯkājēra niṣēdhakārī ēbaṁ āllāhra nirdhārita sīmārēkhā sanrakṣaṇakārī [3]; āra āpani muminadērakē śubha sambāda dina
Surah At-Taubah, Verse 112
مَا كَانَ لِلنَّبِيِّ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَن يَسۡتَغۡفِرُواْ لِلۡمُشۡرِكِينَ وَلَوۡ كَانُوٓاْ أُوْلِي قُرۡبَىٰ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمۡ أَنَّهُمۡ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
Ātmīẏa-sbajana halē'ō muśarikadēra jan'ya kṣamā prārthanā karā nabī ō yārā īmāna ēnēchē tādēra jan'ya saṅgata naẏa yakhana ēṭā suspaṣṭa haẏē gēchē yē, niścita'i tārā prajbalita āgunēra adhibāsī
Surah At-Taubah, Verse 113
وَمَا كَانَ ٱسۡتِغۡفَارُ إِبۡرَٰهِيمَ لِأَبِيهِ إِلَّا عَن مَّوۡعِدَةٖ وَعَدَهَآ إِيَّاهُ فَلَمَّا تَبَيَّنَ لَهُۥٓ أَنَّهُۥ عَدُوّٞ لِّلَّهِ تَبَرَّأَ مِنۡهُۚ إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ لَأَوَّـٰهٌ حَلِيمٞ
Āra ibarāhīma tām̐ra pitāra jan'ya kṣamā prārthanā karēchila, tākē ēra pratiśruti diẏēchila balē; tārapara yakhana ēṭā tāra kāchē suspaṣṭa hala yē, sē āllāhra śatru takhana ibarāhīma tāra samparka chinna karalēna. Ibarāhīma tō kōmala hr̥daẏa [1] ō sahanaśīla
Surah At-Taubah, Verse 114
وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُضِلَّ قَوۡمَۢا بَعۡدَ إِذۡ هَدَىٰهُمۡ حَتَّىٰ يُبَيِّنَ لَهُم مَّا يَتَّقُونَۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
Āra āllāh ēmana nana yē, tini kōnō sampradāẏakē hidāẏāta dānēra para tādērakē bibhrānta karabēna--- yatakṣaṇa nā tādēra jan'ya suspaṣṭabhābē barṇanā karabēna, yā thēkē tārā tākōẏā abalambana karabē tā; niścaẏa āllāh sabakichu samparkē sarbajña
Surah At-Taubah, Verse 115
إِنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۚ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
Niścaẏa āllāh, āsamāna ō yamīnēra mālikānā tām̐ra'i; tini jībana dāna karēna ēbaṁ tini mr̥tyu ghaṭāna. Āra āllāh chāṛā tōmādēra kōnō abhibhābaka nē'i, sāhāyyakārī'ō nē'i
Surah At-Taubah, Verse 116
لَّقَد تَّابَ ٱللَّهُ عَلَى ٱلنَّبِيِّ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ وَٱلۡأَنصَارِ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ فِي سَاعَةِ ٱلۡعُسۡرَةِ مِنۢ بَعۡدِ مَا كَادَ يَزِيغُ قُلُوبُ فَرِيقٖ مِّنۡهُمۡ ثُمَّ تَابَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّهُۥ بِهِمۡ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Āllāh abaśya'i nabī, muhājira ō ānasāradēra tā'ōbā kabula karalēna, yārā tāra anusaraṇa karēchila saṅkaṭamaẏa muhūrtē [1]- tādēra ēka dalēra hr̥daẏa satyacuta ha'ōẏāra upakrama habāra para. Tārapara āllāh tādēra tā'ōbā kabula karalēna; niścaẏa tini tādēra prati ati snēhaśīla, parama daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 117
وَعَلَى ٱلثَّلَٰثَةِ ٱلَّذِينَ خُلِّفُواْ حَتَّىٰٓ إِذَا ضَاقَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَرۡضُ بِمَا رَحُبَتۡ وَضَاقَتۡ عَلَيۡهِمۡ أَنفُسُهُمۡ وَظَنُّوٓاْ أَن لَّا مَلۡجَأَ مِنَ ٱللَّهِ إِلَّآ إِلَيۡهِ ثُمَّ تَابَ عَلَيۡهِمۡ لِيَتُوبُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Āra tini tā'ōbā kabula karalēna an'ya tinajanēra'ō [1], yādēra samparkē sid'dhānta sthagita rākhā haẏēchila, yē paryanta nā yamīna bistr̥ta ha'ōẏā sattbē'ō tādēra jan'ya sēṭā saṅkucita haẏēchila ēbaṁ tādēra jībana tādēra jan'ya durbiṣaha haẏēchila āra tārā niścita upalabdhi karēchila yē, āllāhara pākaṛā'ō thēkē bām̐cāra jan'ya tini chāṛā āra kōnō āśraẏasthala nē'i. Tārapara tini tādēra tā'ōbāh kabula karalēna yātē tārā tā'ōbāẏa sthira thākē. Niścaẏa āllāh adhika tā'ōbā kabulakārī, parama daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 118
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَكُونُواْ مَعَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
Hē imānadāragaṇa! Tōmarā āllāhra tāka'ōẏā abalambana kara ēbaṁ satyabādīdēra sāthē thāka
Surah At-Taubah, Verse 119
مَا كَانَ لِأَهۡلِ ٱلۡمَدِينَةِ وَمَنۡ حَوۡلَهُم مِّنَ ٱلۡأَعۡرَابِ أَن يَتَخَلَّفُواْ عَن رَّسُولِ ٱللَّهِ وَلَا يَرۡغَبُواْ بِأَنفُسِهِمۡ عَن نَّفۡسِهِۦۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ لَا يُصِيبُهُمۡ ظَمَأٞ وَلَا نَصَبٞ وَلَا مَخۡمَصَةٞ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا يَطَـُٔونَ مَوۡطِئٗا يَغِيظُ ٱلۡكُفَّارَ وَلَا يَنَالُونَ مِنۡ عَدُوّٖ نَّيۡلًا إِلَّا كُتِبَ لَهُم بِهِۦ عَمَلٞ صَٰلِحٌۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Madīnābāsī ō tādēra pārśbabartī marubāsīdēra jan'ya saṅgata naẏa yē tārā āllāhra rāsūlēra sahagāmī nā haẏē pichanē raẏē yābē ēbaṁ tāra jībanēra cēẏē nijēdēra jībanakē priẏa manē karabē; kāraṇa āllāhara pathē tādērakē yē tr̥ṣṇā, klānti ō kṣudā pēẏē basē ēbaṁ kāphēradēra krōdha udrēka karē tādēra ēmana pratiṭi padakṣēpa āra śatrudērakē kōnō kaṣṭa pradāna karē [1], tā tādēra jan'ya saṯkājarūpē lipibad'dha karā haẏa. Niścaẏa āllāh muhasinadēra kājēra pratiphala naṣṭa karēna nā
Surah At-Taubah, Verse 120
وَلَا يُنفِقُونَ نَفَقَةٗ صَغِيرَةٗ وَلَا كَبِيرَةٗ وَلَا يَقۡطَعُونَ وَادِيًا إِلَّا كُتِبَ لَهُمۡ لِيَجۡزِيَهُمُ ٱللَّهُ أَحۡسَنَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Āra tārā chōṭa bā baṛa yā kichu'i byaẏa karē ēbaṁ yē kōna prāntara'i atikrama karē tā tādēra anukūlē lipibad'dha haẏa--- yātē tārā yā karē āllāh tāra uṯkr̥ṣṭatara puraskāra tādērakē ditē pārēna
Surah At-Taubah, Verse 121
۞وَمَا كَانَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ لِيَنفِرُواْ كَآفَّةٗۚ فَلَوۡلَا نَفَرَ مِن كُلِّ فِرۡقَةٖ مِّنۡهُمۡ طَآئِفَةٞ لِّيَتَفَقَّهُواْ فِي ٱلدِّينِ وَلِيُنذِرُواْ قَوۡمَهُمۡ إِذَا رَجَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَحۡذَرُونَ
Āra muminadēra sakalēra ēkasāthē abhiyānē bēra ha'ōẏā saṅgata naẏa. Ataḥpara tādēra pratyēka dalēra ēka anśa kēna bēra haẏa nā, yātē tārā dīnēra gabhīra jñāna arjana [1] karatē pārē [2] ēbaṁ tādēra sampradāẏakē bhītipradarśana karatē pārē, yakhana tārā tādēra kāchē phirē āsabē [3], yātē tārā satarka haẏa
Surah At-Taubah, Verse 122
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَٰتِلُواْ ٱلَّذِينَ يَلُونَكُم مِّنَ ٱلۡكُفَّارِ وَلۡيَجِدُواْ فِيكُمۡ غِلۡظَةٗۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
Hē īmānadāragaṇa! Kāphēradēra madhyē yārā tōmādēra kāchākāchi tādēra sāthē yud'dha kara [1] ēbaṁ tārā yēna tōmādēra madhyē kaṭhōratā [2] dēkhatē pāẏa. Āra jēnē rākha, niścaẏa āllāh muttākīdēra sāthē āchēna
Surah At-Taubah, Verse 123
وَإِذَا مَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ فَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ أَيُّكُمۡ زَادَتۡهُ هَٰذِهِۦٓ إِيمَٰنٗاۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَزَادَتۡهُمۡ إِيمَٰنٗا وَهُمۡ يَسۡتَبۡشِرُونَ
Āra yakhana'i kōnō sūrā nāyila haẏa. Takhana tādēra kē'u kē'u balē, ‘ēṭā tōmādēra madhyē kāra īmāna br̥d'dhi karala [1]? Ataḥpara yārā mumina ēṭā tādēra'i īmāna br̥d'dhi karē ēbaṁ tārā'i ānandita haẏa
Surah At-Taubah, Verse 124
وَأَمَّا ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ فَزَادَتۡهُمۡ رِجۡسًا إِلَىٰ رِجۡسِهِمۡ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
Āra yādēra antarē byādhi āchē, ēṭā tādēra kaluṣēra sāthē ārō kaluṣa yukta karē. Āra tādēra mr̥tyu ghaṭē kāphēra abasthāẏa
Surah At-Taubah, Verse 125
أَوَلَا يَرَوۡنَ أَنَّهُمۡ يُفۡتَنُونَ فِي كُلِّ عَامٖ مَّرَّةً أَوۡ مَرَّتَيۡنِ ثُمَّ لَا يَتُوبُونَ وَلَا هُمۡ يَذَّكَّرُونَ
Tārā ki dēkhē nā yē, ‘tādērakē pratibachara ēkabāra bā du’bāra biparyasta karā haẏa [1]?’ Ēra para'ō tārā tā'ōbāh karē nā ēbaṁ upadēśa grahana karē nā
Surah At-Taubah, Verse 126
وَإِذَا مَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ نَّظَرَ بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٍ هَلۡ يَرَىٰكُم مِّنۡ أَحَدٖ ثُمَّ ٱنصَرَفُواْۚ صَرَفَ ٱللَّهُ قُلُوبَهُم بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
Āra yakhana'i kōna sūrā nāyila haẏa, takhana tārā ēkē aparēra dikē tākāẏa ēbaṁ jijñēsa karē, ‘tōmādērakē kē'u lakṣya karachē ki?’ Tārapara tārā sarē paṛē. Āllāh tādēra hr̥daẏakē satyabimukha karē dēna. Kāraṇa, tārā ēmana ēka sampradāẏa yārā bhālabhābē bōjhē nā
Surah At-Taubah, Verse 127
لَقَدۡ جَآءَكُمۡ رَسُولٞ مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ عَزِيزٌ عَلَيۡهِ مَا عَنِتُّمۡ حَرِيصٌ عَلَيۡكُم بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Abaśya'i tōmādēra nikaṭa tōmādēra madhya hatē'i ēkajana rāsūla ēsēchēna, tōmādēra yē duḥkha-kaṣṭa haẏē thākē tā tāra jan'ya baṛa'i bēdanādāẏaka. Tini tōmādēra maṅgalakāmī, muminadēra prati tini karuṇāśīla ō ati daẏālu
Surah At-Taubah, Verse 128
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقُلۡ حَسۡبِيَ ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَهُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ
Ataḥpara tārā yadi mukha phiriẏē nēẏa tabē āpani baluna, ‘āmāra jan'ya āllāhi yathēṣṭa, tini chāṛā kōnō satya ilāh nē'i [1]. Āmi tām̐ra'i upara nirbhara kari ēbaṁ tini mahā’āraśēra [2] raba.‘
Surah At-Taubah, Verse 129