Surah Al-Anfal - Bengali Translation by Abu Bakr Zakaria
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَنفَالِۖ قُلِ ٱلۡأَنفَالُ لِلَّهِ وَٱلرَّسُولِۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَصۡلِحُواْ ذَاتَ بَيۡنِكُمۡۖ وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Lōkērā āpanākē jijñāsā karē [1] ānaphāla [2] (yud'dha labdha sampada) sambad'dhē. Baluna, ‘yud'dhalabdha sampada āllāh ēbaṁ rāsūlēra [3]; sutarāṁ tōmarā āllāhra tāka'ōẏā abalambana kara ēbaṁ nijēdēra madhyē sadbhāba sthāpana kara āra āllāh ō tām̐ra rāsūlēra ānugatya kara, yadi tōmarā mumina ha'ō.’
Surah Al-Anfal, Verse 1
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِرَ ٱللَّهُ وَجِلَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَإِذَا تُلِيَتۡ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُهُۥ زَادَتۡهُمۡ إِيمَٰنٗا وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
Mumina tō tārā'i yādēra hr̥daẏa āllāhakē smaraṇa karā halē kampita haẏa [1] ēbaṁ tām̐ra āẏātasamūha tādēra nikaṭa pāṭha karā halē tā tādēra īmāna bardhita karē [2]. Āra tārā tādēra rabēra upara'i nirbhara karē
Surah Al-Anfal, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
yārā sālāta kāẏēma karē [1] ēbaṁ āmarā tādērakē yā riyaka diẏēchi tā thēkē byaẏa karē
Surah Al-Anfal, Verse 3
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ حَقّٗاۚ لَّهُمۡ دَرَجَٰتٌ عِندَ رَبِّهِمۡ وَمَغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
tārā'i prakr̥ta mumina [1]. Tādēra rabēra kāchē tādēra'i jan'ya raẏēchē ucca maryādāsamūha, kṣamā ēbaṁ sam'mānajanaka jībikā
Surah Al-Anfal, Verse 4
كَمَآ أَخۡرَجَكَ رَبُّكَ مِنۢ بَيۡتِكَ بِٱلۡحَقِّ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ لَكَٰرِهُونَ
Ēṭā ērūpa, yēmana āpanāra raba āpanākē n'yāẏabhābē āpanāra ghara thēkē bēra karēchilēna [1] athaca muminadēra ēka dala tō tā apachanda karachila
Surah Al-Anfal, Verse 5
يُجَٰدِلُونَكَ فِي ٱلۡحَقِّ بَعۡدَ مَا تَبَيَّنَ كَأَنَّمَا يُسَاقُونَ إِلَى ٱلۡمَوۡتِ وَهُمۡ يَنظُرُونَ
Satya [1] spaṣṭabhābē prakāśita ha'ōẏāra para'ō tārā āpanāra sāthē bitarka karē. Manē hacchila tādērakē yēna mr̥tyura dikē hām̐kiẏē niẏē yā'ōẏā hacchē āra tārā yēna tā abalōkana karachē
Surah Al-Anfal, Verse 6
وَإِذۡ يَعِدُكُمُ ٱللَّهُ إِحۡدَى ٱلطَّآئِفَتَيۡنِ أَنَّهَا لَكُمۡ وَتَوَدُّونَ أَنَّ غَيۡرَ ذَاتِ ٱلشَّوۡكَةِ تَكُونُ لَكُمۡ وَيُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُحِقَّ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦ وَيَقۡطَعَ دَابِرَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Āra smaraṇa kara, yakhana āllāha tōmādērakē pratiśruti dēna yē, du dalēra [1] ēkadala tōmādēra āẏattādhīna habē; athaca tōmarā cācchilē yē, nirastra dalaṭi tōmādēra āẏattādhīna hōka [2]. Āra āllāh cācchilēna yē, tini satyakē tām̐ra bāṇī dbārā pratiṣṭhita karēna ēbaṁ kāphēradērakē nirmūla karēna
Surah Al-Anfal, Verse 7
لِيُحِقَّ ٱلۡحَقَّ وَيُبۡطِلَ ٱلۡبَٰطِلَ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
Ēṭā ē jan'yē yē, tini satyakē satya ō bātilakē bātila pratipanna karēna, yadi'ō aparādhīrā ēṭā pachanda karē nā
Surah Al-Anfal, Verse 8
إِذۡ تَسۡتَغِيثُونَ رَبَّكُمۡ فَٱسۡتَجَابَ لَكُمۡ أَنِّي مُمِدُّكُم بِأَلۡفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُرۡدِفِينَ
Smaraṇa kara, yakhana tōmarā tōmādēra rabēra nikaṭa ud'dhāra prārthanā karachilē, ataḥpara tini tōmādēra ḍākē sāṛā diẏēchilēna yē, ‘abaśya'i āmi tōmādērakē sāhāyya karaba ēka hājāra phiriśtā diẏē, yārā ēkēra para ēka āsabē.’
Surah Al-Anfal, Verse 9
وَمَا جَعَلَهُ ٱللَّهُ إِلَّا بُشۡرَىٰ وَلِتَطۡمَئِنَّ بِهِۦ قُلُوبُكُمۡۚ وَمَا ٱلنَّصۡرُ إِلَّا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
Āra āllāha ēṭā karēchēna śudhu susambāda sbarūpa ēbaṁ yātē tōmādēra antarasamūha ēra dbārā praśānti lābha karē; āra sāhāyya tō śudhu āllāhara kācha thēkē'i āsē; niścaẏa āllāha prabala parākramaśālī, prajñāmaẏa
Surah Al-Anfal, Verse 10
إِذۡ يُغَشِّيكُمُ ٱلنُّعَاسَ أَمَنَةٗ مِّنۡهُ وَيُنَزِّلُ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ لِّيُطَهِّرَكُم بِهِۦ وَيُذۡهِبَ عَنكُمۡ رِجۡزَ ٱلشَّيۡطَٰنِ وَلِيَرۡبِطَ عَلَىٰ قُلُوبِكُمۡ وَيُثَبِّتَ بِهِ ٱلۡأَقۡدَامَ
Smaraṇa kara [1], yakhana tini tām̐ra pakṣa thēkē sbastira jan'ya tōmādērakē tandrāẏa ācchanna karēna [2] ēbaṁ ākāśa thēkē tōmādēra upara br̥ṣṭi barṣaṇa karēna yātē ēra mādhyamē tini tōmādērakē pabitra karēna [3], āra tōmādēra thēkē śaẏatānēra kumantraṇā dūra karēna, tōmādēra hr̥daẏasamūha dr̥ṛha rākhēna ēbaṁ ēra mādhyamē tōmādēra pā- samūha sthira rākhēna
Surah Al-Anfal, Verse 11
إِذۡ يُوحِي رَبُّكَ إِلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ أَنِّي مَعَكُمۡ فَثَبِّتُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ سَأُلۡقِي فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلرُّعۡبَ فَٱضۡرِبُواْ فَوۡقَ ٱلۡأَعۡنَاقِ وَٱضۡرِبُواْ مِنۡهُمۡ كُلَّ بَنَانٖ
Smaraṇa karuna, yakhana āpanāra raba phiriśatādēra prati ōhī prēraṇa karēna yē, ‘niścaẏa āmi tōmādēra sāthē āchi; sutarāṁ tōmarā muminadērakē abicala rākha’. Yārā kupharī karēchē acirē'i āmi tādēra hr̥daẏē bhītira sañcāra karaba; kājē'i tōmarā āghāta kara tādēra ghāṛēra uparē ēbaṁ āghāta kara tādēra pryatyaka āṅgulēra agrabhāgē ēbaṁ jōṛē
Surah Al-Anfal, Verse 12
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ شَآقُّواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ وَمَن يُشَاقِقِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Ēṭā ē jan'yē yē, tārā āllāha ō tām̐ra rāsūlēra birōdhitā karēchē. Āra kē'u āllāha ō tām̐ra rāsūlēra birōdhitā karalē āllāha tō śāsti dānē kaṭhōra
Surah Al-Anfal, Verse 13
ذَٰلِكُمۡ فَذُوقُوهُ وَأَنَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابَ ٱلنَّارِ
Ēṭi śāsti, sutarāṁ tōmarā ēra āsbāda grahaṇa kara. Āra niścaẏa kāphēradēra jan'ya raẏēchē āgunēra śāsti
Surah Al-Anfal, Verse 14
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا لَقِيتُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ زَحۡفٗا فَلَا تُوَلُّوهُمُ ٱلۡأَدۡبَارَ
Hē muminagaṇa! Tōmarā yakhana kāphēra bāhinīra sam'mukhīna [1] habē paraspara nikaṭabartī abasthāẏa, takhana tōmarā tādēra sāmanē piṭha phirābē nā
Surah Al-Anfal, Verse 15
وَمَن يُوَلِّهِمۡ يَوۡمَئِذٖ دُبُرَهُۥٓ إِلَّا مُتَحَرِّفٗا لِّقِتَالٍ أَوۡ مُتَحَيِّزًا إِلَىٰ فِئَةٖ فَقَدۡ بَآءَ بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَمَأۡوَىٰهُ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
āra sēdina yud'dha kauśala abalambana kimbā dalē yōga dēẏā [1] chāṛā kē'u tādērakē piṭha dēkhālē sē tō āllāhra gajaba niẏē'i phirala ēbaṁ tāra āśraẏa jāhānnāma, āra tā kata'i nā nikr̥ṣṭa phirē yā'ōẏāra sthāna
Surah Al-Anfal, Verse 16
فَلَمۡ تَقۡتُلُوهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ قَتَلَهُمۡۚ وَمَا رَمَيۡتَ إِذۡ رَمَيۡتَ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ رَمَىٰ وَلِيُبۡلِيَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ مِنۡهُ بَلَآءً حَسَنًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Sutarāṁ tōmarā tādērakē hatyā karani baraṁ āllāha'i tādērakē hatyā karēchēna [1]. Āra āpani yakhana nikṣēpa karēchilēna takhana āpani nikṣēpa karēnani baraṁ āllāhi nikṣēpa karēchilēna [2] ēbaṁ ēṭā muminadērakē āllāhra pakṣa thēkē uttamarūpē parīkṣāra (mādhyamē ucca maryādāra asīna karāra) jan'ya [3]; niścaẏa āllāh sarbaśrōtā, sarbajña
Surah Al-Anfal, Verse 17
ذَٰلِكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ مُوهِنُ كَيۡدِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Ēṭā tōmādēra jan'ya, āra niśca'i āllāh kāphēradēra ṣaṛayantra durbala karēna
Surah Al-Anfal, Verse 18
إِن تَسۡتَفۡتِحُواْ فَقَدۡ جَآءَكُمُ ٱلۡفَتۡحُۖ وَإِن تَنتَهُواْ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَإِن تَعُودُواْ نَعُدۡ وَلَن تُغۡنِيَ عَنكُمۡ فِئَتُكُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَوۡ كَثُرَتۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Yadi tōmarā mīmānsā cēẏē thāka, tāhalē tā tō tōmādēra kāchē ēsēchē; āra yadi tōmarā birata ha'ō tabē tā tōmādēra jan'ya kalyāṇakara, kintu yadi tōmarā ābāra yud'dha karatē āsa tabē āmarā'ō ābāra śāsti niẏē āsaba. Āra tōmādēra dala saṅkhyāẏa bēśī halē'ō tōmādēra kōnō kājē āsabē nā. Āra niścaẏa āllāha muminadēra sāthē āchēna
Surah Al-Anfal, Verse 19
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَا تَوَلَّوۡاْ عَنۡهُ وَأَنتُمۡ تَسۡمَعُونَ
Hē īmānadāragaṇa! Tōmarā āllāha ō tām̐ra rāsūlēra ānugatya kara ēbaṁ tōmarā yakhana tām̐ra kathā śōna takhana tā hatē mukha phiriẏē ni'ō nā
Surah Al-Anfal, Verse 20
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
Āra tōmarā tādēra mata haẏō nā, yārā balē, ‘śunalāma’; āsalē tārā śunē nā
Surah Al-Anfal, Verse 21
۞إِنَّ شَرَّ ٱلدَّوَآبِّ عِندَ ٱللَّهِ ٱلصُّمُّ ٱلۡبُكۡمُ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡقِلُونَ
Niścaẏa āllāhra kāchē nikr̥ṣṭatama bicaraṇaśīla jība hachē badhira, bōbā, yārā bujhē nā
Surah Al-Anfal, Verse 22
وَلَوۡ عَلِمَ ٱللَّهُ فِيهِمۡ خَيۡرٗا لَّأَسۡمَعَهُمۡۖ وَلَوۡ أَسۡمَعَهُمۡ لَتَوَلَّواْ وَّهُم مُّعۡرِضُونَ
Āra āllāh yadi tādēra madhyē bhāla kichu jānatēna tabē tini tādērakē śunātēna. Kintu tini tādērakē śunālē'ō tārā upēkṣā karē mukha phiriẏē nita
Surah Al-Anfal, Verse 23
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَجِيبُواْ لِلَّهِ وَلِلرَّسُولِ إِذَا دَعَاكُمۡ لِمَا يُحۡيِيكُمۡۖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَحُولُ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَقَلۡبِهِۦ وَأَنَّهُۥٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
Hē īmānadāragaṇa! Rāsūla yakhana tōmādērakē ēmana kichura dikē ḍākē yā tōmādērakē prāṇabanta karē, takhana tōmarā āllāha ō tāra rāsūlēra ḍākē sāṛā dēbē ēbaṁ jēnē rākha, niścaẏa āllāha mānuṣa ō tāra hr̥daẏēra mājhē antarāẏa hana [1]. Āra niścaẏa tām̐ra'i dikē tōmādērakē ēkatrita karā habē
Surah Al-Anfal, Verse 24
وَٱتَّقُواْ فِتۡنَةٗ لَّا تُصِيبَنَّ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنكُمۡ خَآصَّةٗۖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Āra tōmarā phēṯnā thēkē bēm̐cē thāka yā biśēṣa karē tōmādēra madhyē yārā yālima śudhu tādēra upara'i āpatita habē nā. Āra jēnē rākha yē, niścaẏa āllāh śāsti dānē kaṭhōra
Surah Al-Anfal, Verse 25
وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ أَنتُمۡ قَلِيلٞ مُّسۡتَضۡعَفُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَخَافُونَ أَن يَتَخَطَّفَكُمُ ٱلنَّاسُ فَـَٔاوَىٰكُمۡ وَأَيَّدَكُم بِنَصۡرِهِۦ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Āra smaraṇa kara, yakhana tōmarā chilē sbalpa saṅkhyaka, yamīnē tōmarā durbala hisēbē gaṇya hatē. Tōmarā āśaṅkā karatē yē, lōkērā tōmādērakē haṭhāṯ ēsē dharē niẏē yābē. Ataḥpara tini tōmādērakē āśraẏa dēna, nijēra sāhāyya diẏē tōmādērakē śaktiśālī karēna ēbaṁ tōmādērakē uttama jiniṣagulō jībikārūpē dāna karēna yātē tōmārā kr̥tajña ha'ō
Surah Al-Anfal, Verse 26
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَخُونُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ وَتَخُونُوٓاْ أَمَٰنَٰتِكُمۡ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Hē imānadāragaṇa! Jēnē –bujhē āllāh ō tām̐ra rāsūlēra khēẏānata karō nā [1] ēbaṁ tōmādēra parasparēra āmānatēra'ō [2] khēẏānata karō nā
Surah Al-Anfal, Verse 27
وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَآ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَأَوۡلَٰدُكُمۡ فِتۡنَةٞ وَأَنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥٓ أَجۡرٌ عَظِيمٞ
āra jēnē rākha, tōmādēra dhana –sampada ō santāna-santuti tō ēka parīkṣā. Āra niścaẏa āllāh, tām̐ra'i kāchē raẏēchē mahāpuraskāra
Surah Al-Anfal, Verse 28
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تَتَّقُواْ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّكُمۡ فُرۡقَانٗا وَيُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۗ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
Hē īmānadāragaṇa! Yadi tōmarā āllāhara tāka'ōẏā abalambana kara tabē tini tōmādērakē phurakāna [1] tathā n'yāẏa –an'yāẏa pārthakya karāra śakti dēbēna, tōmādēra pāpa mōcana karabēna [2] ēbaṁ āllāh mahākalyāṇēra adhikārī
Surah Al-Anfal, Verse 29
وَإِذۡ يَمۡكُرُ بِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِيُثۡبِتُوكَ أَوۡ يَقۡتُلُوكَ أَوۡ يُخۡرِجُوكَۚ وَيَمۡكُرُونَ وَيَمۡكُرُ ٱللَّهُۖ وَٱللَّهُ خَيۡرُ ٱلۡمَٰكِرِينَ
Āra smaraṇa karuna, yakhana kāphērarā āpanāra birud'dhē ṣaṛayantra karē āpanākē bandī karāra jan'ya, bā hatya karāra athabā nirbāsita karāra jan'ya. Āra tārā ṣaṛayantra karē ēbaṁ āllāha'ō (tādēra ṣaṛayantrēra bipakṣē) ṣaṛayantra karēna; āra āllāh sarbaśrēṣṭha kauśalī
Surah Al-Anfal, Verse 30
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا قَالُواْ قَدۡ سَمِعۡنَا لَوۡ نَشَآءُ لَقُلۡنَا مِثۡلَ هَٰذَآ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Āra yakhana tādēra kāchē āmādēra āẏātasamūha pāṭha karā haẏa takhana tārā balē, ‘āmarā tō śunalāma, icchē karalē āmarā'ō ēra mata karē balatē pāri, ēgulō tō śudhu purōnō dinēra lōkadēra upakathā [1].’
Surah Al-Anfal, Verse 31
وَإِذۡ قَالُواْ ٱللَّهُمَّ إِن كَانَ هَٰذَا هُوَ ٱلۡحَقَّ مِنۡ عِندِكَ فَأَمۡطِرۡ عَلَيۡنَا حِجَارَةٗ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ أَوِ ٱئۡتِنَا بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
Āra smaraṇa karuna, yakhana tārā balēchila, ‘hē āllāha! Ēgulō yadi āpanāra kācha thēkē satya haẏa, tabē āmādēra upara ākāśa thēkē pāthara - barṣaṇa karuna kimbā āmādēra upara kōnō marmambhada śāsti niẏē āsuna [1].’
Surah Al-Anfal, Verse 32
وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُعَذِّبَهُمۡ وَأَنتَ فِيهِمۡۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ مُعَذِّبَهُمۡ وَهُمۡ يَسۡتَغۡفِرُونَ
Āra āllāha ēmana nana yē, āpani tādēra madhyē thākabēna athaca tini tādērakē śāsti dēbēna ēbaṁ āllāha ēmana'ō nana yē, tārā kṣamā prārthanā karabē athaca tini tādērakē śāsti dēbēna
Surah Al-Anfal, Verse 33
وَمَا لَهُمۡ أَلَّا يُعَذِّبَهُمُ ٱللَّهُ وَهُمۡ يَصُدُّونَ عَنِ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَمَا كَانُوٓاْ أَوۡلِيَآءَهُۥٓۚ إِنۡ أَوۡلِيَآؤُهُۥٓ إِلَّا ٱلۡمُتَّقُونَ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Āra tādēra kī ōjara āchē yē, āllāha tādērakē śāsti dēbēna nā [1]? Yakhana tārā lōkadērakē masajidula hārāma thēkē nibr̥tta karē? Athaca tārā sē masajidēra abhibhābaka naẏa, ēra abhibhābaka tō kēbala muttākīgaṇa'i; kintu tādēra adhikānśa'i jānē nā
Surah Al-Anfal, Verse 34
وَمَا كَانَ صَلَاتُهُمۡ عِندَ ٱلۡبَيۡتِ إِلَّا مُكَآءٗ وَتَصۡدِيَةٗۚ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
Āra kā’bāgharēra kāchē śudhu śisa ō hātatāli dēẏā'i tādēra sālāta, kājē'i tōmāra śāsti bhōga kara, kāraṇa tōmarā kupharī karatē
Surah Al-Anfal, Verse 35
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ لِيَصُدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَسَيُنفِقُونَهَا ثُمَّ تَكُونُ عَلَيۡهِمۡ حَسۡرَةٗ ثُمَّ يُغۡلَبُونَۗ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ جَهَنَّمَ يُحۡشَرُونَ
Niścaẏa yārā kupharī karēchē, tārā āllāhara patha thēkē lōkadērakē nibr̥tta karāra jan'ya tādēra dhana- sampada byaẏa karē, acirē'i tārā tā byaẏa karabē; tārapara sēṭā tādēra āphasōsēra kāraṇa habē, ērapara tārā parābhūta habē [1]. Āra yārā kupharī karēchē tādērakē jāhānnāmē ēkatra karā habē
Surah Al-Anfal, Verse 36
لِيَمِيزَ ٱللَّهُ ٱلۡخَبِيثَ مِنَ ٱلطَّيِّبِ وَيَجۡعَلَ ٱلۡخَبِيثَ بَعۡضَهُۥ عَلَىٰ بَعۡضٖ فَيَرۡكُمَهُۥ جَمِيعٗا فَيَجۡعَلَهُۥ فِي جَهَنَّمَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Yātē āllāha apabitradērakē pabitradēra thēkē ālādā karēna [1]. Tini apabitradēra ēkaṭākē ārēkaṭāra upara rākhabēna ēbaṁ sēgulōkē ēkasāthē stupa karabēna, tārapara tā jāhānnāmē nikṣēpa karabēna. Tārā'i tō kṣatigrasta
Surah Al-Anfal, Verse 37
قُل لِّلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِن يَنتَهُواْ يُغۡفَرۡ لَهُم مَّا قَدۡ سَلَفَ وَإِن يَعُودُواْ فَقَدۡ مَضَتۡ سُنَّتُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Yārā kupharī karē tādērakē baluna, ‘yadi tārā birata haẏa tabē yā āgē haẏē gēchē āllāha tā kṣamā karabēna; kintu tārā yadi an'yāẏēra punarābr̥tti karē tabē purbabartīdēra rīti tō gata haẏēchē'i
Surah Al-Anfal, Verse 38
وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ كُلُّهُۥ لِلَّهِۚ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِمَا يَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
Āra tōmarā tādēra birud'dhē saṅgrāma karatē thākabē yatakṣaṇa nā phēṯnā dūra haẏa ēbaṁ dīna pūrṇarūpē āllāhara jan'ya haẏē yāẏa [1] tārapara yadi tārā birata haẏa tabē tārā yā karē āllāh tō tāra samyaka draṣṭā
Surah Al-Anfal, Verse 39
وَإِن تَوَلَّوۡاْ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَوۡلَىٰكُمۡۚ نِعۡمَ ٱلۡمَوۡلَىٰ وَنِعۡمَ ٱلنَّصِيرُ
Āra yadi tārā mukha phirāẏa tabē jēnē rākha, āllāha'i tōmādēra abhibhābaka, tini kata'i nā uttama abhibhābaka ēbaṁ kata'i nā uttama sāhāyyakārī
Surah Al-Anfal, Verse 40
۞وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا غَنِمۡتُم مِّن شَيۡءٖ فَأَنَّ لِلَّهِ خُمُسَهُۥ وَلِلرَّسُولِ وَلِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ إِن كُنتُمۡ ءَامَنتُم بِٱللَّهِ وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا يَوۡمَ ٱلۡفُرۡقَانِ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Āra jēnē rākha, yud'dhē yā tōmarā ganīmata hisēbē lābha karēcha, tāra ēka-pañcāmānśa āllāhra [1], rāsūlēra, rāsūlēra sbajanadēra, iẏātīmadēra, misakīnadēra ēbaṁ sapharakārīdēra [2] yadi tōmarā īmāna rākha āllāhtē ēbaṁ tātē yā mīmānsāra dina āmarā āmādēra bāndāra prati nāyila karēchilāma [3], yē dina du dala parasparēra sam'mukhīna haẏēchila. Āra āllāh sabakichura upara kṣamatābāna
Surah Al-Anfal, Verse 41
إِذۡ أَنتُم بِٱلۡعُدۡوَةِ ٱلدُّنۡيَا وَهُم بِٱلۡعُدۡوَةِ ٱلۡقُصۡوَىٰ وَٱلرَّكۡبُ أَسۡفَلَ مِنكُمۡۚ وَلَوۡ تَوَاعَدتُّمۡ لَٱخۡتَلَفۡتُمۡ فِي ٱلۡمِيعَٰدِ وَلَٰكِن لِّيَقۡضِيَ ٱللَّهُ أَمۡرٗا كَانَ مَفۡعُولٗا لِّيَهۡلِكَ مَنۡ هَلَكَ عَنۢ بَيِّنَةٖ وَيَحۡيَىٰ مَنۡ حَيَّ عَنۢ بَيِّنَةٖۗ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَسَمِيعٌ عَلِيمٌ
Smaraṇa kara, yakhana tōmarā chilē upatyakāra nikaṭa prāntē ēbaṁ tārā chila dūra prāntē āra ārōhī dala [1] chila tōmādēra thēkē nimnabhūmitē. Āra yadi tōmarā paraspara yud'dha samparkē kōnō pūrbasid'dhāntē thākatē tabē ē sid'dhānta samparkē tōmarā matabhēda karatē. Kintu yā ghaṭāra chila āllāh tā sampanna karalēna, yātē yē kē'u dhbansa habē sē yēna suspaṣṭa pramāna pā'ōẏāra para dhbansa haẏa ēbaṁ yē jībita thākabē sē yēna suspaṣṭa pramāṇa pā'ōẏāra para jībita thākē [2]; āra niścaẏa āllāh sarbaśrōtā, sarbajña
Surah Al-Anfal, Verse 42
إِذۡ يُرِيكَهُمُ ٱللَّهُ فِي مَنَامِكَ قَلِيلٗاۖ وَلَوۡ أَرَىٰكَهُمۡ كَثِيرٗا لَّفَشِلۡتُمۡ وَلَتَنَٰزَعۡتُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ سَلَّمَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
Smaraṇa karuna, yakhana āllāh āpanākē sbapnē dēkhiẏēchilēna yē, tārā saṅkhyāẏa kama [1]; yadi āpanākē dēkhātēna yē, tārā saṅkhyāẏa bēśi tabē abaśya'i tōmarā sāhasa hārātē ēbaṁ yud'dha biṣaẏē nijēdēra madhyē birōdha sr̥ṣṭi karatē. Kintu āllāh tōmādērakē bām̐ciẏē diẏēchēna. Ābaśya'i tini antarē yā āchē sē sambandhē sabiśēṣē abagata
Surah Al-Anfal, Verse 43
وَإِذۡ يُرِيكُمُوهُمۡ إِذِ ٱلۡتَقَيۡتُمۡ فِيٓ أَعۡيُنِكُمۡ قَلِيلٗا وَيُقَلِّلُكُمۡ فِيٓ أَعۡيُنِهِمۡ لِيَقۡضِيَ ٱللَّهُ أَمۡرٗا كَانَ مَفۡعُولٗاۗ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
Āra smaraṇa kara, yakhana tōmarā parasparēra sam'mukhīna haẏēchilē takhana tini tādērakē tōmādēra dr̥ṣṭitē sbalpa saṅkhyaka dēkhiẏēchilēna [1] ēbaṁ tōmādērakē tādēra dr̥ṣṭitē sbalpa saṅkhyaka dēkhiẏēchilēna, yātē āllāh sampanna karēna ēmana kāja yā ghaṭāra'i chila. Āra āllāhra dikē'i saba biṣaẏa pratyābartana karā haẏa
Surah Al-Anfal, Verse 44
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا لَقِيتُمۡ فِئَةٗ فَٱثۡبُتُواْ وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَثِيرٗا لَّعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
Hē īmānadāragana! Tōmarā yakhana kōna dalēra sam'mukhīna habē takhana abicalita thāka [1] ēbaṁ āllāhkē bēśi parimāṇa smaraṇa kara, yātē tōmarā saphalakāma ha'ō
Surah Al-Anfal, Verse 45
وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَا تَنَٰزَعُواْ فَتَفۡشَلُواْ وَتَذۡهَبَ رِيحُكُمۡۖ وَٱصۡبِرُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
Āra tōmarā āllāh ō tām̐ra rāsūlēra ānugatya kara [1] ēbaṁ nijēdēra madhyē jhagaṛā karabē nā [2], karalē tōmarā sāhasa hārābē ēbaṁ tōmādēra śakti bilupta habē [3]. Āra dhairya dhāraṇa kara [4]; niścaẏa āllāh dhairyaśīladēra sāthē raẏēchēna
Surah Al-Anfal, Verse 46
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِم بَطَرٗا وَرِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ
Āra tōmarā tādēra mata habē nā yārā garbēra sāthē ō lōka dēkhānōra jan'ya nija ghara thēkē bēra haẏēchila [1] ēbaṁ tārā lōkajanakē āllāhra patha thēkē nibr̥tta karē. Āra tārā yā karē āllāh tā paribēṣṭana karē āchēna
Surah Al-Anfal, Verse 47
وَإِذۡ زَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ وَقَالَ لَا غَالِبَ لَكُمُ ٱلۡيَوۡمَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَإِنِّي جَارٞ لَّكُمۡۖ فَلَمَّا تَرَآءَتِ ٱلۡفِئَتَانِ نَكَصَ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِ وَقَالَ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّنكُمۡ إِنِّيٓ أَرَىٰ مَا لَا تَرَوۡنَ إِنِّيٓ أَخَافُ ٱللَّهَۚ وَٱللَّهُ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Āra smaraṇa kara, yakhana śaẏatāna tādēra jan'ya tādēra kāryābalīkē śōbhanīẏa karēchila ēbaṁ balēchila, ‘āja mānuṣēra madhyē kē'u'i tōmādēra upara bijaẏa ārjanakārī nē'i, āra niścaẏa āmi tōmādēra pāśē abasthānakārī.’ Ataḥpara du dala yakhana paraspara dr̥śyamāna hala takhana sē pichanē sārē paṛala ēbaṁ balala, ‘niścaẏa āmi tōmādēra thēkē samparkamukta, niścaẏa āmi ēmana kichu dēkhēchi yā tōmarā dēkhatē pā'ō nā. Niścaẏa āmi āllāhkē bhaẏa kari, ’āra āllāh śāsti dānē kaṭhōra
Surah Al-Anfal, Verse 48
إِذۡ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ غَرَّ هَـٰٓؤُلَآءِ دِينُهُمۡۗ وَمَن يَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Smaraṇa kara, yakhana munāphēka ō yādēra antarē byādhi āchē tārā balachila, ‘ēdēra dīna ēdēra bibhrānta karēchē.‘Bastutaḥ kē'u āllāhra upara nirbhara karalē āllāh tō prabala parākrānta ō prajñāmaẏa
Surah Al-Anfal, Verse 49
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ يَتَوَفَّى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَضۡرِبُونَ وُجُوهَهُمۡ وَأَدۡبَٰرَهُمۡ وَذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ
Āra āpani yadi dēkhatē pētēna yakhana phiriśatāgaṇa yārā kupharī karēchē tādēra prāṇa haraṇa karēchila, tādēra mukhamanḍalē ō piṭhē āghāta karachila [1] āra balachila ‘tōmarā dahanayantraṇā bhōga kara [2].’
Surah Al-Anfal, Verse 50
ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
Ēṭā tō sē kāraṇē, yā tōmādēra hāta āgē pāṭhiẏēchila, āra āllāh tō tām̐ra bāndādēra prati atyācārī nana
Surah Al-Anfal, Verse 51
كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيّٞ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Phira’ā'unēra banśadhara ō tādēra pūrbabartīdēra abhyāsēra mata, tārā āllāhra āẏātasamūhakē asbīkāra karē; phalē āllāh tādēra pāpēra jan'ya tādērakē pākaṛā'ō karēna. Niścaẏa āllāh śaktimāna, śāstidānē kaṭhōra
Surah Al-Anfal, Verse 52
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ لَمۡ يَكُ مُغَيِّرٗا نِّعۡمَةً أَنۡعَمَهَا عَلَىٰ قَوۡمٍ حَتَّىٰ يُغَيِّرُواْ مَا بِأَنفُسِهِمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Ēṭā ējan'yē yē, yadi kōnō sampradāẏa nijēra abasthāra paribartana nā karē tabē āllāh ēmana nana yē, tini tādērakē yē nēẏāmata dāna karēchēna, tātē paribartana ānabēna ēbaṁ niścaẏa āllāh sarbaśrōtā, sarbajña
Surah Al-Anfal, Verse 53
كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ فَأَهۡلَكۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَۚ وَكُلّٞ كَانُواْ ظَٰلِمِينَ
Phira’ā'unēra banśadhara ō tādēra pūrbabartīdēra abhyāsēra mata ērā ēdēra rabēra āẏātasamūhē mithyārōpa karēchila. Phalē tādēra pāpēra jan'ya āmarā tādērakē dhbansa karēchi ēbaṁ phira’ā'unēra banśadharakē nimajjita karēchi. Āra tārā sakalē'i chila yālēma
Surah Al-Anfal, Verse 54
إِنَّ شَرَّ ٱلدَّوَآبِّ عِندَ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
Bicaraṇakārī prāṇīdēra madhyē tārā'i tō āllāhra kāchē nikr̥ṣṭa, yārā kupharī karēchē. Sutarāṁ tārā īmāna ānabē nā
Surah Al-Anfal, Verse 55
ٱلَّذِينَ عَٰهَدتَّ مِنۡهُمۡ ثُمَّ يَنقُضُونَ عَهۡدَهُمۡ فِي كُلِّ مَرَّةٖ وَهُمۡ لَا يَتَّقُونَ
Yādēra thēkē āpani aṅgīkāra niẏēchēna, tārapara tārā pratyēkabāra tādēra aṅgīkāra bhaṅga karē [1]. Āra tārā tāka'ōẏā abalambana karē nā
Surah Al-Anfal, Verse 56
فَإِمَّا تَثۡقَفَنَّهُمۡ فِي ٱلۡحَرۡبِ فَشَرِّدۡ بِهِم مَّنۡ خَلۡفَهُمۡ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ
Ataḥpara yud'dhē tādērakē yadi āpani āpanāra āẏattē pāna, tabē tādēra (śāstidānēra) mādhyamē tādēra pichanē yārā āchē tādērakē chatrabhaṅga karē dina, yātē tārā śikṣā lābha karē
Surah Al-Anfal, Verse 57
وَإِمَّا تَخَافَنَّ مِن قَوۡمٍ خِيَانَةٗ فَٱنۢبِذۡ إِلَيۡهِمۡ عَلَىٰ سَوَآءٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡخَآئِنِينَ
Āra yadi āpani kōnō sampradāẏēra cukti bhaṅgēra āśaṅkā karēna, tabē āpani tādēra cukti tādēra prati sarāsari nikṣēpa karuna [1]; niścaẏa āllāh cukti bhaṅgakārīkē pachanda karēna nā
Surah Al-Anfal, Verse 58
وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَبَقُوٓاْۚ إِنَّهُمۡ لَا يُعۡجِزُونَ
Āra kāphērarā yēna kakhanō manē nā karē yē, tārā nāgālēra bā'irē calē giẏēchē; niścaẏa tārā (āllāhkē) āparāga karatē pārabē nā
Surah Al-Anfal, Verse 59
وَأَعِدُّواْ لَهُم مَّا ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن قُوَّةٖ وَمِن رِّبَاطِ ٱلۡخَيۡلِ تُرۡهِبُونَ بِهِۦ عَدُوَّ ٱللَّهِ وَعَدُوَّكُمۡ وَءَاخَرِينَ مِن دُونِهِمۡ لَا تَعۡلَمُونَهُمُ ٱللَّهُ يَعۡلَمُهُمۡۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِن شَيۡءٖ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ
Āra tōmarā tādēra mukābilāra jan'ya yathāsādhya prastuta rākha śakti ō aśba bāhinī [1], tā diẏē tōmarā bhīta-santrasta karabē āllāhra śatrukē, tōmādēra śatrukē ēbaṁ ērā chāṛā an'yadērakē yādērakē tōmarā jāna nā, āllāh tādērakē jānēna [2]. Āllāhra pathē tōmarā yā kichu byaẏa karabē tāra pūrṇa pratidāna tōmādērakē dēẏā habē ēbaṁ tōmādēra prati yuluma karā habē nā
Surah Al-Anfal, Verse 60
۞وَإِن جَنَحُواْ لِلسَّلۡمِ فَٱجۡنَحۡ لَهَا وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Āra tārā yadi sandhira dikē jhum̐kē paṛē tabē āpani'ō sandhira dikē jhum̐kabēna [1] ēbaṁ āllāhra upara nirbhara karuna [2]; niścaẏa tini sarbaśrōtā, sarbajña
Surah Al-Anfal, Verse 61
وَإِن يُرِيدُوٓاْ أَن يَخۡدَعُوكَ فَإِنَّ حَسۡبَكَ ٱللَّهُۚ هُوَ ٱلَّذِيٓ أَيَّدَكَ بِنَصۡرِهِۦ وَبِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Āra yadi tārā āpanākē pratārita karatē cāẏa tabē āpanāra jan'ya āllāhi yathēṣṭa, niścaẏa tini āpanākē nijēra sāhāyya ō muminadēra dbārā śaktiśālī karēchēna
Surah Al-Anfal, Verse 62
وَأَلَّفَ بَيۡنَ قُلُوبِهِمۡۚ لَوۡ أَنفَقۡتَ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا مَّآ أَلَّفۡتَ بَيۡنَ قُلُوبِهِمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ أَلَّفَ بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّهُۥ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
āra tini tādēra parasparēra hr̥daẏēra madhyē prīti [1] sthāpana karachēna. Yamīnēra yābatīẏa sampada byaẏa karalē'ō āpani tādēra hr̥daẏēra prīti sthāpana karatē pāratēna nā; kintu āllāh tādēra madhyē prīti sthāpana karēchēna; niścaẏa tini parākramaśālī, prajñāmaẏa
Surah Al-Anfal, Verse 63
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ حَسۡبُكَ ٱللَّهُ وَمَنِ ٱتَّبَعَكَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Hē nabī! Āpanāra jan'ya ō āpanāra anusārīdēra jan'ya āllāhi yathēṣṭa
Surah Al-Anfal, Verse 64
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ حَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ عَلَى ٱلۡقِتَالِۚ إِن يَكُن مِّنكُمۡ عِشۡرُونَ صَٰبِرُونَ يَغۡلِبُواْ مِاْئَتَيۡنِۚ وَإِن يَكُن مِّنكُم مِّاْئَةٞ يَغۡلِبُوٓاْ أَلۡفٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
Hē nabī! Āpani muminadērakē yud'dhēra jan'ya udbud'dha karuna; tōmādēra madhyē biśajana dhairyaśīla thākalē tārā du’śa janēra upara bijaẏī habē ēbaṁ tōmādēra madhyē ēka’śa jana thākalē ēka hājāra kāphirēra upara bijaẏī habē. Kāraṇa, tārā ēmana ēka sampradāẏa yādēra bōdhaśakti nē'i
Surah Al-Anfal, Verse 65
ٱلۡـَٰٔنَ خَفَّفَ ٱللَّهُ عَنكُمۡ وَعَلِمَ أَنَّ فِيكُمۡ ضَعۡفٗاۚ فَإِن يَكُن مِّنكُم مِّاْئَةٞ صَابِرَةٞ يَغۡلِبُواْ مِاْئَتَيۡنِۚ وَإِن يَكُن مِّنكُمۡ أَلۡفٞ يَغۡلِبُوٓاْ أَلۡفَيۡنِ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
Āllāh ēkhana tōmādēra bhāra lāghaba karalēna ēbaṁ tini tō abagata āchēna yē, tōmādēra madhyē durbalatā āchē, kājē'i tōmādēra madhyē ēka’śa jana dhairyaśīla thākalē tārā du’śa janēra upara bijaẏī habē. Āra tōmādēra madhyē ēka hājāra thākalē āllāhra anujñākramē tārā du hājārēra upara bijaẏī habē. Āra āllāh dhairyaśīladēra sāthē raẏēchēna
Surah Al-Anfal, Verse 66
مَا كَانَ لِنَبِيٍّ أَن يَكُونَ لَهُۥٓ أَسۡرَىٰ حَتَّىٰ يُثۡخِنَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ تُرِيدُونَ عَرَضَ ٱلدُّنۡيَا وَٱللَّهُ يُرِيدُ ٱلۡأٓخِرَةَۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Kōnō nabīra jan'ya saṅgata naẏa yē [1] tāra nikaṭa yud'dhabandi thākabē, yatakṣaṇa nā tini yamīnē (tādēra) rakta prabāhita karēna [2]. Tōmarā kāmanā kara pārthiba sampada [3] ēbaṁ āllāh cāna ākhērāta; āra āllāh parākramaśālī, prajñāmaẏa
Surah Al-Anfal, Verse 67
لَّوۡلَا كِتَٰبٞ مِّنَ ٱللَّهِ سَبَقَ لَمَسَّكُمۡ فِيمَآ أَخَذۡتُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Āllāhra pūrba bidhāna nā thākalē [1] tōmarā yā grahaṇa karēcha sē jan'ya tōmādēra upara mahāśāsti āpatita hata
Surah Al-Anfal, Verse 68
فَكُلُواْ مِمَّا غَنِمۡتُمۡ حَلَٰلٗا طَيِّبٗاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Sutarāṁ tōmarā yē ganīmata lābha karēcha tā baidha ō uttama balē bhōga kara ēbaṁ āllāhra tāka'ōẏā abalambana kara, niścaẏa āllāh kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah Al-Anfal, Verse 69
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّمَن فِيٓ أَيۡدِيكُم مِّنَ ٱلۡأَسۡرَىٰٓ إِن يَعۡلَمِ ٱللَّهُ فِي قُلُوبِكُمۡ خَيۡرٗا يُؤۡتِكُمۡ خَيۡرٗا مِّمَّآ أُخِذَ مِنكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Hē nabī! Tōmādēra karāẏatta yud'dhabandīdērakē baluna, ’āllāh yadi tōmādēra hr̥daẏē bhāla kichu dēkhāna tabē tōmādēra kācha thēkē yā nēẏā haẏēchē tā thēkē uttama kichu tini tōmādērakē dāna karabēna ēbaṁ tōmādērakē kṣamā karabēna. Tāra āllāh kṣamāśīla, parama daẏālu
Surah Al-Anfal, Verse 70
وَإِن يُرِيدُواْ خِيَانَتَكَ فَقَدۡ خَانُواْ ٱللَّهَ مِن قَبۡلُ فَأَمۡكَنَ مِنۡهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
Āra tārā āpanāra sāthē biśbāsaghātakatā karatē cā'ilē, tārā tō āgē āllāhra sāthē'ō bisbāsaghātakatā karēchē; ataḥpara tini tādēra upara (āpanākē) śaktiśālī karachēna. Āra āllāh sarbajña, prajñāmaẏa
Surah Al-Anfal, Verse 71
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلَّذِينَ ءَاوَواْ وَّنَصَرُوٓاْ أُوْلَـٰٓئِكَ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَمۡ يُهَاجِرُواْ مَا لَكُم مِّن وَلَٰيَتِهِم مِّن شَيۡءٍ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْۚ وَإِنِ ٱسۡتَنصَرُوكُمۡ فِي ٱلدِّينِ فَعَلَيۡكُمُ ٱلنَّصۡرُ إِلَّا عَلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
Niścaẏa yārā īmāna ēnēchē, hijarata karēchē, jībana ō sampada dbārā āllāhra pathē jihāda karēchē, āra yārā āśraẏa dāna karēchē ēbaṁ sāhayya karēchē [1], tārā paraspara parasparēra abhibhābaka. Āra yārā īmāna ēnēchē kintu hijarata karēni, hijarata nā karā paryanta tādēra abhibhābakatbēra dāẏitba tōmādēra nē'i [2]. Āra yadi tārā dīna sam'mandhē tōmādēra nikaṭa sāhāyya prārthanā karē takhana tādēra sāhāyya karā tōmādēra kartabya [3], tabē yē sampradāẏa ō tōmādēra madhyē cukti raẏēchē tādēra birud'dhē naẏa [4]. Āra tōmarā yā karacha āllāh tāra samyaka draṣṭā
Surah Al-Anfal, Verse 72
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٍۚ إِلَّا تَفۡعَلُوهُ تَكُن فِتۡنَةٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَفَسَادٞ كَبِيرٞ
Āra yārā kupharī karēchē tārā paraspara parasparēra abhibhābaka [1], yadi tōmarā tā nā kara tabē yamīnē phitanā ō mahābiparyaẏa dēkhā dēbē
Surah Al-Anfal, Verse 73
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلَّذِينَ ءَاوَواْ وَّنَصَرُوٓاْ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ حَقّٗاۚ لَّهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
Āra yārā īmāna ēnēchē, hijarata karēchē ēbaṁ āllāhra pathē jihāda karēchē, āra yārā āśraẏa dāna karēchē ēbaṁ sāhāyya karēchē, tārā'i prakr̥ta mumina; tādēra jan'ya kṣamā ō sam'mānajanaka jībikā raẏēchē
Surah Al-Anfal, Verse 74
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنۢ بَعۡدُ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ مَعَكُمۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مِنكُمۡۚ وَأُوْلُواْ ٱلۡأَرۡحَامِ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلَىٰ بِبَعۡضٖ فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
Āra yārā parē īmāna ēnēchē, hijarata karēchē ēbaṁ tōmādēra sāthē thēkē jihada karēchē [1] tārā'ō tōmādēra antarbhukta ēbaṁ ātmīẏarā āllāhra bidhānē ēkē an'yēra jan'ya bēśi hakadāra. Niścaẏa āllāh sabakichu samyaka ābagata
Surah Al-Anfal, Verse 75