Surah At-Taubah - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
بَرَآءَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦٓ إِلَى ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّم مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Hī allāha āṇi tyācyā paigambarātarphē vacanamuktīcī ghōṣaṇā āhē tyā anēkēśvaravādyāmbābata, jyān̄cyāśī tumhī vacana karāra kēlā āhē
Surah At-Taubah, Verse 1
فَسِيحُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَرۡبَعَةَ أَشۡهُرٖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ غَيۡرُ مُعۡجِزِي ٱللَّهِ وَأَنَّ ٱللَّهَ مُخۡزِي ٱلۡكَٰفِرِينَ
Tēvhā (hē anēkēśvaravādyānnō!) Tumhī dēśāta cāra mahinē pravāsa karūna ghyā āṇi jāṇūna ghyā kī tumhī allāhalā vivaśa karū śakata nāhī āṇi allāha inkārī lōkānnā apamānita karaṇāra āhē
Surah At-Taubah, Verse 2
وَأَذَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦٓ إِلَى ٱلنَّاسِ يَوۡمَ ٱلۡحَجِّ ٱلۡأَكۡبَرِ أَنَّ ٱللَّهَ بَرِيٓءٞ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ وَرَسُولُهُۥۚ فَإِن تُبۡتُمۡ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ غَيۡرُ مُعۡجِزِي ٱللَّهِۗ وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِعَذَابٍ أَلِيمٍ
Allāha āṇi tyācyā paigambarātarphē haja akabara (mōṭhyā haja) cyā divaśī1 sāpha ailāna āhē kī allāha anēkēśvaravādyāmpāsūna vibhakta āhēta āṇi tyācā paigambaradēkhīla. Jara attāhī tumhī taubā (kṣamā-yācanā) karāla tara tumacyāsāṭhī adhika cāṅgalē āhē āṇi jara tumhī tōṇḍa phiravāla, tara jāṇūna asā kī tumhī allāhalā agatika karū śakata nāhī āṇi kāphirānnā sakta śikṣēcī khabara dyā
Surah At-Taubah, Verse 3
إِلَّا ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّم مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ ثُمَّ لَمۡ يَنقُصُوكُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَمۡ يُظَٰهِرُواْ عَلَيۡكُمۡ أَحَدٗا فَأَتِمُّوٓاْ إِلَيۡهِمۡ عَهۡدَهُمۡ إِلَىٰ مُدَّتِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ
Parantu asē anēkēśvaravādī, jyān̄cyāśī tumhī vacana karāra kēlēlā āhē āṇi tyānnī tumhālā kin̄citahī nukasāna pōhacavilē nāhī, āṇi tumacyā virōdhāta kōṇācī madata kēlī nāhī, tara tumhīdēkhīla karārācā avadhī tyān̄cyāsaha pūrṇa karā. Niḥsanśaya allāha bhaya rākhūna vāgaṇāṟyānśī prēma karatō
Surah At-Taubah, Verse 4
فَإِذَا ٱنسَلَخَ ٱلۡأَشۡهُرُ ٱلۡحُرُمُ فَٱقۡتُلُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡ وَخُذُوهُمۡ وَٱحۡصُرُوهُمۡ وَٱقۡعُدُواْ لَهُمۡ كُلَّ مَرۡصَدٖۚ فَإِن تَابُواْ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ فَخَلُّواْ سَبِيلَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Maga ādaraṇīya mahinē sampatāca anēkēśvaravādyānnā, āḍhaḷatīla tithē ṭhāra karā, tyānnā kaidī banavā, tyānnā ghērā ṭākā āṇi pratyēka ghātācyā ṭhikāṇī tyān̄cyāvara ṭapūna basā parantu jara tē taubā (kṣamā yācanā) karūna ghētīla āṇi nityanēmānē namāja paḍhū lāgatīla āṇi jakāta adā karū lāgatīla tara tumhī tyān̄cā mārga sōḍūna dyā. Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 5
وَإِنۡ أَحَدٞ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ ٱسۡتَجَارَكَ فَأَجِرۡهُ حَتَّىٰ يَسۡمَعَ كَلَٰمَ ٱللَّهِ ثُمَّ أَبۡلِغۡهُ مَأۡمَنَهُۥۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَعۡلَمُونَ
Jara anēkēśvaravādyāmpaikī kōṇī tumacyā javaḷa āśraya māgēla tara tumhī tyālā āśraya dyā, yēthaparyanta kī tyānē allāhacī vāṇī aikūna ghyāvī, maga tyālā tyācyā śāntī-sthaḷāparyanta pōhacavā. Hē aśāsāṭhī kī tē lōka ajāṇa āhēta
Surah At-Taubah, Verse 6
كَيۡفَ يَكُونُ لِلۡمُشۡرِكِينَ عَهۡدٌ عِندَ ٱللَّهِ وَعِندَ رَسُولِهِۦٓ إِلَّا ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّمۡ عِندَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۖ فَمَا ٱسۡتَقَٰمُواْ لَكُمۡ فَٱسۡتَقِيمُواْ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ
Anēkēśvaravādyān̄cā vāyadā allāha āṇi tyācyā paigambarāśī kasā kāya rāhū śakatō, tyān̄cyākhērīja, jyān̄cyāśī tumhī masajidē harāmajavaḷa vacana karāra kēlā āhē, tara jōparyanta tē lōka tumacyāśī karāra-pālana karatīla, tumhīhī tyān̄cyāśī kēlēlyā vāyadyāvara kāyama rāhā. Sarvaśrēṣṭha allāha, bhaya rākhūna vāgaṇāṟyā lōkānśī prēma rākhatō
Surah At-Taubah, Verse 7
كَيۡفَ وَإِن يَظۡهَرُواْ عَلَيۡكُمۡ لَا يَرۡقُبُواْ فِيكُمۡ إِلّٗا وَلَا ذِمَّةٗۚ يُرۡضُونَكُم بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَتَأۡبَىٰ قُلُوبُهُمۡ وَأَكۡثَرُهُمۡ فَٰسِقُونَ
Tyān̄cyā vacana-vāyadyān̄cā kāya bharōsā? Tyānnā jara tumacyāvara varcasva lābhalē tara tē nā nātēsambandhācā vicāra karatīla, nā vacana-karārācā. Āpalyā mukhānē hē tumhālā rijhavita āhēta, parantu yān̄cī manē mānata nāhīta āṇi tyān̄cyāta adhikānśa lōka phāsika (durācārī) āhēta
Surah At-Taubah, Verse 8
ٱشۡتَرَوۡاْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلٗا فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Tyānnī allāhacyā āyatīnnā phāra kamī kimatīta vikalē, āṇi tyācyā mārgāpāsūna rōkhalē. Mōṭhē vā'īṭa āhē, jē hē karīta āhēta
Surah At-Taubah, Verse 9
لَا يَرۡقُبُونَ فِي مُؤۡمِنٍ إِلّٗا وَلَا ذِمَّةٗۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُعۡتَدُونَ
Hē tara ēkhādyā īmānadhārakācyā hakkāta kasalyāhī nātyācī kinvā vacanācī kāḷajī karīta nāhī. Hē āhētaca hadda ōlāṇḍūna jāṇārē
Surah At-Taubah, Verse 10
فَإِن تَابُواْ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ فَإِخۡوَٰنُكُمۡ فِي ٱلدِّينِۗ وَنُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Ajūnahī jara tē taubā (paścāttāpayukta kṣamā yācanā) karatīla āṇi namāja niyamitapaṇē paḍhū lāgatīla āṇi jakāta dēta rāhatīla tara tumacē dharma-bāndhava āhēta āṇi āmhī tara saman̄jasa lōkānsāṭhī āpalyā āyatīn̄cē tapaśīlapūrvaka nivēdana karīta āhōta
Surah At-Taubah, Verse 11
وَإِن نَّكَثُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُم مِّنۢ بَعۡدِ عَهۡدِهِمۡ وَطَعَنُواْ فِي دِينِكُمۡ فَقَٰتِلُوٓاْ أَئِمَّةَ ٱلۡكُفۡرِ إِنَّهُمۡ لَآ أَيۡمَٰنَ لَهُمۡ لَعَلَّهُمۡ يَنتَهُونَ
Jara hē lōka vacana-vāyadyānantarahī āpalyā vacanācā bhaṅga karatīla āṇi tumacyā dharmācī nindā-nālastīhī karatīla tara tumhīhī aśā kāphirān̄cyā saradārānśī bhiḍā. Tyān̄cī śapatha kāhīca nāhī. Sambhavataḥ aśā prakārē tē (asē karaṇē) thāmbavatīla
Surah At-Taubah, Verse 12
أَلَا تُقَٰتِلُونَ قَوۡمٗا نَّكَثُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ وَهَمُّواْ بِإِخۡرَاجِ ٱلرَّسُولِ وَهُم بَدَءُوكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٍۚ أَتَخۡشَوۡنَهُمۡۚ فَٱللَّهُ أَحَقُّ أَن تَخۡشَوۡهُ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Tumhī tyā lōkān̄cī ḍōkī ṭhēcaṇyāsāṭhī kā tayāra hōta nāhī, jyānnī āpalyā śapathā tōḍūna ṭākalyā āṇi (antima) paigambarālā dēśābāhēra ghālaviṇyācyā vicārāta āhē, āṇi svataḥca pahilyāndā tyānnī tumacī chēḍa kāḍhalī āhē. Kāya tumhī tyānnā bhitā? Vastutaḥ allāhalāca sarvānta jāsta hakka āhē kī tumhī tyācē bhaya rākhāvē, jara tumhī īmānadhāraka asāla
Surah At-Taubah, Verse 13
قَٰتِلُوهُمۡ يُعَذِّبۡهُمُ ٱللَّهُ بِأَيۡدِيكُمۡ وَيُخۡزِهِمۡ وَيَنصُرۡكُمۡ عَلَيۡهِمۡ وَيَشۡفِ صُدُورَ قَوۡمٖ مُّؤۡمِنِينَ
Tumhī tyān̄cyāśī yud'dha karā. Allāha tumacyā hastē tyānnā duḥkha yātanā dē'īla, tyānnā apamānita karīla. Tyān̄cyā virōdhāta tumacī madata karīla āṇi īmānadhārakān̄cyā hr̥dayānnā śitalatā pōhacavīla
Surah At-Taubah, Verse 14
وَيُذۡهِبۡ غَيۡظَ قُلُوبِهِمۡۗ وَيَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
Āṇi tyān̄cyā manācē duḥkha āṇi krōdha dūra karīla āṇi allāha jyācyākaḍē icchitō dayā kr̥pēnē dhyāna dētō āṇi sarvaśrēṣṭha allāha jāṇaṇārā, hikamataśālī āhē
Surah At-Taubah, Verse 15
أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تُتۡرَكُواْ وَلَمَّا يَعۡلَمِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ مِنكُمۡ وَلَمۡ يَتَّخِذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَا رَسُولِهِۦ وَلَا ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَلِيجَةٗۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
Kāya tumhī hē samajūna basalā āhāta kī tumhālā asēca sōḍūna dilē jā'īla? Adyāpa sarvaśrēṣṭha allāhanē tumacyāpaikī tyānnā ughaḍakīsa āṇalē nāhī, jē jihādacē sainika āhēta, āṇi jyānnī allāha, tyācā rasūla āṇi īmānadhārakāṅkhērīja kōṇālāhī mitra banavilē nāhī, āṇi sarvaśrēṣṭha allāha khūpa cāṅgalyā prakārē jāṇatō, jē tumhī karīta āhāta
Surah At-Taubah, Verse 16
مَا كَانَ لِلۡمُشۡرِكِينَ أَن يَعۡمُرُواْ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ شَٰهِدِينَ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِم بِٱلۡكُفۡرِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ وَفِي ٱلنَّارِ هُمۡ خَٰلِدُونَ
Śakya navhē kī anēkēśvaravādī, allāhacyā masjidīlā ābāda karatīla, vāstavika sthitī hī āhē kī hē āpalyā inkārācē svataḥ sākṣī āhēta. Tyān̄cī sarva karmē vāyā gēlīta āṇi tē nēhamīkaritā jahannamamadhyē rāhatīla
Surah At-Taubah, Verse 17
إِنَّمَا يَعۡمُرُ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَقَامَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَى ٱلزَّكَوٰةَ وَلَمۡ يَخۡشَ إِلَّا ٱللَّهَۖ فَعَسَىٰٓ أُوْلَـٰٓئِكَ أَن يَكُونُواْ مِنَ ٱلۡمُهۡتَدِينَ
Allāhacyā masjidīnā tara tē lōka ābāda karatāta, jē allāhavara āṇi ākhiratacyā divasāvara īmāna rākhatīla, namāja niyamita paḍhatīla, jakāta dētīla āṇi allāhaśivāya kōṇālāhī bhita nasatīla. Sambhavataḥ hēca lōka khātrīnē mārgadarśana lābhalēlē āhēta
Surah At-Taubah, Verse 18
۞أَجَعَلۡتُمۡ سِقَايَةَ ٱلۡحَآجِّ وَعِمَارَةَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ كَمَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَجَٰهَدَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ لَا يَسۡتَوُۥنَ عِندَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Kāya tumhī hājī lōkānnā pāṇī pājaṇē āṇi masjīdē harāma (kābāgr̥ha) cī sēvā karaṇē, tyācyāsamāna ṭharavilē āhē, jō allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhīla āṇi allāhacyā mārgāta jihāda (saṅgharṣa) karīla. Hē allāhajavaḷa samāna nāhī1 āṇi sarvaśrēṣṭha allāha atyācārī lōkānnā mārga dākhavita nāhī
Surah At-Taubah, Verse 19
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ أَعۡظَمُ دَرَجَةً عِندَ ٱللَّهِۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
Jyā lōkānnī īmāna rākhalē, dēśatyāga kēlā, allāhacyā mārgāta āpalyā dhanānē va prāṇānē saṅgharṣa kēlā, tē allāhacyā samōra khūpa mōṭhyā darjācē āhēta āṇi hēca lōka saphalatā prāpta karaṇārē āhēta
Surah At-Taubah, Verse 20
يُبَشِّرُهُمۡ رَبُّهُم بِرَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَرِضۡوَٰنٖ وَجَنَّـٰتٖ لَّهُمۡ فِيهَا نَعِيمٞ مُّقِيمٌ
Tyān̄cā pālanakartā tyānnā āpalī dayā āṇi prasannatā āṇi aśā jannatīn̄cī khūśakhabara dētō, jyān̄cyāta tyān̄cyāsāṭhī nirantara sukha āhē
Surah At-Taubah, Verse 21
خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥٓ أَجۡرٌ عَظِيمٞ
Tithē tē sadaivakāḷa rāhatīla allāhacyā nikaṭa, niḥsanśaya hā phāra mōṭhā mōbadalā āhē
Surah At-Taubah, Verse 22
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُوٓاْ ءَابَآءَكُمۡ وَإِخۡوَٰنَكُمۡ أَوۡلِيَآءَ إِنِ ٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡكُفۡرَ عَلَى ٱلۡإِيمَٰنِۚ وَمَن يَتَوَلَّهُم مِّنكُمۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Āpalyā pityānnā āṇi āpalyā bāndhavānnā mitra banavū nakā, jara tē kupra (inkārā) lā īmānāpēkṣā jāsta cāṅgalē samajatīla. Tumacyāpaikī jōdēkhīla tyān̄cyāśī dōstī ṭhēvīla, tō pūrṇapaṇē (aparādhī āṇi) atyācārī āhē
Surah At-Taubah, Verse 23
قُلۡ إِن كَانَ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ وَإِخۡوَٰنُكُمۡ وَأَزۡوَٰجُكُمۡ وَعَشِيرَتُكُمۡ وَأَمۡوَٰلٌ ٱقۡتَرَفۡتُمُوهَا وَتِجَٰرَةٞ تَخۡشَوۡنَ كَسَادَهَا وَمَسَٰكِنُ تَرۡضَوۡنَهَآ أَحَبَّ إِلَيۡكُم مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَجِهَادٖ فِي سَبِيلِهِۦ فَتَرَبَّصُواْ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ ٱللَّهُ بِأَمۡرِهِۦۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Tumhī sāṅgā kī jara tumacē pitā, tumacē putra āṇi tumacē bāndhava āṇi tumacyā patn'yā āṇi tumacē kuṭumba āṇi kamavilēlē dhana āṇi tō vyāpāra, jyācyā kamataratēcē tumhī bhaya rākhatā āṇi tī gharē, jī tumhālā phāra priya āhēta (jara) hē sarva tumhālā allāha āṇi tyācā paigambara āṇi allāhacyā mārgāta jihādapēkṣā jāsta priya āhē tara maga pratikṣā karā kī sarvaśrēṣṭha allāhanē āpalā azāba (śikṣā-yātanā) āṇāvī. Sarvaśrēṣṭha allāha durācārī lōkānnā mārga dākhavata nāhī
Surah At-Taubah, Verse 24
لَقَدۡ نَصَرَكُمُ ٱللَّهُ فِي مَوَاطِنَ كَثِيرَةٖ وَيَوۡمَ حُنَيۡنٍ إِذۡ أَعۡجَبَتۡكُمۡ كَثۡرَتُكُمۡ فَلَمۡ تُغۡنِ عَنكُمۡ شَيۡـٔٗا وَضَاقَتۡ عَلَيۡكُمُ ٱلۡأَرۡضُ بِمَا رَحُبَتۡ ثُمَّ وَلَّيۡتُم مُّدۡبِرِينَ
Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāhanē tumhālā anēka yud'dhabhūmīta vijaya pradāna kēlā āhē āṇi hunaina-yud'dhācyā divaśīhī, jēvhā tumhālā āpalyā jāsta saṅkhyēbaddala ghamēṇḍa hōtī, parantu aśānē tumhālā kāhīca lābha jhālā nāhī, tathāpi dharatī āpalī viśālatā (bāḷagata) asatānāhī tumacyāsāṭhī saṅkucita (taṅga) jhālī, maga tumhī pāṭha phiravūna dūra paḷālē
Surah At-Taubah, Verse 25
ثُمَّ أَنزَلَ ٱللَّهُ سَكِينَتَهُۥ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَعَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَأَنزَلَ جُنُودٗا لَّمۡ تَرَوۡهَا وَعَذَّبَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Maga allāhanē āpalyātarphē salāmatī āpalyā paigambarāvara āṇi īmānadhārakānvara avatarita kēlī āṇi āpalē tē sain'ya pāṭhavilē jē tumhī pāhata navhatē āṇi kāphirānnā (inkārī lōkānnā) pūrṇa śikṣā dilī āṇi yā kāphirān̄cā hāca mōbadalā hōtā
Surah At-Taubah, Verse 26
ثُمَّ يَتُوبُ ٱللَّهُ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَلَىٰ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Maga tyānantarahī jyālā icchila, sarvaśrēṣṭha allāha māpha karīla āṇi allāhaca māpha karaṇārā dayā karaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡمُشۡرِكُونَ نَجَسٞ فَلَا يَقۡرَبُواْ ٱلۡمَسۡجِدَ ٱلۡحَرَامَ بَعۡدَ عَامِهِمۡ هَٰذَاۚ وَإِنۡ خِفۡتُمۡ عَيۡلَةٗ فَسَوۡفَ يُغۡنِيكُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦٓ إِن شَآءَۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Niḥsanśaya anēkēśvaravādī nāpāka (asvaccha aśud'dha) āhēta.1 Jyānnī yā varṣānantara masajidē harāma (ādaraṇīya masajida-kābāgr̥hā) cyā javaḷahī yētā kāmā nayē jara tumhālā garībīcē bhaya asēla tara allāha tumhālā āpalyā dayā kr̥pēnē dhanavāna karīla jara allāha icchila. Niḥsanśaya allāha sarvajña āṇi hikamataśālī āhē
Surah At-Taubah, Verse 28
قَٰتِلُواْ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَلَا يُحَرِّمُونَ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَلَا يَدِينُونَ دِينَ ٱلۡحَقِّ مِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ حَتَّىٰ يُعۡطُواْ ٱلۡجِزۡيَةَ عَن يَدٖ وَهُمۡ صَٰغِرُونَ
Tyā lōkānśī laḍhā jē allāhavara āṇi ākhiratavara īmāna rākhata nāhī. Jē allāha āṇi tyācyā paigambarādvārē harāma ṭharavilēlyā vastūlā harāma samajata nāhī, nā tē satya-dharmācā svīkāra karatāta. Tyā lōkāmpaikī jyānnā grantha pradāna kēlā gēlā āhē, yēthaparyanta kī tyānnī apamānita hō'ūna svahastē jijiyā (ṭĕksa) adā karāvā
Surah At-Taubah, Verse 29
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ عُزَيۡرٌ ٱبۡنُ ٱللَّهِ وَقَالَتِ ٱلنَّصَٰرَى ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ ٱللَّهِۖ ذَٰلِكَ قَوۡلُهُم بِأَفۡوَٰهِهِمۡۖ يُضَٰهِـُٔونَ قَوۡلَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَبۡلُۚ قَٰتَلَهُمُ ٱللَّهُۖ أَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
Yahūdī mhaṇatāta kī uzaira allāhacā putra āhē āṇi khristī mhaṇatāta kī masīha allāhacā putra āhē, hē kathana phakta tyān̄cyā tōṇḍacī gōṣṭa āhē. Pūrvīcyā kāphirān̄cyā kathanācī hēdēkhīla barōbarī karū lāgalē āhēta. Allāha sarvanāśa karō yān̄cā, hē kōṭhē bharakaṭata cālalē āhēta
Surah At-Taubah, Verse 30
ٱتَّخَذُوٓاْ أَحۡبَارَهُمۡ وَرُهۡبَٰنَهُمۡ أَرۡبَابٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَٱلۡمَسِيحَ ٱبۡنَ مَرۡيَمَ وَمَآ أُمِرُوٓاْ إِلَّا لِيَعۡبُدُوٓاْ إِلَٰهٗا وَٰحِدٗاۖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ سُبۡحَٰنَهُۥ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
Tyā lōkānnī allāhalā sōḍūna āpalyā dharma-jñānī āṇi dharmācāryānnā raba (svāmī, pālanahāra) banavilē āhē, āṇi mariyamaputra masīhalā vāstavika tyānnā ēkamēva allāhacīca upāsanā karaṇyācā ādēśa dilā gēlā hōtā, jyācyākhērīja kōṇīhī upāsanā-yōgya nāhī tō tyān̄cyā śirka karaṇyāpāsūna pavitra (pāka) āhē
Surah At-Taubah, Verse 31
يُرِيدُونَ أَن يُطۡفِـُٔواْ نُورَ ٱللَّهِ بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَيَأۡبَى ٱللَّهُ إِلَّآ أَن يُتِمَّ نُورَهُۥ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Tē allāhacyā divya prakāśālā āpalyā tōṇḍānnī vijhavū icchitāta āṇi allāha inkāra karatō, parantu hē kī āpalyā divya prakāśālā pūrṇatvāsa pōhacavāvē, maga kāphirānnā kitīhī apriya vāṭō
Surah At-Taubah, Verse 32
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ رَسُولَهُۥ بِٱلۡهُدَىٰ وَدِينِ ٱلۡحَقِّ لِيُظۡهِرَهُۥ عَلَى ٱلدِّينِ كُلِّهِۦ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُشۡرِكُونَ
Tyānēca āpalyā paigambarālā saccā mārga āṇi satya dharmāsaha pāṭhavilē kī tyālā itara sarva dharmānvara varcasvaśālī karāvē, mana anēkēśvaravādī lōkānnā kitīhī vā'īṭa vāṭō
Surah At-Taubah, Verse 33
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡأَحۡبَارِ وَٱلرُّهۡبَانِ لَيَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۗ وَٱلَّذِينَ يَكۡنِزُونَ ٱلذَّهَبَ وَٱلۡفِضَّةَ وَلَا يُنفِقُونَهَا فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَبَشِّرۡهُم بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Bahutēka dharma-jñānī āṇi upāsaka, lōkān̄cā māla nāhaka giḷaṅkr̥ta karatāta āṇi allāhacyā mārgāpāsūna rōkhatāta āṇi jē lōka sōnē-cāndīcē khajinē bāḷagatāta āṇi allāhacyā mārgāta kharca karīta nāhī, tyānnā kaṭhōra śikṣā-yātanēcī khabara aikavā
Surah At-Taubah, Verse 34
يَوۡمَ يُحۡمَىٰ عَلَيۡهَا فِي نَارِ جَهَنَّمَ فَتُكۡوَىٰ بِهَا جِبَاهُهُمۡ وَجُنُوبُهُمۡ وَظُهُورُهُمۡۖ هَٰذَا مَا كَنَزۡتُمۡ لِأَنفُسِكُمۡ فَذُوقُواْ مَا كُنتُمۡ تَكۡنِزُونَ
Jyā divaśī tyā khajin'yālā jahannamacyā āgīta tāpavilē jā'īla, maga tyādvārē tyān̄cē kapāḷa āṇi kūsa- bagala āṇi pāṭhīnnā ḍāgalē jā'īla (tyānnā sāṅgitalē jā'īla) hēca tē, jyālā tumhī āpalyāsāṭhī jamavūna ṭhēvalē hōtē, tara āpalyā yā sāṭhavūna ṭhēvalēlyā khajin'yān̄cī gōḍī cākhā
Surah At-Taubah, Verse 35
إِنَّ عِدَّةَ ٱلشُّهُورِ عِندَ ٱللَّهِ ٱثۡنَا عَشَرَ شَهۡرٗا فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِ يَوۡمَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ مِنۡهَآ أَرۡبَعَةٌ حُرُمٞۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُۚ فَلَا تَظۡلِمُواْ فِيهِنَّ أَنفُسَكُمۡۚ وَقَٰتِلُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ كَآفَّةٗ كَمَا يُقَٰتِلُونَكُمۡ كَآفَّةٗۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
Mahin'yān̄cī gaṇanā allāhacyā javaḷa, allāhacyā granthāta bārā āhē, tyāca divasāpāsūna, jēvhāpāsūna ākāśānnā āṇi jaminīlā tyānē nirmāṇa kēlē āhē. Tyān̄cyāpaikī cāra mahinē ādara āṇi pratiṣṭhēcē āhēta. Hāca pavitra dharma āhē. Tumhī yā mahin'yān̄cyā kāḷāta āpalyā prāṇānvara atyācāra karū nakā āṇi tuhī sarva anēkēśvaravādyānśī jihāda karā jasē tē tumhā sarvānśī laḍhatāta āṇi lakṣāta ṭhēvā kī allāha bhaya rākhūna karma karaṇāṟyān̄cyā sōbata āhē
Surah At-Taubah, Verse 36
إِنَّمَا ٱلنَّسِيٓءُ زِيَادَةٞ فِي ٱلۡكُفۡرِۖ يُضَلُّ بِهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُحِلُّونَهُۥ عَامٗا وَيُحَرِّمُونَهُۥ عَامٗا لِّيُوَاطِـُٔواْ عِدَّةَ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُ فَيُحِلُّواْ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُۚ زُيِّنَ لَهُمۡ سُوٓءُ أَعۡمَٰلِهِمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Mahin'yānnā puḍhē māgē karaṇē, kupra (adharma) lā vāḍhaviṇē āhē. Tyādvārē tyānnā mārgabhraṣṭa kēlē jātē, jē kāphira āhēta, ēkā varṣālā halāla karūna ghētāta āṇi ēkā varṣālā harāma ṭharavitāta kī allāhanē jē harāma ṭharavilē āhē, tyācyā gaṇanēta barōbarīnē karūna ghyāvē, maga jyālā harāma kēlē āhē, tyālā halāla ṭharavāvē. Tyān̄cī vā'īṭa karmē tyānnā cāṅgalī dākhavilī gēlī āhēta āṇi allāha kāphirānnā mārgadarśana karīta nāhī
Surah At-Taubah, Verse 37
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَا لَكُمۡ إِذَا قِيلَ لَكُمُ ٱنفِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱثَّاقَلۡتُمۡ إِلَى ٱلۡأَرۡضِۚ أَرَضِيتُم بِٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا مِنَ ٱلۡأٓخِرَةِۚ فَمَا مَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِلَّا قَلِيلٌ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumhālā jhālē tarī kāya kī jēvhā tumhālā sāṅgitalē jātē kī calā, allāhacyā mārgāta dēśatyāga karā, tara tumhī jaminīlā bilagatā. Kāya tumhī ākhirata'aivajī aihika jīvanāvara rājī jhālāta? Aikā yā jagācē jīvana ākhiratacyā tulanēta atiśaya lahāna āhē
Surah At-Taubah, Verse 38
إِلَّا تَنفِرُواْ يُعَذِّبۡكُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَيَسۡتَبۡدِلۡ قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ وَلَا تَضُرُّوهُ شَيۡـٔٗاۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Jara tumhī dēśatyāga (hijarata) kēlā nāhī tara sarvaśrēṣṭha allāha tumhālā duḥkhadāyaka śikṣā dē'īla āṇi tumacyākhērīja dusaṟyā lōkānnā badalūna āṇīla. Tumhī sarvaśrēṣṭha allāhalā kōṇatēhī nukasāna pōhacavū śakata nāhī āṇi allāha sarva kāhī karaṇyāsa samartha āhē
Surah At-Taubah, Verse 39
إِلَّا تَنصُرُوهُ فَقَدۡ نَصَرَهُ ٱللَّهُ إِذۡ أَخۡرَجَهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ثَانِيَ ٱثۡنَيۡنِ إِذۡ هُمَا فِي ٱلۡغَارِ إِذۡ يَقُولُ لِصَٰحِبِهِۦ لَا تَحۡزَنۡ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَنَاۖ فَأَنزَلَ ٱللَّهُ سَكِينَتَهُۥ عَلَيۡهِ وَأَيَّدَهُۥ بِجُنُودٖ لَّمۡ تَرَوۡهَا وَجَعَلَ كَلِمَةَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلسُّفۡلَىٰۗ وَكَلِمَةُ ٱللَّهِ هِيَ ٱلۡعُلۡيَاۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
Jara tumhī paigambara (muham'mada sallallāhu alaihi vasallama) cī madata na karāla tara allāhanēca tyān̄cī madata kēlī aśā vēḷī jēvhā kāphira lōkānnī tyānnā (dēśā) bāhēra ghālavilē hōtē. Dōnapaikī dusarā jēvhā tē dōghē guphēta hōtē, jēvhā tē āpalyā sāthīdārāsa sāṅgata hōtē, cintā karū nakā allāha āmacyā sōbata āhē. Tēvhā allāhanēca āpalyātarphē śāntī-samādhāna utaravūna aśā sain'yāndvārē tyānnā madata pōhacivalī, jyānnā tumhī pāhilēsud'dhā nāhī. Tyānē kāphirān̄cā bōla khālī pāḍalā āṇi mōṭhā va uttama bōla tara allāhacāca āhē. Sarvaśrēṣṭha allāha varcasvaśālī āṇi hikamata bāḷagaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 40
ٱنفِرُواْ خِفَافٗا وَثِقَالٗا وَجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِكُمۡ وَأَنفُسِكُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Nighā, uṭhā halakyā avasthēta asāla tarīhī āṇi bhārī avajaḍa asāla tarīhī āṇi allāhacyā mārgāta āpalyā tana-mana-dhanānē jihāda karā. Hēca tumacyākaritā cāṅgalē āhē jara tumhī jāṇata asāla
Surah At-Taubah, Verse 41
لَوۡ كَانَ عَرَضٗا قَرِيبٗا وَسَفَرٗا قَاصِدٗا لَّٱتَّبَعُوكَ وَلَٰكِنۢ بَعُدَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلشُّقَّةُۚ وَسَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَوِ ٱسۡتَطَعۡنَا لَخَرَجۡنَا مَعَكُمۡ يُهۡلِكُونَ أَنفُسَهُمۡ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
Jara tvarita prāpta hōṇārī dhana-sampadā asatī, āṇi halakāsā pravāsa asatā tara hē avaśya tumacyā māgē nighālē asatē, parantu tyānnā tara lāmba antarācā pravāsa mōṭhā kaṭhīṇa vāṭalā āṇi ātā tara hē allāhacī śapatha ghē'ūna sāṅgatīla kī āmacyā aṅgī jara śaktī-sāmarthya rāhilē asatē tara āmhī avaśya tumacyāsōbata nighālō asatō. Tē āpalyā prāṇānnā svataḥca vināśākaḍē nēta āhēta. Tyān̄cyā khōṭēpaṇācē kharē jñāna allāhalā āhē
Surah At-Taubah, Verse 42
عَفَا ٱللَّهُ عَنكَ لِمَ أَذِنتَ لَهُمۡ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَكَ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْ وَتَعۡلَمَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
Allāha tumhālā kṣamā karō, tumhī tyānnā paravānagī kā dilī, yāvinā kī tumacyā samōra saccē va prāmāṇika lōka spaṣṭapaṇē jāhīra vhāvēta āṇi tumhī khōṭyā lōkānnāhī jāṇūna ghyāvē
Surah At-Taubah, Verse 43
لَا يَسۡتَـٔۡذِنُكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أَن يُجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُتَّقِينَ
Allāhavara āṇi kayāmata (pralayā) cyā divasāvara īmāna āṇi dr̥ḍha viśvāsa rākhaṇārē lōka tara dhanānē va prāṇānē jihāda karaṇyāpāsūna thāmbūna rāhaṇyācī paravānagī tumacyākaḍē kadhīhī māgaṇāra nāhīta āṇi sarvaśrēṣṭha allāha, duṣkarmāmpāsūna dūra rāhaṇāṟyā lōkānnā cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah At-Taubah, Verse 44
إِنَّمَا يَسۡتَـٔۡذِنُكَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَٱرۡتَابَتۡ قُلُوبُهُمۡ فَهُمۡ فِي رَيۡبِهِمۡ يَتَرَدَّدُونَ
Hī paravānagī tara tumacyājavaḷa tēca lōka māgatāta, jyān̄cē nā allāhavara īmāna āhē, nā ākhiracyā divasāvara aṭaḷa viśvāsa āhē, jyān̄cī manē sanśayagrasta āhēta āṇi tē āpalyā sanśayātaca bhaṭakata āhēta
Surah At-Taubah, Verse 45
۞وَلَوۡ أَرَادُواْ ٱلۡخُرُوجَ لَأَعَدُّواْ لَهُۥ عُدَّةٗ وَلَٰكِن كَرِهَ ٱللَّهُ ٱنۢبِعَاثَهُمۡ فَثَبَّطَهُمۡ وَقِيلَ ٱقۡعُدُواْ مَعَ ٱلۡقَٰعِدِينَ
Jara tyān̄cā irādā (jihādakaritā) nighaṇyācā asatā tara tyānnī yā pravāsākaritā sādhanān̄cī tayārī kēlī asatī, parantu allāhalā tyān̄cē uṭhaṇē priya navhatē, yāstava tyānnī kāhī karaṇyāpāsūna rōkhalē āṇi tyānnā sāṅgitalē gēlē kī tumhī basūna rāhaṇāṟyānsōbata basūnaca rāhā
Surah At-Taubah, Verse 46
لَوۡ خَرَجُواْ فِيكُم مَّا زَادُوكُمۡ إِلَّا خَبَالٗا وَلَأَوۡضَعُواْ خِلَٰلَكُمۡ يَبۡغُونَكُمُ ٱلۡفِتۡنَةَ وَفِيكُمۡ سَمَّـٰعُونَ لَهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
Jara hē tumacyāca sōbata nighālēhī asatē tara tumacyāsāṭhī upadravākhērīja dusaṟyā kōṇatyāhī gōṣṭīcī vāḍha kēlī nasatī, kimbahunā tumacyā daramyāna utpāta mājaviṇyāsāṭhī dhāvapaḷa kēlī asatī āṇi tumacyāta phūṭa pāḍaṇyācī sandhī śōdhata rāhilē asatē, tyānnā mānaṇārē svataḥ tumacyāta hajara āhēta āṇi sarvaśrēṣṭha allāha atyācārī lōkānnā cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah At-Taubah, Verse 47
لَقَدِ ٱبۡتَغَوُاْ ٱلۡفِتۡنَةَ مِن قَبۡلُ وَقَلَّبُواْ لَكَ ٱلۡأُمُورَ حَتَّىٰ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَظَهَرَ أَمۡرُ ٱللَّهِ وَهُمۡ كَٰرِهُونَ
Hē tara yāpūrvīhī phūṭa pāḍaṇyācī sandhī śōdhata rāhilē āṇi tumacyāsāṭhī kāryāta ulaṭaphēra karīta rāhilē, yēthaparyanta kī satya ghē'ūna pōhōcalē āṇi allāhacā ādēśa prabhāvī jhālā, tarīdēkhīla tē lōka vā'īṭa mānataca rāhilē
Surah At-Taubah, Verse 48
وَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ ٱئۡذَن لِّي وَلَا تَفۡتِنِّيٓۚ أَلَا فِي ٱلۡفِتۡنَةِ سَقَطُواْۗ وَإِنَّ جَهَنَّمَ لَمُحِيطَةُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
Tyān̄cyāpaikī kōṇī mhaṇatō kī malā ādēśa dyā, malā saṅkaṭāta ṭākū nakā. Jāṇūna asā kī tē saṅkaṭagrasta jhālē āhēta āṇi niḥsanśaya jahannama kāphirānnā ghērūna ṭākaṇārī āhē
Surah At-Taubah, Verse 49
إِن تُصِبۡكَ حَسَنَةٞ تَسُؤۡهُمۡۖ وَإِن تُصِبۡكَ مُصِيبَةٞ يَقُولُواْ قَدۡ أَخَذۡنَآ أَمۡرَنَا مِن قَبۡلُ وَيَتَوَلَّواْ وَّهُمۡ فَرِحُونَ
Tumhālā jara ēkhādī bhalā'ī prāpta jhālī tara tyānnā vā'īṭa vāṭatē, āṇi jara kaṣṭa yātanā pōhōcalī tara mhaṇatāta, āmhī tara āpalī vyavasthā pahilyāpāsūna ṭhīkaṭhāka karūna ghētalī hōtī, maga khūpa tōṟyānē aiṭa dākhavita parata jātāta
Surah At-Taubah, Verse 50
قُل لَّن يُصِيبَنَآ إِلَّا مَا كَتَبَ ٱللَّهُ لَنَا هُوَ مَوۡلَىٰنَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
Tumhī sāṅgā, āmhālā tyākhērīja kōṇatīhī gōṣṭa pōhōcū śakata nāhī, jī allāhanē āmacyāsāṭhī lihūna ṭhēvalī āhē. Tō āmacā svāmī āhē āṇi (tumhī sāṅgā) īmānadhārakānnī allāhavaraca pūrṇa bharōsā ṭhēvalā pāhijē
Surah At-Taubah, Verse 51
قُلۡ هَلۡ تَرَبَّصُونَ بِنَآ إِلَّآ إِحۡدَى ٱلۡحُسۡنَيَيۡنِۖ وَنَحۡنُ نَتَرَبَّصُ بِكُمۡ أَن يُصِيبَكُمُ ٱللَّهُ بِعَذَابٖ مِّنۡ عِندِهِۦٓ أَوۡ بِأَيۡدِينَاۖ فَتَرَبَّصُوٓاْ إِنَّا مَعَكُم مُّتَرَبِّصُونَ
Tumhī sāṅgā, tumhī āmacyābābata jyā gōṣṭīn̄cyā pratikṣēta āhāta, tī dōna cāṅgalyā gōṣṭīmpaikī ēka āhē āṇi āmhī tumacyābābata yā gōṣṭīcyā pratikṣēta āhōta kī ēkatara allāhanē tumhālā āpalyātarphē ēkhādī śikṣā dyāvī kinvā āmacyā hātūna, tēvhā ēkā bājūlā tumhī pratikṣā karā, dusaṟyā bājūlā āmhī tumacyāsōbata pratikṣā karīta āhōta
Surah At-Taubah, Verse 52
قُلۡ أَنفِقُواْ طَوۡعًا أَوۡ كَرۡهٗا لَّن يُتَقَبَّلَ مِنكُمۡ إِنَّكُمۡ كُنتُمۡ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
Tumhī sāṅgā kī tumhī khuśīnē kharca karā kinvā nākhuśīnē, kabūla tara kadhīhī kēlā jāṇāra nāhī. Niḥsanśaya tumhī durācārī lōka āhāta
Surah At-Taubah, Verse 53
وَمَا مَنَعَهُمۡ أَن تُقۡبَلَ مِنۡهُمۡ نَفَقَٰتُهُمۡ إِلَّآ أَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَبِرَسُولِهِۦ وَلَا يَأۡتُونَ ٱلصَّلَوٰةَ إِلَّا وَهُمۡ كُسَالَىٰ وَلَا يُنفِقُونَ إِلَّا وَهُمۡ كَٰرِهُونَ
Tyān̄cē kharca karaṇē kabūla na hōṇyācē kāraṇa yākhērīja kōṇatēhī nāhī kī hē allāha āṇi tyācyā paigambarācē avajñākārī āhēta āṇi mōṭhyā sustīnē namājalā yētāta āṇi vā'īṭa manānē kharca karatāta
Surah At-Taubah, Verse 54
فَلَا تُعۡجِبۡكَ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُمۡۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُعَذِّبَهُم بِهَا فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَتَزۡهَقَ أَنفُسُهُمۡ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
Yāstava tyān̄cī dhana-sampattī āṇi santatīnē tumhālā āścaryāta ṭākū nayē. Allāha hēca icchitō kī tyānnā yā jagācyā jīvanātaca śikṣā dyāvī āṇi tyān̄cyā inkāra karaṇyācyā avasthētaca tyān̄cā prāṇa nighāvā
Surah At-Taubah, Verse 55
وَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنَّهُمۡ لَمِنكُمۡ وَمَا هُم مِّنكُمۡ وَلَٰكِنَّهُمۡ قَوۡمٞ يَفۡرَقُونَ
Āṇi hē allāhacī śapatha ghē'ūna sāṅgatāta kī hē tumacyā gaṭācē lōka āhēta, vāstavika tē tumacyā gaṭācē nāhīta, gōṣṭa kēvaḷa ēvaḍhīca kī hē bhitrē lōka āhēta
Surah At-Taubah, Verse 56
لَوۡ يَجِدُونَ مَلۡجَـًٔا أَوۡ مَغَٰرَٰتٍ أَوۡ مُدَّخَلٗا لَّوَلَّوۡاْ إِلَيۡهِ وَهُمۡ يَجۡمَحُونَ
Jara yānnā ēkhādē surakṣita sthāna kinvā ēkhādī guphā kinvā kōṇatīhī ghusūna basaṇyācī jāgā miḷālī tara lagēca dhāva ghēta paḷata suṭatīla
Surah At-Taubah, Verse 57
وَمِنۡهُم مَّن يَلۡمِزُكَ فِي ٱلصَّدَقَٰتِ فَإِنۡ أُعۡطُواْ مِنۡهَا رَضُواْ وَإِن لَّمۡ يُعۡطَوۡاْ مِنۡهَآ إِذَا هُمۡ يَسۡخَطُونَ
Tyān̄cyāta tēdēkhīla āhēta, jē dānācyā dhanācyā vāṭaṇībābata tumacyāvara ārōpa ṭhēvatāta, jara tyātūna tyānnā miḷālyāsa ānanda hōtō āṇi jara tyātūna kāhī na miḷālē tara tvarita nārāja hō'ū lāgatāta
Surah At-Taubah, Verse 58
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ رَضُواْ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَقَالُواْ حَسۡبُنَا ٱللَّهُ سَيُؤۡتِينَا ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ وَرَسُولُهُۥٓ إِنَّآ إِلَى ٱللَّهِ رَٰغِبُونَ
Jara hē lōka allāha āṇi tyācyā paigambarānī dilēlyāvara khūśa rāhilē asatē āṇi mhaṇālē asatē kī allāha āmhālā purēsā āhē, allāha āpalyā kr̥pēnē āmhālā dē'īla āṇi tyācā paigambarahī. Āmhī tara allāhakaḍūnaca apēkṣā rākhaṇārē āhōta
Surah At-Taubah, Verse 59
۞إِنَّمَا ٱلصَّدَقَٰتُ لِلۡفُقَرَآءِ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡعَٰمِلِينَ عَلَيۡهَا وَٱلۡمُؤَلَّفَةِ قُلُوبُهُمۡ وَفِي ٱلرِّقَابِ وَٱلۡغَٰرِمِينَ وَفِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِۖ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Dāna kēvaḷa phakīrāṅkaritā āhē āṇi garībāṅkaritā āṇi tyān̄cē kāma karaṇāṟyāṅkaritā āṇi tyā lōkāṅkaritā jyān̄cī manadharaṇī kēlī jāta asēla āṇi gulāma mukta karaṇyākaritā āṇi karjadāra lōkāṅkaritā, āṇi allāhacyā mārgāta āṇi pravāśāṅkaritā, anivārya kartavya āhē allāhatarphē āṇi allāha sarvajña hikamataśālī āhē
Surah At-Taubah, Verse 60
وَمِنۡهُمُ ٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱلنَّبِيَّ وَيَقُولُونَ هُوَ أُذُنٞۚ قُلۡ أُذُنُ خَيۡرٖ لَّكُمۡ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَيُؤۡمِنُ لِلۡمُؤۡمِنِينَ وَرَحۡمَةٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡۚ وَٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ رَسُولَ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Āṇi tyān̄cyāta asēdēkhīla āhēta, jē paigambarālā duḥkha yātanā pōhacavitāta āṇi mhaṇatāta kī halakyā kānācā āhē (tumhī) sāṅgā, kī tō kāna tumacyā bhalā'īsāṭhī āhē. Tō allāhavara īmāna rākhatō āṇi īmānadhārakān̄cyā bōlaṇyāvara viśvāsa ṭhēvatō āṇi tumacyāpaikī jē īmānadhāraka āhēta, hē tyān̄cyāsāṭhī dayā kr̥pā āhēta āṇi allāhacē rasūla yānnā jē lōka duḥkha yātanā pōhacavitāta, tyān̄cyāsāṭhī duḥkhadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah At-Taubah, Verse 61
يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَكُمۡ لِيُرۡضُوكُمۡ وَٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ أَحَقُّ أَن يُرۡضُوهُ إِن كَانُواْ مُؤۡمِنِينَ
Tē kēvaḷa tumhālā khūśa karaṇyāsāṭhī tumacyāsamōra allāhacī śapatha ghētāta, vastutaḥ hē īmāna rākhaṇārē asatē tara allāha āṇi tyācē rasūla (paigambara) khūśa kēlē jāṇyāsa adhika pātra hōtē
Surah At-Taubah, Verse 62
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّهُۥ مَن يُحَادِدِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَأَنَّ لَهُۥ نَارَ جَهَنَّمَ خَٰلِدٗا فِيهَاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡخِزۡيُ ٱلۡعَظِيمُ
Kāya hē nāhī jāṇata kī jō kōṇī allāhacā āṇi tyācyā paigambarācā virōdha karīla, tyācyāsāṭhī niścitaca jahannamacī āga āhē, jicyāta tē nēhamī rāhatīla. Hā phāra mōṭhā apamāna āhē
Surah At-Taubah, Verse 63
يَحۡذَرُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ أَن تُنَزَّلَ عَلَيۡهِمۡ سُورَةٞ تُنَبِّئُهُم بِمَا فِي قُلُوبِهِمۡۚ قُلِ ٱسۡتَهۡزِءُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ مُخۡرِجٞ مَّا تَحۡذَرُونَ
Munāphika lōkānnā arthāta ḍhōṅgī musalamānānnā (nēhamī) hē bhaya vāṭata asatē kī kadācita tyān̄cyāvara (īmānadhārakānvara) ēkhādī āyata na avatarita vhāvī, jī tyān̄cyā manātalyā gōṣṭī tyānnā sāṅgūna ṭākīla. Tumhī sāṅgā kī tumhī thaṭṭā maskarī karīta rāhā. Niḥsanśaya sarvaśrēṣṭha allāha tē jāhīra karaṇārā āhē, jyāpāsūna tumhī bhayabhīta āhāta
Surah At-Taubah, Verse 64
وَلَئِن سَأَلۡتَهُمۡ لَيَقُولُنَّ إِنَّمَا كُنَّا نَخُوضُ وَنَلۡعَبُۚ قُلۡ أَبِٱللَّهِ وَءَايَٰتِهِۦ وَرَسُولِهِۦ كُنتُمۡ تَسۡتَهۡزِءُونَ
Jara tumhī vicārāla tara sāpha mhaṇatīla kī āmhī tara asēca āpasāta thaṭṭā vinōda karīta hōtō. Tyānnā sāṅgā kī kāya allāha tyācyā āyatī āṇi tyācā rasūla ēvaḍhēca tumacyā thaṭṭā-maskarīkaritā bākī rāhilēta
Surah At-Taubah, Verse 65
لَا تَعۡتَذِرُواْ قَدۡ كَفَرۡتُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡۚ إِن نَّعۡفُ عَن طَآئِفَةٖ مِّنكُمۡ نُعَذِّبۡ طَآئِفَةَۢ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ مُجۡرِمِينَ
Tumhī bahāṇē banavū nakā. Niḥsanśaya tumhī āpalyā īmāna rākhalyānantara kāphira (inkārī) jhālē. Jara āmhī tumacyāpaikī kāhī lōkānnā māpha jarī kēlē tarī kāhī lōkānnā tyān̄cyā atyācārācī sakta sajā dēṇāraca
Surah At-Taubah, Verse 66
ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتُ بَعۡضُهُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡمُنكَرِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَقۡبِضُونَ أَيۡدِيَهُمۡۚ نَسُواْ ٱللَّهَ فَنَسِيَهُمۡۚ إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
Sarvaca munāphika (dāmbhika) puruṣa āṇi striyā āpasāta sārakhēca āhēta. Tē vā'īṭa gōṣṭīn̄cā ādēśa dētāta āṇi bhalyā gōṣṭīmpāsūna rōkhatāta āṇi āpalī mūṭha banda ṭhēvatāta, hē allāhalā visaralē, allāhanēhī tyān̄cā visara pāḍalā. Niḥsanśaya munāphika (dutōṇḍī) lōkaca durācārī āhēta
Surah At-Taubah, Verse 67
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتِ وَٱلۡكُفَّارَ نَارَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ هِيَ حَسۡبُهُمۡۚ وَلَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّقِيمٞ
Sarvaśrēṣṭha allāhanē yā munāphika puruṣa-striyānśī āṇi kāphirānśī jahannamacyā āgīcā vāyadā kēlēlā āhē, jithē tē nēhamī rāhatīla tēca tyān̄cyāsāṭhī purēsē āhē. Tyān̄cā allāhatarphē dhiḥkkāra āhē āṇi tyān̄cyāsāṭhī kāyamasvarūpī śikṣā yātanā āhē
Surah At-Taubah, Verse 68
كَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ كَانُوٓاْ أَشَدَّ مِنكُمۡ قُوَّةٗ وَأَكۡثَرَ أَمۡوَٰلٗا وَأَوۡلَٰدٗا فَٱسۡتَمۡتَعُواْ بِخَلَٰقِهِمۡ فَٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِخَلَٰقِكُمۡ كَمَا ٱسۡتَمۡتَعَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُم بِخَلَٰقِهِمۡ وَخُضۡتُمۡ كَٱلَّذِي خَاضُوٓاْۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Tumacyāpūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkāmpramāṇē, jē tumacyāpēkṣā śūra āṇi dhana-sampattī va santatī jāsta bāḷagata hōtē, tara tyānnī āpalā dhārmika bhāga ucalalā, maga tumhīhī āpalā his'sā ucalata āhāta. Jyāpramāṇē tumacyāpūrvīcē lōka āpalyā hiśyāndvārē lābhānvita jhālē āṇi tumhīdēkhīla tyācapramāṇē maskarīcī gōṣṭa kēlī, jaśī tyānnī kēlī hōtī. Tyān̄cī karmē yā jagāta āṇi ākhiratamadhyē vāyā gēlīta āṇi hēca lōka tōṭyāta āhēta
Surah At-Taubah, Verse 69
أَلَمۡ يَأۡتِهِمۡ نَبَأُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَقَوۡمِ إِبۡرَٰهِيمَ وَأَصۡحَٰبِ مَدۡيَنَ وَٱلۡمُؤۡتَفِكَٰتِۚ أَتَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِۖ فَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيَظۡلِمَهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
Kāya tyānnā āpalyāpūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkān̄cī khabara nāhī pōhōcalī? Nūha āṇi āda āṇi samūdacē janasamūha āṇi ibrāhīmacā janasamūha āṇi madayanacē rahivāśī āṇi ulaṭūna pālathyā ghātalēlyā vastyān̄cyā lōkān̄cī. Tyān̄cyājavaḷa paigambara spaṣṭa niśāṇyā ghē'ūna pōhōcalē tēvhā sarvaśrēṣṭha allāha asā navhatā kī tyān̄cyāvara atyācāra karīla. Ulaṭa tyānnī svataḥca āpalyāvara atyācāra karūna ghētalā
Surah At-Taubah, Verse 70
وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَيُطِيعُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ سَيَرۡحَمُهُمُ ٱللَّهُۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Īmānadhāraka puruṣa āṇi striyā āpasāta ēkamēkān̄cē (sahāyyaka āṇi) mitra āhēta. Tē cāṅgalyā gōṣṭīn̄cā ādēśa dētāta, āṇi vā'īṭa gōṣṭīmpāsūna rōkhatāta. Namāja niyamitapaṇē paḍhatāta. Jakāta adā karatāta. Allāha āṇi tyācyā paigambarān̄cē mhaṇaṇē mān'ya karatāta. Aśāca lōkānvara allāha lavakaraca dayā kr̥pā karīla. Niḥsanśaya allāha varcasvaśālī, hikamata bāḷagaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 71
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا وَمَسَٰكِنَ طَيِّبَةٗ فِي جَنَّـٰتِ عَدۡنٖۚ وَرِضۡوَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِ أَكۡبَرُۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Yā īmānadhāraka puruṣa āṇi striyānśī allāhanē tyā jannatīn̄cā vāyadā kēlā āhē, jyān̄cyākhālī pravāha vāhata āhēta, jithē tē nēhamīkaritā rāhatīla, āṇi tyā pāka svaccha gharācā, jē tyā avināśī jannatamadhyē āhē āṇi allāhacī prasannatā sarvānta mahāna āhē. Hīca phāra mōṭhī saphalatā āhē
Surah At-Taubah, Verse 72
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ جَٰهِدِ ٱلۡكُفَّارَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱغۡلُظۡ عَلَيۡهِمۡۚ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Hē nabī! Kāphirānśī āṇi munāphika lōkānśī jihāda karīta rāhā āṇi tyān̄cyāvara saktī karā. Tyān̄cē kharē ṭhikāṇa jahannama āhē. Jē atiśaya vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah At-Taubah, Verse 73
يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ مَا قَالُواْ وَلَقَدۡ قَالُواْ كَلِمَةَ ٱلۡكُفۡرِ وَكَفَرُواْ بَعۡدَ إِسۡلَٰمِهِمۡ وَهَمُّواْ بِمَا لَمۡ يَنَالُواْۚ وَمَا نَقَمُوٓاْ إِلَّآ أَنۡ أَغۡنَىٰهُمُ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ مِن فَضۡلِهِۦۚ فَإِن يَتُوبُواْ يَكُ خَيۡرٗا لَّهُمۡۖ وَإِن يَتَوَلَّوۡاْ يُعَذِّبۡهُمُ ٱللَّهُ عَذَابًا أَلِيمٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَا لَهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
Hē allāhacī śapatha ghē'ūna sāṅgatāta kī tyānnī asē mhaṭalē nāhī. Vāstivaka satyācā inkāra tyānnī āpalyā tōṇḍānī kēlēlā āhē. Āṇi hē islāmacā svīkāra kēlyānantarahī kāphira jhālēta āṇi yānnī tyā kāmācā irādāhī kēlā āhē, jyālā tē prāpta karū śakalē nāhīta. Hē kēvaḷa yāca gōṣṭīcā sūḍa ghēta āhēta kī tyānnā allāhanē āpalyā kr̥pēnē āṇi yācyā paigambarānē dhanavāna kēlē jara hē ajūnahī taubā (paścāttāpa) karūna ghētīla tara hē tyān̄cyā hakkāta cāṅgalē āhē āṇi jara tōṇḍa phiravatīla tara allāha tyānnā yā jagāta āṇi ākhiratamadhyē duḥkhadāyaka śikṣā dē'īla āṇi sampūrṇa dharatīta tyānnā kōṇī mitra āṇi madata karaṇārā lābhaṇāra nāhī
Surah At-Taubah, Verse 74
۞وَمِنۡهُم مَّنۡ عَٰهَدَ ٱللَّهَ لَئِنۡ ءَاتَىٰنَا مِن فَضۡلِهِۦ لَنَصَّدَّقَنَّ وَلَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Yān̄cyāta asēdēkhīla āhēta, jyānnī allāhaśī vāyadā kēlā hōtā kī jara tō āmhālā āpalyā kr̥pēnē dhana pradāna karīla tara āmhī avaśya dāna karū āṇi pūrṇataḥ nēka sadācārī lōkāmpaikī hō'ū
Surah At-Taubah, Verse 75
فَلَمَّآ ءَاتَىٰهُم مِّن فَضۡلِهِۦ بَخِلُواْ بِهِۦ وَتَوَلَّواْ وَّهُم مُّعۡرِضُونَ
Parantu jēvhā allāhanē āpalyā kr̥pēnē tyānnā dilē tēvhā hē tyāta kan̄jūsapaṇā karū lāgalē āṇi ṭāḷāṭāḷa karūna tōṇḍa phiravilē
Surah At-Taubah, Verse 76
فَأَعۡقَبَهُمۡ نِفَاقٗا فِي قُلُوبِهِمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ يَلۡقَوۡنَهُۥ بِمَآ أَخۡلَفُواْ ٱللَّهَ مَا وَعَدُوهُ وَبِمَا كَانُواْ يَكۡذِبُونَ
Tēvhā yācī śikṣā mhaṇūna allāhanē tyān̄cyā manāta phūṭīratā ṭākalī allāhacyā bhēṭīcyā divasaparyanta kāraṇa tyānnī allāhaśī kēlēlyā vāyadyācā bhaṅga kēlā, āṇi khōṭē bōlata rāhilē
Surah At-Taubah, Verse 77
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ سِرَّهُمۡ وَنَجۡوَىٰهُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
Kāya tē hē nāhī jāṇata kī allāhalā tyān̄cyā manātalā gupta bhēda āṇi tyān̄cyā kānagōṣṭī sarva māhīta āhē āṇi allāha sarva lapalēlyā gōṣṭīnnā jāṇaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 78
ٱلَّذِينَ يَلۡمِزُونَ ٱلۡمُطَّوِّعِينَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ فِي ٱلصَّدَقَٰتِ وَٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ إِلَّا جُهۡدَهُمۡ فَيَسۡخَرُونَ مِنۡهُمۡ سَخِرَ ٱللَّهُ مِنۡهُمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
Jē lōka aśā īmānadhārakānvara ārōpa ṭhēvatā, jē mōkaḷyā manānē dāna karatāta āṇi tyā lōkānvara, jyānnā āpalyā mēhanatīkhērīja kāhīca sādhya nāhī, tara hē tyān̄cī thaṭṭā uḍavitāta, allāhadēkhīla tyān̄cī thaṭṭā uḍavitō āṇi yāca lōkānsāṭhī mōṭhī sakta śikṣā yātanā (azāba) āhē
Surah At-Taubah, Verse 79
ٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ أَوۡ لَا تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ إِن تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ سَبۡعِينَ مَرَّةٗ فَلَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Tumhī tyān̄cyāsāṭhī taubā (kṣamā yācanā) karā kinvā na karā, jara tumhī sattara vēḷāhī yān̄cyāsāṭhī taubā karāla tarīdēkhīla allāha tyānnā kadāpi māpha karaṇāra nāhī. Kāraṇa tyānnī allāha āṇi tyācyā paigambarācā inkāra kēlā āhē āṇi aśā durācārī lōkānnā allāha mārgadarśana karīta nāhī
Surah At-Taubah, Verse 80
فَرِحَ ٱلۡمُخَلَّفُونَ بِمَقۡعَدِهِمۡ خِلَٰفَ رَسُولِ ٱللَّهِ وَكَرِهُوٓاْ أَن يُجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَقَالُواْ لَا تَنفِرُواْ فِي ٱلۡحَرِّۗ قُلۡ نَارُ جَهَنَّمَ أَشَدُّ حَرّٗاۚ لَّوۡ كَانُواْ يَفۡقَهُونَ
Māgē rāhūna jāṇārē lōka, allāhacē rasūla (sallallāhu alaihi vasallama) yān̄cyāvirūd'dha āpalyā basūna rāhaṇyāvara khūśa āhēta. Tyānnī allāhacyā mārgāta āpalyā dhanānē va prāṇānē jihāda karaṇē apriya jāṇalē āṇi tē mhaṇālē kī yā bhayaṅkara unhāta nighū nakā. Tyānnā sāṅgā kī jahannamacī āga yāhūna atiśaya tāpadāyaka āhē. Yānnī hē samajūna ghētalē asēla tara barē jhālē asatē
Surah At-Taubah, Verse 81
فَلۡيَضۡحَكُواْ قَلِيلٗا وَلۡيَبۡكُواْ كَثِيرٗا جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
Tēvhā tyānnī hasaṇē phāra kamī āṇi raḍaṇē jāsta kēlē pāhijē. Āpalyā yā kr̥takarmān̄cyā mōbadalyāta
Surah At-Taubah, Verse 82
فَإِن رَّجَعَكَ ٱللَّهُ إِلَىٰ طَآئِفَةٖ مِّنۡهُمۡ فَٱسۡتَـٔۡذَنُوكَ لِلۡخُرُوجِ فَقُل لَّن تَخۡرُجُواْ مَعِيَ أَبَدٗا وَلَن تُقَٰتِلُواْ مَعِيَ عَدُوًّاۖ إِنَّكُمۡ رَضِيتُم بِٱلۡقُعُودِ أَوَّلَ مَرَّةٖ فَٱقۡعُدُواْ مَعَ ٱلۡخَٰلِفِينَ
Tēvhā jara sarvaśrēṣṭha allāha tumhālā tyācyā ēkhādyā samūhākaḍē paratavūna nē'īla maga hē tumacyāśī laḍhā'īcyā maidānāta jāṇyācī anumatī māgatīla tēvhā tumhī sāṅgā kī tumhī mājhyāsōbata kadhīhī nighū śakata nāhī āṇi nā mājhyāsaha śatruśī laḍhū śakatā. Tumhī pahilyā khēpēlāca basūna rāhaṇē pasanta kēlē hōtē, tēvhā ātāhī tumhī māgē rāhūna jāṇāṟyāmmadhyēca basūna rāhā
Surah At-Taubah, Verse 83
وَلَا تُصَلِّ عَلَىٰٓ أَحَدٖ مِّنۡهُم مَّاتَ أَبَدٗا وَلَا تَقُمۡ عَلَىٰ قَبۡرِهِۦٓۖ إِنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَمَاتُواْ وَهُمۡ فَٰسِقُونَ
Āṇi yān̄cyāpaikī kōṇī maraṇa pāvalā tara tyācyā janājācī namāja tumhī kadhīhī paḍhū nakā āṇi nā tyācyā kabarīvara jā'ūna ubhē rāhā, hē allāha āṇi tyācyā paigambarācā inkāra karaṇārē lōka āhēta āṇi marēparyanta durācārīca rāhilē
Surah At-Taubah, Verse 84
وَلَا تُعۡجِبۡكَ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَأَوۡلَٰدُهُمۡۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُعَذِّبَهُم بِهَا فِي ٱلدُّنۡيَا وَتَزۡهَقَ أَنفُسُهُمۡ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
Āṇi tumhālā tyān̄cī dhana-sampattī āṇi santatī kāhīca bhalī vāṭū nayē. Sarvaśrēṣṭha allāha hēca icchitō kī tyānnā yā gōṣṭīdvārē yā jagāta sajā dyāvī āṇi hē āpalā jīva nighēparyanta kāphira (kr̥taghna) ca rāhilē
Surah At-Taubah, Verse 85
وَإِذَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٌ أَنۡ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَجَٰهِدُواْ مَعَ رَسُولِهِ ٱسۡتَـٔۡذَنَكَ أُوْلُواْ ٱلطَّوۡلِ مِنۡهُمۡ وَقَالُواْ ذَرۡنَا نَكُن مَّعَ ٱلۡقَٰعِدِينَ
Āṇi jēvhā ēkhādī sūraha (pavitra kura'ānātīla adhyāya) avatarita kēlī jātē kī allāhavara īmāna rākhā āṇi tyācyā paigambarāsaha miḷūna jihāda karā, tēvhā tyān̄cyāpaikī dhanavāna lōkān̄cā ēka gaṭa tumacyājavaḷa yē'ūna anumatī ghētō kī āmhālā tara basūna rāhaṇāṟyāmmadhyēca sōḍūna dyā
Surah At-Taubah, Verse 86
رَضُواْ بِأَن يَكُونُواْ مَعَ ٱلۡخَوَالِفِ وَطُبِعَ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَفۡقَهُونَ
Hē tara gharāta rāhaṇāṟyā striyānnā sātha dēṇyāvara rājī jhālē, āṇi tyān̄cyā hr̥dayānvara mōhara lāvalī gēlī. Ātā tē kasalēhī samaja umaja bāḷagata nāhī
Surah At-Taubah, Verse 87
لَٰكِنِ ٱلرَّسُولُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ جَٰهَدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلۡخَيۡرَٰتُۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
Parantu svataḥ paigambara āṇi tyān̄cyāsōbatacē īmānadhāraka āpalyā dhanānē va prāṇānē jihāda karatāta. Tyān̄cyācasāṭhī bhalā'ī āhē. Āṇi hēca lōka saphalatā prāpta karaṇārē āhēta
Surah At-Taubah, Verse 88
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Yāca lōkānsāṭhī sarvaśrēṣṭha allāhanē tī jannata tayāra kēlī āhē, jicyākhālī pravāha vāhata āhēta. Jyāta tē nēhamī rāhatīla āṇi hīca phāra mōṭhī saphalatā āhē
Surah At-Taubah, Verse 89
وَجَآءَ ٱلۡمُعَذِّرُونَ مِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ لِيُؤۡذَنَ لَهُمۡ وَقَعَدَ ٱلَّذِينَ كَذَبُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ سَيُصِيبُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Grāmīṇa bhāgātīla aśikṣita, bahāṇā karaṇārē lōka hajara jhālē kī tyānnā anumatī dilī jāvī āṇi tē basūna rāhāvēta jyānnī allāhaśī āṇi tyācyā paigambarāśī asatya kathana kēlē hōtē. Ātā tara tyān̄cyāta jēvaḍhē kāphira (adharmī) āhēta tyānnā duḥkhadāyaka azāba pōhacalyāvinā rāhaṇāra nāhī
Surah At-Taubah, Verse 90
لَّيۡسَ عَلَى ٱلضُّعَفَآءِ وَلَا عَلَى ٱلۡمَرۡضَىٰ وَلَا عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ مَا يُنفِقُونَ حَرَجٌ إِذَا نَصَحُواْ لِلَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡسِنِينَ مِن سَبِيلٖۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Kamajōra dubaḷē āṇi ājārī asalēlyānvara āṇi aśā lōkānvara jē kharca karaṇyāsa asamartha āhēta dōṣa nāhī, jōparyanta tē allāha āṇi tyācyā paigambarācē śubhacintaka asatīla. Aśā nēka sadācārī lōkānvara kasalīhī kāravā'ī kēlī jā'ū nayē āṇi allāha mōṭhā māpha karaṇārā mēharabāna āhē
Surah At-Taubah, Verse 91
وَلَا عَلَى ٱلَّذِينَ إِذَا مَآ أَتَوۡكَ لِتَحۡمِلَهُمۡ قُلۡتَ لَآ أَجِدُ مَآ أَحۡمِلُكُمۡ عَلَيۡهِ تَوَلَّواْ وَّأَعۡيُنُهُمۡ تَفِيضُ مِنَ ٱلدَّمۡعِ حَزَنًا أَلَّا يَجِدُواْ مَا يُنفِقُونَ
Āṇi nā tyā lōkānvara jē tumacyājavaḷa yētāta kī tumhī tyān̄cyāsāṭhī vāhanācī vyavasthā karūna dyāvī, tēvhā tumhī tyānnā uttara dētā kī malā tumacyā vāhanāsāṭhī kāhīca āḍhaḷata nāhī, tēvhā tē duḥkhānē raḍata, aśrū ḍhāḷīta parata jātāta kī tyānnā kharca karaṇyāsāṭhī kāhīhī prāpta nāhī
Surah At-Taubah, Verse 92
۞إِنَّمَا ٱلسَّبِيلُ عَلَى ٱلَّذِينَ يَسۡتَـٔۡذِنُونَكَ وَهُمۡ أَغۡنِيَآءُۚ رَضُواْ بِأَن يَكُونُواْ مَعَ ٱلۡخَوَالِفِ وَطَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Niḥsanśaya, ārōpa aśā lōkānvara āhē jē dhanavāna asūnahī tumacyājavaḷa anumatī māgatāta. Striyānsōbata gharī basūna rāhaṇyāvara hē khūśa āhēta āṇi allāhanē tyān̄cyā hr̥dayānvara mōhara lāvalī āhē. Jyāmuḷē tē ajāṇa banalē āhēta
Surah At-Taubah, Verse 93
يَعۡتَذِرُونَ إِلَيۡكُمۡ إِذَا رَجَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡۚ قُل لَّا تَعۡتَذِرُواْ لَن نُّؤۡمِنَ لَكُمۡ قَدۡ نَبَّأَنَا ٱللَّهُ مِنۡ أَخۡبَارِكُمۡۚ وَسَيَرَى ٱللَّهُ عَمَلَكُمۡ وَرَسُولُهُۥ ثُمَّ تُرَدُّونَ إِلَىٰ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Jēvhā tumhī tyān̄cyājavaḷa jāla tēvhā tumacyāsamōra sababī māṇḍatīla. (Hē paigambara!) Sāṅgā kī bahāṇē banavū nakā. Āmhī tumacyāvara viśvāsa ṭhēvaṇāra nāhī. Allāhanē tumacyā karatutīnśī āmhālā avagata kēlē āhē āṇi allāha āṇi tyācā paigambara tumacē ācaraṇa pāhatīla, maga tumhī adr̥śya āṇi dr̥śya gōṣṭī jāṇaṇāṟyākaḍē paratavilē jāla, maga tō tumhālā sāṅgēla kī jē kāhī tumhī karīta hōtē
Surah At-Taubah, Verse 94
سَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَكُمۡ إِذَا ٱنقَلَبۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ لِتُعۡرِضُواْ عَنۡهُمۡۖ فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمۡۖ إِنَّهُمۡ رِجۡسٞۖ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
Jēvhā tumhī tyān̄cyājavaḷa parata jāla tēvhā tē tumacyāsamōra allāhacī śapatha ghētīla, yāsāṭhī kī tumhī tyānnā tyān̄cyā daśēvara sōḍāvē, yāstava tumhī tyānnā tyān̄cyā daśēvara sōḍā. Niścitaca tē mōṭhē apavitra āhēta āṇi tyān̄cē ṭhikāṇa naraka (jahannama) āhē, tyān̄cyā tyā karmān̄cyā mōbadalyāta, jē tē karīta hōtē
Surah At-Taubah, Verse 95
يَحۡلِفُونَ لَكُمۡ لِتَرۡضَوۡاْ عَنۡهُمۡۖ فَإِن تَرۡضَوۡاْ عَنۡهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يَرۡضَىٰ عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Hē tumacyājavaḷa aśāsāṭhī śapatha ghētīla kī tumhī tyān̄cyāśī rājī vhāvē. Tēvhā jara tumhī tyān̄cyāśī rājīhī jhālāta tara allāha aśā durācārī lōkānśī rājī hōta nāhī
Surah At-Taubah, Verse 96
ٱلۡأَعۡرَابُ أَشَدُّ كُفۡرٗا وَنِفَاقٗا وَأَجۡدَرُ أَلَّا يَعۡلَمُواْ حُدُودَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَىٰ رَسُولِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Grāmīṇa lōka inkāra āṇi varakaraṇīpaṇāta khūpaca sakta asatāta, āṇi tyānnī asē asalēhī pāhijē kī tyānnā tyā ādēśān̄cē jñāna nasāvē, jē ādēśa allāhanē āpalyā paigambarāvara avatarita kēlē āhēta āṇi allāha khūpa khūpa jñāna bāḷagaṇārā, mōṭhā hikamataśālī āhē
Surah At-Taubah, Verse 97
وَمِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مَن يَتَّخِذُ مَا يُنفِقُ مَغۡرَمٗا وَيَتَرَبَّصُ بِكُمُ ٱلدَّوَآئِرَۚ عَلَيۡهِمۡ دَآئِرَةُ ٱلسَّوۡءِۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Āṇi tyā grāmīṇa lōkāmpaikī kāhī asē āhēta kī jē kāhī kharca karatāta tyālā sajā samajatāta āṇi tumhī īmānadhārakānsāṭhī vā'īṭa divasācyā pratikṣēta asatāta. Vā'īṭa prasaṅga tara tyācyāvaraca yēṇāra āhē āṇi allāha aikaṇārā āṇi jāṇaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 98
وَمِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مَن يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَيَتَّخِذُ مَا يُنفِقُ قُرُبَٰتٍ عِندَ ٱللَّهِ وَصَلَوَٰتِ ٱلرَّسُولِۚ أَلَآ إِنَّهَا قُرۡبَةٞ لَّهُمۡۚ سَيُدۡخِلُهُمُ ٱللَّهُ فِي رَحۡمَتِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āṇi grāmīṇāmpaikī kāhī asēhī āhēta, jē allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhatāta āṇi jē kāhī kharca karatāta tyālā allāhacē sānnidhya āṇi paigambarān̄cyā du'ā- prārthanēcē sādhana mānatāta. Lakṣāta ṭhēvā kī tyān̄cē hē kharca karaṇē, niścita tyān̄cyāsāṭhī, allāhacī nikaṭatā prāpta karaṇyācē sādhana āhē. Tyānnā allāha avaśya āpalyā kr̥pā-chatrāta dākhala karīla. Allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 99
وَٱلسَّـٰبِقُونَ ٱلۡأَوَّلُونَ مِنَ ٱلۡمُهَٰجِرِينَ وَٱلۡأَنصَارِ وَٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُم بِإِحۡسَٰنٖ رَّضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُ وَأَعَدَّ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي تَحۡتَهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Āṇi hē muhājira (makkēhūna madīnā yēthē ālēlē) āṇi ansāra (madīnā yēthīla mūḷa rahivāśī) prathama āhēta āṇi jēvaḍhē lōka, kasalyāhī garajēvinā tyān̄cē anuyāyī āhēta allāha tyā sarvānśī rājī jhālā āṇi tē sarva allāhaśī rājī jhālē āṇi allāhanē tyān̄cyāsāṭhī aśā bāgān̄cī vyavasthā karūna ṭhēvalī āhē jyān̄cyākhālī pravāha vāhata āhēta, jyāta tē sadaiva rāhatīla. Hī phāra mōṭhī saphalatā āhē
Surah At-Taubah, Verse 100
وَمِمَّنۡ حَوۡلَكُم مِّنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مُنَٰفِقُونَۖ وَمِنۡ أَهۡلِ ٱلۡمَدِينَةِ مَرَدُواْ عَلَى ٱلنِّفَاقِ لَا تَعۡلَمُهُمۡۖ نَحۡنُ نَعۡلَمُهُمۡۚ سَنُعَذِّبُهُم مَّرَّتَيۡنِ ثُمَّ يُرَدُّونَ إِلَىٰ عَذَابٍ عَظِيمٖ
Āṇi kāhī tumacyā javaḷapāsacyā grāmīṇāmpaikī āṇi madīnēcyā vastīta asē ḍhōṅgī īmānadhāraka āhēta, jē dāmbhikatēvara aṭaḷa āhēta. Tumhī tyānnā nāhī jāṇata, tyānnā āmhī jāṇatō. Āmhī tyānnā duhērī śikṣā dē'ū, maga tē phāra mōṭhyā śikṣā- yātanēkaḍē pāṭhavilē jātīla
Surah At-Taubah, Verse 101
وَءَاخَرُونَ ٱعۡتَرَفُواْ بِذُنُوبِهِمۡ خَلَطُواْ عَمَلٗا صَٰلِحٗا وَءَاخَرَ سَيِّئًا عَسَى ٱللَّهُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
Āṇi kāhī dusarē lōka āhēta, jē āpalyā cukā mān'ya karatāta, jyānnī miśra svarūpācī karmē kēlīta. Kāhī cāṅgalī tara kāhī vā'īṭa. Allāhakaḍūna āśā āhē kī tyān̄cī taubā (kṣamā-yācanā) kabūla karīla. Niḥsanśaya, allāha mōṭhā māpha karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 102
خُذۡ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡ صَدَقَةٗ تُطَهِّرُهُمۡ وَتُزَكِّيهِم بِهَا وَصَلِّ عَلَيۡهِمۡۖ إِنَّ صَلَوٰتَكَ سَكَنٞ لَّهُمۡۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
Tumhī tyān̄cyā dhanātūna sadakā (dāna) svīkāra karā, jyādvārē tumhī tyānnā svaccha- śud'dha karāla āṇi tyān̄cyāsāṭhī du'ā- prārthanā karā, niḥsanśaya tumacī du'ā tyān̄cyāsāṭhī samādhānācē sādhana āhē, āṇi allāha cāṅgalyā prakārē aikatō, cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah At-Taubah, Verse 103
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ هُوَ يَقۡبَلُ ٱلتَّوۡبَةَ عَنۡ عِبَادِهِۦ وَيَأۡخُذُ ٱلصَّدَقَٰتِ وَأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Kāya tyānnā hē māhīta nāhī kī allāhaca āpalyā dāsān̄cī taubā (kṣamā-yācanā) kabūla karatō āṇi tōca dāna kabūla karatō āṇi hē kī allāhaca taubā kabūla karaṇyāta āṇi dayā karaṇyāta paripūrṇa āhē
Surah At-Taubah, Verse 104
وَقُلِ ٱعۡمَلُواْ فَسَيَرَى ٱللَّهُ عَمَلَكُمۡ وَرَسُولُهُۥ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَۖ وَسَتُرَدُّونَ إِلَىٰ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Āṇi sāṅgā kī tumhī karma karīta rāhā. Tumacē karma allāha svataḥ pāhīla āṇi tyācā paigambara āṇi īmāna rākhaṇārē (hī pāhatīla) āṇi niścitaca tumhālā aśājavaḷa jāyacē āhē jō sarva lapalēlyā va ughaḍa gōṣṭī jāṇaṇārā āhē. Yāsāṭhī kī tō tumhālā tumhī kēlēlē pratyēka karma dākhavūna dē'īla
Surah At-Taubah, Verse 105
وَءَاخَرُونَ مُرۡجَوۡنَ لِأَمۡرِ ٱللَّهِ إِمَّا يُعَذِّبُهُمۡ وَإِمَّا يَتُوبُ عَلَيۡهِمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Āṇi kāhī dusarē lōka āhēta, jyān̄cā māmalā allāhacā ādēśa yē'īparyanta sthagita āhē. Ēka tara tō tyānnā sajā dē'īla kinvā tyān̄cī kṣamā-yācanā kabūla karīla āṇi allāha mōṭhā jāṇaṇārā, phāra hikamataśālī āhē
Surah At-Taubah, Verse 106
وَٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مَسۡجِدٗا ضِرَارٗا وَكُفۡرٗا وَتَفۡرِيقَۢا بَيۡنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَإِرۡصَادٗا لِّمَنۡ حَارَبَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ مِن قَبۡلُۚ وَلَيَحۡلِفُنَّ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّا ٱلۡحُسۡنَىٰۖ وَٱللَّهُ يَشۡهَدُ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
Āṇi kāhī asē āhēta, jyānnī yā hētūnē masjida banavilī kī nukasāna pōhacavāvē āṇi inkārapūrṇa gōṣṭī karāvyāta āṇi īmānadhārakāmmadhyē phūṭa pāḍāvī, āṇi aśā māṇasācyā rāhaṇyācī vyavasthā karāvī, jō yācyā pūrvīpāsūna allāha āṇi tyācyā paigambarācā virōdhaka āhē, āṇi śapatha ghētīla kī bhalā'īkhērīja āmacā kōṇatāhī hētu nāhī āṇi allāha sākṣī āhē kī tē pūrṇataḥ khōṭē āhēta
Surah At-Taubah, Verse 107
لَا تَقُمۡ فِيهِ أَبَدٗاۚ لَّمَسۡجِدٌ أُسِّسَ عَلَى ٱلتَّقۡوَىٰ مِنۡ أَوَّلِ يَوۡمٍ أَحَقُّ أَن تَقُومَ فِيهِۚ فِيهِ رِجَالٞ يُحِبُّونَ أَن يَتَطَهَّرُواْۚ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُطَّهِّرِينَ
Āpaṇa tyā masjida kadhīhī ubhē na rāhāvē, parantu jyā masjidīcā pāyā pahilyā divasāpāsūnaca takavā (allāhacē bhaya rākhaṇyā) vara ṭhēvalā gēlā asēla, tara tī yāyōgya āhē kī tumhī ticyāta ubhē rāhāvē. Yāta asē lōka āhēta kī tē adhika svaccha-śud'dha (pāka) hōṇē cāṅgalē samajatāta, āṇi sarvaśrēṣṭha allāha adhika pāka rāhaṇāṟyānnā priya rākhatō
Surah At-Taubah, Verse 108
أَفَمَنۡ أَسَّسَ بُنۡيَٰنَهُۥ عَلَىٰ تَقۡوَىٰ مِنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٍ خَيۡرٌ أَم مَّنۡ أَسَّسَ بُنۡيَٰنَهُۥ عَلَىٰ شَفَا جُرُفٍ هَارٖ فَٱنۡهَارَ بِهِۦ فِي نَارِ جَهَنَّمَۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Maga kāya asā manuṣya adhika cāṅgalā āhē, jyānē āpalyā imāratīcā pāyā allāhacē bhaya rākhaṇyāvara āṇi allāhacī prasannatā prāpta karaṇyāvara ṭhēvalā asēla kinvā tō manuṣya, jyānē āpalyā gharācā pāyā ēkhādyā utāra asalēlyā darīcyā (ghāṭācyā) kināṟyāvara, jī kōsaḷaṇyācyā bētāta asāvī, tyāvara racalā asēla; maga tō tyāsaha jahannamacyā āgīta jā'ūna paḍāvā āṇi sarvaśrēṣṭha allāha aśā atyācārīnnā mārga dākhavita nāhī
Surah At-Taubah, Verse 109
لَا يَزَالُ بُنۡيَٰنُهُمُ ٱلَّذِي بَنَوۡاْ رِيبَةٗ فِي قُلُوبِهِمۡ إِلَّآ أَن تَقَطَّعَ قُلُوبُهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
Tyān̄cē hē ghara, jē tyānnī banavilē āhē, nēhamī tyān̄cyā manālā sanśayāmuḷē (kāṭyāsarakhē) bōcata rāhīla. Parantu hē kī tyān̄cī hr̥dayēca kṣata-vikṣata vhāvīta, āṇi allāha jñāna bāḷagaṇārā āṇi hikamataśālī āhē
Surah At-Taubah, Verse 110
۞إِنَّ ٱللَّهَ ٱشۡتَرَىٰ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَنفُسَهُمۡ وَأَمۡوَٰلَهُم بِأَنَّ لَهُمُ ٱلۡجَنَّةَۚ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيَقۡتُلُونَ وَيُقۡتَلُونَۖ وَعۡدًا عَلَيۡهِ حَقّٗا فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَٱلۡإِنجِيلِ وَٱلۡقُرۡءَانِۚ وَمَنۡ أَوۡفَىٰ بِعَهۡدِهِۦ مِنَ ٱللَّهِۚ فَٱسۡتَبۡشِرُواْ بِبَيۡعِكُمُ ٱلَّذِي بَايَعۡتُم بِهِۦۚ وَذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Niḥsanśaya, allāhanē īmānadhārakāṅkaḍūna tyān̄cyā prāṇānnā va dhanānnā jannatacyā mōbadalyāta kharēdī kēlē āhē. Tē allāhacyā mārgāta laḍhatāta jyāta tē ṭhāra karatāta āṇi ṭhāra kēlē jātāta, yābābata saccā vāyadā āhē taurāta, in̄jīla āṇi kura'ānāmadhyē āṇi allāhapēkṣā jāsta āpalyā vāyadyācē pālana kōṇa karū śakatō? Yāstava tumhī āpalyā yā vikaṇyāvara, jō (saudā) tumhī karūna ghētalāta, ānandita vhā āṇi hī phāra mōṭhī saphalatā āhē
Surah At-Taubah, Verse 111
ٱلتَّـٰٓئِبُونَ ٱلۡعَٰبِدُونَ ٱلۡحَٰمِدُونَ ٱلسَّـٰٓئِحُونَ ٱلرَّـٰكِعُونَ ٱلسَّـٰجِدُونَ ٱلۡأٓمِرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَٱلنَّاهُونَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَٱلۡحَٰفِظُونَ لِحُدُودِ ٱللَّهِۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Hē asē lōka hōtē, jē taubā (kṣamā-yācanā) karaṇārē, allāhacī upāsanā karaṇārē, tyācī stutī-praśansā karaṇārē, rōjā (upavāsa-vrata) rākhaṇārē (kinvā satya mārgāvara cālaṇārē) rukū'a (jhukaṇārē) sajadā karaṇārē (māthā ṭēkaṇārē), cāṅgalyā gōṣṭīn̄cā upadēśa karaṇārē, āṇi vā'īṭa gōṣṭīmpāsūna rōkhaṇārē āṇi allāhacyā niyamānnā dhyānāta rākhaṇārē āhēta āṇi aśā īmāna rākhaṇāṟyānnā śubha samācāra dyā
Surah At-Taubah, Verse 112
مَا كَانَ لِلنَّبِيِّ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَن يَسۡتَغۡفِرُواْ لِلۡمُشۡرِكِينَ وَلَوۡ كَانُوٓاْ أُوْلِي قُرۡبَىٰ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمۡ أَنَّهُمۡ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
Paigambara āṇi itara īmānadhārakānnā anumatī nāhī kī anēkēśvaravādyāṅkaritā māphīcī du'ā- prārthanā karāvī, maga tē nātēvā'īka kā asēnāta. Hā ādēśa spaṣṭa jhālyānantara kī tē lōka narakāta jātīla
Surah At-Taubah, Verse 113
وَمَا كَانَ ٱسۡتِغۡفَارُ إِبۡرَٰهِيمَ لِأَبِيهِ إِلَّا عَن مَّوۡعِدَةٖ وَعَدَهَآ إِيَّاهُ فَلَمَّا تَبَيَّنَ لَهُۥٓ أَنَّهُۥ عَدُوّٞ لِّلَّهِ تَبَرَّأَ مِنۡهُۚ إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ لَأَوَّـٰهٌ حَلِيمٞ
Āṇi ibrāhīmacē āpalyā pityākaritā māphīcī du'ā-prārthanā karaṇē hē kēvaḷa tyā vacanācyā sababīvara hōtē, jē tyānnī āpalyā pityāsa dilē hōtē, maga jēvhā tyānnā hī gōṣṭa spaṣṭataḥ kaḷālī kī tō (pitā) allāhacā śatrū āhē, tēvhā tē tyācyāpāsūna dūra jhālē. Vāstavika ibrāhīma mōṭhē kōmalahr̥dayī sahanaśīla hōtē
Surah At-Taubah, Verse 114
وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُضِلَّ قَوۡمَۢا بَعۡدَ إِذۡ هَدَىٰهُمۡ حَتَّىٰ يُبَيِّنَ لَهُم مَّا يَتَّقُونَۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
Āṇi allāha asē nāhī karata kī ēkhādyā janasamūhālā mārgadarśana kēlyānantara mārgabhraṣṭa karīla, jōparyanta tyā gōṣṭī spaṣṭataḥ sāṅgūna ṭākata nāhī jyān̄cyāpāsūna tyānnī alipta rāhāvē. Niḥsanśaya allāha pratyēka gōṣṭa cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah At-Taubah, Verse 115
إِنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۚ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
Niḥsanśaya, ākāśāmadhyē va dharatīta allāhacīca rājya-sattā āhē. Tōca jinvata ṭhēvatō āṇi mr̥tyu dētō āṇi tumacā allāhakhērīja kōṇīhī mitra nāhī āṇi nā kōṇī madata karaṇārā
Surah At-Taubah, Verse 116
لَّقَد تَّابَ ٱللَّهُ عَلَى ٱلنَّبِيِّ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ وَٱلۡأَنصَارِ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ فِي سَاعَةِ ٱلۡعُسۡرَةِ مِنۢ بَعۡدِ مَا كَادَ يَزِيغُ قُلُوبُ فَرِيقٖ مِّنۡهُمۡ ثُمَّ تَابَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّهُۥ بِهِمۡ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Sarvaśrēṣṭha allāhanē paigambarān̄cyā sthitīvara dayā-dr̥ṣṭī kēlī āṇi dēśatyāga karūna ālēlyānvara āṇi tyānnā madata karaṇāṟyā ansāra lōkān̄cyā sthitīvarahī, jyānnī aśā aḍacaṇīcyā vēḷī paigambarānnā sātha dilī, tyānantara kī tyān̄cyātalyā ēkā gaṭācī manē ḍaḷamaḷū lāgalī hōtī. Maga allāhanē tyān̄cyā avasthēvara dayā kēlī. Niḥsanśaya, allāha tyā sarvānvara atiśaya mēharabāna āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 117
وَعَلَى ٱلثَّلَٰثَةِ ٱلَّذِينَ خُلِّفُواْ حَتَّىٰٓ إِذَا ضَاقَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَرۡضُ بِمَا رَحُبَتۡ وَضَاقَتۡ عَلَيۡهِمۡ أَنفُسُهُمۡ وَظَنُّوٓاْ أَن لَّا مَلۡجَأَ مِنَ ٱللَّهِ إِلَّآ إِلَيۡهِ ثُمَّ تَابَ عَلَيۡهِمۡ لِيَتُوبُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Āṇi tīna māṇasān̄cyā avasthēvarahī, jyān̄cā māmalā sthagita kēlā gēlā hōtā yēthaparyanta kī jēvhā jamīna āpalyā (viśāla) vistārānantarahī tyān̄cyāsāṭhī saṅkucita (taṅga) hō'ū lāgalī āṇi tē svataḥ āpalyā astitvāśī hairāṇa jhālē āṇi tyānnī samajūna ghētalē kī allāhapāsūna kōṭhēhī āśraya lābhū śakata nāhī, yākhērīja kī tyān̄cyākaḍē vaḷalē jāvē. Maga tyān̄cyā avasthēvara dayā kēlī. Yāsāṭhī kī tyānnī bhaviṣyātahī kṣamā-yācanā karāvī. Niḥsanśaya sarvaśrēṣṭha allāha taubā (kṣamā-yācanā) kabūla karaṇārā āṇi atiśaya dayā karaṇārā āhē
Surah At-Taubah, Verse 118
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَكُونُواْ مَعَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Sarvaśrēṣṭha allāhacē bhaya bāḷagā āṇi khaṟyā lōkānsōbata rāhā
Surah At-Taubah, Verse 119
مَا كَانَ لِأَهۡلِ ٱلۡمَدِينَةِ وَمَنۡ حَوۡلَهُم مِّنَ ٱلۡأَعۡرَابِ أَن يَتَخَلَّفُواْ عَن رَّسُولِ ٱللَّهِ وَلَا يَرۡغَبُواْ بِأَنفُسِهِمۡ عَن نَّفۡسِهِۦۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ لَا يُصِيبُهُمۡ ظَمَأٞ وَلَا نَصَبٞ وَلَا مَخۡمَصَةٞ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا يَطَـُٔونَ مَوۡطِئٗا يَغِيظُ ٱلۡكُفَّارَ وَلَا يَنَالُونَ مِنۡ عَدُوّٖ نَّيۡلًا إِلَّا كُتِبَ لَهُم بِهِۦ عَمَلٞ صَٰلِحٌۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Madīnā āṇi tyācyā javaḷapāsacyā gāvāta rāhaṇāṟyāṅkaritā yōgya navhatē kī allāhacyā paigambarān̄cī sātha sōḍūna māgē rāhāvē āṇi na hē kī āpalyā prāṇālā, tyān̄cyā prāṇāpēkṣā adhika priya āpalyā prāṇālā, tyān̄cyā prāṇāpēkṣā adhika priya jāṇāvē. Hē aśāmuḷē kī tyānnā allāhacyā mārgāta jī tahāna lāgalī āṇi jō thakavā pōhōcalā āṇi jī bhūka lāgalī āṇi jē cālata gēlē, jē kāphirāṅkaritā krōdhācī sababa banalī asāvī āṇi śatrūn̄cā jō kāhī samācāra ghētalā, tyā sarvāmbaddala tyān̄cyā nāvē (ēka ēka) satkarma karaṇāṟyān̄cā mōbadalā vāyā jā'ū dēta nāhī
Surah At-Taubah, Verse 120
وَلَا يُنفِقُونَ نَفَقَةٗ صَغِيرَةٗ وَلَا كَبِيرَةٗ وَلَا يَقۡطَعُونَ وَادِيًا إِلَّا كُتِبَ لَهُمۡ لِيَجۡزِيَهُمُ ٱللَّهُ أَحۡسَنَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Āṇi jō kāhī lahāna mōṭhā kharca tyānnī kēlā āṇi jēvaḍhī maidānē tyānnā pāra karāvī lāgalī, hē sarvadēkhīla tyān̄cyā nāvē lihilē gēlē yāsāṭhī kī sarvaśrēṣṭha allāhanē tyān̄cyā kāmān̄cā cāṅgalyāta cāṅgalā mōbadalā pradāna karāvā
Surah At-Taubah, Verse 121
۞وَمَا كَانَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ لِيَنفِرُواْ كَآفَّةٗۚ فَلَوۡلَا نَفَرَ مِن كُلِّ فِرۡقَةٖ مِّنۡهُمۡ طَآئِفَةٞ لِّيَتَفَقَّهُواْ فِي ٱلدِّينِ وَلِيُنذِرُواْ قَوۡمَهُمۡ إِذَا رَجَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَحۡذَرُونَ
Āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnī sarvacyā sarva miḷūna nighū nayē. Tēvhā asē kā na kēlē jāvē kī tyān̄cyā pratyēka mōṭhyā gaṭāmadhū lahāna gaṭa nighāvā yāsāṭhī kī tyānnī dīna (dharmā) cī samaja prāpta karūna ghyāvī āṇi yāsāṭhī kī tyānnī āpalyā janasamūhācyā lōkānnā, jēvhā tē yān̄cyājavaḷa yētīla (allāhacē) bhaya dākhavāvē, yāsāṭhī kī tyānnī bhyāvē
Surah At-Taubah, Verse 122
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَٰتِلُواْ ٱلَّذِينَ يَلُونَكُم مِّنَ ٱلۡكُفَّارِ وَلۡيَجِدُواْ فِيكُمۡ غِلۡظَةٗۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tyā kāphirānśī (inkārī lōkānśī) laḍhā jē tumacyā bhōvatī āhēta āṇi tyānnā tumacyā aṅgī kaṭhōratā āḍhaḷalī pāhijē. Āṇi hā viśvāsa rākhā kī sarvaśrēṣṭha allāha takavā (dhairya-sanyama) rākhaṇāṟyān̄cyā sōbata āhē
Surah At-Taubah, Verse 123
وَإِذَا مَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ فَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ أَيُّكُمۡ زَادَتۡهُ هَٰذِهِۦٓ إِيمَٰنٗاۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَزَادَتۡهُمۡ إِيمَٰنٗا وَهُمۡ يَسۡتَبۡشِرُونَ
Āṇi jēvhā ēkhādī sūraha (adhyāya) avatarita kēlī jātē, tēvhā kāhī ḍhōṅgī īmānadhāraka mhaṇatāta kī yā sūrahanē tumacyāpaikī kōṇācē īmāna vāḍhavilē āhē? Tēvhā jē (saccē) īmānadhāraka āhēta, yā sūrahanē tyān̄cyā īmānāta vr̥d'dhī kēlī āhē āṇi tē ānandita hōta āhēta
Surah At-Taubah, Verse 124
وَأَمَّا ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ فَزَادَتۡهُمۡ رِجۡسًا إِلَىٰ رِجۡسِهِمۡ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
Āṇi jyān̄cyā manāta rōga (vikr̥tī) āhē, yā sūrahanē tyān̄cyāta tyān̄cyā galicchatēsaha āṇakhī galicchatā vāḍhavūna dilī āhē āṇi tē kupra (inkāra karaṇyā) cyā sthitītaca maraṇa pāvalē
Surah At-Taubah, Verse 125
أَوَلَا يَرَوۡنَ أَنَّهُمۡ يُفۡتَنُونَ فِي كُلِّ عَامٖ مَّرَّةً أَوۡ مَرَّتَيۡنِ ثُمَّ لَا يَتُوبُونَ وَلَا هُمۡ يَذَّكَّرُونَ
Āṇi kāya tyānnī pāhilē nāhī kī hē lōka daravarṣī ēkadā kinvā dōnadā kōṇatyā na kōṇatyā saṅkaṭāta ṭākalē jātāta, tarīhī tē nā taubā (kṣamā-yācanā) karatāta, nā bōdha prāpta karatāta
Surah At-Taubah, Verse 126
وَإِذَا مَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ نَّظَرَ بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٍ هَلۡ يَرَىٰكُم مِّنۡ أَحَدٖ ثُمَّ ٱنصَرَفُواْۚ صَرَفَ ٱللَّهُ قُلُوبَهُم بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
Āṇi jēvhā ēkhādī sūraha (adhyāya) avatarita kēlī jātē tēvhā ēkamēkānnā pāhū lāgatāta kī tumhālā kōṇī pāhata tara nāhī, maga cālū lāgatāta. Allāhanē yān̄cē mana phiravilē āhē yā kāraṇānē kī tē samajūna na ghēṇārē lōka āhēta
Surah At-Taubah, Verse 127
لَقَدۡ جَآءَكُمۡ رَسُولٞ مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ عَزِيزٌ عَلَيۡهِ مَا عَنِتُّمۡ حَرِيصٌ عَلَيۡكُم بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Tumacyājavaḷa ēkā aśā paigambarācē āgamana jhālē āhē, jē tumacyāpaikīca āhēta, jyānnā tumacyā hānīviṣayaka gōṣṭī khūpa klēśadāyaka vāṭatāta jē tumacyā lābhācē mōṭhē icchuka asatāta. Īmāna rākhaṇāṟyāsāṭhī atiśaya snēhaśīla va mēharabāna āhēta
Surah At-Taubah, Verse 128
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقُلۡ حَسۡبِيَ ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَهُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ
Maga jara tē (lōka) tōṇḍa phiravatīla tara tumhī tyānnā sāṅgā kī mājhyāsāṭhī allāha purēsā āhē, tyācyākhērīja kōṇīhī saccā mābūda (upāsya) nāhī. Mī tyācyāvaraca bharōsā kēlā āṇi tō phāra mōṭhyā arśa (sinhāsanā) cā mālaka (svāmī) āhē
Surah At-Taubah, Verse 129