Surah Ibrahim - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
الٓرۚ كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ لِتُخۡرِجَ ٱلنَّاسَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
alif, lām, rā (nabivaraya) api meya num̆ba veta pahaḷa dēva granthayayi. ( janayā) ovungē paramādhipatigē anuhasin andhakārayangen ālōkayaṭa praśaṁsālābhī, sarva baladhāriyāgē mārgaya veta num̆ba ovun yomu karanu piṇisa
Surah Ibrahim, Verse 1
ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ مِنۡ عَذَابٖ شَدِيدٍ
ema allāh keban̆duda yat ahas tuḷa æti dǣ da mahapoḷova tuḷa æti dǣ da ohu satuya. dēva pratikṣēpakayinṭa dæḍi dan̆ḍuvamin yut vināśaya æta
Surah Ibrahim, Verse 2
ٱلَّذِينَ يَسۡتَحِبُّونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
matu lovaṭa vaḍā melova jīvitayaṭa priya karamin allāhgē mārgayen (janayā) vaḷakvā ehi aḍupāḍu soyana ovuhu anta muḷāvehiya
Surah Ibrahim, Verse 3
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا بِلِسَانِ قَوۡمِهِۦ لِيُبَيِّنَ لَهُمۡۖ فَيُضِلُّ ٱللَّهُ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
tavada kisidu rasūlvarayaku ohugē janayāgē basin misa api noevvemu. ovunaṭa ohu (dēva paṇiviḍa) pæhædili karanu piṇisaya. eviṭa allāh taman abhimata karana aya nomaga yomu karayi. taman abhimata karana aya yaha maga yomu karayi. tavada ohu sarva baladhārīya. sarva pragnāvantaya
Surah Ibrahim, Verse 4
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ أَنۡ أَخۡرِجۡ قَوۡمَكَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ وَذَكِّرۡهُم بِأَيَّىٰمِ ٱللَّهِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
tavada num̆bagē janayā andhakārayangen ālōkaya veta bæhæra karanu. tavada allāhgē gevī giya dinayan piḷiban̆da va ovunaṭa matak kara denu yæyi (aṇa karamin) mūsā va sæbævinma api apē prātihāryayan samaga evvemu. niyata vaśayenma ehi kṛtavēdī ivasilivanta sǣma kenekuṭama saṁgnāvan æta
Surah Ibrahim, Verse 5
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ أَنجَىٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ وَيُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
num̆balāgē pirimi daruvan ghātanaya kara damā num̆balāgē kāntāvanṭa jīvita dānaya demin siṭi firavungē pæḷæntiyen num̆balā va mudavā gat avasthāvē num̆balā kerehi vū allāhgē āśirvādayan menehi karanu yæyi mūsā tama janayāṭa pævasū avasthāva sihipat karanu. tavada mēvāyehi num̆balāgē sarva baladhārī allāhgen vū parīkṣaṇayak æta
Surah Ibrahim, Verse 6
وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكُمۡ لَئِن شَكَرۡتُمۡ لَأَزِيدَنَّكُمۡۖ وَلَئِن كَفَرۡتُمۡ إِنَّ عَذَابِي لَشَدِيدٞ
num̆balā kṛtavēdī vūyehu nam sæbævinma mama num̆balāṭa adhika kara demi. namut num̆balā guṇamaku vūyehu nam niyata vaśayenma māgē dan̆ḍuvama itā dæḍi yæyi num̆balāgē paramādhipati danvā siṭi avasthāva menehi karanu
Surah Ibrahim, Verse 7
وَقَالَ مُوسَىٰٓ إِن تَكۡفُرُوٓاْ أَنتُمۡ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ حَمِيدٌ
mūsā tama janayāṭa mesē kī avasthāva sihipat karanu. "num̆balā saha mihitalayē siṭina siyalu denā (allāh va) pratikṣēpa karannehu nam niyata vaśayenma allāh praśaṁsālābhīya. avaśyatāvangen tora yæyi dæna ganu
Surah Ibrahim, Verse 8
أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ نَبَؤُاْ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا ٱللَّهُۚ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَرَدُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فِيٓ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَقَالُوٓاْ إِنَّا كَفَرۡنَا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ وَإِنَّا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَنَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
num̆balāṭa pera vū nūh ād hā samūd janayāgē da ovunaṭa pasuvūvangē da puvat num̆balā veta nopæmiṇiyē da? ovun gæna allāh hæra venat kisivaku nodanī. ovungē rasūlvarun ovun veta pæhædili sādhaka saman̆ga pæmiṇiyōya. namut ovun ovungē at ovungē muva mata tabā ‘num̆balāṭa kavara deyak evanu læbuvē da sæbævinma api eya pratikṣēpa kaḷemu. tavada num̆balā kavara karuṇak veta apa va ærayum karannē da ē piḷiban̆da va api dæḍi lesa sækayehi pasuvemu’ yæyi pævasūha
Surah Ibrahim, Verse 9
۞قَالَتۡ رُسُلُهُمۡ أَفِي ٱللَّهِ شَكّٞ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَدۡعُوكُمۡ لِيَغۡفِرَ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُؤَخِّرَكُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ قَالُوٓاْ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا تُرِيدُونَ أَن تَصُدُّونَا عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتُونَا بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
ahas hā mahapoḷovē nirmāpakayāṇan vū allāh sambandhayen sækayak ættē da? num̆balāṭa ohu samāva denu piṇisa da num̆balā va niyamita kālayak pramāda kara denu piṇisa da ohu num̆balā va ærayum karayi yanuven ovungē rasūlvarun pævasūha. num̆balā apa men minisun misa næta. apagē mutun mittan næmadum karamin siṭi dæyin num̆balā apa va vaḷakvannehu ya. esē nam apa veta pæhædili sākṣiyak gena enu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Ibrahim, Verse 10
قَالَتۡ لَهُمۡ رُسُلُهُمۡ إِن نَّحۡنُ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَمُنُّ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَمَا كَانَ لَنَآ أَن نَّأۡتِيَكُم بِسُلۡطَٰنٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
api num̆balā men minisun misa næta. enamut allāh tama gættan aturin taman abhimata ayaṭa (dēva dūta mehevara)pirinamanu æta. allāhgē anumætiyen tora va apa num̆balā veta gena ēmaṭa kisidu sākṣiyak apaṭa novīya. tavada allāh vetama viśvāsavantayō (siyalla) bhāra karatvā
Surah Ibrahim, Verse 11
وَمَا لَنَآ أَلَّا نَتَوَكَّلَ عَلَى ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنَا سُبُلَنَاۚ وَلَنَصۡبِرَنَّ عَلَىٰ مَآ ءَاذَيۡتُمُونَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
allāh veta bhāra nokara siṭīmaṭa apaṭa kumak vīda? tavada sæbævinma ohu apaṭa apagē mārga penvīya. tavada num̆balā apa veta karana pīḍāvan api ivasā darā gannemu. tavada bhāra karannan allāh vetama bhāra karatvā
Surah Ibrahim, Verse 12
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِرُسُلِهِمۡ لَنُخۡرِجَنَّكُم مِّنۡ أَرۡضِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۖ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ رَبُّهُمۡ لَنُهۡلِكَنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
sæbævinma api num̆balā va apagē pradēśayen piṭuvahal karannemu. esē nætahot num̆balā apagē piḷiveta tuḷaṭa nævata pæmiṇiya yutuya yæyi pratikṣēpa kaḷavun ovungē rasūlvarunṭa pævasūha. eheyin ovungē paramādhipati sæbævinma api apāradhakaruvan vināśa karannemu yæyi ovunaṭa danvā siṭiyēya
Surah Ibrahim, Verse 13
وَلَنُسۡكِنَنَّكُمُ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَافَ مَقَامِي وَخَافَ وَعِيدِ
tavada ovungen pasu va api num̆balā va ema pradēśayē padiṁci karavannemu. eya mā idiriyē (viniścaya san̆dahā) siṭa gænīmaṭa biya vannan hā māgē avavādayaṭa biya vannan haṭaya
Surah Ibrahim, Verse 14
وَٱسۡتَفۡتَحُواْ وَخَابَ كُلُّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
tavada ovuhu udav pætūha. tavada muraṇḍu ahaṁkārakam pǣ sǣma kenekuma vināśayaṭa pat viya
Surah Ibrahim, Verse 15
مِّن وَرَآئِهِۦ جَهَنَّمُ وَيُسۡقَىٰ مِن مَّآءٖ صَدِيدٖ
ohu idiriyen niraya æta. særava diyen ohuṭa povanu læbē
Surah Ibrahim, Verse 16
يَتَجَرَّعُهُۥ وَلَا يَكَادُ يُسِيغُهُۥ وَيَأۡتِيهِ ٱلۡمَوۡتُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَمَا هُوَ بِمَيِّتٖۖ وَمِن وَرَآئِهِۦ عَذَابٌ غَلِيظٞ
ohu viṭin viṭa eya giliyi. namut eya piḷigænīmaṭa apohosat veyi. (eviṭa) sǣma tænakinma ohu veta maraṇaya pæmiṇeyi. namut ohu miya yanneku novē. ohu pasupasin dæḍi dan̆ḍuvamak æta
Surah Ibrahim, Verse 17
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡۖ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَرَمَادٍ ٱشۡتَدَّتۡ بِهِ ٱلرِّيحُ فِي يَوۡمٍ عَاصِفٖۖ لَّا يَقۡدِرُونَ مِمَّا كَسَبُواْ عَلَىٰ شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلضَّلَٰلُ ٱلۡبَعِيدُ
tama paramādhipati va pratikṣēpa kaḷavungē upamāva ovungē kriyāvan caṇḍa mārutayak sahita dinaka dī suḷan̆ga dæḍi lesa hasukara gat aḷu ban̆duya. ovun ipæyū dæyin kisivak mata ovuhu śaktiya nodarati. eya anta muḷāvakmaya
Surah Ibrahim, Verse 18
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
niyata vaśayenma allāh ahas hā mahapoḷova satyayen yutu va mævu bava num̆ba nuduṭuvehi da? ohu abhimata karannē nam num̆balā va ivat koṭa nava mævīmak gena enu æta
Surah Ibrahim, Verse 19
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
tavada eya allāh veta bærǣrum (karuṇak) novē
Surah Ibrahim, Verse 20
وَبَرَزُواْ لِلَّهِ جَمِيعٗا فَقَالَ ٱلضُّعَفَـٰٓؤُاْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُنَّا لَكُمۡ تَبَعٗا فَهَلۡ أَنتُم مُّغۡنُونَ عَنَّا مِنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ قَالُواْ لَوۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ لَهَدَيۡنَٰكُمۡۖ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَجَزِعۡنَآ أَمۡ صَبَرۡنَا مَا لَنَا مِن مَّحِيصٖ
siyallan allāh veta heḷi veyi. eviṭa durvalayin uḍan̆gukam pǣ aya desa balā niyata vaśayenma num̆balāva api anugamanaya karannan lesa siṭiyemu. allāhgen vū dan̆ḍuvamin kisivak hō apagen næti kirīmaṭa num̆balāṭa hæki dæyi vimasati. ovuhu allāh apaṭa maga pen vūyē nam sæbævinma apa num̆balāṭa maga penvannaṭa tibuṇi. api vælapuṇa da ivasā darā gattada apa veta eka samānaya. kisidu midīmak apa veta nomæta yæyi ovuhu pavasati
Surah Ibrahim, Verse 21
وَقَالَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَمَّا قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ إِنَّ ٱللَّهَ وَعَدَكُمۡ وَعۡدَ ٱلۡحَقِّ وَوَعَدتُّكُمۡ فَأَخۡلَفۡتُكُمۡۖ وَمَا كَانَ لِيَ عَلَيۡكُم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّآ أَن دَعَوۡتُكُمۡ فَٱسۡتَجَبۡتُمۡ لِيۖ فَلَا تَلُومُونِي وَلُومُوٓاْ أَنفُسَكُمۖ مَّآ أَنَا۠ بِمُصۡرِخِكُمۡ وَمَآ أَنتُم بِمُصۡرِخِيَّ إِنِّي كَفَرۡتُ بِمَآ أَشۡرَكۡتُمُونِ مِن قَبۡلُۗ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(svargastavūvan saha apāgatavūvan piḷaban̆da) niyōgaya tīndu karanu læbū kalhi ṣayitān (apāgatavūvan amatā) mesē pavasayi. niyata vaśayenma allāh sæbǣ pratignāvakin num̆balāṭa pratignā dunnēya. tavada mamada num̆balāṭa pratignā dunimi. namut mama num̆balāṭa eya kaḍa kaḷemi. num̆balā va ærayum kirīma misa venat kisidu balayak num̆balāṭa erehi va mā veta novīya. ebævin num̆balā maṭa dos nopavaranu. num̆balā num̆balāṭama dos pavarā ganu. mama num̆balāgē gælavumkaru novemi. num̆balā da māgē gælavumkaruvan noveti. niyata vaśayenma mīṭa pera num̆balā maṭa kaḷa ādēśayan mama pratikṣēpa kaḷemi. niyata vaśayenma aparādhakaruvan vana ovunaṭa vēdanīya dan̆ḍuvamak æta
Surah Ibrahim, Verse 22
وَأُدۡخِلَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡۖ تَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٌ
viśvāsa koṭa dæhæmi kriyā kaḷavun īṭa pahaḷin gaṁgāvō galā basnā (svarga) uyan valaṭa ætuḷat karanu læbīya. ovungē paramādhipatigē anumætiyen ovun ehi sadātanikayin viya. ehi ovungē pætuma salām (śāntiya vēvā yanna)ya
Surah Ibrahim, Verse 23
أَلَمۡ تَرَ كَيۡفَ ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا كَلِمَةٗ طَيِّبَةٗ كَشَجَرَةٖ طَيِّبَةٍ أَصۡلُهَا ثَابِتٞ وَفَرۡعُهَا فِي ٱلسَّمَآءِ
yahapat vadanaṭa allāh upamāvak gena hæra dakvā ættē kesēdæyi num̆ba noduṭuvehi da? eya sāravat gasak meni. ehi mula sthāvaraya. emenma ehi atu ahasehi (vihidī) æta
Surah Ibrahim, Verse 24
تُؤۡتِيٓ أُكُلَهَا كُلَّ حِينِۭ بِإِذۡنِ رَبِّهَاۗ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَالَ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
eya ehi paramādhipatigē anumætiyen sǣma mohotakama ehi āhāra labā deyi. ovun menehi kara gata hæki vanu piṇisa allāh janayāṭa upamāvan gena hæra dakvayi
Surah Ibrahim, Verse 25
وَمَثَلُ كَلِمَةٍ خَبِيثَةٖ كَشَجَرَةٍ خَبِيثَةٍ ٱجۡتُثَّتۡ مِن فَوۡقِ ٱلۡأَرۡضِ مَا لَهَا مِن قَرَارٖ
tavada napuru vadanaṭa upamāva mahapoḷova matu piṭin udurā damana lada nisaru gasak meni. eyaṭa kisidu sthāvarayak nomæta
Surah Ibrahim, Verse 26
يُثَبِّتُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡقَوۡلِ ٱلثَّابِتِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَيُضِلُّ ٱللَّهُ ٱلظَّـٰلِمِينَۚ وَيَفۡعَلُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُ
melova jīvitayē hā matu lovehi viśvāsa kaḷavun va sthāvara prakāśayen allāh sthāvara karayi. tavada aparādhakaruvan va allāh muḷā karayi. tavada allāh taman abhimata karana dǣ sidu karayi
Surah Ibrahim, Verse 27
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ بَدَّلُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ كُفۡرٗا وَأَحَلُّواْ قَوۡمَهُمۡ دَارَ ٱلۡبَوَارِ
allāhgē āśirvādayan pratikṣēpayak bavaṭa peraḷā tama janayāṭa vināśayē nivahana anumata kara dun aya va num̆ba nuduṭuvehi da
Surah Ibrahim, Verse 28
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَاۖ وَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
eya nirayayi. ehi ovuhu pivisa dæveti. ema nivahana napuru viya
Surah Ibrahim, Verse 29
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا لِّيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِهِۦۗ قُلۡ تَمَتَّعُواْ فَإِنَّ مَصِيرَكُمۡ إِلَى ٱلنَّارِ
ovuhu allāhṭa samānayan pat kaḷōya. eya ohugē mārgayen (janayā) muḷā karanu piṇisaya. num̆balā bhukti vin̆dinu. niyata vaśayenma num̆balā yomu karanu labanuyē (nirā) ginna vetaya yæyi (nabivaraya) num̆ba pavasanu
Surah Ibrahim, Verse 30
قُل لِّعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خِلَٰلٌ
kisidu ganu denuvak hō kisidu mitratvayak nomæti dinayak pæmiṇīmaṭa pera salātaya vidhimat va iṭu karana men da ovunaṭa api pōṣaṇaya kaḷa dæyin rahasigata va da eḷipiṭa da viyadam karana men da viśvāsa kaḷavun vana māgē gættanhaṭa (nabivaraya) num̆ba pavasanu
Surah Ibrahim, Verse 31
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ لِتَجۡرِيَ فِي ٱلۡبَحۡرِ بِأَمۡرِهِۦۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡأَنۡهَٰرَ
allāh vanāhi ohu ahas hā mahapoḷova mævvēya. tavada ahasin jalaya pahaḷa kaḷēya. emagin ohu num̆balāṭa pōṣaṇaya vaśayen bavabhōga piṭa kaḷēya. tavada ohugē anumætiyen muhudē gaman karanu vas num̆balāṭa næv vasan̆ga kara dunnēya. tavada num̆balāṭa gaṁgāvan da vasan̆ga kara dunnēya
Surah Ibrahim, Verse 32
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ دَآئِبَيۡنِۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ
tavada hiru hā san̆du gaman karannak vaśayen num̆balāṭa ohu vasan̆ga kara dunnēya. tavada rātriya hā dahavala da num̆balāṭa vasan̆ga kara dunnēya
Surah Ibrahim, Verse 33
وَءَاتَىٰكُم مِّن كُلِّ مَا سَأَلۡتُمُوهُۚ وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ لَظَلُومٞ كَفَّارٞ
num̆balā illā siṭi siyalu dæyin ohu num̆balāṭa pirinæmuvēya. num̆balā allāhgē āśirvādayan gaṇan kaḷada num̆balā eya taksēru nokaranu æta. niyata vaśayenma minisā ayukti sahagataya. mahā guṇamakuya
Surah Ibrahim, Verse 34
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا ٱلۡبَلَدَ ءَامِنٗا وَٱجۡنُبۡنِي وَبَنِيَّ أَن نَّعۡبُدَ ٱلۡأَصۡنَامَ
māgē paramādhipatiyāṇani, mema nagaraya abhayadāyī lesa pat karanu mænava ! tavada mā hā māgē putaṇuvan piḷima valaṭa næmadīmen apava duras karanu manæva
Surah Ibrahim, Verse 35
رَبِّ إِنَّهُنَّ أَضۡلَلۡنَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِۖ فَمَن تَبِعَنِي فَإِنَّهُۥ مِنِّيۖ وَمَنۡ عَصَانِي فَإِنَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
māgē paramādhipatiyāṇeni, niyata vaśayenma ēvā janayā aturin bohō denaku muḷā kara æta. eheyin kavareku mā anugamanaya kaḷē da eviṭa sæbævinma ohu māgen keneki. namut kavareku maṭa piṭupǣvē da eviṭa niyata vaśayenma oba ati kṣamāśīlīya. asamasama karuṇānvitaya
Surah Ibrahim, Verse 36
رَّبَّنَآ إِنِّيٓ أَسۡكَنتُ مِن ذُرِّيَّتِي بِوَادٍ غَيۡرِ ذِي زَرۡعٍ عِندَ بَيۡتِكَ ٱلۡمُحَرَّمِ رَبَّنَا لِيُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱجۡعَلۡ أَفۡـِٔدَةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ تَهۡوِيٓ إِلَيۡهِمۡ وَٱرۡزُقۡهُم مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَشۡكُرُونَ
apagē paramādhipayoṇeni, obagē pāriśuddha nivasa asala kisidu vagāvakin tora vū miṭiyāvataka mama māgē parapura padiṁci kaḷemi. apagē paramādhipatiyāṇeni, eya ovun salātaya vidhimat va iṭu karanu piṇisaya. eheyin janayāgen ovun veta næm̆buruvannaṭa ætæm hadavat (ættan) pat karanu mænava ! tavada bavabhōgayangen ovunaṭa pōṣaṇaya karanu mænava ! ovun kṛtavēdī viya hækivanu piṇisa
Surah Ibrahim, Verse 37
رَبَّنَآ إِنَّكَ تَعۡلَمُ مَا نُخۡفِي وَمَا نُعۡلِنُۗ وَمَا يَخۡفَىٰ عَلَى ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ
apagē paramādhipatiyāṇeni, api san̆gavana dǣ da api danvā siṭina dǣ da oba dannehiya. mahapoḷovē hō ahasehi hō æti kisivak allāh veta sæn̆gavennē næta
Surah Ibrahim, Verse 38
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي وَهَبَ لِي عَلَى ٱلۡكِبَرِ إِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبِّي لَسَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ
mahalu viyehi mā haṭa ismāīl hā ishāk pirinæmū allāhṭa siyalu praśaṁsā. niyata vaśayenma māgē paramādhipati prārthanāvaṭa savan dennāya
Surah Ibrahim, Verse 39
رَبِّ ٱجۡعَلۡنِي مُقِيمَ ٱلصَّلَوٰةِ وَمِن ذُرِّيَّتِيۚ رَبَّنَا وَتَقَبَّلۡ دُعَآءِ
māgē paramādhipatiyāṇeni, mā salātaya vidhimat va iṭu karanneku bavaṭa pat karanu mænava ! tavada māgē parapurin da (salātaya vidhimat va iṭu karanneku bavaṭa pat karanu mænava!) apagē paramādhipatiyāṇeni, māgē prārthanāva piḷiganu mænava
Surah Ibrahim, Verse 40
رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيَّ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ يَوۡمَ يَقُومُ ٱلۡحِسَابُ
apagē paramādhipatiyāṇani, viniścaya kriyātmaka vana dinayē māhaṭa da māgē demāpiyanṭa da dēva viśvāsavantayinṭa da samāva denu mænava
Surah Ibrahim, Verse 41
وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ غَٰفِلًا عَمَّا يَعۡمَلُ ٱلظَّـٰلِمُونَۚ إِنَّمَا يُؤَخِّرُهُمۡ لِيَوۡمٖ تَشۡخَصُ فِيهِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
aparādhakaruvan karana dǣ piḷiban̆da va anavadhānī va siṭinneku lesin num̆ba allāh va nositanu. ohu ovunaṭa pramāda karanuyē tama bælma ivat kaḷa nohæki va pavatina dinayak venuveni
Surah Ibrahim, Verse 42
مُهۡطِعِينَ مُقۡنِعِي رُءُوسِهِمۡ لَا يَرۡتَدُّ إِلَيۡهِمۡ طَرۡفُهُمۡۖ وَأَفۡـِٔدَتُهُمۡ هَوَآءٞ
ovungē his osavā ganimin vēgayen duvannan veti. ovungē bælma ovun veta nævata hærī noeyi. tavada ovungē hadavat his va pavatī
Surah Ibrahim, Verse 43
وَأَنذِرِ ٱلنَّاسَ يَوۡمَ يَأۡتِيهِمُ ٱلۡعَذَابُ فَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رَبَّنَآ أَخِّرۡنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ نُّجِبۡ دَعۡوَتَكَ وَنَتَّبِعِ ٱلرُّسُلَۗ أَوَلَمۡ تَكُونُوٓاْ أَقۡسَمۡتُم مِّن قَبۡلُ مَا لَكُم مِّن زَوَالٖ
ovun veta dan̆ḍuvama pæmiṇena dinaya piḷiban̆da num̆ba janayāṭa avavāda karanu. eviṭa apagē paramādhipatiyāṇeni, niyamita kālayakaṭa apa va pramāda karanu mænava ! obē ærayumaṭa api piḷituru dennemu. (rasūlvarun) paṇiviḍakaruvan va anugamanaya karannemu yæyi aparādha kaḷavun pavasati. num̆balāṭa kisidu vināśayak novanu ætæyi mīṭa pera num̆balā divurā nosiṭiyehu da
Surah Ibrahim, Verse 44
وَسَكَنتُمۡ فِي مَسَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَتَبَيَّنَ لَكُمۡ كَيۡفَ فَعَلۡنَا بِهِمۡ وَضَرَبۡنَا لَكُمُ ٱلۡأَمۡثَالَ
tamanṭama aparādha kaḷavungē vāsasthāna vala num̆balā vāsaya kaḷāhuya. ovunaṭa apa sidu kaḷē kesēdæyi num̆balāṭa pæhædili viya. tavada api num̆balāṭa udāharaṇa gena hæra pǣvemu. (yæyi ovunaṭa kiyanu læbē)
Surah Ibrahim, Verse 45
وَقَدۡ مَكَرُواْ مَكۡرَهُمۡ وَعِندَ ٱللَّهِ مَكۡرُهُمۡ وَإِن كَانَ مَكۡرُهُمۡ لِتَزُولَ مِنۡهُ ٱلۡجِبَالُ
ovuhu ovungē kumantraṇaya sælasum kaḷōya. tavada ovungē kumantraṇaya in kan̆du ivat vana taram vuva da ovungē kumantraṇaya ættē allāh abiyasaya
Surah Ibrahim, Verse 46
فَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ مُخۡلِفَ وَعۡدِهِۦ رُسُلَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٖ
tama (rasūlvarun) paṇiviḍakaruvan ṭa kaḷa pratignāva kaḍa karanneku lesa num̆ba allāh va nositanu. niyata vaśayenma allāh sarva baladhārīya. paḷigannāya
Surah Ibrahim, Verse 47
يَوۡمَ تُبَدَّلُ ٱلۡأَرۡضُ غَيۡرَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱلسَّمَٰوَٰتُۖ وَبَرَزُواْ لِلَّهِ ٱلۡوَٰحِدِ ٱلۡقَهَّارِ
edina mahapoḷova mahapoḷova novannak lesa da ahas da peraḷanu læbē. tavada bala pavatvannā vū ekīya allāh idiriyehi ovuhu bæhæra va pæmiṇeti
Surah Ibrahim, Verse 48
وَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ يَوۡمَئِذٖ مُّقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
edina yadam vala bæn̆da damanu læbūvan lesin aparādhakaruvan num̆ba dakinu æta
Surah Ibrahim, Verse 49
سَرَابِيلُهُم مِّن قَطِرَانٖ وَتَغۡشَىٰ وُجُوهَهُمُ ٱلنَّارُ
ovungē æn̆galum lō diyeni. tavada (nirā) ginna ovungē muhuṇu veḷā ganī
Surah Ibrahim, Verse 50
لِيَجۡزِيَ ٱللَّهُ كُلَّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
sǣma ātmayakaṭama eya ipæyū dǣ san̆dahā allāh pratiphala denu piṇisaya. niyata vaśayenma allāh viniścaya kirīmē dī itā vēgavatya
Surah Ibrahim, Verse 51
هَٰذَا بَلَٰغٞ لِّلنَّاسِ وَلِيُنذَرُواْ بِهِۦ وَلِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَلِيَذَّكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
meya janayā veta kerena dænum dīmaki. tavada emagin ovun avavāda labanu piṇisa da niyata vaśayenma ohu ēkīya devin̆dun yæyi ovun dæna ganu piṇisa da buddhiya ættavun menehi karanu labanu piṇisa da vē
Surah Ibrahim, Verse 52