Surah Ibrahim - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
الٓرۚ كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ لِتُخۡرِجَ ٱلنَّاسَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
alif. lām. rā. (nabiyē! meya) dharma granthayayi. meya apima oba kerehi pahaḷa kara ættemu. (memagin) minisunva ovungē deviyangē niyōgayanṭa anuva andhakārayē siṭa piṭamaṁ kara, ālōkaya desaṭa oba gena enu mænava! (ema ālōkayada) itāmat praśaṁsāvaṭa ayat (allāhgēya; eya siyallanṭama) balasampannayekugē ṛju mārgaya vannēya
Surah Ibrahim, Verse 1
ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ مِنۡ عَذَابٖ شَدِيدٍ
ema allāh (kebann̆dayekuda-yat) ahashida, bhūmiyehida tikhena siyalla ohuṭa ayat dæyayi! ebævin (meya) pratikṣēpa karannanṭa pæmiṇa at vana daruṇu dan̆ḍuvamē hētuven (ovunṭa) imahat vū vināśayayi
Surah Ibrahim, Verse 2
ٱلَّذِينَ يَسۡتَحِبُّونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
movun paralovaṭa vaḍā melova jīvitayama kæmati vannāha. allāhgē mārgayehi (ovun noyana atara an ayavada ehi noyana sē) vaḷakvā ganimin, ehi ædayada æti karannāha. mevænnan itāmat ǣt vū durmārgayehima siṭinnāha
Surah Ibrahim, Verse 3
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا بِلِسَانِ قَوۡمِهِۦ لِيُبَيِّنَ لَهُمۡۖ فَيُضِلُّ ٱللَّهُ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(nabiyē!) sǣma dūtayekuma (tama janatāvaṭa) pæhædiliva vivaraṇaya kara pavasanu piṇisa, ovunovungē janatāvagē bhāṣāvan maginma (dēśanā karana men) api ovunva yævvemu. (ema dūtayin kopamaṇa utsāha dærūvada, ovun karana pav pin valaṭa sarilana sē) allāh adahas kaḷa ayava væradi mārgayehi athæra damannēya. ohu kæmati vana (dæhæmi kriyāvan karannan)va ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya. ohu (siyallaṭama) balasampannayeku hā gnānavantayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Ibrahim, Verse 4
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ أَنۡ أَخۡرِجۡ قَوۡمَكَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ وَذَكِّرۡهُم بِأَيَّىٰمِ ٱللَّهِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
niyata vaśayenma api mūsāva apagē bohomayak sādhakayan samaga yavā “oba, obagē janatāva andhakārayen piṭataṭa gena ālōkaya desaṭa gena enu (mænava!) allāhgē (niyōgaya) magin æti vū vividha siduvīm oba ovunṭa matak kara denu” yayi ohuṭa aṇa kaḷemu. (amārukam vin̆da darāgena) ivasīmen yutuva siṭinnan hā kṛtagna vannan ādī siyallanṭama niyata vaśayenma mehi pāḍam bohomayak æta
Surah Ibrahim, Verse 5
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ أَنجَىٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ وَيُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
mūsā tama janatāvaṭa mesē pævasū avasthāvēdī “allāh obaṭa labā dī æti varaprasādayan gæna sitā balanu. ohu obava firavngē samūhayen bērā gattēya. ovun nam, obaṭa daruṇu vēdanā gena demin siṭi atara obagē pirimi daruvanva vada dī gæhænu daruvanva (pamaṇak) paṇa piṭin jīvat vīmaṭa athæra damamin siṭiyaha. mehidī obagē deviyan visin obava imahat vū piriksumaṭa lak kara tibuṇi” (yayi pævasuvēya)
Surah Ibrahim, Verse 6
وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكُمۡ لَئِن شَكَرۡتُمۡ لَأَزِيدَنَّكُمۡۖ وَلَئِن كَفَرۡتُمۡ إِنَّ عَذَابِي لَشَدِيدٞ
tavada obagē deviyan (ovunṭa “mē venuven) oba (mā haṭa) kṛtagna vuvahot (mā magē varaprasādayan nævatat) obaṭa adhika kara dennemi. oba (magē varaprasādayanṭa kṛtagna novī) venaskam kaḷahot niyata vaśayenma magē dan̆ḍuvama itāmat daruṇu ekak vaśayen tikheṇu æta” yayi prakāśayaṭa pat kirīma yannada (nabiyē!) oba (movunṭa) matak kara denu
Surah Ibrahim, Verse 7
وَقَالَ مُوسَىٰٓ إِن تَكۡفُرُوٓاْ أَنتُمۡ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ حَمِيدٌ
nævatat mūsā (tama janatāvaṭa) “oba lovehi æti janatāva siyallanma (deviyanṭa sampūrṇayenma) venaskam kaḷā vuvada, (ohuṭa kisima pāḍuvak æti vannē næta). mandayat niyata vaśayenma allāh (kisivekugē udavvak) avaśya novanneku vaśayen hā praśaṁsāvaṭa himi keneku vaśayen siṭinnēya” yayida pævasuvēya
Surah Ibrahim, Verse 8
أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ نَبَؤُاْ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا ٱللَّهُۚ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَرَدُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فِيٓ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَقَالُوٓاْ إِنَّا كَفَرۡنَا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ وَإِنَّا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَنَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
obaṭa pera ikutva giya nūh, ād, samūd væni janatāvangē itihāsayanda, ovungen pasu pæmiṇi ayagē itihāsayanda, obaṭa læbunē nædda? ovunva (ovungē vistara) allāh hæra vena kisivekuṭat dæna gata nohæka. ema janatāva veta yavanu læbū (apagē) dūtayin pæhædili sādhakayan samaga ovun veta pæmiṇa “(ṛju mārgayaṭa enu, enu” yayi tamangē dǣtama digu kara ārādhanā kaḷa) avasthāvēdī ovungē at ovungē kaṭa desaṭama tallū kara damā (ovunṭa) “niyata vaśayenma api (deviyangē dūtayin yanna prakāra) oba gena ā dæya pratikṣēpa karannemu. tavada oba apava kumak desaṭa ārādhanā karannehuda, ē gæna niyata vaśayenma api imahat vū sækayehima siṭinnemu” yayi pævasūha
Surah Ibrahim, Verse 9
۞قَالَتۡ رُسُلُهُمۡ أَفِي ٱللَّهِ شَكّٞ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَدۡعُوكُمۡ لِيَغۡفِرَ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُؤَخِّرَكُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ قَالُوٓاْ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا تُرِيدُونَ أَن تَصُدُّونَا عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتُونَا بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
eyaṭa ovungē dūtayin (ovunṭa) “ahasda, bhūmiyada utpādanaya kaḷa allāh gænada (obaṭa æti) sækaya? ohu obagē væradivalaṭa samāva dīma san̆dahā obava ārādhanā karannēya. (ohuṭa avanata vuvahot) ek niyamita kālayak dakvā obava (bhumiyehi sæpasē jīvatva siṭīmaṭa) athæra damanu æta” yayi pævasūha. eyaṭa ovun “oba apa væni (sāmānya) minisunma misa, vena kisiveku nova. apagē mutun mittan namadimin siṭi devivarunva athæra vaḷakvā hærīmaṭada oba adahas karannē? esē nam, (eyaṭa ayat) pæhædili sākṣīn apa veta gena enu” yayi pævasūha
Surah Ibrahim, Verse 10
قَالَتۡ لَهُمۡ رُسُلُهُمۡ إِن نَّحۡنُ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَمُنُّ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَمَا كَانَ لَنَآ أَن نَّأۡتِيَكُم بِسُلۡطَٰنٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
(eyaṭa) ovun veta pæmiṇi dūtayin ovunṭa “api oba men minisunya. ehet allāh tama vahalūngen taman kæmati aya kerehi varaprasādayan pahaḷa karannēya. allāhgē anumætiyen tora (obagē kæmættaṭa anuva) kisima sādhakayak api oba veta gena ēmaṭa iḍak næta” (yayi pavasā viśvāsavantayinṭa) “viśvāsavanta-yin siyallanma allāhvama viśvāsa kaḷa yutuya” yayida
Surah Ibrahim, Verse 11
وَمَا لَنَآ أَلَّا نَتَوَكَّلَ عَلَى ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنَا سُبُلَنَاۚ وَلَنَصۡبِرَنَّ عَلَىٰ مَآ ءَاذَيۡتُمُونَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
“api allāhva viśvāsa nokara siṭīmaṭa apaṭa (kumak nam sidu vī ætda)? niyata vaśayenma ohuma apiṭa ṛju mārgaya dænum dunnēya. (pratikṣēpa karanṇeni!) oba apaṭa dena duk gæhæṭa vin̆da darāgena sthīrava siṭinnemu. ebævin viśvāsa karannan siyallanma allāhvama viśvāsa kaḷa yutuya” yayida pævasūha
Surah Ibrahim, Verse 12
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِرُسُلِهِمۡ لَنُخۡرِجَنَّكُم مِّنۡ أَرۡضِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۖ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ رَبُّهُمۡ لَنُهۡلِكَنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
pratikṣēpa kaḷa aya, taman veta pæmiṇi (apagē) dūtayinṭa “niyata vaśayenma oba apagē dharmaya desaṭa hæriya yutuya. noesē nam, api obava apagē raṭin piṭamaṁ karannemu” yayi pavæsūha. eyaṭa ovungē deviyan ovunṭa “niyata vaśayenma api mema aparādhakārayinva vināśa kara damannemu
Surah Ibrahim, Verse 13
وَلَنُسۡكِنَنَّكُمُ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَافَ مَقَامِي وَخَافَ وَعِيدِ
obava ovungen pasu (ovungē) bhūmiyehi niyata vaśayenma api padiṁci karannemu” yayi vahī magin dænum dī “meya kavurun mā idiriyē (vibhāga kirīma san̆dahā) siṭīma gæna biya vī da, magē biya gænvīmaṭa biya vī da, kaṭayutu karannēda ohuṭa, (ek tyāgayak vannēya” yayi ovungē deviyan dænum dunnēya)
Surah Ibrahim, Verse 14
وَٱسۡتَفۡتَحُواْ وَخَابَ كُلُّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
ebævin (nabivarun) siyallanma (allāhgē) udavva illā siṭiyaha. hituvakkāra mæravarayin siyallanma rævaṭī (vināśa vī) giyaha
Surah Ibrahim, Verse 15
مِّن وَرَآئِهِۦ جَهَنَّمُ وَيُسۡقَىٰ مِن مَّآءٖ صَدِيدٖ
ovun idiriyē nirayama ættēya. (ehima ovun yā yutuya. nirāvāsīngē dēhayen vǣhena) særava ovunṭa pānayak vaśayen povanu læbē
Surah Ibrahim, Verse 16
يَتَجَرَّعُهُۥ وَلَا يَكَادُ يُسِيغُهُۥ وَيَأۡتِيهِ ٱلۡمَوۡتُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَمَا هُوَ بِمَيِّتٖۖ وَمِن وَرَآئِهِۦ عَذَابٌ غَلِيظٞ
eya ovun (itāmat amāruven) ṭiken ṭika gila damannāha. ehet eya ovungē uguren pahaḷaṭa basinnē næta. (ikkā damamin sira vennēya). sǣma diśāvakinma ovun desaṭa maraṇayama emin ættēya. ehet ovun miya yannē næta. mepamaṇak nova, daruṇu vēdanāvaṭada muhuṇa dīmaṭa sidu vanu æta
Surah Ibrahim, Verse 17
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡۖ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَرَمَادٍ ٱشۡتَدَّتۡ بِهِ ٱلرِّيحُ فِي يَوۡمٍ عَاصِفٖۖ لَّا يَقۡدِرُونَ مِمَّا كَسَبُواْ عَلَىٰ شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلضَّلَٰلُ ٱلۡبَعِيدُ
kavurun tamanva pōṣaṇaya kara, paripālanaya karannāva pratikṣēpa karannōda, ovungē kriyāvangē upamāva aḷu men ættēya! suḷi suḷaṁ kālayaṭa hamana dæḍi suḷan̆ga eya, gasāgena yana ladī. taman soyā gat dæyen kisivak ovun at kara gannē næta. meyama itāmat ǣtin vū durmārgaya vannēya
Surah Ibrahim, Verse 18
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
niyata vaśayenma allāhma ahasda, bhūmiyada ættenma (itāmat usas tatvayakaṭa) utpādanaya kara ættēya yanna (minisunē!) oba avadhānaya kara bælūvē nædda? ohu kæmati vuvahot obava yavā, (oba væni) aḷut utpādanayak gena enu æta
Surah Ibrahim, Verse 19
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
allāhṭa meya etaram dæyak nova
Surah Ibrahim, Verse 20
وَبَرَزُواْ لِلَّهِ جَمِيعٗا فَقَالَ ٱلضُّعَفَـٰٓؤُاْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُنَّا لَكُمۡ تَبَعٗا فَهَلۡ أَنتُم مُّغۡنُونَ عَنَّا مِنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ قَالُواْ لَوۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ لَهَدَيۡنَٰكُمۡۖ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَجَزِعۡنَآ أَمۡ صَبَرۡنَا مَا لَنَا مِن مَّحِيصٖ
(paralovadī pāpatarayan) siyallanma (ikut vī) allāhgē śuddha vū muhuṇa idiriyē siṭina avasthāvēdī (melovadī) khelahīnayan (yayi adahas karanu læbūvan śaktivantayin yayi) uṅagu bas edāḍamin siṭi ayaṭa “niyata vaśayenma api obavama anugamanaya kara kaṭayutu kaḷemu. ebævin allāhgē dan̆ḍuvamen poḍiyak hō apaṭa oba væḷækviya yutu novēda?” yayi pavasanu æta. (eyaṭa) ovun “(dan̆ḍuvamen bērīmaṭa) allāh apaṭa yamkisi mārgayak tabā tabunē nam, (eya) api obaṭa dænum dennemu. (bērīmaṭa mārgayak næta. apagē dan̆ḍuvama gæna) api dæn̆galīmada, nætahot (eya vin̆da darāgena) ivasā siṭīmada, apaṭa eka samānava ættēya. (mema dan̆ḍuvamen) bērīmaṭa apaṭa kisiyam mārgayakma næta!” yayi væḷapenu æta
Surah Ibrahim, Verse 21
وَقَالَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَمَّا قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ إِنَّ ٱللَّهَ وَعَدَكُمۡ وَعۡدَ ٱلۡحَقِّ وَوَعَدتُّكُمۡ فَأَخۡلَفۡتُكُمۡۖ وَمَا كَانَ لِيَ عَلَيۡكُم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّآ أَن دَعَوۡتُكُمۡ فَٱسۡتَجَبۡتُمۡ لِيۖ فَلَا تَلُومُونِي وَلُومُوٓاْ أَنفُسَكُمۖ مَّآ أَنَا۠ بِمُصۡرِخِكُمۡ وَمَآ أَنتُم بِمُصۡرِخِيَّ إِنِّي كَفَرۡتُ بِمَآ أَشۡرَكۡتُمُونِ مِن قَبۡلُۗ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(mema væradikaruvan gæna) tīndu denu læbīmen pasu ṣeyitān (movunṭa) “niyata vaśayenma allāh (mema dan̆ḍuvam dena bavaṭa) obaṭa ættenma porondu dī tibuṇi. (ē andamaṭama dunnēya). mamat obaṭa (boruvaṭa) porondu dunnemi. ehet mā obaṭa vaṁcā kaḷemi. mā obava ārādhanā kaḷemi. oba māva anugamanaya kaḷehuya yanna misa, mā obava balakirīmaṭa mā haṭa kisima balayak nomætivama tibuṇi. ebævin oba māva nindā nokaranu. obavama obalā nindā kara ganu. mā obaṭa kisima udavvak kirīmaṭa nohæka. meyaṭa pera oba māva (allāhṭa) samānayan bavaṭa pat karagena siṭīmada, niyata vaśayenma mā pratikṣēpa kara hæriyemi. niyata vaśayenma (oba væni) aparādhakārayinṭa itāmat vēdanā gena dena dan̆ḍuvam æta” yayi pavasanu æta
Surah Ibrahim, Verse 22
وَأُدۡخِلَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡۖ تَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٌ
kavurun viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovun svargayanhi atuḷu karanu labannāha. ehi diya daharā sadākal galaminma ættēya. tamangē deviyangē niyōgayanṭa anuva ehi ovun sadākal ræn̆dī siṭinu æta. ovun (keneku tavat kenekuṭa “obaṭa sadā) śāntiya hā samādānayada at vēvā!” yayi subha pætum pavasanu æta
Surah Ibrahim, Verse 23
أَلَمۡ تَرَ كَيۡفَ ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا كَلِمَةٗ طَيِّبَةٗ كَشَجَرَةٖ طَيِّبَةٍ أَصۡلُهَا ثَابِتٞ وَفَرۡعُهَا فِي ٱلسَّمَآءِ
(nabiyē! tavhīd kalimā yayima) hon̆da vadanaṭa allāh kesē (itāmat usas) upamāvan pavasannēda yanna oba avadhānaya kaḷē nædda? (ema vadana) ahasa desaṭa vū atuda, (bhumiya) sisārā giya mulda æti viśāla gasakaṭa upamā vannēya
Surah Ibrahim, Verse 24
تُؤۡتِيٓ أُكُلَهَا كُلَّ حِينِۭ بِإِذۡنِ رَبِّهَاۗ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَالَ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
eya (nām̆bara vayasē pamaṇak nova), deviyangē dayāva magin sǣma kālayakadīma palaturu labā deminma ættēya. minisun hon̆da hæn̆gīmak labā ganu vas ovunṭa (mēvā) allāh upamā kara ættēya
Surah Ibrahim, Verse 25
وَمَثَلُ كَلِمَةٍ خَبِيثَةٖ كَشَجَرَةٍ خَبِيثَةٍ ٱجۡتُثَّتۡ مِن فَوۡقِ ٱلۡأَرۡضِ مَا لَهَا مِن قَرَارٖ
(pratikṣēpa karannangē kabru, ṣirk namæti) napuru vadanaṭa upamāvaki. bhūmiyehi æti mul kæpī gos (asthāvara vī) tikhena (khelahīna vū) bāla gasakaṭa sama vannēya. eya sthīrava nopavatinu æta
Surah Ibrahim, Verse 26
يُثَبِّتُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡقَوۡلِ ٱلثَّابِتِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَيُضِلُّ ٱللَّهُ ٱلظَّـٰلِمِينَۚ وَيَفۡعَلُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُ
ættenma kavurun viśvāsaya tabā ættōda, ovunva paralovadī vuvada, molova jīvitayēdī vuvada, (kalimā tayiyib namæti) satyaya vū mema vadanē hētuven allāh ovunva sthīra karannēya. aparādhakaruvanva (ovungē pāpayanhi hētuven) allāh væradi mārgayehi athæra damannēya. allāh adahas karana dæya karannēya. (eya væḷækvīmaṭa kisivekuṭat nohæka)
Surah Ibrahim, Verse 27
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ بَدَّلُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ كُفۡرٗا وَأَحَلُّواْ قَوۡمَهُمۡ دَارَ ٱلۡبَوَارِ
(nabiyē!) allāhgē dayāva pratikṣēpaya magin venas kara, tamangē janatāvada vināśa pātālayehi bæsīmaṭa salasvana lada ayava oba nodækkehida
Surah Ibrahim, Verse 28
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَاۖ وَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
ovun nirayaṭama pæmiṇa sēndu vanu æta. (eya) nævatī siṭina sthānayangen itāmat napuru sthānayayi
Surah Ibrahim, Verse 29
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا لِّيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِهِۦۗ قُلۡ تَمَتَّعُواْ فَإِنَّ مَصِيرَكُمۡ إِلَى ٱلنَّارِ
ovun allāhgē mārgayen (janatāva) haravā yævīma piṇisa (bohomayak vyāja devivarunva) ohuṭa samānayan vaśayen tabannāha. (nabiyē! ovunṭa) oba mesē pavasanu: “(melovadī ṭika kalak) oba suvaya vin̆dinu. (avasānayēdī) niyata vaśayenma oba sēndu vana sthānaya nirayayi”
Surah Ibrahim, Verse 30
قُل لِّعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خِلَٰلٌ
(nabiyē!) viśvāsaya tæbū magē vahalūnṭa oba mesē pavasanu: ovun salātaya nokaḍavā iṭu karannaṭada, api ovunṭa labā dun dæyen rahasinda, prasiddhiyēda, dānamāna karana lesaṭada; ganudenuda, mitrakamakda nomæti dinak pæmiṇīmaṭa perama (mesē karanu)
Surah Ibrahim, Verse 31
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ لِتَجۡرِيَ فِي ٱلۡبَحۡرِ بِأَمۡرِهِۦۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡأَنۡهَٰرَ
allāhma ahasda, bhūmiyada utpādanaya kaḷa ayayi. ohuma ahasin væssa væsīmaṭa salasvā, emagin obaṭa āhāra vaśayen (vividha) palaturu vargada, ikut karannēya. (oba saṁcāraya karanu piṇisa) næva obaṭa vasan̆ga kara dī, tama niyōgayaṭa anuva sāgarayehi taranaya karannaṭa salasvannēya. gaṁn̆gāvanda (æḷa mārgada) oba kæmati ākārayaṭa taranaya kirīmaṭa pahasukam labā dunnēya
Surah Ibrahim, Verse 32
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ دَآئِبَيۡنِۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ
(noværadī) sīruven kriyātmaka vana sē sūryayāda, candrayāda obaṭa prayōjanavat vana ākārayaṭa (utpādanaya kara), æti kaḷēya. (māruven māruvaṭa pæmiṇena sē) rātriya hā dahavalada oba venuven (æti kara, eyin) prayōjanayak at kara gænīmaṭa sælæssuvēya
Surah Ibrahim, Verse 33
وَءَاتَىٰكُم مِّن كُلِّ مَا سَأَلۡتُمُوهُۚ وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ لَظَلُومٞ كَفَّارٞ
(mēvā hæra), oba illu dǣ siyalla ohu obaṭa labā dunnēya. ebævin allāhgē varaprasādayan oba gaṇanaya kara bælu viṭa, ēvā oba visin gaṇanaya kaḷa nohæka! (mesē tibiyadī) niyata vaśayenma minisā sīmāva ikmavūvan vaśayenda, (mēvā pratikṣēpa karana) itāmat keḷehiguṇa nodat aya vaśayenda siṭinnēya
Surah Ibrahim, Verse 34
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا ٱلۡبَلَدَ ءَامِنٗا وَٱجۡنُبۡنِي وَبَنِيَّ أَن نَّعۡبُدَ ٱلۡأَصۡنَامَ
ibrāhīm (tama deviyan haṭa) pævasū dæya (nabiyē! oba ovunṭa) matak kara denu. (ohu deviyanṭa) “magē deviyanē! (makkāva vana) mema nagaraya ārakṣā sahita nagarayak bavaṭa oba pat karanu mænava! māvada, magē janatāvada -piḷirū noadahana lesaṭa- oba bērā ganu mænava
Surah Ibrahim, Verse 35
رَبِّ إِنَّهُنَّ أَضۡلَلۡنَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِۖ فَمَن تَبِعَنِي فَإِنَّهُۥ مِنِّيۖ وَمَنۡ عَصَانِي فَإِنَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
“magē deviyanē! niyata vaśayenma mema piḷirū minisungen bohomayak denāva durmārgayehi yāmaṭa sælæssuvēya. ebævin (piḷirū nonæmada) kavurun māva anugamanaya karannēda, ohuma niyata vaśayenma magen keneku vannēya. kavurun maṭa venaskam karannēda, (ohu magē pārśavayē keneku novūvada, magē deviyanē!) niyata vaśayenma oba itāmat kṣamā karanneku vana atara karuṇāvantayeku vaśayenda siṭinnehiya
Surah Ibrahim, Verse 36
رَّبَّنَآ إِنِّيٓ أَسۡكَنتُ مِن ذُرِّيَّتِي بِوَادٍ غَيۡرِ ذِي زَرۡعٍ عِندَ بَيۡتِكَ ٱلۡمُحَرَّمِ رَبَّنَا لِيُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱجۡعَلۡ أَفۡـِٔدَةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ تَهۡوِيٓ إِلَيۡهِمۡ وَٱرۡزُقۡهُم مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَشۡكُرُونَ
magē deviyanē! niyata vaśayenma mā magē paramparāvē daruvanva itāmat gauravayen piri obagē nivasehi samīpayē vāsaya kirīmaṭa sælæssuvemi. eya govitænin tora ek miṭiyāvataki! magē deviyanē! ovun (obava) salāt karamin siṭīma san̆dahā (ehi vāsaya kirīmaṭa sælæssuvemi). minisungen ek samūhayakagē hṛdayan, ovunva balana lesaṭa oba salasvanu mænava! (vividha) palaturuda oba ovunṭa āhāra vaśayen labā denu mænava! (eyaṭa) ovun (obaṭa) kṛtagna vanu æta
Surah Ibrahim, Verse 37
رَبَّنَآ إِنَّكَ تَعۡلَمُ مَا نُخۡفِي وَمَا نُعۡلِنُۗ وَمَا يَخۡفَىٰ عَلَى ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ
apagē deviyanē! api (hṛdayanhi) san̆gavā gannā dæyada, api eḷidarav karana dæyada niyata vaśayenma oba hon̆din dannehiya. ahashida, bhūmiyehida æti dæyen kisivak allāhṭa sæn̆gavī æti dæya nova
Surah Ibrahim, Verse 38
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي وَهَبَ لِي عَلَى ٱلۡكِبَرِ إِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبِّي لَسَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ
siyalū praśaṁsā allāhṭama ayatya! ohuma magē mahaḷu vayasēdī ismāyilvada, ishākvada mā haṭa (daruvan vaśayen) labā dunnēya. niyata vaśayenma magē deviyan prārthanāvan (itāmat karuṇāvantava) savan denneku vaśayen siṭinnēya
Surah Ibrahim, Verse 39
رَبِّ ٱجۡعَلۡنِي مُقِيمَ ٱلصَّلَوٰةِ وَمِن ذُرِّيَّتِيۚ رَبَّنَا وَتَقَبَّلۡ دُعَآءِ
magē deviyanē! māvada, magē paramparāvē daruvanvada, (obava) salāt kara siṭinnan vaśayen pat karanu mænava! apagē deviyanē! magē prārthanāva bāra ganu mænava
Surah Ibrahim, Verse 40
رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيَّ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ يَوۡمَ يَقُومُ ٱلۡحِسَابُ
apagē deviyanē! maṭat, magē demavpiyanṭat, anit viśvāsavantayinṭat, praśna karanu labana (viniścaya) dinadī samāva labā denu mænava!” (yayi prārthanā kaḷēya)
Surah Ibrahim, Verse 41
وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ غَٰفِلًا عَمَّا يَعۡمَلُ ٱلظَّـٰلِمُونَۚ إِنَّمَا يُؤَخِّرُهُمۡ لِيَوۡمٖ تَشۡخَصُ فِيهِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
(nabiyē!) mema aparādhakārayingē kriyāvan gæna allāh nosælakili-matva siṭinnēya yayi oba nositanu. ovunva (dan̆ḍuvama magin evele evelēma allā nogena) pramāda kara siṭinnē æruṇu æs ærī tibiyadīma siṭinnaṭa hæki (daruṇu viniścaya) dinak pæmiṇena turuya
Surah Ibrahim, Verse 42
مُهۡطِعِينَ مُقۡنِعِي رُءُوسِهِمۡ لَا يَرۡتَدُّ إِلَيۡهِمۡ طَرۡفُهُمۡۖ وَأَفۡـِٔدَتُهُمۡ هَوَآءٞ
(edinadī) movungē esavuṇu hisa pahat kirīmaṭa nohækiva (tigæssī vividha disāvan ossē) vēgayen duvanu æta. (tigæssena suḷu siduvīm duṭu) movungē bælma venas novī -(ē desaṭama balāgena siṭinu æta).- movungē hṛdayan tigæssī vevlannaṭa vanu æta
Surah Ibrahim, Verse 43
وَأَنذِرِ ٱلنَّاسَ يَوۡمَ يَأۡتِيهِمُ ٱلۡعَذَابُ فَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رَبَّنَآ أَخِّرۡنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ نُّجِبۡ دَعۡوَتَكَ وَنَتَّبِعِ ٱلرُّسُلَۗ أَوَلَمۡ تَكُونُوٓاْ أَقۡسَمۡتُم مِّن قَبۡلُ مَا لَكُم مِّن زَوَالٖ
ebævin (nabiyē!) mevæni dan̆ḍuvam dinayak ovunṭa pæmiṇīma gæna oba minisunṭa biya ganvā anaturu an̆gavanu mænava! sīmāva ikmavūvan (edina tamangē deviyanṭa) “apagē deviyanē! oba apaṭa ek suḷu kāla avakāśayak denu (mænava!) api obagē ārādhanāvaṭa (min pasu) savan dī, (obagē) dūtayinva anugamanaya kara kaṭayutu karannemu” yayi pavasanu æta. (eyaṭa deviyan ovunṭa) “mīṭa pera oba, obagē (melova jīvitayaṭa) vināśayakma næta yayi divrā pavasaminma siṭiyē nædda?”yi (vimasanu æta)
Surah Ibrahim, Verse 44
وَسَكَنتُمۡ فِي مَسَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَتَبَيَّنَ لَكُمۡ كَيۡفَ فَعَلۡنَا بِهِمۡ وَضَرَبۡنَا لَكُمُ ٱلۡأَمۡثَالَ
tavada “tamanṭa tamanma hāniyak (kara ganimin vināśayaṭa pat vūvan) vāsaya kaḷa sthānayehi obat vāsaya kaḷē nædda?” (yayida) “api ovunṭa kumak kaḷemuda yanna oba hon̆din dæna siṭiyā noveda? (mē gæna) obaṭa bohomayak udāharaṇayanda api genahæra dækvūvē nædda?” (yayida piḷituru denu æta)
Surah Ibrahim, Verse 45
وَقَدۡ مَكَرُواْ مَكۡرَهُمۡ وَعِندَ ٱللَّهِ مَكۡرُهُمۡ وَإِن كَانَ مَكۡرُهُمۡ لِتَزُولَ مِنۡهُ ٱلۡجِبَالُ
ehet ovun tamangē kumantraṇa karaminma siṭiyaha. ovungē kumantraṇa nam, kan̆du calaṇaya kaḷa hækiva tibuṇā vuvada, deviyangē (gnānayaṭa) ætūḷu vī tibuṇi. (ebævin ovungē kumantraṇa kisivak vadinnaṭa yannē næta)
Surah Ibrahim, Verse 46
فَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ مُخۡلِفَ وَعۡدِهِۦ رُسُلَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٖ
allāh tamangē dūtayinṭa labā dī tibuṇu poronduvalin ohu værada yanu ætæyi (nabiyē!) oba kisidāka nositanu. niyata vaśayenma allāh (ovun siyallanṭama) balasampannayeku hā paḷi ganneku vaśayenda siṭinnēya
Surah Ibrahim, Verse 47
يَوۡمَ تُبَدَّلُ ٱلۡأَرۡضُ غَيۡرَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱلسَّمَٰوَٰتُۖ وَبَرَزُواْ لِلَّهِ ٱلۡوَٰحِدِ ٱلۡقَهَّارِ
(nabiyē! ek dinayak gæna oba ovunṭa matak kara denu). edinadī mema bhūmiya venas kara venat ākārayaka bhūmiyak bavaṭa pat kara harinu æta. ahasda ē ākārayaṭamayi. ovun (tama tamangē sthānayanhi siṭa) ikut vī (siyallanvama) yaṭahat pahat kara ekama deviyan vana ema allāhgē sannidhānayehi ekræs vanu æta
Surah Ibrahim, Verse 48
وَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ يَوۡمَئِذٖ مُّقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
tavada væradikaruvangē siyallanma edinadī damvæl damā bæn̆da damanu læbī tikheṇu oba dakinnehiya
Surah Ibrahim, Verse 49
سَرَابِيلُهُم مِّن قَطِرَانٖ وَتَغۡشَىٰ وُجُوهَهُمُ ٱلنَّارُ
ovungē æn̆dum tāravalin nimā kara tikheṇu æta. ovungē muhuṇu giṇnen davā harinu æta
Surah Ibrahim, Verse 50
لِيَجۡزِيَ ٱللَّهُ كُلَّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
sǣma ātmayakaṭama eya kara æti aparādhayanṭa sarilana phalavipāka allāh (mesē) labā denu æta. niyata vaśanēma allāh praśna kirīmehi itāmat kaḍisaravantayeki
Surah Ibrahim, Verse 51
هَٰذَا بَلَٰغٞ لِّلنَّاسِ وَلِيُنذَرُواْ بِهِۦ وَلِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَلِيَذَّكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
minisunṭa anaturu an̆gavanu læba, næmadumaṭa yuttā ekama deviyāya yayi ovun sthīrava dæna gænīma san̆dahāda, buddhimatun hon̆da væṭahīmak labā gænīma san̆dahāda (kurānaya vana) meya (allāhgē niyōgayangen piri) ek prakāśaṇayak vannēya
Surah Ibrahim, Verse 52