Surah Ar-Rad - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
الٓمٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِۗ وَٱلَّذِيٓ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ ٱلۡحَقُّ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يُؤۡمِنُونَ
alif. lām. mīm. rā. mēvā mema dharmayehi (samahara) āyāvan vannēya. (nabiyē!) obagē deviyan visin obaṭa pahaḷa karanu labana meya sampuṇayenma satyaya. ehet minisungen væḍi deneku (meya) viśvāsa karannē næta
Surah Ar-Rad, Verse 1
ٱللَّهُ ٱلَّذِي رَفَعَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ بِغَيۡرِ عَمَدٖ تَرَوۡنَهَاۖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِي لِأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَ يُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُم بِلِقَآءِ رَبِّكُمۡ تُوقِنُونَ
ahas kuḷuṇu nomætivama osavana laddē allāhya! eya oba, (obagē æsvalin) dakinnehuya. tavada arṣ mata ohu tama rājyyaya sthāpita kara ættēya. ohuma sūyadæyāda, candrayāda tama pālanaya yaṭatē tabā ættēya. (mēvā) sǣma dæyakma (ēvāṭa) niyamita kāla parāsayaṭa anuva gaman karamin siṭinnēya. (ēvāyehi siduvana) siyalū kāraṇāvanda ohuma sælasum karannēya. oba (maraṇayaṭa pat vū pasu nævata paṇa læbī) obagē deviyanva hamu vīma sthīra kara gænīma piṇisa (tamangē) āyāvan (mesē obaṭa) vivaraṇaya kara (dænum) dennēya
Surah Ar-Rad, Verse 2
وَهُوَ ٱلَّذِي مَدَّ ٱلۡأَرۡضَ وَجَعَلَ فِيهَا رَوَٰسِيَ وَأَنۡهَٰرٗاۖ وَمِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ جَعَلَ فِيهَا زَوۡجَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِۖ يُغۡشِي ٱلَّيۡلَ ٱلنَّهَارَۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
ohuma bhūmiya diga hæra ehi sthīra vū (ati viśāla) kan̆duda (dīrgha) gaṁ`gāvanda nirmāṇaya kaḷēya. sǣma palaturu vargayakama (gasda; gæhæṇu pirimi vaśayen vū jōḍu) jōḍuda nirmāṇaya kaḷēya. rātriya magin dahavala vasā damannēya. sitannaṭa hæki janatāvaṭa niyata vaśayenma mehi sādhakayan bohomayak ættēya
Surah Ar-Rad, Verse 3
وَفِي ٱلۡأَرۡضِ قِطَعٞ مُّتَجَٰوِرَٰتٞ وَجَنَّـٰتٞ مِّنۡ أَعۡنَٰبٖ وَزَرۡعٞ وَنَخِيلٞ صِنۡوَانٞ وَغَيۡرُ صِنۡوَانٖ يُسۡقَىٰ بِمَآءٖ وَٰحِدٖ وَنُفَضِّلُ بَعۡضَهَا عَلَىٰ بَعۡضٖ فِي ٱلۡأُكُلِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
bhūmiyehi vividha pradēśayan ekaṭa ekkāsu kaḷāk men nirmāṇaya kara (ehi) midi vatuda, dhānya govi bimda, in̆di gasda nirmāṇaya kaḷēya. atu æti hā atu nomæti gasda (utpādanaya karannēya. mēvā siyallaṭa) ekama vidihē jalaya povanu læbuvā vuvada, samahara dæyaṭa vaḍā samaharak dæya api rasayen usas kara tæbuvemu. mehi buddhiya æti janatāvaṭa niyata vaśayenma sādhakayan bohoyak ættēya
Surah Ar-Rad, Verse 4
۞وَإِن تَعۡجَبۡ فَعَجَبٞ قَوۡلُهُمۡ أَءِذَا كُنَّا تُرَٰبًا أَءِنَّا لَفِي خَلۡقٖ جَدِيدٍۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلۡأَغۡلَٰلُ فِيٓ أَعۡنَاقِهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(nabiyē! mema pratikṣēpa karannan obava boru kirīma gæna) oba puduma vannehi nam, “api (miya yāmen pasu, dirā pat vī) pas bavaṭa pat vūvāyin pasuvada, aḷutin api utpādanaya karanu labannemuda?”yi ovungē pævasīma (mīṭat vaḍā) itāmat pudumākāra dæyak noveda! movun tamanva utpādanaya kara, pōṣaṇaya kara, paripālanaya karannāvama pratikṣēpa karannanya. (ebævin paralovadī) movungē khellehi damvæl valin bæn̆da damanu læbē. ovun nirāvāsīnya. ehi sadākal movun ræn̆dī siṭinu æta
Surah Ar-Rad, Verse 5
وَيَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلسَّيِّئَةِ قَبۡلَ ٱلۡحَسَنَةِ وَقَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِمُ ٱلۡمَثُلَٰتُۗ وَإِنَّ رَبَّكَ لَذُو مَغۡفِرَةٖ لِّلنَّاسِ عَلَىٰ ظُلۡمِهِمۡۖ وَإِنَّ رَبَّكَ لَشَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
(nabiyē!) hon̆dak pæmiṇīmaṭa perama narakak genvā gænīmaṭa movun oba veta ikman karannāha. mevæni vividha kāraṇāvan movungen perada niyata vaśayenma sidu vī ættēya. ovun væradikaruvan vuvada obagē deviyan minisunva kṣamā karanneku vaśayen siṭinnēya. (esēma) niyata vaśayenma obagē deviyan dan̆ḍuvam kirīmehida itāmat daruṇu keneku vaśayenma siṭinnēya
Surah Ar-Rad, Verse 6
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦٓۗ إِنَّمَآ أَنتَ مُنذِرٞۖ وَلِكُلِّ قَوۡمٍ هَادٍ
(nabiyē!) mema pratikṣēpa karannan (oba gæna) “mohu kerehi mohugē deviyangen (api kæmati ākārayaṭa) ek sādhakayak pahaḷa kaḷa yutu novēda?” yayi pavasannāha. (nabiyē!) oba, biya ganvā anaturu an̆gavannāma (misa, vena kisivaku nova. ebævin ovun kæmati ākārayaṭama oba kaḷa yutuya yanna obagē yutukamak nova). tavada sǣma samūhayanṭama (oba) ek mārgōpadēśakayeku(da vannehiya)
Surah Ar-Rad, Verse 7
ٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تَحۡمِلُ كُلُّ أُنثَىٰ وَمَا تَغِيضُ ٱلۡأَرۡحَامُ وَمَا تَزۡدَادُۚ وَكُلُّ شَيۡءٍ عِندَهُۥ بِمِقۡدَارٍ
sǣma gæhæniyakma (garbhayehi) usuḷāgena siṭinnē (pirimida gæhænuda yanna)da allāh hon̆din dannēya. garbhāṣayanhi (gæb gannā avasthāvēdī) hækiḷīmada (prasūta karana viṭa) ēvā vivara vīmada ohu dannēya. (garbhayanhi æti) sǣma dæyakma (ema garbhayanhi ræn̆dī siṭiya yutu) kālaya ohu veta san̆dahanvama ættēya
Surah Ar-Rad, Verse 8
عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ ٱلۡكَبِيرُ ٱلۡمُتَعَالِ
(mepamaṇakda! anit siyallehi) rahasda, norahasda ohu hon̆din danneki. ohu itāmat viśālavantayeki. itāmat usas vantayeki
Surah Ar-Rad, Verse 9
سَوَآءٞ مِّنكُم مَّنۡ أَسَرَّ ٱلۡقَوۡلَ وَمَن جَهَرَ بِهِۦ وَمَنۡ هُوَ مُسۡتَخۡفِۭ بِٱلَّيۡلِ وَسَارِبُۢ بِٱلنَّهَارِ
obagen kavurun hō (tama) vadana rahasin tabā gattada, nætahot eya prasiddhiyē pævasuvada, ohuṭa (ē dekama) eka samānaya! (esēma obagen vū) kavurun hō rātriyehi taman karana dæya san̆gavā gattada, nætahot dahavalehi prasiddhiyē kaḷā vuvada, (ohuṭa eya eka samānaya! siyallangē kriyāvanma ohu hon̆din dannēya)
Surah Ar-Rad, Verse 10
لَهُۥ مُعَقِّبَٰتٞ مِّنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَمِنۡ خَلۡفِهِۦ يَحۡفَظُونَهُۥ مِنۡ أَمۡرِ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُغَيِّرُ مَا بِقَوۡمٍ حَتَّىٰ يُغَيِّرُواْ مَا بِأَنفُسِهِمۡۗ وَإِذَآ أَرَادَ ٱللَّهُ بِقَوۡمٖ سُوٓءٗا فَلَا مَرَدَّ لَهُۥۚ وَمَا لَهُم مِّن دُونِهِۦ مِن وَالٍ
(minisā kumana tatvayaka siṭiyadī vuvada) ohuṭa idiriyenda, pasupasinda nokaḍavā pæmi‚ya hæki (malāyikāvarun) kihipa deneku siṭinnāha. ovun allāhgē niyōgayan magin ohuva ārakṣā karannāha. minisun (tamangē napuru gati guṇayangen) tamanva venas nokara gannā turu, niyata vaśayenma allāhda (ovunṭa pahaḷa kaḷa varaprasādayan) venas kara harinnē næta. allāh kumana samuhayanṭa hō hāniyak kirīmaṭa adahas kaḷahot eya vaḷakvannan kisivekut næta. ovunṭa udav karannanda ohu misa, vena kisivekut næta
Surah Ar-Rad, Verse 11
هُوَ ٱلَّذِي يُرِيكُمُ ٱلۡبَرۡقَ خَوۡفٗا وَطَمَعٗا وَيُنشِئُ ٱلسَّحَابَ ٱلثِّقَالَ
(obaṭa) biyada, lābhayada labā diya hæki viduliya ohuma oba idiriyē bæbalīmaṭa salasvannēya. (væssa usuḷana) ghana valākuḷuda ohuma ikut karannēya
Surah Ar-Rad, Verse 12
وَيُسَبِّحُ ٱلرَّعۡدُ بِحَمۡدِهِۦ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ مِنۡ خِيفَتِهِۦ وَيُرۡسِلُ ٱلصَّوَٰعِقَ فَيُصِيبُ بِهَا مَن يَشَآءُ وَهُمۡ يُجَٰدِلُونَ فِي ٱللَّهِ وَهُوَ شَدِيدُ ٱلۡمِحَالِ
heṇa haṅada ohugē praśaṁsāva gāyanā karannēya. (esēma) ohuṭa biya vī anit malāyikāvarunda ohuva suviśūddha karamin praśaṁsā karannāha. ohuma heṇa vædīmaṭa salasvā emagin ohu adahas karana ayaṭa pahara dennēya. (mesē tibiyadī) ovun allāh gæna (oba veta) tarka karannāha. ohu nam, (ovunṭa dan̆ḍuvam kirīmaṭa adahas kaḷahot ovunva) lessā yāmaṭa iḍa nodī itāmat śaktimat lesa allā ganneki
Surah Ar-Rad, Verse 13
لَهُۥ دَعۡوَةُ ٱلۡحَقِّۚ وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَسۡتَجِيبُونَ لَهُم بِشَيۡءٍ إِلَّا كَبَٰسِطِ كَفَّيۡهِ إِلَى ٱلۡمَآءِ لِيَبۡلُغَ فَاهُ وَمَا هُوَ بِبَٰلِغِهِۦۚ وَمَا دُعَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ إِلَّا فِي ضَلَٰلٖ
(api prārthanā kara) ārādhanā kirīmaṭa sudussā ohuya. kavurun ohuva misa, (anit vyāja devivarunṭa prārthanā kara) ārādhanā karannōda, ovunṭa ēvā kisima piḷiturak dennē næta. (allāh hæra, anit dæya ārādhanā karannangē upamāva) jalaya (ibē) tamangē kaṭaṭa yā yutuya yayi adahas kara tamangē dǣt (digahæra dōtin gena nobī) digahæragenama siṭinneku men ættēya. (eya ohu tamangē atvalin gena nobona turu ohugē) kaṭaṭa eya ḷan̆gā vannē næta. (vyāja devivarun veta) pratikṣēpa karannan karana prārthanāvan (mevæni) durmārgayak vaśayenma ættēya
Surah Ar-Rad, Verse 14
وَلِلَّهِۤ يَسۡجُدُۤ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ طَوۡعٗا وَكَرۡهٗا وَظِلَٰلُهُم بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ۩
ahashida bhūmiyehida æti dǣ siyalla (ēvā) kæmati vuvada, akamæti vuvada, allāhṭa hisa navā (anivāyadæyenma avanatama) vannēya. udēda, savasada ēvāyē sevaṇælida (ohugē aṇaṭa avanatava idiriyen hā pasupasin gaman karannēya)
Surah Ar-Rad, Verse 15
قُلۡ مَن رَّبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ قُلِ ٱللَّهُۚ قُلۡ أَفَٱتَّخَذۡتُم مِّن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَ لَا يَمۡلِكُونَ لِأَنفُسِهِمۡ نَفۡعٗا وَلَا ضَرّٗاۚ قُلۡ هَلۡ يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُ أَمۡ هَلۡ تَسۡتَوِي ٱلظُّلُمَٰتُ وَٱلنُّورُۗ أَمۡ جَعَلُواْ لِلَّهِ شُرَكَآءَ خَلَقُواْ كَخَلۡقِهِۦ فَتَشَٰبَهَ ٱلۡخَلۡقُ عَلَيۡهِمۡۚ قُلِ ٱللَّهُ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُوَ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّـٰرُ
(nabiyē! ovunṭa) “ahasda, bhūmiyada utpādanaya kara paripālanaya karannā kavarekda?”yi oba vimasanu. (eyaṭa ovun dena piḷitura kumakda?) obama (ovunṭa) “allāhya” yayi pavasanu. (esē tibiyadī) “ohuva hæra (vyāja devivirunva) ārakṣakayin vaśayen oba æra gannehuda? ēvā tamanṭama kisima hon̆dak hō narakak hō kirīmaṭa śaktiyak nomættan vaśayen siṭinnāha” yayida pavasanu. (pasuva ovunṭa) “andhayinda, æs peṇennanda samāna vannehuda? nætahot andhakārayada ālōkayada sama vannēda?”yi vimasanu. nætahot “ovun allāhṭa samānayan karamin siṭina devivarun ohu utpādanaya kara æti dæya men dæyak utpādanaya kara ættehuda?” (yayida vimasanu mænava!) esē nam, (melova) utpādanaya kaḷa aya (kavurunda yanna) ovun atarē sæka æti vī tikhennaṭa iḍa æta. (esēda, næta noveda! ebævin ovungen) oba mesē vimasanu: “(melovehi æti) sǣma dæyakma utpādanaya kaḷa aya allāhya. ohu ek keneki! (ohuṭa samānayak hō sahāyayek hō næta). ohuma (lovehi æti siyalla) yaṭahat pahat kara pālanaya karannāya”
Surah Ar-Rad, Verse 16
أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَسَالَتۡ أَوۡدِيَةُۢ بِقَدَرِهَا فَٱحۡتَمَلَ ٱلسَّيۡلُ زَبَدٗا رَّابِيٗاۖ وَمِمَّا يُوقِدُونَ عَلَيۡهِ فِي ٱلنَّارِ ٱبۡتِغَآءَ حِلۡيَةٍ أَوۡ مَتَٰعٖ زَبَدٞ مِّثۡلُهُۥۚ كَذَٰلِكَ يَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡحَقَّ وَٱلۡبَٰطِلَۚ فَأَمَّا ٱلزَّبَدُ فَيَذۡهَبُ جُفَآءٗۖ وَأَمَّا مَا يَنفَعُ ٱلنَّاسَ فَيَمۡكُثُ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ كَذَٰلِكَ يَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَالَ
ohuma valākuḷen væssa væsīmaṭa salasvannēya. (eya vasina) jalayaṭa sarilana sē (kuḍā hā viśāla) æḷa, edāḷaval sē galā basinnēya. (ema æḷa mārgayanhi) gaṁvaturavala peṇa, pāvena sē osavāgena gaman karannēya. (mesēma) ābharaṇa san̆dahā hō nætahot venat bhāṇḍa san̆dahā hō (lōha varga) giṇnehi tabā uṇu karana viṭadīda evæni (apavitra) peṇa pāvennēya. satyayaṭada asatyayaṭada allāh meya upamāvak vaśayen pavasannēya. mandayat (apavitra) peṇa nam, prayōjanayak nomætiva (æti bævin) vināśa vī (sæn̆gavī) yannēya. minisunṭa prayōjanayak at kara dena dæyama bhūmiyehi (ēkarāśī kara tabā) sthīrava ættēya. mesēma (aviśvāsavantayinva apavitra peṇa valaṭada, viśvāsavantayinva bhūmiyehi ēkarāśī kara tabā æti prayōjanayak gena dena vastūnṭada upamā kara) allāh udāharaṇayan pavasannēya
Surah Ar-Rad, Verse 17
لِلَّذِينَ ٱسۡتَجَابُواْ لِرَبِّهِمُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَٱلَّذِينَ لَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُۥ لَوۡ أَنَّ لَهُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا وَمِثۡلَهُۥ مَعَهُۥ لَٱفۡتَدَوۡاْ بِهِۦٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ سُوٓءُ ٱلۡحِسَابِ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
kavurun tamangē deviyangē ārādhanāva bāra gannōda, ovunṭa (eya) sampūrṇayenma hon̆dak vannēya. tavada kavurun ohugē ārādhanāvaṭa piḷituru nodennōda, eya ovunṭa (napurak vanu æta. mandayat) bhūmiyehi æti vastūn siyalla ayitiva tibī ē samaga evæni tavat paṁguvakda (ovun veta) tibī, (paralovadī ovunṭa læbiya hæki dan̆ḍuvamen bērīmaṭa) mē siyalla taman venuven vandi vaśayen dennaṭama kæmati vannāha. (ehet eya sidu vana kāraṇāvak nova! tavada) ovun veta itāmat daruṇu lesa praśna karanu labanu æta. ovun ræen̆dana sthānaya nirayayi. eya itāmat napuru vāsasthānayaki
Surah Ar-Rad, Verse 18
۞أَفَمَن يَعۡلَمُ أَنَّمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ ٱلۡحَقُّ كَمَنۡ هُوَ أَعۡمَىٰٓۚ إِنَّمَا يَتَذَكَّرُ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
obagē deviyan visin obaṭa pahaḷa karana lada (dharmaya, eya) satyaya yayi sthīra vaśayen viśvāsa karannā (æs peṇīma sin̆dī giya) andhayāṭa sama vannēda? (esē vannē næta). niyata vaśayenma (memagin) hon̆da ovadan labā gannan buddhimatunya
Surah Ar-Rad, Verse 19
ٱلَّذِينَ يُوفُونَ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ وَلَا يَنقُضُونَ ٱلۡمِيثَٰقَ
ovun (kebann̆dandayat) allāh veta dun poronduva pūraṇa vaśayen iṭu karanavā misa, (taman kara gat) givisuma bin̆da damannē næta
Surah Ar-Rad, Verse 20
وَٱلَّذِينَ يَصِلُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيَخۡشَوۡنَ رَبَّهُمۡ وَيَخَافُونَ سُوٓءَ ٱلۡحِسَابِ
tavada ovun allāh ēkarāśī kara tabannaṭa yayi aṇa karana lada dæyada, ēkarāśī kara tabanu æta. tamangē deviyanṭa biya vī da kaṭayutu karanu æta. (viniścaya dinadī vimasanu labana) daruṇu praśna gæna (sǣma viṭama) biya veminma siṭinu æta
Surah Ar-Rad, Verse 21
وَٱلَّذِينَ صَبَرُواْ ٱبۡتِغَآءَ وَجۡهِ رَبِّهِمۡ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ وَيَدۡرَءُونَ بِٱلۡحَسَنَةِ ٱلسَّيِّئَةَ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عُقۡبَى ٱلدَّارِ
tavada ovun tama deviyangē somnasa illā (kumana duk gæhæṭa vuvada, ivasīmen yutuva) vin̆da darā ganu æta. salātayada nokaḍavā iṭu karanu æta. api ovunṭa labā dun dæyen rahasinda, prasiddhiyēda (dæhæmi mārgayehi) viyadam karanu æta. pin æti dæya at karagena, pāpatara dæyen væḷakī siṭinu æta. mevænnanṭa (paralovadī) hon̆da vāsasthāna æta. (enam sthīra vū svargaya phalavipāka vaśayen lækhenu æta)
Surah Ar-Rad, Verse 22
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا وَمَن صَلَحَ مِنۡ ءَابَآئِهِمۡ وَأَزۡوَٰجِهِمۡ وَذُرِّيَّـٰتِهِمۡۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَدۡخُلُونَ عَلَيۡهِم مِّن كُلِّ بَابٖ
sthīra vū svargayanhi movunda, hon̆da gati pævatum æti movungē piyavarunda, movungē vallabhayanda, movungē paramparāvē daruvanda ætuḷu vanu æta. sǣma edāraṭuvakinma malāyikāvarun movun veta pæmiṇa
Surah Ar-Rad, Verse 23
سَلَٰمٌ عَلَيۡكُم بِمَا صَبَرۡتُمۡۚ فَنِعۡمَ عُقۡبَى ٱلدَّارِ
(movunṭa) “oba (obagē jīvita kālayehi amārukam) vin̆da darāgat hētuven obaṭa śāntiya hā samādānayada at vēvā! (obagē mema) avasan nivasa itāmat hon̆da ekak bavaṭa pat viya” (yayi pavasanu æta)
Surah Ar-Rad, Verse 24
وَٱلَّذِينَ يَنقُضُونَ عَهۡدَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مِيثَٰقِهِۦ وَيَقۡطَعُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱللَّعۡنَةُ وَلَهُمۡ سُوٓءُ ٱلدَّارِ
kavurun allāh veta dun poronduva -eya sthīra kaḷa pasuda- kaḍa karannōda ovunṭada, kavurun allāh ēkarāśī kara tabana lesaṭa aṇa karana læbū dæya venkara damannōda ovunṭada, kavurun bhūmiyehi aparādha karamin særi sarannōda ovunṭada, (deviyangē) śāpayama at vanu æta. tavada ovunṭa itāmat napuru nivesada (piḷiyela kara) ættēya
Surah Ar-Rad, Verse 25
ٱللَّهُ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ وَفَرِحُواْ بِٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا فِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِلَّا مَتَٰعٞ
allāh taman kæmati ayaṭa apramāṇava labā dennēya. (taman kæmati ayaṭa) sīmā sahitavada labā dennēya. ehet (pratikṣēpa karannan) melova jīvitaya maginma satuṭaṭa pat vannāha. melova jīvitaya nam, paralova samaga (sasan̆dā balana viṭa) itāmat alpa dæyak misa, vena kisivak næta
Surah Ar-Rad, Verse 26
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِيٓ إِلَيۡهِ مَنۡ أَنَابَ
(nabiyē!) mema pratikṣēpa karannan (apagē dutayā vana obava genahæra dakvamin) “mohu kerehi mohugē deviyan vetin (api kæmati ākārayaṭa) kumak hō sādhakayak pahaḷa kaḷa yutu novēda?”yi pavasannāha. (eyaṭa) oba mesē pavasanu: “niyata vaśayenma allāh (dan̆ḍuvam kirīmaṭa) adahas karana ayava, væradi mārgayehi athæra damannēya. sampurṇayenma ohu desaṭama siṭinnanva ṛju mārgayehi ætuḷu karannēya”
Surah Ar-Rad, Verse 27
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَتَطۡمَئِنُّ قُلُوبُهُم بِذِكۡرِ ٱللَّهِۗ أَلَا بِذِكۡرِ ٱللَّهِ تَطۡمَئِنُّ ٱلۡقُلُوبُ
ættenma viśvāsaya tabā siṭinnan ovunya. (ovun idiriyē) allāhgē śūddha vū nāmaya matak karanu læbuvahot ovungē hṛdayan sǣhīmaṭa pat vannēya. (mandayat) allāhgē śūddha vū nāmaya matak kirīma magin (satya viśvāsavantayingē) hṛdayan niyata vaśayenma tṛptiyaṭa pat vanu æta yanna (nabiyē! oba) dæna ganu (mænava)
Surah Ar-Rad, Verse 28
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ طُوبَىٰ لَهُمۡ وَحُسۡنُ مَـَٔابٖ
kavurun viśvāsaya tabamin siṭina atara dæhæmi kriyāvanda karamin siṭinnōda, ovunṭama hon̆da bhāgyayada, hon̆da vāsasthānada æta
Surah Ar-Rad, Verse 29
كَذَٰلِكَ أَرۡسَلۡنَٰكَ فِيٓ أُمَّةٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهَآ أُمَمٞ لِّتَتۡلُوَاْ عَلَيۡهِمُ ٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ وَهُمۡ يَكۡفُرُونَ بِٱلرَّحۡمَٰنِۚ قُلۡ هُوَ رَبِّي لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُ وَإِلَيۡهِ مَتَابِ
(nabiyē! mīṭa pera api dūtayin bohomayak denāva yævū) mē andamaṭama obavada api (apagē dutayā vaśayen) ek samuhayak veta yævuvemu. movungen perada (movungen) vividha samuhayan ikutva gos ættāha. (dīrgha kālayak tissē ovun veta kisima dutayeku nopæmi‚yēya). ebævin api obaṭa vahī magin dænum dena dæya movunṭa oba samudīraṇaya kara penvā denu. ehet movun nam, (obava pratikṣēpa karanavā pamaṇak nova, taman kerehi anēka varaprasādayan pahaḷa karana lada asīmita dayāḷu vana) rahmānvama pratikṣēpa karannāha! oba (ovunṭa) mesē pavasanu: “ohuya magē deviyan; ohu hæra næmadumaṭa yutteku vena kisivekut næta. ohuvama mā viśvāsa karannemi. ohu vetama mā āpasu yannemi”
Surah Ar-Rad, Verse 30
وَلَوۡ أَنَّ قُرۡءَانٗا سُيِّرَتۡ بِهِ ٱلۡجِبَالُ أَوۡ قُطِّعَتۡ بِهِ ٱلۡأَرۡضُ أَوۡ كُلِّمَ بِهِ ٱلۡمَوۡتَىٰۗ بَل لِّلَّهِ ٱلۡأَمۡرُ جَمِيعًاۗ أَفَلَمۡ يَاْيۡـَٔسِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَن لَّوۡ يَشَآءُ ٱللَّهُ لَهَدَى ٱلنَّاسَ جَمِيعٗاۗ وَلَا يَزَالُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ تُصِيبُهُم بِمَا صَنَعُواْ قَارِعَةٌ أَوۡ تَحُلُّ قَرِيبٗا مِّن دَارِهِمۡ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ وَعۡدُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُخۡلِفُ ٱلۡمِيعَادَ
(nabiyē! api movunṭa meya hæra vena) yamkisi kurānayak pahaḷa kara, emagin kan̆du seḷavīmaṭa hō nætahot emagin bhūmiya kǣli kǣlivalaṭa kæḍī yāmaṭa hō nætahot miya giya ayava katā kirīmaṭa salasvā hō tibuṇā vuvada, (movun viśvāsa karannēma næta). ehet siyalū kāraṇāvan allāhṭama ayitiya! ebævi allāh adahas kara tibunē nam, minisun siyallanvama ṛju mārgayehi ætuḷu kirīmaṭa iḍa tibuṇi yanna gæna viśvāsavantayin sǣhīmaṭa pat vuyē nædda? pratikṣēpa karannanva ovungē (napuru) kāraṇāvangē hētuven (ovun tigæssena suḷu) yamkisi (vēdanā gena dena) siduvīmak ovun veta anivāyadæyenma pæmiṇa sēndu vanu æta. nætahot ovungē vāsasthānaya samīpayehi hō (evæni siduvīm) sidu veminma pævatemin tibiyadī (‘oba jayagrahaṇaya karannehuya’ yayi obaṭa kiyanu læbū) allāhgē poronduva anivāyadæyenma iṭu vanu æta. niyata vaśayenma allāh (tamangē) poronduvehi værada yannē næta
Surah Ar-Rad, Verse 31
وَلَقَدِ ٱسۡتُهۡزِئَ بِرُسُلٖ مِّن قَبۡلِكَ فَأَمۡلَيۡتُ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ ثُمَّ أَخَذۡتُهُمۡۖ فَكَيۡفَ كَانَ عِقَابِ
(nabiyē!) obaṭa pera (pæmi‚ apagē) dūtayin bohomayak denāda (mē andamaṭama) niyata vaśayenma samaccalayaṭa lak karanu læbūha. (ovunva) pratikṣēpa kaḷa ayavada (evelēma dan̆ḍuvam nokara) mā kal dī athæra dæmuvemi. ehet pasuva mā ovunva allā gattemi. (apagē) dan̆ḍuvama kesē tibuṇēda (yanna sitā balanu mænava)
Surah Ar-Rad, Verse 32
أَفَمَنۡ هُوَ قَآئِمٌ عَلَىٰ كُلِّ نَفۡسِۭ بِمَا كَسَبَتۡۗ وَجَعَلُواْ لِلَّهِ شُرَكَآءَ قُلۡ سَمُّوهُمۡۚ أَمۡ تُنَبِّـُٔونَهُۥ بِمَا لَا يَعۡلَمُ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَم بِظَٰهِرٖ مِّنَ ٱلۡقَوۡلِۗ بَلۡ زُيِّنَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ مَكۡرُهُمۡ وَصُدُّواْ عَنِ ٱلسَّبِيلِۗ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِنۡ هَادٖ
ohu nam, sǣma ātmayakma karana sǣma dæyakma hon̆din danneki. ovun nam, (vyāja devivarunva) allāhṭa samānayan vaśayen tabannāha! (mevæni væradikaruvanva dan̆ḍuvam nokara athæra damanu ætda? nabiyē! oba ovunṭa “oba pavasana devivarun ættenma ohuṭa samānayan vaśayen tibuṇē nam) ēvāyē nam oba pavasanu. nætahot bhūmiyehi (ohuṭa samānayan vaśayen dæyak tibī eya) ohu nodænuvatva tibī, ē gæna oba ohuṭa dænum dennehuda? nætahot (oba pavasana dæya, satyayen tora) puhu vadan pamaṇakda?”yi vimasanu. mevāyen kisivak næta! mema pratikṣēpa karannanṭa ovungē kumantraṇayanma alaṁkāravat kara penvana ladī. (ebævinma ovun) ṛju mārgayenda vaḷakvanu læbūha. kavurunva (ohugē pāpayanhi hētuven) allāh væradi mārgayehi athæra dæmuvēda, ohuva ṛju mārgayehi ætuḷu kaḷa hæki kisivekut næta
Surah Ar-Rad, Verse 33
لَّهُمۡ عَذَابٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَشَقُّۖ وَمَا لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن وَاقٖ
ovunṭa melova jīvitayehida dan̆ḍuvam æta. (paralovehida dan̆ḍuvam æta. ehet ovunṭa) paralovadī lækhena dan̆ḍuvam nam, itāmat daruṇuya. allāh vetin ovunva bērā gannan kisivekut næta
Surah Ar-Rad, Verse 34
۞مَّثَلُ ٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ أُكُلُهَا دَآئِمٞ وَظِلُّهَاۚ تِلۡكَ عُقۡبَى ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْۚ وَّعُقۡبَى ٱلۡكَٰفِرِينَ ٱلنَّارُ
pariśūddhavantayinṭa porondu dena lada svargayehi tatvaya nam, ehi diya daharā sadākal galaminma ættēya. ehi (ovunṭa) lækhena āhāra (kisidāka novæḷækvena) sthīra ēvāya. ehi sevaṇæli (ē akārayaṭama sthīraya). meyayi bhaya bhaktikayingē avasānaya vannē. pratikṣēpa karannangē avasānaya nam nirayayi
Surah Ar-Rad, Verse 35
وَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَفۡرَحُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَۖ وَمِنَ ٱلۡأَحۡزَابِ مَن يُنكِرُ بَعۡضَهُۥۚ قُلۡ إِنَّمَآ أُمِرۡتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱللَّهَ وَلَآ أُشۡرِكَ بِهِۦٓۚ إِلَيۡهِ أَدۡعُواْ وَإِلَيۡهِ مَـَٔابِ
(nabiyē! pera) api kavurun haṭa dharma dī ættemuda, ovun obaṭa pahaḷa karana lada (mema dharmaya) gæna satuṭaṭa pat vannāha. ehet mema (dharmayehi) samaharak pratikṣēpa karana samuhayanda ovungen æta. ebævin oba (ovungen) “allāhṭa kisivak samānayan notabā ohu ek kenekuvama mā namadina men aṇa karanu læba ættēya. (obava) mā ohu vetama ārādhanā karannemi. mamat ohu vetama yannemi” yayi pavasanu mænava
Surah Ar-Rad, Verse 36
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَٰهُ حُكۡمًا عَرَبِيّٗاۚ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم بَعۡدَ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَكَ مِنَ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا وَاقٖ
(nabiyē! oba hon̆din dæna ganu pi‚sa) arābi (basin) nīti rīti aḍaṁgu ekak vaśayen eya (vivaraṇaya kara) pahaḷa kaḷemu. ebævin (vahī magin) obaṭa (śūddha vū kurānaya) gnānaya læbuṇāyin pasuvada, oba ovungē kæmætta anugamanaya kaḷahot allāhgē sannidhānayehi obava bērā gænīmaṭa hō (obaṭa) udav kirimaṭa hō kisiveku nomæta
Surah Ar-Rad, Verse 37
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا رُسُلٗا مِّن قَبۡلِكَ وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَذُرِّيَّةٗۚ وَمَا كَانَ لِرَسُولٍ أَن يَأۡتِيَ بِـَٔايَةٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ لِكُلِّ أَجَلٖ كِتَابٞ
(nabiyē!) niyata vaśayenma api obaṭa perada dūtayin bohomayak denāva yavā ættemu. (oba menma) ovunṭada am̆bu daruvanda dī tibunemu. (ebævin obaṭa am̆bu daruvan tibīma gæna movun dōs pavarannaṭa iḍa næta). tavada allāhgē anumætiyen tora kisima dūtayeku kisima sādhakayak gena ēmaṭa iḍa næta. (ohu manakkalpita kara tibū) sǣma dæyakaṭama kāla avakāśayak (san̆dahan kara) liyanu læba ættēya. (eya niyamita kāla avakāśayaṭa kaḷin pæmiṇennēda næta; pasuva pæmiṇennēda næta)
Surah Ar-Rad, Verse 38
يَمۡحُواْ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُ وَيُثۡبِتُۖ وَعِندَهُۥٓ أُمُّ ٱلۡكِتَٰبِ
ehet ohu (ehi) adahas kaḷa dæya vināśa kara damanu æta. (ohu adahas kaḷa dæya) sthīra karada harinu æta. (siyallaṭama) mūlika saṭahana ohugē sannidhānayehi æta. (ē anuva siyalū kāraṇāvan noværadī sidu vanu æta)
Surah Ar-Rad, Verse 39
وَإِن مَّا نُرِيَنَّكَ بَعۡضَ ٱلَّذِي نَعِدُهُمۡ أَوۡ نَتَوَفَّيَنَّكَ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُ وَعَلَيۡنَا ٱلۡحِسَابُ
(nabiyē!) ovunṭa (pæmiṇenu æta yayi) api porondu dena lada (dan̆ḍuvam valin) samaharak (oba jīvatun atara siṭiyadīma) obagē dǣsvalin dakina sē sidu kaḷā vuvada, nætahot (eya pæmiṇīmaṭa pera) api obava atpat kara gattā vuvada, (ē gæna oba duk novanu!) obagē yutukama nam, dūta mehevara gena gos sēndu kirīmaya! (ovun vetin ehi) gaṇanaya kirīma apagē yutukama vannēya
Surah Ar-Rad, Verse 40
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا نَأۡتِي ٱلۡأَرۡضَ نَنقُصُهَا مِنۡ أَطۡرَافِهَاۚ وَٱللَّهُ يَحۡكُمُ لَا مُعَقِّبَ لِحُكۡمِهِۦۚ وَهُوَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
(ovun vāsaya karana) bhūmiyehi varga pramāṇaya ēvāyē avaṭa pradēśayen niyata vaśayenma api (krama kramayen) aḍu karamin siṭinu ovun nodækkehuda? allāhma tīnduva diya hæki ayayi. ohugē tīnduva væḷækviya hæki kisivekut næta. ohu praśna kirīmehi itāmat kaḍisaravantayeki
Surah Ar-Rad, Verse 41
وَقَدۡ مَكَرَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَلِلَّهِ ٱلۡمَكۡرُ جَمِيعٗاۖ يَعۡلَمُ مَا تَكۡسِبُ كُلُّ نَفۡسٖۗ وَسَيَعۡلَمُ ٱلۡكُفَّـٰرُ لِمَنۡ عُقۡبَى ٱلدَّارِ
(nabiyē!) movunṭa pera siṭiyavunda (apagē dutayinṭa viruddhava mē andamaṭama) kumantraṇa bohomayak karamin siṭiyaha. ehet kumantraṇa siyalla allāh veta pæṭaḷī yanu æta. (mandayat) sǣma ātmayakma karanu labana (kumantraṇa) siyalla ohu (niyata vaśayenma) hon̆din dannēya. ebævin avasāna tīnduva kā haṭa (hon̆dak vaśayen ættēdæyi) yanna mema pratikṣēpa karannan itāmat ikmanin dæna gannāha
Surah Ar-Rad, Verse 42
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَسۡتَ مُرۡسَلٗاۚ قُلۡ كَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡ وَمَنۡ عِندَهُۥ عِلۡمُ ٱلۡكِتَٰبِ
(nabiyē!) “oba (deviyan visin) yavanu læbū dūtayeku nova” yayi mema pratikṣēpa karannan pavasannāha. (eyaṭa ovunṭa “mē gæna) maṭat obaṭat atarē allāhda, dharma gnānaya himi ayada pramāṇavat sākṣikaruvan vannāha” yayi pavasanu mænava
Surah Ar-Rad, Verse 43