Surah An-Nahl - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
أَتَىٰٓ أَمۡرُ ٱللَّهِ فَلَا تَسۡتَعۡجِلُوهُۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
Sarvaśrēṣṭha allāhacā ādēśa yē'ūna pōhōcalā, ātā yācī ghā'ī mājavū nakā samasta pavitratā tyācyāsāṭhī āhē, tō sarvānta mahāna āhē, tyā sarvāmpēkṣā jyānnā hē allāhacyā javaḷa bhāgīdāra asalyācē sāṅgatāta
Surah An-Nahl, Verse 1
يُنَزِّلُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ بِٱلرُّوحِ مِنۡ أَمۡرِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦٓ أَنۡ أَنذِرُوٓاْ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنَا۠ فَٱتَّقُونِ
Tōca phariśtyānnā āpalī vahayī (prakāśanā) dē'ūna āpalyā ādēśādvārē āpalyā dāsāmpaikī, jyācyāvara icchitō utaravitō, yāsāṭhī kī, tumhī, lōkānnā sacēta karāvē kī mājhyāśivāya dusarā kōṇīhī upāsanēsa pātra nāhī, yāstava tumhī mājhē bhaya rākhā
Surah An-Nahl, Verse 2
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ تَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
Tyānēca ākāśānnā āṇi dharatīlā satyāsaha nirmāṇa kēlē. Tō tara tyāhūna uccatama āhē jē anēkēśvaravādī karatāta
Surah An-Nahl, Verse 3
خَلَقَ ٱلۡإِنسَٰنَ مِن نُّطۡفَةٖ فَإِذَا هُوَ خَصِيمٞ مُّبِينٞ
Tyānē mānavānnā vīryāpāsūna nirmāṇa kēlē, maga tō ughaḍa bhāṇḍakhōra banalā
Surah An-Nahl, Verse 4
وَٱلۡأَنۡعَٰمَ خَلَقَهَاۖ لَكُمۡ فِيهَا دِفۡءٞ وَمَنَٰفِعُ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
Tyānēca janāvarē nirmāṇa kēlīta, jyāta tumacyāsāṭhī uṣṇatā dēṇārē kapaḍē āhēta. Itarahī anēka phāyadē āhēta āṇi kāhī tumacyā khāṇyāsāṭhī upayōgī paḍatāta
Surah An-Nahl, Verse 5
وَلَكُمۡ فِيهَا جَمَالٌ حِينَ تُرِيحُونَ وَحِينَ تَسۡرَحُونَ
Āṇi tyān̄cyāta tumacyāsāṭhī śōbhāhī āhē jēvhā tyānnā cārūna āṇāla tēvhāhī āṇi jēvhā cāraṇyāsāṭhī n'yāla tēvhāhī
Surah An-Nahl, Verse 6
وَتَحۡمِلُ أَثۡقَالَكُمۡ إِلَىٰ بَلَدٖ لَّمۡ تَكُونُواْ بَٰلِغِيهِ إِلَّا بِشِقِّ ٱلۡأَنفُسِۚ إِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Āṇi tē tumacē ōjhē tyā śaharāmparyanta ucalūna nētāta, jithē tumhī jīva ardhā kēlyāvinā pōhacū śakata navhatē. Niḥsanśaya, tumacā pālanakartā atiśaya snēhaśīla āṇi khūpa khūpa dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nahl, Verse 7
وَٱلۡخَيۡلَ وَٱلۡبِغَالَ وَٱلۡحَمِيرَ لِتَرۡكَبُوهَا وَزِينَةٗۚ وَيَخۡلُقُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Āṇi ghōḍyānnā, khaccarānnā, gāḍhavānnā (tyānēca nirmāṇa kēlē) yāsāṭhī kī tumhī tyānnā vāhanācyā svarūpāta vāparāta āṇāvē āṇi tē śōbhā sajāvaṭīcē sādhanahī āhēta. Itarahī tō aśā vastū nirmāṇa karatō, jyā tumhī jāṇata nāhīta
Surah An-Nahl, Verse 8
وَعَلَى ٱللَّهِ قَصۡدُ ٱلسَّبِيلِ وَمِنۡهَا جَآئِرٞۚ وَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ
Āṇi allāhaparyanta pōhacaṇyācā mārga saraḷa mārga āhē āṇi kāhī vākaḍē mārgahī āhēta āṇi tyānē icchilē asatē tara tumhā sarvānnā saraḷa mārgāsa lāvalē asatē
Surah An-Nahl, Verse 9
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗۖ لَّكُم مِّنۡهُ شَرَابٞ وَمِنۡهُ شَجَرٞ فِيهِ تُسِيمُونَ
Tōca tumacyā phāyadyākaritā ākāśātūna parjan'ya vr̥ṣṭī karatō jē tumhī pītā hī āṇi tyādvārē ugavalēlyā jhāḍānnā tumhī āpalyā janāvarānnanā cāratāta
Surah An-Nahl, Verse 10
يُنۢبِتُ لَكُم بِهِ ٱلزَّرۡعَ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلنَّخِيلَ وَٱلۡأَعۡنَٰبَ وَمِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
Yācyācadvārē tō tumacyāsāṭhī śētī āṇi jaitūna āṇi khajūra āṇi drākṣa va sarva prakāracī phaḷē ugavitō. Niḥsanśaya, cintana karaṇāṟyā lōkānsāṭhī yāta mōṭhyā niśāṇyā āhēta
Surah An-Nahl, Verse 11
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ وَٱلنُّجُومُ مُسَخَّرَٰتُۢ بِأَمۡرِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
Āṇi tyānēca rātra āṇi divasālā āṇi sūrya va candrālā tumacyā sēvēta lāvalē āhē āṇi tārē dēkhīla tyācyāca hukumācyā adhīna āhēta. Niḥsanśaya, yāta bud'dhimānāṅkaritā anēka prakāracyā niśāṇyā āhēta
Surah An-Nahl, Verse 12
وَمَا ذَرَأَ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهُۥٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ
Āṇi itarahī (vividha prakāracyā) anēka raṅga rūpa asalēlyā vastū tyānē tumacyāsāṭhī dharatīta pasaravūna ṭhēvalyā āhēta. Niḥsanśaya, bōdha prāpta karaṇāṟyāṅkaritā yāta mōṭhyā jabaradasta niśāṇyā āhēta
Surah An-Nahl, Verse 13
وَهُوَ ٱلَّذِي سَخَّرَ ٱلۡبَحۡرَ لِتَأۡكُلُواْ مِنۡهُ لَحۡمٗا طَرِيّٗا وَتَسۡتَخۡرِجُواْ مِنۡهُ حِلۡيَةٗ تَلۡبَسُونَهَاۖ وَتَرَى ٱلۡفُلۡكَ مَوَاخِرَ فِيهِ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Āṇi samudrānnāhī tumacyā adhīna karūna ṭhēvalē āhē kī tumhī yātūna nighālēlē tājē mānsa khāvē āṇi yātūna āpalyā aṅgāvara ghālaṇyākaritā dāginē kāḍhū śakāvē, āṇi tumhī pāhāla kī nāvā yāta pāṇyālā cirata cālatāta āṇi yāsāṭhīhī kī tumhī tyācyā kr̥pēcā śōdha ghyāvā āṇi sambhavataḥ tumhī kr̥tajñatāhī vyakta karāvī
Surah An-Nahl, Verse 14
وَأَلۡقَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِكُمۡ وَأَنۡهَٰرٗا وَسُبُلٗا لَّعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
Āṇi tyānē dharatīvara parvata gāḍalē āhēta, yāsāṭhī kī tinē tumacyāsaha halū nayē āṇi nadyā va mārga banavilē, yāsāṭhī kī tumhī uddiṣṭāprata pōhacāvē
Surah An-Nahl, Verse 15
وَعَلَٰمَٰتٖۚ وَبِٱلنَّجۡمِ هُمۡ يَهۡتَدُونَ
Dusaṟyāhī anēka niśāṇyā (nirdhārīta kēlyā) āṇi tāṟyāndvārēhī lōka mārga prāpta karūna ghētāta
Surah An-Nahl, Verse 16
أَفَمَن يَخۡلُقُ كَمَن لَّا يَخۡلُقُۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
Tara kāya tō, jō nirmāṇa karatō, tyācyā samāna āhē, jō nirmāṇa karū śakata nāhī? Kāya tumhī kadhīca vicāra karīta nāhī
Surah An-Nahl, Verse 17
وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āṇi jara tumhī allāhacyā dēṇagyān̄cā hiśōba (gaṇanā) karū pāhāla tara tumhī tō kadhīca karū śakata nāhī. Niḥsanśaya, allāha mōphā māpha karaṇārā dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nahl, Verse 18
وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُسِرُّونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
Āṇi jē kāhī tumhī lapavāla kinvā ughaḍa karāla, allāha sarva kāhī jāṇatō
Surah An-Nahl, Verse 19
وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ
Āṇi sarvaśrēṣṭha allāhakhērīja jyānnā hē lōka pukāratāta tē kōṇatīhī vastū nirmāṇa karū śakata nāhī, ulaṭa hē svataḥ nirmāṇa kēlē gēlē āhēta
Surah An-Nahl, Verse 20
أَمۡوَٰتٌ غَيۡرُ أَحۡيَآءٖۖ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
Mēlēlē āhēta, jivanta nāhīta. Tyānnā tara hēhī māhīta nāhī kī kēvhā (jivanta karūna) uṭhavalē jātīla
Surah An-Nahl, Verse 21
إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۚ فَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ قُلُوبُهُم مُّنكِرَةٞ وَهُم مُّسۡتَكۡبِرُونَ
Tumhā sarvān̄cā mābūda (upāsya) kēvaḷa allāha ēkaṭā āhē, āṇi ākhiratavara īmāna na rākhaṇāṟyān̄cī manē bhraṣṭa āhēta. Āṇi tē svataḥ garviṣṭha āhēta
Surah An-Nahl, Verse 22
لَا جَرَمَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡتَكۡبِرِينَ
Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha, tyā pratyēka gōṣṭīlā, jilā tē lapavitāta āṇi jilā jāhīra karatāta, cāṅgalyā prakārē jāṇatō. Allāha ghamēṇḍī lōkānnā pasanta karīta nāhī
Surah An-Nahl, Verse 23
وَإِذَا قِيلَ لَهُم مَّاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡ قَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Āṇi tyānnā jēvhā vicāralē jātē kī tumacyā pālanakartyānē kāya avatarīta kēlē āhē, tēvhā uttara dētāta kī pūrvīcyā lōkān̄cyā kathā kahāṇyā āhēta
Surah An-Nahl, Verse 24
لِيَحۡمِلُوٓاْ أَوۡزَارَهُمۡ كَامِلَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَمِنۡ أَوۡزَارِ ٱلَّذِينَ يُضِلُّونَهُم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۗ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ
(Yācāca pariṇāma asēla) kī kayāmatacyā divaśī hē lōka āpalyā pūrṇa ōjhyāsaha, tyān̄cyā ōjhyācēhī bhāgīdāra ṭharatīla, jyānnā jñānāvinā pathabhraṣṭa karīta rāhilē, pāhā tara kitī vāīṭa ōjhē ucalata āhēta
Surah An-Nahl, Verse 25
قَدۡ مَكَرَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَأَتَى ٱللَّهُ بُنۡيَٰنَهُم مِّنَ ٱلۡقَوَاعِدِ فَخَرَّ عَلَيۡهِمُ ٱلسَّقۡفُ مِن فَوۡقِهِمۡ وَأَتَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
Tyān̄cyā pūrvīcyā lōkānnīhī kāvēbājapaṇā kēlā. (Śēvaṭī) allāhanē tyān̄cyā (kaṭa-kārasthānācyā) gharānnā muḷā (pāyā) pāsūna ukhaḍūna ṭākalē āṇi tyān̄cyā (ḍōkyānvara) chata varūna kōsaḷalē āṇi tyān̄cyājava azāba (śikṣā-yātanā) aśā ṭhikāṇāhūna ālā, jē ṭhikāṇa tyān̄cyā dhyānīmanīhī navhatē
Surah An-Nahl, Verse 26
ثُمَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُخۡزِيهِمۡ وَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تُشَـٰٓقُّونَ فِيهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ إِنَّ ٱلۡخِزۡيَ ٱلۡيَوۡمَ وَٱلسُّوٓءَ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
Maga kayāmatacyā divaśīhī sarvaśrēṣṭha allāha tyānnā apamānita karīla āṇi pharmāvila kī mājhē tē bhāgīdāra kōṭhē āhēta, jyān̄cyāviṣayī tumhī laḍhata jhagaḍata hōtē. Jyānnā jñāna dilē gēlē hōtē, tē uttara dētīla kī āja tara inkāra karaṇāṟyānnā apamāna āṇi vā'īṭapaṇānē cāṅgalī miṭhī māralī
Surah An-Nahl, Verse 27
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡۖ فَأَلۡقَوُاْ ٱلسَّلَمَ مَا كُنَّا نَعۡمَلُ مِن سُوٓءِۭۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Tē lōka, jē āpalyā prāṇānvara julūma atyācāra karatāta, phariśtē jēvhā tyān̄cā prāṇa kāḍhū lāgatāta tēvhā tyā vēḷī tē jhukatāta kī āmhī vā'īṭa ācaraṇa karīta navhatō, kā nāhī? Allāha cāṅgalyā prakārē jāṇatō, jē kāhī tumhī karīta hōtē
Surah An-Nahl, Verse 28
فَٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَلَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
Tēvhā ātā tumhī nēhamī karīta jahannamacyā daravājātūna (jahannamamadhyē) pravēśa karā. Tara kitī vā'īṭa ṭhikāṇa āhē ghamēṇḍa karaṇāṟyān̄cē
Surah An-Nahl, Verse 29
۞وَقِيلَ لِلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ مَاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡۚ قَالُواْ خَيۡرٗاۗ لِّلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٞۚ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞۚ وَلَنِعۡمَ دَارُ ٱلۡمُتَّقِينَ
Āṇi allāhacē bhaya rākhaṇāṟyānnā vicāralē jātē kī tumacyā pālanakartyānē kāya avatarita kēlē āhē, tēvhā tē uttara dētāta kī uttamāta uttama. Jyā lōkānnī satkarmē kēlīta, tyān̄cyāsāṭhī yā jagāta bhalā'ī āhē, āṇi niḥsanśaya ākhiratacē ghara tara phāra uttama āhē. Āṇi kitī cāṅgalē ghara āhē, allāhacē bhaya rākhaṇāṟyān̄cē
Surah An-Nahl, Verse 30
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ لَهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَۚ كَذَٰلِكَ يَجۡزِي ٱللَّهُ ٱلۡمُتَّقِينَ
Sadaiva kāḷa rāhaṇāṟyā bāgāmmadhyē jātīla, jyān̄cyā khālī pravāha vāhata āhēta. Tē jē māgatīla tē tithē tyān̄cyāsāṭhī hajara asēla. Allāhacē bhaya rākhūna durācārāpāsūna dūra rāhaṇāṟyānnā allāha asāca mōbadalā pradāna karatō
Surah An-Nahl, Verse 31
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ طَيِّبِينَ يَقُولُونَ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Tē lōka, jyācā prāṇa phariśtē aśā avasthēta kāḍhatāta kī tē svaccha pavitra asāvēta, mhaṇatāta kī tumacyāsāṭhī salāmatīca salāmatī āhē. Āpalyā tyā karmān̄cyā mōbadalyāta jannatamadhyē jā, jē tumhī karīta hōtē
Surah An-Nahl, Verse 32
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ أَمۡرُ رَبِّكَۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَمَا ظَلَمَهُمُ ٱللَّهُ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
Kāya hē yāca gōṣṭīcī vāṭa pāhāta āhēta kī tyān̄cyājavaḷa phariśtē yāvēta kinvā tumacyā pālanakartyācā ādēśa yāvā? Tyā lōkānnīhī asēca kēlē, jē yān̄cyāpūrvī hō'ūna gēlēta. Allāhanē tyān̄cyāvara kōṇatāhī atyācāra kēlā nāhī, ulaṭa tē svataḥca āpalyā prāṇānvara atyācāra karīta rāhilē
Surah An-Nahl, Verse 33
فَأَصَابَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا عَمِلُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
Tēvhā tyān̄cyā duṣkarmān̄cā mōbadalā tyānnā miḷālā āṇi jyā gōṣṭīcī tē thaṭṭā uḍavita hōtē, tinē tyānnā yē'ūna ghēralē
Surah An-Nahl, Verse 34
وَقَالَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا عَبَدۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖ نَّحۡنُ وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ فَهَلۡ عَلَى ٱلرُّسُلِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
Āṇi anēkēśvaravādī mhaṇālē, jara allāhanē icchilē asatē tara āmhī āṇi āmacē vāḍavaḍīla tyācyākhērīja dusaṟyācē upāsaka jhālē nasatē, nā tyācyā hukumāvinā ēkhādyā vastūlā harāma (avaidha) ṭharavilē asatē. Hēca ācaraṇa tyān̄cyā pūrvīcyā lōkān̄cēhī rāhilē, tēvhā paigambarān̄cī jabābadārī kēvaḷa spaṣṭa sandēśa pōhacaviṇyācī āhē
Surah An-Nahl, Verse 35
وَلَقَدۡ بَعَثۡنَا فِي كُلِّ أُمَّةٖ رَّسُولًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱجۡتَنِبُواْ ٱلطَّـٰغُوتَۖ فَمِنۡهُم مَّنۡ هَدَى ٱللَّهُ وَمِنۡهُم مَّنۡ حَقَّتۡ عَلَيۡهِ ٱلضَّلَٰلَةُۚ فَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ
Āṇi āmhī pratyēka janasamūhāta paigambara pāṭhavilē kī (lōka hō!) Kēvaḷa allāhacī upāsanā karā āṇi tāgūta (allāhakhērījacī sarva asatya upāsyē) pāsūna dūra rāhā, tara kāhī lōkānnā allāhanē mārgadarśana pradāna kēlē āṇi kāhīnvara mārgabhraṣṭatā sid'dha jhālī. Ātā tumhī svataḥ dharatīvara hiṇḍūna phirūna pāhā kī khōṭē ṭharaviṇāṟyān̄cā śēvaṭa kasā jhālā
Surah An-Nahl, Verse 36
إِن تَحۡرِصۡ عَلَىٰ هُدَىٰهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَن يُضِلُّۖ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
Tarīhī tumhī tyānnā mārgadarśana lābhāvē aśī icchā bāḷagata rāhilē parantu allāha jyālā mārgabhraṣṭa karatō, tyālā sanmārga dākhavita nāhī, āṇi nā tyān̄cā kōṇī madatakartā asatō
Surah An-Nahl, Verse 37
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَا يَبۡعَثُ ٱللَّهُ مَن يَمُوتُۚ بَلَىٰ وَعۡدًا عَلَيۡهِ حَقّٗا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
Āṇi tē lōka mōṭhamōṭhyā śapathā ghē'ūna sāṅgatāta kī mēlēlyā lōkānnā allāha jivanta karaṇāra nāhī. Kā nāhī, (avaśya jivanta karēla) hā tara tyācā agadī saccā āṇi pakkā vāyadā āhē, parantu adhikānśa lōka jāṇata nāhīta
Surah An-Nahl, Verse 38
لِيُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي يَخۡتَلِفُونَ فِيهِ وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰذِبِينَ
Aśāsāṭhīhī kī, hē lōka jyā gōṣṭīta matabhēda karīta hōtē, tilā allāhanē spaṣṭa karūna sāṅgāvē āṇi yāsāṭhīhī inkāra karaṇāṟyānnī svataḥ āpaṇa khōṭē asalyācē jāṇūna ghyāvē
Surah An-Nahl, Verse 39
إِنَّمَا قَوۡلُنَا لِشَيۡءٍ إِذَآ أَرَدۡنَٰهُ أَن نَّقُولَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
Āmhī jēvhā ēkhādyā gōṣṭīcā irādā karatō, tēvhā āmhālā kēvaḷa itakēca sāṅgāvē lāgatē kī ghaḍūna yē āṇi tī gōṣṭa ghaḍūna yētē
Surah An-Nahl, Verse 40
وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ فِي ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا ظُلِمُواْ لَنُبَوِّئَنَّهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَكۡبَرُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
Āṇi jyā lōkānnī atyācāra sahana kēlyānantara, allāhacyā mārgāta dēśatyāga kēlā, āmhī tyānnā sarvānta uttama jāgā yā jagāta pradāna karū āṇi ākhiratacā mōbadalā tara atiśaya mōṭhā āhē. Lōkānnī hē jāṇūna ghētalē asatē tara kitī barē jhālē asatē
Surah An-Nahl, Verse 41
ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
Jyā lōkānnī dhīra sanyama rākhalā, āṇi āpalyā pālanakartyāvara bharōsā karīta rāhilē
Surah An-Nahl, Verse 42
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِمۡۖ فَسۡـَٔلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلذِّكۡرِ إِن كُنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
Āṇi tumacyā pūrvīhī āmhī puruṣānnāca (paigambara mhaṇūna) pāṭhavita rāhilō, jyān̄cyākaḍē vahayī (prakāśanā) avatarita karīta hōtō. Jara tumhī jāṇata nasāla tara jñānī lōkānnā vicārā
Surah An-Nahl, Verse 43
بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلزُّبُرِۗ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلذِّكۡرَ لِتُبَيِّنَ لِلنَّاسِ مَا نُزِّلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
Niśāṇyā āṇi granthānsaha. Hē smaraṇa (grantha) āmhī tumacyākaḍē avatarita kēlā āhē kī lōkāṅkaḍē jē utaravilē gēlē āhē, tumhī tyānnā tē spaṣṭapaṇē sāṅgāvē, kadācita tyānnī vicārā cintana karāvē
Surah An-Nahl, Verse 44
أَفَأَمِنَ ٱلَّذِينَ مَكَرُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن يَخۡسِفَ ٱللَّهُ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
Vā'īṭa kāvēbāja karaṇārē, kāya yā gōṣṭīpāsūna nirbhaya jhālē āhēta kī allāha tyānnā jaminīta dhasavūna ṭākīla kinvā tyān̄cyājavaḷa aśā ṭhikāṇāhūna azāba (śikṣā-yātanā) yāvī, jyā ṭhikāṇācī tyānnā śaṅkā āṇi kalpanāhī nasāvī
Surah An-Nahl, Verse 45
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ فِي تَقَلُّبِهِمۡ فَمَا هُم بِمُعۡجِزِينَ
Kinvā tyānnā cālatā phiratā dharūna ghyāvē, hē kōṇatyāhī prakārē allāhalā vivaśa (lācāra) karū śakata nāhī
Surah An-Nahl, Verse 46
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ عَلَىٰ تَخَوُّفٖ فَإِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٌ
Kinvā tyānnā bhaya dākhavūna pakaḍīta ghyāvē, niḥsanśaya tumacā pālanakartā mōṭhā karuṇāśīla āṇi mōṭhā dayāśīla āhē
Surah An-Nahl, Verse 47
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَىٰ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ يَتَفَيَّؤُاْ ظِلَٰلُهُۥ عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَٱلشَّمَآئِلِ سُجَّدٗا لِّلَّهِ وَهُمۡ دَٰخِرُونَ
Kāya tyānnī allāhacyā nirmitīpaikī kōṇālāhī pāhilē nāhī kī tyācī sāvalī ujavyā-ḍāvyā bājūkaḍē jhukūna allāhasamōra sajadā karatē, āṇi āpalī lācārī vyakta karatē
Surah An-Nahl, Verse 48
وَلِلَّهِۤ يَسۡجُدُۤ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن دَآبَّةٖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ
Āṇi niḥsanśaya, ākāśāmmadhīla āṇi dharatīcē samasta sajīva āṇi phariśtē, sarvaśrēṣṭha allāhasamōra sajadā karatāta āṇi kin̄citahī ghamēṇḍa karīta nāhī
Surah An-Nahl, Verse 49
يَخَافُونَ رَبَّهُم مِّن فَوۡقِهِمۡ وَيَفۡعَلُونَ مَا يُؤۡمَرُونَ۩
Āṇi āpalyā pālanakartyāśī, jō tyān̄cyāvaratī āhē, tharathara kāpata rāhatāta āṇi jō ādēśa miḷēla, tyācē pālana karaṇyāta magna rāhatāta
Surah An-Nahl, Verse 50
۞وَقَالَ ٱللَّهُ لَا تَتَّخِذُوٓاْ إِلَٰهَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِۖ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
Āṇi sarvaśrēṣṭha allāhanē sāṅgūna ṭākalē āhē kī dōna mābūda (upāsyē) banavū nakā. Mābūda tara tōca phakta ēkaṭā āhē, tēvhā tumhī sarva kēvaḷa mājhēca bhaya rākhā
Surah An-Nahl, Verse 51
وَلَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَهُ ٱلدِّينُ وَاصِبًاۚ أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَتَّقُونَ
Āṇi ākāśāmmadhyē āṇi dharatīta jē kāhī āhē, sarva tyācēca āhē, āṇi tyācīca upāsanā nēhamī anivārya āhē. Kāya tarīhī tumhī tyācyākhērīja dusaṟyān̄cē bhaya bāḷagatā
Surah An-Nahl, Verse 52
وَمَا بِكُم مِّن نِّعۡمَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ ثُمَّ إِذَا مَسَّكُمُ ٱلضُّرُّ فَإِلَيۡهِ تَجۡـَٔرُونَ
Āṇi tumacyājavaḷa jēvaḍhyā dēkhīla allāhacyā kr̥pā dēṇagyā āhēta sarva tyānēca pradāna kēlēlyā āhēta. Ātā jēvhā dēkhīla tumhālā ēkhādī kaṣṭa-yātanā ālyāsa tyācyācakaḍē du'ā-prārthanā karatā
Surah An-Nahl, Verse 53
ثُمَّ إِذَا كَشَفَ ٱلضُّرَّ عَنكُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنكُم بِرَبِّهِمۡ يُشۡرِكُونَ
Āṇi jēvhā mātra tyānē tī kaṣṭa-yātanā tumacyāpāsūna dūra kēlī tēvhā tumacyāpaikī kāhī lōka āpalyā pālanakartyāsōbata bhāgīdāra banavū lāgatāta
Surah An-Nahl, Verse 54
لِيَكۡفُرُواْ بِمَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡۚ فَتَمَتَّعُواْ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
Yāsāṭhī kī āmhī pradāna kēlēlyā dēṇagyānśī kr̥taghnatā dākhavāvī (ṭhīka āhē) thōḍā lābha prāpta karūna ghyā. Śēvaṭī tumhālā māhītaca paḍēla
Surah An-Nahl, Verse 55
وَيَجۡعَلُونَ لِمَا لَا يَعۡلَمُونَ نَصِيبٗا مِّمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡۗ تَٱللَّهِ لَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَفۡتَرُونَ
Āṇi jyālā tē jāṇatahī nāhī, tyācā his'sā āmhī dilēlyā vastūmmadhyē niścita karatāta, allāhacī śapatha! Tumacyā yā ārōpābaddala tumhālā avaśya vicāraṇā hō'īla
Surah An-Nahl, Verse 56
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ ٱلۡبَنَٰتِ سُبۡحَٰنَهُۥ وَلَهُم مَّا يَشۡتَهُونَ
Āṇi tē pavitra allāhakarītā mulī nirdhārīta karatāta, āṇi svataḥsāṭhī tē, jē tyān̄cyā icchēnusāra asēla
Surah An-Nahl, Verse 57
وَإِذَا بُشِّرَ أَحَدُهُم بِٱلۡأُنثَىٰ ظَلَّ وَجۡهُهُۥ مُسۡوَدّٗا وَهُوَ كَظِيمٞ
Āṇi tyān̄cyāpaikī jēvhā ēkhādyālā mulagī jhālyācī khabara dilī jātē tēvhā tyācē tōṇḍa kāḷavaṇḍatē āṇi tō manātalyā manāta kuḍhū lāgatō
Surah An-Nahl, Verse 58
يَتَوَٰرَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ مِن سُوٓءِ مَا بُشِّرَ بِهِۦٓۚ أَيُمۡسِكُهُۥ عَلَىٰ هُونٍ أَمۡ يَدُسُّهُۥ فِي ٱلتُّرَابِۗ أَلَا سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
Yā vā'īṭa bātamīmuḷē, lōkāmpāsūna tōṇḍa lapavita phiratō vicāra karatō kāya yā apamānālā sōbataca rāhū dyāvī kī hilā mātīta gāḍūna ṭākāvē kitī vā'īṭa nirṇaya ghētāta hē
Surah An-Nahl, Verse 59
لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ مَثَلُ ٱلسَّوۡءِۖ وَلِلَّهِ ٱلۡمَثَلُ ٱلۡأَعۡلَىٰۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Ākhiratavara īmāna na rākhaṇāṟyān̄cēca vā'īṭa udāharaṇa āhē. Allāhakaritā tara atiśaya ucca udāharaṇa āhē. Tō mōṭhā varcasvaśālī āṇi hikamata bāḷagaṇārā āhē
Surah An-Nahl, Verse 60
وَلَوۡ يُؤَاخِذُ ٱللَّهُ ٱلنَّاسَ بِظُلۡمِهِم مَّا تَرَكَ عَلَيۡهَا مِن دَآبَّةٖ وَلَٰكِن يُؤَخِّرُهُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
Āṇi jara lōkān̄cyā durācārābaddala allāhanē tyānnā pakaḍīta ghēṇē surū kēlē asatē tara dharatīvara ēka dēkhīla jīva vācalā nasatā, parantu tō tara tyānnā ēkā nirdhārīta avadhīparyanta ḍhīla (savaḍa) dētō, maga jēvhā tyān̄cī tī vēḷa yētē tēvhā tē ēka kṣaṇa nā māgē rāhū śakatāta āṇi nā puḍhē jā'ū śakatāta
Surah An-Nahl, Verse 61
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ مَا يَكۡرَهُونَۚ وَتَصِفُ أَلۡسِنَتُهُمُ ٱلۡكَذِبَ أَنَّ لَهُمُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ لَا جَرَمَ أَنَّ لَهُمُ ٱلنَّارَ وَأَنَّهُم مُّفۡرَطُونَ
Āṇi tē svataḥsāṭhī jē apriya samajatāta, tē allāhasāṭhī sid'dha karatāta āṇi tyān̄cyā jībhā khōṭyā gōṣṭīn̄cē varṇana karatāta kī tyān̄cyāsāṭhī bhalā'ī āhē?(Muḷīca nāhī), vāstavika tyān̄cyāsāṭhī āga āhē āṇi hē lōka, jahannamī lōkān̄cyā puḍhē puḍhē jāṇārē āhēta
Surah An-Nahl, Verse 62
تَٱللَّهِ لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُوَ وَلِيُّهُمُ ٱلۡيَوۡمَ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Allāhacī śapatha! Āmhī tumacyā pūrvīcyā janasamūhāṅkaḍ'̔ēhī āpalē paigambara pāṭhavilē, parantu saitānānē tyān̄cyā duṣkarmānnā tyān̄cyā najarēta cāṅgalē ṭharavilē. Tō saitāna āja dēkhīla tyān̄cā dōsta banalēlā āhē āṇi tyān̄cyāsāṭhī duḥkhadāyaka azāba āhē
Surah An-Nahl, Verse 63
وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّا لِتُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Āṇi hā grantha āmhī tumacyāvara aśāsāṭhī avatarita kēlā āhē kī tumhī tī pratyēka gōṣṭa ughaḍa karāvī, jyābābata tē matabhēda karīta āhēta āṇi hā grantha īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā mārgadarśana āṇi dayā āhē
Surah An-Nahl, Verse 64
وَٱللَّهُ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَآۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَسۡمَعُونَ
Āṇi sarvaśrēṣṭha allāha ākāśātūna parjan'ya vr̥ṣṭī karūna, tyādva'ārē dharatīlā ticyā mr̥tyunantara jivanta karatō. Niḥsanśaya yāta tyā lōkāṅkaritā niśāṇyā āhēta, jē aikatīla
Surah An-Nahl, Verse 65
وَإِنَّ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَنۡعَٰمِ لَعِبۡرَةٗۖ نُّسۡقِيكُم مِّمَّا فِي بُطُونِهِۦ مِنۢ بَيۡنِ فَرۡثٖ وَدَمٖ لَّبَنًا خَالِصٗا سَآئِغٗا لِّلشَّـٰرِبِينَ
Āṇi tumacyāsāṭhī tara janāvarāmmadhyēhī mōṭhā bōdha āhē kī āmhī tumhālā tyācyā pōṭāta jē kāhī āhē, tyācyātūnaca śēṇa āṇi raktācyā madhūna śud'dha nirbhēḷa dūdha pājatō, jē piṇāṟyānsāṭhī sahajapaṇē pacavalē jātē
Surah An-Nahl, Verse 66
وَمِن ثَمَرَٰتِ ٱلنَّخِيلِ وَٱلۡأَعۡنَٰبِ تَتَّخِذُونَ مِنۡهُ سَكَرٗا وَرِزۡقًا حَسَنًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
Āṇi khajurīcyā va drākṣān̄cyā vr̥kṣān̄cyā phaḷāmpāsūna tumhī madya tayāra karatā āṇi uttama anna-sāmugrīhī. Niḥsanśaya akkala rākhaṇāṟyā lōkāṅkaritā yātahī phāra mōṭhī niśāṇī āhē
Surah An-Nahl, Verse 67
وَأَوۡحَىٰ رَبُّكَ إِلَى ٱلنَّحۡلِ أَنِ ٱتَّخِذِي مِنَ ٱلۡجِبَالِ بُيُوتٗا وَمِنَ ٱلشَّجَرِ وَمِمَّا يَعۡرِشُونَ
Āṇi tumacyā pālanakartyānē madhamāśīlāhī prēraṇā dilī kī parvatānvara, jhāḍānvara āṇi lōkānnī banavilēlyā un̄ca un̄ca imāratīnvara āpalē ghara (pōḷē) banava
Surah An-Nahl, Verse 68
ثُمَّ كُلِي مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ فَٱسۡلُكِي سُبُلَ رَبِّكِ ذُلُلٗاۚ يَخۡرُجُ مِنۢ بُطُونِهَا شَرَابٞ مُّخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهُۥ فِيهِ شِفَآءٞ لِّلنَّاسِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
Āṇi pratyēka prakāracē phaḷa khā āṇi āpalyā (pālanakartyācyā) sahaja sulabha mārgānvara cālata phirata rāhā. Tyān̄cyā pōṭātūna pēyadrava bāhēra paḍatō, jyācē anēka raṅga āhēta, āṇi jyāta lōkānsāṭhī svāsthya āhē. Vicāra-cintana karaṇāṟyānsāṭhī yātahī phāra mōṭhī niśāṇī āhē
Surah An-Nahl, Verse 69
وَٱللَّهُ خَلَقَكُمۡ ثُمَّ يَتَوَفَّىٰكُمۡۚ وَمِنكُم مَّن يُرَدُّ إِلَىٰٓ أَرۡذَلِ ٱلۡعُمُرِ لِكَيۡ لَا يَعۡلَمَ بَعۡدَ عِلۡمٖ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٞ قَدِيرٞ
Āṇi sarvaśrēṣṭha allāhanēca tumhā sarvānnā nirmāṇa kēlē āhē. Tōca nantara tumhālā mr̥tyu dē'īla, āṇi tumacyāta kāhī asēhī āhēta jē atiśaya vā'īṭa vayā (khūpa mhātāravayā) kaḍē paratavilē jātāta, kī khūpa kāhī jāṇūna ghētalyānantarahī na jāṇāvē. Niḥsanśaya sarvaśrēṣṭha allāha sarva kāhī jāṇaṇārā āṇi sāmarthya rākhaṇārā āhē
Surah An-Nahl, Verse 70
وَٱللَّهُ فَضَّلَ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ فِي ٱلرِّزۡقِۚ فَمَا ٱلَّذِينَ فُضِّلُواْ بِرَآدِّي رِزۡقِهِمۡ عَلَىٰ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَهُمۡ فِيهِ سَوَآءٌۚ أَفَبِنِعۡمَةِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
Āṇi allāhanēca tumacyāpaikī ēkālā dusaṟyāvara rōjī (anna sāmugrī) madhyē vr̥d'dhī pradāna kēlī āhē, tathāpi tyānnā jāsta pradāna kēlē gēlē āhē tē āpalī ājivikā, āpalyā adhīna asalēlyā dāsāṁ (nōkarā) nā dēta nāhīta kī tē āṇi hē tyāta sama samāna hōtīla. Kāya hē lōka allāhacyā upakārān̄cā inkāra karīta āhēta
Surah An-Nahl, Verse 71
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُم بَنِينَ وَحَفَدَةٗ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِۚ أَفَبِٱلۡبَٰطِلِ يُؤۡمِنُونَ وَبِنِعۡمَتِ ٱللَّهِ هُمۡ يَكۡفُرُونَ
Āṇi allāhanē tumacyāsāṭhī tumacyāmadhūnaca tumacyā patn'yā nirmāṇa kēlyā āṇi tumacyā patn'yāmpāsūna tumacē putra āṇi nātū nirmāṇa kēlē āṇi tumhālā uttamōttama vastū khāyalā dilyā, tara kāya, asē asatānāhī lōka asatyāvara īmāna rākhatīla? Āṇi sarvaśrēṣṭha allāhacyā kr̥pā dēṇagyānśī kr̥taghnatā dākhavatīla
Surah An-Nahl, Verse 72
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَمۡلِكُ لَهُمۡ رِزۡقٗا مِّنَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ شَيۡـٔٗا وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ
Āṇi tē allāhaśivāya tyān̄cī upāsanā karatāta, jē ākāśāmmadhūna āṇi jaminītūna tyānnā kin̄citahī rōjī dē'ū śakata nāhī āṇi kasalēhī sāmarthya bāḷagata nāhī
Surah An-Nahl, Verse 73
فَلَا تَضۡرِبُواْ لِلَّهِ ٱلۡأَمۡثَالَۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
Tēvhā, sarvaśrēṣṭha allāhakaritā udāharaṇa banavū nakā, allāha cāṅgalyā prakārē jāṇatō āṇi tumhī nāhī jāṇata
Surah An-Nahl, Verse 74
۞ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلًا عَبۡدٗا مَّمۡلُوكٗا لَّا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَمَن رَّزَقۡنَٰهُ مِنَّا رِزۡقًا حَسَنٗا فَهُوَ يُنفِقُ مِنۡهُ سِرّٗا وَجَهۡرًاۖ هَلۡ يَسۡتَوُۥنَۚ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Allāha ēka udāharaṇa sāṅgata āhē kī ēka gulāma āhē dusaṟyācyā mālakīcā, jō kasalāhī adhikāra rākhata nāhī āṇi ēka dusarā manuṣya āhē, jyālā āmhī āpalyā javaḷūna phāra uttama dhana dē'ūna ṭhēvalē āhē. Jyātūna tō lapavūna āṇi ughaḍapaṇē kharca karatō, kāya hē dōnhī jaṇa samāna ṭharū śakatāta? Allāhakaritāca samasta stutī- praśansā āhē. Parantu tyān̄cyāpaikī bahutēka jāṇata nāhīta
Surah An-Nahl, Verse 75
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا رَّجُلَيۡنِ أَحَدُهُمَآ أَبۡكَمُ لَا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُوَ كَلٌّ عَلَىٰ مَوۡلَىٰهُ أَيۡنَمَا يُوَجِّههُّ لَا يَأۡتِ بِخَيۡرٍ هَلۡ يَسۡتَوِي هُوَ وَمَن يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَهُوَ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Āṇi allāha ēka dusarē udāharaṇa sāṅgatō dōna māṇasān̄cē, jyān̄cyāpaikī ēka mukā āhē āṇi kōṇatyāhī gōṣṭīcā adhikāra bāḷagata nāhī, kimbahunā tō āpalyā mālakāvara ōjhē āhē, mālaka tyālā kōṭhēhī pāṭhavila paṇa tō kasalāhī bhalēpaṇā āṇata nāhī. Kāya hā āṇi tō, jō n'yāyācā ādēśa dētō āṇi saraḷa mārgāvarahī cālatō, samāna asū śakatāta
Surah An-Nahl, Verse 76
وَلِلَّهِ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَآ أَمۡرُ ٱلسَّاعَةِ إِلَّا كَلَمۡحِ ٱلۡبَصَرِ أَوۡ هُوَ أَقۡرَبُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Āṇi ākāśān̄cyā va dharatīcyā (sarva) lapalēlyā vastūn̄cē jñāna kēvaḷa allāhalāca āhē, āṇi kayāmatacī bāba dēkhīla aśīca āhē, jaṇū pāpaṇīcē jhapakaṇē, kimbahunā yāhūnahī adhika javaḷa. Niḥsanśaya allāha pratyēka gōṣṭa karaṇyācē sāmarthya rākhatō
Surah An-Nahl, Verse 77
وَٱللَّهُ أَخۡرَجَكُم مِّنۢ بُطُونِ أُمَّهَٰتِكُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا وَجَعَلَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Āṇi allāhanē tumhālā tumacyā mātān̄cyā udarātūna bāhēra kāḍhalē kī tyā vēḷī tumhī kāhīca jāṇata navhatē. Tyānēca tumacē kāna āṇi ḍōḷē āṇi hr̥daya banavilē, yāsāṭhī kī tumhī kr̥tajñatā vyakta karū śakāvē
Surah An-Nahl, Verse 78
أَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلطَّيۡرِ مُسَخَّرَٰتٖ فِي جَوِّ ٱلسَّمَآءِ مَا يُمۡسِكُهُنَّ إِلَّا ٱللَّهُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Kāya tyā lōkānnī pakṣyānnā nāhī pāhilē, jē ādēśa'ānusāra ākāśāta niyantrita āhēta, jyānnā allāhakhērīja dusaṟyā kuṇī dharūna ṭhēvalē nāhī. Niḥsanśaya, yāta īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā mōṭhyā niśāṇyā āhēta
Surah An-Nahl, Verse 79
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۢ بُيُوتِكُمۡ سَكَنٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّن جُلُودِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ بُيُوتٗا تَسۡتَخِفُّونَهَا يَوۡمَ ظَعۡنِكُمۡ وَيَوۡمَ إِقَامَتِكُمۡ وَمِنۡ أَصۡوَافِهَا وَأَوۡبَارِهَا وَأَشۡعَارِهَآ أَثَٰثٗا وَمَتَٰعًا إِلَىٰ حِينٖ
Āṇi allāhanē tumacyāsāṭhī tumacyā gharāmmadhyē nivāsācē sthāna banavilē āhē āṇi tyānēca tumacyāsāṭhī janāvarān̄cyā kātaḍīcī gharē (tambū) banavilē, jī tumhālā halakī disūna yētāta, āpalyā prasthānācyā divaśī āṇi āpalyā paḍāva ṭākaṇyācyā divaśīhī āṇi tyān̄cī lōkara, lava (rōyē) āṇi kēsāmpāsūnahī tyānē anēkavidha vastū āṇi ēkā nirdhārīta vēḷēparyanta lābhadāyaka vastū āṇi banavilyā
Surah An-Nahl, Verse 80
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّمَّا خَلَقَ ظِلَٰلٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنَ ٱلۡجِبَالِ أَكۡنَٰنٗا وَجَعَلَ لَكُمۡ سَرَٰبِيلَ تَقِيكُمُ ٱلۡحَرَّ وَسَرَٰبِيلَ تَقِيكُم بَأۡسَكُمۡۚ كَذَٰلِكَ يُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تُسۡلِمُونَ
Āṇi allāhanēca tumacyāsāṭhī āpalyā nirmāṇa kēlēlyā vastūmmadhūna sāvalī banavilī āhē, āṇi tyānēca tumacyāsāṭhī parvatāmmadhyē guhā banavilī āṇi tyānēca tumacyāsāṭhī kapaḍē banavilē āhēta, jē tumhālā uṣṇatēpāsūna surakṣita rākhatīla āṇi aśī cilakhatē dēkhīla jī tumhālā yud'dha-prasaṅgī upayōgī paḍatīla. Tō aśā prakārē āpalī kr̥pā dēṇagī purēpūra pradāna karīta āhē, yāsāṭhī kī tumhī tyācē ājñadhāraka vhāvē
Surah An-Nahl, Verse 81
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
Tarīhī jara hē tōṇḍa phiravūnaca rāhatīla tara tumacī jabābadārī kēvaḷa sāpha āṇi spaṣṭapaṇē pōhacavūna dēṇē ēvaḍhīca āhē
Surah An-Nahl, Verse 82
يَعۡرِفُونَ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُنكِرُونَهَا وَأَكۡثَرُهُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Allāhacyā kr̥pā dēṇagīnnā hē jāṇata va ōḷakhata asatānāhī tyān̄cyā inkāra karīta āhēta, kimbahunā tyān̄cyātalē bahutēka jaṇa tara kr̥taghna āhēta
Surah An-Nahl, Verse 83
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدٗا ثُمَّ لَا يُؤۡذَنُ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ وَلَا هُمۡ يُسۡتَعۡتَبُونَ
Āṇi jyā divaśī āmhī pratyēka janasamūhātūna sākṣī ubhā karū, maga inkārī lōkānnā nā anumatī dilī jā'īla āṇi nā tyānnā kṣamā-yācanā karaṇyāsa sāṅgitalē jā'īla
Surah An-Nahl, Verse 84
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلۡعَذَابَ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
Āṇi jēvhā hē atyācārī lōka azāba (śikṣā-yātanā) pāhūna ghētīla, maga nā tō tyācyāvarūna saumya kēlā jā'īla āṇi nā tyānnā ḍhīla (savaḍa) dilī jā'īla
Surah An-Nahl, Verse 85
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ شُرَكَآءَهُمۡ قَالُواْ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ شُرَكَآؤُنَا ٱلَّذِينَ كُنَّا نَدۡعُواْ مِن دُونِكَۖ فَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلَ إِنَّكُمۡ لَكَٰذِبُونَ
Āṇi jēvhā allāhacā sahabhāgī ṭharaviṇārē āpalyā sahabhāgīnnā pāhatīla tēvhā mhaṇatīla, hē āmacyā pālanakartyā! Hēca tē āmacē sahabhāgī, jyānnā āmhī tulā sōḍūna pukārata asū, maga tē tyānnā uttara dētīla kī tumhī pūrṇataḥ khōṭāraḍē āhāta
Surah An-Nahl, Verse 86
وَأَلۡقَوۡاْ إِلَى ٱللَّهِ يَوۡمَئِذٍ ٱلسَّلَمَۖ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
Āṇi tyā divaśī tē sarva (lācāra hō'ūna) allāhasamōra ājñādhāraka hōṇē mān'ya karatīla āṇi yāpūrvī, jyā khōṭyā gōṣṭī tē racata hōtē, tyā sarva tyān̄cyāpāsūna haravatīla
Surah An-Nahl, Verse 87
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ زِدۡنَٰهُمۡ عَذَابٗا فَوۡقَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يُفۡسِدُونَ
Jyā lōkānnī inkāra kēlā āṇi allāhacyā mārgāpāsūna rōkhalē, āmhī tyānnā azābavara azāba vāḍhavita jā'ū. Hā mōbadalā asēla tyān̄cyā upadravakāritēcā
Surah An-Nahl, Verse 88
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ فِي كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدًا عَلَيۡهِم مِّنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَجِئۡنَا بِكَ شَهِيدًا عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَنَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ تِبۡيَٰنٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
Āṇi jyā divaśī āmhī pratyēka janasamūhāta tyān̄cyātūnaca tyān̄cyāvara sākṣa dēṇārā banavūna āṇū āṇi āmhī tumacyāvara hā grantha avatarita kēlā āhē jyāta pratyēka gōṣṭīcē spaṣṭa varṇana āhē āṇi musalamānāṅkaritā mārgadarśana, dayā āṇi khūśakhabara āhē
Surah An-Nahl, Verse 89
۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَٱلۡإِحۡسَٰنِ وَإِيتَآيِٕ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَيَنۡهَىٰ عَنِ ٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِ وَٱلۡبَغۡيِۚ يَعِظُكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
Niḥsanśaya, allāha n'yāyācā, bhalēpaṇācā āṇi javaḷacyā nātēvā'īkānśī cāṅgalē vartana karaṇyācā ādēśa dētō, āṇi nirlajjatēcyā kāmāmpāsūna āṇi vā'īṭa gōṣṭīmpāsūna āṇi atyācārāpāsūna rōkhatō. Tō svataḥ tumhālā upadēśa karīta āhē, yāsāṭhī kī tumhī bōdha prāpta karāvā
Surah An-Nahl, Verse 90
وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ إِذَا عَٰهَدتُّمۡ وَلَا تَنقُضُواْ ٱلۡأَيۡمَٰنَ بَعۡدَ تَوۡكِيدِهَا وَقَدۡ جَعَلۡتُمُ ٱللَّهَ عَلَيۡكُمۡ كَفِيلًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا تَفۡعَلُونَ
Āṇi allāhaśī kēlēlā vāyadā pūrṇa karā, jēvhā tumhī āpasāta vāyadē āṇi vacana-karāra karāla āṇi śapathānnā, tyān̄cyā majabūtīnantara tōḍū nakā, jyā'arthī tumhī allāhalā āpalā jāmīna ṭharavūna ghētalē āhē. Niḥsanśaya, tumhī jē kāhī karatā, allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah An-Nahl, Verse 91
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّتِي نَقَضَتۡ غَزۡلَهَا مِنۢ بَعۡدِ قُوَّةٍ أَنكَٰثٗا تَتَّخِذُونَ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ أَن تَكُونَ أُمَّةٌ هِيَ أَرۡبَىٰ مِنۡ أُمَّةٍۚ إِنَّمَا يَبۡلُوكُمُ ٱللَّهُ بِهِۦۚ وَلَيُبَيِّنَنَّ لَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
Āṇi tyā (strī) sārakhē hō'ū nakā, jinē āpalē sūta majabūta kātalyānantara tukaḍē tukaḍē karūna ṭākalē kī tumhī āpalyā śapathānnā āpasāta chaḷa-kapaṭācē nimitta banavāvē, yāsāṭhī kī ēka gaṭa dusaṟyā gaṭāpēkṣā ucca ṭharāvā. Kharī gōṣṭa hīca kī yā vāyadyādvārē allāha tumacī parīkṣā ghēta āhē. Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha tumacyāsāṭhī kayāmatacyā divaśī tumhālā pratyēka gōṣṭīlā spaṣṭa karūna sāṅgēla, jicyābābata tumhī matabhēda karīta hōtē
Surah An-Nahl, Verse 92
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَلَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Āṇi allāhanē icchilē asatē tara tumhā sarvānnā ēkāca matācē banavilē asatē, parantu tō jyālā icchitō mārgabhraṣṭa karatō, āṇi jyālā icchitō sanmārga dākhavitō. Niḥsanśaya, tumhī jē kāhī karīta āhāta, tyābābata vicāraṇā kēlī jāṇāra āhē
Surah An-Nahl, Verse 93
وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ فَتَزِلَّ قَدَمُۢ بَعۡدَ ثُبُوتِهَا وَتَذُوقُواْ ٱلسُّوٓءَ بِمَا صَدَدتُّمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَكُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Āṇi tumhī āpalyā śapathānnā āpasātīla vaira-dvēṣācē sādhana banavū nakā, an'yathā tumacī pāvalē āpalyā majabutī (sthiratē) nantara ḍaḷamaḷū lāgatīla āṇi tumhālā sakta śikṣā-yātanā cākhāvī lāgēla, kāraṇa kī tumhī allāhacyā mārgāpāsūna rōkhalē āṇi tumhālā jāsta kaṭhōra śikṣā-yātanā hō'īla
Surah An-Nahl, Verse 94
وَلَا تَشۡتَرُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلًاۚ إِنَّمَا عِندَ ٱللَّهِ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Āṇi tumhī allāhacyā vāyadyāsa thōḍyāśā kimmatīvara vikata jā'ū nakā. Lakṣāta ṭhēvā, allāhacyā javaḷacī vastūca tumacyāsāṭhī uttama āhē jara tumhī jāṇata asāla
Surah An-Nahl, Verse 95
مَا عِندَكُمۡ يَنفَدُ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ بَاقٖۗ وَلَنَجۡزِيَنَّ ٱلَّذِينَ صَبَرُوٓاْ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Tumacyājavaḷa jē kāhī āhē, tē sarva nāśa pāvaṇārē āhē āṇi allāhajavaḷa jē kāhī āhē nēhamī rāhaṇārē āhē āṇi saburī rākhaṇāṟyānnā āmhī cāṅgalyā karmācā cāṅgalā mōbadalā avaśya pradāna karū
Surah An-Nahl, Verse 96
مَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَلَنُحۡيِيَنَّهُۥ حَيَوٰةٗ طَيِّبَةٗۖ وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Jō manuṣya satkarma karīla, puruṣa asō kinvā strī, āṇi īmāna rākhaṇārāhī asēla, tara āmhī tyālā niḥsanśaya uttama jīvana pradāna karū āṇi tyān̄cyā nēkīcyā karmān̄cā uttama mōbadalāhī tyānnā avaśya pradāna karū
Surah An-Nahl, Verse 97
فَإِذَا قَرَأۡتَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ ٱلرَّجِيمِ
Kura'āna paṭhaṇa karatānā, dhiḥkkāralēlyā saitānāpāsūna allāhacē śaraṇa māgata jā
Surah An-Nahl, Verse 98
إِنَّهُۥ لَيۡسَ لَهُۥ سُلۡطَٰنٌ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
(Niścitaca) tyācā jōra aśā lōkānvara kadhīhī cālata nāhī, jē īmāna rākhatāta, āṇi āpalyā pālanakartyāvara bharōsā ṭhēvatāta
Surah An-Nahl, Verse 99
إِنَّمَا سُلۡطَٰنُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَوَلَّوۡنَهُۥ وَٱلَّذِينَ هُم بِهِۦ مُشۡرِكُونَ
Mātra, aśā lōkānvara tyācā prabhāva jarūra āhē, jē tyācyāśī maitrī ṭhēvatāta āṇi tyālā allāhacā bhāgīdāra banavitāta
Surah An-Nahl, Verse 100
وَإِذَا بَدَّلۡنَآ ءَايَةٗ مَّكَانَ ءَايَةٖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا يُنَزِّلُ قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مُفۡتَرِۭۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Āṇi jēvhā āmhī ēkhādyā āyatīcyā jāgī dusarī āyata badalatō āṇi jē kāhī allāha avatarita karatō, tē tō cāṅgalyā prakārē jāṇatō tēvhā tē mhaṇatāta kī tumhī tara hē svataḥ racūna āṇatā, vāstavika tyān̄cyāpaikī bahutēka lōka jāṇataca nāhīta
Surah An-Nahl, Verse 101
قُلۡ نَزَّلَهُۥ رُوحُ ٱلۡقُدُسِ مِن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّ لِيُثَبِّتَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
Tumhī sāṅgā kī tyāsa tumacyā pālanakartyātarphē jibrīla satyāsaha ghē'ūna ālē āhēta, yāsāṭhī kī īmāna rākhaṇāṟyānnā allāhanē sthairya pradāna karāvē āṇi musalamānāṅkaritā mārgadarśana āṇi khūśakhabara ṭharāvī
Surah An-Nahl, Verse 102
وَلَقَدۡ نَعۡلَمُ أَنَّهُمۡ يَقُولُونَ إِنَّمَا يُعَلِّمُهُۥ بَشَرٞۗ لِّسَانُ ٱلَّذِي يُلۡحِدُونَ إِلَيۡهِ أَعۡجَمِيّٞ وَهَٰذَا لِسَانٌ عَرَبِيّٞ مُّبِينٌ
Āṇi āmhālā cāṅgalē māhīta āhē, jē inkārī mhaṇatāta kī tyānnā tara ēka māṇūsa śikavitō jyā māṇasākaḍē yān̄cā iśārā āhē tō tara ġaira'arabī (ajamī) āhē āṇi hā kura'āna tara spaṣṭa arabī bhāṣēta āhē
Surah An-Nahl, Verse 103
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ لَا يَهۡدِيهِمُ ٱللَّهُ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
Jē lōka allāhacyā āyatīnvara īmāna rākhata nāhī, tyānnā allāhatarphēhī mārgadarśana lābhata nāhī āṇi tyān̄cyāsāṭhī duḥkhadāyaka azāba āhē
Surah An-Nahl, Verse 104
إِنَّمَا يَفۡتَرِي ٱلۡكَذِبَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
Khōṭā ārōpa tara tēca ṭhēvatāta, jyān̄cē allāhacyā āyatīnvara īmāna nasatē āṇi hēca lōka khōṭē āhēta
Surah An-Nahl, Verse 105
مَن كَفَرَ بِٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِهِۦٓ إِلَّا مَنۡ أُكۡرِهَ وَقَلۡبُهُۥ مُطۡمَئِنُّۢ بِٱلۡإِيمَٰنِ وَلَٰكِن مَّن شَرَحَ بِٱلۡكُفۡرِ صَدۡرٗا فَعَلَيۡهِمۡ غَضَبٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Jō manuṣya āpalyā īmānānantara allāhaśī inkāra karīla, tyācyākhērīja, jyālā tasē karaṇyāsa bhāga pāḍalē jāvē āṇi tyācē mana mātra īmānāvara kāyama asāvē, parantu jē lōka agadī mōkaḷyā manānē kupra (inkāra) karatīla tara aśā lōkānvara allāhacā prakōpa āhē āṇi aśāca lōkānsāṭhī bhayaṅkara śikṣā yātanā āhē
Surah An-Nahl, Verse 106
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمُ ٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Hē aśāsāṭhī kī tyānnī aihika jīvanālā maraṇōttara jīvanāpēkṣā adhika cāṅgalē samajūna ghētalē. Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha inkāra karaṇāṟyā lōkānnā mārga dākhavita nāhī
Surah An-Nahl, Verse 107
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ
Hē asē lōka hōtē, jyān̄cyā hr̥dayānvara āṇi jyān̄cyā kānānvara āṇi ḍōḷyānvara allāhanē mōhara lāvalī āhē āṇi hēca lōka gāphīla āhēta
Surah An-Nahl, Verse 108
لَا جَرَمَ أَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Niḥsanśaya, hēca lōka ākhirata (maraṇōttara jīvanā) madhyē phāra mōṭhē nukasāna ucalaṇāra āhēta
Surah An-Nahl, Verse 109
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ هَاجَرُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا فُتِنُواْ ثُمَّ جَٰهَدُواْ وَصَبَرُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
Maga jyā lōkānnī kasōṭīta ṭākalē gēlyānantara (dhārmika kāraṇānnī) dēśatyāga kēlā, maga jihāda kēlā āṇi dhīra-sanyama dākhavilā, niḥsanśaya, tumacā pālanakartā, yā gōṣṭīnantara tyānnā māpha karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nahl, Verse 110
۞يَوۡمَ تَأۡتِي كُلُّ نَفۡسٖ تُجَٰدِلُ عَن نَّفۡسِهَا وَتُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
Jyā divaśī pratyēka manuṣya svataḥsāṭhī vādavivāda ghālata yē'īla āṇi pratyēkālā tyācyā kr̥ta karmācā purēpūra mōbadalā dilā jā'īla āṇi lōkānvara kin̄citahī atyācāra kēlā jāṇāra nāhī
Surah An-Nahl, Verse 111
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا قَرۡيَةٗ كَانَتۡ ءَامِنَةٗ مُّطۡمَئِنَّةٗ يَأۡتِيهَا رِزۡقُهَا رَغَدٗا مِّن كُلِّ مَكَانٖ فَكَفَرَتۡ بِأَنۡعُمِ ٱللَّهِ فَأَذَٰقَهَا ٱللَّهُ لِبَاسَ ٱلۡجُوعِ وَٱلۡخَوۡفِ بِمَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
Āṇi sarvaśrēṣṭha allāha tyā vastīcē udāharaṇa sādara karatō, jī sukha-śāntīpūrvaka hōtī. Ticī rōjī (ājivivakā) ticyājavaḷa susampannatēsaha sarva mārgānnī cālūna yēta hōtī, maga tyā vastīnē allāhacyā kr̥pā dēṇagyān̄cā inkāra kēlā, tēvhā sarvaśrēṣṭha allāhanē tilā bhūka āṇi bhayācā svāda cākhavilā. Hā mōbadalā hōtā tyān̄cyā vā'īṭa karmān̄cā
Surah An-Nahl, Verse 112
وَلَقَدۡ جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡهُمۡ فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَهُمۡ ظَٰلِمُونَ
Āṇi tyān̄cyājavaḷa, tyān̄cyāmadhūnaca paigambara yē'ūna pōhōcalā, tarīhī tyānnī tyālā khōṭē ṭharavilē, tēvhā azāba (śikṣā-yātanā) nē tyānnā yē'ūna dharalē āṇi tē hōtēca atyācārī
Surah An-Nahl, Verse 113
فَكُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَٱشۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
Āṇi jī kāhī halāla (ucita) āṇi pāka rōjī (ājivikā) allāhanē tumhālā dē'ūna ṭhēvalī āhē, tī khā āṇi allāhacyā dēṇagī (nēmata) baddala kr̥tajñatā vyakta karā, jara tumhī tyācīca upāsanā karata asāla
Surah An-Nahl, Verse 114
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Tumacyākaritā kēvaḷa mēlēlē āṇi rakta āṇi ḍukarācē mānsa āṇi jyā vastūvara allāhaśivāya dusaṟyācē nāva ghētalē jā'īla, harāma āhē. Tarīhī jara ēkhādā manuṣya lācāra kēlā jāvā āṇi tō atyācārī nasāvā āṇi nā maryādēcē ullaṅghana karaṇārā asāvā tara niḥsanśaya allāha māpha karaṇārā āṇi khūpa dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nahl, Verse 115
وَلَا تَقُولُواْ لِمَا تَصِفُ أَلۡسِنَتُكُمُ ٱلۡكَذِبَ هَٰذَا حَلَٰلٞ وَهَٰذَا حَرَامٞ لِّتَفۡتَرُواْ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ لَا يُفۡلِحُونَ
Āṇi ēkhādyā vastūlā āpalyā tōṇḍānē khōṭēca sāṅgata jā'ū nakā kī hī halāla āhē āṇi hī harāma āhē kī (aśānē) allāhavara khōṭā ārōpa lāvāla. Niḥsanśaya sarvaśrēṣṭha allāhavara khōṭā ārōpa racaṇārē saphalatēpāsūna van̄citaca rāhatāta
Surah An-Nahl, Verse 116
مَتَٰعٞ قَلِيلٞ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Tyānnā phāra kamī lābha prāpta hōtō āṇi tyān̄cyāsāṭhī duḥkhadāyaka azāba (śikṣa-yātanā) āhē
Surah An-Nahl, Verse 117
وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا مَا قَصَصۡنَا عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُۖ وَمَا ظَلَمۡنَٰهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
Āṇi yahūdī lōkānvara āmhī jē kāhī harāma kēlē hōtē, tē āmhī yāpūrvīca tumhālā aikavilē āhē. Āmhī tyān̄cyāvara atyācāra kēlā nāhī kimbahunā tē svataḥca āpalyā prāṇānvara julūma karīta rāhilē
Surah An-Nahl, Verse 118
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٌ
Kī jō kōṇī ajñānānē vā'īṭa karma karīla, maga tyānantara taubā (kṣamā-yācanā) karīla āṇi (āpalyā ācaraṇāta) sudhāraṇāhī karūna ghē'īla tara maga tumacā pālanakartā niścitaca mōṭhā māpha karaṇārā āṇi atiśaya dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nahl, Verse 119
إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ كَانَ أُمَّةٗ قَانِتٗا لِّلَّهِ حَنِيفٗا وَلَمۡ يَكُ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Niḥsanśaya, ibrāhīma (muslima janasamūhācē) pramukha āṇi sarvaśrēṣṭha allāhacē mōṭhē ājñādhāraka, sagaḷīkaḍūna alaga hō'ūna phakta ēka allāhacē jhālē hōtē āṇi anēka īśvarān̄cī upāsanā karaṇāṟyāmpaikī navhatē
Surah An-Nahl, Verse 120
شَاكِرٗا لِّأَنۡعُمِهِۚ ٱجۡتَبَىٰهُ وَهَدَىٰهُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Sarvaśrēṣṭha allāhanē pradāna kēlēlyā kr̥pā dēṇagyāmbaddala kr̥tajñaśīla hōtē. Allāhanē tyānnā nivaḍūna ghētalē hōtē āṇi tyānnā saraḷa mārga dākhavilā hōtā
Surah An-Nahl, Verse 121
وَءَاتَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Āṇi āmhī tyānnā yā jagātahī bhalā'ī pradāna kēlī āṇi niḥsanśaya ākhiratamadhyēhī tē nēka sadācārī lōkāmpaikī āhēta
Surah An-Nahl, Verse 122
ثُمَّ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ أَنِ ٱتَّبِعۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Maga āmhī tumacyākaḍē vahayī (prakāśanā) pāṭhavilī kī tumhī ibrāhīmacyāca mārgācē anusaraṇa karā, jē sarvāmpāsūna alaga hō'ūna ēka allāhacē jhālē hōtē āṇi tē anēka īśvarān̄cī upāsanā karaṇāṟyāmpaikī navhatē
Surah An-Nahl, Verse 123
إِنَّمَا جُعِلَ ٱلسَّبۡتُ عَلَى ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
Śanivāracyā divasācē mahattva tara phakta tyā lōkāṅkaritā atyāvaśya ṭharavilē gēlē hōtē, jyānnī tyāta matabhēda kēlā hōtā. Vāstavika tumacā pālanakartā svataḥca tyān̄cyāta tyān̄cyā matabhēdācā phaisalā kayāmatacyā divaśī karēla
Surah An-Nahl, Verse 124
ٱدۡعُ إِلَىٰ سَبِيلِ رَبِّكَ بِٱلۡحِكۡمَةِ وَٱلۡمَوۡعِظَةِ ٱلۡحَسَنَةِۖ وَجَٰدِلۡهُم بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَن ضَلَّ عَن سَبِيلِهِۦ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
Āpalyā pālanakartyākaḍē lōkānnā hikamatīnē āṇi uttama aśā śikavaṇīsaha bōlavā āṇi tyān̄cyāśī khūpa cāṅgalyā prakārē bōlā. Niḥsanśaya tumacā pālanakartā, āpalyā mārgāpāsūna bhaṭakalēlyā lōkānnā cāṅgalyā prakārē jāṇatō āṇi sanmārgāvara cālaṇāṟyānnāhī tō pūrṇataḥ jāṇūna āhē
Surah An-Nahl, Verse 125
وَإِنۡ عَاقَبۡتُمۡ فَعَاقِبُواْ بِمِثۡلِ مَا عُوقِبۡتُم بِهِۦۖ وَلَئِن صَبَرۡتُمۡ لَهُوَ خَيۡرٞ لِّلصَّـٰبِرِينَ
Āṇi (ēkhādyāśī) sūḍa ghyāyacāca asēla tara agadī tēvaḍhāca ghyā jēvaḍhē duḥkha tumhālā pōhacavilē gēlē asēla āṇi jara saburī rākhālā tara niḥsanśaya saburī rākhaṇāṟyānsāṭhī hēca uttama āhē
Surah An-Nahl, Verse 126
وَٱصۡبِرۡ وَمَا صَبۡرُكَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُ فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
Tumhī dhīra-sanyama rākhā. Allāhacyā dayēvinā tumhī dhīra-sanyama rākhūca śakata nāhī āṇi tyān̄cyā avasthēnē duḥkhī kaṣṭī hō'ū nakā āṇi jō kāvēbājapaṇā hē karatāta, tyāmuḷē mana saṅkucita karū nakā
Surah An-Nahl, Verse 127
إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْ وَّٱلَّذِينَ هُم مُّحۡسِنُونَ
Niḥsanśaya, jē lōka allāhacē bhaya rākhūna, durācārāpāsūna dūra rāhatāta āṇi satkarma karīta rāhatāta, allāha tyān̄cyā pāṭhīśī āhē
Surah An-Nahl, Verse 128