Surah An-Nahl - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
أَتَىٰٓ أَمۡرُ ٱللَّهِ فَلَا تَسۡتَعۡجِلُوهُۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(itō) allāhvuṭaiya kaṭṭaḷai vantuviṭṭatu! Ataippaṟṟi nīṅkaḷ avacarappaṭa vēṇṭām. Avaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ; avarkaḷ iṇaivaippavaṟṟai viṭa mikka mēlāṉavaṉ
Surah An-Nahl, Verse 1
يُنَزِّلُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ بِٱلرُّوحِ مِنۡ أَمۡرِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦٓ أَنۡ أَنذِرُوٓاْ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنَا۠ فَٱتَّقُونِ
Avaṉ vāṉavarkaḷukku vahyi koṭuttu, taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ virumpiyavarkaḷiṭam aṉuppi vaittu ‘‘vaṇakkattiṟkuriyavaṉ eṉṉait tavira vēṟevaṉumillai; nīṅkaḷ eṉakkē payappaṭuṅkaḷ'' eṉṟu eccarikkai ceyyumāṟu avarkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭṭāṉ
Surah An-Nahl, Verse 2
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ تَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum takka kāraṇattiṉ mītē avaṉ paṭaittirukkiṟāṉ; avarkaḷ iṇaivaippavaṟṟaiviṭa avaṉ mikka mēlāṉavaṉ
Surah An-Nahl, Verse 3
خَلَقَ ٱلۡإِنسَٰنَ مِن نُّطۡفَةٖ فَإِذَا هُوَ خَصِيمٞ مُّبِينٞ
avaṉē oru tuḷi intiriyattaik koṇṭu maṉitaṉaip paṭaikkiṟāṉ; avvāṟiruntum avaṉ (iṟaivaṉuṭaṉ) pakiraṅkamāṉa etiriyāy irukkiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 4
وَٱلۡأَنۡعَٰمَ خَلَقَهَاۖ لَكُمۡ فِيهَا دِفۡءٞ وَمَنَٰفِعُ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
(maṉitarkaḷē!) Kālnaṭaikaḷaiyum uṅkaḷukkāka avaṉē paṭaittirukkiṟāṉ. Avaṟṟil (kuḷirait taṭukkum) poruḷkaḷum pala payaṉkaḷum irukkiṉṟaṉa. Avaṟṟil cilavaṟṟaip pucikkiṟīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 5
وَلَكُمۡ فِيهَا جَمَالٌ حِينَ تُرِيحُونَ وَحِينَ تَسۡرَحُونَ
nīṅkaḷ avaṟṟai (mēyttu) mālaiyil ōṭṭi varum poḻutum (mēyccalukkuk) kālaiyil ōṭṭic cellumpoḻutum avai uṅkaḷukku aḻakāy irukkiṉṟaṉa
Surah An-Nahl, Verse 6
وَتَحۡمِلُ أَثۡقَالَكُمۡ إِلَىٰ بَلَدٖ لَّمۡ تَكُونُواْ بَٰلِغِيهِ إِلَّا بِشِقِّ ٱلۡأَنفُسِۚ إِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
mikac ciramattuṭaṉaṉṟi nīṅkaḷ cella muṭiyāta ūrkaḷukku avai (uṅkaḷaiyum) uṅkaḷ paḷuvāṉa cumaikaḷaiyum cumantu celkiṉṟaṉa. Niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉ (uṅkaḷ mītu) mikka irakkamuṭaiyavaṉ, mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 7
وَٱلۡخَيۡلَ وَٱلۡبِغَالَ وَٱلۡحَمِيرَ لِتَرۡكَبُوهَا وَزِينَةٗۚ وَيَخۡلُقُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
kutiraikaḷ, kōvēṟu kaḻutaikaḷ ākiyavaṟṟai nīṅkaḷ ēṟic celvataṟkākavum (uṅkaḷukku) alaṅkāramākavum (avaṉ paṭaittirukkiṟāṉ). Iṉṉum nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟaiyum avaṉ paṭaippāṉ
Surah An-Nahl, Verse 8
وَعَلَى ٱللَّهِ قَصۡدُ ٱلسَّبِيلِ وَمِنۡهَا جَآئِرٞۚ وَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ
(maṉitarkaḷē! Uṅkaḷukku iru vaḻikaḷ irukkiṉṟaṉa. Oṉṟu,) allāhvai nāṭiccellakkūṭiya nērāṉavaḻi; maṟṟoṉṟu kōṇalāṉa vaḻi. Avaṉ nāṭiṉāl uṅkaḷ aṉaivaraiyum nērāṉa vaḻiyil celuttiviṭuvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 9
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗۖ لَّكُم مِّنۡهُ شَرَابٞ وَمِنۡهُ شَجَرٞ فِيهِ تُسِيمُونَ
Avaṉtāṉ mēkattiliruntu uṅkaḷukku maḻai poḻiyac ceykiṟāṉ. Atiltāṉ nīṅkaḷ aruntakkūṭiya nīrum irukkiṟatu; ataik koṇṭē puṟpūṇṭukaḷum (vaḷarntu) irukkiṉṟaṉa. Atilē nīṅkaḷ (uṅkaḷ kālnaṭaikaḷai) mēykkiṟīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 10
يُنۢبِتُ لَكُم بِهِ ٱلزَّرۡعَ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلنَّخِيلَ وَٱلۡأَعۡنَٰبَ وَمِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
ataik koṇṭē vivacāyap payirkaḷaiyum, jaittūṉ, pērīccai, tirāṭcai ākiya ellā kaṉivarkkaṅkaḷaiyum avaṉ uṅkaḷukku uṟpatti ceykiṟāṉ. Niccayamāka itil cintikkakkūṭiya makkaḷukku ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 11
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ وَٱلنُّجُومُ مُسَخَّرَٰتُۢ بِأَمۡرِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
avaṉē iravaiyum, pakalaiyum, cūriyaṉaiyum, cantiraṉaiyum uṅkaḷukkāka (paṭaittut) taṉ atikārattukkuḷ vaittirukkiṟāṉ. (Avvāṟē) naṭcattiraṅkaḷ aṉaittum avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaikku uṭpaṭṭavaiyākavē irukkiṉṟaṉa. Niccayamāka itilum cintittu aṟiyakkūṭiya makkaḷukkup pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah An-Nahl, Verse 12
وَمَا ذَرَأَ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهُۥٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ
pūmiyil uṅkaḷukkāka avaṉ paṭaittiruppavai vitavitamāṉa niṟaṅkaḷum (vakaikaḷum) uṭaiyavaiyāka irukkiṉṟaṉa. Nalluṇarcci peṟum makkaḷukku niccayamāka itilum ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 13
وَهُوَ ٱلَّذِي سَخَّرَ ٱلۡبَحۡرَ لِتَأۡكُلُواْ مِنۡهُ لَحۡمٗا طَرِيّٗا وَتَسۡتَخۡرِجُواْ مِنۡهُ حِلۡيَةٗ تَلۡبَسُونَهَاۖ وَتَرَى ٱلۡفُلۡكَ مَوَاخِرَ فِيهِ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
avaṉtāṉ nīṅkaḷ cuvaiyāṉa mīṉ māmicaṅkaḷai (camaittup) pucikkavum, nīṅkaḷ āparaṇamāka aṇiyakkūṭiya poruḷkaḷai eṭuttukkoḷḷavum kaṭalai (uṅkaḷukku) vacatiyākkit tantāṉ. (Pala iṭaṅkaḷukkum ceṉṟu varttakattiṉ mūlam) iṟaivaṉiṉ aruḷai nīṅkaḷ tēṭik koḷḷum poruṭṭu (kaṭalil payaṇam ceyyumpoḻutu) kappal kaṭalaip piḷantukoṇṭu celvatai nīṅkaḷ kāṇkiṟīrkaḷ. (Itaṟkāka iṟaivaṉukku) nīṅkaḷ naṉṟi celuttik koṇṭiruppīrkaḷāka
Surah An-Nahl, Verse 14
وَأَلۡقَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِكُمۡ وَأَنۡهَٰرٗا وَسُبُلٗا لَّعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
uṅkaḷaic cumantirukkum pūmi acaiyātiruppataṟkākap (periya) periya malaikaḷai ataṉ mītu vaittāṉ. (Uṅkaḷ pōkkuvarattukkāka) āṟukaḷaiyum nērāṉa vaḻikaḷai aṟivataṟkākap pala pātaikaḷaiyum amaittāṉ
Surah An-Nahl, Verse 15
وَعَلَٰمَٰتٖۚ وَبِٱلنَّجۡمِ هُمۡ يَهۡتَدُونَ
(Pakalil ticaikaḷai aṟivikkakkūṭiya malaikaḷ eṉum) aṭaiyāḷaṅkaḷai amaittāṉ. (Iravil) naṭcattiraṅkaḷaik koṇṭum (payaṇikaḷ) taṅkaḷ vaḻiyai aṟintu koḷkiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 16
أَفَمَن يَخۡلُقُ كَمَن لَّا يَخۡلُقُۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
(iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷē! Ivai aṉaittaiyum) paṭaitta vallavaṉ (nīṅkaḷ vaṇaṅkukiṉṟa) oṉṟaiyumē paṭaikka muṭiyātavaṟṟaip pōlāvāṉā? Ivvaḷavukūṭa nīṅkaḷ nalluṉarvu peṟa vēṇṭāmā
Surah An-Nahl, Verse 17
وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
allāhviṉ aru(ḷka)ḷai nīṅkaḷ kaṇakkiṭṭāl avaṟṟai uṅkaḷāl eṇṇiṭa muṭiyātu. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ, perum karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 18
وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُسِرُّونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
nīṅkaḷ maṉatil maṟaittuk koḷvataiyum (ataṟku māṟāka) nīṅkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ
Surah An-Nahl, Verse 19
وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ
(napiyē!) Allāhvaiyaṉṟi evaṟṟai avarkaḷ (teyvameṉa) aḻaikkiṟārkaḷō avaṟṟāl etaiyum paṭaikka muṭiyātu. Avai (avaṉāl) paṭaikkappaṭṭavaiyākum
Surah An-Nahl, Verse 20
أَمۡوَٰتٌ غَيۡرُ أَحۡيَآءٖۖ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
(aṉṟi avai) uyiruḷḷavaikaḷumalla; uyiraṟṟavaikaḷē. (Iṟantavarkaḷ) eppoḻutu (uyir koṭuttu) eḻuppappaṭuvārkaḷ eṉpataiyum avai aṟiyā. (Ākavē, avai ivarkaḷukku eṉṉa palaṉaḷittuviṭum)
Surah An-Nahl, Verse 21
إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۚ فَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ قُلُوبُهُم مُّنكِرَةٞ وَهُم مُّسۡتَكۡبِرُونَ
uṅkaḷ vaṇakkattiṟkuriyavaṉ orē ōr iṟaivaṉtāṉ. Ākavē, evarkaḷ maṟumaiyai nampavillaiyō avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ (etaik kūṟiyapōtilum) nirākarippavaikaḷākavē irukkiṉṟaṉa. Mēlum, avarkaḷ mikak karvamkoṇṭu perumaiyaṭippavarkaḷākavum irukkiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 22
لَا جَرَمَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡتَكۡبِرِينَ
niccayamāka allāh avarkaḷ maṟaittuk koḷvataiyum (ataṟku māṟāka) avarkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum naṉkaṟivāṉ eṉpatil oru cantēkamumillai. Niccayamāka avaṉ karvam koṇṭa (i)varkaḷai virumpuvatillai
Surah An-Nahl, Verse 23
وَإِذَا قِيلَ لَهُم مَّاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡ قَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
(napiyē! Intak kur'āṉaik kuṟippiṭṭu atil) ‘‘uṅkaḷ iṟaivaṉ eṉṉa iṟakkiṉāṉ'' eṉṟu avarkaḷiṭam kēṭkappaṭṭāl ‘‘(itu,) muṉṉuḷḷōriṉ kaṭṭukkataikaḷtāṉ'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 24
لِيَحۡمِلُوٓاْ أَوۡزَارَهُمۡ كَامِلَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَمِنۡ أَوۡزَارِ ٱلَّذِينَ يُضِلُّونَهُم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۗ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ
Maṟumai nāḷil taṅkaḷ pāvaccumaikaḷai ivarkaḷ cumappatuṭaṉ, aṟiviṉṟi ivarkaḷ vaḻikeṭutta maṟṟavarkaḷiṉ pāvaccumaikaḷaiyum ivarkaḷē cumappārkaḷ. (Ivvāṟu iruvariṉ pāvaccumaiyai) ivarkaḷē cumappatu mikak keṭṭatallavā
Surah An-Nahl, Verse 25
قَدۡ مَكَرَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَأَتَى ٱللَّهُ بُنۡيَٰنَهُم مِّنَ ٱلۡقَوَاعِدِ فَخَرَّ عَلَيۡهِمُ ٱلسَّقۡفُ مِن فَوۡقِهِمۡ وَأَتَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum (ivvāṟē) niccayamāka cūḻcci ceytu koṇṭiruntārkaḷ. Ākavē, allāh avarkaḷiṉ (cūḻccik) kaṭṭaṭattai aṭiyōṭu peyarttu avarkaḷ (talai) mītē ataṉ mukaṭu viḻumpaṭi ceytāṉ. Avarkaḷ aṟintukoḷḷa muṭiyāta vitattil vētaṉaiyum avarkaḷai vantaṭaintatu
Surah An-Nahl, Verse 26
ثُمَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُخۡزِيهِمۡ وَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تُشَـٰٓقُّونَ فِيهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ إِنَّ ٱلۡخِزۡيَ ٱلۡيَوۡمَ وَٱلسُّوٓءَ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
piṉṉar, maṟumai nāḷilō avaṉ avarkaḷai iḻivupaṭutti ‘‘nīṅkaḷ (uṅkaḷ teyvaṅkaḷai) eṉakku iṇaiyāṉavai eṉa(k kūṟi nampikkaiyāḷarkaḷuṭaṉ) nīṅkaḷ tarkkittuk koṇṭiruntīrkaḷē avai eṅkē?'' Eṉṟu kēṭpāṉ. Accamayam (itai) aṟintirunta (nampikkai koṇṭa)varkaḷ ‘‘iṉṟaiya tiṉam iḻivum, vētaṉaiyum niccayamāka nirākarittavarkaḷmītutāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 27
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡۖ فَأَلۡقَوُاْ ٱلسَّلَمَ مَا كُنَّا نَعۡمَلُ مِن سُوٓءِۭۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭa ivarkaḷuṭaiya uyirai vāṉavarkaḷ kaippaṟṟum poḻutu (avarkaḷ) ‘‘nāṅkaḷ oru kuṟṟamum ceyyavillai'' eṉṟu (kūṟit taṅkaḷait tuṉpuṟutta vēṇṭāmeṉa vāṉavarkaḷiṭam) camātāṉattaik kōruvārkaḷ. (Ataṟku vāṉavarkaḷ) ‘‘māṟāka! Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟai naṉkaṟivāṉ'' (eṉṟu patilaḷippārkaḷ)
Surah An-Nahl, Verse 28
فَٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَلَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
(mēlum, ivarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ narakattiṉ vāyilkaḷil pukuntu eṉṟeṉṟumē atil taṅki viṭuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟuvārkaḷ). Perumai aṭittuk koṇṭirunta ivarkaḷiṉ taṅkumiṭam makā keṭṭatu
Surah An-Nahl, Verse 29
۞وَقِيلَ لِلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ مَاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡۚ قَالُواْ خَيۡرٗاۗ لِّلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٞۚ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞۚ وَلَنِعۡمَ دَارُ ٱلۡمُتَّقِينَ
Iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷai nōkki (ikkur'āṉaip paṟṟi) ‘‘uṅkaḷ iṟaivaṉ eṉṉa iṟakki vaittāṉ'' eṉṟu kēṭkappaṭṭāl, ataṟkavarkaḷ, ‘‘naṉmaiyaiyē (iṟakki vaittāṉ)'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. (Ēṉeṉṟāl) naṉmai ceytavarkaḷukku ivvulakilum naṉmaitāṉ. (Avarkaḷuṭaiya) maṟumaiyiṉ vīṭum mikka mēlāṉatu. Iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷiṉ vīṭu evvaḷavu nērttiyāṉatu
Surah An-Nahl, Verse 30
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ لَهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَۚ كَذَٰلِكَ يَجۡزِي ٱللَّهُ ٱلۡمُتَّقِينَ
(avvīṭu) eṉṟeṉṟum nilaittirukkakkūṭiya corkkaṅkaḷākum. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭēyirukkum. Avarkaḷ virumpiyatellām aṅku avarkaḷukkuk kiṭaikkum. Iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku ivvāṟē allāh kūli koṭukkiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 31
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ طَيِّبِينَ يَقُولُونَ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
ivarkaḷiṉ uyirai vāṉavarkaḷ, avarkaḷ nallavarkaḷāka irukkum nilaimaiyil kaippaṟṟukiṉṟaṉar. (Appoḻutu avarkaḷai nōkki) ‘‘salāmuṉ alaikkum (uṅkaḷukku īṭēṟṟam uṇṭāvatāka!) Nīṅkaḷ (naṟceyal) ceytu koṇṭiruntatiṉ kāraṇamāka corkkattiṟkuc celluṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 32
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ أَمۡرُ رَبِّكَۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَمَا ظَلَمَهُمُ ٱللَّهُ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
(avvakkiramakkārarkaḷō taṅkaḷ uyiraik kaippaṟṟuvataṟkāka) avarkaḷiṭam vāṉavarkaḷ varuvataiyō allatu uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷai(ppaṭi vētaṉai) varuvataiyō tavira (vēṟetaṉaiyum) avarkaḷ etirpārkkiṉṟaṉarā? Ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum ivvāṟē (aniyāyam) ceytu koṇṭiruntaṉar. Allāh ivarkaḷukku oru tīṅkum iḻaikkavillai. Eṉiṉum, avarkaḷ tamakkuttāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar
Surah An-Nahl, Verse 33
فَأَصَابَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا عَمِلُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
ākavē, avarkaḷ ceytukoṇṭirunta tīmaikaḷē avarkaḷai vantaṭaintaṉa. Iṉṉum, avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭiruntatum avarkaḷaic cūḻntukoṇṭatu
Surah An-Nahl, Verse 34
وَقَالَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا عَبَدۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖ نَّحۡنُ وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ فَهَلۡ عَلَى ٱلرُّسُلِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
Iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar: ‘‘Allāh nāṭiyiruntāl nāṅkaḷum eṅkaḷ mūtātaikaḷum avaṉait tavira maṟṟetaiyum vaṇaṅkiyē irukkamāṭṭōm; avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaiyiṉṟi etaiyum (ākātateṉat) taṭuttirukkavum māṭṭōm.'' Ivvāṟē ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum (vīṇ vitaṇṭāvātam) ceytu koṇṭiruntaṉar. Nam tūtarkaḷmītu (avarkaḷukkiṭappaṭṭa kaṭṭaḷaiyai) teḷivāka aṟivippatait tavira (vēṟetuvum) poṟuppuṇṭā? (Kiṭaiyātu)
Surah An-Nahl, Verse 35
وَلَقَدۡ بَعَثۡنَا فِي كُلِّ أُمَّةٖ رَّسُولًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱجۡتَنِبُواْ ٱلطَّـٰغُوتَۖ فَمِنۡهُم مَّنۡ هَدَى ٱللَّهُ وَمِنۡهُم مَّنۡ حَقَّتۡ عَلَيۡهِ ٱلضَّلَٰلَةُۚ فَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ
(pūmiyiṉ pala pākaṅkaḷilum vacittirunta) ovvoru vakuppiṉarukkum niccayamāka nām tūtarai aṉuppiyirukkiṟōm. (Attūtarkaḷ avarkaḷai nōkki) ‘‘allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. (Vaḻi keṭukkum) ṣaittāṉkaḷiliruntu nīṅkaḷ vilakik koḷḷuṅkaḷ eṉ(ṟu kūṟic ceṉ)ṟārkaḷ. Allāhviṉ nērvaḻiyai aṭaintavarkaḷum avarkaḷil uṇṭu; vaḻi kēṭṭilēyē nilai peṟṟōrum avarkaḷil uṇṭu. Ākavē, nīṅkaḷ pūmiyil cuṟṟit tirintu (napimārkaḷaip) poyyākkiyavarkaḷiṉ muṭivu eppaṭi iruntatu eṉpataip pāruṅkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 36
إِن تَحۡرِصۡ عَلَىٰ هُدَىٰهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَن يُضِلُّۖ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
(napiyē!) Avarkaḷ nērāṉa vaḻiyil cella vēṇṭumeṉṟu nīṅkaḷ evvaḷavu virumpiya pōtilum (avvaḻikku avarkaḷ varamāṭṭārkaḷ. Ēṉeṉṟāl, maṉa muraṇṭāka) evarkaḷ tavaṟāṉa vaḻiyil celkiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka allāh nērāṉa vaḻiyil celuttuvatillai; avarkaḷukku utavi ceypavarkaḷum oruvarumillai
Surah An-Nahl, Verse 37
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَا يَبۡعَثُ ٱللَّهُ مَن يَمُوتُۚ بَلَىٰ وَعۡدًا عَلَيۡهِ حَقّٗا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(napiyē!) Iṟantavarkaḷukku allāh uyir koṭuttu eḻuppa māṭṭāṉ eṉṟu innirākarippavarkaḷ allāhviṉ mītē mikka uṟutiyāṉa cattiyam ceytu kūṟukiṉṟaṉar. Appaṭi illai; (‘‘uṅkaḷai uyirkoṭuttu eḻuppuvāṉ'' eṉṟu) nāṉ kūṟiya vākku muṟṟilum uṇmaiyāṉatē! Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟintukoḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 38
لِيُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي يَخۡتَلِفُونَ فِيهِ وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰذِبِينَ
(Im'maiyil) avarkaḷ tarkkittuk koṇṭiruntatai avarkaḷukku allāh teḷivāka aṟivippataṟkākavum, nirākarippavarkaḷ kūṟik koṇṭirunta poyyai avarkaḷ naṉkaṟintu koḷvataṟkākavum (maṟumaiyil avarkaḷ uyirppikkappaṭuvārkaḷ. Appaṭi avarkaḷai eḻuppuvatu namakku oru poruṭṭalla)
Surah An-Nahl, Verse 39
إِنَّمَا قَوۡلُنَا لِشَيۡءٍ إِذَآ أَرَدۡنَٰهُ أَن نَّقُولَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
(ēṉeṉṟāl) nām oru poruḷai (uṇṭu paṇṇa)k karutiṉāl, ataṟkāka nām kūṟuvatellām ‘‘ākuka!'' Eṉpatutāṉ. Uṭaṉē (atu) ākiviṭukiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 40
وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ فِي ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا ظُلِمُواْ لَنُبَوِّئَنَّهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَكۡبَرُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷil) evarkaḷ (etirikaḷāl) tuṉpuṟuttappaṭṭu piṉṉar allāhvukkāka(t taṅkaḷ ūrai viṭṭu)p puṟappaṭṭārkaḷō, avarkaḷukku niccayamāka nām ivvulakilum nalla iruppiṭattaiyē taruvōm; maṟumaiyiṉ kūliyō (itaiviṭa) mikap peritu. (Itai) avarkaḷ aṟintu koḷḷa vēṇṭumē
Surah An-Nahl, Verse 41
ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
ivarkaḷtāṉ (ciramaṅkaḷaip) poṟumaiyuṭaṉ cakittuk koṇṭu taṅkaḷ iṟaivaṉaiyē muṟṟilum nampiyiruppavarkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 42
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِمۡۖ فَسۡـَٔلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلذِّكۡرِ إِن كُنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
(napiyē!) Umakku muṉṉar vahyi aṟivittu nām avarkaḷiṭam aṉuppivaitta tūtarkaḷellām āṭavarkaḷtāṉ. Ākavē, (ivarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ (itai) aṟintu koḷḷāmaliruntāl (muntiya vētaṅkaḷaik) kaṟṟōriṭam kēṭṭaṟintu koḷḷuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟuvīrāka)
Surah An-Nahl, Verse 43
بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلزُّبُرِۗ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلذِّكۡرَ لِتُبَيِّنَ لِلنَّاسِ مَا نُزِّلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
attūtarkaḷukkum teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyum, vētaṅkaḷaiyum (koṭuttu aṉuppiṉōm). Appaṭiyē intak kur'āṉaiyum (napiyē!) Nām umakku iṟakki vaittōm. Maṉitarkaḷukkāka (um'mītu) iṟakkappaṭṭa itai nīr avarkaḷukkut teḷivāka eṭuttuk kāṇpippīrāka. (Itaṉ mūlam) avarkaḷ kavaṉittaṟintu koḷvārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 44
أَفَأَمِنَ ٱلَّذِينَ مَكَرُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن يَخۡسِفَ ٱللَّهُ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
tīṅkiḻaikka cūḻccikaḷ ceykiṉṟa ivarkaḷaip pūmi viḻuṅkumpaṭi allāh ceyyamāṭṭāṉ eṉṟō allatu ivarkaḷ aṟintukoḷḷāta vitattil ivarkaḷai vētaṉai vantaṭaiyātu eṉṟō ivarkaḷ accamaṟṟu irukkiṉṟaṉarā
Surah An-Nahl, Verse 45
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ فِي تَقَلُّبِهِمۡ فَمَا هُم بِمُعۡجِزِينَ
Allatu ivarkaḷ naṭamāṭik koṇṭirukkum poḻutē ivarkaḷai avaṉ piṭittukkoḷḷa māṭṭāṉ eṉṟum accamaṟṟirukkiṉṟaṉarā? (Avvāṟu avaṉ piṭikkak karutiṉāl, avaṉiṭam iruntu) ivarkaḷ (tappi ōṭi avaṉait) tōṟkaṭittuviṭa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 46
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ عَلَىٰ تَخَوُّفٖ فَإِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٌ
allatu (ivarkaḷai aḻittuviṭakkūṭiya oru āpattu varumeṉṟa) tikiliṉ mītu tikilaik koṭuttu ivarkaḷaip piṭittukkoḷḷa māṭṭāṉ eṉṟu accamaṟṟu irukkiṉṟaṉarā? (Avaṉ, tāṉ virumpiya vētaṉaiyai ivarkaḷukku koṭukka āṟṟaluṭaiyavaṉ.) Eṉiṉum, niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉ mikka irakkamuṭaiyavaṉ, mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ. (Ātalāltāṉ, ituvarai avarkaḷai vētaṉai ceyyātu viṭṭu vaittirukkiṟāṉ)
Surah An-Nahl, Verse 47
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَىٰ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ يَتَفَيَّؤُاْ ظِلَٰلُهُۥ عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَٱلشَّمَآئِلِ سُجَّدٗا لِّلَّهِ وَهُمۡ دَٰخِرُونَ
allāh paṭaittiruppavaṟṟil oṉṟaiyumē ivarkaḷ pārkka villaiyā? Avaṟṟiṉ niḻalkaḷ valamum iṭamumāka cāyvatellām allāhvai mikka tāḻmaiyākac ciram paṇintu vaṇaṅkuvatutāṉ
Surah An-Nahl, Verse 48
وَلِلَّهِۤ يَسۡجُدُۤ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن دَآبَّةٖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa maṟṟa uyiriṉaṅkaḷum vāṉavarkaḷum allāhvaiyē cirampaṇintu vaṇaṅkukiṉṟaṉar.Avarkaḷ (iplīsaip pōl avaṉukku ciram paṇiyātu) perumaiyaṭippatillai
Surah An-Nahl, Verse 49
يَخَافُونَ رَبَّهُم مِّن فَوۡقِهِمۡ وَيَفۡعَلُونَ مَا يُؤۡمَرُونَ۩
avarkaḷ taṅkaḷukku mēluḷḷa taṅkaḷ iṟaivaṉukkup payantu taṅkaḷukku iṭappaṭṭa kaṭṭaḷaiyaiyē ceytu koṇṭirukkiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 50
۞وَقَالَ ٱللَّهُ لَا تَتَّخِذُوٓاْ إِلَٰهَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِۖ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
(maṉitarkaḷē!) Allāh kūṟukiṟāṉ: (Oṉṟukkup patilāka) iru teyvaṅkaḷai nīṅkaḷ eṭuttuk koḷḷātīrkaḷ. Niccayamāka (uṅkaḷ) vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ orē or iṟaivaṉtāṉ. Ākavē, (anta oruvaṉākiya) eṉakku nīṅkaḷ payappaṭuṅkaḷ. (Maṟṟevarukkum payappaṭa vēṇṭām)
Surah An-Nahl, Verse 51
وَلَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَهُ ٱلدِّينُ وَاصِبًاۚ أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَتَّقُونَ
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa aṉaittum avaṉuṭaiyavaiyē! Avaṉukku eṉṟeṉṟum vaḻipaṭuvatu avaciyam. Ākavē, anta allāh allātavaṟṟaiyā nīṅkaḷ payappaṭukiṟīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 52
وَمَا بِكُم مِّن نِّعۡمَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ ثُمَّ إِذَا مَسَّكُمُ ٱلضُّرُّ فَإِلَيۡهِ تَجۡـَٔرُونَ
Uṅkaḷukkuk kiṭaittuḷḷa aruṭkoṭaikaḷ aṉaittum allāhviṭamiruntu vantavaitāṉ. Uṅkaḷai oru tīṅku aṇukum pōtu avaṉiṭamē muṟaiyiṭukiṟīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 53
ثُمَّ إِذَا كَشَفَ ٱلضُّرَّ عَنكُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنكُم بِرَبِّهِمۡ يُشۡرِكُونَ
piṉṉar, avaṉ uṅkaḷai viṭṭu attīṅkai nīkkiṉālō uṭaṉē uṅkaḷil oru piriviṉar (ittakaiya) taṅkaḷ iṟaivaṉukkē iṇai vaittu vaṇaṅka ārampikkiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 54
لِيَكۡفُرُواْ بِمَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡۚ فَتَمَتَّعُواْ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
nām avarkaḷukkuc ceyta naṉṟikaḷaiyum (naṉmaikaḷaiyum) nirākarittu viṭukiṉṟaṉar. (Ātalāl, avarkaḷai nōkki, ‘‘ivvulakil) ciṟitu cukamaṉupavittuk koḷḷuṅkaḷ. Piṉṉar (maṟumaiyil) nīṅkaḷ (uṇmaiyai) aṟintu koḷvīrkaḷ'' (eṉṟu napiyē! Kūṟuvīrāka)
Surah An-Nahl, Verse 55
وَيَجۡعَلُونَ لِمَا لَا يَعۡلَمُونَ نَصِيبٗا مِّمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡۗ تَٱللَّهِ لَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَفۡتَرُونَ
nām avarkaḷukkuk koṭutta poruḷkaḷil oru pākattait taṅkaḷ teyvaṅkaḷukkeṉṟu kuṟippiṭṭuk kūṟukiṉṟaṉar. Itai avarkaḷ aṟintukoḷḷavē muṭiyātu. Allāhviṉ mītu cattiyamāka! Nīṅkaḷ kaṟpaṉaiyākak kūṟum ippoy(k kūṟṟu)kaḷaip paṟṟi (maṟumaiyil) niccayamāka nīṅkaḷ kēḷvi kēṭkappaṭuvīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 56
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ ٱلۡبَنَٰتِ سُبۡحَٰنَهُۥ وَلَهُم مَّا يَشۡتَهُونَ
(napiyē!) Ivarkaḷ allāhvukkup peṇ piḷḷaikaḷaiyum.Taṅkaḷukku tāṅkaḷ virumpukiṉṟavarkaḷai (āṇ piḷḷaikaḷai) ēṟpaṭuttik koḷkiṉṟaṉar. Avaṉō (itaiviṭṭu) mikka paricuttamāṉavaṉ
Surah An-Nahl, Verse 57
وَإِذَا بُشِّرَ أَحَدُهُم بِٱلۡأُنثَىٰ ظَلَّ وَجۡهُهُۥ مُسۡوَدّٗا وَهُوَ كَظِيمٞ
avarkaḷil oruvaṉukku peṇkuḻantai piṟantatāka naṟceyti kūṟappaṭṭāl avaṉuṭaiya mukam (tukkattāl) kaṟuttu kōpattai viḻuṅkukiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 58
يَتَوَٰرَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ مِن سُوٓءِ مَا بُشِّرَ بِهِۦٓۚ أَيُمۡسِكُهُۥ عَلَىٰ هُونٍ أَمۡ يَدُسُّهُۥ فِي ٱلتُّرَابِۗ أَلَا سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
(peṇ kuḻantai piṟantatu eṉa) avaṉukkuk kūṟappaṭṭa intak keṭṭa naṉmārāyattaip paṟṟi (veṟuppaṭaintu) iḻivuṭaṉ “atai vaittiruppatā? Allatu (uyiruṭaṉ) atai maṇṇil putaittu viṭuvatā?' Eṉṟu kavalaippaṭṭu makkaḷ muṉ varāmal maṟaintu koṇṭu alaikiṟāṉ. (Ivvāṟu taṅkaḷukku āṇ kuḻantaiyum iṟaivaṉukkup peṇ kuḻantaiyumāka) avarkaḷ ceyyum tīrmāṉam mikak keṭṭatallavā
Surah An-Nahl, Verse 59
لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ مَثَلُ ٱلسَّوۡءِۖ وَلِلَّهِ ٱلۡمَثَلُ ٱلۡأَعۡلَىٰۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(Ittakaiya) keṭṭa utāraṇamellām maṟumaiyai nampikkai koḷḷātavarkaḷukkē (takum). Allāhvukkō mikka mēlāṉa varṇippukaḷ uṇṭu. Avaṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, mikka ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 60
وَلَوۡ يُؤَاخِذُ ٱللَّهُ ٱلنَّاسَ بِظُلۡمِهِم مَّا تَرَكَ عَلَيۡهَا مِن دَآبَّةٖ وَلَٰكِن يُؤَخِّرُهُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
maṉitarkaḷ ceyyum kuṟṟaṅkuṟaikaḷaip paṟṟi avarkaḷai allāh (uṭaṉukkuṭaṉ) piṭippatāka iruntāl (pūmiyil) ōr uyiriṉaittaiyumē avaṉ viṭṭuvaikka māṭṭāṉ. Eṉiṉum, oru kuṟippiṭṭa tavaṇai varai (piṭikkātu) avarkaḷaip piṟpaṭuttukiṟāṉ. Avarkaḷuṭaiya tavaṇai varum camayattil oru vināṭi pintavum māṭṭārkaḷ; muntavum māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 61
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ مَا يَكۡرَهُونَۚ وَتَصِفُ أَلۡسِنَتُهُمُ ٱلۡكَذِبَ أَنَّ لَهُمُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ لَا جَرَمَ أَنَّ لَهُمُ ٱلنَّارَ وَأَنَّهُم مُّفۡرَطُونَ
tāṅkaḷ virumpātavai(kaḷākiya peṇ kuḻantai)kaḷai allāhvukkuk kaṟpikkumivarkaḷ (maṟumaiyil) niccayamāka taṅkaḷukku naṉmaitāṉ kiṭaikkumeṉṟu avarkaḷiṉ nāvukaḷ poyyai varṇikkiṉṟaṉa. Niccayamāka ivarkaḷukku narakamtāṉ eṉpatilum narakattiṟku mutalāvatāka ivarkaḷtāṉ celvārkaḷ eṉpatilum cantēkamēyillai
Surah An-Nahl, Verse 62
تَٱللَّهِ لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُوَ وَلِيُّهُمُ ٱلۡيَوۡمَ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(napiyē!) Allāhviṉ mītu cattiyamāka! Umakku muṉṉirunta pala vakuppārkaḷukkum nām (nam) tūtarkaḷai aṉuppivaittōm. Eṉiṉum, ṣaittāṉ avarkaḷukkum avarkaḷuṭaiya (tīya) kāriyaṅkaḷaiyē aḻakākak kāṇpittāṉ. Iṉṟaiya tiṉam ivarkaḷukkum avaṉē naṇpaṉāvāṉ. Ākavē, ivarkaḷukku mikka tuṉpuṟuttum vētaṉai uṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 63
وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّا لِتُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(napiyē!) Ivarkaḷ evviṣayattil tarkkittuk koṇṭārkaḷō atai nīr teḷivākkuvataṟkākavē ivvētattai um mītu nām iṟakki vaittōm. Mēlum, nampikkai koṇṭa makkaḷukku itu nērāṉa vaḻiyākavum, ōr aruḷākavum irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 64
وَٱللَّهُ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَآۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَسۡمَعُونَ
allāhvē mēkattiliruntu maḻaiya poḻiyac ceytu uyiriḻanta pūmikku uyirūṭṭukiṟāṉ. (Nallupatēcattiṟku) cevicāykkum makkaḷukku niccayamāka itil ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 65
وَإِنَّ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَنۡعَٰمِ لَعِبۡرَةٗۖ نُّسۡقِيكُم مِّمَّا فِي بُطُونِهِۦ مِنۢ بَيۡنِ فَرۡثٖ وَدَمٖ لَّبَنًا خَالِصٗا سَآئِغٗا لِّلشَّـٰرِبِينَ
(Āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiya) kālnaṭaikaḷilum uṅkaḷukku oru paṭippiṉai uṇṭu. Irattattiṟkum cāṇattiṟkum iṭaiyil ataṉ vayiṟṟil iruntu kalappaṟṟa tūya pālai (uṟpatti ceytu) nām uṅkaḷukkup pukaṭṭukiṟōm. Atu aruntupavarkaḷukku mikka iṉpakaramāṉatu
Surah An-Nahl, Verse 66
وَمِن ثَمَرَٰتِ ٱلنَّخِيلِ وَٱلۡأَعۡنَٰبِ تَتَّخِذُونَ مِنۡهُ سَكَرٗا وَرِزۡقًا حَسَنًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
pērīccai, tirāṭcaip paḻaṅkaḷiliruntu matuvaiyum, nalla uṇavukaḷaiyum nīṅkaḷ ceykiṟīrkaḷ. Niccayamāka itilum aṟivuṭaiya makkaḷukku ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 67
وَأَوۡحَىٰ رَبُّكَ إِلَى ٱلنَّحۡلِ أَنِ ٱتَّخِذِي مِنَ ٱلۡجِبَالِ بُيُوتٗا وَمِنَ ٱلشَّجَرِ وَمِمَّا يَعۡرِشُونَ
umatu iṟaivaṉ tēṉīkku, ‘‘nī malaikaḷilum, maraṅkaḷilum, makkaḷ kaṭṭum kaṭṭiṭaṅkaḷilum kūṭukaḷai amaittuk koḷ'' eṉa aṟivūṭṭiṉāṉ
Surah An-Nahl, Verse 68
ثُمَّ كُلِي مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ فَٱسۡلُكِي سُبُلَ رَبِّكِ ذُلُلٗاۚ يَخۡرُجُ مِنۢ بُطُونِهَا شَرَابٞ مُّخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهُۥ فِيهِ شِفَآءٞ لِّلنَّاسِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
piṉṉar ‘‘nī ovvoru puṣpattiliruntum pucittu, uṉatiṟaivaṉ uṉakku aṟivitta eḷitāṉa vaḻiyil (uṉ kūṭṭukkuḷ) oṭuṅkic cel (eṉak kaṭṭaḷai iṭṭāṉ). Itaṉāl ataṉ vayiṟṟiliruntu pala niṟaṅkaḷaiyuṭaiya oru pāṉam (tēṉ) veḷiyākiṟatu. Atil maṉitarkaḷukku nivāraṇamuṇṭu. Niccayamāka itilum cintikkakkūṭiya makkaḷukku ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 69
وَٱللَّهُ خَلَقَكُمۡ ثُمَّ يَتَوَفَّىٰكُمۡۚ وَمِنكُم مَّن يُرَدُّ إِلَىٰٓ أَرۡذَلِ ٱلۡعُمُرِ لِكَيۡ لَا يَعۡلَمَ بَعۡدَ عِلۡمٖ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٞ قَدِيرٞ
uṅkaḷaip paṭaittavaṉ allāhtāṉ. Piṉṉar avaṉē uṅkaḷai maraṇikkac ceykiṟāṉ. Kaṟṟaṟintiruntum oṉṟumē aṟiyātavarkaḷaip pōl ākiviṭakkūṭiya palavīṉattai tarukiṉṟa mutumai varai vāḻntiruppavarkaḷum uṅkaḷil uṇṭu. (Uṅkaḷil yār, yārai evvaḷavu kālam viṭṭuvaikka vēṇṭum eṉpatai) niccayamāka allāh naṉkaṟintavaṉ, (avvāṟu ceyya) mikka āṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 70
وَٱللَّهُ فَضَّلَ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ فِي ٱلرِّزۡقِۚ فَمَا ٱلَّذِينَ فُضِّلُواْ بِرَآدِّي رِزۡقِهِمۡ عَلَىٰ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَهُمۡ فِيهِ سَوَآءٌۚ أَفَبِنِعۡمَةِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
Uṅkaḷil cilaraiviṭa cilarai celvattil allāh mēṉmaiyākki vaittirukkiṟāṉ. Appaṭi mēṉmaiyākkappaṭṭavarkaḷ, taṅkaḷukku kaṭṭuppaṭṭa (vēlaikkārar, aṭimai ākiya)varkaḷ taṅkaḷ celvattil (taṅkaḷukku) camamāṉavarkaḷāka iruntum (muṟaippaṭi) atai avarkaḷukku koṭuppatillai. (Ippaṭi ceyvataṉ mūlam avarkaḷukku aḷittirukkiṉṟa) allāhviṉ aruḷai avarkaḷ nirākarikkiṉṟaṉarā
Surah An-Nahl, Verse 71
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُم بَنِينَ وَحَفَدَةٗ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِۚ أَفَبِٱلۡبَٰطِلِ يُؤۡمِنُونَ وَبِنِعۡمَتِ ٱللَّهِ هُمۡ يَكۡفُرُونَ
uṅkaḷiliruntē uṅkaḷ maṉaivikaḷai allāh paṭaikkiṟāṉ. Uṅkaḷ maṉaivikaḷiliruntu cantatikaḷaiyum, pēraṉ pēttikaḷaiyum paṭaikkiṉṟāṉ. Uṅkaḷukku nalla uṇavukaḷai vaḻaṅkukiṟāṉ. Mēlum, (ippaṭiyirukka) avarkaḷ (tāṅkaḷākak kaṟpaṉai ceytu koṇṭa) poyyāṉavaṟṟai nampikkai koṇṭu allāhviṉ aruṭkoṭaikaḷai nirākarikkiṉṟaṉarā
Surah An-Nahl, Verse 72
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَمۡلِكُ لَهُمۡ رِزۡقٗا مِّنَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ شَيۡـٔٗا وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ
avarkaḷ allāh allātavaṟṟai vaṇaṅkukiṉṟaṉar. (Avai) vāṉaṅkaḷilō pūmiyilō uḷḷa oru poruḷaiyum ivarkaḷukku aḷikka urimaiyum aṟṟavai; āṟṟalum aṟṟavai
Surah An-Nahl, Verse 73
فَلَا تَضۡرِبُواْ لِلَّهِ ٱلۡأَمۡثَالَۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
ākavē, (avaṟṟai carva vallamaiyuḷḷa) allāhvukku nīṅkaḷ uvamaikaḷāka ākkātīrkaḷ. (Allāhvukkuriya taṉmaikaḷai) niccayamāka allāhtāṉ aṟivāṉ; nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 74
۞ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلًا عَبۡدٗا مَّمۡلُوكٗا لَّا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَمَن رَّزَقۡنَٰهُ مِنَّا رِزۡقًا حَسَنٗا فَهُوَ يُنفِقُ مِنۡهُ سِرّٗا وَجَهۡرًاۖ هَلۡ يَسۡتَوُۥنَۚ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
allāh (itaṟku iruvarai) utāraṇamākak kūṟukiṟāṉ. Oruvaṉ oru (poruḷaic cuyamākac ceyyavum koṭukkavum) caktiyaṟṟa aṭimai; maṟṟoruvaṉō nām avaṉukku nalla poruḷkaḷai ērāḷamākak koṭuttirukkiṟōm. Avaṉum avaṟṟai irakaciyamākavum pakiraṅkamākavum tāṉam ceytu varukiṟāṉ. Ivviruvarum camamāṉavarā? (Camamāka māṭṭārkaḷ.) Ellā pukaḻkaḷum allāhvukkuriyaṉa. Avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟintukoḷvatillai
Surah An-Nahl, Verse 75
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا رَّجُلَيۡنِ أَحَدُهُمَآ أَبۡكَمُ لَا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُوَ كَلٌّ عَلَىٰ مَوۡلَىٰهُ أَيۡنَمَا يُوَجِّههُّ لَا يَأۡتِ بِخَيۡرٍ هَلۡ يَسۡتَوِي هُوَ وَمَن يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَهُوَ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Iṉṉum, iru maṉitarai (maṟṟoru) utāraṇamāka allāh kūṟukiṟāṉ: Atiloruvar ūmai(yāṉa aṭimai); ētum ceyya caktiyaṟṟavar. Avar taṉ ejamāṉarukkuc cumaiyāka irukkiṟār. Avarai eṅku aṉuppiyapōtilum (tīṅkait tavira) naṉmai etaiyum avar ceyvatillai. Maṟṟoruvarō (nallatai aṟintu) nērāṉa vaḻiyil iruntukoṇṭu (maṟṟavarkaḷukkum) nītattaiyē ēvukiṟār. Ivarukku (ūmaiyākiya) avar camamāvārā
Surah An-Nahl, Verse 76
وَلِلَّهِ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَآ أَمۡرُ ٱلسَّاعَةِ إِلَّا كَلَمۡحِ ٱلۡبَصَرِ أَوۡ هُوَ أَقۡرَبُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa rakaciyam allāhvukkē contam. (Atai maṟṟevarum aṟiya māṭṭārkaḷ.) Ākavē ulaka muṭivu, imai mūṭi viḻippataippōl allatu ataiviṭa viraivākavē muṭintuviṭum. Niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum mika āṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 77
وَٱللَّهُ أَخۡرَجَكُم مِّنۢ بُطُونِ أُمَّهَٰتِكُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا وَجَعَلَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
oṉṟaiyumē nīṅkaḷ aṟiyātavarkaḷāka irunta nilaimaiyil, uṅkaḷ tāymārkaḷiṉ vayiṟṟiliruntu allāhtāṉ uṅkaḷai veḷippaṭuttiṉāṉ. Mēlum, uṅkaḷukkuc cevikaḷaiyum, kaṇkaḷaiyum, itayaṅkaḷaiyum (aṟivaiyum) koṭuttavaṉ avaṉtāṉ. Itaṟku nīṅkaḷ (avaṉukku) naṉṟi celuttuvīrkaḷāka
Surah An-Nahl, Verse 78
أَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلطَّيۡرِ مُسَخَّرَٰتٖ فِي جَوِّ ٱلسَّمَآءِ مَا يُمۡسِكُهُنَّ إِلَّا ٱللَّهُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
ākāyattil (paṟantu) cellum paṟavaikaḷai avarkaḷ pārkkavillaiyā? Avaṟṟai (ākāyattil) mitantavaiyāka niṟka vaippavaṉ allāhvait tavira vēṟu oruvarumillai. Nampikkai koṇṭa makkaḷukku niccayamāka itilum pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah An-Nahl, Verse 79
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۢ بُيُوتِكُمۡ سَكَنٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّن جُلُودِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ بُيُوتٗا تَسۡتَخِفُّونَهَا يَوۡمَ ظَعۡنِكُمۡ وَيَوۡمَ إِقَامَتِكُمۡ وَمِنۡ أَصۡوَافِهَا وَأَوۡبَارِهَا وَأَشۡعَارِهَآ أَثَٰثٗا وَمَتَٰعًا إِلَىٰ حِينٖ
Uṅkaḷ vīṭukaḷai allāh uṅkaḷukku nim'mati taruvatāka amaittāṉ. Kālnaṭaikaḷiṉ tōlkaḷai nīṅkaḷ vīṭukaḷāka amaikka (vacatiyāṉa vitattil) uṅkaḷukkāka avaṉ paṭaittirukkiṟāṉ. Atu nīṅkaḷ pirayāṇam pōkum camayattilum, ōr iṭattil taṅkukiṉṟa camayattilum eḷitil cumantu cellakkūṭiyatāka irukkiṟatu. (Āṭaipōṉṟa) paṟpala poruḷkaḷai tayārippataṟku avaṟṟil (cem'maṟiyāṭṭiṉ) kampaḷi, (oṭṭakattiṉ) urōmam (veḷḷāṭṭiṉ) muṭi ākiyavaṟṟaiyum (avaṉ uṅkaḷukkāka paṭaittirukkiṟāṉ. Anta poruḷkaḷ) oru kālamvarai uṅkaḷukku payaṉpaṭukiṉṟaṉa
Surah An-Nahl, Verse 80
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّمَّا خَلَقَ ظِلَٰلٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنَ ٱلۡجِبَالِ أَكۡنَٰنٗا وَجَعَلَ لَكُمۡ سَرَٰبِيلَ تَقِيكُمُ ٱلۡحَرَّ وَسَرَٰبِيلَ تَقِيكُم بَأۡسَكُمۡۚ كَذَٰلِكَ يُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تُسۡلِمُونَ
avaṉ paṭaittiruppavaṟṟil niḻal tarakkūṭiyavaṟṟaiyum uṅkaḷukkāka amaittirukkiṟāṉ. Malai(k kukai)kaḷil uṅkaḷukkut taṅkumiṭaṅkaḷaiyum amaittāṉ. Veppattaiyum (kuḷiraiyum) uṅkaḷukkut taṭukkakkūṭiya caṭṭaikaḷaiyum, (katti, ampu pōṉṟa) āyutaṅkaḷait taṭukkakkūṭiya kēṭayaṅ(kaḷ ceyyakkūṭiya poruḷ)kaḷaiyum avaṉē uṅkaḷukkāka amaittāṉ. Avaṉ taṉ aruḷai ivvāṟē uṅkaḷ mītu muḻumaiyākkukiṟāṉ. (Itaṟkāka) nīṅkaḷ (avaṉukku) muṟṟilum kaṭṭuppaṭṭu naṭappīrkaḷāka
Surah An-Nahl, Verse 81
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
(ākavē, napiyē!) Avarkaḷ (um'maip) puṟakkaṇittāl (ataip paṟṟi nīr kavalaippaṭātīr. Ēṉeṉṟāl nam) tūtai (avarkaḷukkut) teḷivāka eṭutturaippatutāṉ um'mītum kaṭamaiyākum
Surah An-Nahl, Verse 82
يَعۡرِفُونَ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُنكِرُونَهَا وَأَكۡثَرُهُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
allāhviṉ (ittakaiya) aruṭkoṭaiyai avarkaḷ naṉkaṟinta piṉṉarum atai avarkaḷ nirākarikkiṉṟaṉar. Avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ naṉṟi keṭṭavarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 83
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدٗا ثُمَّ لَا يُؤۡذَنُ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ وَلَا هُمۡ يُسۡتَعۡتَبُونَ
Ovvoru vakuppāriṭamum (nām aṉuppiya nam tūtarai, avarkaḷukkuc) cāṭciyāka nām aḻaikkiṉṟa (nāḷai napiyē! Nīr avarkaḷukku ñāpakamūṭṭuvīrāka. An)nāḷil (attūtarkaḷai) nirākarittavarkaḷukku (ētum pēcuvataṟku) aṉumati koṭukkappaṭamāṭṭātu. Avarkaḷ cākkup pōkkuc collavum vaḻiyirātu
Surah An-Nahl, Verse 84
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلۡعَذَابَ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
ivvakkiramakkārarkaḷ (maṟumaiyil) vētaṉaiyaik (kaṇṇāl) kaṇṭa piṟaku (avarkaḷ eṉṉa pukal kūṟiyapōtilum) avarkaḷukku (vētaṉai) kuṟaikkappaṭamāṭṭātu. Avarkaḷukku avakācamum aḷikkappaṭavum māṭṭātu
Surah An-Nahl, Verse 85
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ شُرَكَآءَهُمۡ قَالُواْ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ شُرَكَآؤُنَا ٱلَّذِينَ كُنَّا نَدۡعُواْ مِن دُونِكَۖ فَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلَ إِنَّكُمۡ لَكَٰذِبُونَ
iṇaivaittu vaṇaṅkukiṉṟa ivarkaḷ tāṅkaḷ iṇaiyākkiya (poy) teyvaṅkaḷai (maṟumaiyil) kaṇṭāl (iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Uṉṉait tavira teyvaṅkaḷ eṉṟu nāṅkaḷ aḻaittuk koṇṭirunta eṅkaḷ teyvaṅkaḷ ivaitāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ataṟku avai ivarkaḷai nōkki ‘‘niccayamāka nīṅkaḷ poy collukiṟīrkaḷ; (nāṅkaḷ teyvaṅkaḷalla)'' eṉṟu kūṟum
Surah An-Nahl, Verse 86
وَأَلۡقَوۡاْ إِلَى ٱللَّهِ يَوۡمَئِذٍ ٱلسَّلَمَۖ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
piṉṉar, ivarkaḷ poyyāka (teyvaṅkaḷ eṉṟu) kūṟik koṇṭu iruntavai aṉaittum ivarkaḷai viṭṭu maṟaintu viṭum. Annāḷil ivarkaḷ allāhvai nōkki (uṉakku) muṟṟilum vaḻippaṭuvōm eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 87
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ زِدۡنَٰهُمۡ عَذَابٗا فَوۡقَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يُفۡسِدُونَ
(eṉiṉum, maṟumaiyaiyum) nirākarittu allāhvuṭaiya pātaiyai viṭṭum taṭuttu (viṣamam ceytu) koṇṭirunta ivarkaḷukku, ivarkaḷuṭaiya viṣamattiṉ kāraṇamāka vētaṉaikku mēl vētaṉaiyai atikappaṭuttik koṇṭēyiruppōm
Surah An-Nahl, Verse 88
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ فِي كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدًا عَلَيۡهِم مِّنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَجِئۡنَا بِكَ شَهِيدًا عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَنَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ تِبۡيَٰنٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
(Napiyē!) Ovvoru vakuppārukkum avarkaḷil iruntē (avarkaḷiṭam vanta napiyai) cāṭciyāka nām aḻaikkiṉṟa nāḷil, um'mai (umakku muṉ irukkum) ivarkaḷukkuc cāṭciyākak koṇṭuvaruvōm. (Napiyē!) Ovvoru viṣayattaiyum teḷivāka vivarikkakkūṭiya ivvētattai nāmtāṉ um'mītu iṟakki irukkiṟōm. Itu nērāṉa vaḻiyākavum, aruḷākavum iruppatuṭaṉ (eṉakku) muṟṟilum paṇintu kaṭṭuppaṭupavarkaḷukku oru naṟceytiyākavum irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 89
۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَٱلۡإِحۡسَٰنِ وَإِيتَآيِٕ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَيَنۡهَىٰ عَنِ ٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِ وَٱلۡبَغۡيِۚ يَعِظُكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ nīti celuttumpaṭiyākavum, naṉmai ceyyumpaṭiyākavum, uṟaviṉarkaḷukku(p poruḷ) koṭuttu utavi ceyyumpaṭiyākavum niccayamāka allāh (uṅkaḷai) ēvukiṟāṉ. Māṉakkēṭāṉa kāriyaṅkaḷ, pāvam, aniyāyam ākiyavaṟṟiliruntu (uṅkaḷai) avaṉ taṭukkiṟāṉ. Nīṅkaḷ nalluṇarvu peṟuvataṟkāka avaṉ uṅkaḷukku (ippaṭi) nallupatēcam ceykiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 90
وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ إِذَا عَٰهَدتُّمۡ وَلَا تَنقُضُواْ ٱلۡأَيۡمَٰنَ بَعۡدَ تَوۡكِيدِهَا وَقَدۡ جَعَلۡتُمُ ٱللَّهَ عَلَيۡكُمۡ كَفِيلًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا تَفۡعَلُونَ
nīṅkaḷ allāhviṉ peyarāl ceyyum uṭaṉpaṭikkaiyai muḻumaiyāka niṟaivēṟṟuṅkaḷ. Allāhvai cāṭciyāka vaittu cattiyam ceytu atai uṟutippaṭuttiya piṉṉar, antac cattiyattai nīṅkaḷ muṟittuviṭātīrkaḷ. Niccayamāka allāh uṅkaḷ ceyalai naṉkaṟivāṉ
Surah An-Nahl, Verse 91
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّتِي نَقَضَتۡ غَزۡلَهَا مِنۢ بَعۡدِ قُوَّةٍ أَنكَٰثٗا تَتَّخِذُونَ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ أَن تَكُونَ أُمَّةٌ هِيَ أَرۡبَىٰ مِنۡ أُمَّةٍۚ إِنَّمَا يَبۡلُوكُمُ ٱللَّهُ بِهِۦۚ وَلَيُبَيِّنَنَّ لَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
(maṉitarkaḷē! Uṟutippaṭuttiya cattiyattai muṟittu) nīṅkaḷ oru peṇṇukku oppākiviṭa vēṇṭām. Avaḷ mika ciramappaṭṭu nūṟṟa nūlai, tāṉē pirittu tuṇṭu tuṇṭākki viṭukiṟāḷ. Mēlum, oru vakuppāraiviṭa maṟṟoru vakuppār palam vāyntavarkaḷāka ākavum uṅkaḷ cattiyattaik kāraṇamākkik koḷḷātīrkaḷ. Ivviṣayattil (nīṅkaḷ cariyāka naṭakkiṟīrkaḷā illaiyā? Eṉṟu) niccayamāka allāh uṅkaḷai cōtikkiṟāṉ. Tavira, nīṅkaḷ tarkkittuk koṇṭiruntavaṟṟaiyum maṟumai nāḷil avaṉ uṅkaḷukkut teḷivāka vivarittuk kāṇpippāṉ
Surah An-Nahl, Verse 92
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَلَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Allāh nāṭiyiruntāl uṅkaḷ aṉaivaraiyum orē (mārkkattaip piṉpaṟṟum) vakuppiṉarāka ākkiyiruppāṉ. Eṉiṉum, (iṟaivaṉ) tāṉ nāṭiyavarkaḷai (avarkaḷuṭaiya pāvattiṉ kāraṇamāka) tavaṟāṉa vaḻiyil avaṉ viṭṭuviṭukiṟāṉ. Tāṉ nāṭiyavarkaḷai (avarkaḷiṉ naṟceyalkaḷiṉ kāraṇamāka) nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ. Nīṅkaḷ ceytu koṇṭirunta ceyalkaḷaip paṟṟi niccayamāka nīṅkaḷ (maṟumaiyil) kēḷvi kēṭkappaṭuvīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 93
وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ فَتَزِلَّ قَدَمُۢ بَعۡدَ ثُبُوتِهَا وَتَذُوقُواْ ٱلسُّوٓءَ بِمَا صَدَدتُّمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَكُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
uṅkaḷukkuḷ nīṅkaḷ (viṣamam ceyvataṟkāka) uṅkaḷ cattiyattaik kāraṇamāka ākkik koḷḷātīrkaḷ. Appaṭi ceytāl nilaipeṟṟa (uṅkaḷ) pātam peyarntu uṟuti kulaintuviṭum. Tavira, (cattiyattai muṟippatiṉāl) allāhviṉ pātaiyai viṭṭum nīṅkaḷ taṭuttuk koḷvataṉ kāraṇamāka pala tuṉpaṅkaḷaiyum nīṅkaḷ aṉupavikkumpaṭi nēriṭum. Kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyum uṅkaḷukkuk kiṭaikkum
Surah An-Nahl, Verse 94
وَلَا تَشۡتَرُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلًاۚ إِنَّمَا عِندَ ٱللَّهِ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
allāhviṭam ceyta vākkuṟutiyai oru coṟpa vilaikku nīṅkaḷ viṟṟuviṭātīrkaḷ. Nīṅkaḷ aṟivuṭaiyavarkaḷāka iruntāl allāhviṭattil iruppatutāṉ uṅkaḷukku mika mēlāṉatākum
Surah An-Nahl, Verse 95
مَا عِندَكُمۡ يَنفَدُ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ بَاقٖۗ وَلَنَجۡزِيَنَّ ٱلَّذِينَ صَبَرُوٓاْ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
uṅkaḷiṭamuḷḷa (poruḷkaḷ) aṉaittum celavaḻintuviṭum; allāhviṭattil uḷḷavaiyō (eṉṟeṉṟum) nilaiyāka irukkum. Evarkaḷ (kaṣṭaṅkaḷai) uṟutiyākac cakittuk koṇṭārkaḷō avarkaḷ (ceyyum pala naṟkāriyaṅkaḷukku avarkaḷ) ceytataiviṭa mikka aḻakāṉa kūliyaiyē nām avarkaḷukkuk koṭuppōm
Surah An-Nahl, Verse 96
مَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَلَنُحۡيِيَنَّهُۥ حَيَوٰةٗ طَيِّبَةٗۖ وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
āṇāyiṉum, peṇṇāyiṉum nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷai evar ceytālum niccayamāka nām avarkaḷai (im'maiyil) nalla vāḻkkaiyāka vāḻac ceyvōm. Mēlum, (maṟumaiyilō) avarkaḷ ceytu koṇṭiruntataiviṭa mikka aḻakāṉa kūliyaiyē niccayamāka nām avarkaḷukkuk koṭuppōm
Surah An-Nahl, Verse 97
فَإِذَا قَرَأۡتَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ ٱلرَّجِيمِ
(Napiyē!) Nīr kur'āṉai ōta ārampittāl (ataṟku muṉṉatāka) viraṭṭappaṭṭa ṣaittāṉaiviṭṭu kākkumpaṭi allāhviṭam pātukāppuk kōruvīrāka
Surah An-Nahl, Verse 98
إِنَّهُۥ لَيۡسَ لَهُۥ سُلۡطَٰنٌ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
evarkaḷ nampikkai koṇṭu taṅkaḷ iṟaivaṉiṭamē poṟuppai oppaṭaittu irukkiṟārkaḷō avarkaḷiṭattil niccayamāka (inta) ṣaittāṉukku ōr atikāramum illai
Surah An-Nahl, Verse 99
إِنَّمَا سُلۡطَٰنُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَوَلَّوۡنَهُۥ وَٱلَّذِينَ هُم بِهِۦ مُشۡرِكُونَ
avaṉuṭaiya atikāramellām avaṉuṭaṉ campantam vaippavarkaḷiṭamum allāhvukku iṇaivaippavarkaḷiṭamumē cellum
Surah An-Nahl, Verse 100
وَإِذَا بَدَّلۡنَآ ءَايَةٗ مَّكَانَ ءَايَةٖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا يُنَزِّلُ قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مُفۡتَرِۭۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(napiyē!) Nām oru vacaṉattai maṟṟoru vacaṉattaik koṇṭu māṟṟiṉāl ivarkaḷ (um'mai nōkki) ‘‘niccayamāka nīr poyyar'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. E(nta nērattil entak kaṭṭaḷaiyai, enta vacaṉat)tai aruḷa vēṇṭumeṉpatai allāh naṉkaṟivāṉ; ivarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (inta uṇmaiyai) aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 101
قُلۡ نَزَّلَهُۥ رُوحُ ٱلۡقُدُسِ مِن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّ لِيُثَبِّتَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
meyyākavē itai umatu iṟaivaṉiṭamiruntu ‘rūhul kutus' (eṉṉum jiprayīl)tāṉ iṟakki vaittār eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka!. (Inta kur'āṉ iṟaivaṉukku) nampikkaik koṇṭōrai uṟutippaṭuttuvataṟkākavum, muṟṟilum paṇintu kaṭṭuppaṭṭavarkaḷukku nērāṉa vaḻiyākavum naṟceytiyākavum irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 102
وَلَقَدۡ نَعۡلَمُ أَنَّهُمۡ يَقُولُونَ إِنَّمَا يُعَلِّمُهُۥ بَشَرٞۗ لِّسَانُ ٱلَّذِي يُلۡحِدُونَ إِلَيۡهِ أَعۡجَمِيّٞ وَهَٰذَا لِسَانٌ عَرَبِيّٞ مُّبِينٌ
(napiyē! ‘‘Ivvēta vacaṉaṅkaḷai rōmiliruntu vantirukkum) oru (kiṟistava) maṉitaṉtāṉ niccayamāka umakkuk kaṟṟuk koṭukkiṟāṉ; (iṟaivaṉ kaṟṟukkoṭukkavillai)'' eṉṟu avarkaḷ kūṟuvatai niccayamāka nām aṟivōm. Evaṉ (umakkuk) kaṟṟuk koṭuppatāka avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷō a(ntak kiṟista)vaṉ (arapi moḻiyai oru ciṟitum aṟiyāta) ajami. Ivvētamō mika (nākarikamāṉa) teḷivāṉa arapi moḻiyil irukkiṟatu. (Ākavē, avarkaḷ kūṟuvatu cariyaṉṟu)
Surah An-Nahl, Verse 103
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ لَا يَهۡدِيهِمُ ٱللَّهُ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
Niccayamāka evarkaḷ allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai (maṉamuraṇṭāka) nampikkai koḷḷavillaiyō avarkaḷai allāh nērāṉa vaḻiyil celutta māṭṭāṉ. Mēlum, avarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaitāṉ uṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 104
إِنَّمَا يَفۡتَرِي ٱلۡكَذِبَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
(itu) poy eṉṟu kaṟpaṉai ceypavarkaḷellām allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai nampātavarkaḷtāṉ. (Uṇmaiyil) ivarkaḷtāṉ poyyarkaḷ.(Napiyē! Nīr poyyaralla)
Surah An-Nahl, Verse 105
مَن كَفَرَ بِٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِهِۦٓ إِلَّا مَنۡ أُكۡرِهَ وَقَلۡبُهُۥ مُطۡمَئِنُّۢ بِٱلۡإِيمَٰنِ وَلَٰكِن مَّن شَرَحَ بِٱلۡكُفۡرِ صَدۡرٗا فَعَلَيۡهِمۡ غَضَبٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
(ākavē,) evarēṉum allāhvai nampikkai koṇṭataṉ piṉṉar avaṉai nirākarittāl avaṉaip paṟṟi kavaṉikkappaṭum. Avaṉuṭaiya uḷḷam nampikkaiyai koṇṭu muṟṟilum tiruptiyaṭaintē irukka, evaruṭaiya nirppantattiṉāl avaṉ (ippaṭi) nirākarittāl avaṉ mītu oru kuṟṟamumillai. Eṉiṉum, avaṉuṭaiya uḷḷattil nirākarippē niṟaintirun(tu ippaṭi cey)tāl avaṉ mītu allāhvuṭaiya kōpamtāṉ ēṟpaṭum. Avaṉukku kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyumuṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 106
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمُ ٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
ēṉeṉṟāl, niccayamāka ivarkaḷ maṟumaiyaiviṭa ivvulaka vāḻkkaiyiṉ mītutāṉ nēcam koṇṭārkaḷ. Niccayamāka, nirākarikkiṉṟa (ittakaiya) makkaḷai allāh nērāṉa vaḻiyil celuttamāṭṭāṉ
Surah An-Nahl, Verse 107
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ
ivarkaḷiṉ itayaṅkaḷ mītum, kātukaḷ mītum, kaṇkaḷ mītum allāh muttiraiyiṭṭu viṭṭāṉ. Ivarkaḷtāṉ (taṅkaḷ tīya muṭivai) uṇarntu koḷḷātavarkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 108
لَا جَرَمَ أَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
maṟumaiyil muṟṟilum naṣṭamaṭaipavarkaḷ ivarkaḷtāṉ eṉpatil oru aiyamumillai
Surah An-Nahl, Verse 109
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ هَاجَرُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا فُتِنُواْ ثُمَّ جَٰهَدُواْ وَصَبَرُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
(napiyē!) Evarkaḷ (etirikaḷāl) tuṉpuṟuttappaṭṭu, piṉṉar (taṅkaḷ illattiliruntu) veḷippaṭṭu, pōrum purintu (pala ciramaṅkaḷaiyum) cakittuk koṇṭu uṟutiyāka iruntārkaḷō avarkaḷuk(ku aruḷ purivataṟ)kākavē niccayamāka umatu iṟaivaṉ irukkiṟāṉ. Niccayamāka umatu iṟaivaṉ itaṟkup piṉṉarum (avarkaḷai) maṉṉippavaṉ (avarkaḷ mītu) karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 110
۞يَوۡمَ تَأۡتِي كُلُّ نَفۡسٖ تُجَٰدِلُ عَن نَّفۡسِهَا وَتُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
Ovvōr ātmāvum (evaraiyum kavaṉiyātu) taṉṉaip paṟṟi (maṭṭum) pēcuvataṟkāka varukiṉṟa (nāḷai napiyē! Avarkaḷukku ñāpaka mūṭṭuvīrāka. An)nāḷil ovvōr ātmāvukkum ataṉ ceyalukkuriya kūli muḻumaiyākak koṭukkappaṭum. (Ataik kūṭṭiyō kuṟaittō evvakaiyilum) avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 111
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا قَرۡيَةٗ كَانَتۡ ءَامِنَةٗ مُّطۡمَئِنَّةٗ يَأۡتِيهَا رِزۡقُهَا رَغَدٗا مِّن كُلِّ مَكَانٖ فَكَفَرَتۡ بِأَنۡعُمِ ٱللَّهِ فَأَذَٰقَهَا ٱللَّهُ لِبَاسَ ٱلۡجُوعِ وَٱلۡخَوۡفِ بِمَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
ōr ūrārai allāh (avarkaḷukku) utāraṇamākak kūṟukiṟāṉ. Avvūr (mikka ceḻippākavum, atiliruntavarkaḷ) tiruptiyōṭum accamaṟṟum iruntaṉar. Avarkaḷukku vēṇṭiya poruḷkaḷ aṉaittum ovvoru ticaiyiliruntum taṭaiyiṉṟi vantu koṇṭiruntaṉa. Innilaimaiyil (avvūr vācikaḷ allāhvai nirākarittu) allāhvuṭaiya aruṭkoṭaikaḷukku(m naṉṟi celuttāmal) māṟu ceytaṉar. Ākavē, avarkaḷ ceytu koṇṭirunta (tīya) ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka allāh paciyaiyum payattaiyum avarkaḷukku uṭaiyāka aṇivittu avarkaḷ ataic cuvaikkumpaṭic ceytāṉ
Surah An-Nahl, Verse 112
وَلَقَدۡ جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡهُمۡ فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَهُمۡ ظَٰلِمُونَ
(napiyē!) Avarkaḷiliruntē (nām aṉuppiya nam) tūtarum avarkaḷiṭam vantār. Eṉiṉum, avarkaḷ avaraip poyyākki viṭṭārkaḷ. Ākavē, (ivvāṟu) avarkaḷ aniyāyakkārarkaḷāka irukkum nilaimaiyil avarkaḷai vētaṉaip piṭittuk koṇṭatu
Surah An-Nahl, Verse 113
فَكُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَٱشۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāh uṅkaḷukku aḷittavaṟṟil ākumāṉa nallavaṟṟaiyē puciyuṅkaḷ. Nīṅkaḷ allāhvai vaṇaṅkupavarkaḷāka iruntāl, avaṉuṭaiya aruṭkoṭaikaḷukku nīṅkaḷ naṉṟi celutti vāruṅkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 114
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(Pucikkak kūṭāteṉṟu) uṅkaḷukku vilakkappaṭṭiruppavai ellām cettatum, irattamum, paṉṟiyiṉ māmicamum allāh allātavaṟṟiṉ peyar kūṟappaṭṭavaiyum ākum. Evarēṉum pāvam ceyyum eṇṇamiṉṟi, (evarālum) nirppantikkappaṭṭu (allatu paciyiṉ koṭumaiyāl avaciyattiṟku atikappaṭāmal ivaṟṟaip pucittu)viṭṭāl (avar mītu kuṟṟamākātu. Ākavē, ittakaiya nilaimaiyil avarai) niccayamāka allāh mikka maṉṉittu mikak karuṇai kāṭṭuvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 115
وَلَا تَقُولُواْ لِمَا تَصِفُ أَلۡسِنَتُكُمُ ٱلۡكَذِبَ هَٰذَا حَلَٰلٞ وَهَٰذَا حَرَامٞ لِّتَفۡتَرُواْ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ لَا يُفۡلِحُونَ
uṅkaḷ nāvil vantavāṟellām poy kūṟuvataippōl (etaip paṟṟiyum mārkkattil) itu ākum; itu ākātu eṉṟu kūṟātīrkaḷ. (Avvāṟu kūṟiṉāl allāhviṉ mītu apāṇṭamākap poy kūṟuvatu pōlākum.) Evarkaḷ allāhviṉ mītē poyyaik kaṟpaṉai ceykiṟārkaḷō avarkaḷ niccayamāka veṟṟi aṭaiyavē māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 116
مَتَٰعٞ قَلِيلٞ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(ivarkaḷ ivvulakil aṉupavippatellām) coṟpa iṉpamtāṉ. (Maṟumaiyil) avarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 117
وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا مَا قَصَصۡنَا عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُۖ وَمَا ظَلَمۡنَٰهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
(napiyē!) Itaṟku muṉṉar (6m attiyāyam 146m vacaṉattil) nām uṅkaḷukku vivarittavaṟṟai yūtarkaḷukkut taṭuttuviṭṭōm. (Eṉiṉum) nāmākavē (atait taṭuttu) avarkaḷukkut tīṅkiḻaittu viṭavillai. Eṉiṉum, avarkaḷ (tāmākavē avaṟṟait taṭuttukkoṇṭu) tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar
Surah An-Nahl, Verse 118
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٌ
(napiyē!) Evarkaḷ taṅkaḷ aṟiyāmaiyiṉāl pāvattaic ceytuviṭṭu, aṟinta piṉṉar atiliruntu vilaki naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷai; (avarkaḷ pāvattiliruntu vilaki naṟceyalkaḷaic ceyta) piṉṉar niccayamāka umatu iṟaivaṉ mikka maṉṉittu, mikak karuṇai kāṭṭuvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 119
إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ كَانَ أُمَّةٗ قَانِتٗا لِّلَّهِ حَنِيفٗا وَلَمۡ يَكُ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Niccayamāka ipṟāhīm allāhvukku mikka payantu naṭakkum mikunta mārkkappaṟṟuṭaiya vaḻikāṭṭiyāka iruntār. Mēlum, (iṟaivaṉukku) iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷil avar irukkavillai
Surah An-Nahl, Verse 120
شَاكِرٗا لِّأَنۡعُمِهِۚ ٱجۡتَبَىٰهُ وَهَدَىٰهُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
iṟaivaṉiṉ aruṭkoṭaikaḷukku (ennēramum) naṉṟi celuttupavarākavum iruntār. Ākavē, (iṟaivaṉum) avarait tērnteṭuttu nērāṉa vaḻiyil celuttiṉāṉ
Surah An-Nahl, Verse 121
وَءَاتَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
(ākavē, avaruṭaiya iṟaivaṉākiya) nām im'maiyilum naṉmaiyaiyē avarukkuk koṭuttōm. Maṟumaiyilum niccayamāka avar nallaṭiyārkaḷil (oruvarāka) iruppār
Surah An-Nahl, Verse 122
ثُمَّ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ أَنِ ٱتَّبِعۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
ākavē, (napiyē!) Nīr mikka uṟutiyōṭu mēṉmaiyāṉa (anta) ipṟāhīmuṭaiya mārkkattai mikunta paṟṟuṭaiyavarāka piṉpaṟṟumpaṭi umakku vahyi aṟivittōm. Avar iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷil (oruvarāka) irukkavēyillai
Surah An-Nahl, Verse 123
إِنَّمَا جُعِلَ ٱلسَّبۡتُ عَلَى ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
caṉikkiḻamaiyai(k kauravikkumpaṭi) ceyyappaṭṭatellām, ataip paṟṟi (yūtarkaḷil) tarkkittuk koṇṭiruntavarkaḷukkuttāṉ. Niccayamāka umatu iṟaivaṉ maṟumai nāḷil avarkaḷukkiṭaiyil, avarkaḷ (im'maiyil) tarkkittuk koṇṭiruntavaṟṟaip paṟṟit tīrppaḷippāṉ
Surah An-Nahl, Verse 124
ٱدۡعُ إِلَىٰ سَبِيلِ رَبِّكَ بِٱلۡحِكۡمَةِ وَٱلۡمَوۡعِظَةِ ٱلۡحَسَنَةِۖ وَجَٰدِلۡهُم بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَن ضَلَّ عَن سَبِيلِهِۦ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
(napiyē! Maṉitarkaḷai) matinuṭpattaik koṇṭum, aḻakāṉa nallupatēcattaik koṇṭumē umatu iṟaivaṉuṭaiya vaḻiyiṉ pakkam aḻaippīrāka! Mēlum, avarkaḷuṭaṉ (tarkkikka nēriṭṭāl) (kaṇṇiyamāṉa) aḻakāṉa muṟaiyil tarkkam ceyvīrāka. Umatu iṟaivaṉuṭaiya vaḻiyiliruntu vaḻi tavaṟiyavarkaḷ evarkaḷ eṉpatai niccayamāka avaṉtāṉ naṉkaṟivāṉ. Nērāṉa vaḻiyiliruppavarkaḷ yār eṉpataiyum avaṉtāṉ naṉkaṟivāṉ
Surah An-Nahl, Verse 125
وَإِنۡ عَاقَبۡتُمۡ فَعَاقِبُواْ بِمِثۡلِ مَا عُوقِبۡتُم بِهِۦۖ وَلَئِن صَبَرۡتُمۡ لَهُوَ خَيۡرٞ لِّلصَّـٰبِرِينَ
(Nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷait tākkiyavarkaḷai) nīṅkaḷ patilukkup patilāyt tākkak karutiṉāl uṅkaḷai avarkaḷ tākkiya aḷavē avarkaḷai nīṅkaḷ tākkuṅkaḷ. (Ataṟku atikamāka alla. Tavira, uṅkaḷait tākkiyatai) nīṅkaḷ cakittuk koṇṭālō atu cakippavarkaḷukku mika naṉṟē
Surah An-Nahl, Verse 126
وَٱصۡبِرۡ وَمَا صَبۡرُكَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُ فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
ākavē, (napiyē!) Cakittukkoḷvīrāka. Eṉiṉum, allāhviṉ utaviyiṉṟi cakittuk koḷḷa um'māl muṭiyātu. Avarkaḷukkāka (etaip paṟṟiyum) kavalaippaṭātīr. Avarkaḷ ceykiṉṟa cūḻccikaḷaip paṟṟi nerukkaṭiyilum ākātīr
Surah An-Nahl, Verse 127
إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْ وَّٱلَّذِينَ هُم مُّحۡسِنُونَ
niccayamāka evarkaḷ meyyākavē iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷāka irukkiṟārkaḷō avarkaḷuṭaṉum, evarkaḷ naṉmai ceykiṟārkaḷō avarkaḷuṭaṉum tāṉ allāh irukkiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 128