Surah An-Nahl - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
أَتَىٰٓ أَمۡرُ ٱللَّهِ فَلَا تَسۡتَعۡجِلُوهُۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
allāhviṉ kaṭṭaḷai vantu viṭṭatu ataippaṟṟi nīṅkaḷ avacarappaṭātīrkaḷ; avaṉ mikavum tūyavaṉ - avarkaḷ iṇaivaippavaṟṟai viṭṭum mikka mēlāṉavaṉ
Surah An-Nahl, Verse 1
يُنَزِّلُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ بِٱلرُّوحِ مِنۡ أَمۡرِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦٓ أَنۡ أَنذِرُوٓاْ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنَا۠ فَٱتَّقُونِ
avaṉ malakkukaḷiṭam vahīyaik koṭuttut taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ nāṭiyavar mītu (aṉuppi vaittu,)"niccayamāka (vaṇakkattiṟkuriya) nāyaṉ, eṉṉaittavira vēṟuyārumillai ākaiyāl nīṅkaḷ eṉakkē añcuṅkaḷ eṉa (makkaḷukku) eccarikkai ceyyuṅkaḷ" eṉṟa kaṭṭaḷaiyuṭaṉ (malakkukaḷai) iṟakki vaikkiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 2
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ تَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
avaṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum uṇmaiyaik koṇṭu paṭaittuḷḷāṉ; avarkaḷ iṇaivaippavaṟṟai viṭṭum avaṉ mikka mēlāṉavaṉ
Surah An-Nahl, Verse 3
خَلَقَ ٱلۡإِنسَٰنَ مِن نُّطۡفَةٖ فَإِذَا هُوَ خَصِيمٞ مُّبِينٞ
avaṉ maṉitaṉai intiriyattuḷiyiṉāl paṭaittāṉ; appaṭiyiruntum maṉitaṉ pakiraṅkamāṉa etiriyāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 4
وَٱلۡأَنۡعَٰمَ خَلَقَهَاۖ لَكُمۡ فِيهَا دِفۡءٞ وَمَنَٰفِعُ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
kāl naṭaikaḷaiyum avaṉē paṭaittāṉ; avaṟṟil uṅkaḷukkuk kata katappu(ḷḷa āṭaiyaṇikaḷu)m iṉṉum (pala) palaṉkaḷum irukkiṉṟaṉa avaṟṟiliruntu nīṅkaḷ pucikkavum ceykiṟīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 5
وَلَكُمۡ فِيهَا جَمَالٌ حِينَ تُرِيحُونَ وَحِينَ تَسۡرَحُونَ
avaṟṟai nīṅkaḷ mālai nērattil (vīṭṭukkut) tirumpi ōṭṭi varum pōtum, kālai nērattil (mēyccalukkāka) aviḻttuviṭum pōtum, avaṟṟil uṅkaḷukku(p polivum) aḻakumirukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 6
وَتَحۡمِلُ أَثۡقَالَكُمۡ إِلَىٰ بَلَدٖ لَّمۡ تَكُونُواْ بَٰلِغِيهِ إِلَّا بِشِقِّ ٱلۡأَنفُسِۚ إِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
mēlum, mikka kaṣṭattuṭaṉaṉṟi nīṅkaḷ ceṉṟaṭaiya muṭiyāta ūrkaḷukku avai uṅkaḷuṭaiya cumaikaḷaic cumantu celkiṉṟaṉa - niccayamāka uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ mika irakkamuṭaiyavaṉ; aṉpu mikkavaṉ
Surah An-Nahl, Verse 7
وَٱلۡخَيۡلَ وَٱلۡبِغَالَ وَٱلۡحَمِيرَ لِتَرۡكَبُوهَا وَزِينَةٗۚ وَيَخۡلُقُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Iṉṉum, kutiraikaḷ, kōvēṟu kaḻutaikaḷ, kaḻutaikaḷ ākiyavaṟṟai nīṅkaḷ ēṟiccelvataṟkākavum, alaṅkāramākavum, (avaṉē paṭaittuḷḷāṉ;) iṉṉum, nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟaiyum avaṉ paṭaikkiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 8
وَعَلَى ٱللَّهِ قَصۡدُ ٱلسَّبِيلِ وَمِنۡهَا جَآئِرٞۚ وَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ
iṉṉum nēr vaḻikāṭṭutal allāhviṉ mītē irukkiṟatu (avaṉaruḷai aṭaiya muṭiyāta) tavaṟāṉa (pātaikaḷum) irukkiṉṟaṉa mēlum, allāh nāṭiṉāl uṅkaḷ aṉaivaraiyum niccayamāka nērvaḻiyil cērttuviṭuvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 9
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗۖ لَّكُم مِّنۡهُ شَرَابٞ وَمِنۡهُ شَجَرٞ فِيهِ تُسِيمُونَ
avaṉē vāṉattiliruntu maḻaiyaip poḻiyac ceykiṟāṉ; atiliruntu uṅkaḷukku aruntum nīrum irukkiṟatu atiliruntu (uṅkaḷ kālnaṭaikaḷai) mēyppataṟkāṉa maraṅkaḷ (maṟṟum puṟpūṇṭukaḷum uṇṭāki) atil irukkiṉṟaṉa
Surah An-Nahl, Verse 10
يُنۢبِتُ لَكُم بِهِ ٱلزَّرۡعَ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلنَّخِيلَ وَٱلۡأَعۡنَٰبَ وَمِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
ataṉaik koṇṭē, (vivacāyap) payirkaḷaiyum, olivaṉ(jaittūṉ) marattaiyum, pērītta maraṅkaḷaiyum, tirāṭcaik koṭikaḷaiyum, iṉṉum ellāvakaik kaṉivarkkaṅkaḷiliruntum avaṉ uṅkaḷukkāka viḷaivikkiṟāṉ - niccayamāka itil cintikkum makkaḷ kūṭṭattārukku(t takka) attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 11
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ وَٱلنُّجُومُ مُسَخَّرَٰتُۢ بِأَمۡرِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
iṉṉum avaṉē iravaiyum, pakalaiyum, cūriyaṉaiyum, cantiraṉaiyum uṅka(ḷ nalaṉka)ḷukku vacappaṭuttik koṭuttuḷḷāṉ; avvāṟē naṭcattiraṅkaḷum avaṉ kaṭṭaḷaip paṭiyē vacappaṭuttappaṭṭuḷḷaṉa - niccayamāka itilum āyntaṟiyak kūṭiya makkaḷ kūṭṭattārukku(t takka) attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah An-Nahl, Verse 12
وَمَا ذَرَأَ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهُۥٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ
iṉṉum, pūmiyil avaṉ paṭaittiruppaṉa pala vitamāṉa niṟaṅkaḷaiyuṭaiya (ceṭi koṭikaḷ, pirāṇikaḷ, paṟavaikaḷ, pōṉṟa)vaiyumākum; niccayamāka itil (allāhviṉ aruḷ koṭaikaḷai naṉṟiyuṭaṉ) niṉaivu kūrum makkaḷukku(t takka) attāṭciyuḷḷatu
Surah An-Nahl, Verse 13
وَهُوَ ٱلَّذِي سَخَّرَ ٱلۡبَحۡرَ لِتَأۡكُلُواْ مِنۡهُ لَحۡمٗا طَرِيّٗا وَتَسۡتَخۡرِجُواْ مِنۡهُ حِلۡيَةٗ تَلۡبَسُونَهَاۖ وَتَرَى ٱلۡفُلۡكَ مَوَاخِرَ فِيهِ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Nīṅkaḷ kaṭaliliruntu naya(mum, cuvaiyu)muḷḷa mīṉ pōṉṟa māmicattai pucippataṟkākavum, nīṅkaḷ aṇintu koḷḷakkūṭiya āparaṇattai atiliruntu nīṅkaḷ veḷippaṭuttavum avaṉ tāṉ ataṉaiyum (kaṭalaiyum) vacappaṭuttit tantāṉ; iṉṉum atil taṇṇīraip piḷantu koṇṭu cellum kappalai nīṅkaḷ kāṇukiṟīrkaḷ; (palvēṟu iṭaṅkaḷukkuc ceṉṟu) avaṉ aruṭkoṭaiyai nīṅkaḷ tēṭavum, nīṅkaḷ naṉṟi celuttum poruṭṭum (atai) ivvāṟu vacappaṭuttik koṭuttāṉ
Surah An-Nahl, Verse 14
وَأَلۡقَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِكُمۡ وَأَنۡهَٰرٗا وَسُبُلٗا لَّعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
uṅkaḷuṭaṉ pūmi acaiyātiruppataṟkāka avaṉ ataṉ mēl uṟutiyāṉa malaikaḷai niṟuttiṉāṉ; iṉṉum nīṅkaḷ cariyāṉa vaḻiyai aṟi(ntu cel)vataṟkāka avaṉ āṟukaḷaiyum pātaikaḷaiyum (amaittāṉ)
Surah An-Nahl, Verse 15
وَعَلَٰمَٰتٖۚ وَبِٱلنَّجۡمِ هُمۡ يَهۡتَدُونَ
(vaḻikāṭṭum) aṭaiyāḷaṅkaḷaiyum (vaḻi kāṭṭuvataṟkāka avaṉ amaittuḷḷāṉ) naṭcattiraṅkaḷaik koṇṭum (pirayāṇikaḷākiya) avarkaḷ vaḻikaḷai aṟintu koḷkiṟārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 16
أَفَمَن يَخۡلُقُ كَمَن لَّا يَخۡلُقُۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
(aṉaittaiyum) paṭaikkiṟāṉē avaṉ, (etaiyumē) paṭaikkāta (nīṅkaḷ vaṇaṅkupa)vai pōlāvāṉā? Nīṅkaḷ (itaiyēṉum) cintikka vēṇṭāmā
Surah An-Nahl, Verse 17
وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
iṉṉum allāhviṉ aru(ṭ koṭaika)ḷai nīṅkaḷ kaṇakkiṭṭāl, avaṟṟai (varaiyaṟai ceytu) nīṅkaḷ eṇṇi muṭiyātu! Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉākavum, mikak karuṇaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 18
وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُسِرُّونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
aṉṟiyum, allāh nīṅkaḷ maṟaittu vaittiruppataiyum, nīṅkaḷ pakiraṅkappaṭuttuvataiyum aṟikiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 19
وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ
allāhvaiyaṉṟi vēṟu evarkaḷai avarkaḷ pirārttikkiṟārkaḷō, avarkaḷ entap poruḷaiyum paṭaikka māṭṭārkaḷ; avar(kaḷāl pirārttikkappaṭupavar)kaḷum paṭaikkappaṭṭavarkaḷāvārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 20
أَمۡوَٰتٌ غَيۡرُ أَحۡيَآءٖۖ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
avarkaḷ iṟantavarkaḷē uyiruḷḷavarkaḷallar mēlum, eppoḻutu eḻuppappaṭuvārkaḷ eṉpataiyum avarkaḷ aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 21
إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۚ فَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ قُلُوبُهُم مُّنكِرَةٞ وَهُم مُّسۡتَكۡبِرُونَ
Uṅkaḷuṭaiya nāyaṉ orē nāyaṉtāṉ; eṉavē, evarkaḷ maṟumaiyai nampavillaiyē, avarkaḷuṭaiya neñcaṅkaḷ (ivvuṇmaiyai) nirākarippavaiyāka irukkiṉṟaṉa - mēlum avarkaḷ (āṇavaṅ koṇṭu) perumaiyaṭippavarkaḷāka irukkiṟārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 22
لَا جَرَمَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡتَكۡبِرِينَ
cantēkamiṉṟi allāh, avarkaḷ maṟaittu vaittiruppataiyum; avarkaḷ pakiraṅkappaṭuttuvataiyum; aṟivāṉ; (āṇavaṅ koṇṭu) perumaiyaṭippavarkaḷai avaṉ niccayamāka nēcippatillai
Surah An-Nahl, Verse 23
وَإِذَا قِيلَ لَهُم مَّاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡ قَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ etai iṟakki vaittāṉ?" Eṉṟu (kur'āṉai kuṟippiṭṭu) avarkaḷiṭam kēṭkappaṭṭāl, "muṉṉōrkaḷiṉ kaṭṭukkataikaḷ" eṉṟu avarkaḷ (patil) kūṟukiṟārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 24
لِيَحۡمِلُوٓاْ أَوۡزَارَهُمۡ كَامِلَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَمِنۡ أَوۡزَارِ ٱلَّذِينَ يُضِلُّونَهُم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۗ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ
kiyāma nāḷil avarkaḷ, taṅkaḷ (pāvac) cumaikaḷai muḻumaiyāka cumakkaṭṭum; mēlum aṟivillāmal ivarkaḷ evarkaḷai vaḻi keṭuttārkaḷō, avarkaḷuṭaiya (pāvac) cumaikaḷaiyum (cumakkaṭṭum) ivarkaḷ (cumakkum) cumai mikavum keṭṭatallavā
Surah An-Nahl, Verse 25
قَدۡ مَكَرَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَأَتَى ٱللَّهُ بُنۡيَٰنَهُم مِّنَ ٱلۡقَوَاعِدِ فَخَرَّ عَلَيۡهِمُ ٱلسَّقۡفُ مِن فَوۡقِهِمۡ وَأَتَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
niccayamāka, ivarkaḷukku muṉṉar iruntārkaḷē avarkaḷum (ivvāṟē) cūḻccikaḷ ceytārkaḷ; ataṉāl, allāh avarkaḷuṭaiya kaṭṭiṭattai aṭippaṭaiyōṭu peyarttu viṭṭāṉ; ākavē avarkaḷukku mēlē iruntu mukaṭu avarkaḷ mītu viḻuntatu avarkaḷ aṟintu koḷḷa muṭiyāta puṟattiliruntu avarkaḷukku vētaṉaiyum vantatu
Surah An-Nahl, Verse 26
ثُمَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُخۡزِيهِمۡ وَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تُشَـٰٓقُّونَ فِيهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ إِنَّ ٱلۡخِزۡيَ ٱلۡيَوۡمَ وَٱلسُّوٓءَ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
piṉṉar, kiyāma nāḷil avaṉ avarkaḷai iḻivu paṭuttuvāṉ; "evarkaḷai nīṅkaḷ eṉakku iṇaiyā(ṉa teyvaṅkaḷā)kki, avarkaḷaippaṟṟi (muḥmiṉkaḷiṭam) piṇaṅkik koṇṭiruntīrkaḷō, avarkaḷ eṅkē?" Eṉa (avarkaḷiṭam) kēṭpāṉ; evarkaḷukkuk kalviyaṟivu koṭukkappaṭṭatō avarkaḷ; "niccayamāka iṉṟu iḻivum vētaṉaiyum kāḥpirkaḷ mītu tāṉ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 27
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡۖ فَأَلۡقَوُاْ ٱلسَّلَمَ مَا كُنَّا نَعۡمَلُ مِن سُوٓءِۭۚ بَلَىٰٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Avarkaḷ tamakkut tāmē aniyāyam ceypavarkaḷāka irukkum nilaiyil, malakkukaḷ avarkaḷuṭaiya uyirkaḷaik kaippaṟṟuvārkaḷ; appōtu avarkaḷ, "nāṅkaḷ entavitamāṉa tīmaiyum ceyyavillaiyē!" Eṉṟu (kīḻpaṭintavarkaḷāka malakkukaḷiṭam) camātāṉam kōruvārkaḷ; "avvāṟillai! Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ; (eṉṟu malakkukaḷ patilaḷippārkaḷ)
Surah An-Nahl, Verse 28
فَٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَلَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
ākavē, nīṅkaḷ narakattiṉ vāyilkaḷil pukuntu, aṅkē eṉṟeṉṟum taṅkiyiruṅkaḷ" (eṉṟum malakkukaḷ kūṟuvārkaḷ; āṇavaṅ koṇṭu) perumaiyaṭittuk koṇṭirunta ivarkaḷiṉ taṅkumiṭam mikavum keṭṭatu
Surah An-Nahl, Verse 29
۞وَقِيلَ لِلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ مَاذَآ أَنزَلَ رَبُّكُمۡۚ قَالُواْ خَيۡرٗاۗ لِّلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٞۚ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞۚ وَلَنِعۡمَ دَارُ ٱلۡمُتَّقِينَ
payapaktiyuḷḷavarkaḷiṭam, "uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ etai iṟakki vaittāṉ?" Eṉṟu (kur'āṉai kuṟippiṭṭu) avarkaḷiṭam kēṭkappaṭṭapōtu"naṉmaiyaiyē (aruḷiṉāṉ)" eṉṟu avarkaḷ (patil) kūṟuvārkaḷ. Evar aḻakāṉa naṉmai purintārkaḷō, avarkaḷukku ivvulakilum aḻakāṉa naṉmaiyuṇṭu iṉṉum, maṟumai vīṭāṉatu (avarkaḷukku mika) mēlāṉatākavum irukkum, payapaktiyuṭaiyavarkaḷuṭaiya vīṭu niccayamāka nērttiyāṉatu
Surah An-Nahl, Verse 30
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ لَهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَۚ كَذَٰلِكَ يَجۡزِي ٱللَّهُ ٱلۡمُتَّقِينَ
eṉṟeṉṟum nilaittirukkak kūṭiya cuvaṉapatikaḷil avarkaḷ nuḻaivārkaḷ; avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭikkoṇṭirukkum; avarkaḷukku aṅkē avarkaḷ virumpuvatellām kiṭaikkum. Ivvāṟē payapaktiyuṭaiyōrukku allāh naṟkūliyaḷikkiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 31
ٱلَّذِينَ تَتَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ طَيِّبِينَ يَقُولُونَ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(kuḥprai viṭṭum) tūyavarkaḷāka irukkum nilaiyil malakkukaḷ evaruṭaiya uyirkaḷaik kaippaṟṟukiṟārkaḷō avarkaḷiṭam; "salāmuṉ alaikkum' ("uṅkaḷ mītu cānti uṇṭāvatāka); nīṅkaḷ ceytu koṇṭirunta (naṟ) karumaṅkaḷukkāka cuvaṉapatiyil nuḻaiyuṅkaḷ" eṉṟu am'malakkukaḷ colvārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 32
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ أَمۡرُ رَبِّكَۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ وَمَا ظَلَمَهُمُ ٱللَّهُ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
(Āṉāl akkiramakkārarkaḷō) taṅkaḷiṭam (uyirkaḷaik kaippaṟṟuvataṟkāka) malakkukaḷ varuvataiyō, allatu um iṟaivaṉuṭaiya (vētaṉai tarum) kaṭṭaḷai varuvataiyō tavira vēṟu etai avarkaḷ etir pārkkiṉṟaṉar? Ivarkaḷukku muṉṉiruntōrum ivvāṟē (aniyāyam) ceytārkaḷ; ivarkaḷukku allāh aniyāyam etuvum ceyyavillai āṉāl avarkaḷ tamakkut tāmē aniyāyam ceytu koṇṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 33
فَأَصَابَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا عَمِلُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
eṉavē, avarkaḷ ceytu koṇṭirunta tīmaikaḷē avarkaḷai vantaṭaintaṉ aṉṟiyum etai avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭiruntārkaḷō, atuvē avarkaḷaic cūḻntu koṇṭatu
Surah An-Nahl, Verse 34
وَقَالَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا عَبَدۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖ نَّحۡنُ وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ فَعَلَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ فَهَلۡ عَلَى ٱلرُّسُلِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
allāh nāṭiyiruntāl avaṉaiyaṉṟi vēṟu entap poruḷaiyum, nāṅkaḷō, eṅkaḷuṭaiya tantaiyarkaḷō vaṇaṅkiyirukkamāṭṭōm; iṉṉum avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaiyiṉṟi epporuḷaiyum (ākātavai yeṉṟu) vilakki vaittirukkavum māṭṭōm" eṉṟu muṣrikkukaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Ippaṭittāṉ ivarkaḷukku muṉṉar iruntavarkaḷum ceytārkaḷ; eṉavē (nam) tūtarkaḷukkut (tam tūtuvattait) teḷivāka aṟivippatait tavira vēṟu ētāvatu poṟuppuṇṭā? (Illai)
Surah An-Nahl, Verse 35
وَلَقَدۡ بَعَثۡنَا فِي كُلِّ أُمَّةٖ رَّسُولًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱجۡتَنِبُواْ ٱلطَّـٰغُوتَۖ فَمِنۡهُم مَّنۡ هَدَى ٱللَّهُ وَمِنۡهُم مَّنۡ حَقَّتۡ عَلَيۡهِ ٱلضَّلَٰلَةُۚ فَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ
meyyākavē nām ovvoru camūkattāriṭattilum, "allāhvaiyē nīṅkaḷ vaṇaṅkuṅkaḷ; ṣaittāṉkaḷai viṭṭum nīṅkaḷ vilakic celluṅkaḷ" eṉṟu (pōtikkumāṟu) nam tūtarkaḷai aṉuppi vaittōm; eṉavē a(nta camūkatta)varkaḷil allāh nērvaḻi kāṭṭiyōrum irukkiṟārkaḷ; vaḻikēṭē vitikkappeṟṟōrum avarkaḷil irukkiṟārkaḷ; ākavē nīṅkaḷ pūmiyil cuṟṟuppayaṇam ceytu, poyyarkaḷiṉ muṭivu eṉṉa āyiṟṟu eṉpataik kavaṉiyuṅkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 36
إِن تَحۡرِصۡ عَلَىٰ هُدَىٰهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَن يُضِلُّۖ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
(Napiyē!) Avarkaḷ nērvaḻi peṟṟiṭavēṇṭumeṉṟu nīr pērāval koṇṭa pōtilum, allāh yārai vaḻitavaṟa vaittāṉō attakaiyōrai nērvaḻiyil cērkka māṭṭāṉ - iṉṉum avarkaḷukku utavi ceyvōrum evarumillai
Surah An-Nahl, Verse 37
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَا يَبۡعَثُ ٱللَّهُ مَن يَمُوتُۚ بَلَىٰ وَعۡدًا عَلَيۡهِ حَقّٗا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
iṟantavarkaḷai allāh (uyirppittu) eḻuppa māṭṭāṉ eṉṟu avarkaḷ allāhviṉ mītu piramāṇamākac cattiyam ceykiṟārkaḷ. Appaṭiyalla! (Uyir koṭuttu eḻuppuvatāṉa allāhviṉ) vākku mikka uṟutiyāṉatākum; eṉiṉum makkaḷil perumpālōr itai aṟintu koḷvatillai
Surah An-Nahl, Verse 38
لِيُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي يَخۡتَلِفُونَ فِيهِ وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰذِبِينَ
(ivvulakil) avarkaḷ evviṣayattil piṇaṅki(t tarkkittu)k koṇṭiruntārkaḷō, atai avarkaḷukkut teḷivu paṭuttuvataṟkākavum, kāḥpirkaḷ tām poyyarkaḷāka iruntārkaḷ eṉpatai avarkaḷ aṟintu koḷvataṟkākavum (allāh avarkaḷai maṟumaiyil uyirppippāṉ)
Surah An-Nahl, Verse 39
إِنَّمَا قَوۡلُنَا لِشَيۡءٍ إِذَآ أَرَدۡنَٰهُ أَن نَّقُولَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
ēṉeṉil nām ētēṉum oru poruḷai (uṇṭu paṇṇa) nāṭiṉāl nām ataṟkākak kūṟuvatu, 'uṇṭākuka!' Eṉpatu tāṉ. Uṭaṉē atu uṇṭākiviṭum
Surah An-Nahl, Verse 40
وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ فِي ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا ظُلِمُواْ لَنُبَوِّئَنَّهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَكۡبَرُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
koṭumaippaṭuttappaṭṭa piṉṉar, evarkaḷ allāhvukkāka nāṭu tuṟantu (hijrat) ceṉṟārkaḷō, avarkaḷukku, nām niccayamāka aḻakāṉa taṅkumiṭattai ivvulakattil koṭuppōm. Iṉṉum, avarkaḷ aṟintu koṇṭārkaḷēyāṉāl maṟumaiyiluḷḷa (naṟ) kūli (itaiviṭa) mikavum peritu
Surah An-Nahl, Verse 41
ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
ivarkaḷ tām (tuṉpaṅkaḷaip poṟumaiyuṭaṉ) cakittuk koṇṭu, tam iṟaivaṉ mītu muṟṟilum cārntu muḻu nampikkai vaippavarkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 42
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِمۡۖ فَسۡـَٔلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلذِّكۡرِ إِن كُنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
(napiyē!) Iṉṉum umakku muṉṉar vahī koṭuttu nām avarkaḷiṭam aṉuppi vaitta tūtarkaḷ ellōrum āṭavarē tavira vēṟellar ākavē (avarkaḷai nōkki)"nīṅkaḷ (itaṉai) aṟintu koḷḷāmaliruntāl. (Muntiya) vēta ñāṉam peṟṟōriṭam kēṭṭaṟintu koḷḷuṅkaḷ" (eṉṟu kūṟuvīrāka)
Surah An-Nahl, Verse 43
بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلزُّبُرِۗ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلذِّكۡرَ لِتُبَيِّنَ لِلنَّاسِ مَا نُزِّلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ
Teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyum vētaṅkaḷaiyum (attūtarkaḷukkum koṭuttaṉuppiṉōm; napiyē!) Maṉitarkaḷukku aruḷappaṭṭatai nīr avarkaḷukku teḷivupaṭuttuvataṟkākavum avarkaḷ cintippataṟkākavum umakku ivvētattai nām aruḷiṉōm
Surah An-Nahl, Verse 44
أَفَأَمِنَ ٱلَّذِينَ مَكَرُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن يَخۡسِفَ ٱللَّهُ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
tīmaiyāṉa cūḻccikaḷaic ceyyum avarkaḷaip pūmi viḻuṅkumpaṭi allāh ceyyamāṭṭāṉ eṉṟō, allatu avarkaḷ aṟiyāp puṟattiliruntu avarkaḷai vētaṉai vantu aṭaiyāteṉṟō avarkaḷ accantīrntu irukkiṉṟārkaḷā
Surah An-Nahl, Verse 45
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ فِي تَقَلُّبِهِمۡ فَمَا هُم بِمُعۡجِزِينَ
allatu avarkaḷiṉ pōkkuvarattiṉpōtē (allāh) avarkaḷaip piṭikka māṭṭāṉ (eṉṟu accamaṟṟavarkaḷāka irukkiṟārkaḷā? Allāh avvāṟu ceytāl avaṉai) avarkaḷ iyalāmalākka muṭiyātu
Surah An-Nahl, Verse 46
أَوۡ يَأۡخُذَهُمۡ عَلَىٰ تَخَوُّفٖ فَإِنَّ رَبَّكُمۡ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٌ
allatu. Avarkaḷ añcik koṇṭirukkum poḻutē (allāh) avarkaḷaip piṭikkamāṭṭāṉ (eṉṟu accamaṟṟavarkaḷāka irukkiṟārkaḷā?) Niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉ irakkamuṭaiyavaṉ; peruṅ kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah An-Nahl, Verse 47
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَىٰ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ يَتَفَيَّؤُاْ ظِلَٰلُهُۥ عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَٱلشَّمَآئِلِ سُجَّدٗا لِّلَّهِ وَهُمۡ دَٰخِرُونَ
allāh paṭaittirukkum poruṭkaḷil avarkaḷ etaiyumē (uṟṟup) pārkkavillaiyā? Avaṟṟiṉ niḻalkaḷ valamum, iṭatumāka (sujūtu ceytavaiyākac) cāykiṉṟaṉa mēlum avai paṇintu (kīḻpaṭitaluṭaṉ ivvāṟu) allāh vaḻipaṭukiṉṟaṉa
Surah An-Nahl, Verse 48
وَلِلَّهِۤ يَسۡجُدُۤ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن دَآبَّةٖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ
vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum - jīvarācikaḷum, malakkukaḷum allāhvukkē sujūtu ceytu (ciram paṇintu) vaṇaṅkukiṉṟaṉa. Avākaḷ (āṇavaṅ koṇṭu) perumaiyaṭippatillai
Surah An-Nahl, Verse 49
يَخَافُونَ رَبَّهُم مِّن فَوۡقِهِمۡ وَيَفۡعَلُونَ مَا يُؤۡمَرُونَ۩
avarkaḷ taṅkaḷukku mēlāka irukkum (carva vallamaiyuṭaiya) taṅkaḷ iṟaivaṉai payappaṭukiṟārkaḷ; iṉṉum tāṅkaḷ ēvappaṭṭatai (appaṭiyē) ceykiṟārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 50
۞وَقَالَ ٱللَّهُ لَا تَتَّخِذُوٓاْ إِلَٰهَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِۖ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
iṉṉum, allāh kūṟukiṉṟāṉ; iraṇṭu teyvaṅkaḷai ēṟpaṭuttikkoḷḷātīrkaḷ; niccayamāka (vaṇakkattiṟkuriya) avaṉ orē nāyaṉtāṉ! Eṉṉaiyē nīṅkaḷ añcaṅkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 51
وَلَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَهُ ٱلدِّينُ وَاصِبًاۚ أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَتَّقُونَ
Vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷavai(yellām) avaṉukkē (contamāṉavai) avaṉukkē (eṉṟeṉṟum) vaḻipāṭu uriyatāka irukkiṟatu (uṇmai ivvāṟirukka) allāh allātavaṟṟaiyā nīṅkaḷ añcakiṟīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 52
وَمَا بِكُم مِّن نِّعۡمَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ ثُمَّ إِذَا مَسَّكُمُ ٱلضُّرُّ فَإِلَيۡهِ تَجۡـَٔرُونَ
mēlum, enta niḥmat (pākkiyam) uṅkaḷiṭam iruntālum atu allāhviṭamiruntu uḷḷatēyākum; piṉṉar ētāvatu oru tuṉpam uṅkaḷait toṭṭu viṭṭāl avaṉiṭamē (atai nīkkumāṟu piralāpittu) nīṅkaḷ muṟaiyiṭukiṟīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 53
ثُمَّ إِذَا كَشَفَ ٱلضُّرَّ عَنكُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنكُم بِرَبِّهِمۡ يُشۡرِكُونَ
piṉṉar avaṉ uṅkaḷiṭamiruntu attuṉpattai nīkkiviṭṭāl, uṭaṉē uṅkaḷil oru piriviṉar tam iṟaivaṉukkē iṇai vaikkiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 54
لِيَكۡفُرُواْ بِمَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡۚ فَتَمَتَّعُواْ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
nām avarkaḷukku aḷittuḷḷatai (naṉiṟiyillātu) nirākarikkum varaiyil - ākavē (im'maiyil cilakālam) cakittiruṅkaḷ - piṉṉar (viraivilēyē uṅkaḷ tavaṟṟai) aṟintu koḷvīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 55
وَيَجۡعَلُونَ لِمَا لَا يَعۡلَمُونَ نَصِيبٗا مِّمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡۗ تَٱللَّهِ لَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَفۡتَرُونَ
iṉṉum, avarkaḷ nām avarkaḷukku aḷittuḷḷatil oru pākattait tām aṟiyāta (poy teyvaṅkaḷukkāka) kuṟippiṭṭu vaikkiṟārkaḷ; allāhviṉ mēl āṇaiyāka! Nīṅkaḷ iṭṭuk kaṭṭikkoṇṭirunta (ivai) paṟṟi niccayamāka kēṭkappaṭuvīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 56
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ ٱلۡبَنَٰتِ سُبۡحَٰنَهُۥ وَلَهُم مَّا يَشۡتَهُونَ
mēlum, avarkaḷ allāhvukkup peṇ makkaḷai ēṟpaṭuttukiṟārkaḷ; avaṉ (ivarkaḷ kūṟuvatiliruntu) makā paricuttamāṉavaṉ. Āṉāl avarkaḷ taṅkaḷukkāka virumpuvatō (āṇ kuḻantaikaḷ)
Surah An-Nahl, Verse 57
وَإِذَا بُشِّرَ أَحَدُهُم بِٱلۡأُنثَىٰ ظَلَّ وَجۡهُهُۥ مُسۡوَدّٗا وَهُوَ كَظِيمٞ
avarkaḷil oruvaṉukku peṇ kuḻantai piṟantuḷḷatu eṉṟu naṉmārāyaṅ kūṟappaṭṭāl avaṉ mukam kaṟuttu viṭukiṟatu - avaṉ kōpamuṭaiyavaṉākiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 58
يَتَوَٰرَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ مِن سُوٓءِ مَا بُشِّرَ بِهِۦٓۚ أَيُمۡسِكُهُۥ عَلَىٰ هُونٍ أَمۡ يَدُسُّهُۥ فِي ٱلتُّرَابِۗ أَلَا سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
etaik koṇṭu naṉmārāyaṅ kūṟappaṭṭāṉō, (atait tīyatākak karuti) antak keṭutikkāka(t tam) camūkattārai viṭṭum oḷintu koḷkiṟāṉ - atai iḻivōṭu vaittuk koḷvatā? Allatu atai (uyirōṭu) maṇṇil putaittu viṭuvatā? (Eṉṟu kuḻampukiṟāṉ) avarkaḷ (ivvāṟellām) tīrmāṉippatu mikavum keṭṭatallavā
Surah An-Nahl, Verse 59
لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ مَثَلُ ٱلسَّوۡءِۖ وَلِلَّهِ ٱلۡمَثَلُ ٱلۡأَعۡلَىٰۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Evarkaḷ maṟumaiyiṉ mītu īmāṉ koḷḷavillaiyō avarkaḷukkē keṭṭa taṉmai irukkiṟatu - allāhvukku mika uyarnta taṉmai irukkiṟatu mēlum avaṉ mikaittavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah An-Nahl, Verse 60
وَلَوۡ يُؤَاخِذُ ٱللَّهُ ٱلنَّاسَ بِظُلۡمِهِم مَّا تَرَكَ عَلَيۡهَا مِن دَآبَّةٖ وَلَٰكِن يُؤَخِّرُهُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
maṉitarkaḷ ceyyum akkiramaṅkaḷukkāka allāh avarkaḷai uṭaṉukkuṭaṉ piṭi(ttut taṇṭi)ppatāka iruntāl uyirppirāṇikaḷil oṉṟaiyumē pūmiyil viṭṭu vaikka māṭṭāṉ; āṉāl, oru kuṟippiṭṭa tavaṇai varai avarkaḷai(p piṭikkātu) piṟpaṭuttukiṟāṉ - avarkaḷuṭaiya tavaṇai vantu viṭṭālō oru kaṇamēṉum (taṇṭaṉai peṟuvatil) avarkaḷ pintavum māṭṭārkaḷ; muntavum māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 61
وَيَجۡعَلُونَ لِلَّهِ مَا يَكۡرَهُونَۚ وَتَصِفُ أَلۡسِنَتُهُمُ ٱلۡكَذِبَ أَنَّ لَهُمُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ لَا جَرَمَ أَنَّ لَهُمُ ٱلنَّارَ وَأَنَّهُم مُّفۡرَطُونَ
(iṉṉum) tāṅkaḷ virumpatavaikaḷai (peṇ makkaḷai) allāhvukku uṇṭeṉṟu (kaṟpaṉaiyāka) ēṟpaṭuttukiṟārkaḷ. Niccayamākat taṅkaḷukku (itaṉāl) naṉmaiyē kiṭṭumeṉa avarkaḷuṭaiya nāvukaḷ poyyuraikkiṉṟāṉ niccayamāka avarkaḷukku (naraka) nerupput tāṉ irukkiṟatu iṉṉum, niccayamāka avarkaḷ atil muṟpaṭuttappaṭuvārkaḷ eṉpatilum cantēkamillai
Surah An-Nahl, Verse 62
تَٱللَّهِ لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُوَ وَلِيُّهُمُ ٱلۡيَوۡمَ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
allāhviṉ mītu cattiyamāka, umakku muṉṉirunta vakuppārkaḷukkum nām (tūtarkaḷai) aṉuppivaittōm - āṉāl ṣaittāṉ avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya (tīya) ceyalkaḷaiyē aḻakākki vaittāṉ - ākavē iṉṟaiya tiṉam avarkaḷukkum avaṉē uṟṟa tōḻaṉāka irukkiṉṟāṉ - itaṉāl avarkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉaiyuṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 63
وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّا لِتُبَيِّنَ لَهُمُ ٱلَّذِي ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(napiyē!) Aṉṟiyum, avarkaḷ e(v viṣayat)til tarkkittuk koṇṭiruntārkaḷō atai nīr teḷivākkuvataṟkākavē um mītu ivvētattai iṟakkiṉōm; iṉṉum, īmāṉ koṇṭuḷḷa makkaḷukku (itu) nērāṉa vaḻiyākavum, rahmattākavum (aruḷākavum) irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 64
وَٱللَّهُ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَآۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَسۡمَعُونَ
Iṉṉum, allāh vāṉattiliruntu maḻaiyai poḻiya vaittu, ataik koṇṭu uyiriḻanta pūmiyai uyir peṟac ceykiṟāṉ - niccayamāka ceviyēṟkum makkaḷukku itil (takka) attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 65
وَإِنَّ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَنۡعَٰمِ لَعِبۡرَةٗۖ نُّسۡقِيكُم مِّمَّا فِي بُطُونِهِۦ مِنۢ بَيۡنِ فَرۡثٖ وَدَمٖ لَّبَنًا خَالِصٗا سَآئِغٗا لِّلشَّـٰرِبِينَ
niccayamāka uṅkaḷukku (āṭu, māṭu, oṭṭakam pōṉṟa) kālnaṭaikaḷilum (takka) paṭippiṉai irukkiṉṟatu avaṟṟiṉ vayiṟṟiluḷḷa cāṇattiṟkum, irattattiṟkum iṭaiyiliruntu kalappaṟṟa pālai aruntupavarkaḷukku iṉimaiyāṉatāka (tārāḷamākap) pukaṭṭukiṟōm
Surah An-Nahl, Verse 66
وَمِن ثَمَرَٰتِ ٱلنَّخِيلِ وَٱلۡأَعۡنَٰبِ تَتَّخِذُونَ مِنۡهُ سَكَرٗا وَرِزۡقًا حَسَنًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
pērīccai, tirāṭcai paḻaṅkaḷiliruntu matuvaiyum, nalla ākāraṅkaḷaiyum nīṅkaḷ uṇṭākkukiṟīrkaḷ; niccayamāka itilum cintikkum makkaḷukku ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 67
وَأَوۡحَىٰ رَبُّكَ إِلَى ٱلنَّحۡلِ أَنِ ٱتَّخِذِي مِنَ ٱلۡجِبَالِ بُيُوتٗا وَمِنَ ٱلشَّجَرِ وَمِمَّا يَعۡرِشُونَ
um iṟaivaṉ tēṉīkku ataṉ uḷḷuṇarvai aḷittāṉ. "Nī malaikaḷilum, maraṅkaḷilum, uyarnta kaṭṭaṭaṅkaḷilum kūṭukaḷai amaittukkoḷ (eṉṟum)
Surah An-Nahl, Verse 68
ثُمَّ كُلِي مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ فَٱسۡلُكِي سُبُلَ رَبِّكِ ذُلُلٗاۚ يَخۡرُجُ مِنۢ بُطُونِهَا شَرَابٞ مُّخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهُۥ فِيهِ شِفَآءٞ لِّلنَّاسِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
piṉ, nī ellāvitamāṉa kaṉi(kaḷiṉ malarkaḷiliruntum uṇavarunti uṉ iṟaivaṉ (kāṭṭit tarum) eḷitāṉa vaḻikaḷil (uṉ kūṭṭukkuḷ) oṭuṅkic cel" (eṉṟum uḷḷuṇarcci uṇṭākkiṉāṉ). Ataṉ vayiṟṟiliruntu palavita niṟaṅkaḷaiyuṭaiya oru pāṉam (tēṉ) veḷiyākiṟatu atil maṉitarkaḷukku (piṇi tīrkka valla) cikiccai uṇṭu niccayamāka itilum cintittuṇarum makkaḷukku ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Nahl, Verse 69
وَٱللَّهُ خَلَقَكُمۡ ثُمَّ يَتَوَفَّىٰكُمۡۚ وَمِنكُم مَّن يُرَدُّ إِلَىٰٓ أَرۡذَلِ ٱلۡعُمُرِ لِكَيۡ لَا يَعۡلَمَ بَعۡدَ عِلۡمٖ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٞ قَدِيرٞ
iṉṉum; uṅkaḷaippaṭaittavaṉ allāh tāṉ, piṉṉar avaṉē uṅkaḷai marikkac ceyakiṟāṉ; kalviyaṟivu peṟṟiruntum (piṉ) etuvumē aṟiyātavarkaḷaippōl ākiviṭak kūṭiya mikat taḷarnta vayōtikap paruvam varaiyil vāḻntiruppavarkaḷum uṅkaḷil uṇṭu - niccayamāka allāh naṉkaṟintavaṉākavum, pērāṟṟal uṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 70
وَٱللَّهُ فَضَّلَ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ فِي ٱلرِّزۡقِۚ فَمَا ٱلَّذِينَ فُضِّلُواْ بِرَآدِّي رِزۡقِهِمۡ عَلَىٰ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَهُمۡ فِيهِ سَوَآءٌۚ أَفَبِنِعۡمَةِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
Allāh uṅkaḷil cilarai cilaraiviṭa celvattil mēṉmaippaṭutti irukkiṟāṉ; ivvāṟu mēṉmaiyākkappaṭṭavarkaḷ; taṅkaḷuṭaiya celvattai taṅkaḷ valakkaraṅkaḷukku uṭpaṭṭu(t tam ātikkattil) iruppavarkaḷiṭam koṭuttu, avarkaḷum ivarkaḷ celvattil camamāṉa urimai uḷḷavarkaḷ eṉṟu ākkiviṭuvatillai (avvāṟirukka) allāhviṉ aruṭkoṭaiyaiyā? Ivarkaḷ maṟukkiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 71
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُم بَنِينَ وَحَفَدَةٗ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِۚ أَفَبِٱلۡبَٰطِلِ يُؤۡمِنُونَ وَبِنِعۡمَتِ ٱللَّهِ هُمۡ يَكۡفُرُونَ
iṉṉum, allāh uṅkaḷukkāka uṅkaḷiliruntē maṉaiviyarai ēṟpaṭuttiyirukkiṟāṉ; uṅkaḷukku uṅkaḷ maṉaiviyariliruntu cantatikaḷaiyum; pēraṉ pēttikaḷaiyum ēṟpaṭutti, uṅkaḷukku nalla poruṭkaḷiliruntu ākāramum aḷikkiṟāṉ; appaṭiyiruntum, (tāmē kaṟpaṉai ceytu koṇṭa) poyyāṉatiṉ mītu īmāṉ koṇṭu allāhviṉ aruṭkoṭaiyai ivarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷā
Surah An-Nahl, Verse 72
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَمۡلِكُ لَهُمۡ رِزۡقٗا مِّنَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ شَيۡـٔٗا وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ
vāṉaṅkaḷilō pūmiyilō ivarkaḷukkāka enta uṇavaiyum kaivacattil vaittirukkātavaikaḷaiyum (ataṟku) caktipeṟātavaikaḷaiyum allāhvai viṭṭuviṭṭu ivarkaḷ vaṇaṅkukiṟārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 73
فَلَا تَضۡرِبُواْ لِلَّهِ ٱلۡأَمۡثَالَۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
ākavē nīṅkaḷ allāhvukku utāraṇaṅkaḷai kūṟātīrkaḷ; niccayamāka allāhtāṉ (yāvaṟṟaiyum naṉku) aṟipavaṉ; āṉāl nīṅkaḷ aṟiya māṭṭīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 74
۞ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلًا عَبۡدٗا مَّمۡلُوكٗا لَّا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَمَن رَّزَقۡنَٰهُ مِنَّا رِزۡقًا حَسَنٗا فَهُوَ يُنفِقُ مِنۡهُ سِرّٗا وَجَهۡرًاۖ هَلۡ يَسۡتَوُۥنَۚ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
allāh (iruvarai) utāraṇam kūṟukiṟāṉ; piṟitoruvaṉukku uṭamaikkappaṭṭa entap poruḷiṉ mītum (atikāra) urimai peṟāta ōr aṭimai maṟṟoruvaṉō, nam'miṭamiruntu avaṉukku nalla uṇavu(m maṟṟum) poruḷkaḷum koṭuttirukkiṉṟōm; avaṉum avaṟṟiliruntu irakaciyamākavum pakiraṅkamākavum (nam vaḻiyil) celavu ceykiṟāṉ. Ivviruvarum camamāvārā? Al'hamtu lillāh (pukaḻ ellām allāhvukkē) - eṉṟālum avarkaḷil perum pālōr (itaṉai) aṟintu koḷvatillai
Surah An-Nahl, Verse 75
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا رَّجُلَيۡنِ أَحَدُهُمَآ أَبۡكَمُ لَا يَقۡدِرُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُوَ كَلٌّ عَلَىٰ مَوۡلَىٰهُ أَيۡنَمَا يُوَجِّههُّ لَا يَأۡتِ بِخَيۡرٍ هَلۡ يَسۡتَوِي هُوَ وَمَن يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَهُوَ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Mēlum, allāh iru maṉitarkaḷaip paṟṟiya (maṟṟum) ōr utāraṇam kūṟukiṟāṉ; avviruvaril oruvaṉ ūmai(yāṉa aṭimai) entap poruḷiṉ mītu (urimaiyum) caktiyum aṟṟavaṉ; taṉ ejamāṉaṉukkup perum cumaiyākavum avaṉ irukkiṉṟāṉ; eṅku avaṉai aṉuppiṉālum avaṉ yātoru naṉmaiyum koṇṭu vara māṭṭāṉ; maṟṟavaṉō, tāṉum nēr vaḻiyiliruntu, (piṟaraiyum naṉmai ceyyumāṟu) nītiyaik koṇṭu ēvukiṟāṉ - ivaṉukku (muntiyavaṉ) camamāvāṉā
Surah An-Nahl, Verse 76
وَلِلَّهِ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَآ أَمۡرُ ٱلسَّاعَةِ إِلَّا كَلَمۡحِ ٱلۡبَصَرِ أَوۡ هُوَ أَقۡرَبُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
mēlum, vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷa irakaciyam allāhvukkē uriyatu ākavē, (iṟutit tīrppukkuriya) vēlaiyiṉ viṣayam imai koṭṭi viḻippatu pōl allatu (ataiviṭa) camīpattil illāmalillai; niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷiṉ mītum pērāṟṟaluḷḷavaṉāka irukkiṉṟāṉa
Surah An-Nahl, Verse 77
وَٱللَّهُ أَخۡرَجَكُم مِّنۢ بُطُونِ أُمَّهَٰتِكُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا وَجَعَلَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
uṅkaḷ mātākkaḷiṉ vayiṟukaḷiliruntu nīṅkaḷ oṉṟumē aṟiyātavarkaḷāka irunta nilaiyil uṅkaḷai allāh veḷippaṭuttukiṟāṉ; aṉṟiyum uṅkaḷukkuc cevippulaṉaiyum, pārvaikaḷaiyum, itayaṅkaḷaiyum - nīṅkaḷ naṉṟi celuttum poruṭṭu - avaṉē amaittāṉ
Surah An-Nahl, Verse 78
أَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلطَّيۡرِ مُسَخَّرَٰتٖ فِي جَوِّ ٱلسَّمَآءِ مَا يُمۡسِكُهُنَّ إِلَّا ٱللَّهُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
vāṉa(maṇṭala)ttiṉ (kāṟṟu) veḷiyil (iṟai kaṭṭaḷaikkuk) kaṭṭuppaṭṭu paṟakkum paṟavaikaḷai ivarkaḷ pārkkavillaiyā? Avaṟṟai (ākāyattil) tāṅki niṟpavaṉ allāhvait tavira vēṟu evarumillai niccayamāka itil īmāṉ koṇṭa makkaḷukku(t takka) attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah An-Nahl, Verse 79
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّنۢ بُيُوتِكُمۡ سَكَنٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّن جُلُودِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ بُيُوتٗا تَسۡتَخِفُّونَهَا يَوۡمَ ظَعۡنِكُمۡ وَيَوۡمَ إِقَامَتِكُمۡ وَمِنۡ أَصۡوَافِهَا وَأَوۡبَارِهَا وَأَشۡعَارِهَآ أَثَٰثٗا وَمَتَٰعًا إِلَىٰ حِينٖ
Allāh uṅkaḷukku uṅkaḷ illaṅkaḷai amaitittaḷamāka ēṟpaṭuttiyuḷḷāṉ; uṅkaḷ pirayāṇa nāṭkaḷilum (ūril) nīṅkaḷ taṅkum nāṭkaḷilum (payaṉpaṭutta) uṅkaḷukku eḷitāka irukkum (āṭu, māṭu, oṭṭakai pōṉṟa) kālnaṭaikaḷiṉ tōlkaḷiliruntum vīṭukaḷai uṅkaḷukku ākkiṉāṉ. Veḷḷāṭṭiṉ urōmaṅkaḷ oṭṭakaiyiṉ urōmaṅkaḷ, cem'maṟiyāṭṭiṉ urōmaṅkaḷ ākiyavaṟṟiliruntum uṅkaḷukku āṭaikaḷaiyum kuṟippiṭṭa kālam varai (avaṟṟil) cukattaiyum amaittut tantirukkiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 80
وَٱللَّهُ جَعَلَ لَكُم مِّمَّا خَلَقَ ظِلَٰلٗا وَجَعَلَ لَكُم مِّنَ ٱلۡجِبَالِ أَكۡنَٰنٗا وَجَعَلَ لَكُمۡ سَرَٰبِيلَ تَقِيكُمُ ٱلۡحَرَّ وَسَرَٰبِيلَ تَقِيكُم بَأۡسَكُمۡۚ كَذَٰلِكَ يُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تُسۡلِمُونَ
iṉṉum allāh tāṉ paṭaittuḷḷavaṟṟiliruntu uṅkaḷukku niḻalkaḷaiyum ēṟpaṭuttiṉāṉ; malaikaḷiliruntu uṅkaḷukku(t taṅkumiṭaṅkaḷāka) kukaikaḷaiyum ēṟpaṭuttiṉāṉ; iṉṉum veppattiliruntu uṅkaḷaip pātukākkakkūṭiya caṭṭaikaḷaiyum uṅkaḷuṭaiya pōril uṅkaḷai pātukākkakkūṭiya kavacaṅkaḷaiyum uṅkaḷukkāka amaittāṉ; nīṅkaḷ (avaṉukku) muṟṟilum vaḻippaṭṭu naṭappatāka, ivvāṟu taṉ aruṭkoṭaiyai uṅkaḷukkup pūrttiyākkiṉāṉ
Surah An-Nahl, Verse 81
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
eṉiṉum ivarkaḷ (um'maip) puṟakkaṇittut tirumpiviṭuvārkaḷāyiṉ, (napiyē! Ataṟkākak kavalaippaṭātīr; ēṉeṉil) um'mītu (kaṭamaiyu)ḷḷatellām (iṟai kaṭṭaḷaikaḷai avarkaḷukkut) teḷivākac cērppippatutāṉ
Surah An-Nahl, Verse 82
يَعۡرِفُونَ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُنكِرُونَهَا وَأَكۡثَرُهُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
allāhviṉ aruṭkoṭaikaḷai avarkaḷ naṉṟāka aṟikiṟārkaḷ piṉṉar ataṉai avarkaḷ nirākarikkiṉṟaṉar. Avarkaḷil perumpālōr kāḥpir (naṉṟi keṭṭavar)kaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah An-Nahl, Verse 83
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدٗا ثُمَّ لَا يُؤۡذَنُ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ وَلَا هُمۡ يُسۡتَعۡتَبُونَ
ovvoru camūkattāriliruntum oru cāṭciyai nām eḻuppum (nāḷai niṉaivūṭṭuvīrāka an)nāḷil nirākarippavarkaḷukku(p pukaḻ kūṟuvataṟku) aṉumati vaḻaṅkappaṭamāṭṭātu (allāhvukkup poruttamāṉatai ceytu, avvēḷai taṇṭaṉaikkut tappittuk koḷḷavum) iṭaṅkoṭukkappaṭa māṭṭātu
Surah An-Nahl, Verse 84
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلۡعَذَابَ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
Akkiramakkārarkaḷ (maṟumaiyil) vētaṉaiyaik (kaṇkūṭākap) pārkkumpōtu, (tam vētaṉaiyaik kuṟaikkumāṟu evvaḷavu vēṇṭiṉālum) avarkaḷukku (vētaṉai) ilēcākkavum paṭa māṭṭātu aṉṟiyum (avvētaṉai peṟuvatil) avarkaḷ tāmatappaṭutta paṭavum māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 85
وَإِذَا رَءَا ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ شُرَكَآءَهُمۡ قَالُواْ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ شُرَكَآؤُنَا ٱلَّذِينَ كُنَّا نَدۡعُواْ مِن دُونِكَۖ فَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلَ إِنَّكُمۡ لَكَٰذِبُونَ
iṉṉum, iṇai vaittavarkaḷ tāṅkaḷ iṇaivaittavarkaḷai (maṟumai nāḷil) pārttārkaḷāyiṉ"eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nāṅkaḷ iṇaivaittuk koṇṭiruntavarkaḷ ivarkaḷtāṉ. Uṉṉaiyaṉṟi nāṅkaḷ ivarkaḷait tāṉ aḻaittuk koṇṭiruntōm" eṉṟu avarkaḷ kūṟuvārkaḷ; ataṟku (antat teyvaṅkaḷ, "nāṅkaḷ teyvaṅkaḷalla) niccayamāka, nīṅkaḷ poyyarkaḷō" eṉṉum collai avarkaḷ mītu vīcum
Surah An-Nahl, Verse 86
وَأَلۡقَوۡاْ إِلَى ٱللَّهِ يَوۡمَئِذٍ ٱلسَّلَمَۖ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
iṉṉum, annāḷil avarkaḷ allāhvukku aṭipaṇivārkaḷ; piṉṉar ivarkaḷ iṭṭuk kaṭṭikkoṇṭiruntavaiyellām ivarkaḷai(k kai) viṭṭum maṟaintu viṭum
Surah An-Nahl, Verse 87
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ زِدۡنَٰهُمۡ عَذَابٗا فَوۡقَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يُفۡسِدُونَ
evarkaḷ nirākarittuk koṇṭum, allāhviṉ pātaiyai viṭṭum taṭuttukkoṇṭum, iruntārkaḷō avarkaḷukku - (pūmiyil) kuḻappam uṇṭākkik koṇṭiruntataṟkāka - nām vētaṉaikku mēl vētaṉaiyai atikappaṭuttikkoṇṭē iruppōm
Surah An-Nahl, Verse 88
وَيَوۡمَ نَبۡعَثُ فِي كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدًا عَلَيۡهِم مِّنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَجِئۡنَا بِكَ شَهِيدًا عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَنَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ تِبۡيَٰنٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
iṉṉum, ovvoru camūkattilum a(nta camūkatta)varkaḷiliruntē avarkaḷukku etircāṭciyai avarkaḷukku etirāka, eḻuppi annāḷil, um'mai ivarkaḷukku (um'mai nirākarikka muṟpaṭum im'makkaḷukku) etirākac cāṭciyāka nām koṇṭu varuvōm; mēlum, ivvētattai ovvoru poruḷaiyum teḷivākkukiṟatākavum, nērvaḻi kāṭṭiyatākavum, rahmattākavum, muslimkaḷukku naṉmārāyamākavum um'mītu nām iṟakki vaittirukkiṟōm
Surah An-Nahl, Verse 89
۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُ بِٱلۡعَدۡلِ وَٱلۡإِحۡسَٰنِ وَإِيتَآيِٕ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَيَنۡهَىٰ عَنِ ٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِ وَٱلۡبَغۡيِۚ يَعِظُكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
Niccayamāka allāh nīti celuttumāṟum, naṉmai ceyyumāṟum, uṟaviṉarkaḷukku koṭuppataiyum koṇṭu (uṅkaḷai) ēvukiṟāṉ; aṉṟiyum, māṉakkēṭāṉa kāriyaṅkaḷ, pāvaṅkaḷ, akkiramaṅkaḷ ceytal ākiyavaṟṟai viṭṭum (uṅkaḷai) vilakkukiṉṟāṉ - nīṅkaḷa niṉaivu kūrntu cintippataṟkāka, avaṉ uṅkaḷukku nallupatēcam ceykiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 90
وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ إِذَا عَٰهَدتُّمۡ وَلَا تَنقُضُواْ ٱلۡأَيۡمَٰنَ بَعۡدَ تَوۡكِيدِهَا وَقَدۡ جَعَلۡتُمُ ٱللَّهَ عَلَيۡكُمۡ كَفِيلًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا تَفۡعَلُونَ
iṉṉum, nīṅkaḷ allāhviṉ peyarāl ceyyum uṭaṉpaṭikkaiyai niṟaivēṟṟuṅkaḷ; allāhvai cāṭciyāka vaittuc cattiyam ceytu, ataṉai uṟutip paṭuttiya piṉṉar, accattiyattai muṟikkātīrkaḷ - niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceyvatai naṉkaṟivāṉ
Surah An-Nahl, Verse 91
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّتِي نَقَضَتۡ غَزۡلَهَا مِنۢ بَعۡدِ قُوَّةٍ أَنكَٰثٗا تَتَّخِذُونَ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ أَن تَكُونَ أُمَّةٌ هِيَ أَرۡبَىٰ مِنۡ أُمَّةٍۚ إِنَّمَا يَبۡلُوكُمُ ٱللَّهُ بِهِۦۚ وَلَيُبَيِّنَنَّ لَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
nīṅkaḷ (cattiyattai muṟikkum ivviṣayattil matikeṭṭa) oru peṇṇukku oppāki viṭātīrkaḷ - avaḷ nūlai nūṟṟu naṉku muṟukkēṟṟiya piṟaku, tāṉē atait (taṟittu) tuṇṭu tuṇṭākki viṭṭāḷ; oru camūkattār maṟṟoru camūkattārai viṭa atikamāṉavarkaḷāka irukkiṟārkaḷ eṉṉum kāraṇattāl nīṅkaḷ uṅkaḷ cattiyaṅkaḷai uṅkaḷukkiṭaiyil ēmāṟṟuvataṟku cātaṉaṅkaḷākkik koḷḷātīrkaḷ; niccayamāka allāh uṅkaḷaic cōtippatellām itaṉ mūlamākattāṉ. Iṉṉum nīṅkaḷ e(v viṣayat)til pētappaṭṭuk koṇṭiruntīrkaḷō, (ataṉai) avaṉ uṅkaḷukku kiyāmanāḷil niccayamākat teḷivākkuvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 92
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَلَتُسۡـَٔلُنَّ عَمَّا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
mēlum, allāh nāṭiyiruntāl uṅkaḷai orē camutāyattavarāy ākkiyiruppāṉ; eṉṟālum tāṉ nāṭiyavarkaḷai vaḻi kēṭṭilē viṭṭu vaikkiṟāṉ - iṉṉum tāṉ nāṭiyavarkaḷai nēr vaḻiyil cērppāṉ; nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavai paṟṟi niccayamāka (maṟumaiyil) nīṅkaḷ kēṭkappaṭuvīrkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 93
وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ أَيۡمَٰنَكُمۡ دَخَلَۢا بَيۡنَكُمۡ فَتَزِلَّ قَدَمُۢ بَعۡدَ ثُبُوتِهَا وَتَذُوقُواْ ٱلسُّوٓءَ بِمَا صَدَدتُّمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَكُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Nīṅkaḷ uṅkaḷ cattiyaṅkaḷai uṅkaḷukkiṭaiyil (cati, turōkam) ākiyavaṟṟukkuk kāraṇamāka ākkik koḷḷātīrkaḷ; (avvāṟu ceyvatāl) nilai peṟṟa (uṅkaḷuṭaiya) pātam caṟuki viṭum; aṉṟiyum, nīṅkaḷ allāhviṉ pātaiyai viṭṭum (makkaḷait) taṭuttukkoṇṭirunta kāraṇattāl, (im'maiyil perun) tuṉpattai aṉupavikka nēriṭum; (maṟumaiyilum) uṅkaḷukkuk kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyum uṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 94
وَلَا تَشۡتَرُواْ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلًاۚ إِنَّمَا عِندَ ٱللَّهِ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
iṉṉum, allāhviṭam ceytu koṇṭa vākkuṟutiyai aṟpa vilaikku nīṅkaḷ viṟṟu viṭātīrkaḷ; nīṅkaḷ aṟintavarkaḷāka iruppiṉ, allāhviṭam iruppatutāṉ uṅkaḷukku mikavum mēlāṉatāka irukkum
Surah An-Nahl, Verse 95
مَا عِندَكُمۡ يَنفَدُ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ بَاقٖۗ وَلَنَجۡزِيَنَّ ٱلَّذِينَ صَبَرُوٓاْ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
uṅkaḷiṭam iruppavai ellām tīrntuviṭum. Allāhviṭam iruppatē (aḻiyātu eṉṟeṉṟum) nilaittirukkum evarkaḷ poṟumaiyuṭaṉ (kaṣṭaṅkaḷaic) cakittuk koḷkiṟārkaḷō, avarkaḷukku avarkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟiliruntu mikavum aḻakāṉa kūliyai niccayamāka nām koṭuppōm
Surah An-Nahl, Verse 96
مَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَلَنُحۡيِيَنَّهُۥ حَيَوٰةٗ طَيِّبَةٗۖ وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
āṇāyiṉum, peṇṇāyiṉum muḥmiṉāka iruntu yār (caṉmārkkattiṟku iṇakkamāṉa) naṟ ceyalkaḷaic ceytālum, niccayamāka nām avarkaḷai (ivvulakil) maṇamikka tūya vāḻkkaiyil vāḻac ceyvōm; iṉṉum (maṟumaiyil) avarkaḷukku avarkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟiliruntu mikavum aḻakāṉa kūliyai niccayamāka nām koṭuppōm
Surah An-Nahl, Verse 97
فَإِذَا قَرَأۡتَ ٱلۡقُرۡءَانَ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ ٱلرَّجِيمِ
mēlum (napiyē!) Nīr kur'āṉai ōtuvīrāyiṉ (muṉṉatāka) veruṭṭappaṭṭa ṣaittāṉai viṭṭum allāhviṭam kāval tēṭikkoḷvīrāka
Surah An-Nahl, Verse 98
إِنَّهُۥ لَيۡسَ لَهُۥ سُلۡطَٰنٌ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
evarkaḷ īmāṉ koṇṭu taṉ iṟaivaṉai muṟṟilum cārntirukkiṟārkaḷō avarkaḷ mītu niccayamāka (ṣaittāṉukku) evvita atikāramumillai
Surah An-Nahl, Verse 99
إِنَّمَا سُلۡطَٰنُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَوَلَّوۡنَهُۥ وَٱلَّذِينَ هُم بِهِۦ مُشۡرِكُونَ
Tiṭaṉāka avaṉuṭaiya atikāramellām, avaṉaik kāriyakarttaṉākkik koḷkiṟavarkaḷ mītum, avaṉukku iṇaivaittārkaḷē avarkaḷ mītumtāṉ (cellum)
Surah An-Nahl, Verse 100
وَإِذَا بَدَّلۡنَآ ءَايَةٗ مَّكَانَ ءَايَةٖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا يُنَزِّلُ قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مُفۡتَرِۭۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(napiyē!) Nām oru vacaṉattai maṟṟoru vacaṉattiṉ iṭattil māṟṟiṉāl, (um'miṭam)"niccayamāka nīr iṭṭukkaṭṭupavarāka irukkiṉṟīr" eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; e(nta nērattil, e)tai iṟakka vēṇṭumeṉpatai allāhvē naṉkaṟintavaṉ, eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr (ivvuṇmaiyai) aṟiya māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 101
قُلۡ نَزَّلَهُۥ رُوحُ ٱلۡقُدُسِ مِن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّ لِيُثَبِّتَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُسۡلِمِينَ
(napiyē!)"Īmāṉ koṇṭōrai uṟutippaṭuttuvataṟkākavum, (iṟaivaṉukku muṟṟilum vaḻippaṭṭōrākiya) muslimkaḷukku nērvaḻi kāṭṭiyākavum naṉmārāyamākavum um'muṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu uṇmaiyaik koṇṭu rūhul kutus (eṉṉum jiprayīl) itai iṟakki vaittār" eṉṟu (avarkaḷiṭam) nīr kūṟuvīrāka
Surah An-Nahl, Verse 102
وَلَقَدۡ نَعۡلَمُ أَنَّهُمۡ يَقُولُونَ إِنَّمَا يُعَلِّمُهُۥ بَشَرٞۗ لِّسَانُ ٱلَّذِي يُلۡحِدُونَ إِلَيۡهِ أَعۡجَمِيّٞ وَهَٰذَا لِسَانٌ عَرَبِيّٞ مُّبِينٌ
niccayamāka avarukku kaṟṟuk koṭuppavaṉ oru maṉitaṉē, (iṟaivaṉallaṉ)" eṉṟu avarkaḷ kūṟuvatai tiṭamāka nām aṟivōm; evaṉaic cārntu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷō, avaṉuṭaiya moḻi (arapiyallatu) aṉṉiya moḻiyākum; āṉāl, ituvō teḷivāṉa arapi moḻiyākum
Surah An-Nahl, Verse 103
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ لَا يَهۡدِيهِمُ ٱللَّهُ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
niccayamāka evarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nampavillaiyō, allāh avarkaḷukku nērvaḻi kāṭṭamāṭṭāṉ; iṉṉum avarkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉaiyumuṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 104
إِنَّمَا يَفۡتَرِي ٱلۡكَذِبَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
niccayamāka poyyai iṭṭuk kaṭṭuvatellām allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nampātavarkaḷ tām; iṉṉum avarkaḷ tām poyyarkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 105
مَن كَفَرَ بِٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِهِۦٓ إِلَّا مَنۡ أُكۡرِهَ وَقَلۡبُهُۥ مُطۡمَئِنُّۢ بِٱلۡإِيمَٰنِ وَلَٰكِن مَّن شَرَحَ بِٱلۡكُفۡرِ صَدۡرٗا فَعَلَيۡهِمۡ غَضَبٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Evar īmāṉ koṇṭapiṉ allāhvai nirākarikkiṟārō avar (mītu allāhviṉ kōpam irukkiṟatu) avaruṭaiya uḷḷam īmāṉaik koṇṭu amaiti koṇṭirukkum nilaiyil yār nirppantikkappaṭukiṟārō avarait tavira - (eṉavē avar mītu kuṟṟamillai) āṉāl (nirppantam yātum illāmal) evaruṭaiya neñcam kuḥpraikkoṇṭu virivāki irukkiṟatō ittakaiyōr mītu allāhviṉ kōpam uṇṭākum; iṉṉum avarkaḷukkuk koṭiya vētaṉaiyum uṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 106
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمُ ٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
ēṉeṉṟāl, niccayamāka avarkaḷ maṟumaiyaiviṭa ivvulaka vāḻkkaiyaiyē atikamāka nēcikkiṟārkaḷ; mēlum, niccayamāka allāh kāḥpirkaḷiṉ kūṭṭattārai nērvaḻiyil celutta māṭṭāṉ
Surah An-Nahl, Verse 107
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ
attakaiyōruṭaiya itayaṅkaḷ, cevippulaṉ, pārvaikaḷ (ākiyavaṟṟiṉ) mītu allāh muttiraiyiṭṭu viṭṭāṉ. Ivarkaḷ tāṉ (tam iṟuti paṟṟi) parāmuka alaṭciyamākayiruppavarkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 108
لَا جَرَمَ أَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
cantēkamiṉṟi, ivarkaḷ maṟumaiyil muṟṟilum naṣṭamaṭaivārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 109
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ هَاجَرُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا فُتِنُواْ ثُمَّ جَٰهَدُواْ وَصَبَرُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
iṉṉum evarkaḷ (tuṉpaṅkaḷukkum) cōtaṉaikaḷukkum uṭpaṭuttappaṭṭapiṉ (tam vīṭukaḷait tuṟantu) hijrat ceytu (veḷikkiḷampiṉārkaḷō), piṉpu aṟappōr purintārkaḷō iṉṉum poṟumaiyaik kaiyāṇṭārkaḷō, avarkaḷukku (utavi ceyya) niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ irukkiṉṟāṉ; ivaṟṟukkup piṉṉarum, um'muṭaiya iṟaivaṉ maṉṉippavaṉākavum, kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 110
۞يَوۡمَ تَأۡتِي كُلُّ نَفۡسٖ تُجَٰدِلُ عَن نَّفۡسِهَا وَتُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
ovvōr ātmāvum taṉakkāka vātāṭa muṟpaṭum annāḷil, ovvōr ātmāvum atu cey(tu van)tataṟkuriya kūli muḻumaiyākak koṭukkappaṭum avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 111
وَضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا قَرۡيَةٗ كَانَتۡ ءَامِنَةٗ مُّطۡمَئِنَّةٗ يَأۡتِيهَا رِزۡقُهَا رَغَدٗا مِّن كُلِّ مَكَانٖ فَكَفَرَتۡ بِأَنۡعُمِ ٱللَّهِ فَأَذَٰقَهَا ٱللَّهُ لِبَاسَ ٱلۡجُوعِ وَٱلۡخَوۡفِ بِمَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
Mēlum, allāh ōr ūrai (avarkaḷukku) utāraṇaṅ kūṟukiṟāṉ; atu accamillātum, nim'matiyuṭaṉum iruntatu, ataṉ uṇavu(m maṟṟum vāḻkkai)p poruṭkaḷ yāvum ovvōriṭattiliruntum ērāḷamāka vantu koṇṭiruntaṉa - āṉāl (avvūr) allāhviṉ aruṭ koṭaikaḷukku naṉṟi celuttāmal māṟu ceytatu ākavē, avvūrār ceytu koṇṭirunta (tīc) ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka, allāh paciyaiyum payattaiyum avarkaḷukku āṭaiyāka (aṇivittu avaṟṟai) aṉupavikkumāṟu ceytāṉ
Surah An-Nahl, Verse 112
وَلَقَدۡ جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡهُمۡ فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَهُمۡ ظَٰلِمُونَ
iṉṉum, niccayamāka avarkaḷiṭattil avarkaḷiliruntē (iṟai) tūtar vantār āṉāl avarkaḷ avaraip poyppittaṉar; ākavē, avarkaḷ aniyāyam ceyatavarkaḷāka irukkiṟa nilaiyil avarkaḷai vētaṉai piṭittuk koṇṭatu
Surah An-Nahl, Verse 113
فَكُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَٱشۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
(muḥmiṉkaḷē!) Allāh uṅkaḷukku aḷittuḷḷavaṟṟiliruntu halālāṉa nallavaṟṟaiyē nīṅkaḷ puciyuṅkaḷ; nīṅkaḷ avaṉaiyē vaṇaṅkupavarkaḷāka iruppiṉ allāhviṉ aruṭkoṭaikku naṉṟi celuttuṅkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 114
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
nīṅkaḷ pucikkak kūṭātu eṉṟu uṅkaḷukku avaṉ vilakkiyiruppavaiyellām; tāṉē cettatum, irattamum, paṉṟi iṟaicciyum, etaṉ mītu allāh(viṉ peyar) allāta vēṟu (peyar) uccarikkappaṭṭato atuvumēyākum āṉāl evarēṉum varampai mīṟa vēṇṭumeṉṟu (eṇṇam) illāmalum, pāvam ceyyum viruppamillāmalum (evarālum allatu paciyiṉ koṭumaiyālum) nirppantikkappaṭṭāl (avar mītu kuṟṟamillai); niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavum, kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 115
وَلَا تَقُولُواْ لِمَا تَصِفُ أَلۡسِنَتُكُمُ ٱلۡكَذِبَ هَٰذَا حَلَٰلٞ وَهَٰذَا حَرَامٞ لِّتَفۡتَرُواْ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ لَا يُفۡلِحُونَ
Uṅkaḷ nāvukaḷ (cila pirāṇikaḷ paṟṟi) poyyāka varṇippatu pōl, itu halālāṉatu, itu harāmāṉatu eṉṟu allāhviṉ mītu poyyai iṭṭukkaṭṭātīrkaḷ - niccayamāka, evar allāhviṉ mītu peyyai iṭṭukkaṭṭukiṟārkaḷō avarkaḷ veṟṟiyaṭaiya māṭṭārkaḷ
Surah An-Nahl, Verse 116
مَتَٰعٞ قَلِيلٞ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(ittakaiya poyyarkaḷ aṉupavippatellām) coṟpa iṉpam tāṉ; (maṟumaiyilō) avarkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉaiyuṇṭu
Surah An-Nahl, Verse 117
وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا مَا قَصَصۡنَا عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُۖ وَمَا ظَلَمۡنَٰهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
iṉṉum yūtarkaḷukku, umakku nām muṉṉarē viḷakkiyuḷḷavaṟṟait taṭuttu viṭṭōm; (eṉiṉum) nām avarkaḷukkut tīṅkiḻaikkavillai āṉāl avarkaḷ tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar
Surah An-Nahl, Verse 118
ثُمَّ إِنَّ رَبَّكَ لِلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٌ
piṟaku, niccayamāka um iṟaivaṉ evarkaḷ aṟiyāmaiyiṉāl tīmai ceytu piṉpu (avaṟṟiliruntu vilaki) tavpā ceytu taṅkaḷaic cīrtiruttik koḷkiṟārkaḷō avarkaḷukku (maṉṉippaḷippavaṉ) niccayamāka ataṉ piṉpum um iṟaivaṉ piḻai poṟuppavaṉākavum, kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 119
إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ كَانَ أُمَّةٗ قَانِتٗا لِّلَّهِ حَنِيفٗا وَلَمۡ يَكُ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
niccayamāka ipṟāhīm oru vaḻikāṭṭiyākavum allāhvukku aṭipaṇintavarākavum (nērāṉa pātaiyil) cārntavarākavum iruntār mēlum, avar muṣrikkukaḷil (iṇai vaippōril) oruvarāka irukkavillai
Surah An-Nahl, Verse 120
شَاكِرٗا لِّأَنۡعُمِهِۚ ٱجۡتَبَىٰهُ وَهَدَىٰهُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(aṉṟiyum) allāhviṉ aruṭkoṭaikaḷukku naṉṟi celuttupavarāka avar iruntār; allāh avarait tērnteṭuttuk koṇṭāṉ; iṉṉum avarai nēr vaḻiyil celuttiṉāṉ
Surah An-Nahl, Verse 121
وَءَاتَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
mēlum nām avarukku ivvulakattil aḻakāṉavaṟṟaiyē koṭuttōm; niccayamāka maṟumaiyilum avar sālihāṉavarkaḷil (nallavarkaḷil oruvarāka) iruppār
Surah An-Nahl, Verse 122
ثُمَّ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ أَنِ ٱتَّبِعۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(napiyē!) Piṉṉar"nērmaiyāḷarāṉa ipṟāhīmiṉ caṉmārkkattai nīr piṉpaṟṟa vēṇṭum" eṉṟu nām umakku vahī aṟivittōm; avar muṣrikkukaḷil (iṇai vaippōril) oruvarāka iruntatillai
Surah An-Nahl, Verse 123
إِنَّمَا جُعِلَ ٱلسَّبۡتُ عَلَى ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
Caṉikkiḻamai (ōyvu nāḷ)" eṉṟu ēṟpaṭuttiya tellām, ataippaṟṟi evarkaḷ māṟupaṭṭu(t tarkkittu)k koṇṭiruntārkaḷō, avarkaḷukkuttāṉ - niccayamāka um iṟaivaṉ kiyāma nāḷil avarkaḷ māṟupaṭṭu(t tarkkittu)k koṇṭiruntavai paṟṟi avarkaḷukkiṭaiyē tīrppuc ceyvāṉ
Surah An-Nahl, Verse 124
ٱدۡعُ إِلَىٰ سَبِيلِ رَبِّكَ بِٱلۡحِكۡمَةِ وَٱلۡمَوۡعِظَةِ ٱلۡحَسَنَةِۖ وَجَٰدِلۡهُم بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِمَن ضَلَّ عَن سَبِيلِهِۦ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
(napiyē!) Um iṟaivaṉiṉ pātaiyil (makkaḷai) vivēkattuṭaṉum, aḻakiya upatēcattaik koṇṭum nīr aḻaippīrāka! Iṉṉum, avarkaḷiṭattil mika aḻakāṉa muṟaiyil tarkkippīrāka! Meyyāka um iṟaivaṉ, avaṉ vaḻiyaiviṭṭut tavaṟiyavarkaḷaiyum (avaṉ vaḻiyaic cārntu) nērvaḻi peṟṟavarkaḷaiyum naṉku aṟivāṉ
Surah An-Nahl, Verse 125
وَإِنۡ عَاقَبۡتُمۡ فَعَاقِبُواْ بِمِثۡلِ مَا عُوقِبۡتُم بِهِۦۖ وَلَئِن صَبَرۡتُمۡ لَهُوَ خَيۡرٞ لِّلصَّـٰبِرِينَ
(muḥmiṉkaḷē!) Nīṅkaḷ taṇṭippatāka iruntāl enta aḷaviṟku nīṅkaḷ taṇṭikkappaṭṭīrkaḷō atu pōṉṟa aḷavukkē nīṅkaḷum taṇṭiyuṅkaḷ, poṟuttuk koṇṭāl, niccayamāka atuvē poṟumaiyāḷarukku mikka mēṉmaiyāṉatākum
Surah An-Nahl, Verse 126
وَٱصۡبِرۡ وَمَا صَبۡرُكَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُ فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
(napiyē!) Iṉṉum nīr poṟumaiyuṭaṉ iruppīrāka eṉiṉum allāhviṉ utaviyillāmal nīr poṟumaiyuṭaṉē irukka muṭiyātu avarkaḷukkāka nīr (etu paṟṟiyum) kavalaippaṭa vēṇṭām - avarkaḷ ceyyum cūḻccikaḷai paṟṟi nīr (maṉa) nerukkaṭiyil ākiviṭavēṇṭām
Surah An-Nahl, Verse 127
إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْ وَّٱلَّذِينَ هُم مُّحۡسِنُونَ
niccayamāka evar payapaktiyuṭaiyavarāka irukkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaṉum evar naṟceyal purikiṉṟārkaḷō avarkaḷuṭaṉum allāh irukkiṟāṉ
Surah An-Nahl, Verse 128