Surah Al-Isra - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
سُبۡحَٰنَ ٱلَّذِيٓ أَسۡرَىٰ بِعَبۡدِهِۦ لَيۡلٗا مِّنَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ إِلَى ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡأَقۡصَا ٱلَّذِي بَٰرَكۡنَا حَوۡلَهُۥ لِنُرِيَهُۥ مِنۡ ءَايَٰتِنَآۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
(Allāh) mikap paricuttamāṉavaṉ; avaṉ taṉ aṭiyārai paittul harāmiliruntu (kaḥpattullāhviliruntu tolaivilirukkum paittul mukattasiluḷḷa) masjitul aksāviṟku ōriravil aḻaittuc ceṉṟāṉ; (masjitul aksāviṉ) cuṟṟellaikaḷai nām apivirutti ceytirukkiṉṟōm; nam'muṭaiya attāṭcikaḷai avarukkuk kāṇpippataṟkāka (avvāṟu aḻaittuc ceṉṟōm); niccayamāka avaṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉākavum; pārppōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 1
وَءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلۡنَٰهُ هُدٗى لِّبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَلَّا تَتَّخِذُواْ مِن دُونِي وَكِيلٗا
iṉṉum, nām mūsāvukku vētattaik koṭuttōm; nām atai isrāyīliṉ cantatikaḷukku vaḻikāṭṭiyāka ākki, 'eṉṉaiyaṉṟi vēṟu evaraiyum nīṅkaḷ pātukāvalaṉāka ākkik koḷḷātīrkaḷ (eṉak kaṭṭaḷaiyiṭṭōm)
Surah Al-Isra, Verse 2
ذُرِّيَّةَ مَنۡ حَمَلۡنَا مَعَ نُوحٍۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَبۡدٗا شَكُورٗا
nām nūhuṭaṉ kappalil ēṟṟi(k kāppāṟṟi)yavarkaḷiṉ cantatiyiṉarē! Niccayamāka avar naṉṟi celuttum aṭiyārāka iruntār
Surah Al-Isra, Verse 3
وَقَضَيۡنَآ إِلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ لَتُفۡسِدُنَّ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَّتَيۡنِ وَلَتَعۡلُنَّ عُلُوّٗا كَبِيرٗا
nām isrāyīliṉ cantatiyiṉarukku (muṉṉaṟivippāka tavrāt) vētattil; "niccayamāka nīṅkaḷ pūmiyil irumuṟai kuḻappam uṇṭākkuvīrkaḷ; (allāhvukku vaḻipaṭātu) āṇavattuṭaṉ, perum aḻiccāṭṭiyaṅkaḷ ceypavarkaḷāka naṭantu koḷvīrkaḷ" eṉṟu aṟivittōm
Surah Al-Isra, Verse 4
فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ أُولَىٰهُمَا بَعَثۡنَا عَلَيۡكُمۡ عِبَادٗا لَّنَآ أُوْلِي بَأۡسٖ شَدِيدٖ فَجَاسُواْ خِلَٰلَ ٱلدِّيَارِۚ وَكَانَ وَعۡدٗا مَّفۡعُولٗا
eṉavē, avviraṇṭil mutalāvatu vākkuṟuti (niṟaivēṟum kālam) vanta pōtu, uṅkaḷukku etirāka (pōril) koṭiya valimaiyuṭaiya nam aṭiyārkaḷai ēvi viṭṭōm; avarkaḷ uṅkaḷ vīṭukaḷil pukuntu (uṅkaḷaiyum. Uṅkaḷ poruḷkaḷaiyum) tēṭi (aḻittu) viṭṭārkaḷ; (ivvāṟu mutal) vākkuṟuti niṟaivēṟiyatu
Surah Al-Isra, Verse 5
ثُمَّ رَدَدۡنَا لَكُمُ ٱلۡكَرَّةَ عَلَيۡهِمۡ وَأَمۡدَدۡنَٰكُم بِأَمۡوَٰلٖ وَبَنِينَ وَجَعَلۡنَٰكُمۡ أَكۡثَرَ نَفِيرًا
piṉṉar avarkaḷ mītu veṟṟiyaṭaiyum vāyppai uṅkaḷpāl tiruppiṉōm; ērāḷamāṉa poruḷkaḷaiyum, putalvarkaḷaiyum (tantatu) koṇṭu uṅkaḷukku utavi ceytu, uṅkaḷait tiraḷāṉa kūṭṭattiṉarākavum ākkiṉōm
Surah Al-Isra, Verse 6
إِنۡ أَحۡسَنتُمۡ أَحۡسَنتُمۡ لِأَنفُسِكُمۡۖ وَإِنۡ أَسَأۡتُمۡ فَلَهَاۚ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ ٱلۡأٓخِرَةِ لِيَسُـُٔواْ وُجُوهَكُمۡ وَلِيَدۡخُلُواْ ٱلۡمَسۡجِدَ كَمَا دَخَلُوهُ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَلِيُتَبِّرُواْ مَا عَلَوۡاْ تَتۡبِيرًا
Nīṅkaḷ naṉmai ceytāl uṅkaḷukkē naṉmai ceytu koḷkiṟīrkaḷ. Nīṅkaḷ tīmai ceytāl atuvum uṅkaḷukkē(tīmai)yākum, uṅkaḷ mukaṅkaḷai cōkam aṭaiyac ceyvataṟkākavum paittul mukattasil mutal muṟaiyāka avarkaḷ nuḻaintatu pōl nuḻaintu avarkaḷ tāṅkaḷ kaippaṟṟik koṇṭavaikaḷai muṟṟāka aḻittu viṭuvataṟkākavum (etirikaḷai) iraṇṭām vākkuṟuti varumpoḻutu (nām āṉuppiṉōm)
Surah Al-Isra, Verse 7
عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يَرۡحَمَكُمۡۚ وَإِنۡ عُدتُّمۡ عُدۡنَاۚ وَجَعَلۡنَا جَهَنَّمَ لِلۡكَٰفِرِينَ حَصِيرًا
(itaṉ piṉṉarum nīṅkaḷ tiruntik koṇṭāl) uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷ mītu karuṇai puriyappōtum. Āṉāl, nīṅkaḷ (pāvattiṉ pakkamē) tirumpuvīrkaḷāṉāl, nāmum (muṉ pōl taṇṭikkat) tirumpuvōm; mēlum kāḥpirkaḷukku jahaṉṉa(m eṉum naraka)ttaic ciṟaiccālaiyāka ākki vaittuḷḷōm
Surah Al-Isra, Verse 8
إِنَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ يَهۡدِي لِلَّتِي هِيَ أَقۡوَمُ وَيُبَشِّرُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ أَجۡرٗا كَبِيرٗا
niccayamāka inta kur'āṉ muṟṟilum nērāka irukkum nal vaḻiyaik kāṭṭukiṟatu aṉṟiyum naṟkarumaṅkaḷ ceytu varum muḥmiṉkaḷukku, niccayamāka mikap perum naṟkūliyuṇṭu eṉṟum naṉmārāyaṅ kūṟukiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 9
وَأَنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
mēlum, evarkaḷ maṟumai nāḷ mītu nampikkai koḷḷavillaiyō, avarkaḷukku niccayamāka nām, nōviṉai tarum vētaṉaiyaic cittappaṭutti irukkiṉṟōm
Surah Al-Isra, Verse 10
وَيَدۡعُ ٱلۡإِنسَٰنُ بِٱلشَّرِّ دُعَآءَهُۥ بِٱلۡخَيۡرِۖ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ عَجُولٗا
maṉitaṉ. Naṉmaiyāka pirārttaṉai ceyvatu pōlavē (cila camayam) tīmaikkākavum pirārttikkiṉṟāṉ; (ēṉeṉṟāl) maṉitaṉ avacarakkāraṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 11
وَجَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ ءَايَتَيۡنِۖ فَمَحَوۡنَآ ءَايَةَ ٱلَّيۡلِ وَجَعَلۡنَآ ءَايَةَ ٱلنَّهَارِ مُبۡصِرَةٗ لِّتَبۡتَغُواْ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكُمۡ وَلِتَعۡلَمُواْ عَدَدَ ٱلسِّنِينَ وَٱلۡحِسَابَۚ وَكُلَّ شَيۡءٖ فَصَّلۡنَٰهُ تَفۡصِيلٗا
iravaiyum, pakalaiyum nām iraṇṭu attāṭcikaḷāka ākkiṉōm. Piṉṉar iraviṉ attāṭci maṅki (iruḷāki)ṭac ceytōm; uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya aruṭkoṭaiyai nīṅkaḷ tēṭikkoḷvataṟkākavum - āṇṭukaḷiṉ eṇṇikkaikaḷaiyum kaṇakkukaḷaiyum nīṅkaḷ aṟintu koḷvataṟkākavum, pakaliṉ attāṭciyaip pirakācamākkiṉōm - mēlum nām ovvoru poruḷaiyum teḷivāka vivarittirukkiṟōm
Surah Al-Isra, Verse 12
وَكُلَّ إِنسَٰنٍ أَلۡزَمۡنَٰهُ طَـٰٓئِرَهُۥ فِي عُنُقِهِۦۖ وَنُخۡرِجُ لَهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ كِتَٰبٗا يَلۡقَىٰهُ مَنشُورًا
Ovvoru maṉitaṉuṭaiya ceyal kuṟippaiyum avaṉuṭaiya kaḻuttil nām māṭṭi irukkiṟōm; kiyāmat nāḷil avaṉukkāka ōr ēṭṭai veḷippaṭuttuvōm - tiṟakkappaṭṭa nilaiyil ataṉai avaṉ peṟṟuk koḷvāṉ
Surah Al-Isra, Verse 13
ٱقۡرَأۡ كِتَٰبَكَ كَفَىٰ بِنَفۡسِكَ ٱلۡيَوۡمَ عَلَيۡكَ حَسِيبٗا
nī uṉ puttakattaip paṭittup pār! Iṉṟu uṉakku etirāka uṉṉuṭaiya ātmāvē kaṇakkatikāriyāka irukkap pōtum" (eṉṟu appōtu nām kūṟuvōm)
Surah Al-Isra, Verse 14
مَّنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَإِنَّمَا يَضِلُّ عَلَيۡهَاۚ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۗ وَمَا كُنَّا مُعَذِّبِينَ حَتَّىٰ نَبۡعَثَ رَسُولٗا
evaṉ nērvaḻiyil celkiṉṟāṉō, avaṉ taṉṉuṭaiya naṉmaikkākavē nēr vaḻiyil celkiṟāṉ; evaṉ vaḻi kēṭṭil celkiṉṟāṉō, avaṉ taṉakkē kēṭu ceytu koṇṭāṉ; (niccayamāka) oruvaṉuṭaiya pāvaccumaiyai maṟṟoruvaṉ cumakkamāṭṭāṉ; (nam) tūtarai aṉuppāta varaiyil (evaraiyum) nām vētaṉai ceyvatillai
Surah Al-Isra, Verse 15
وَإِذَآ أَرَدۡنَآ أَن نُّهۡلِكَ قَرۡيَةً أَمَرۡنَا مُتۡرَفِيهَا فَفَسَقُواْ فِيهَا فَحَقَّ عَلَيۡهَا ٱلۡقَوۡلُ فَدَمَّرۡنَٰهَا تَدۡمِيرٗا
nām ōr ūrai (ataṉ tīmaiyiṉ kāraṇamāka) aḻikka nāṭiṉāl, atiluḷḷa (vacatiyāṉa) cukavācikaḷai (nērvaḻiyaip piṉpaṟṟi vāḻumāṟu) nām ēvuvōm; āṉāl avarkaḷō (nam ēvalukku kaṭṭuppaṭāmal) varampu mīṟi naṭappārkaḷ. Appōtu, avvūriṉ mītu, (vētaṉai paṟṟiya nam) vākku uṇmaiyāki viṭukiṟatu - appāl, nām ataṉai aṭiyōṭu aḻittu viṭukiṟōm
Surah Al-Isra, Verse 16
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِنَ ٱلۡقُرُونِ مِنۢ بَعۡدِ نُوحٖۗ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ بِذُنُوبِ عِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
nūhukkuppiṉ ettaṉai talaimuṟaiyiṉarai nām aḻittirukkiṉṟōm? Iṉṉum, taṉ aṭiyārkaḷiṉ pāvaṅkaḷai naṉkaṟintavaṉākavum, kūrntu nōkkupavaṉākavum iruppataṟku um iṟaivaṉ pōtumāṉavaṉ
Surah Al-Isra, Verse 17
مَّن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡعَاجِلَةَ عَجَّلۡنَا لَهُۥ فِيهَا مَا نَشَآءُ لِمَن نُّرِيدُ ثُمَّ جَعَلۡنَا لَهُۥ جَهَنَّمَ يَصۡلَىٰهَا مَذۡمُومٗا مَّدۡحُورٗا
evarkaḷ (maṟumaiyaip puṟakkaṇittum viraivil aḻiyum) ivvāḻkkaiyai virumpukiṟārkaḷō, avarkaḷil nām nāṭiyavarkaḷukku nām nāṭuvatai (ivvulakilēyē) viraintu koṭuttu viṭuvōm; piṉṉarō a(ttakaiya)varukkāka, nām jahaṉṉa(m naraka)ttaic cittappaṭutti vaittirukkiṟōm; atil avar paḻikkappaṭṭavarākavum capikkappaṭṭavarākavum nuḻaivār
Surah Al-Isra, Verse 18
وَمَنۡ أَرَادَ ٱلۡأٓخِرَةَ وَسَعَىٰ لَهَا سَعۡيَهَا وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ كَانَ سَعۡيُهُم مَّشۡكُورٗا
Iṉṉum evar maṟumaiyai nāṭi ataṟkākat takka pirayācaiyuṭaṉ, muḥmiṉākavum iruntu muyalkiṉṟārō, a(ttakaiya)varkaḷiṉ muyaṟci (allāhviṭattil naṟkūlikkuriyatāka) ēṟṟuk koḷḷappaṭum
Surah Al-Isra, Verse 19
كُلّٗا نُّمِدُّ هَـٰٓؤُلَآءِ وَهَـٰٓؤُلَآءِ مِنۡ عَطَآءِ رَبِّكَۚ وَمَا كَانَ عَطَآءُ رَبِّكَ مَحۡظُورًا
i(m'maiyai virumpupa)varkaḷukkum, (maṟumaiyai ācikkum) maṟṟavarkaḷukkum umatu iṟaivaṉākiya namatu aruṭkoṭaiyiliruntu nāmē utavi ceykiṟōm; umatu iṟaivaṉiṉ aruṭkoṭai (evarukkum) taṭukkappaṭṭatāka illai
Surah Al-Isra, Verse 20
ٱنظُرۡ كَيۡفَ فَضَّلۡنَا بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ وَلَلۡأٓخِرَةُ أَكۡبَرُ دَرَجَٰتٖ وَأَكۡبَرُ تَفۡضِيلٗا
(napiyē!) Nām evvāṟu avarkaḷil cilaraic cilaraiviṭa (im'maiyil) mēṉmaippaṭutti irukkiṟōm eṉpatai nīr kavaṉippīrāka! Eṉiṉum maṟumai (vāḻkkai) patavikaḷilum mikap periyatu, mēṉmaiyilum mikap periyatākum
Surah Al-Isra, Verse 21
لَّا تَجۡعَلۡ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتَقۡعُدَ مَذۡمُومٗا مَّخۡذُولٗا
allāhvuṭaṉ maṟṟōr āṉṭavaṉai nīr (iṇai) ākka vēṇṭām; (appaṭic ceytāl) nīr paḻikkappaṭṭavarākavum, utavi aṟṟavarākavum amaintu viṭuvīr
Surah Al-Isra, Verse 22
۞وَقَضَىٰ رَبُّكَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنًاۚ إِمَّا يَبۡلُغَنَّ عِندَكَ ٱلۡكِبَرَ أَحَدُهُمَآ أَوۡ كِلَاهُمَا فَلَا تَقُل لَّهُمَآ أُفّٖ وَلَا تَنۡهَرۡهُمَا وَقُل لَّهُمَا قَوۡلٗا كَرِيمٗا
avaṉaiyaṉṟi (vēṟu evaraiyum) nīr vaṇaṅkalākātu eṉṟum, peṟṟōrukku naṉmai ceyyavēṇṭum eṉṟum um'muṭaiya iṟaivaṉ vitittirukkiṉṟāṉ; avviruvaril oruvarō allatu avarkaḷ iruvarumō um'miṭattil niccayamāka mutumai aṭaintu viṭṭāl, avarkaḷai uḥp (cī) eṉṟu (caṭaintum) colla vēṇṭām - avviruvaraiyum (um'miṭattiliruntu) viraṭṭa vēṇṭām - iṉṉum avviruvariṭamum kaṉivāṉa kaṇṇiyamāṉa pēccaiyē pēcuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 23
وَٱخۡفِضۡ لَهُمَا جَنَاحَ ٱلذُّلِّ مِنَ ٱلرَّحۡمَةِ وَقُل رَّبِّ ٱرۡحَمۡهُمَا كَمَا رَبَّيَانِي صَغِيرٗا
iṉṉum, irakkam koṇṭu paṇivu eṉṉum iṟakkaiyai avviruvarukkākavum nīr tāḻttuvīrāka mēlum, "eṉ iṟaivaṉē! Nāṉ ciṟu piḷḷaiyāka irunta pōtu, eṉṉai(pparivōṭu) avviruvarum vaḷarttatu pōl, nīyum avarkaḷiruvarukkum kirupai ceyvāyāka!" Eṉṟu kūṟip pirārttippīrāka
Surah Al-Isra, Verse 24
رَّبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَا فِي نُفُوسِكُمۡۚ إِن تَكُونُواْ صَٰلِحِينَ فَإِنَّهُۥ كَانَ لِلۡأَوَّـٰبِينَ غَفُورٗا
(Peṟṟōrai naṭattuvatu paṟṟi) uṅkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷiliruppatai uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉē naṉku aṟivāṉ; nīṅkaḷ sālihāṉavarkaḷāka (iṟaivaṉ ēvalukku icaintu naṭappavarkaḷāka) iruntāl; (uḷḷantirunti uṅkaḷil evar maṉṉippuk kōrukiṟāṟō attakaiya) maṉṉippuk kōrupavarkaḷukku (allāh) mika maṉṉippavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 25
وَءَاتِ ذَا ٱلۡقُرۡبَىٰ حَقَّهُۥ وَٱلۡمِسۡكِينَ وَٱبۡنَ ٱلسَّبِيلِ وَلَا تُبَذِّرۡ تَبۡذِيرًا
iṉṉum, uṟaviṉarukku avaruṭaiya urimai (pāttiyatai)kaḷaik koṭuppīrāka mēlum, ēḻaikaḷukkum vaḻippōkkarkaḷukkum, (avaravarkaḷukku uriyataik koṭuttu viṭuvīrāka!) Vīṇākap (poruḷai) viraiyañ ceyyātīr
Surah Al-Isra, Verse 26
إِنَّ ٱلۡمُبَذِّرِينَ كَانُوٓاْ إِخۡوَٰنَ ٱلشَّيَٰطِينِۖ وَكَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لِرَبِّهِۦ كَفُورٗا
niccayamāka virayañ ceypavarkaḷ ṣaittāṉkaḷiṉ cakōtararkaḷāvārkaḷ; ṣaittāṉō taṉṉuṭaiya iṟaivaṉukku naṉṟi keṭṭavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 27
وَإِمَّا تُعۡرِضَنَّ عَنۡهُمُ ٱبۡتِغَآءَ رَحۡمَةٖ مِّن رَّبِّكَ تَرۡجُوهَا فَقُل لَّهُمۡ قَوۡلٗا مَّيۡسُورٗا
(um'miṭam poruḷillāmal ataṟkāka) nīr um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ aruḷai ātaravu vaittu (atai) etirppārttirukkum camayattil (um'miṭam evarēṉum etuvum kēṭṭu,) avarkaḷai nīr puṟakkaṇikkumpaṭi nēriṭṭāl, (appōtu) avarkaḷiṭam kaṉivāṉa, aṉpāṉa collaiyē colvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 28
وَلَا تَجۡعَلۡ يَدَكَ مَغۡلُولَةً إِلَىٰ عُنُقِكَ وَلَا تَبۡسُطۡهَا كُلَّ ٱلۡبَسۡطِ فَتَقۡعُدَ مَلُومٗا مَّحۡسُورًا
(ulōpiyaip pōl etuvum vaḻaṅkātu) um kaiyai um kaḻuttil kaṭṭap paṭṭatākkik koḷḷātīr; aṉṟiyum, (aṉaittaiyum celavaḻittu um kaiyai) orē virippāka virittu viṭātīr; ataṉāl nīr nintikkappaṭṭavarākavum, (kaiyil etuvumillātu) tukkappaṭṭavarākavum amaintu viṭuvīr
Surah Al-Isra, Verse 29
إِنَّ رَبَّكَ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ tāṉ nāṭiyavarukku vicālamāka uṇavu (campattu)kaḷai vaḻaṅkukiṟāṉ; (tāṉ nāṭiyavarukku) aḷavākavum koṭukkiṟāṉ - niccayamāka avaṉ taṉ aṭiyār(kaḷiṉ irakaciya parakaciyaṅ)kaḷai naṉku aṟintavaṉākavum, pārppavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 30
وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُمۡ خَشۡيَةَ إِمۡلَٰقٖۖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُهُمۡ وَإِيَّاكُمۡۚ إِنَّ قَتۡلَهُمۡ كَانَ خِطۡـٔٗا كَبِيرٗا
Nīṅkaḷ vaṟumaikkup payantu uṅkaḷuṭaiya kuḻantaikaḷaik kolai ceyyātīrkaḷ; avarkaḷukkum uṅkaḷukkum nāmē uṇavai (vāḻkkai vacatikaḷaiyum) aḷikkiṉṟōm - avarkaḷaik kollutal niccayamākap perum piḻaiyākum
Surah Al-Isra, Verse 31
وَلَا تَقۡرَبُواْ ٱلزِّنَىٰٓۖ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَسَآءَ سَبِيلٗا
nīṅkaḷ vipaccārattai neruṅkātīrkaḷ; niccayamāka atu māṉakkēṭāṉatākum. Mēlum, (vēṟu kēṭukaḷiṉ pakkam iḻuttuc cellum) tīya vaḻiyākavum irukkiṉṟatu
Surah Al-Isra, Verse 32
وَلَا تَقۡتُلُواْ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۗ وَمَن قُتِلَ مَظۡلُومٗا فَقَدۡ جَعَلۡنَا لِوَلِيِّهِۦ سُلۡطَٰنٗا فَلَا يُسۡرِف فِّي ٱلۡقَتۡلِۖ إِنَّهُۥ كَانَ مَنصُورٗا
(kolaiyai) allāh vilakkiyirukka nīṅkaḷ enta maṉitaṉaiyum niyāyamāṉa kāraṇamiṉṟik kolai ceytu viṭātīrkaḷ; evarēṉum aniyāyamākak kolai ceyyappaṭṭu viṭṭāl, avaruṭaiya vāricukku (patilukku patil ceyyavō allatu maṉṉikkavō) nām atikāram koṭuttirukkiṟōm; āṉāl kolaiyi(ṉ mūlam patil ceyvati)l varampu kaṭantu viṭak kūṭātu niccayamāka kolaiyuṇṭavariṉ vāricu (nītiyaik koṇṭu) utavi ceyyap paṭṭavarāvār
Surah Al-Isra, Verse 33
وَلَا تَقۡرَبُواْ مَالَ ٱلۡيَتِيمِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ أَشُدَّهُۥۚ وَأَوۡفُواْ بِٱلۡعَهۡدِۖ إِنَّ ٱلۡعَهۡدَ كَانَ مَسۡـُٔولٗا
anātaikaḷ pirāyamaṭaiyum varai, (avarkaḷiṉ poṟuppēṟṟirukkum) nīṅkaḷ, niyāyamāṉa muṟaiyilaṉṟi avarkaḷuṭaiya poruḷai neruṅkātīrkaḷ, iṉṉum (nīṅkaḷ allāhviṭamō, maṉitarkaḷiṭamō koṭutta) vākkuṟutiyai niṟai vēṟṟuṅkaḷ; niccayamāka (av) vākkuṟuti (paṟṟit tīrppu nāḷil uṅkaḷiṭam) vicārikkappaṭum
Surah Al-Isra, Verse 34
وَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ إِذَا كِلۡتُمۡ وَزِنُواْ بِٱلۡقِسۡطَاسِ ٱلۡمُسۡتَقِيمِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلٗا
mēlum nīṅkaḷ aḷantāl, aḷavaip pūrttiyāka aḷavuṅkaḷ; (iṉṉum) cariyāṉa tarācaik koṇṭu niṟuttuk koṭuṅkaḷ. Ituvē naṉmaiyuṭaiyatākavum, muṭivil (palaṉ taruvatil) aḻakāṉatumākavum
Surah Al-Isra, Verse 35
وَلَا تَقۡفُ مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٌۚ إِنَّ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡبَصَرَ وَٱلۡفُؤَادَ كُلُّ أُوْلَـٰٓئِكَ كَانَ عَنۡهُ مَسۡـُٔولٗا
etaippaṟṟi umakku(t tīrkka) ñāṉamillaiyō atai(c ceyyat) toṭaravēṇṭām; niccayamāka (maṟumaiyil) cevippulaṉum, pārvaiyum, irutayamum ivai ovvoṉṟumē (ataṉataṉ ceyal paṟṟi) kēḷvi kēṭkappaṭum
Surah Al-Isra, Verse 36
وَلَا تَمۡشِ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَحًاۖ إِنَّكَ لَن تَخۡرِقَ ٱلۡأَرۡضَ وَلَن تَبۡلُغَ ٱلۡجِبَالَ طُولٗا
Mēlum, nīr pūmiyil perumaiyāy naṭakka vēṇṭām; (ēṉeṉṟāl) niccayamāka nīr pūmiyaip piḷantuviṭa muṭiyātu malaiyiṉ ucci(yaḷavu)kku uyarntu viṭavum muṭiyātu
Surah Al-Isra, Verse 37
كُلُّ ذَٰلِكَ كَانَ سَيِّئُهُۥ عِندَ رَبِّكَ مَكۡرُوهٗا
ivaiyaṉaittiṉ tīmaiyum um iṟaivaṉiṭattil veṟukkappaṭṭatāka irukkiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 38
ذَٰلِكَ مِمَّآ أَوۡحَىٰٓ إِلَيۡكَ رَبُّكَ مِنَ ٱلۡحِكۡمَةِۗ وَلَا تَجۡعَلۡ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتُلۡقَىٰ فِي جَهَنَّمَ مَلُومٗا مَّدۡحُورًا
ivaiyellām um'muṭaiya iṟaivaṉ umakku vahī (mūlam) aṟivittuḷḷa ñāṉa upatēcaṅkaḷākum. Ākavē allāhvuṭaṉ vēṟu nāyaṉai (iṇaiyāka) ēṟpaṭuttātīr; (appaṭic ceytāl) nīr nintikkappaṭṭavarākavum turattappaṭṭavarākavum narakattil eṟiyappaṭuvīr
Surah Al-Isra, Verse 39
أَفَأَصۡفَىٰكُمۡ رَبُّكُم بِٱلۡبَنِينَ وَٱتَّخَذَ مِنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنَٰثًاۚ إِنَّكُمۡ لَتَقُولُونَ قَوۡلًا عَظِيمٗا
(muṣrikkukaḷē!) Uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukku āṇ makkaḷai aḷittu viṭṭu (taṉakku maṭṭum) malakkukaḷiliruntu peṇ makkaḷai eṭuttukkoṇṭāṉā? Niccayamāka nīṅkaḷ mikapperum (poyk) kūṟṟaiyē kūṟukiṟīrkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 40
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لِيَذَّكَّرُواْ وَمَا يَزِيدُهُمۡ إِلَّا نُفُورٗا
iṉṉum avarkaḷ (cintittup) paṭippiṉaikaḷ peṟuvataṟkāka inta kur'āṉil tiṭṭamāka(p palvēṟu) viḷakkaṅkaḷaik kūṟiyuḷḷōm; eṉiṉum, (ivai yāvum) avarkaḷukku (uṇmaiyiliruntu) veṟuppait tavira (vēṟetaiyum) atikappaṭuttavillai
Surah Al-Isra, Verse 41
قُل لَّوۡ كَانَ مَعَهُۥٓ ءَالِهَةٞ كَمَا يَقُولُونَ إِذٗا لَّٱبۡتَغَوۡاْ إِلَىٰ ذِي ٱلۡعَرۡشِ سَبِيلٗا
(napiyē!) Nīr colvīrāka avarkaḷ kūṟuvatupōl avaṉuṭaṉ vēṟu teyvaṅkaḷ iruntāl, appōtu avai arṣuṭaiyavaṉ (allāh ta'ālāviṉ) aḷavil oru vaḻiyait tēṭikkaṇṭu piṭittuc (ceṉṟu) irukkum eṉṟu
Surah Al-Isra, Verse 42
سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يَقُولُونَ عُلُوّٗا كَبِيرٗا
avaṉ mikavum paricattamāṉavuṉ; iṉṉum avarkaḷ kūṟum kūṟṟukkaḷai viṭṭu appāṟpaṭṭavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 43
تُسَبِّحُ لَهُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ ٱلسَّبۡعُ وَٱلۡأَرۡضُ وَمَن فِيهِنَّۚ وَإِن مِّن شَيۡءٍ إِلَّا يُسَبِّحُ بِحَمۡدِهِۦ وَلَٰكِن لَّا تَفۡقَهُونَ تَسۡبِيحَهُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حَلِيمًا غَفُورٗا
ēḻu vāṉaṅkaḷum, pūmiyum, avaṟṟil uḷḷavarkaḷum avaṉait tuti ceytu koṇṭirukkiṉṟaṉar; iṉṉum avaṉ pukaḻaik koṇṭu tuti ceyyāta poruḷ (etuvum) illai. Eṉiṉum avaṟṟiṉ tuti ceyvatai nīṅkaḷ uṇarntu koḷḷamāṭṭīrkaḷ, niccayamāka avaṉ poṟumaiyuṭaiyavaṉākavum, mika maṉṉippavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 44
وَإِذَا قَرَأۡتَ ٱلۡقُرۡءَانَ جَعَلۡنَا بَيۡنَكَ وَبَيۡنَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ حِجَابٗا مَّسۡتُورٗا
(Napiyē!) Nīr kur'āṉai ōtiṉāl umakkiṭaiyilum maṟumaiyiṉ mītu īmāṉ koḷḷātavarkaḷukkiṭaiyilum maṟaikkappaṭṭuḷḷa oru tiraiyai amaittu viṭukiṟōm
Surah Al-Isra, Verse 45
وَجَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۚ وَإِذَا ذَكَرۡتَ رَبَّكَ فِي ٱلۡقُرۡءَانِ وَحۡدَهُۥ وَلَّوۡاْ عَلَىٰٓ أَدۡبَٰرِهِمۡ نُفُورٗا
iṉṉum, avarkaḷ ataṉai viḷaṅkik koḷvatai viṭṭum avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷiṉ mēl mūṭikaḷaiyum, avarkaḷuṭaiya kātukaḷiṉ mītu ceviṭṭuttaṉattaiyum nām amaittu viṭukiṟōm; iṉṉum kur'āṉil, um'muṭaiya iṟaivaṉ oruvaṉai maṭṭum nīr kuṟippiṭum pōtu, avarkaḷ veṟuppaṭaintu tam piṉpuṟaṅkaḷil (tirumpi viraṇṭavarkaḷākap) piṉvāṅki viṭukiṟārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 46
نَّحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَسۡتَمِعُونَ بِهِۦٓ إِذۡ يَسۡتَمِعُونَ إِلَيۡكَ وَإِذۡ هُمۡ نَجۡوَىٰٓ إِذۡ يَقُولُ ٱلظَّـٰلِمُونَ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا رَجُلٗا مَّسۡحُورًا
(napiyē!) Avarkaḷ umakkuc cevi cāyttāl, eṉṉa nōkkattuṭaṉ cevi cāykkiṉṟārkaḷ eṉpataiyum avarkaḷ tamakkuḷ irakaciyamāka ālōcaṉai ceyyum pōtu, "cūṉiyam ceyyappaṭṭa oru maṉitaraiyē aṉṟi (vēṟevaraiyum) nīṅkaḷ piṉpaṟṟivillai" eṉṟu (taṅkaḷukkuḷ) anta aniyāyakkārarkaḷ colvataiyum nām naṉkaṟivōm
Surah Al-Isra, Verse 47
ٱنظُرۡ كَيۡفَ ضَرَبُواْ لَكَ ٱلۡأَمۡثَالَ فَضَلُّواْ فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ سَبِيلٗا
(napiyē!) Umakku avarkaḷ ettakai uvamaikaḷaic colkiṟārkaḷ eṉpatai kavaṉittuppārum! Ākavē, avarkaḷ vaḻikeṭṭu viṭṭārkaḷ; (nērāṉa) vaḻikku avarkaḷ caktippeṟa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 48
وَقَالُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا عِظَٰمٗا وَرُفَٰتًا أَءِنَّا لَمَبۡعُوثُونَ خَلۡقٗا جَدِيدٗا
iṉṉum; "(iṟantu paṭṭu) elumpukaḷākavum, ukkippōṉavaikaḷākavum nāṅkaḷ ākiviṭṭa piṟaku, niccayamāka putiya paṭaippāka nāṅkaḷ eḻuppappaṭukiṟavarkaḷāka?" Eṉṟum avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 49
۞قُلۡ كُونُواْ حِجَارَةً أَوۡ حَدِيدًا
(napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ kallākavō, irumpākavō ākuṅkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 50
أَوۡ خَلۡقٗا مِّمَّا يَكۡبُرُ فِي صُدُورِكُمۡۚ فَسَيَقُولُونَ مَن يُعِيدُنَاۖ قُلِ ٱلَّذِي فَطَرَكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖۚ فَسَيُنۡغِضُونَ إِلَيۡكَ رُءُوسَهُمۡ وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هُوَۖ قُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ قَرِيبٗا
Allatu mikap periteṉa uṅkaḷ neñcaṅkaḷil tōṉṟum vēṟoru paṭaippāy ākuṅkaḷ;" (eppaṭiyāṉālum nīṅkaḷ niccayamāka eḻuppappaṭuvīrkaḷ). "Eṅkaḷai evaṉ (maṟumuṟaiyum uyir koṭuttu) mīṭṭuvāṉ?" Eṉṟu avarkaḷ kēṭpārkaḷ. "Uṅkaḷai evaṉ mutalil paṭaittāṉō, avaṉ tāṉ!" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum; appōtu avarkaḷ taṅkaḷuṭaiya ciracukaḷai um pakkam cāyttu, (parikācamāka) atu eppōtu (nikaḻum)? Eṉṟu kēṭpārkaḷ. "Atu veku cīkkirattilum ēṟpaṭalām" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 51
يَوۡمَ يَدۡعُوكُمۡ فَتَسۡتَجِيبُونَ بِحَمۡدِهِۦ وَتَظُنُّونَ إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا
uṅkaḷai (iṟutiyil) avaṉ aḻaikkum nāḷil, nīṅkaḷ avaṉ pukaḻai ōtiyavarkaḷāka patil kūṟuvīrkaḷ; (maraṇattiṟkup piṉ) coṟpa(kāla)mē taṅkiyiruntatāka nīṅkaḷ niṉaippīrkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 52
وَقُل لِّعِبَادِي يَقُولُواْ ٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُۚ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ يَنزَغُ بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ كَانَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٗا مُّبِينٗا
(napiyē!) Eṉ aṭiyārkaḷukku avarkaḷ aḻakiyataiyē colla vēṇṭum eṉṟu kūṟuvīrāka! Niccayamāka ṣaittāṉ avarkaḷukkiṭaiyil (tīyatait tūṇṭi) viṣamañ ceyvāṉ; niccayamāka ṣaittāṉ maṉitaṉukkup pakiraṅkamāṉa pakaivaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 53
رَّبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِكُمۡۖ إِن يَشَأۡ يَرۡحَمۡكُمۡ أَوۡ إِن يَشَأۡ يُعَذِّبۡكُمۡۚ وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا
uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ uṅkaḷaip paṟṟi naṉkaṟivāṉ; avaṉ nāṭiṉāl uṅkaḷukku kirupai ceyvāṉ; allatu avaṉ nāṭiṉāl uṅkaḷai vētaṉai ceyvāṉ; nām um'mai avarkaḷukku vakīlāka (poṟuppāḷiyāka) aṉuppavillai
Surah Al-Isra, Verse 54
وَرَبُّكَ أَعۡلَمُ بِمَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ فَضَّلۡنَا بَعۡضَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ عَلَىٰ بَعۡضٖۖ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا
um'muṭaiya iṟaivaṉ vāṉaṅkaḷilim pūmiyilum uḷḷavarkaḷaip paṟṟi naṉku aṟivāṉ; napimārkaḷil cilarai vēṟu cilaraiviṭat tiṭṭamāka nām mēṉmaiyākkiyirukṟōm; iṉṉum tāvūtukku japūr (vētattaiyum) koṭuttōm
Surah Al-Isra, Verse 55
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُم مِّن دُونِهِۦ فَلَا يَمۡلِكُونَ كَشۡفَ ٱلضُّرِّ عَنكُمۡ وَلَا تَحۡوِيلًا
avaṉaiyaṉṟi (vēṟu teyvaṅkaḷ iruppatāka) nīṅkaḷ eṇṇikkoṇṭiruppavarkaḷai aḻaittuppāruṅkaḷ; avarkaḷ uṅkaḷuṭaiya kaṣṭattai nivarttikkavō allatu tiruppiviṭavō cakti peṟavillai (eṉpatai aṟivīrkaḷ)
Surah Al-Isra, Verse 56
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ يَبۡتَغُونَ إِلَىٰ رَبِّهِمُ ٱلۡوَسِيلَةَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ وَيَرۡجُونَ رَحۡمَتَهُۥ وَيَخَافُونَ عَذَابَهُۥٓۚ إِنَّ عَذَابَ رَبِّكَ كَانَ مَحۡذُورٗا
(Allāhvaiyaṉṟi) ivarkaḷ yārai pirārttikkiṉṟārkaḷō avarkaḷ, ēṉ avarkaḷil mikavum (iṟaivaṉukku) nerukkamāṉavarkaḷ kūṭa taṅkaḷ iṟaivaṉpāl (koṇṭu cella) naṟkarumaṅkaḷai ceytu koṇṭum avaṉatu aruḷai etirpārttum avaṉatu taṇṭaṉaikku añciyumē irukkiṉṟaṉar. Niccayamāka umatu iṟaivaṉiṉ taṇṭaṉai accappaṭat takkatākavē uḷḷatu
Surah Al-Isra, Verse 57
وَإِن مِّن قَرۡيَةٍ إِلَّا نَحۡنُ مُهۡلِكُوهَا قَبۡلَ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَوۡ مُعَذِّبُوهَا عَذَابٗا شَدِيدٗاۚ كَانَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَسۡطُورٗا
iṉṉum kiyāma nāḷaikku muṉṉē (aḻiccāṭṭiyam ceyyum) enta ūrāraiyum nām aḻikkāmalō, allatu kaṭumaiyāṉa vētaṉaik koṇṭu vētaṉai ceyyāmalō iruppatillai itu(lavhul mahḥpūḷ eṉṉum) ēṭṭil varaiyappeṟṟē irukkiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 58
وَمَا مَنَعَنَآ أَن نُّرۡسِلَ بِٱلۡأٓيَٰتِ إِلَّآ أَن كَذَّبَ بِهَا ٱلۡأَوَّلُونَۚ وَءَاتَيۡنَا ثَمُودَ ٱلنَّاقَةَ مُبۡصِرَةٗ فَظَلَمُواْ بِهَاۚ وَمَا نُرۡسِلُ بِٱلۡأٓيَٰتِ إِلَّا تَخۡوِيفٗا
(nam'muṭaiya attāṭcikaḷai evarkaḷukku) muntiyavarkaḷum poyppittatait tavira (vēṟu etuvum ivarkaḷ kōrum) attāṭcikaḷai aṉuppa nam'mait taṭukkavillai (itaṟku muṉ) nām'samūtu' kūṭṭattārukku oru peṇ oṭṭakattaik kaṇkūṭāṉa attāṭciyākak koṭuttiruntōm; avarkaḷō (varampu mīṟi) ataṟku aniyāyam ceytaṉar; (makkaḷai) accamūṭṭi eccarippataṟkāvē aṉṟi nām (ittakaiya) attāṭcikaḷai aṉuppuvatillai
Surah Al-Isra, Verse 59
وَإِذۡ قُلۡنَا لَكَ إِنَّ رَبَّكَ أَحَاطَ بِٱلنَّاسِۚ وَمَا جَعَلۡنَا ٱلرُّءۡيَا ٱلَّتِيٓ أَرَيۡنَٰكَ إِلَّا فِتۡنَةٗ لِّلنَّاسِ وَٱلشَّجَرَةَ ٱلۡمَلۡعُونَةَ فِي ٱلۡقُرۡءَانِۚ وَنُخَوِّفُهُمۡ فَمَا يَزِيدُهُمۡ إِلَّا طُغۡيَٰنٗا كَبِيرٗا
(napiyē!) Niccayamāka um'muṭaiya ivaiṉ maṉitarkaḷaic cūḻntu koṇṭirukkiṉṟāṉ eṉṟu umakkuk kūṟiyatai (niṉaivu kūrvīrāka! Miḥrājiṉ pōtu) nām umakkukkāṭṭiya kāṭciyaiyum kur'āṉil capikkappaṭṭum (jakkūm) marattaiyum maṉitarkaḷukku cōtaṉaiyākavē tavira nām ākkavillai. Iṉṉum nām avarkaḷai accuṟuttukiṉṟōm; āṉāl, itu avarkaḷuṭaiya perum aḻiccāṭṭiyattaiyē atikarikkac ceykiṉṟatu
Surah Al-Isra, Verse 60
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ قَالَ ءَأَسۡجُدُ لِمَنۡ خَلَقۡتَ طِينٗا
Iṉṉum, (niṉaivu kūrvīrāka!) Nām malakkukaḷiṭam"ātamukku nīṅkaḷ sujūtu ceyyuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiya pōtu, iplīsai tavira avarkaḷ sujūtu ceytārkaḷ; avaṉō"kaḷi maṇṇāl nī paṭaittavarukkā nāṉ sujūtu ceyya vēṇṭum?" Eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Isra, Verse 61
قَالَ أَرَءَيۡتَكَ هَٰذَا ٱلَّذِي كَرَّمۡتَ عَلَيَّ لَئِنۡ أَخَّرۡتَنِ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَأَحۡتَنِكَنَّ ذُرِّيَّتَهُۥٓ إِلَّا قَلِيلٗا
eṉakku mēlāka kaṇṇiyap paṭuttiya ivaraip pārttāyā? Nī eṉakku kiyāma nāḷvarai avakācam coṭuttāl, nām ivaruṭaiya cantatikaḷil cilarait tavira (maṟṟavarkaḷai) niccayamāka vaḻikeṭuttu viṭuvēṉ" eṉṟu (iplīsai) kūṟiṉāṉ
Surah Al-Isra, Verse 62
قَالَ ٱذۡهَبۡ فَمَن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ فَإِنَّ جَهَنَّمَ جَزَآؤُكُمۡ جَزَآءٗ مَّوۡفُورٗا
nī pōy viṭu avarkaḷil uṉṉaip piṉpaṟṟupavar iruntāl - niccayamāka narakam tāṉ uṅkaḷ kūliyil nirappamāṉa kūliyāka irukkum
Surah Al-Isra, Verse 63
وَٱسۡتَفۡزِزۡ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتَ مِنۡهُم بِصَوۡتِكَ وَأَجۡلِبۡ عَلَيۡهِم بِخَيۡلِكَ وَرَجِلِكَ وَشَارِكۡهُمۡ فِي ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَوۡلَٰدِ وَعِدۡهُمۡۚ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا
iṉṉum avarkaḷiliruntu nī evarai (vaḻi caṟukac ceyya) cakti peṟṟirukkiṟāyō avarkaḷai uṉ kūppāṭṭaik koṇṭu vaḻi caṟukac cey; uṉṉuṭaiya kutiraip paṭaiyaiyum kālāṭpaṭaiyaiyum koṇṭu avarkaḷukku etirāka muḻakkamiṭac cey, avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷilum, kuḻantaikaḷilum nī kūṭṭāka iruntu koḷ; avarkaḷukku(p poyyāṉa) vākkuṟutikaḷaiyum koṭu!" (Eṉṟum allāh kūṟiṉāṉ) ākavē, ṣaittāṉ avarkaḷukku vākkaḷippatellām veṟum ēmāṟṟēyaṉṟi vēṟillai
Surah Al-Isra, Verse 64
إِنَّ عِبَادِي لَيۡسَ لَكَ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٞۚ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ وَكِيلٗا
niccayamāka (muḥmiṉāṉa) eṉṉuṭaiya aṭiyārkaḷ mītu uṉakku enta atikāramumillai" (eṉṟum allāh kūṟiṉāṉ; napiyē! Anta eṉ nallaṭiyārkaḷaik) kāttuk koḷḷa um'muṭaiya iṟaivaṉ pōtumāṉavaṉ
Surah Al-Isra, Verse 65
رَّبُّكُمُ ٱلَّذِي يُزۡجِي لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ فِي ٱلۡبَحۡرِ لِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا
(māṉiṭarkaḷē!) Uṅkaḷ iṟaivaṉ eppaṭippaṭṭavaṉ eṉṟāl avaṉuṭaiya aruṭ koṭaikaḷai nīṅkaḷ tēṭi(c campātittu)k koḷḷum poruṭṭuk kappalai avaṉē kaṭalil celuttukiṟāṉ; niccayamāka avaṉ uṅkaḷ mītu mikka kirupaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 66
وَإِذَا مَسَّكُمُ ٱلضُّرُّ فِي ٱلۡبَحۡرِ ضَلَّ مَن تَدۡعُونَ إِلَّآ إِيَّاهُۖ فَلَمَّا نَجَّىٰكُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ أَعۡرَضۡتُمۡۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ كَفُورًا
Iṉṉum, kaṭalil uṅkaḷai ētēṉum taṅkaṭam (tuṉpam) tīṇṭiṉāl, avaṉaiyaṉṟi nīṅkaḷ (teyvaṅkaḷ eṉa) evaṟṟai aḻaittuk koṇṭiruntīrkaḷō, avaiyāvum maṟaintu viṭum; eṉiṉum (allāh) uṅkaḷai īṭēṟṟik karaiyaḷavil koṇṭu vantu cērkkum poḻutu nīṅkaḷ (avaṉaip) puṟakkaṇittu viṭukiṟīrkaḷ - iṉṉum, maṉitaṉ makā naṉṟi maṟappavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 67
أَفَأَمِنتُمۡ أَن يَخۡسِفَ بِكُمۡ جَانِبَ ٱلۡبَرِّ أَوۡ يُرۡسِلَ عَلَيۡكُمۡ حَاصِبٗا ثُمَّ لَا تَجِدُواْ لَكُمۡ وَكِيلًا
(karai cērnta) piṉ avaṉ uṅkaḷai pūmiyiṉ oru puṟattil putaiyumpaṭi ceytu viṭa māṭṭāṉ eṉṟō, allatu uṅkaḷ mītu kalmāriyai aṉuppamāṭṭāṉ eṉṟō accan tīrntu irukkiṟīrkaḷā? Piṉṉar nīṅkaḷ uṅkaḷaip pātukāppōr evaraiyum kāṇa māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 68
أَمۡ أَمِنتُمۡ أَن يُعِيدَكُمۡ فِيهِ تَارَةً أُخۡرَىٰ فَيُرۡسِلَ عَلَيۡكُمۡ قَاصِفٗا مِّنَ ٱلرِّيحِ فَيُغۡرِقَكُم بِمَا كَفَرۡتُمۡ ثُمَّ لَا تَجِدُواْ لَكُمۡ عَلَيۡنَا بِهِۦ تَبِيعٗا
allatu, avaṉ mīṇṭum oru taṭavai akkaṭalil uṅkaḷai mīḷac ceytu, (ellāvaṟṟaiyum) muṟittut taḷḷum puyal kāṟṟai uṅkaḷ mītaṉuppi, nīṅkaḷ nirākarittataṟkāka uṅkaḷai mūḻkaṭittu viṭamāṭṭāṉ eṉṟum nīṅkaḷ accantīrntu irukkiṟīrkaḷā? (Appaṭi nērntāl ēṉ ivviṣayattai avvāṟu ceytōm eṉa) nam'mait toṭarntu uṅkaḷukku(k kēṭpōr) evaraiyum kāṇamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 69
۞وَلَقَدۡ كَرَّمۡنَا بَنِيٓ ءَادَمَ وَحَمَلۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ وَرَزَقۡنَٰهُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَفَضَّلۡنَٰهُمۡ عَلَىٰ كَثِيرٖ مِّمَّنۡ خَلَقۡنَا تَفۡضِيلٗا
niccayamāka, nām ātamuṭaiya cantatiyaik kaṇṇiyappaṭuttiṉōm; iṉṉum, kaṭalilum, kaṟaiyilum avarkaḷaic cumantu, avarkaḷukkāka nalla uṇavu(m maṟṟum) poruṭkaḷaiyum aḷittu, nām paṭaittuḷḷa (paṭaippukaḷ) palavaṟṟaiyum viṭa avarkaḷai (takutiyāl) mēṉmaip paṭuttiṉōm
Surah Al-Isra, Verse 70
يَوۡمَ نَدۡعُواْ كُلَّ أُنَاسِۭ بِإِمَٰمِهِمۡۖ فَمَنۡ أُوتِيَ كِتَٰبَهُۥ بِيَمِينِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَقۡرَءُونَ كِتَٰبَهُمۡ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلٗا
(napiyē!) Nām ellā makkaḷaiyum avaravarkaḷuṭaiya talaivarkaḷuṭaṉ aḻaikkum nāḷai (nīr niṉaivūṭṭuvīrāka annāḷil) evaruṭaiya (ceyal kuṟippu) ēṭu avaruṭaiya valakkaiyil koṭukkappaṭukiṟatō, a(ttakai naṟpēṟuṭaiya)varkaḷ tam ēṭukaḷai (nim'matiyuṭaṉ) paṭippārkaḷ; iṉṉum, avarkaṉ aṇuvaḷavum aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 71
وَمَن كَانَ فِي هَٰذِهِۦٓ أَعۡمَىٰ فَهُوَ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ أَعۡمَىٰ وَأَضَلُّ سَبِيلٗا
Yār im'maiyil (nērvaḻiyaṭaiyāk) kuruṭaṉāka irukkiṟāṉō avaṉ maṟumaiyilum (naṟpēṟṟaik kāṇāk) kuruṭaṉtāṉ; iṉṉum, avaṉ nērvaḻiyil mikavum tavaṟiyavaṉāvāṉ
Surah Al-Isra, Verse 72
وَإِن كَادُواْ لَيَفۡتِنُونَكَ عَنِ ٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ لِتَفۡتَرِيَ عَلَيۡنَا غَيۡرَهُۥۖ وَإِذٗا لَّٱتَّخَذُوكَ خَلِيلٗا
(napiyē!) Iṉṉum nām umakku vahī mūlam aṟivittōmē atai viṭṭum, atallātatai nam'mītu nīr iṭṭukkaṭṭik kūṟumpaṭi um'mait tiruppiviṭavē avarkaḷ muṉaintārkaḷ; (avvāṟu nīr ceytiruntāl) um'mai tam uṟṟa naṇparākavum appōtu eṭuttuk koṇṭiruppārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 73
وَلَوۡلَآ أَن ثَبَّتۡنَٰكَ لَقَدۡ كِدتَّ تَرۡكَنُ إِلَيۡهِمۡ شَيۡـٔٗا قَلِيلًا
mēlum, nām um'mai (hakkāṉa pātaiyil) uṟutippaṭutti vaittirukka villaiyeṉiṉ nīr koñcam avarkaḷ pakkam cāyntu pōyiruttal kūṭum
Surah Al-Isra, Verse 74
إِذٗا لَّأَذَقۡنَٰكَ ضِعۡفَ ٱلۡحَيَوٰةِ وَضِعۡفَ ٱلۡمَمَاتِ ثُمَّ لَا تَجِدُ لَكَ عَلَيۡنَا نَصِيرٗا
(avvāṟu nīr cāyntiruntāl) nīr ivvāḻnāḷil iru maṭaṅku (vētaṉaiyum,) maraṇattil iru maṭaṅku (vētaṉaiyu)m nukarumāṟu nām ceytiruppōm; piṉpu, namakku etirāka umakku utaviyāḷar evaraiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Isra, Verse 75
وَإِن كَادُواْ لَيَسۡتَفِزُّونَكَ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ لِيُخۡرِجُوكَ مِنۡهَاۖ وَإِذٗا لَّا يَلۡبَثُونَ خِلَٰفَكَ إِلَّا قَلِيلٗا
(napiyē!) Um'mai (um'muṭaiya) pūmiyiliruntu aṭi peyaracceytu, atai viṭṭum um'mai veḷiyēṟṟiviṭa muṉaikiṟārkaḷ; āṉāl avarkaḷō umakkuppiṉṉar coṟpa nāṭkaḷēyaṉṟi (aṅku) taṅkiyirukka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 76
سُنَّةَ مَن قَدۡ أَرۡسَلۡنَا قَبۡلَكَ مِن رُّسُلِنَاۖ وَلَا تَجِدُ لِسُنَّتِنَا تَحۡوِيلًا
tiṭamāka, umakku muṉṉar nām aṉuppiya nam tūtarkaḷaip poṟuttum itu vaḻimuṟaiyāka iruntu vantatu nam'muṭaiya (iv)vaḻimuṟaiyil enta māṟṟattaiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Isra, Verse 77
أَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ لِدُلُوكِ ٱلشَّمۡسِ إِلَىٰ غَسَقِ ٱلَّيۡلِ وَقُرۡءَانَ ٱلۡفَجۡرِۖ إِنَّ قُرۡءَانَ ٱلۡفَجۡرِ كَانَ مَشۡهُودٗا
(napiyē!) Cūriyaṉ (ucciyil) cāyntatiliruntu iraviṉ iruḷ cūḻum varai (ḷuhru, asru, maḥrip, iṣā) toḻukaiyai nilai niṟuttuvīrāka iṉṉum ḥpajruṭaiya toḻukaiyaiyum (nilainiṟuttuvīrāka); niccayamāka ḥpajru toḻukai cāṉṟu kūṟuvatākayirukkiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 78
وَمِنَ ٱلَّيۡلِ فَتَهَجَّدۡ بِهِۦ نَافِلَةٗ لَّكَ عَسَىٰٓ أَن يَبۡعَثَكَ رَبُّكَ مَقَامٗا مَّحۡمُودٗا
Iṉṉum iravil (oru ciṟu) pakutiyil umakku upariyāṉa tahajjat toḻukaiyait toḻutu varuvīrāka (itaṉ pākkiyattiṉāl) um'muṭaiya iṟaivaṉ, 'makāmam mahmutā' eṉṉum (pukaḻ peṟṟa) talattil um'mai eḻuppap pōtum
Surah Al-Isra, Verse 79
وَقُل رَّبِّ أَدۡخِلۡنِي مُدۡخَلَ صِدۡقٖ وَأَخۡرِجۡنِي مُخۡرَجَ صِدۡقٖ وَٱجۡعَل لِّي مِن لَّدُنكَ سُلۡطَٰنٗا نَّصِيرٗا
eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉai ciṟanta muṟaiyil nuḻaiyac ceyvāyāka! Mēlum ciṟanta muṟaiyil eṉṉai veḷippaṭuttuvāyāka! Mēlum uṉpuṟattiliruntu eṉakku utavi ceyyum oru caktiyai ākkuvāyāka! Eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 80
وَقُلۡ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَزَهَقَ ٱلۡبَٰطِلُۚ إِنَّ ٱلۡبَٰطِلَ كَانَ زَهُوقٗا
(napiyē!) Iṉṉum, "cattiyam vantatu acattiyam aḻintatu. Niccayamāka acattiyamāṉatu aḻintu pōvatēyākum' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 81
وَنُنَزِّلُ مِنَ ٱلۡقُرۡءَانِ مَا هُوَ شِفَآءٞ وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ وَلَا يَزِيدُ ٱلظَّـٰلِمِينَ إِلَّا خَسَارٗا
iṉṉum, nām muḥmiṉkaḷukku rahmattākavum, arumaruntākavum uḷḷavaṟṟaiyē kur'āṉil (paṭippaṭiyāka) iṟakkivaittōm; āṉāl akkiramakkārarkaḷukkō iḻappait tavira vēṟetaiyum (itu) atikamākkuvatillai
Surah Al-Isra, Verse 82
وَإِذَآ أَنۡعَمۡنَا عَلَى ٱلۡإِنسَٰنِ أَعۡرَضَ وَنَـَٔا بِجَانِبِهِۦ وَإِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ كَانَ يَـُٔوسٗا
nām maṉitaṉukku aruṭkoṭaikaḷai vaḻaṅkiṉāl avaṉ (naṉṟi celuttāmal) puṟakkaṇittu(t tōḷai uyarttip) perumai koḷkiṟāṉ; avaṉai (ētēṉumoru) tīṅku toṭumāṉāl avaṉ nirācai koṇṭavaṉāki viṭukiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 83
قُلۡ كُلّٞ يَعۡمَلُ عَلَىٰ شَاكِلَتِهِۦ فَرَبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَنۡ هُوَ أَهۡدَىٰ سَبِيلٗا
(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"ovvoruvaṉum taṉ vaḻiyilēyē ceyal paṭukiṟāṉ; āṉāl nērāṉa vaḻiyil celpavar yār eṉpatai uṅkaḷ iṟaivaṉ naṉku aṟivāṉ
Surah Al-Isra, Verse 84
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلرُّوحِۖ قُلِ ٱلرُّوحُ مِنۡ أَمۡرِ رَبِّي وَمَآ أُوتِيتُم مِّنَ ٱلۡعِلۡمِ إِلَّا قَلِيلٗا
(napiyē!)"Um'miṭam rūhai (ātmāvaip) paṟṟi avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ. 'Rūhu' eṉ iṟaivaṉuṭaiya kaṭṭaḷaiyiliruntē uṇṭāṉatu iṉṉum ñāṉattiliruntu uṅkaḷukku aḷikkappaṭṭatu mikac coṟpamēyaṉṟi vēṟillai" eṉak kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 85
وَلَئِن شِئۡنَا لَنَذۡهَبَنَّ بِٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ ثُمَّ لَا تَجِدُ لَكَ بِهِۦ عَلَيۡنَا وَكِيلًا
(napiyē!) Nām nāṭiṉāl umakku nām vahīyāka nām aṟivittatai (kur'āṉai) pōkkiviṭuvōm; piṉṉar, namakketirāka umakkup poṟuppēṟkak kūṭiya evaraiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Isra, Verse 86
إِلَّا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ إِنَّ فَضۡلَهُۥ كَانَ عَلَيۡكَ كَبِيرٗا
Āṉāl um iṟaivaṉuṭaiya rahmattait tavira (ivvāṟu nikaḻāmal iruppataṟku vēṟetuvumillai) niccayamāka um mītu avaṉuṭaiya aruṭkoṭai mikap peritākavē irukkiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 87
قُل لَّئِنِ ٱجۡتَمَعَتِ ٱلۡإِنسُ وَٱلۡجِنُّ عَلَىٰٓ أَن يَأۡتُواْ بِمِثۡلِ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لَا يَأۡتُونَ بِمِثۡلِهِۦ وَلَوۡ كَانَ بَعۡضُهُمۡ لِبَعۡضٖ ظَهِيرٗا
inta kur'āṉai pōṉṟa oṉṟaik koṇṭuvaruvataṟkāka maṉitarkaḷum jiṉkaḷum oṉṟu cērntu (muyaṉṟu), avarkaḷil oru cilar cilarukku utavipuripavarkaḷāka iruntālum, itu pōṉṟa oṉṟai avarkaḷ koṇṭu varamuṭiyātu" eṉṟu (napiyē) nīr kūṟum
Surah Al-Isra, Verse 88
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا لِلنَّاسِ فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ مِن كُلِّ مَثَلٖ فَأَبَىٰٓ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ إِلَّا كُفُورٗا
niccayamāka, inta kur'āṉil maṉitarkaḷukkāka cakalavitamāṉa utāraṇaṅkaḷaiyum (mikavum teḷivāka) vivarittuḷḷōm; eṉiṉum, maṉitarkaḷil mikutiyāṉavarkaḷ (itai) nirākarikkātirukkavillai
Surah Al-Isra, Verse 89
وَقَالُواْ لَن نُّؤۡمِنَ لَكَ حَتَّىٰ تَفۡجُرَ لَنَا مِنَ ٱلۡأَرۡضِ يَنۢبُوعًا
iṉṉum, avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "nīr eṅkaḷukkākap pūmiyiliruntu oru nīr ūṟṟaip pīṟiṭṭu varumpaṭi ceyyum varaiyil, um mītu nāṅkaḷ nampikkai koḷḷa māṭṭōm
Surah Al-Isra, Verse 90
أَوۡ تَكُونَ لَكَ جَنَّةٞ مِّن نَّخِيلٖ وَعِنَبٖ فَتُفَجِّرَ ٱلۡأَنۡهَٰرَ خِلَٰلَهَا تَفۡجِيرًا
allatu pērīccai maraṅkaḷum, tirāṭcaik koṭikaḷum (nirappi) uḷḷa tōṭṭam oṉṟu umakku irukka vēṇṭum. Ataṉ naṭuvē āṟukaḷai nīr olittōṭac ceyya vēṇṭum
Surah Al-Isra, Verse 91
أَوۡ تُسۡقِطَ ٱلسَّمَآءَ كَمَا زَعَمۡتَ عَلَيۡنَا كِسَفًا أَوۡ تَأۡتِيَ بِٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ قَبِيلًا
allatu nīr eṇṇuvatu pōl vāṉam tuṇṭu tuṇṭāka iṭintu eṅkaḷ mēl viḻac ceyyum varai allatu allāhvaiyum malakkukaḷaiyum (namakkumuṉ) nērukku nērākak koṇṭu vantālaṉṟi
Surah Al-Isra, Verse 92
أَوۡ يَكُونَ لَكَ بَيۡتٞ مِّن زُخۡرُفٍ أَوۡ تَرۡقَىٰ فِي ٱلسَّمَآءِ وَلَن نُّؤۡمِنَ لِرُقِيِّكَ حَتَّىٰ تُنَزِّلَ عَلَيۡنَا كِتَٰبٗا نَّقۡرَؤُهُۥۗ قُلۡ سُبۡحَانَ رَبِّي هَلۡ كُنتُ إِلَّا بَشَرٗا رَّسُولٗا
allatu oru taṅkamāḷikai umakku iruntālaṉṟi (um mītu nampikkai koḷḷōm) allatu vāṉattiṉ mītu nīr ēṟic cella vēṇṭum, (aṅkiruntu) eṅkaḷukkāka nāṅkaḷ paṭikkak kūṭiya oru (vēta) nūlai nīr koṇṭu vantu tarum varaiyil, nīr (vāṉattil) ēṟiyataiyum nāṅkaḷ nampa māṭṭōm" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. "Eṉ iṟaivaṉ mikat tūyavaṉ, nāṉ (iṟaivaṉuṭaiya) tūtaṉākiya oru maṉitaṉē tavira vēṟetuvumāka irukkiṉṟēṉā?" Eṉṟu (napiyē! Nīr patil) kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 93
وَمَا مَنَعَ ٱلنَّاسَ أَن يُؤۡمِنُوٓاْ إِذۡ جَآءَهُمُ ٱلۡهُدَىٰٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَبَعَثَ ٱللَّهُ بَشَرٗا رَّسُولٗا
Maṉitarkaḷiṭam nērvaḻi (kāṭṭi) vanta pōtu, "oru maṉitaraiyā allāh (taṉ) tūtarāka aṉuppiṉāṉ" eṉṟu kūṟuvatait tavira avarkaḷ īmāṉ koḷvatai vēṟetuvum taṭukkavillai
Surah Al-Isra, Verse 94
قُل لَّوۡ كَانَ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَلَـٰٓئِكَةٞ يَمۡشُونَ مُطۡمَئِنِّينَ لَنَزَّلۡنَا عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَلَكٗا رَّسُولٗا
(napiyē!) Nīr kūṟum; "pūmiyil malakkukaḷē vacittu (iruntu atil) avarkaḷē nim'matiyāka naṭamāṭik koṇṭiruntāl, niccayamāka nām avarkaḷiṭam oru malakkaiyē vāṉattiliruntu (nam) tūtarāka iṟakkiyiruppōm" eṉṟu
Surah Al-Isra, Verse 95
قُلۡ كَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
eṉakkiṭaiyilum, uṅkaḷukkiṭaiyilum cāṭciyāka irukka allāhvē pōtumāṉavaṉ; niccayamāka avaṉ taṉ aṭiyārkaḷaip paṟṟi naṉku aṟintavaṉākavum, (yāvaṟṟaiyum) pārppavaṉākavum irukkiṉṟāṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 96
وَمَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَلَن تَجِدَ لَهُمۡ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِهِۦۖ وَنَحۡشُرُهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عَلَىٰ وُجُوهِهِمۡ عُمۡيٗا وَبُكۡمٗا وَصُمّٗاۖ مَّأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ كُلَّمَا خَبَتۡ زِدۡنَٰهُمۡ سَعِيرٗا
allāh yārai nērvaḻiyil celuttukiṟāṉō, avar tām nērvaḻippeṟṟavar āvār; iṉṉum avaṉ yārai vaḻikēṭṭil viṭukiṟāṉō a(ttakaiya)varukku utavi ceyvōr avaṉaiyaṉṟi vēṟu evaraiyum nīr kāṇamāṭṭīr; mēlum avarkaḷaik kuruṭarkaḷākavum, ūmaikaḷākavum, ceviṭarkaḷākavum tam mukaṅkaḷil kuppuṟa varumpaṭi ceytu kiyāma nāḷil oṉṟu cērppōm; iṉṉum avarkaḷ otuṅkum iṭam narakamēyākum; (naraka neruppu). Aṇaiyum pōtellām nām avarkaḷukku neruppai atikamākkuvōm
Surah Al-Isra, Verse 97
ذَٰلِكَ جَزَآؤُهُم بِأَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَقَالُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا عِظَٰمٗا وَرُفَٰتًا أَءِنَّا لَمَبۡعُوثُونَ خَلۡقٗا جَدِيدًا
avarkaḷ tam vacaṉaṅkaḷai nirākarittu, "nām (marittu) elumpukaḷākavum, ukki maṇṇōṭu maṇṇākavum ākiviṭuvōmāyiṉ, (mīṇṭum) putiyatoru paṭaippāka eḻuppappaṭuvōmā?" Eṉṟum collik koṇṭiruntārkaḷē ataṟkāka avarkaḷuṭaiya kūli itu tāṉ
Surah Al-Isra, Verse 98
۞أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ قَادِرٌ عَلَىٰٓ أَن يَخۡلُقَ مِثۡلَهُمۡ وَجَعَلَ لَهُمۡ أَجَلٗا لَّا رَيۡبَ فِيهِ فَأَبَى ٱلظَّـٰلِمُونَ إِلَّا كُفُورٗا
Niccayamāka vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittavaṉākiya allāh avarkaḷaip pōṉṟataip paṭaikka āṟṟaluṭaiyavaṉ eṉpatai avarkaḷ aṟiyavilalaiyā? Iṉṉum avarkaḷukku oru kuṟippaṭṭa tavaṇaiyaiyum ēṟpaṭuttiyirukkiṟāṉ; itil cantēkamillai, eṉiṉum, akkiramakkārarkaḷ (ivvuṇmaiyai) nirākarikkāmal illai
Surah Al-Isra, Verse 99
قُل لَّوۡ أَنتُمۡ تَمۡلِكُونَ خَزَآئِنَ رَحۡمَةِ رَبِّيٓ إِذٗا لَّأَمۡسَكۡتُمۡ خَشۡيَةَ ٱلۡإِنفَاقِۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ قَتُورٗا
eṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṉ (rahmattu eṉṉum) aruḷ pokkiṣaṅkaḷai nīṅkaḷ contappaṭuttik koṇṭu iruppīrkaḷāṉālum, avai celavāki viṭumō eṉṟa payattiṉāl, nīṅkaḷ (avaṟṟait) taṭuttukkoḷvīrkaḷ - mēlum, maṉitaṉ ulōpiyākavē irukkiṉṟāṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Isra, Verse 100
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ تِسۡعَ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۖ فَسۡـَٔلۡ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ إِذۡ جَآءَهُمۡ فَقَالَ لَهُۥ فِرۡعَوۡنُ إِنِّي لَأَظُنُّكَ يَٰمُوسَىٰ مَسۡحُورٗا
niccayamāka nām mūsāvukkut teḷivāṉa oṉpatu attāṭcikaḷai koṭuttiruntōm; avar avarkaḷiṭam (avaṟṟaik koṇṭu) vantapōtu (eṉṉa naṭantatu eṉṟu) paṉī isrāyīlkaḷiṭam (napiyē!) Nīr kēḷum. Ḥpir'avṉ avarai nōkki'mūsāvē! Niccayamāka nāṉ um'mai cūṉiyam ceyyappaṭṭavarākavē eṇṇukiṟēṉ' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Isra, Verse 101
قَالَ لَقَدۡ عَلِمۡتَ مَآ أَنزَلَ هَـٰٓؤُلَآءِ إِلَّا رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ بَصَآئِرَ وَإِنِّي لَأَظُنُّكَ يَٰفِرۡعَوۡنُ مَثۡبُورٗا
(ataṟku) mūsā"vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaitta iṟaivaṉait tavira (vēṟu yārum) ivaṟṟait teḷivāṉa cāṉṟukaḷāka aṉuppavillai eṉpatai niccayamāka nī aṟivāy; ḥpir'avṉē! Niccayamāka nī aḻikkappaṭa irukkiṟāy eṉṟu (uṉṉaip paṟṟi) nāṉ eṇṇukiṉṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Isra, Verse 102
فَأَرَادَ أَن يَسۡتَفِزَّهُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ فَأَغۡرَقۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ جَمِيعٗا
ākavē (ḥpir'avṉ) annāṭṭai viṭṭu (mūsāvaiyum paṉī isrāyīlkaḷaiyum) viraṭṭiviṭa nāṭiṉāṉ; āṉāl, nām avaṉaiyum avaṉuṭaṉiruntavarkaḷ aṉaivaraiyum mūḻkaṭittōm
Surah Al-Isra, Verse 103
وَقُلۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ لِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱسۡكُنُواْ ٱلۡأَرۡضَ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ ٱلۡأٓخِرَةِ جِئۡنَا بِكُمۡ لَفِيفٗا
itaṉ piṉṉar nām paṉū isrāyīlkaḷukkuc coṉṉōm, nīṅkaḷ anta nāṭṭil kuṭiyiruṅkaḷ; maṟumaiyiṉ vākkuṟuti vantāl, nām (uṅkaḷaiyum, ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattaiyum vicāraṇaikkāka) nam'miṭam oṉṟu cērppōm
Surah Al-Isra, Verse 104
وَبِٱلۡحَقِّ أَنزَلۡنَٰهُ وَبِٱلۡحَقِّ نَزَلَۗ وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا مُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
Iṉṉum, muṟṟilum cattiyattaik koṇṭē nām itaṉai (kur'āṉai) iṟakkivaittōm; muṟṟilum cattiyattaik koṇṭē itu iṟaṅkiyatu mēlum, (napiyē!) Nām um'mai naṉmārāyaṅ kūṟupavarākavum, accamūṭṭi eccarippavarākavumēyaṉṟi aṉuppavillai
Surah Al-Isra, Verse 105
وَقُرۡءَانٗا فَرَقۡنَٰهُ لِتَقۡرَأَهُۥ عَلَى ٱلنَّاسِ عَلَىٰ مُكۡثٖ وَنَزَّلۡنَٰهُ تَنزِيلٗا
iṉṉum, makkaḷukku nīr ciṟitu ciṟitāka ōtik kāṇpippataṟkākavē inta kur'āṉai nām pakuti, pakutiyākap pirittōm; iṉṉum nām ataṉaip paṭippaṭiyāka iṟakkivaittōm
Surah Al-Isra, Verse 106
قُلۡ ءَامِنُواْ بِهِۦٓ أَوۡ لَا تُؤۡمِنُوٓاْۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ مِن قَبۡلِهِۦٓ إِذَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ يَخِرُّونَۤ لِلۡأَذۡقَانِۤ سُجَّدٗاۤ
(napiyē!)"Ataṉai nīṅkaḷ nampuṅkaḷ, allatu nampātiruṅkaḷ; (ataṉāl namakku kūṭutal, kuṟaivu etuvumillai.) Niccayamāka itaṟku muṉṉar evar (vēta) ñāṉam koṭukkappaṭṭiruntārkaḷō, avarkaḷiṭam atu (kur'āṉ) ōtikkāṇpikkappaṭṭāl avarkaḷ sujūtu ceytavarkaḷāka mukaṅkaḷiṉ mītu (paṇintu) viḻuvārkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Isra, Verse 107
وَيَقُولُونَ سُبۡحَٰنَ رَبِّنَآ إِن كَانَ وَعۡدُ رَبِّنَا لَمَفۡعُولٗا
aṉṟiyum, "eṅkaḷ iṟaivaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ; eṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ vākkuṟuti niṟaivēṟi viṭṭatu" eṉṟum avarkaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 108
وَيَخِرُّونَ لِلۡأَذۡقَانِ يَبۡكُونَ وَيَزِيدُهُمۡ خُشُوعٗا۩
iṉṉum avarkaḷ aḻutavarkaḷāka mukaṅkaḷ kuppuṟa viḻuvārkaḷ; iṉṉum avarkaḷuṭaiya uḷḷaccattaiyum (atu) atikappaṭuttum
Surah Al-Isra, Verse 109
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱللَّهَ أَوِ ٱدۡعُواْ ٱلرَّحۡمَٰنَۖ أَيّٗا مَّا تَدۡعُواْ فَلَهُ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَلَا تَجۡهَرۡ بِصَلَاتِكَ وَلَا تُخَافِتۡ بِهَا وَٱبۡتَغِ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلٗا
nīṅkaḷ (avaṉai) allāh eṉṟu aḻaiyuṅkaḷ; allatu arrahmāṉ eṉṟaḻaiyuṅkaḷ; eppeyaraik koṇṭu avaṉai nīṅkaḷ aḻaittālum, avaṉukku(p pala) aḻakiya tirunāmaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa" eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka iṉṉum, um'muṭaiya toḻukaiyil atika captamiṭṭu ōtātīr; mika metuvākavum ōtātīr. Mēlum ivviraṇṭiṟkum iṭaiyil oru mattiyamāṉa vaḻiyaik kaṭaippiṭippīrāka
Surah Al-Isra, Verse 110
وَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي لَمۡ يَتَّخِذۡ وَلَدٗا وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ شَرِيكٞ فِي ٱلۡمُلۡكِ وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلِيّٞ مِّنَ ٱلذُّلِّۖ وَكَبِّرۡهُ تَكۡبِيرَۢا
Aṉṟiyum, (taṉakkuc) cantatiyai eṭuttuk koḷḷātavaṉum, (taṉ) āṭciyil taṉakkuk kūṭṭāḷi evarum illātavaṉum, entavita palahīṉattai koṇṭum enta utaviyāḷaṉum (tēvai) illāmalum irukkiṟāṉē anta nāyaṉukkē pukaḻ amaittum" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka iṉṉum (avaṉai) eppoḻutum perumaip paṭutta vēṇṭiya muṟaiyil perumaip paṭuttuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 111