Surah Al-Kahf - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ عَلَىٰ عَبۡدِهِ ٱلۡكِتَٰبَ وَلَمۡ يَجۡعَل لَّهُۥ عِوَجَاۜ
taṉ aṭiyār mītu enta vitamāṉa (muraṇpāṭu) kōṇalum illātatāka ākki ivvētattai iṟakki vaittāṉē, anta allāhvukkē pukaḻ aṉaittum urittākum
Surah Al-Kahf, Verse 1
قَيِّمٗا لِّيُنذِرَ بَأۡسٗا شَدِيدٗا مِّن لَّدُنۡهُ وَيُبَشِّرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ أَجۡرًا حَسَنٗا
atu uṟutiyāṉa (vaḻiyaik kāṇpippa)tu, avaṉiṭattiliruntuḷḷa kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyaip paṟṟi accamūṭṭuvataṟkākavum sālihāṉa (naṟ)ceyalkaḷ ceyyum muḥmiṉkaḷukku - niccayamāka avarkaḷukku aḻakiya naṟkūli(yāka cuvaṉapati) irukkiṟatu eṉṟu naṉmārāyaṅ kūṟuvataṟkākavum (kur'āṉai aruḷiṉāṉ)
Surah Al-Kahf, Verse 2
مَّـٰكِثِينَ فِيهِ أَبَدٗا
atil (atāvatu cuvaṉapatiyil) avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅki iruppārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 3
وَيُنذِرَ ٱلَّذِينَ قَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗا
allāh (taṉakkeṉa) oru makaṉai eṭuttuk koṇṭāṉ eṉṟu colpavarkaḷai eccarippataṟkākavum (itaṉai iṟakki vaittāṉ)
Surah Al-Kahf, Verse 4
مَّا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٖ وَلَا لِأٓبَآئِهِمۡۚ كَبُرَتۡ كَلِمَةٗ تَخۡرُجُ مِنۡ أَفۡوَٰهِهِمۡۚ إِن يَقُولُونَ إِلَّا كَذِبٗا
avarkaḷukkō, iṉṉum avarkaḷuṭaiya mūtātaiyarkaḷukkō itaip paṟṟi evvita aṟivātāramumillai avarkaḷuṭaiya vāykaḷiliruntu puṟappaṭum (inta) vārttai perum pāpamāṉatākum; avarkaḷ kūṟuvatu poyyēyaṉṟi vēṟillai
Surah Al-Kahf, Verse 5
فَلَعَلَّكَ بَٰخِعٞ نَّفۡسَكَ عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِمۡ إِن لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ بِهَٰذَا ٱلۡحَدِيثِ أَسَفًا
(napiyē!) Inta (vēta) aṟivippil avarkaḷ nampikkai koḷḷāviṭṭāl, avarkaḷukkāka viyākūlappaṭṭu, nīr um'maiyē aḻittuk koḷvīrkaḷ pōlum
Surah Al-Kahf, Verse 6
إِنَّا جَعَلۡنَا مَا عَلَى ٱلۡأَرۡضِ زِينَةٗ لَّهَا لِنَبۡلُوَهُمۡ أَيُّهُمۡ أَحۡسَنُ عَمَلٗا
maṉitarkaḷil aḻakiya ceyaluṭaiyavarkaḷ yār eṉṟu avarkaḷaic cōtippataṟkāka, niccayamāka pūmiyiluḷḷavaṟṟai ataṟku alaṅkāramāka nām ākkiṉōm
Surah Al-Kahf, Verse 7
وَإِنَّا لَجَٰعِلُونَ مَا عَلَيۡهَا صَعِيدٗا جُرُزًا
iṉṉum, niccayamāka nām ataṉ mītu uḷḷavaṟṟai (oru nāḷ aḻittup) puṟpūṇṭillāp pālainilamākki viṭuvōm
Surah Al-Kahf, Verse 8
أَمۡ حَسِبۡتَ أَنَّ أَصۡحَٰبَ ٱلۡكَهۡفِ وَٱلرَّقِيمِ كَانُواْ مِنۡ ءَايَٰتِنَا عَجَبًا
(As'hāpul kahḥpu eṉṟa kukaiyiliruntōraip paṟṟi) anta kukaiyiliruntōrum, cāsaṉattaiyuṭaiyōrum nam'muṭaiya āccariyamāṉa attāṭcikaḷil niṉṟum uḷḷavarkaḷ eṉa eṇṇukiṟīrō
Surah Al-Kahf, Verse 9
إِذۡ أَوَى ٱلۡفِتۡيَةُ إِلَى ٱلۡكَهۡفِ فَقَالُواْ رَبَّنَآ ءَاتِنَا مِن لَّدُنكَ رَحۡمَةٗ وَهَيِّئۡ لَنَا مِنۡ أَمۡرِنَا رَشَدٗا
anta iḷaiñarkaḷ kukaiyiṉuḷ tañcam pukunta pōtu avarkaḷ"eṅkaḷ iṟaivā! Nī uṉṉiṭamiruntu eṅkaḷukku rahmattai aruḷvāyāka! Iṉṉum nī eṅkaḷukkāka eṅkaḷ kāriyattai(p palaṉuḷḷa tāka)c cīrtiruttit taruvāyāka!" Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 10
فَضَرَبۡنَا عَلَىٰٓ ءَاذَانِهِمۡ فِي ٱلۡكَهۡفِ سِنِينَ عَدَدٗا
ākavē nām avarkaḷai eṇṇappaṭṭa pala āṇṭukaḷ varai akkukaiyil (tūṅkumāṟu) avarkaḷuṭaiya kātukaḷiṉ mītu (tiraiyiṭṭut) taṭaiyēṟpaṭuttiṉōm
Surah Al-Kahf, Verse 11
ثُمَّ بَعَثۡنَٰهُمۡ لِنَعۡلَمَ أَيُّ ٱلۡحِزۡبَيۡنِ أَحۡصَىٰ لِمَا لَبِثُوٓاْ أَمَدٗا
piṉpu, (akkukaiyil taṅkiyirunta) irupiriviṉarkaḷil eppiriviṉar, tāṅkaḷ (kukaiyil) taṅkiyirunta kāla aḷavai naṉku aṟintiruntārkaḷ eṉpataic cōtippataṟkāka avarkaḷai nām eḻuppiṉōm
Surah Al-Kahf, Verse 12
نَّحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ نَبَأَهُم بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّهُمۡ فِتۡيَةٌ ءَامَنُواْ بِرَبِّهِمۡ وَزِدۡنَٰهُمۡ هُدٗى
(napiyē!) Nām umakku avarkaḷuṭaiya varalāṟṟai uṇmaiyaik koṇṭu aṟivikkiṟōm; niccayamāka avarkaḷ iḷaiñarkaḷ - taṅkaḷ iṟaivaṉ mītu īmāṉ koṇṭārkaḷ; iṉṉum nām avarkaḷai nēr vaḻiyil atikappaṭuttiṉōm
Surah Al-Kahf, Verse 13
وَرَبَطۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ إِذۡ قَامُواْ فَقَالُواْ رَبُّنَا رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَن نَّدۡعُوَاْ مِن دُونِهِۦٓ إِلَٰهٗاۖ لَّقَدۡ قُلۡنَآ إِذٗا شَطَطًا
avarkaḷ (koṭumaikkāra aracaṉ muṉṉilaiyil) eḻuntu niṉṟu"vāṉaṅkaḷukkum, pūmikkum iṟaivaṉākiya avaṉē, eṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ; ekkālattum avaṉaiyaṉṟi vēṟu evaraiyum nāyaṉeṉṟu aḻaikka māṭṭōm; (appaṭic ceytāl kuḥpril koṇṭu cērkkum) - varampu mīṟiyataic coṉṉavarkaḷ āvōm" eṉṟu avarkaḷ uṟutiyākak kūṟiya nilaiyil avarkaḷ itayaṅkaḷai nām valuppaṭuttiṉōm
Surah Al-Kahf, Verse 14
هَـٰٓؤُلَآءِ قَوۡمُنَا ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗۖ لَّوۡلَا يَأۡتُونَ عَلَيۡهِم بِسُلۡطَٰنِۭ بَيِّنٖۖ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا
eṅkaḷ camūkattārākiya avarkaḷ avaṉaiyaṉṟi vēṟu nāyaṉai ēṟṟuk koṇṭirukkiṟārkaḷ; avarkaḷ avaṟṟiṉ mītu teḷivāṉa attāṭciyaik koṇṭu varavēṇṭāmā? Ākavē allāhviṉ mītu poyyāka iṭṭuk kaṭṭupavaṉai viṭa aniyāyakkāraṉ yār? (Eṉṟum kūṟiṉārkaḷ)
Surah Al-Kahf, Verse 15
وَإِذِ ٱعۡتَزَلۡتُمُوهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ فَأۡوُۥٓاْ إِلَى ٱلۡكَهۡفِ يَنشُرۡ لَكُمۡ رَبُّكُم مِّن رَّحۡمَتِهِۦ وَيُهَيِّئۡ لَكُم مِّنۡ أَمۡرِكُم مِّرۡفَقٗا
Avarkaḷaiyum, avarkaḷ vaṇaṅkum allāh allātavaṟṟaiyum viṭṭu vilaki nīṅkaḷ, kukaiyiṉpāl otuṅkik koḷḷuṅkaḷ, uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ taṉṉuṭaiya rahmattiliruntu uṅkaḷukku vicālamākak koṭuttu, uṅkaḷ kāriyattil uṇavu piraccaṉaiyai uṅkaḷukku eḷitākkit taruvāṉ (eṉṟu avarkaḷil ōr iḷaiñar coṉṉār)
Surah Al-Kahf, Verse 16
۞وَتَرَى ٱلشَّمۡسَ إِذَا طَلَعَت تَّزَٰوَرُ عَن كَهۡفِهِمۡ ذَاتَ ٱلۡيَمِينِ وَإِذَا غَرَبَت تَّقۡرِضُهُمۡ ذَاتَ ٱلشِّمَالِ وَهُمۡ فِي فَجۡوَةٖ مِّنۡهُۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِۗ مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ وَلِيّٗا مُّرۡشِدٗا
cūriyaṉ utayamākum pōtu (avarkaḷ mītu paṭāmal) atu avarkaḷuṭaiya kukaiyiṉ valappuṟam cāyvataiyum, atu astamikkum pōtu atu avarkaḷuṭaiya iṭappuṟam celvataiyum nīr pārppīr; avarkaḷ atil oru vicālamāṉa iṭattil irukkiṉṟaṉar - itu allāhviṉ attāṭcikaḷil uḷḷatākum, evarai allāh nērvaḻiyil celuttukiṟāṉō, avarē nēr vaḻippaṭṭavarāvār; iṉṉum, evaṉai avaṉ vaḻikēṭṭil viṭukiṟāṉō, avaṉukku nēr vaḻikāṭṭum utaviyāḷar evaraiyum nīr kāṇavē māṭṭīr
Surah Al-Kahf, Verse 17
وَتَحۡسَبُهُمۡ أَيۡقَاظٗا وَهُمۡ رُقُودٞۚ وَنُقَلِّبُهُمۡ ذَاتَ ٱلۡيَمِينِ وَذَاتَ ٱلشِّمَالِۖ وَكَلۡبُهُم بَٰسِطٞ ذِرَاعَيۡهِ بِٱلۡوَصِيدِۚ لَوِ ٱطَّلَعۡتَ عَلَيۡهِمۡ لَوَلَّيۡتَ مِنۡهُمۡ فِرَارٗا وَلَمُلِئۡتَ مِنۡهُمۡ رُعۡبٗا
mēlum, avarkaḷ tūṅkik koṇṭiruntapōtilum, nīr avarkaḷai viḻittuk koṇṭiruppavarkaḷākavē eṇṇuvīr; avarkaḷai nām valappuṟamum iṭappuṟamumāka puraṭṭukiṟōm; tavira, avarkaḷuṭaiya nāy taṉ iru muṉṉaṅkālkaḷaiyum vācaṟpaṭiyil virit(tup paṭut)tirukkiṟatu avarkaḷai nīr uṟṟuppārttāl, avarkaḷai viṭṭum veruṇṭu ōṭip piṉvāṅkuvīr; avarkaḷil niṉṟum uṇṭākum payattaik koṇṭu nirampiviṭuvīr
Surah Al-Kahf, Verse 18
وَكَذَٰلِكَ بَعَثۡنَٰهُمۡ لِيَتَسَآءَلُواْ بَيۡنَهُمۡۚ قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ كَمۡ لَبِثۡتُمۡۖ قَالُواْ لَبِثۡنَا يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۚ قَالُواْ رَبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَا لَبِثۡتُمۡ فَٱبۡعَثُوٓاْ أَحَدَكُم بِوَرِقِكُمۡ هَٰذِهِۦٓ إِلَى ٱلۡمَدِينَةِ فَلۡيَنظُرۡ أَيُّهَآ أَزۡكَىٰ طَعَامٗا فَلۡيَأۡتِكُم بِرِزۡقٖ مِّنۡهُ وَلۡيَتَلَطَّفۡ وَلَا يُشۡعِرَنَّ بِكُمۡ أَحَدًا
Iṉṉum avarkaḷiṭaiyē oruvaraiyoruvar kēṭṭuk koḷvataṟkāka nām avarkaḷai ivvāṟu eḻuppiṉōm; avarkaḷiliruntu colpavar (oruvar)"nīṅkaḷ evvaḷavu nēram (nittiraiyil) iruntīrkaḷ?" Eṉak kēṭṭār; "oru nāḷ allatu oru nāḷiṉ ciṟitu pākam taṅkiyiruntōm" eṉak kūṟiṉārkaḷ; (maṟṟavarkaḷ)"nīṅkaḷ (nittiraiyil) irunta kālattai uṅkaḷ iṟaivaṉtāṉ naṉku aṟintavaṉ; ākavē, uṅkaḷil oruvarai inta veḷḷik kācuṭaṉ paṭṭaṇattiṟku aṉuppuṅkaḷ; avarkaḷ cuttamāṉa ākāram etu eṉpatai naṉku kavaṉittu, atiliruntu ākārattai uṅkaḷukkākak koṇṭu varaṭṭum; mēlum avar eccarikkaiyāka irukkaṭṭum; uṅkaḷaip paṟṟi evarukkum avar aṟivittu viṭa vēṇṭām (eṉṟaṉar)
Surah Al-Kahf, Verse 19
إِنَّهُمۡ إِن يَظۡهَرُواْ عَلَيۡكُمۡ يَرۡجُمُوكُمۡ أَوۡ يُعِيدُوكُمۡ فِي مِلَّتِهِمۡ وَلَن تُفۡلِحُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
ēṉeṉṟāl, niccayamāka avarkaḷ uṅkaḷai aṟintu koṇṭāl, uṅkaḷaik kallālaṭittuk koṉṟuviṭuvārkaḷ; allatu taṅkaḷuṭaiya mārkkattil uṅkaḷai mīṭṭi viṭuvārkaḷ; appuṟam, nīṅkaḷ orupōtum veṟṟiyaṭaiya māṭṭīrkaḷ" (eṉṟum kūṟiṉar)
Surah Al-Kahf, Verse 20
وَكَذَٰلِكَ أَعۡثَرۡنَا عَلَيۡهِمۡ لِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَأَنَّ ٱلسَّاعَةَ لَا رَيۡبَ فِيهَآ إِذۡ يَتَنَٰزَعُونَ بَيۡنَهُمۡ أَمۡرَهُمۡۖ فَقَالُواْ ٱبۡنُواْ عَلَيۡهِم بُنۡيَٰنٗاۖ رَّبُّهُمۡ أَعۡلَمُ بِهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ غَلَبُواْ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِمۡ لَنَتَّخِذَنَّ عَلَيۡهِم مَّسۡجِدٗا
iṉṉum, niccayamāka allāhviṉ vākkuṟuti uṇmaiyāṉatu eṉṟum, niccayamāka kiyāma nāḷilum cantēkamillai eṉṟum appaṭṭaṇavācikaḷ aṟintu koḷvataṟkākavē, ivvāṟu avarkaḷaip paṟṟiya (viṣayat)tai veḷiyākkiṉōm; (appaṭṭaṇavācikaḷō)"ivarkaḷ yār eṉpatai paṟṟi tarkkittuk koṇṭatai (napiyē! Niṉaivu kūṟum)"ivarkaḷ (irunta iṭattiṉ) mītu oru kaṭṭaṭattaik kaṭṭuṅkaḷ; ivarkaḷai(p paṟṟi) iṟaivaṉē naṉkaṟivāṉ eṉṟaṉar; i(vvivātat)til evarkaḷuṭaiya karuttu mikaittatō avarkaḷ; "niccayamāka avarkaḷ mītu oru masjitai amaippōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 21
سَيَقُولُونَ ثَلَٰثَةٞ رَّابِعُهُمۡ كَلۡبُهُمۡ وَيَقُولُونَ خَمۡسَةٞ سَادِسُهُمۡ كَلۡبُهُمۡ رَجۡمَۢا بِٱلۡغَيۡبِۖ وَيَقُولُونَ سَبۡعَةٞ وَثَامِنُهُمۡ كَلۡبُهُمۡۚ قُل رَّبِّيٓ أَعۡلَمُ بِعِدَّتِهِم مَّا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا قَلِيلٞۗ فَلَا تُمَارِ فِيهِمۡ إِلَّا مِرَآءٗ ظَٰهِرٗا وَلَا تَسۡتَفۡتِ فِيهِم مِّنۡهُمۡ أَحَدٗا
(Avarkaḷ) mūṉṟu pēr tām; avarkaḷil nāṉkāvatu avarkaḷuṭaiya nāy eṉṟu (cilar) kūṟukiṉṟaṉar(illai) avarkaḷ aintu pēr tām; - avarkaḷil āṟāvatu avarkaḷuṭaiya nāy" eṉṟu maṟaivāṉatai ūkam ceytu (cilar) kūṟukiṟārkaḷ; iṉṉum (cilar)"ēḻupēr - avarkaḷil eṭṭāvatu avarkaḷuṭaiya nāy" eṉṟu colkiṟārkaḷ - (napiyē!) Avarkaḷuṭaiya eṇṇikkaiyai eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ tāṉ naṉkaṟivāṉ; cilarait tavira, maṟṟevarum avarkaḷaip paṟṟi aṟiya māṭṭārkaḷ" eṉṟu kūṟuvīrāka! Ākavē, avarkaḷaip paṟṟi veḷiraṅkamāṉa viṣayam tavira (vēṟu etum paṟṟiyum) nīr tarkkam ceyya vēṇṭām; iṉṉum avarkaḷaik kuṟittu ivarkaḷil evariṭamum nīr tīrppuk kēṭkavum vēṇṭām
Surah Al-Kahf, Verse 22
وَلَا تَقُولَنَّ لِشَاْيۡءٍ إِنِّي فَاعِلٞ ذَٰلِكَ غَدًا
(napiyē!) Iṉṉum enta viṣayattaip paṟṟiyum"niccayamāka nām nāḷai ataic ceypavaṉāka irukkiṟēṉ" eṉṟu niccayamāka kūṟātīrkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 23
إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ وَٱذۡكُر رَّبَّكَ إِذَا نَسِيتَ وَقُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَهۡدِيَنِ رَبِّي لِأَقۡرَبَ مِنۡ هَٰذَا رَشَدٗا
iṉṣā allāh (allāh nāṭiṉāl" eṉṟu cērttuc coṉṉāl) aṉṟi tavira, (itai) nīr maṟantu viṭuṅkaḷ um iṟaivaṉai niṉaivu paṭuttik koḷvīrāk iṉṉum, "eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ, nēr vaḻiyil itai viṭa iṉṉum neruṅkiya (viṣayat)tai eṉakku aṟivikkakkūṭum" eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Al-Kahf, Verse 24
وَلَبِثُواْ فِي كَهۡفِهِمۡ ثَلَٰثَ مِاْئَةٖ سِنِينَ وَٱزۡدَادُواْ تِسۡعٗا
avarkaḷ taṅkaḷ kukaiyil muṉṉūṟu varuṭaṅkaḷuṭaṉ mēlum oṉpatu atikamākki (muṉṉūṟṟi oṉpatu varuṭaṅkaḷ) taṅkiṉārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 25
قُلِ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا لَبِثُواْۖ لَهُۥ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ أَبۡصِرۡ بِهِۦ وَأَسۡمِعۡۚ مَا لَهُم مِّن دُونِهِۦ مِن وَلِيّٖ وَلَا يُشۡرِكُ فِي حُكۡمِهِۦٓ أَحَدٗا
avarkaḷ (atil) tarippaṭṭirunta (kālat)tai allāhvē naṉkaṟintavaṉ; vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum maṟaivāy iruppavai avaṉukkē uriyaṉavākum; avaṟṟai avaṉē naṉṟāka pārppavaṉ; teḷivāyk kēṭpavaṉ - avaṉaiyaṉṟi avarkaḷukku utavi ceyvōr evarumillai, avaṉ taṉṉuṭaiya atikārattil vēṟu evaraiyum kūṭṭākkik koḷvatumillai" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Kahf, Verse 26
وَٱتۡلُ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِن كِتَابِ رَبِّكَۖ لَا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِهِۦ وَلَن تَجِدَ مِن دُونِهِۦ مُلۡتَحَدٗا
Iṉṉum (napiyē!) Um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ vētattiliruntu umakku vahī mūlam aruḷappaṭṭatai nīr ōti varuvīrāka - avaṉuṭaiya vārttaikaḷai māṟṟak kūṭiyavar evarumillai iṉṉum avaṉaiyaṉṟi pukaliṭam etaiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Kahf, Verse 27
وَٱصۡبِرۡ نَفۡسَكَ مَعَ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ رَبَّهُم بِٱلۡغَدَوٰةِ وَٱلۡعَشِيِّ يُرِيدُونَ وَجۡهَهُۥۖ وَلَا تَعۡدُ عَيۡنَاكَ عَنۡهُمۡ تُرِيدُ زِينَةَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَا تُطِعۡ مَنۡ أَغۡفَلۡنَا قَلۡبَهُۥ عَن ذِكۡرِنَا وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ وَكَانَ أَمۡرُهُۥ فُرُطٗا
(napiyē!) Evar tam iṟaivaṉuṭaiya tirupporutttai nāṭiyavarkaḷāka kālaiyilum, mālaiyilum avaṉaip pirārttaṉai ceytu koṇṭirukkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaṉ nīrum poṟumaiyai mēṟ koṇṭiruppīrāka! Iṉṉum ulaka vāḻkkaiyiṉ alaṅkārattai nāṭi a(ttakaiya)varkaḷai viṭṭum um iru kaṇkaḷaiyum tiruppi viṭātīr; iṉṉum, evaṉuṭaiya itayattai nam'mai niṉaivu kūrvatiliruntu nām tiruppi viṭṭōmō avaṉai nīr vaḻipaṭātīr; ēṉeṉil avaṉtaṉ iccaiyaip piṉ paṟṟiyataṉāl avaṉuṭaiya kāriyam varampu mīṟiyamāki viṭṭatu
Surah Al-Kahf, Verse 28
وَقُلِ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَن شَآءَ فَلۡيُؤۡمِن وَمَن شَآءَ فَلۡيَكۡفُرۡۚ إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا لِلظَّـٰلِمِينَ نَارًا أَحَاطَ بِهِمۡ سُرَادِقُهَاۚ وَإِن يَسۡتَغِيثُواْ يُغَاثُواْ بِمَآءٖ كَٱلۡمُهۡلِ يَشۡوِي ٱلۡوُجُوهَۚ بِئۡسَ ٱلشَّرَابُ وَسَآءَتۡ مُرۡتَفَقًا
(napiyē!) Iṉṉum nīr kūṟuvīrāka"intac cattiya (vētam) uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu (vantu)ḷḷatu" ākavē, virumpupavar (ataṉai) nampi koḷḷaṭṭum. Iṉaṉum virumpupavar (ataṉai) nirākarikkaṭṭum. Aniyāyak kārarkaḷukku (naraka) neruppai niccayamāka nām cittappaṭuttiyuḷḷōm; (anneruppiṉ) cuvar avarkaḷaic cūḻntu koḷḷum; avarkaḷ (taṇṇīr kēṭṭu) iraṭcikkat tēṭiṉāl urukkappaṭṭa cempu pōṉṟa taṇṇīraik koṇṭē iraṭcikkappaṭuvārkaḷ. (Avarkaḷuṭaiya) mukaṅkaḷai atu cuṭṭuk karukki viṭum; mikak kēṭāṉa pāṉamākum atu! Iṉṉum, iṟaṅkum talattil atuvē mikak keṭṭatākum
Surah Al-Kahf, Verse 29
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ مَنۡ أَحۡسَنَ عَمَلًا
niccayamāka evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, (sālihāṉa) naṟ karumaṅkaḷaiyum ceykiṟārkaḷō, attakaiya aḻakiya ceyal ceyvōriṉ (naṟ) kūliyai nām niccayamāka vīṇākka māṭṭōm
Surah Al-Kahf, Verse 30
أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُ يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَيَلۡبَسُونَ ثِيَابًا خُضۡرٗا مِّن سُندُسٖ وَإِسۡتَبۡرَقٖ مُّتَّكِـِٔينَ فِيهَا عَلَى ٱلۡأَرَآئِكِۚ نِعۡمَ ٱلثَّوَابُ وَحَسُنَتۡ مُرۡتَفَقٗا
A(ttakaiya)varkaḷukku eṉṟeṉṟum taṅkiyirukkak kūṭiya cuvaṉapatikaḷ uṇṭu. Avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭik koṇṭirukkum; avarkaḷukku aṅku poṉṉālākiya kaṭakaṅkaḷ aṇivikkappaṭum, suṉtusu, istaprak pōṉṟa paccai niṟa pūmpaṭṭāṭaikaḷai avarkaḷ aṇintiruppārkaḷ; aṅkuḷḷa uyarnta ācaṉaṅkaḷiṉ mītu cāy(ntu makiḻ)ntu iruppārkaḷ - (avarkaḷuṭaiya) naṟ kūli mikavum pākkiyamikkatāyiṟṟu (avarkaḷ) iḷaippāṟumiṭamum mika aḻakiyatāṟṟu
Surah Al-Kahf, Verse 31
۞وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلٗا رَّجُلَيۡنِ جَعَلۡنَا لِأَحَدِهِمَا جَنَّتَيۡنِ مِنۡ أَعۡنَٰبٖ وَحَفَفۡنَٰهُمَا بِنَخۡلٖ وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُمَا زَرۡعٗا
(napiyē!) Iru maṉitarkaḷai avarkaḷukku utāraṇamākavum kūṟuvīrāka! Avviruvaril oruvarukku nām tirāṭcait tōṭṭaṅkaḷil iraṇṭaik koṭuttōm; iṉṉum pērītta maraṅkaḷaik koṇṭu avviraṇṭaiyum cūḻappaṭṭavai ākkiṉōm, avviraṇṭiṟkum iṭaiyil (tāṉiya) vivacāyattaiyum amaittōm
Surah Al-Kahf, Verse 32
كِلۡتَا ٱلۡجَنَّتَيۡنِ ءَاتَتۡ أُكُلَهَا وَلَمۡ تَظۡلِم مِّنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ وَفَجَّرۡنَا خِلَٰلَهُمَا نَهَرٗا
avviru tōṭṭaṅkaḷum avaṟṟiṉ palaṉkaḷai - epporuḷaiyum kuṟaiyātu koṭuttuk koṇṭiruntaṉa. Avviraṇṭiṟkum naṭuvē nām ōr āṟṟaiyum olittōṭac ceytōm
Surah Al-Kahf, Verse 33
وَكَانَ لَهُۥ ثَمَرٞ فَقَالَ لِصَٰحِبِهِۦ وَهُوَ يُحَاوِرُهُۥٓ أَنَا۠ أَكۡثَرُ مِنكَ مَالٗا وَأَعَزُّ نَفَرٗا
iṉṉum avaṉukku (vēṟu) kaṉikaḷum iruntaṉa appoḻutu avaṉ taṉ tōḻaṉiṭam vitaṇṭāvātam ceytavaṉāka"nāṉ uṉmai viṭap poruḷāl atikamuḷḷavaṉ, āṭkaḷilum nāṉ (uṉṉai) mikaittavaṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 34
وَدَخَلَ جَنَّتَهُۥ وَهُوَ ظَالِمٞ لِّنَفۡسِهِۦ قَالَ مَآ أَظُنُّ أَن تَبِيدَ هَٰذِهِۦٓ أَبَدٗا
(perumaiyiṉāl) taṉ ātmāvukkut tīṅkiḻaittavaṉāka taṉ tōṭṭattiṟkuḷ nuḻaintāṉ; avaṉ, "inta(t tōṭṭam) eppoḻutāvatu aḻintuviṭum eṉṟu nāṉ eṇṇavillai" eṉṟum kūṟik koṇṭāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 35
وَمَآ أَظُنُّ ٱلسَّاعَةَ قَآئِمَةٗ وَلَئِن رُّدِدتُّ إِلَىٰ رَبِّي لَأَجِدَنَّ خَيۡرٗا مِّنۡهَا مُنقَلَبٗا
(niyāyat tīrppukkuriya) vēḷai ēṟpaṭum eṉṟum nāṉ eṇṇavillai. (Appaṭi ētum nikaḻntu) nāṉ eṉ iṟaivaṉiṭam mīṇṭum koṇṭu cellappaṭuvēṉāyiṉ, niccayamāka iṅkiruppataiviṭa mēlāṉa iṭattaiyē nāṉ kāṇpēṉ" eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 36
قَالَ لَهُۥ صَاحِبُهُۥ وَهُوَ يُحَاوِرُهُۥٓ أَكَفَرۡتَ بِٱلَّذِي خَلَقَكَ مِن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ سَوَّىٰكَ رَجُلٗا
Avaṉuṭaiya tōḻaṉ avaṉuṭaṉ (itu paṟṟit) tarkkittavaṉāka"uṉṉai maṇṇiliruntum, piṉ oru tuḷi intiriyattiliruntum paṭaittu, piṉpu uṉṉaic cariyāṉa maṉitaṉāka ākkiṉāṉē avaṉaiyā nī nirākarikkiṉṟāy?" Eṉṟu avaṉiṭam kēṭṭāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 37
لَّـٰكِنَّا۠ هُوَ ٱللَّهُ رَبِّي وَلَآ أُشۡرِكُ بِرَبِّيٓ أَحَدٗا
āṉāl, (nāṉ uṟuti colkiṟēṉ;) allāh - avaṉtāṉ eṉ iṟaivaṉāvāṉ; eṉ iṟaivaṉukku nāṉ yāraiyum iṇai vaikkavum māṭṭēṉ
Surah Al-Kahf, Verse 38
وَلَوۡلَآ إِذۡ دَخَلۡتَ جَنَّتَكَ قُلۡتَ مَا شَآءَ ٱللَّهُ لَا قُوَّةَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ إِن تَرَنِ أَنَا۠ أَقَلَّ مِنكَ مَالٗا وَوَلَدٗا
mēlum, nī uṉ tōṭṭattil nuḻaintapōtu'māṣā allāhu; lā kuvvatta illā pillāh' - allāh nāṭiyatē naṭakkum; aṉaittu caktiyum allāhvukkēyaṉṟi vēṟillai - eṉṟu kūṟiyirukka vēṇṭāmā? Celvattilum, piḷḷaiyilum nāṉ uṉṉaiviṭak kuṟaintavaṉāka iruppatāy nī kaṇṭa pōtilum
Surah Al-Kahf, Verse 39
فَعَسَىٰ رَبِّيٓ أَن يُؤۡتِيَنِ خَيۡرٗا مِّن جَنَّتِكَ وَيُرۡسِلَ عَلَيۡهَا حُسۡبَانٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فَتُصۡبِحَ صَعِيدٗا زَلَقًا
uṉṉuṭaiya tōṭṭattaiviṭa mēlāṉatai eṉ iṟaivaṉ eṉakkut taravum (uṉ tōṭṭattiṉ mītu) vāṉattiliruntum iṭikaḷai aṉuppi atai ataṉāl maḻumaṭṭaiyāṉa tiṭalāka ākki viṭavum pōtum
Surah Al-Kahf, Verse 40
أَوۡ يُصۡبِحَ مَآؤُهَا غَوۡرٗا فَلَن تَسۡتَطِيعَ لَهُۥ طَلَبٗا
allatu ataṉ nīr muḻutum uṟiñcappaṭṭatāki - atai nī tēṭikkaṇṭu piṭikka muṭiyātapaṭiyum ākiviṭalām" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 41
وَأُحِيطَ بِثَمَرِهِۦ فَأَصۡبَحَ يُقَلِّبُ كَفَّيۡهِ عَلَىٰ مَآ أَنفَقَ فِيهَا وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا وَيَقُولُ يَٰلَيۡتَنِي لَمۡ أُشۡرِكۡ بِرَبِّيٓ أَحَدٗا
avaṉuṭaiya viḷaiporuṭkaḷ aḻikkappaṭṭaṉa. Ataṟkāka tāṉ celavu ceytataik kuṟittu (varuntiyavaṉāka) iru kaikaḷaiyum picaintu koṇṭiruntāṉ. A(ttōṭṭamāṉa)tu vērōṭu cāyntu kiṭakkiṉṟatu. (Itaṉaip pārtta) avaṉ"eṉ iṟaivaṉukku evaraiyum nāṉ iṇai vaikkāmal iruntirukka vēṇṭumē!" Eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 42
وَلَمۡ تَكُن لَّهُۥ فِئَةٞ يَنصُرُونَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَمَا كَانَ مُنتَصِرًا
mēlum, allāhvaiyaṉṟi, avaṉukku utavi ceyyum kūṭṭattār evarum avaṉukku irukkavillai ākavē, avaṉ (ivvulakil) evarālum utavi ceyyappaṭṭavaṉāka illai
Surah Al-Kahf, Verse 43
هُنَالِكَ ٱلۡوَلَٰيَةُ لِلَّهِ ٱلۡحَقِّۚ هُوَ خَيۡرٞ ثَوَابٗا وَخَيۡرٌ عُقۡبٗا
aṅkē utaviceytal uṇmaiyāṉa allāhvukkē uriyatu, avaṉ kūli vaḻaṅkuvatilum mikka ciṟantavaṉ; muṭiveṭuppatilum mikka mēlāṉavaṉ
Surah Al-Kahf, Verse 44
وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَآءٍ أَنزَلۡنَٰهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَٱخۡتَلَطَ بِهِۦ نَبَاتُ ٱلۡأَرۡضِ فَأَصۡبَحَ هَشِيمٗا تَذۡرُوهُ ٱلرِّيَٰحُۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقۡتَدِرًا
Mēlum, ivvulaka vāḻkkaikku ōr utāraṇam, avarkaḷukku (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka! "Atu nām vāṉattiliruntu iṟakki vaitta nīraip pōlirukkiṟatu pūmiyiluḷḷa tāvaraṅkaḷ ataṉuṭaṉ kalan(tu ceḻit)taṉ āṉāl avai kāyntu, patarāki avaṟṟaik kāṟṟu aṭittuk koṇṭu pōy viṭukiṟatu - mēlum, ellāp poruḷiṉ mītum allāh āṟṟaluṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 45
ٱلۡمَالُ وَٱلۡبَنُونَ زِينَةُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَٱلۡبَٰقِيَٰتُ ٱلصَّـٰلِحَٰتُ خَيۡرٌ عِندَ رَبِّكَ ثَوَابٗا وَخَيۡرٌ أَمَلٗا
celvamum, piḷḷaikaḷum ivvulaka vāḻkkaiyiṉ alaṅkāraṅkaḷēyākum eṉṟum nilaittu niṟkak kūṭiya naṟkarumaṅkaḷē um'muṭaiya iṟaivaṉiṭattil naṉmaip palaṉuṭaiyavaiyākavum, (avaṉiṭattil) nampikkaiyuṭaṉ ātaravu vaikkattakkavaiyākavum irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Kahf, Verse 46
وَيَوۡمَ نُسَيِّرُ ٱلۡجِبَالَ وَتَرَى ٱلۡأَرۡضَ بَارِزَةٗ وَحَشَرۡنَٰهُمۡ فَلَمۡ نُغَادِرۡ مِنۡهُمۡ أَحَدٗا
(napiyē!) Oru nāḷ nām malaikaḷai (avaṟṟiṉ iṭaṅkaḷai viṭṭup) peyarttu viṭuvōm; appōtu, pūmiyai nīr veṭṭa veḷiyākak kāṇpīr; avarkaḷai oṉṟu cērppōm, (annāḷil) nām oruvaraiyum viṭṭu vaikka māṭṭōm
Surah Al-Kahf, Verse 47
وَعُرِضُواْ عَلَىٰ رَبِّكَ صَفّٗا لَّقَدۡ جِئۡتُمُونَا كَمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةِۭۚ بَلۡ زَعَمۡتُمۡ أَلَّن نَّجۡعَلَ لَكُم مَّوۡعِدٗا
avarkaḷ yāvarum um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ camūkattil varicaiyākak koṇṭu varappaṭuvārkaḷ; "nām uṅkaḷai mutal taṭavai paṭaittavāṟē tiṭṭamāka ippoḻutum nīṅkaḷ nam'miṭam vantu viṭṭīrkaḷ, āṉāl nām uṅkaḷukkāka vākkaḷikkappaṭṭa ittakaiya nāḷai ēṟpaṭutta māṭṭōm eṉṟu nīṅkaḷ eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷ" (eṉṟu collappaṭum)
Surah Al-Kahf, Verse 48
وَوُضِعَ ٱلۡكِتَٰبُ فَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ مُشۡفِقِينَ مِمَّا فِيهِ وَيَقُولُونَ يَٰوَيۡلَتَنَا مَالِ هَٰذَا ٱلۡكِتَٰبِ لَا يُغَادِرُ صَغِيرَةٗ وَلَا كَبِيرَةً إِلَّآ أَحۡصَىٰهَاۚ وَوَجَدُواْ مَا عَمِلُواْ حَاضِرٗاۗ وَلَا يَظۡلِمُ رَبُّكَ أَحَدٗا
iṉṉum (paṭṭōlaiyākiya) puttakam (avarkaḷ muṉ) vaikkappaṭum; atiluḷḷataik kaṇṭu kuṟṟavāḷikaḷ mikka accattuṭaṉ iruppataik kāṇpīr; mēlum avarkaḷ, "eṅkaḷ kēṭē! Inta ēṭṭiṟku eṉṉa (nērntatu)? Ciṟiyavaiyō periyavaiyō etaiyum varaiyaṟukkātu itu viṭṭuvaikkava villaiyē!" Eṉṟu kūṟuvārkaḷ; iṉṉum, avarkaḷceyta yāvum avarkaḷ muṉ vaikkappaṭuvataik kāṇpārkaḷ; āṉāl um'muṭaiya iṟaivaṉ oruvarukkum aniyāyam ceyyamāṭṭāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 49
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ كَانَ مِنَ ٱلۡجِنِّ فَفَسَقَ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِۦٓۗ أَفَتَتَّخِذُونَهُۥ وَذُرِّيَّتَهُۥٓ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِي وَهُمۡ لَكُمۡ عَدُوُّۢۚ بِئۡسَ لِلظَّـٰلِمِينَ بَدَلٗا
Aṉṟiyum, "ātamukku sujūtu ceyyuṅkaḷ" eṉṟu nām malakkukaḷiṭattil kūṟiyatai (napiyē!) Niṉaivu kūrvīrāka appōtu iplīsaittavira, avarkaḷ sujūtu ceytārkaḷ; avaṉ (iplīs) jiṉ iṉattaic cērntavaṉāka iruntāṉ; avaṉ taṉ iṟaivaṉuṭaiya kaṭṭaḷaiyai mīṟi viṭṭāṉ; ākavē nīṅkaḷ eṉṉaiyaṉṟi avaṉaiyum avaṉ cantatiyāraiyum (uṅkaḷaip) pātukāppavarkaḷāka eṭuttuk koḷvīrkaḷā? Avarkaḷō uṅkaḷukkup pakaivarkaḷāka irukkiṟarkaḷ; akkiramakkārarkaḷ (ivvāṟu) māṟṟik koṇṭatu mikavum keṭṭatākum
Surah Al-Kahf, Verse 50
۞مَّآ أَشۡهَدتُّهُمۡ خَلۡقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَا خَلۡقَ أَنفُسِهِمۡ وَمَا كُنتُ مُتَّخِذَ ٱلۡمُضِلِّينَ عَضُدٗا
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaippataṟkō, iṉṉum avarkaḷaiyē paṭaippataṟkō (avarkaḷai nāṉ utavikku) arukē vaittuk koḷḷavillai! Vaḻi keṭukkum ivarkaḷai (etilum) nāṉ utaviyāḷarkaḷāka ēṟpaṭuttik koḷḷavumillai
Surah Al-Kahf, Verse 51
وَيَوۡمَ يَقُولُ نَادُواْ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُمۡ فَدَعَوۡهُمۡ فَلَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُمۡ وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُم مَّوۡبِقٗا
eṉakku iṇaiyāṉavarkaṉe evarkaḷai nīṅkaḷ eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷō avarkaḷai nīṅkaḷ aḻaiyuṅkaḷ eṉṟu avaṉ kūṟakkūṭiya nāḷil ivarkaḷ avarkaḷai aḻaippārkaḷ. Āṉāl avarkaḷ ivarkaḷukku patilaḷikka māṭṭārkaḷ; iṉṉum avarkaḷukkiṭaiyē nācattai nām ēṟpaṭuttuvōm
Surah Al-Kahf, Verse 52
وَرَءَا ٱلۡمُجۡرِمُونَ ٱلنَّارَ فَظَنُّوٓاْ أَنَّهُم مُّوَاقِعُوهَا وَلَمۡ يَجِدُواْ عَنۡهَا مَصۡرِفٗا
iṉṉum, kuṟṟavāḷikaḷ; (naraka) neruppaip pārppārkaḷ; tāṅkaḷ atil viḻappōkiṟavarkaḷē eṉpatait terintu koḷvārkaḷ; atiliruntu tappa māṟṟiṭam etaiyum kāṇa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 53
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لِلنَّاسِ مِن كُلِّ مَثَلٖۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ أَكۡثَرَ شَيۡءٖ جَدَلٗا
iṉṉum, niccayamāka nām inta kur'āṉil ovvōr utāraṇattaiyum maṉitarkaḷukkāka viḷakkiyuḷḷōm. Eṉiṉum maṉitaṉ atikamākat tarkkam ceypavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 54
وَمَا مَنَعَ ٱلنَّاسَ أَن يُؤۡمِنُوٓاْ إِذۡ جَآءَهُمُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّهُمۡ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمۡ سُنَّةُ ٱلۡأَوَّلِينَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ قُبُلٗا
Maṉitarkaḷiṭam nērvaḻi vanta pōtu avarkaḷ nampikkai koḷvataiyum, taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam piḻai poṟukkat tēṭuvaraiyum taṭai ceyvatellām, muṉ ceṉṟavarkaḷukku nērntatu ivarkaḷukkum nērtal allatu ivarkaḷukku etirilēyē (nam'muṭaiya) vētaṉai varutal ākiyavai tavira vēṟillai
Surah Al-Kahf, Verse 55
وَمَا نُرۡسِلُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّا مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَۚ وَيُجَٰدِلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ لِيُدۡحِضُواْ بِهِ ٱلۡحَقَّۖ وَٱتَّخَذُوٓاْ ءَايَٰتِي وَمَآ أُنذِرُواْ هُزُوٗا
iṉṉum, nām tūtarkaḷai naṉmāraṅ kūṟupavarkaḷākavum, accamūṭṭi eccarikkai ceypavarkaḷākavum allāmal aṉuppavillai eṉiṉum kāḥpirkaḷō poyyaik koṇṭu cattiyattai aḻittu viṭuvataṟkākat tarkkam ceykiṟārkaḷ - eṉṉuṭaiya attāṭcikaḷaiyum, accamūṭṭi eccarikkai ceyyappaṭṭataiyum parikācamākavē eṭuttuk koḷkiṉṟaṉar
Surah Al-Kahf, Verse 56
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن ذُكِّرَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦ فَأَعۡرَضَ عَنۡهَا وَنَسِيَ مَا قَدَّمَتۡ يَدَاهُۚ إِنَّا جَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۖ وَإِن تَدۡعُهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ فَلَن يَهۡتَدُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
evaṉ taṉ iṟaivaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaik koṇṭu upatēcikkappaṭṭum avaṟṟaip puṟakkaṇittut taṉṉiru karaṅkaḷum ceyta kuṟṟaṅkaḷai maṟantu viṭukiṟāṉō avaṉai viṭap periya akkiramakkāraṉ evaṉ irukkiṉṟāṉ? Niccayamāka nām avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷiṉ mītu, itai viḷaṅkik koḷḷātavāṟu tiraikaḷaiyum, avarkaḷuṭaiya cevikaḷil ceviṭṭuttaṉattaiyum ēṟpaṭuttiyirukkiṟōm; ātalāl nīr avarkaḷai nērvaḻiyiṉ pāl aḻaittālum, avarkaḷ oru pōtum nērvaḻiyaṭaiya māṭṭārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 57
وَرَبُّكَ ٱلۡغَفُورُ ذُو ٱلرَّحۡمَةِۖ لَوۡ يُؤَاخِذُهُم بِمَا كَسَبُواْ لَعَجَّلَ لَهُمُ ٱلۡعَذَابَۚ بَل لَّهُم مَّوۡعِدٞ لَّن يَجِدُواْ مِن دُونِهِۦ مَوۡئِلٗا
(napiyē!) Um iṟaivaṉ mikappiḻai poṟuppavaṉākavum, mikka kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ; avarkaḷ campātitta (tīviṉaikaḷaik) koṇṭu, (uṭaṉukkuṭaṉ) avarkaḷaip piṭippatāka iruntāl, niccayamāka avarkaḷukku vētaṉaiyai tīviramākkiyiruppāṉ; āṉāl avarkaḷukku oru (kuṟippiṭṭa) tavaṇai uṇṭu appōtu avaṉaiyaṉṟi pukaliṭattaik kāṇavē māṭṭārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 58
وَتِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰٓ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡ لَمَّا ظَلَمُواْ وَجَعَلۡنَا لِمَهۡلِكِهِم مَّوۡعِدٗا
mēlum avvūrvācikaḷai, avarkaḷ akkiramam ceyta pōtu nām aḻittōm - ēṉeṉil avarkaḷai aḻippataṟku(k kuṟippiṭṭa) tavaṇaiyai nām ēṟpaṭuttiyiruntōm
Surah Al-Kahf, Verse 59
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِفَتَىٰهُ لَآ أَبۡرَحُ حَتَّىٰٓ أَبۡلُغَ مَجۡمَعَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ أَوۡ أَمۡضِيَ حُقُبٗا
Iṉṉum mūsā tam paṇiyāḷiṭam, "iru kaṭalkaḷum cērum iṭattai aṭaiyum varai nīṅkātu naṭappēṉ; allatu varuṭak kaṇakkil nāṉ pōykkoṇṭiruppēṉ" eṉṟu kūṟiyatai nīr niṉaivu paṭuttuvīrāka
Surah Al-Kahf, Verse 60
فَلَمَّا بَلَغَا مَجۡمَعَ بَيۡنِهِمَا نَسِيَا حُوتَهُمَا فَٱتَّخَذَ سَبِيلَهُۥ فِي ٱلۡبَحۡرِ سَرَبٗا
avarkaḷ iruvarum avviraṇṭu (kaṭalkaḷu)kkum iṭaiyē oṉṟu cērum iṭattai aṭainta pōtu; avviruvaruṭaiya mīṉai avviruvarum maṟantu viṭṭaṉar; atu kaṭalil taṉṉuṭaiya vaḻiyaic curaṅkam pōl amaittukkoṇṭu (nīntip pōy) viṭṭatu
Surah Al-Kahf, Verse 61
فَلَمَّا جَاوَزَا قَالَ لِفَتَىٰهُ ءَاتِنَا غَدَآءَنَا لَقَدۡ لَقِينَا مِن سَفَرِنَا هَٰذَا نَصَبٗا
avviruvarum, appuṟam anta iṭattaik kaṭanta pōtu, tam paṇiyāḷai nōkki, "nam'muṭaiya kālai ākārattaik koṇṭuvā inta nam pirayāṇattil niccayamāka nām kaḷaippaic cantikkiṟōm" eṉṟu (mūsā) kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 62
قَالَ أَرَءَيۡتَ إِذۡ أَوَيۡنَآ إِلَى ٱلصَّخۡرَةِ فَإِنِّي نَسِيتُ ٱلۡحُوتَ وَمَآ أَنسَىٰنِيهُ إِلَّا ٱلشَّيۡطَٰنُ أَنۡ أَذۡكُرَهُۥۚ وَٱتَّخَذَ سَبِيلَهُۥ فِي ٱلۡبَحۡرِ عَجَبٗا
ataṟku"akkaṟpāṟaiyil nām taṅkiya camayattil nīṅkaḷ pārttīrkaḷā? Niccayamāka nām mīṉai maṟantu viṭṭēṉ." Mēlum, atai (uṅkaḷiṭam) colvatai ṣaittāṉaiyaṉṟi (vēṟu evaṉum) eṉṉai maṟakkaṭikkavillai; mēlum atu kaṭalukkuḷ taṉ vaḻiyai āccariyamāka amaittuk koṇṭatu!" Eṉṟu paṇiyāḷ kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 63
قَالَ ذَٰلِكَ مَا كُنَّا نَبۡغِۚ فَٱرۡتَدَّا عَلَىٰٓ ءَاثَارِهِمَا قَصَصٗا
(appōtu) mūsā, "nām tēṭivanta (iṭam a)tutāṉ" eṉṟu kūṟi, iruvarum tam kālaṭic cuvaṭukaḷaip piṉpaṟṟi (vantavaḻiyē) tirumpic ceṉṟārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 64
فَوَجَدَا عَبۡدٗا مِّنۡ عِبَادِنَآ ءَاتَيۡنَٰهُ رَحۡمَةٗ مِّنۡ عِندِنَا وَعَلَّمۡنَٰهُ مِن لَّدُنَّا عِلۡمٗا
(ivvāṟu) avviruvarum nam aṭiyārkaḷil oruvaraik kaṇṭārkaḷ; nām avarukku nam'miṭamiruntu kirupai aruḷiyiruntōm; iṉṉum nām avarukku nam'miṭamiruntu kalvi ñāṉattaiyum kaṟṟuk koṭuttiruntōm
Surah Al-Kahf, Verse 65
قَالَ لَهُۥ مُوسَىٰ هَلۡ أَتَّبِعُكَ عَلَىٰٓ أَن تُعَلِّمَنِ مِمَّا عُلِّمۡتَ رُشۡدٗا
uṅkaḷukkuk kaṟṟuk koṭukkappaṭṭa naṉmaiyāṉavaṟṟai nīṅkaḷ eṉakkuk kaṟpikkum poruṭṭu, uṅkaḷai nāṉ piṉ toṭaraṭṭumā? Eṉṟu avariṭam mūsā kēṭṭār
Surah Al-Kahf, Verse 66
قَالَ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
(ataṟkavar,)"niccayamāka nīr eṉṉuṭaṉ poṟumaiyāka irukka iyalamāṭṭīr!" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 67
وَكَيۡفَ تَصۡبِرُ عَلَىٰ مَا لَمۡ تُحِطۡ بِهِۦ خُبۡرٗا
(Ēṉeṉil) etaip paṟṟi umakku muḻumaiyāṉa ñāṉam illaiyō, atil nīr evvāṟu poṟumaiyāyiruppīr!" (Eṉṟu kēṭṭār)
Surah Al-Kahf, Verse 68
قَالَ سَتَجِدُنِيٓ إِن شَآءَ ٱللَّهُ صَابِرٗا وَلَآ أَعۡصِي لَكَ أَمۡرٗا
(ataṟku) mūsā, "iṉṣā allāh! Nāṉ poṟumaiyuḷḷavaṉākavum, evviṣayattilum umakku māṟu ceyyātavaṉākavum nāṉ iruppatai nīṅkaḷ viraivil kāṇpīrkaḷ" eṉṟu (mūsā) coṉṉār
Surah Al-Kahf, Verse 69
قَالَ فَإِنِ ٱتَّبَعۡتَنِي فَلَا تَسۡـَٔلۡنِي عَن شَيۡءٍ حَتَّىٰٓ أُحۡدِثَ لَكَ مِنۡهُ ذِكۡرٗا
(ataṟku avar)"nīr eṉṉaippiṉ toṭarvatāyiṉ, enta oru viṣayattaip paṟṟiyum - nāṉākavē ataippaṟṟi umakku aṟivikkum varai - nīr eṉṉiṭam kēṭkak kūṭātu" eṉṟu coṉṉār
Surah Al-Kahf, Verse 70
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَا رَكِبَا فِي ٱلسَّفِينَةِ خَرَقَهَاۖ قَالَ أَخَرَقۡتَهَا لِتُغۡرِقَ أَهۡلَهَا لَقَدۡ جِئۡتَ شَيۡـًٔا إِمۡرٗا
piṉṉar iruvarum oru marakkalattil ēṟum varaiyil naṭantu ceṉṟaṉar, (marakkalam kaṭalil cellalāṉatum;) avar atil ōr ōṭṭaiyaip pōṭṭār; "itiluḷḷavarkaḷai mūḻkaṭikkavā nīṅkaḷ itil ōr ōṭṭaiyaip pōṭṭīrkaḷ? Niccayamāka nīṅkaḷ ōr (apāyakaramāṉa) peruṅ kāriyattaic ceytuviṭṭīrkaḷ" eṉṟu (mūsā) kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 71
قَالَ أَلَمۡ أَقُلۡ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
(ataṟku avar,)"niccayamāka nīr eṉṉuṭaṉ poṟumaiyaik kaṭaippiṭikka muṭiyātu eṉṟu umakku nāṉ collavillaiyā? Eṉṟār
Surah Al-Kahf, Verse 72
قَالَ لَا تُؤَاخِذۡنِي بِمَا نَسِيتُ وَلَا تُرۡهِقۡنِي مِنۡ أَمۡرِي عُسۡرٗا
nāṉ maṟantu viṭṭataip paṟṟi nīṅkaḷ eṉṉai(k kuṟṟam) piṭikka vēṇṭām; iṉṉum eṉ kāriyattaic ciramamuṭaiyatāka ākki viṭātīrkaḷ" eṉṟu (mūsā) kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 73
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَا لَقِيَا غُلَٰمٗا فَقَتَلَهُۥ قَالَ أَقَتَلۡتَ نَفۡسٗا زَكِيَّةَۢ بِغَيۡرِ نَفۡسٖ لَّقَدۡ جِئۡتَ شَيۡـٔٗا نُّكۡرٗا
piṉṉar (marakkalattiliruntu iṟaṅki) iruvarum vaḻi naṭakkalāṉārkaḷ; (vaḻiyil) oru paiyaṉai avviruvarum cantitta pōtu, avar avaṉaik koṉṟu viṭṭār. (Uṭaṉē mūsā)"kolaikkuṟṟamiṉṟi, paricuttamāṉa jīvaṉaik koṉṟuviṭṭīrkaḷē? Niccayamāka nīṅkaḷ peruttak kēṭāṉa oru kāriyattaiyē ceytu viṭṭīrkaḷ!" Eṉṟu (mūsā) kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 74
۞قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكَ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
(ataṟku avar)"niccayamāka nīr eṉṉuṭaṉ poṟumaiyāka irukka iyalātu eṉṟu umakku nām collavillaiyā?" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 75
قَالَ إِن سَأَلۡتُكَ عَن شَيۡءِۭ بَعۡدَهَا فَلَا تُصَٰحِبۡنِيۖ قَدۡ بَلَغۡتَ مِن لَّدُنِّي عُذۡرٗا
Itaṉ piṉṉar nāṉ enta viṣayattaip paṟṟiyāvatu uṅkaḷiṭam kēṭpēṉāyiṉ nīṅkaḷ uṅkaḷ tōḻaṉāka vaittuk koḷḷa vēṇṭām - niccayamāka nīṅkaḷ eṉṉiṭamiruntu takka maṉṉippuk kōrutalaip peṟṟuk koṇṭīrkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 76
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَآ أَتَيَآ أَهۡلَ قَرۡيَةٍ ٱسۡتَطۡعَمَآ أَهۡلَهَا فَأَبَوۡاْ أَن يُضَيِّفُوهُمَا فَوَجَدَا فِيهَا جِدَارٗا يُرِيدُ أَن يَنقَضَّ فَأَقَامَهُۥۖ قَالَ لَوۡ شِئۡتَ لَتَّخَذۡتَ عَلَيۡهِ أَجۡرٗا
piṉṉar avviruvarum vaḻi naṭantu, iruvarum oru kirāmattāriṭam vantu cērntārkaḷ; taṅkaḷiruvarukkum uṇavu tarumāṟu anta kirāmattāriṭam kēṭṭārkaḷ; āṉāl avviruvarukkum viruntaḷikka avarkaḷ maṟuttu viṭṭārkaḷ; appōtu aṅkē iṭintu aṭiyōṭu viḻum nilaiyiliruntu oru cuvarai avviruvarum kaṇṭaṉar; ākavē, avar (cariceytu) nimirttu vaittār. (Itaik kaṇṭa mūsā)"nīṅkaḷ nāṭiyiruntāl itaṟkeṉa oru kūliyai peṟṟirukkalāmē" eṉṟu (mūsā) kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 77
قَالَ هَٰذَا فِرَاقُ بَيۡنِي وَبَيۡنِكَۚ سَأُنَبِّئُكَ بِتَأۡوِيلِ مَا لَمۡ تَسۡتَطِع عَّلَيۡهِ صَبۡرًا
itu tāṉ eṉakkum, umakkumiṭaiyē pirivu(kkuriya nēram) ākum; etaip paṟṟi nīr poṟumaiyāka irukka muṭiyavillaiyō, ataṉ viḷakkattaiyum (ippoḻutē) umakkut tiṭṭamāka aṟivittu viṭukiṟēṉ" eṉṟu avar kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 78
أَمَّا ٱلسَّفِينَةُ فَكَانَتۡ لِمَسَٰكِينَ يَعۡمَلُونَ فِي ٱلۡبَحۡرِ فَأَرَدتُّ أَنۡ أَعِيبَهَا وَكَانَ وَرَآءَهُم مَّلِكٞ يَأۡخُذُ كُلَّ سَفِينَةٍ غَصۡبٗا
am'marakkalam kaṭalil vēlai ceyyum ēḻaikaḷ cilarukkuc contamāṉatu eṉavē nāṉ atai (ōṭṭaiyiṭṭu)p paḻutākka virumpiṉēṉ; (ēṉeṉil) avarkaḷukkup piṉṉāl (koṭuṅkōlaṉāṉa) ōr aracaṉ iruntāṉ; avaṉ (paḻutillā) marakkalaṅkaḷaiyellām palavantamāka eṭuttuk koḷkiṟāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 79
وَأَمَّا ٱلۡغُلَٰمُ فَكَانَ أَبَوَاهُ مُؤۡمِنَيۡنِ فَخَشِينَآ أَن يُرۡهِقَهُمَا طُغۡيَٰنٗا وَكُفۡرٗا
(aṭuttu) anta ciṟuvaṉuṭaiya tāy, tantaiyar iruvarum muḥmiṉkaḷāka irukkiṟārkaḷ; avaṉ (vālipaṉāki) avviruvaraiyum vaḻikēṭṭilum, kuḥprilum cērttu viṭuvāṉ eṉṟu nām payantōm
Surah Al-Kahf, Verse 80
فَأَرَدۡنَآ أَن يُبۡدِلَهُمَا رَبُّهُمَا خَيۡرٗا مِّنۡهُ زَكَوٰةٗ وَأَقۡرَبَ رُحۡمٗا
iṉṉum, avviruvarukkum, paricuttattilum (peṟṟōriṭam) aṉpu celuttuvatilum ciṟantirukka kūṭiya (oru makaṉai) avviruvaruṭaiya iṟaivaṉ (kolaiyuṇṭavaṉukkup) patilāka koṭuppatai nām virumpiṉōm
Surah Al-Kahf, Verse 81
وَأَمَّا ٱلۡجِدَارُ فَكَانَ لِغُلَٰمَيۡنِ يَتِيمَيۡنِ فِي ٱلۡمَدِينَةِ وَكَانَ تَحۡتَهُۥ كَنزٞ لَّهُمَا وَكَانَ أَبُوهُمَا صَٰلِحٗا فَأَرَادَ رَبُّكَ أَن يَبۡلُغَآ أَشُدَّهُمَا وَيَسۡتَخۡرِجَا كَنزَهُمَا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ وَمَا فَعَلۡتُهُۥ عَنۡ أَمۡرِيۚ ذَٰلِكَ تَأۡوِيلُ مَا لَمۡ تَسۡطِع عَّلَيۡهِ صَبۡرٗا
Iṉi (nāṉ nimirttu vaitta) anta cuvar antap paṭṭiṉattiluḷḷa anātaic ciṟuvar iruvarukkuriyatu ataṉ aṭiyil avviruvarukkum contāmāṉa putaiyal uḷḷatu avviruvaruṭaiya tantai (sālihāṉa) nalla maṉitarāka iruntār eṉavē, avviruvarum takka pirāyamaṭainta tam'miruvariṉ putaiyalaiyum veḷippaṭutti (eṭuttuk) koḷḷa vēṇṭum eṉa um'muṭaiya iṟaivaṉ nāṭiṉāṉ. (Ivaiyellām) um iṟaivaṉuṭaiya rahmattil niṉṟum uḷḷavai eṉ viruppu, veṟuppiṉpaṭi entak kāriyattaiyum ceyyavillai etaip paṟṟi nīr poṟumaiyāka irukka muṭiyavillaiyō ataṉ viḷakkam itu tāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 82
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَن ذِي ٱلۡقَرۡنَيۡنِۖ قُلۡ سَأَتۡلُواْ عَلَيۡكُم مِّنۡهُ ذِكۡرًا
(napiyē!) Avarkaḷ tulkarṉaiṉai paṟṟi uṅkaḷiṭam viṉavukiṉṟaṉar; "avaruṭaiya varalāṟṟil ciṟitu uṅkaḷukku nāṉ ōtik kāṇpikkiṟēṉ" eṉṟu nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Kahf, Verse 83
إِنَّا مَكَّنَّا لَهُۥ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَءَاتَيۡنَٰهُ مِن كُلِّ شَيۡءٖ سَبَبٗا
niccayamāka nām avarukku pūmiyil (tam āṭciyai niṟuva) vacatikaḷ aḷittōm; iṉṉum ovvoru poruḷiliruntum (takka palaṉaṭaiyum) vaḻiyaiyum avarukkuk (kāṇpittuk) koṭuttōm
Surah Al-Kahf, Verse 84
فَأَتۡبَعَ سَبَبًا
ākavē (avar) oru vaḻiyaip piṉ paṟṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 85
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ مَغۡرِبَ ٱلشَّمۡسِ وَجَدَهَا تَغۡرُبُ فِي عَيۡنٍ حَمِئَةٖ وَوَجَدَ عِندَهَا قَوۡمٗاۖ قُلۡنَا يَٰذَا ٱلۡقَرۡنَيۡنِ إِمَّآ أَن تُعَذِّبَ وَإِمَّآ أَن تَتَّخِذَ فِيهِمۡ حُسۡنٗا
cūriyaṉ maṟaiyum (mēṟkut) ticaivarai avar ceṉṟaṭainta pōtu, atu oru cēṟu kalanta nīril (mūḻkuvatupōl) maṟaiyak kaṇṭār; iṉṉum avar avviṭattil oru camūkattiṉaraiyum kaṇṭār; "tulkarṉaiṉē! Nīr ivarkaḷai(t taṇṭittu) vētaṉai ceyyalām; allatu avarkaḷukku aḻakiyatāṉa naṉmai ceyyalām" eṉṟu nām kūṟiṉōm
Surah Al-Kahf, Verse 86
قَالَ أَمَّا مَن ظَلَمَ فَسَوۡفَ نُعَذِّبُهُۥ ثُمَّ يُرَدُّ إِلَىٰ رَبِّهِۦ فَيُعَذِّبُهُۥ عَذَابٗا نُّكۡرٗا
(ākavē am'makkaḷiṭam avar) kūṟiṉār; "evaṉ oruvaṉ aniyāyam ceykiṟāṉō avaṉai nām vētaṉai ceyvōm." Piṉṉar a(ttakaiya)vaṉ taṉ iṟaivaṉiṭattil mīḷvikkappaṭṭu, (iṟaivaṉum) avaṉaik kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyaik koṇṭu vētaṉai ceyvāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 87
وَأَمَّا مَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُۥ جَزَآءً ٱلۡحُسۡنَىٰۖ وَسَنَقُولُ لَهُۥ مِنۡ أَمۡرِنَا يُسۡرٗا
Āṉāl, evaṉ īmāṉ koṇṭu (sālihāṉa) - nalla - ceyalkaḷaic ceykiṟāṉō avaṉukku aḻakāṉa naṟkūli irukkiṟatu iṉṉum nam'muṭaiya kaṭṭaḷaikaḷil ilakuvāṉatai avaṉukku nām kūṟuvōm
Surah Al-Kahf, Verse 88
ثُمَّ أَتۡبَعَ سَبَبًا
piṉṉar, avar (maṟṟum) oru vaḻiyaip piṉpaṟṟic ceṉṟār
Surah Al-Kahf, Verse 89
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ مَطۡلِعَ ٱلشَّمۡسِ وَجَدَهَا تَطۡلُعُ عَلَىٰ قَوۡمٖ لَّمۡ نَجۡعَل لَّهُم مِّن دُونِهَا سِتۡرٗا
avar cūriyaṉ utayamākum (kiḻakkut) ticaiyai ettiya pōtu, atu oru camūkattāriṉ mītu utayamāki (avarkaḷ veyilil) iruppataik kaṇṭār; avarkaḷukkum cūriyaṉukkumiṭaiyē nām oru taṭuppaiyum ēṟpaṭuttavillai
Surah Al-Kahf, Verse 90
كَذَٰلِكَۖ وَقَدۡ أَحَطۡنَا بِمَا لَدَيۡهِ خُبۡرٗا
(veppattiliruntu tam'maik kāttuk koḷḷāta avarkaḷuṭaiya nilai) avvāṟutāṉ iruntatu iṉṉum eṉṉeṉṉa avaruṭaṉ iruntatu eṉpatai nām naṉkaṟintirukkiṟōm
Surah Al-Kahf, Verse 91
ثُمَّ أَتۡبَعَ سَبَبًا
piṉṉar, avar (vēṟoru) vaḻiyaip piṉpaṟṟic ceṉṟār
Surah Al-Kahf, Verse 92
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ بَيۡنَ ٱلسَّدَّيۡنِ وَجَدَ مِن دُونِهِمَا قَوۡمٗا لَّا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ قَوۡلٗا
iru malaikaḷukkiṭaiyē (irunta ōriṭattai) avar ettiyapōtu, avviraṇṭiṟkum appāl irunta oru camūkattāraik kaṇṭār. Avarkaḷ entac collaiyum viḷaṅkik koḷpavarāka irukkavillai
Surah Al-Kahf, Verse 93
قَالُواْ يَٰذَا ٱلۡقَرۡنَيۡنِ إِنَّ يَأۡجُوجَ وَمَأۡجُوجَ مُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَهَلۡ نَجۡعَلُ لَكَ خَرۡجًا عَلَىٰٓ أَن تَجۡعَلَ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَهُمۡ سَدّٗا
avarkaḷ"tulkarṉaiṉē! Niccayamāka yaḥjūjum, maḥjūjum pūmiyil ḥpasātu - kuḻappam - ceykiṟārkaḷ; ātalāl, eṅkaḷukkum, avarkaḷukkumiṭaiyē oru taṭuppu(c cuvarai) nīr ēṟpaṭuttit tarum poruṭṭu nāṅkaḷ umakku oru tokaiyait taralāmā?" Eṉṟu kēṭṭārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 94
قَالَ مَا مَكَّنِّي فِيهِ رَبِّي خَيۡرٞ فَأَعِينُونِي بِقُوَّةٍ أَجۡعَلۡ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُمۡ رَدۡمًا
ataṟkavar; "eṉ iṟaivaṉ eṉakku etil (vacatikaḷ) aḷittirukkiṟāṉō atu (nīṅkaḷ koṭukka iruppataiviṭa) mēlāṉatu ākavē, (uṅkaḷ uṭal) palam koṇṭu eṉakku nīṅkaḷ utavi ceyyuṅkaḷ; nāṉ uṅkaḷukkum avarkaḷukkum iṭaiyē ōr uṟutiyāṉa taṭuppai ēṟpaṭutti viṭukiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 95
ءَاتُونِي زُبَرَ ٱلۡحَدِيدِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا سَاوَىٰ بَيۡنَ ٱلصَّدَفَيۡنِ قَالَ ٱنفُخُواْۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَعَلَهُۥ نَارٗا قَالَ ءَاتُونِيٓ أُفۡرِغۡ عَلَيۡهِ قِطۡرٗا
Nīṅkaḷ irumpup pāḷaṅkaḷai eṉakkuk koṇṭu vāruṅkaḷ" (eṉṟār). Piṟaku avai iru malaikaḷiṉ (iṭaiyē nirampi) uccikkuc camamākum pōtu, ūtuṅkaḷ eṉṟār; ataṉai avar neruppāka ākkiyatum (piṉṉar"urukkiya) cempai eṉṉiṭam koṇṭu vāruṅkaḷ; ataṉ mēl ūṟṟukiṟēṉ" (eṉṟār)
Surah Al-Kahf, Verse 96
فَمَا ٱسۡطَٰعُوٓاْ أَن يَظۡهَرُوهُ وَمَا ٱسۡتَطَٰعُواْ لَهُۥ نَقۡبٗا
eṉavē, (yaḥjūj, maḥjūj kūṭṭattār) ataṉ mītu ēṟavum cakti peṟavillai, atil tuvāramiṭavum avarkaḷ cakti peṟavillai
Surah Al-Kahf, Verse 97
قَالَ هَٰذَا رَحۡمَةٞ مِّن رَّبِّيۖ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ رَبِّي جَعَلَهُۥ دَكَّآءَۖ وَكَانَ وَعۡدُ رَبِّي حَقّٗا
itu eṉ iṟaivaṉiṭamiruntuḷḷa oru kirupaiyē ākum, āṉāl eṉ iṟaivaṉuṭaiya vākkuṟuti niṟaivēṟumpōtu, avaṉ itaṉaiyum tūḷ tūḷākki viṭuvāṉ; mēlum, eṉ iṟaivaṉuṭaiya vākkuṟuti (muṟṟilum) uṇmaiyāṉatē" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Kahf, Verse 98
۞وَتَرَكۡنَا بَعۡضَهُمۡ يَوۡمَئِذٖ يَمُوجُ فِي بَعۡضٖۖ وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَجَمَعۡنَٰهُمۡ جَمۡعٗا
iṉṉum, annāḷil avarkaḷil cilaraic cilaruṭaṉ (kaṭal) alaikaḷ (mōtuvataip pōl) mōtumāṟu nām viṭṭu viṭuvōm; piṉṉar, sūr (ekkāḷam) ūtappaṭum; piṟaku nām avarkaḷai oṉṟu cērppōm
Surah Al-Kahf, Verse 99
وَعَرَضۡنَا جَهَنَّمَ يَوۡمَئِذٖ لِّلۡكَٰفِرِينَ عَرۡضًا
kāḥpirkaḷukku annāḷil narakattai avarkaḷ muṉ orē paraparappāka parappi vaippōm
Surah Al-Kahf, Verse 100
ٱلَّذِينَ كَانَتۡ أَعۡيُنُهُمۡ فِي غِطَآءٍ عَن ذِكۡرِي وَكَانُواْ لَا يَسۡتَطِيعُونَ سَمۡعًا
avarkaḷ ettakaiyōr (eṉṟāl) eṉ niṉaivai viṭṭum avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷil tiraiyiṭap paṭṭiruntaṉa iṉṉum (nallupatēcaṅkaḷaic) cevimaṭukkavum avarkaḷ caktiyaṟṟup pōyiṉar
Surah Al-Kahf, Verse 101
أَفَحَسِبَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَن يَتَّخِذُواْ عِبَادِي مِن دُونِيٓ أَوۡلِيَآءَۚ إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا جَهَنَّمَ لِلۡكَٰفِرِينَ نُزُلٗا
nirākarippavarkaḷ eṉṉaiyaṉṟi eṉ aṭiyārkaḷai(t tam) pātukāvalarkaḷāka eṭuttuk koḷḷalām eṉṟu eṇṇukiṟārkaḷā? Niccayamāka ikkāḥpirkaḷ (viruntukku) iṟaṅkumiṭamāka narakattaiyē cittappaṭutti vaittirukkiṉṟōm
Surah Al-Kahf, Verse 102
قُلۡ هَلۡ نُنَبِّئُكُم بِٱلۡأَخۡسَرِينَ أَعۡمَٰلًا
(tam) ceyalkaḷil mikap perum naṣṭavāḷikaḷ yār eṉpatai nāṉ uṅkaḷukku aṟivikkaṭṭumā?" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka
Surah Al-Kahf, Verse 103
ٱلَّذِينَ ضَلَّ سَعۡيُهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَهُمۡ يَحۡسَبُونَ أَنَّهُمۡ يُحۡسِنُونَ صُنۡعًا
yāruṭaiya muyaṟci ivvulaka vāḻvil payaṉaṟṟup pōyirukka tāṅkaḷ meyyākavē aḻakāṉa kāriyaṅkaḷaiyē ceyvatāka eṇṇik koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷ tāṉ
Surah Al-Kahf, Verse 104
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ وَلِقَآئِهِۦ فَحَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فَلَا نُقِيمُ لَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَزۡنٗا
Avarkaḷ taṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷaiyum, avaṉai (maṟumaiyil) cantippōm eṉpataiyum nirākarikkiṟārkaḷ; avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷ yāvum vīṇākum; maṟumai nāḷil avarkaḷukkāka enta matippaiyum nām ēṟpaṭutta māṭṭōm
Surah Al-Kahf, Verse 105
ذَٰلِكَ جَزَآؤُهُمۡ جَهَنَّمُ بِمَا كَفَرُواْ وَٱتَّخَذُوٓاْ ءَايَٰتِي وَرُسُلِي هُزُوًا
atuvē avarkaḷuṭaiya kūliyākum - (atu tāṉ) narakam - ēṉeṉṟāl avarkaḷ (uṇmaiyai) nirākarittārkaḷ; eṉṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaiyum, eṉ tūtarkaḷaiyum ēḷaṉamākavē eṭuttuk koṇṭārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 106
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ كَانَتۡ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلۡفِرۡدَوۡسِ نُزُلًا
niccayamāka evar īmāṉ koṇṭu (sālihāṉa) - nalla - ceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷ (viruntukku) iṟaṅkum iṭamāka ḥpirtavs eṉṉum tōṭṭaṅkaḷ irukkum
Surah Al-Kahf, Verse 107
خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يَبۡغُونَ عَنۡهَا حِوَلٗا
atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiyiruppārkaḷ; avarkaḷ atiliruntu māṟi (vēṟiṭam) cella virumpa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Kahf, Verse 108
قُل لَّوۡ كَانَ ٱلۡبَحۡرُ مِدَادٗا لِّكَلِمَٰتِ رَبِّي لَنَفِدَ ٱلۡبَحۡرُ قَبۡلَ أَن تَنفَدَ كَلِمَٰتُ رَبِّي وَلَوۡ جِئۡنَا بِمِثۡلِهِۦ مَدَدٗا
(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"eṉ iṟaivaṉuṭaiya vārttai(kaḷai eḻutuvataṟ)kāka kaṭal (muḻuvatum) maiyāka ākumāṉālum, eṉ iṟaivaṉuṭaiya vārttaikaḷ (eḻuti) muṭippataṟkuḷ kaṭal (nīr) tīrntu viṭum; ataip pōl (iṉṉoru kaṭalaiyē) nām utavikkuk koṇṭu vantālum cari
Surah Al-Kahf, Verse 109
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ فَمَن كَانَ يَرۡجُواْ لِقَآءَ رَبِّهِۦ فَلۡيَعۡمَلۡ عَمَلٗا صَٰلِحٗا وَلَا يُشۡرِكۡ بِعِبَادَةِ رَبِّهِۦٓ أَحَدَۢا
(napiyē!) Nīr colvīrāka"niccayamāka nāṉ uṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitaṉē! Niccayamāka uṅkaḷuṭaiya nāyaṉ orē nāyaṉtāṉ eṉṟu eṉakku vahī aṟivikkappaṭṭirukkiṟatu evaṉ taṉṉuṭaiya iṟaivaṉaic cantikkalāmeṉa ātaravu vaikkiṉṟāṉō avaṉ (sālihāṉa) nalla ceyalkaḷaic ceytu, taṉ iṟaivaṉai vaṇaṅkuvatil vēṟevaraiyum iṇaiyākkātum iruppāṉāka
Surah Al-Kahf, Verse 110